Nigērietis, kurš tiek apsūdzēts par mēģinājumu uzspridzināt ASV pasažieru lidmašīnu, izrādījies prominenta bijušā baņķiera dēls, pavēstījis ģimenes loceklis, šokējot valsts bagāto eliti, vēsta Reuters.

Db.lv jau rakstīja, ka kāds nigērietis, kuram varētu būt saikne ar teroristu tīklu al-Qaeda, centies uzspridzināt pasažieru lidmašīnu, kura ieradās ASV. 23 gadus vecais vīrietis Umars Faroks Abdulmutallabs (Umar Farouk Abdulmutallab), lidmašīnai, kas bija ceļā no Amsterdamas, tuvojoties Detroitai, mēģinājis aizdedzināt kaut kāda veida spridzekli. Incidents noticis aptuveni 20 minūtes pirms nolaišanās.

Abduls Mutallabs (Abdul Mutallab), prominenta bijušā baņķiera Umaru Mutallaba (Umaru Mutallab) dēls, Reuters sacījis, ka aizdomās par mēģinājumu uzspridzināt lidmašīnu turētais ir viņa brālis. Viņš atteicies sniegt sīkākus komentārus, jo esot gaidāms kopīgs ģimenes un Nigērijas valdības paziņojums.

2020. gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2019. gada deviņiem mēnešiem Covid-19 ietekmē samazinājušies pasažieru pārvadājumi visos transporta veidos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pasažieru skaita samazināšanos visos transporta veidos noteica Covid-19 pandēmija un ar to saistītie pārvietošanās ierobežojumi.

2020. gada deviņos mēnešos ar sauszemes pasažieru transportu pārvadāja 117,1 milj. pasažieru, par 34,5 % mazāk nekā 2019. gada deviņos mēnešos.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 10,2 milj. pasažieru, par 28,1 % mazāk. Pasažieru pārvadājumi iekšzemē samazinājās par 27,5 %, bet starptautiskajos pārvadājumos – par 82 %.

Ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāja 66,9 milj. pasažieru, kas ir par 35,9 % mazāk nekā gadu iepriekš. Iekšzemes maršrutos pasažieru skaits samazinājās par 35,9 %, bet starptautiskajos maršrutos – par 35,8 %.

Stingrāki drošības pasākumi ASV lidostās, kas ieviesti pēc mēģinājuma uzspridzināt lidmašīnu, kas no Amsterdamas ielidoja Detroitā, varētu mazināt vēlmi izmantot gaisa satiksmes pakalpojumus, tādējādi negatīvi ietekmējot avio nozari, atsaucoties uz ekspertu prognozēm, vēsta Reuters.

Db.lv jau rakstīja, ka nigērietis, kuram varētu būt saikne ar teroristu tīklu al-Qaeda, centās uzspridzināt pasažieru lidmašīnu, kura ieradās ASV. 23 gadus vecais vīrietis, lidmašīnai tuvojoties Detroitai, mēģināja aizdedzināt kaut kāda veida spridzekli. Incidents notika aptuveni 20 minūtes pirms nolaišanās. Tomēr lidmašīna nolaidusies veiksmīgi, jo pasažieriem un apkalpei izdevies teroristu sagūstīt.

Tam sekoja drošības pasākumu pastiprināšana lidostās.

Analītiķi sacījuši, ka jaunie drošības pasākumi un ar tiem saistītā kavēšanās varētu nemazināt brīvdienu ceļotāju vēlmi izmantot avio transportu, bet tie negatīvi varētu ietekmēt tieši biznesa pasažieru izvēli.

Bojāgājušo skaits Strasbūras teroraktā pieaudzis līdz pieciem, svētdien pavēstīja Francijas varasiestādes.

No dzīves svētdien aizgājis 36 gadus vecais Polijas pilsonis Barto Pedro Orents-Nadzelskis, kurš Strasbūrā dzīvojis aptuveni 20 gadus, pavēstīja Parīzes prokuratūra.

Brīdī, kad noticis uzbrukumus, viņš kopā ar draugiem centies nepieļaut, ka terorists iekļūst kādā bārā. Tajā brīdī Orents-Nadzelskis guvis nopietnu savainojumu. Turpat tika ievainots arī Itālijas pilsonis Antonio Megalici, kurš no dzīves aizgāja piektdien.

