Ministru Kabinets šodien, 10.jūlijā, apstiprināja Iekšlietu ministrijas sagatavoto Ministru Kabineta noteikumu projektu Terorisma draudu līmeņa izsludināšanas kārtība, Db.lv informēja Iekšlietu ministrijas Preses centra vadītāja Laura Karnīte.

Noteikumi paredz, ka Drošības policijas priekšnieks, pamatojoties uz terorisma draudu analīzes rezultātiem, telefoniski informē iekšlietu ministru par nepieciešamību izsludināt terorisma draudu iespējamībai atbilstošu terorisma draudu līmeni visā valsts teritorijā, apdraudētajā reģionā, tautsaimniecības sektorā vai objektā. Ne vēlāk kā stundu pēc informācijas nodošanas telefoniski Drošības policija informāciju rakstiski nosūta iekšlietu ministram.

Pamatojoties uz Drošības policijas priekšnieka ieteikumu, iekšlietu ministrs nekavējoties pieņem lēmumu par attiecīgā terorisma draudu līmeņa izsludināšanu. Lēmumu noformē rakstiski stundas laikā pēc rakstiskās informācijas saņemšanas no Drošības policijas. Lēmums par terorisma draudu līmeņa izsludināšanu stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi, ja lēmumā nav noteikts citādi.

Teroristu izsekošanā un ķeršanā gūtās prasmes noder arī biznesa drošībai un banku regulējumu ievērošanai

Nerezidentu apkalpošana ir un paliks svarīga Latvijas banku biznesa niša, kas nosaka nepieciešamību pēc augstākajiem naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem šai sektorā. Nesen šim uzdevumam Latvijā ir piesaistīts ASV bijušais superspiegs Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black), kas ir ievērojams ar savu svarīgo lomu bēdīgi slavenā terorista Karlosa Šakāļa notveršanā. Viņš arī vadīja CIP Pretterorisma centru pēc 1998. gadā izsludinātā «kara pret al Qaeda». Šogad novembrī Dž. K. Bleks tika ievēlēts par Baltic International Bank (BIB) padomes locekli.

Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam «Moneyval» noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu.

«Moneyval» ziņojuma par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem.

«Moneyval» Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.

«Latvijai būtu jāturpina uzlabot jaunpieņemtie pasākumi (..), lai nodrošinātu, ka varasiestādes iegūst attiecīgo informāciju par patiesā labuma guvējiem (..) visā juridiskās personas pastāvēšanas laikā,» norāda «Moneyval».

Ziņojumā teikts, ka jāattīsta kontroles sistēmas, kas spēj konstatēt potenciālas masu iznīcināšanas ieroču izplatības finansēšanas aktivitātes, ņemot vērā Latvijas trūkumus šajā jomā. Vienlaikus jāpalielina uzraudzības iestāžu resursi, kā arī jāpiešķir prioritāte šīs sfēras uzraudzībai.

Igaunijas aviokompānija Estonian Air vasaras sezonā atsāks lidojumus no Rīgas uz Tallinu, kā arī dosies maršrutos uz Vīni, Tbilisi un Venēciju. Lidojumus uz Viļņu atjaunos arī Krievijas Aeroflot, vēsta BBN.

25. martā Igaunijas lidsabiedrība uzsāks lidojumus maršrutā Tallina – Jiveskile Somijā. Uz šo Somijas centrālās daļas pilsētu Estonian Air lidos septiņas reizes nedēļā – vienu reizi darba dienās un divas reizes svētdienā. Tāpat Estonian Air atsāks lidojumus no Rīgas uz Tallinu. Šajā maršrutā kaimiņvalsts lidsabiedrībai būs 17 lidojumi nedēļā.

Estonian Air atjaunos lidojumus arī uz Austrijas galvaspilsētu Vīni, šajā maršrutā lidsabiedrība martā un aprīlī dosies sešas reizes nedēļā, bet maijā lidojumu skaits pieaugs līdz septiņiem.

26. martā Estonian Air uzsāks lidojumus maršrutā Tallina – Joensū un atsāks lidojumus uz Helsinkiem. 2. aprīlī Igaunijas lidsabiedrība uzsāks lidojumus uz Hanoveri, 3. aprīlī uz Kajaani Somijā. Aprīlī Igaunijas lidsabiedrība ieplānojusi uzsākt lidojumus arī uz Gruzijas galvaspilsētu Tbilisi. Maijā Estonian Air uzsāks lidojumus sezonālajā maršrutā no Tallinas uz Nicu, bet jūnijā - uz Venēciju.

Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» pakāpeniski atsāk lidojumus ar «Bombardier» CS300 lidmašīnām, informēja uzņēmuma pārstāve Alise Briede.

«Šobrīd «airBaltic» jau ir atsācis lidojumus ar daļu no CS300 lidmašīnām un plānots, ka šīs dienas laikā pakāpeniski visas lidmašīnas tiks pārbaudītas un būs gatavas lidojumiem. Lidmašīnas, kas atsāk lidojumus, ir darba kārtībā un pilnībā drošas lidojumu veikšanai.

«airBaltic» strādā ciešā sadarbībā ar lidmašīnas ražotāju «Bombardier» un dzinēju ražotāju «Pratt & Whitney». Papildu pārbaudes tiek veiktas, lai pārliecinātos par gaisa kuģa drošību, kā arī veiktu nepieciešamos uzlabojumus jaunajām lidmašīnām,» klāstīja Briede.

LASI ARĪ: Drošības apsvērumu dēļ airBaltic uz laiku apturējusi Bombardier CS300 lidojumus

Līdz 2019. gada 1. janvārim patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem jāizveido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēma.

To paredz Ministru kabineta šā gada 5. jūnija sēdē apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 29. marta noteikumos Nr.245 «Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai».

Iekšējās kontroles sistēmas izveide mazinās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas iespējamību. Iekšējās kontroles sistēmas izveide un uzturēšana attieksies uz 59 kapitālsabiedrībām, kas saņēmušas speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, kā arī tām kapitālsabiedrībām, kas vēlēsies iegūt speciālo atļauju (licenci).

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu (tālāk tekstā – likums), PTAC ir pienākums uzraudzīt, kā šā likuma prasības ievēro PTAC licencētie patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji.Likumā noteikts, ka PTAC licencētajiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem jāveic un jādokumentē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējums, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai un klientiem piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus. Pamatojoties uz šo novērtējumu, tāpat tiem jāizveido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēma, tai skaitā izstrādājot un dokumentējot attiecīgās politikas un procedūras.

2018. un 2019. gadā nozīmīgākais uzdevums Latvijai būs sagatavoties atkārtotam Moneyval novērtējumam un novērst draudus valsts iekļūšanai tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa, kura šajā amatā strādā no šā gada 1. jūnija. Viņa atzīst: ja pirms gada uzņēmēju vidū lielas intereses par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu nebija, tad pašlaik situācija ir būtiski mainījusies. Iemesls šādai izmaiņai ir meklējams FinCen ziņojumā un Moneyval novērtējumā.

Pirms trijiem gadiem valdība uzzināja, ka Moneyval brauks novērtēt Latviju, pērn oktobrī šie eksperti ieradās Latvijā, šā gada janvārī parādījās ziņojuma melnraksts – projekts, kas bija Latvijai salīdzinoši labs, pēc I. Znotiņas sacītā, jo tikai vienā efektivtitātes rādītājā vērtējums bija zems. «Tad nāca 13. februāris ar FinCen paziņojumu par ABLV Bank, pēc kura Moneyval vērtējumi Latvijai nokritās un tika secināts, ka caur Latvijā esošām bankām ir izgājusi cauri nauda, kura izmantota masu iznīcināšanas ieroču radīšanai, un Latvija nav mācējusi to novērst, turklāt tika konstatētas būtiskas nepilnības izpratnē par juridisko personu riskiem,» norāda I. Znotiņa.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) pieņemto lēmumu auditu, šodien pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa stāstīja, ka sanāksmē padomes locekļi tika informēti par plāna izpildi, kas paredz ierobežot augsta riska klientu finanšu operācijas. Viņa pauda cerību, ka viens no plāna punktiem - pieņemt grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā - tiks izpildīts rīt, kad likuma grozījumi galīgajā lasījumā tiks pieņemti Saeimā.

Reizniece-Ozola padomes locekļus informējusi, ka OECD ir piekritusi veikt FKTK un Kontroles dienesta auditu, lai novērtētu iestāžu iepriekš pieņemtos lēmumus un vai šo iestāžu rīcībā ir bijuši visi nepieciešamie instrumenti, lai cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sagaidāms, ka šā gada maijā Latvijas eksperti tiksies ar OECD pārstāvjiem, lai vienotos par precīzākiem darba uzdevumiem.

