Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Ekonomisku apsvērumu dēļ Tallink noņem no līnijas vienu prāmi; autopārvadātāji neizpratnē

Lai uzlabotu darbības efektivitāti un rentabilitāti, AS Tallink Grupp nule kā paziņojis par prāmja Romantika pārcelšanu maršrutā Tallina–Stokholma, atstājot Rīgas virzienā vienu pašu prāmi Isabelle, kas kursēs katru otro dienu. Autopārvadājumu kompānijām šis lēmums izraisījis neapmierinātību, jo bijis pilnīgi negaidīts, liekot pārplānot maršrutus nokļūšanai Zviedrijā.

Nelāga attieksme

«Tā tās lieta nedara, ja ir vēlēšanās biznesā ilgstoši darboties,» par pēkšņo Tallink paziņojumu sašutis starptautisko transporta un loģistikas pakalpojumu kompānijas SIA Altreks valdes priekšsēdētājs Lauris Fišers. Viņam nav izprotama prāmju līnijas rīcība, ik pa laikam šajā maršrutā mainot prāmju kursēšanu. Tas tikai liecinot, ka Tallink nerēķinās ar saviem klientiem un izturas tā, it kā pārvadājumu kompānijas savu biznesu neplānotu. Lai nodrošinātu pakalpojumus klientiem, Altreks nāksies pārplānot maršrutus, izmantojot prāmju satiksmi uz Zviedriju no citām Baltijas jūras ostām gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs. Viņaprāt, izveidojusies situācija ir iespēja citām prāmju līnijām, kā Stena Line vai DFDS, ieņemt tukšo vietu Rīgā, norāda L. Fišers. Komersanti var izmantot aprīlī turp un atpakaļ ieviesto vienu papildu reisu maršrutā Ventspils–Nīneshamna (Zviedrija), saka Stena Line Freight reģionālais vadītājs Baltijas valstīs, Krievijā un NVS Aivars Tauriņš.

Igaunijas pievienošanās Šengenas zonai un tai sekojošais Krievijas tūristu skaita regulārais pieaugums ļauj Igaunijas uzņēmumam Lux Express Group (LE) kalt ambiciozus plānus par vilcienu līnijas Tallina–Sanktpēterburga atklāšanu 2015. gadā, intervijā laikralstam Dienas Bizness stāsta LE vadītājs Hannes Sārpū.

Kādas ir tendences pasažieru pārvadājumos LE tirgos?

Pirms pieciem gadiem sabiedriskā transporta pārvadājumu daļa starp Rīgu un Tallinu bija 3 līdz 4%, jo nebija ne vilcienu, ne augstas kvalitātes autobusu, bet lidot bija ļoti dārgi. Bija nepieciešams laiks, lai izglītotu cilvēkus, ka ne visi autobusi ir vienādi, ka ir iespējami papildu pakalpojumi, internets utt. Tagad privāto automašīnu daļa ir nedaudz zem 10%. Tā kā tirgus ir mazs, nevaram strauji palielināt reisu skaitu. Tomēr, lai konkurētu ar automašīnām, autobusiem jābrauc bieži - katru stundu. Pamazām pie tā nonākam. Mums ir arī konkurenti, piemēram, maršrutā Rīga-Tallina ir biznesa līnija Hansabus, ir Ecolines.

Prāmju operatoram Stena Line izdevies sasniegt īsāko tranzīta laiku jaunā konteineru vilciena Jivu-Rīga kravas piegādei uz Skandināviju.

Pirmais vilciens maršrutā Jivu-Zabaikaļska-Rīga galapunktā ieradās sestdien, 5.novembrī, jeb 13 dienas no brīža, kad tas izbrauca no Ķīnas, tādējādi apliecinot, ka šis ir ātrākais sauszemes koridors kravām uz Skandināviju, un to izdevies īstenot, pateicoties prāmju kompānijai Stena Line, kas piedāvā prāmju maršrutu no Ventspils uz Nīneshamnu.

Kompānijas piedāvāto prāmju reisu biežums pašreiz ir deviņas reizes nedēļā, taču nākamajā gadā tiek plānots kapacitāti palielināt par 30%. Tādējādi 17 dienu laikā no brīža, kad krava pametīs Ķīnu, to būs iespējams nogādāt galvenajos patēriņa centros Skandināvijā (Oslo/Stokholmu/Gēteborgu). Tas ir jaunums steidzamiem, bet vērtīgiem sūtījumiem transporta pasaulē.