Teroraktu otrdienas vakarā Strasbūras centrā Ziemassvētku tirdziņa apkaimē sarīkoja 29 gadus vecais marokāņu izcelsmes Francijas pilsonis Šerifs Šekats. Uzbrukuma laikā terorists saucis «Allahu Akbar» («Dievs ir dižens»).

Terorists cilvēkos raidīja šāvienus, kā arī uzbruka ar nazi. Divi cilvēki gāja bojā uzbrukuma vietā, bet viens neilgi pēc tam nomira slimnīcā.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) noraidījis Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») sūdzību par AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkumu un atļāvis slēgt līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda Vagonka» («Škoda»), liecina IUB publicētais Iesnieguma izskatīšanas komitejas lēmums.

IUB vadītāja Dace Gaile norādīja, ka «Talgo» vairs šajā iepirkumā «uz tā paša pamata» sūdzību iesniegt nevar.

«Es vairs nevaru iedomāties, ko viņi [«Talgo»] vēl varētu izdomāt,» teica Gaile, piebilstot, ka, protams, šo lēmumu vēl var pārsūdzēt tiesā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) aģentūrai LETA pauda gandarījumu par to, ka «esam pavirzījušies soli tuvāk jaunu elektrovilcienu iegūšanai».

Arī viņš atzina, ka vēl ir iespējams pārsūdzības tiesā, «bet šis ir labs solis uz priekšu, lai mēs šos vilcienus iegūtu».

Lēmumā teikts, ka «Talgo» iesniegums par «Pasažieru vilciena» rīkotās sarunu procedūras rezultātiem ir nepamatots, tāpēc nav pamata atcelt šo lēmumu. IUB atļāvis «Pasažieru vilcienam» slēgt iepirkuma līgumu ar sarunu procedūrā «Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība» izraudzīto uzvarētāju «Škoda» un atstājis spēkā iepirkuma komisijas lēmumu par sarunu procedūras rezultātiem.

Iepirkumu uzraudzības birojs atļāvis a/s Pasažieru vilciens slēgt līgumu ar konkursā uzvarējušo Spānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF), un, kā šorīt preses konferencē informēja Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds, līgums tiks parakstīts aptuveni mēneša laikā.

Tādējādi noslēdzas teju divus gadus ilgušais jaunu pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss, kurā bez sūdzībām IUB ir notikusi arī Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņa, veiktas vairākārtējas konkursa nolikuma izmaiņas.

Šobrīd sākts darbs pie dokumentācijas, lai vilcienus iepirktu.

Pirmais testa vilciens Latvijā varētu nonākt 2013. gadā, bet regulārus pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem var gaidīt 2014. gadā.

Konkursa pirmajā kārtā pieteicās trīs pretendenti -CAF (Spānija), a/s RVR sadarbībā ar Bombardier un Stadler Bussnang AG (Šveice). Visi pretendenti ieguva tiesības startēt otrajā kārtā. Tiesa, vienam pretendentam RVR sadarbībā ar Bombardier tiek izvirzīts nosacījums, proti, RVR sadarbības partnerim Bombardier būs jāuzņemas atbildība par iepirkuma līguma izpildi. Otrajā kārtā savu piedāvājumu iesniedza tikai CAF.

Lielbritānijas premjers Gordons Brauns (Gordon Brown) devis «zaļo gaismu» ķermeņa skeneru ieviešanai Lielbritānijas lidostās, ziņo BBC.

Lielbritānijas lidostu operators BAA paziņojis, ka, cik iespējams ātri, šādus skenerus uzstādīs Hītrovas lidostā.

Taču BBC norāda, ka eksperti ir apšaubījuši skeneru efektivitāti tādu spridzekļu noteikšanā, kāds tika izmantots nesenajā mēģinājumā uzspridzināt lidmašīnu, kas ielidoja ASV pilsētā Detroitā no Amsterdamas.

Savukārt G. Brauns akcentējis, ka ir būtiski «virzīties uz priekšu» attiecībā uz atļautajām tehnoloģijām.

Savukārt žurnāla Aviation Security International redaktors Filips Baums (Philip Baum) norādījis, ka skeneri nav vienīgais un labākais risinājums. Viņš stāstījis, ka ir jārēķinās ar faktu, ka bumbu ir iespējams uzbūvēt pat lidostas veikalos arī pēc iziešanas caur skenēšanu. «Paturot to prātā, mums ir jāskatās uz cilvēka nodomiem, nevis uz to, kas viņiem ir līdzi,» akcentējis F. Baums.