Pasaules centrālā organizācija naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupa (FATF) lēmusi nepakļaut Latviju pastiprinātai uzraudzībai, tādējādi Latvija netiks iekļauta tā dēvētajā valstu "pelēkajā sarakstā", informēja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) birojā.

Šonedēļ Parīzē notika FATF plenārsesija, kuras laikā tika lemts par Latvijas iekļaušanu valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā "pelēkajā sarakstā".

FATF secinājusi, ka Latvija ir izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu, tāpēc valsts netiks pakļauta pastiprinātai uzraudzībai jeb iekļaušanai tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā".

Ar šo lēmumu Latvija ir pirmā Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" pārraudzībā esošā dalībvalsts, kura sekmīgi izpildījusi visas FATF 40 rekomendācijas. "Moneyval" ir FATF asociētais biedrs.

Šodien, 11.decembrī, Ministru kabinets apstiprināja jauno likumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, informēja Finanšu ministrija. Tā mērķis ir nepieļaut finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai. Tāpat tika apstiprināti arī atbilstošie grozījumi Kriminālprocesa likumā.

Saskaņā ar Eiropas Savienības likumdošanu izstrādātais likums definē to personu loku, uz ko attieksies likuma prasības, klienta identifikāciju un izpēti, ziņošanas kārtību par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, atturēšanos no darījuma veikšanas un tā apturēšanu, uzraudzības un kontroles institūciju tiesības un pienākumus, kā arī īpašās prasības attiecībā uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm.

Likuma subjekti ir kredītiestādes, finanšu iestādes, nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, komercsabiedrību reģistrācijas pakalpojumu sniedzēji, personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, izložu un azartspēļu organizētāji, personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus. Tāpat likuma prasības attieksies arī uz citām fiziskām vai juridiskām personām, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma, transportlīdzekļu, mākslas un kultūras vērtību, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai citu preču tirdzniecību, kā arī starpniecību minētajos darījumos vai pakalpojumu sniegšanu, ja maksājums notiek skaidrā naudā latos vai citā valūtā, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā ir ekvivalenta 15 000 eiro vai lielākam apmēram.

Lai Latvijā ieviestu Eiropas Savienības direktīvu prasības, ir izstrādāts jauns likumprojekts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, informēja Finanšu ministrija. Likuma subjektiem būs pienākums atsevišķos darījumos veikt klienta identifikāciju un klienta izpēti, noskaidrojot patieso labuma guvēju, iegūstot informāciju par klienta saimniecisko vai personisko darbību un līdzekļu izcelsmi.

Likumprojekts, ko izstrādāja Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ceturtdien, 25. oktobrī, tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tāpat saskaņošanai ministrijās tika nodoti arī grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas izskatāmi kopā ar jauno likumprojektu.

Likuma mērķis ir nepieļaut finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai. Tas definē to personu loku, uz ko attieksies likuma prasības, klienta identifikāciju un izpēti, ziņošanas kārtību par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, atturēšanos no darījuma veikšanas un tā apturēšanu, uzraudzības un kontroles institūciju tiesības un pienākumus, kā arī īpašās prasības attiecībā uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm.

Latvija nespēs savlaicīgi izpildīt visas Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas «Moneyval» rekomendācijas, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» sacīja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) vadītāja Ilze Znotiņa.

Pēc Kontroles dienesta vadītājas teiktā, Latvija laikā neizpildīs visas «Moneyval» rekomendācijas, tomēr valstij ir jāapzinās riskantās jomas un jāizstrādā to sakārtošanas plāns.

«Pat ja ir riskantas lietas un patlaban secinām, ka vienu vai otru lietu nevaram paspēt izdarīt noteiktajā laikā... Un tā būs - mēs nepaspēsim izpildīt visas »Moneyval« noteiktās rekomendācijas. Mēs nepaspēsim tās izpildīt noteiktā laikā 100%, bet ir jāspēj identificēt problēmas un izstrādāt darbības plānu tuvākajiem gadiem,» uzsvēra Znotiņa.

Viņa norādīja, ka gadījumā, ka Latvija nespēs atzīt problēmas un to, ka tās esam radījuši paši, Latvija neiegūs starptautisko partneru simpātijas.

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Otrdien Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti grozījumi vairākos likumos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu. Likumprojekti izstrādāti, lai nodrošinātu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendāciju izpildi, informē Finanšu ministrija.

Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā pilnveidos finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības normatīvo vidi un nodrošinās iespēju Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) veikt finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku liela apjoma pārbaudes saīsinātos termiņos un specifiskās jomās. Tādejādi FKTK būs tiesības pieņemt lēmumu par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka pienākumu veikt savas darbības pārbaudi, iesaistot trešo personu.

Grozījumi Kredītiestāžu likumā paredz trīs būtiskas izmaiņas. Pirmkārt, tiek pilnveidots sankciju režīms, palielinot to apmēru par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Otrkārt, likumprojekts paredz par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgajai personai izvirzīt tādas pašas profesionālās kvalifikācijas atbilstības prasības, kādas ir izvirzāmas risku direktoram, iekšējā audita dienesta vadītājam un citām kredītiestāžu amatpersonām. Treškārt, likumprojekts paredz palielināt kredītiestādēm piemērojamo maksimālo soda naudu no 10% no iepriekšējā finanšu gada neto ienākumu summas līdz 10% no kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējiem pieejamajiem pārskatiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien parakstīja trīs rīkojumu projektus, kas paredz reformēt finanšu sektora uzraudzību.

Kariņš pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistiem stāstīja, ka viņš ir vērtējis finanšu sistēmu kopumā un kā tiks ieviestas Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas «Moneyval» rekomendācijas. Premjerministra ieskatā, «Moneyval» rekomendāciju izpilde ļaus «kosmētiski remontēt» finanšu sektoru, bet ar to nebūšot gana.

«Ar «Moneyval» rekomendāciju izpildi pietiks, lai Latviju neiekļautu tā dēvētajā pelēkajā sarakstā, tomēr mūsu mērķis ir padarīt finanšu sistēmu tādu, lai tā būtu godīga, turpretī negodīgie no Latvijas finanšu sistēmas turētos pa gabalu. Lai ietu soli tālāk, līdzās «Moneyval» rekomendāciju izpildei piesaku arī finanšu sektora kontroles reformu. Ar līdzšinējo kosmētisko remontu finanšu sektorā nepietiks, ir jāveic kapitālais remonts,» uzsvēra Kariņš.

Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam «Moneyval» noteikusi Lietuvai pastiprinātu kontroles režīmu. Latvijai šādu režīmu «Moneyval» noteica augustā.

«Moneyval» piektdien publiskotā ziņojuma par Lietuvu kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Lietuva saņēmusi vidēju novērtējumu pēc visiem efektivitātes kritērijiem, izņemot starptautisko sadarbību, kurā efektivitāte atzīta par būtisku.

Efektivitāte par vidēju atzīta politikas un koordinācijas jomā, uzraudzībā, preventīvo pasākumu jomā, finanšu izlūkošanā, patiesā labuma guvēju noteikšanā, konfiskācijā, cīņā pret terorisma finansēšanu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.

Ziņojumā norādīts, ka Lietuvas iestādēm jāuzlabo izpratne par naudas atmazgāšanu un cīņu pret terorisma finansēšanu.

Draudi saistībā ar naudas atmazgāšanu Lietuvai rada korupcija, ēnu ekonomika, organizētā noziedzība un plaši izplatītā skaidras naudas izmantošana, konstatē «Moneyval".

AS PrivatBank padome bankas valdē ievēlējusi Kristīnu Matvejevu, kuras kandidatūru valdes locekļa amatam ir apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija, informē bankas pārstāvji.

K. Matvejeva turpmāk būs atbildīga par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu bankā.

K. Matvejevai ir vairāk nekā 14 gadu darba pieredze banku sektorā, strādājot vadošos amatos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

K. Matvejeva ir ieguvusi starptautiski atzītu kvalifikāciju naudas atmazgāšanas novēršanas jomā un ir uzskatāma par vienu no Latvijas vadošajām speciālistēm noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. K. Matvejeva ir Starptautiskās naudas atmazgāšanas novēršanas asociācijas (ACAMS) biedre, kā arī ir ieguvusi kvalifikāciju apliecinošu naudas atmazgāšanas novēršanas speciālista sertifikātu (CAMS sertifikāts). Tāpat K. Matvejeva ir ieguvusi Starptautiskās atbilstības asociācijas (International Compliace Association) sertifikātu un regulāri piedalās starptautiskos ekspertu pasākumos un konferencēs, kas veltītas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jautājumiem.