Stena Line liks jaunākus prāmjus; mudinās uz bezpavadības pārvadājumiem

To Dienas Biznesam norāda zviedru kompānijas Stena Line (SL) kravu pārdošanas direktors Baltijas un NVS valstīs, SIA Stena Line valdes loceklis Oskars Osis.

Vai Latvijas virzienā jums ir kāda konkurence, neesat kā monopolisti?

Konkurenti prāmju biznesā ir līdzvērtīgi spēlētāji. Nevar saukt par konkurentu sauszemes pārvadājumus Rietumeiropas virzienā. Par konkurentiem šajā reģionā uzskatu DFDS Seaways, Tallink un Transfennica Rietumeiropas un Skandināvijas pārvadājumos no Klaipēdas, Rīgas un Paldiskiem. SL no Lietuvas un Igaunijas pārvadājumus neveic. Pārvadājumus Skandināvijas virzienā (Ventspils‒Nīneshamna) izmanto Latvijas un Lietuvas klienti. Tā kā Lietuvas tirgus ir lielāks, ap 65% no šiem klientiem ir Lietuvas pārvadātāji. Savienojumā ar Rietumeiropu (Liepāja‒Trāveminde) lielākais pārvadātāju segments – ap 65% ‒ ir igauņi ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, jo Igaunijas šoferis, nostrādājot vienu maiņu, var ievērot darba un atpūtas režīmu, pēc tam piegādāt kravu Rietumeiropai.

Tirgotāji Rimi un Maxima ir apņēmības pilni produktu, kas tiek pārdoti ar zīmoliem - attiecīgi Rimi un Optima līnija, skaitu savos plauktos arvien palielināt. Tirgotāji arī skaidro, kā šiem produktiem iespējams nodrošināt zemāku cenu.

«Rimi zīmola preces pēc preču vienību skaita Rimi veikalu sortimentā aizņem aptuveni 3% jeb šobrīd pircējiem ir pieejami aptuveni 1400 Rimi zīmola produkti dažādās preču grupās. Un šim skaitlim ir tendence pieaugt, jo mēs redzam, ka arvien vairāk pircēju uzticas mūsu zīmolam,» biznesa portālam db.lv stāstīja SIA Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere. «Mēs turpinām darbu arī pie jaunu produktu izveides - tas nav ātrs process, piemēram, pavisam nesen veikalos ienāca Rimi sviests, jaunas garšas biezpiena sieriņi, piens 2L iepakojumā,» viņa stāstīja.

Prāmju operatora Stena Line prāmjiem Liepājas ostā saglabāsies visi labvēlīgie nosacījumi, kas 2012.gadā bija noteikti iepriekšējam prāmju operatoram - Scandlines.

Prāmjiem piešķirta speciāla ostas maksas atlaide, nosakot vienu pastāvīgu ostas maksu - 200 eiro par katru ostas apmeklējumu. Šajā summā ietverta kanāla, loču, pasažieru, piestātnes, tonnāžas un sanitārā maksa.

Terminēta atlaide 80% apmērā piešķirta arī prāmju apkalpotājai - LSEZ SIA Terrabalt - par ostas kopējās infrastruktūras lietošanu kravām, kuras tiek nosūtītas vai saņemtas ar kravas - pasažieru prāmjiem. Atlaide piešķirta līdz 2013.gada beigām.

Lēmums bijis nepieciešams, lai jaunais prāmju operators Stena Line nemainītu savu politiku attiecībā uz prāmju maršrutiem Baltijas jūrā un saglabātu līniju Liepāja - Trāveminde, skaidroja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

1. oktobrī juridiski noslēgsies darījums starp prāmju operatoriem Scandlines un Stena Line, pārņemot Latvijas prāmju maršrutus.

Lai arī jaunais īpašnieks būtiskas pārmaiņas pagaidām nesola, Liepājas ostā cer uz jaunu prāmju līniju un kravu apgrozījuma pieaugumu. «Stena Line formāli pārņems prāmju maršrutus no Scandlines 1.oktobrī. Pirmās nedēļas mēs strādāsim pie integrācijas,» DB atklāj Stena Line korporatīvo komunikāciju direktors Joakims Kendals.