AS «Pasažieru vilciens» 241,889 miljoni eiro vērto līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda Vagonka» («Škoda») par elektrovilcienu piegādi varēs slēgt pēc tam, kad valdība apstiprinās iepirkuma finansējumu, pastāstīja «Pasažieru vilciens» valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Kā ziņots, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) noraidījis Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») sūdzību par «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkumu un atļāvis slēgt līgumu ar «Škoda».

«Mēs protams esam ļoti gandarīti. Un visa iesaistītā komanda ir saņēmusi atzinību, ka darbs ir veikt kvalitatīvi,» teica Grigulis.

Jautāts, kad «Pasažieru vilciens» slēgs līgumu ar «Škoda», Grigulis teica, ka svarīgi ir saprast, kurā brīdī «Pasažieru vilciens» varēs saņemt finansējumu līguma tālākai virzībai. Šis jautājums jāskata Ministru kabinetā un ir Satiksmes ministrijas un Finanšu ministrijas kompetencē, pauda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Satiksmes ministrija (SM) rosinājusi no iepriekš Skanstes tramvajam paredzētā Eiropas Savienības (ES) finansējuma 49 miljonus eiro novirzīt AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iegādei, pastāstīja ministrijas pārstāve Iveta Kancēna.

SM uzsākusi diskusijas ar Finanšu ministriju (FM) par iespējām pieejamo ES finansējumu novirzīt Liepājas un Daugavpils pašvaldībām tramvaju sliežu infrastruktūras attīstībai, kā arī atbalstīt jaunu pasažieru elektrovilcienu iegādi. Izvērtējot Daugavpils un Liepājas iesniegtās potenciālo projektu koncepcijas, SM sagatavojusi priekšlikumu FM par papildu Kohēzijas fonda finansējuma, katrai no pašvaldībām novirzot 10 miljonus eiro tramvaju infrastruktūras turpmākai attīstībai.

Lai varētu turpināt SM priekšlikuma tālāku virzību un uzsāktu argumentētas sarunas ar Eiropas Komisiju (EK), vispirms ir jānoslēdz diskusijas ar FM un jāsaņem valdības konceptuāls atbalsts konkrētai rīcībai, tādēļ SM par finansējuma izmantošanas alternatīvām un izvēlēto risinājumu informēs Ministru kabinetu (MK), sagatavojot un virzot izskatīšanā MK attiecīgu informatīvo ziņojumu.

Starptautiskās lidostas Rīga termināļa paplašināšana izmaksās 17,336 miljonus latu, kas īpaši neatšķirsies no 2007.gadā plānotajām. Taču paplašināšanās projekta pirmā kārta neatrisinās bagāžas zonas, reģistrācijas un drošības kontroles problēmas, tādēļ plānots arī esošā lidostas termināļa paplašināšanas nākamais attīstības posms.

Plānots, ka celtniecības darbi kopumā izmaksās 14,043 miljonus latu, tostarp vispārējie būvdarbi - 8,154 miljonus latu, iekšējie tīkli, sistēmas - 3,61 miljonu latu, ārējie tīkli un sistēmas - 1,156 miljonus latu. Pēc lidostas aprēķiniem, lifti izmaksās 194 tūkstošus latu, pasažieru tilti - 750 tūkstošus latu un labiekārtošana - 179 tūkstošus latu.

Par to ceturtdien žurnālistiem pastāstīja lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Būvuzraudzībai plānots atvēlēt 1% no celtniecības kopējām izmaksām jeb 140,4 tūkstošus latu. Kopumā 125,7 tūkstoši latu paredzēti autoruzraudzībai un 18 tūkstoši latu būvprojekta ekspertīzei. Bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) lidostas pasažieru termināļa paplašināšanās izmaksās 14,327 miljonus latu un ar 22% PVN - 17,336 miljonus latu.

#Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts.

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts. Uzdevums nav vienkāršs, par ko varētu liecināt tas, ka ministrs vairs nerunā par stratēģiskā investora piesaisti, bet, iespējams, uz valdību virzīs finanšu investora piedāvājumu.