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

Rīga - Sākot no šā gada 7. aprīļa, Latvijas aviosabiedrība airBaltic uzsāks tiešos lidojumus uz Itālijas galvaspilsētu Romu un Grieķijas galvaspilsētu Atēnām.

airBaltic prezidents Bertolts Fliks saka: "Lidojumi uz Atēnām un Romu piedāvā pasažieriem ērtu nokļūšanu uz vēl divām Eiropas valstu galvaspilsētām un paplašina mūsu maršrutu ģeogrāfiju dienvidu virzienā. Pievienojot airBaltic maršrutu tīklam tādas lielpilsētas kā Atēnas un Roma, turpinam īstenot arī stratēģisko mērķi - veikt arvien vairāk tiešo lidojumu uz pievilcīgiem tūrisma un darījumu galamērķiem Eiropā un ārpus tās."

Sākotnēji airBaltic veiks tiešos lidojumus uz Romu trīs reizes nedēļā - trešdienās, sestdienās un svētdienās. Lidojumus uz Romu airBaltic veiks ar Boeing 737-500 tipa lidmašīnu un lidojuma ilgums būs 3 stundas. Vienvirziena biļešu cenas būs sākot no LVL 29, ieskaitot lidostu nodevas. Savukārt lidojumus uz Atēnām airBaltic veiks divas reizes nedēļā - ceturtdienās un sestdienās, lidojuma ilgums ar Boeing 737-500 tipa lidmašīnu būs 3 stundas un 25 minūtes. Vienvirziena biļešu cenas būs sākot no LVL 49, ieskaitot lidostu nodevas.

Rīga - Latvijas aviosabiedrība airBaltic 2007. gada augustā ir pārvadājusi 215 565 pasažierus, kas ir par 42% vairāk nekā tajā pašā periodā iepriekšējā gadā. 2006. gada augustā airBaltic pārvadāja 151 974 pasažierus.

Savukārt 2007. gada astoņos mēnešos airBaltic ir pārvadājusi 1 287 227 pasažierus, kas ir par 39% vairāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā, kad aviosabiedrība pārvadāja 926 749 pasažierus.

Šā gada augustā airBaltic ir veikusi 3 535 lidojumus, kas ir par 26% vairāk, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā. 2006. gada augustā airBaltic veica 2 809 lidojumus. Savukārt šā gada astoņos mēnešos aviosabiedrība ir veikusi 23 514 lidojumus, kas ir par 25% vairāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Vietu piepildījums airBaltic lidmašīnās 2007. gada augustā bija 72% - par 2% punktiem vairāk, salīdzinot ar 2006. gada augustu. Šā gada astoņos mēnešos vietu piepildījums airBaltic lidmašīnās bija 64% - par 1% punktu vairāk, nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Rīga - Sākot no šā gada 28. oktobra līdz 2008. gada 29. martam stāsies spēkā airBaltic ziemas sezonas lidojumu saraksts ar diviem jauniem galamērķiem un palielinātu lidojumu skaitu deviņos maršrutos. Ziemas sezonā airBaltic kopumā veiks 37 tiešos lidojumus no Rīgas, 18 no Viļņas, savukārt no Liepājas - 3 tiešos lidojumus.

airBaltic prezidents Bertolts Fliks komentē: "Atklājot jaunus reisus, airBaltic koncentrējas uz tiem tirgiem, kuros ir augsts biznesa un tūrisma ceļojumu potenciāls. Pēc veiksmīgas divu gadu sadarbības pieredzes ar Uzbekistan Airways, mēs to paplašinām, sākot arī savus lidojumus maršrutā Rīga-Taškenta. Tādējādi kopīgi ar partneri piedāvājam lidojumus trīs reizes nedēļā. Oulu ir jau otrais galamērķis, kuru airBaltic atklāj Somijā, un mēs sagaidām, ka, līdzīgi kā ar norvēģiem, būtiski palielināsies arī uz Rīgu ceļojošo somu pasažieru skaits. Mēs arī esam palielinājuši lidojumu skaitu tajos maršrutos, pēc kuriem airBaltic pasažieru pieprasījums ir bijis ļoti augsts."

Krīzei un tās dēļ noteiktajiem ierobežojumiem beidzoties, Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" plāno atsākt savu darbību ar piecām "Airbus A220-300" lidmašīnām, pēcāk pakāpeniski pievienojot flotei pa vienai lidmašīnai nedēļā, informē kompānijas prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

"Jau iepriekš pieņēmām lēmumu vairs neveikt lidojumus ar "Boeing" un "Bombardier Q400" lidmašīnu floti. Līdz ar jauno realitāti mēs esam priekšplānā izvirzījuši lēmumu vienkāršot savu darbību un veikt lidojumus tikai ar "Airbus A220-300" floti, kas arī būs vienīgās lidmašīnās, ar kurām veiksim lidojumus, atsākot darbību," skaidro M.Gauss.