Prāmjus Liepājas ostā apkalpo Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) SIA Terrabalt. Uzņēmuma valdes loceklis Āris Ozoliņš uzsver, ka divu gadu laikā, kopš Liepājas osta, pateicoties Scandlines, atguva prāmju līniju, ir audzis prāmju noslogojums un reisu skaits. «Pirms divarpus gadiem Scandlines atgriezās Liepājā ar vienu prāmi divas reizes nedēļā, bet tagad ir divi prāmji četras reizes nedēļā. Prāmju noslogotība ir pieaugusi.

Somijas rēdereja Silja Line 23. septembrī pārtrauc nerentablo prāmju satiksmi starp Vāciju un Krieviju. Prāmis "Finnjet" jau ir nodots pārdošanai. Silja Line prāmju satiksmi maršrutā Rostoka - Tallina - Sanktpēreburga uzsāka 2004. gadā. Pretēji sākotnējiem plāniem, apkalpot maršrutu visu gadu, tomēr tika paņemts garš ziemas pārtraukums. Noslogojums bija 20.0000 pasažieri, kas ļoti lielā mērā atpalika no gaidītā. 2005. gads patiesībā "Finnjet" bija laba sezona. Šajā gadā ātrā prāmju satiksme starp Vāciju un Pēterburgu piesaistīja arvien vairāk pasažieru. Kā informē "Kommersant", šogad tika pārvadāti jau 100.000 pasažieri, kas pārsniedza pat pašas Silja Line prognozes, tomēr, lai rēdereja būtu rentabla tai sezonā būtu jāpārvadā 120.000 pasažieru. Pēc tūrisma ekspertu domām nākošajā gadā maršruts piedzīvotu zaudējumus. Tādējādi Sanktpēterburga atkal paliek bez pasažieru prāmju līnijas pāri Baltijas jūrai, jo arī igauņu Tallink ir pārtraukusi savu satiksmi starp Sanktpēterburgu, Helsinkiem un Tallinu, jo tā nav rentabla. Katrā gadījumā nav izslēgts, ka nākošajā gadā kāda cita rēdereja atjaunos šo divu gadu laikā popularitāti ieguvušo maršrutu starp Rostoku un Sanktpēterburgu. Pēterburgas pilsētas vadītāji par šādu soli tikai priecātos, jo šajā gadā ir pieņemts lēmums par milzīgu zemes platības iegūšanas projektu, lai visa cita starpā varētu izbūvēt arī jaunu prāmju ostu. Bez prāmju satiksmes, lielas jēgas tam nebūtu.

20. novembrī Liepājā plānotās prāmju līnijas Ave Line maršrutā Lībeka - Liepāja atklāšana notika bez paša prāmja. Kuģa Ave Liepaja iziešanu no Travemindes ostas Vācijā aizkavēja vētra, un tā pienākšanu Liepājā gaida tikai naktī no 20. uz 21. novembri.

Tomēr jaunizveidotās līnijas īpašnieki noskaņoti optimistiski, un jau janvārī plāno otra prāmja - Ave Luebeck palaišanu maršrutā, Db pastāstīja Ave Line īpašnieces - Ave Trans Group direktors Vladimirs Šeremetjevs. "Krīzes situāciju izvēlējāmies jauna biznesa uzsākšanai tāpēc, ka krīze ir laiks, kad atklājumi nepieciešami visiem - jauni risinājumi, iespējas. Krīzes situācijā visi pārskata savas attiecības ar potenciālajiem partneriem, tarifu politiku," skaidroja V. Šeremetjevs.

Jau 2009. gada martā kompānija cer noslogot prāmja līniju pilnībā - sešas reizes nedēļā kursēs prāmis ar 160 kravas automašīnu vietām. Kompānija esot ar lielu pieredzi transporta pakalpojumu un kravu pārvadājumu jomā, savu pārstāvniecību Maskavā, tāpēc cer uz austrumu virziena kravu piesaisti. Nākotnē plānots kompānijas darbību paplašināt. 2009. gada rudenī plānots sākt liela muitas noliktavu kompleksa būvi Liepājas ostā, iespējams, piesaistot ārvalstu kapitāla - visdrīzāk Krievijas, kompānijas. Jaunizveidotā līnija guvusi atbalstu Eiropas Savienības Marco Polo II programmā, kas finansē jūras transporta pārvadājumus proporcionāli kravu skaitam, ko šis transports atņem autoceļiem, tādā veidā veicinot vides problēmu mazināšanos ES dalībvalstīs.