Daudzi igauņi un lietuvieši mūs apskauž par Air Baltic un Rīgas kā Baltijas avio nozares centru, tomēr uzņēmuma uzturēšana ir prasījusi lielus valsts līdzekļus, jo īpaši pēc B. Flika atstātā «mantojuma», ar kura sekām uzņēmums cīnās vēl šodien.

Valsts pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumā Air Baltic ir ieguldījusi apmēram 220 miljonus eiro: no 2010. līdz 2012. gadam tika veiktas ap 140 miljonu eiro valsts investīcijas, ieskaitot LVRTC iegādātās 0% obligācijas un divus kapitalizētus valsts aizdevumus, bet 2015. gada nogalē valsts ieguldīja vēl 80 miljonus eiro kopā ar Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.

AS Pasažieru vilciens izsludinājis konkursu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādei un personāla apmācībai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena nav noteikta, bet vilcieni jāpiegādā trīs gadu laikā. Par uzvarētāju tiks izvēlēts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kas izvērtēts saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti iepirkuma procedūras dokumentos, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus, vai uzsākt sarunas. Iepirkums tiek rīkots sarunu procedūras veidā.

PV būtiski mainīs jaunā vilcienu iepirkuma nosacījumus, salīdzinot ar iepriekšējiem, un šajā iepirkumā vēlas iegādāties elektrovilcienus ar 400-450 pasažieru sēdvietām, šodien žurnālistiem sacīja PV finanšu direktors Māris Bremze.

Iepriekšējos iepirkumos PV vēlējās iegādāties vilcienus ar 250-270 sēdvietām. Bremze sacīja, ka prasība pēc ievērojami lielākiem vilcieniem saistīta ar to, ka pasažieru pārvadājumiem ir ievērojams potenciāls augt, līdz ar to augs arī ieņēmumi un tie palīdzēs refinansēt vilcienu iegādi. Patlaban PV izmantoto vilcienu ietilpība sešu vagonu variantā ir 540 sēdvietas, bet četru vagonu versijā - 330 sēdvietas.

2026.gadā «Rail Baltica» maršrutus provizoriski izmantos 10,513 miljoni pasažieru, liecina «Rail Baltica» kopuzņēmuma «RB Rail» pētījums par projekta pasažieru pārvadājumu prognozēm.

Pētnieki prognozē, ka 2026.gadā pasažieru skaits maršrutā no Tallinas līdz Pērnavai būs 407 000, no Pērnavas līdz Rīgai - 337 000, no Rīgas centrālā stacijas līdz Rīgas lidostai - 7,56 miljoni, bet no Rīgas lidostas līdz Panevēžai - 373 000 pasažieru.

Turklāt no Panevēžas līdz Kauņai prognozēti 648 000 pasažieri, no Kauņas līdz Viļņai - 845 000, savukārt maršrutā no Kauņas līdz Polijai - 341 000 pasažieru.

Kopumā prognozēts, ka 2026.gadā «Rail Baltica» maršrutus izmantos 10,513 miljoni pasažieru.

Savukārt 2036.gadā pēc pētnieku aplēsēm pasažieru skaits vairumā maršrutu pieaugs. Kopumā prognozēts, ka šajā gadā «Rail Baltica» maršrutus izmanos 9,774 miljoni pasažieru.

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

Atkārtoti izvērtējot jauno elektrovilcienu iepirkumā iesniegtos piedāvājumus, AS «Pasažieru vilciens» izlēmis iegādāties vilcienus no Čehijas ražotāja «Škoda Vagonka», piektdien žurnālistiem sacīja «Pasažieru vilciena» valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Kopējā līgumcena būs 241,888 miljoni eiro. Līgumcenā ietilpst vilcienu, to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde, rezerves daļu fonda piegāde pirmajiem pieciem gadiem, kā arī personāla apmācība.

Grigulis skaidroja, ka iepirkuma konkursā uzvarētājs mainīts, jo «Pasažieru vilciens» ņēma vērā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) ieteikumus par to, ka jāizvērtē cita elektroenerģijas cena un patēriņš. Pārvērtējot vilcienu izmaksas dzīves ciklā, izdevīgākais piedāvājums bija «Škoda Vagonka». Neviens no pretendentiem pārvērtēšanas laikā nedrīkstēja mainīt piedāvājumus.