LASI ARĪ: Gauss atsakās no algas

Viņš norāda, ka "airBaltic" patur tiesības pasūtīt līdz pat 80 A220-300 lidmašīnām, un centīsies vienoties par optimālu piegādes grafiku, kas atbalstītu uzņēmuma izaugsmi.

"Pēkšņa "airBaltic" lidojumu pārtraukšanas ietekme ir uzreiz pamanāma. Lidojumu apturēšana radījusi vērtību ķēdes pārrāvumu. Baltijas lidostās nav pasažieru, transporta uzņēmumiem, automašīnu nomām un lidostās esošajiem veikaliem nav ienākumu. Pasta piegāde un kravu pārvadājumi notiek lēnāk nekā iepriekš, kad "airBaltic" lidojumos pārvadāja kravu, kas mērāma tonnās. Viesnīcas Baltijā ir tukšas, kā arī lielāko daļu no tām šī brīža apstākļos ir jāslēdz. Tāda pati situācija ir arī vietējiem restorāniem. Šobrīd cieš tūrisma nozare, un, kamēr mēs neveicam lidojumus, tikmēr nav tūristu," secina M.Gauss.

Līdz ar vasaras lidojumu saraksta ieviešanu aviokompānijas no starptautiskās lidostas Rīga piedāvā sešus jaunus regulāro un trīs čartera lidojumu galamērķus. Kopumā reisu biežums palielinājies par 24%, salīdzinot ar ziemas periodu.

Vairāk lidojumu tiks nodrošināti uz tādiem galamērķiem kā Helsinki, Stokholma, Tallina, Maskava, Ņujorka, Stambula, Minska un citiem.

Nacionālās aviokompānijas airBaltic maršrutu tīklā atgriežas astoņi populāri vasaras galamērķi Vidusjūras, Kaspijas jūras un Melnās jūras piekrastē. Jau aprīlī tiks uzsākti lidojumi uz Larnaku, bet no maija piedāvās arī reisus uz Balatonu, Olbiju, Maltu un no jūnija – uz Rijeku. Kopš 2013. gada sākuma airBaltic piedāvā lidojumus uz Prāgu. Turklāt aviokompānija airBaltic ir ieviesusi papildu lidojumus 11 maršrutos, kas ļauj doties no Rīgas uz Parīzi, Barselonu, Nicu, Stokholmu, Romu, Londonu un Bari. Lidojumi uz Francijas un Lielbritānijas galvaspilsētām no Rīgas būs pieejami divreiz dienā, savukārt maršruts Stokholma – Rīga tiks nodrošināts četras reizes dienā.

8.jūnijā militārie gaisa kuģi veiks pirmos zemos lidojumus, kas līdz šim ārpus gaisa telpas virs Ādažu poligona citviet Latvijas gaisa telpā netika veikti, bet ir nepieciešami, lai to piloti uzturētu kvalifikāciju un atbilstošas spējas, kas nepieciešamas kaujas un citu lidojumu veikšanai, informē Aizsardzības ministrija.

Pirmo zemo lidojumu Latvijas gaisa telpā veiks ASV lidmašīnas A-10 Thunderbolt II, kas šā gada februārī tika nosūtītas uz Eiropu operācijas Atlantic Resolve ietvaros, kas izveidota pēc NATO samitā Velsā pieņemtā lēmuma par sabiedroto spēku pastiprinātu klātbūtni alianses austrumos. Daļa no šīm lidmašīnām pašreiz ir izvietotas Igaunijas Gaisa spēku bāzē Emari.

Zemie lidojumi notiks tikai šādiem lidojumiem paredzētās lidojumu zonās un tikai iepriekš saskaņotos datumos un laikos, informācija par kuriem sabiedrībai jau ir pieejama Nacionālo bruņoto spēku interneta vietnē www.mil.lv.

Bruņotie spēki uzsver, ka gan zemie lidojumi, gan vispārējās un operacionālās gaisa satiksmes lidojumi, Latvijas gaisa telpā notiek tikai normatīvajos aktos noteiktajā augstumā un ātrumā, līdz ar to militāro gaisa kuģu radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkam un īpašumiem.