Igaunijas prāmju operators "Tallink" nākamajos pāris gados neplāno atjaunot prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu, apstiprināja "Tallink" pārstāvji, jautāti par kompānijas pašreizējiem plāniem attiecībā uz prāmju satiksmi Latvijā.

Kompānijā norādīja, ka lēmums par prāmju satiksmes atjaunošanu no Rīgas nav mainījies, jo "Tallink" joprojām vairāk koncentrēsies uz esošo maršrutu starp Igauniju, Somiju un Zviedriju rentabilitātes uzturēšanu un palielināšanu.

Tāpat "Tallink" pārstāvji skaidroja, ka kompānija joprojām neredz prāmju satiksmes pieprasījumu, kāds tas bija pirms Covid-19 pandēmijas, papildinot, ka galvenokārt ekonomisko un finansiālo situāciju ietekmē gan pandēmijas izraisītās sekas, gan arī karš Ukrainā.

Tādējādi, kamēr pastāv ekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas satricinājums, kompānija koncentrēsies uz pamatuzņēmuma rentabilitāti un alternatīvajiem ieņēmumu avotiem, piemēram, "Tallink" kuģu nomu, norādīja kompānijā.

Šomēnes Man-Tess uzsācis jaunu projektu - atvēris prāmju līniju sadarbībā ar partneri Man-Tess Lines. Līdz ar to grupas uzņēmumi piedāvā ne tikai stividoru pakalpojumus, bet arī jūras pārvadājumus ro-ro kravām un konteineriem ar tālāku transportēšanu pa sauszemi, proti, «door to door» pakalpojumu, sarunā ar DB pastāstīja Man-Tess valdes loceklis Kirils Romanovs.

Prāmju līnija, kas savieno Ķīli, Sanktpēterburgu un Rīgu, jau veikusi trīs reisus, un pagaidām tiek izmantots salīdzinoši neliels prāmis, kura ietilpība ir 29 kravas auto (40 pēdu piekabes), 190 TEU konteineri. Tomēr universālā prāmja apakšējā klājā ir arī 2,6 tūkst. m3 telpas, ko var izmantot palešu kravām.

«Mums kopā ar mūsu partneriem Sanktpēterburgā jau ir importa kravu plūsma no Ķīles uz Sanktpēterburgu,» saka K.Romanovs, vaicāts cik šis projekts ir ekonomiski pamatots. Tā arī sedz lauvas tiesu no visām izmaksām, kas saistītas ar prāmi. Nu secināts, ka kopā ar Man-Tess Lines ir izdevīgāk pašiem darboties kā prāmja operatoram, ņemot motorkuģi Alteland laika nomā, skaidro viņš.

Pirmais biznesa klases autobuss Baltijas valstīs, sākot no marta kursē maršrutā Tallina - Rīga, Db.lv informēja AS Hansabuss mārketinga vadītājs Priit Kallas.

Sākot no marta autobusu kompānija Hansabuss atklāj Tallina-Rīga biznesa līniju, kas apkalpos pasažierus līnijā Tallina-Rīga-Tallina ar speciāliem biznesa klases autobusiem. Jaunā biznesa līnija ir pirmā šāda tipa līnija Baltijas valstīs: tās galvenais mērķis ir sniegt komfortu biznesa klientiem, lai tie varētu lietderīgi, nepārtraucot darbu, pavadīt brauciena laiku. Tā ir pilnīgi jauna pieeja ikdienas darījumu braucieniem starp Latviju un Igauniju.