Viņš atzīmēja, ka iepriekšējā iepirkuma uzvarētāja Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») piedāvātā cena bija lētāka, taču vilcienu apkopes un uzturēšanas izmaksas 35 gadu ciklā «Škoda Vagonka» bija mazākas, līdz ar to mazākas arī kopējās izmaksas.

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņojusi par plāniem lidostā Rīga būvēt jaunu angāru lidmašīnu flotes uzturēšanai, tādējādi samazinot uzturēšanas izmaksas nākotnē un kļūstot efektīvākai.

airBaltic apbūves tiesību līgumu ar lidostu Rīga parakstījusi 2020. gadā. Plānots, ka jaunā angāra būvniecība tiks uzsākta 2022. gada sākumā, bet pabeigta līdz 2023. gada beigām.

"Jaunais angārs mūsu plānos ir bijis jau gadiem ilgi kā daļa no mūsu turpmākās attīstības. Līdz brīdim, kad jaunais angārs būs pabeigts, mēs atkal būsim uz mūsu izaugsmes ceļa, nodrošinot tik nozīmīgo savienojamību starp Baltiju un pārējo pasauli, ar gandrīz divreiz vairāk Airbus A220-300 lidmašīnām nekā šobrīd. Kopš 2019. gada mēs visus lidmašīnu apkopes darbus esam veikuši paši, un mūsu flotes paplašināšanai būs nepieciešams atbilstoša izmēra lidmašīnu angārs. Pieaugot Airbus A220 klientu lokam globāli, airBaltic Rīgā spēs piedāvāt tehnisko apkopi arī citiem šī tipa lidmašīnu īpašniekiem visā pasaulē. Tas būs viens no reģionā lielākajiem un modernākajiem lidmašīnu angāriem," teic airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

A/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) sāksies jauna ēra – tuvāko gadu laikā tiks izstrādāts un tirgū piedāvāts piepilsētas pasažieru vilciens, kā arī zemās grīdas tramvajs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes loceklis Eduards Boze. Viņa vadītais uzņēmums izsolē no likvidējamās a/s Latvijas krājbanka par 4,5 milj. eiro iegādājās ne tikai šajā bankā ieķīlātās a/s RVR 100% akcijas, bet arī prasījuma tiesības vairāk nekā 13,7 milj. eiro apmērā. Jaunais īpašnieks iecerējis RVR izveidot mašīnbūves un metālapstrādes klasteri, cenšoties reanimēt ne tikai pasažieru vilcienu ražošanu, bet arī to projektēšanu. Pašlaik svarīgākais būs ar metālapstrādes pasūtījumiem nodrošināt darbu vairākiem RVR iecirkņiem.

AS "Pasažieru vilciens" plāno mainīt zīmolu, nevis nosaukumu, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

"Tās ir baumas, ka ir jāmaina nosaukums. Mēs ne valdē, ne iekšēji uzņēmumā neesam ne nolēmuši, ne sprieduši par to, ka būtu nepieciešama nosaukuma maiņa. Bieži vien zīmols strādā pilnīgi atsevišķi," sacīja Grigulis, piebilstot, ka, piemēram, Igaunijas pasažieru pārvadātājs pa dzelzceļu strādā ar zīmolu "Elron", kamēr paša uzņēmuma nosaukums ir "Eesti Liinirongid".

Viņš arī atzīmēja, ka ziņas par zīmolu "Vivi" ir pāragri noplūdusi informācija.

Pasažieru vilciens maijā Patentu valdē reģistrējis preču zīmes Vivi Latvija un Vivi 

Dzelzceļa pasažieru pārvadātājs AS "Pasažieru vilciens" šogad maijā Patentu valdē reģistrējis...

"Tas ir tāds neiznēsāts bērns. Mēs par šo negribam runāt, jo tam būs savs stāts, kuru būs jāizstāsta tajā brīdī, kad tas pienāks. Līdz tam mums vēl ir daudz darāmā," uzsvēra "Pasažieru vilciena" vadītājs.

Iepriekš TV3 raidījums "Nekā personīga" ziņoja, ka nolemts mainīt "Pasažieru vilciena" nosaukumu, un turpmāk to sauks "Vivi Latvija". Jaunā dizaina izstrāde un ieviešana izmaksāšot līdz 100 000 eiro.

Vienlaikus Patentu valdē aģentūra LETA noskaidroja, ka "Pasažieru vilciens" šogad maijā reģistrējis preču zīmes "Vivi Latvija" un "Vivi". Pieteikumi abu preču zīmju reģistrācijai iesniegti 2020.gada 4.februārī, bet abas preču zīmes reģistrētas 20.maijā.

Informācija Patentu valdes datubāzē liecina, ka abu preču zīmju īpašnieks ir "Pasažieru vilciens", bet preču zīmju reģistrācija ir spēkā līdz 2030.gada 4.februārim.

"Pasažieru vilciena" pārstāve Agnese Līcīte pavēstīja, ka jaunu ritošo sastāvu pasažieri varēs sākt izmantot 2022.gadā, un līdz ar šo vilcienu saņemšanu būtiski mainīsies gan "Pasažieru vilciena" sniegtā pakalpojuma kvalitāte, gan pasažieru pieprasījums pēc tā, jo tiks ne tikai piegādāti jauni vilcieni, bet arī būtiski palielināta pārvadājumu intensitāte ieviešot intervāla grafiku.

"Jaunajiem vilcieniem jābūt ne vien tehniski atbilstoši un kvalitatīvi uzbūvētiem, to eksterjera krāsojumam jābūt funkcionālam, izteiksmīgam un pietiekami pamanāmam satiksmē, vienlaikus vilcieniem jābūt vizuāli pievilcīgiem gan no ārpuses, gan iekšpuses. Šī gada pavasarī prezentējām jauno vilcienu ārējā izskata dizainu, kas būs nozīmīga mūsu uzņēmuma jaunās identitātes daļa. No jauno vilcienu dizaina secīgi izriet arī jaunas grafiskās identitātes izstrāde un vizuālās atpazīstamības vadlīniju jeb stila grāmatas izstrāde," skaidroja Līcīte.

Visu šo darbu kopuma - elektrovilcienu interjera un eksterjera dizaina izstrāde, jauna zīmola izstrāde, vizuālās atpazīstamības vadlīniju jeb stila grāmatas izstrāde - izmaksas ir 34 100 eiro, kas pēc "Pasažieru vilciena" veiktā atklātā iepirkuma bija lētākā no piedāvātajām cenām. Par šiem pakalpojumiem noslēgts līgums ar SIA "Printpigeons".

Savukārt vizuālās identitātes ieviešanas komunikācijas stratēģijas izstrādes izmaksas ir 7850 eiro, arī šis bija lētākais iepirkuma procesa piedāvājums no iesniegtajiem, norādīja Līcīte. Par šo pakalpojumu noslēgts līgums ar starptautiskās komunikāciju aģentūras "Hill+Knowlton Strategies" partneri Latvijā "MM&A I Hill+Knowlton Strategies" (SIA "Mežgaile, Māliņa un Austriņš").

"Uzņēmumam pakāpeniski mainoties un attīstoties, ieviešot arvien jaunas tehnoloģijas, izmaiņas arī paša uzņēmuma ārējā izskatā - krāsās, logo un citos elementos, kurus lietosim, - ir loģisks solis. Lēmums par pārzīmološanu pieņemts, jo tas ilustrēs pārmaiņas, uz kurām jau šobrīd ir ceļā "Pasažieru vilciens", kā arī to jauno pakalpojumu kvalitāti, kuru piedāvāsim iedzīvotājiem turpmākajos gados. Uzņēmuma grafiskās identitātes maiņa ir tikai viens no soļiem pārmaiņu procesā, kas vērstas uz mūsu ilgtermiņa stratēģiskajām izmaiņām," pauda Līcīte.

Viņa norādīja, ka jaunā zīmola ieviešana ir cieši saistīta ar jauno vilcienu piegādes grafiku, jo šīs pārmaiņas tiks realizētas kontekstā ar jūtamiem uzlabojumiem pakalpojumos pasažieriem.

"Aicinām pāragri neanalizēt iespējamā zīmola atbilstību vai tā veiksmi, jo atrauti no kopējās koncepcijas un zīmola filozofijas pilnvērtīgus un objektīvus secinājumus nav iespējams izdarīt," piebilda Līcīte.

"Pasažieru vilciens" pērn jūlijā parakstīja līgumu ar "Škoda Vagonka" par jaunu elektrovilcienu iegādi. Līguma summa ir 241,889 miljoni eiro, taču kopējās jauno elektrovilcienu projekta, kas ietver arī vilcienu remonta centra izbūvi, izmaksas plānotas 255,889 miljoni eiro. Līgums paredz, ka pirmie vilcieni sāks kursēt 2022.gadā, bet visus vilcienus paredzēts piegādāt līdz 2023.gadam.

"Pasažieru vilciens" ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no "Latvijas dzelzceļa" veiktajām funkcijām. Iepriekš "Pasažieru vilciens" 100% bija "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

ASV prezidents Baraks Obama ir mudinājis amerikāņus saglabāt modrību, neskatoties uz pacilāto gaisotni valstī pēc al Qaeda līdera Osama bin Ladena nāves, vēsta Reuters.

Lai gan ASV Tēvzemes drošības departaments (DHS) un FIB nav izsludinājuši nekādu brīdinājumu par uzbrukumu ASV, tomēr saglabājas augsta iespēja, ka bin Ladena atbalstītāji, atriebjoties par līdera nāvi, varētu vērsties pret ASV.

«Nav nemazāko šaubu, ka al Qaeda turpinās mums uzbrukt. Mums vajag palikt modriem,» paziņoja ASV prezidents televīzijas uzrunā. Lai gan bin Ladens tika uzskatīts par al Qaeda līderi, tomēr viņš organizācijā pildīja lielākoties tikai garīga līdera lomu, jo bija spiests slēpties no ASV un tās sabiedrotajiem. Teroristiskos uzbrukumus plānoja un vadīja citi organizācijas locekļi.

Pirms dažām dienām plašu ievērību ieguva ziņa, ka ASV izmeklētāji, pratinot Gvantanamo ieslodzītos, noskaidrojuši, ka al Qaeda bin Ladena nāves gadījumā Eiropā varētu uzspridzināt paslēptu atombumbu.

ASV aviobūves uzņēmums "Boeing" pirmdien paziņoja, ka tas janvārī uz laiku apturēs lidmašīnu "737 MAX" būvniecību apstākļos, kad tas mēģina panākt šī modeļa lidmašīnu atkalizmantošanu pēc divām aviokatastrofām.

Kompānija gan paziņoja, ka tā pašlaik neplāno atlaist strādniekus saistībā ar šo lēmumu.

"Mēs iepriekš esam paziņojuši, ka pastāvīgi izvērtēsim mūsu ražošanas plānus, ja "MAX" lidojumu aizliegums turpinātos ilgāk, nekā mēs gaidījām," teikts kompānijas paziņojumā.

"Šīs notiekošās izvērtēšanas rezultātā mēs esam nolēmuši izvirzīt par prioritāti uzglabāto lidmašīnu piegādi un uz laiku apturēt "737" programmas [lidmašīnu] ražošanu, sākot ar nākamo mēnesi."

ASV gaisa satiksmes regulatori ir paziņojuši, ka nevarēs apstiprināt šī modeļa lidmašīnu atgriešanos gaisa satiksmē pirms 2020.gada.

Lai gan lidmašīnu "Boeing 737 MAX" lidojumi visā pasaulē kopš marta ir atcelti pēc divām aviokatastrofām ar cilvēku upuriem Indonēzijā un Etiopijā, "Boeing" turpināja būvēt 40 šī modeļa lidmašīnas ik mēnesi, radot to uzglabāšanas dilemmu.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 13. decembrī Rīgā sagaidīja 24. un 25. Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuriem YL-AAX un YL-AAY, tādējādi noslēdzot 2020. gadā plānotās piegādes.

Abas lidmašīnas ir daļa no airBaltic kopējā 50 Airbus A220-300 lidmašīnu pasūtījuma. Papildus tam airBaltic saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Pandēmijai nemazinoties, airBaltic nauda varētu beigties septembrī 

Situācijai ar ceļošanas ierobežojumiem un kopējo Covid-19 izplatību Eiropā paliekot pašreizējā...

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus no lidmašīnu efektivitātes.

Kopš 2016. gada, kad airBaltic uzsāka Airbus A220-300 lidmašīnu izmantošanu, lidsabiedrība ar tām pārvadājusi vairāk nekā 5 600 000 pasažieru. Līdz šim visvairāk pasažieru pārvadāti uz tādiem galamērķiem kā Amsterdama, Parīze, Londona un Maskava. Kopumā airBaltic ar Airbus A220-300 lidmašīnām veikusi gandrīz 60 000 lidojumu un nolidojusi vairāk nekā 141 000 stundu.

airBaltic filiāles izveide Lietuvā saistīta ar vēlmi lidot uz Kijevu 

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" lēmums reģistrēt filiāli Lietuvā ir saistīts...

Airbus A220-300 darbības rādītāji pārsnieguši lidsabiedrības cerības, spējot uzrādīt labāku vispārējo veiktspēju, degvielas ekonomiju un ērtības gan pasažieriem, gan darbiniekiem. Jaunā lidmašīna nodrošina izcilu lidojumu ar tādām priekšrocībām pasažieriem kā platāki sēdekļi, lielāki logi, vairāk vietas rokas bagāžai, pilnveidotas labierīcības un citiem uzlabojumiem.

Airbus A220-300 augstas kvalitātes gaisa filtrēšanas sistēma ir aprīkota ar augstas efektivitātes daļiņu gaisa (HEPA) filtru, kas nodrošina labāko filtrācijas līmeni, kāds šobrīd pieejams recirkulētam lidmašīnu kabīņu gaisam, sākot no brīža, kad pasažieri iekāpj lidmašīnā, visu lidojuma laiku un līdz pat pasažieru izkāpšanai. Gaiss lidmašīnu kabīnē tiek rūpīgi kontrolēts un tiek recirkulēts tik bieži, lai nodrošinātu pilnīgu gaisa nomaiņu 20-30 reizes stundā.

airBaltic iesniegusi risinājumu valsts ieguldījuma atgūšanai 

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" iesniegusi Satiksmes ministrijai risinājumu, kā valstij...

Turklāt jaunā lidmašīna ir arī ievērojami klusāka – tās trokšņu līmenis ir līdz pat četrām reizēm mazāks. Šobrīd tā ir pasaulē videi draudzīgākā komerciālā lidmašīna, jo Airbus A220-300 ir pirmais lidaparāts, kura dzīves cikla ietekmes uz vidi deklarācija ir pilnīgi caurskatāma, palīdzot samazināt CO2 un NOX emisijas attiecīgi par 20% un 50%.

Krievijas karš Ukrainā ļoti sarežģījis visas līdzšinējās piegādes ķēdes, kuras jau bija ietekmētas Covid-19 ierobežojumu dēļ, tādēļ aviācijas nozare pašlaik saskaras ar milzīgu rezerves daļu trūkumu, atzīmē Deniss Žilkins, SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs.

Šī problēma bija aktuāla arī pirms kara sākuma, taču šobrīd cīņa par detaļām ir sīvāka nekā jebkad agrāk, norāda D.Žilkins, uzsverot, ka pašlaik uz katru pieejamo rezerves daļu pretendē aptuveni desmit aviokompānijas. Rezerves daļu krājumi izsīkst, un tirgū pieejamās detaļas savā īpašumā iegūst tikai tie komersanti, kas piegādātājam var piedāvāt augstāku cenu vai izdevīgākus līguma nosacījumus, teic SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs, prognozējot, ka šī problēma nozarē, visticamāk, būs aktuāla vēl vismaz divus, trīs gadus.

Risinājuma nav

Aviācija ir stingri regulēta joma, kas pakļauta dažādām prasībām, tajā skaitā tehniskām, pauž D.Žilkins. “Pat pilnīgi jaunai lidmašīnai atsevišķas detaļas ir jāmaina pēc iepriekš noteikta stundu skaita vai nolidotajiem cikliem, kas nozīmē, ka arī jaunām lidmašīnām ir nepieciešamas rezerves daļas, bet to šobrīd ļoti trūkst. Gatavojoties lidojumu skaita pieaugumam pavasarī, aviokompānijas sāka pārbaudīt un apkopt lidmašīnas, kas Covid-19 laikā stāvēja dīkstāvē, kas nozīmē, ka rezerves daļas bija kritiski nepieciešamas, taču to vienkārši nebija, tādēļ daudzas lidmašīnas nevarēja atsākt lidojumus,” norāda D.Žilkins, piebilstot, ka šobrīd aviācijas nozare saskaras arī ar strauju degvielas cenu pieaugumu, kā arī darbinieku trūkumu.