"Tallina-Rīga biznesa līnija nogādā pasažierus līdz Tallinai piecu stundu laikā - tieši tikpat laika jāpatērē, izmantojot gaisa transportu, bet pavadītais laiks autobusā noteikti sniedz lielāku komfortu un labāku cenu," teica A/S Hansabuss valdes loceklis Neeme Tammis. Atšķirībā no lidošanas, autobusu pasažieriem nebūs jāsaskaras ar ilgu gaidīšanu lidostās, bagāžas problēmām vai citām tamlīdzīgām neērtībām. "Dodoties uz biznesa tikšanos Tallinā vai Rīgā, pasažieri var lasīt jaunākos laikrakstus, lietot datoru un Internetu, izdrukāt dokumentus, ieturēt maltīti. Autobusā ir iespēja noīrēt atsevišķu semināra telpu desmit personām," papildināja N.Tammis.

Sāremā pašvaldība nolēmusi sākt sarunas ar Igaunijas kompāniju «Kihnu Veeteed» par prāmju satiksmes atjaunošanu starp Mentu un Ventspils ostām, vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

«Kihnu Veeteed» bija vienīgā kompānija, kas piedalījās publiskajā iepirkuma konkursā ar diviem kuģiem, no kuriem viens tika atzīts par piemērotu konkursa nosacījumiem. Pašvaldība tagad sagaida, ka kompānija 15 dienu laikā iesniegs konkrētu piedāvājumu.

Ja būs iespējams, prāmju satiksme starp Mentu un Ventspili tiks atjaunota nākamajā vasarā.

Veiksmīga iepirkuma gadījumā uzvarētājs «Kihnu Veeteed» iegūs piecu gadu līgumu Mentu-Venspils prāmju līnijas apkalpošanai.

Pašvaldība sagaida, ka regulāra prāmju satiksme ik gadu sezonā no 1.jūnija līdz 31.augustam tiks nodrošināta vismaz trīs reizes nedēļā. Precīzāks prāmju satiksmes periods, grafiks un biežums tiks noteikts līgumā.

Prāmju bizness Liepājā un Ventspilī konkurē un attīstās; līniju skaitu atzīst par optimālu, neizslēdzot jaunus maršrutus.

Abās Latvijas rietumu ostās prāmju prioritāte ir kravu pārvadājumiem, kaut Ventspilī ir vairāk pasažieru vietu un infrastruktūra labāk piemērota pasažieru apkalpošanai. Lielākais prāmju operators Ventspilī un Liepājā ir Stena Line, tomēr šīs ostas iekļautas arī citu operatoru maršrutos, kas savieno Eiropu vai Skandināviju ar Krieviju.

Stena Line prāmji apkalpo vairākus tirgus segmentus. Viens ir industriālie klienti, otrs - autopārvadātāji, bet trešais prāmju klientu loka sektors ir loģistikas operatori, kas veido preču piegādes ķēdes, iekļaujot tajās arī prāmju maršrutus. Ventspilī iebrauc arī Finnlines prāmji, kas savieno Vāciju un Krieviju, bet Ventspils ir starposta, kurā kravas un pasažierus uzņem pa ceļam.

2016.gada oktobrī Ventspils ostā sasniegts jauns viena mēneša laikā uz un no prāmjiem pārvadāto kravu (Ro-Ro) apjoms – 205,1 tūkstoši tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Astoņas reizes nedēļā prāmji kursē uz Nīneshamnas ostu Zviedrijā, bet vienu reizi – uz Travemindi Vācijā.

Šī gada 10 mēnešos ro-ro kravu apjoms Ventspils ostā palielinājies līdz 1,7 miljoniem tonnu, un tas ir par 14% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, kā arī vairāk nekā Rīgas un Liepājas ostai kopā, attiecīgi 207 un 535 tūkstoši tonnu. Rekordliels apjoms apstrādāts oktobrī – 205,1 tūkstostis tonnu, kas ir šobrīd lielākais ro-ro kravu apjoms viena mēneša laikā Ventspils ostas vēsturē. Līdz šim visvairāk Ro-Ro kravu viena mēneša laikā bija 2011.gada oktobrī – 188,9 tūkstoši tonnu.

Latvijā prāmju satiksme šobrīd ir pietiekami intensīva, pauda Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji, komentējot iespējas tuvākajā laikā atklāt jaunas prāmju līnijas.

SM norādīja, ka patlaban prāmis no Ventspils uz Nīnashamnu Zviedrijā kursē astoņas reizes nedēļā, savukārt prāmis no Liepājas uz Trāvemindi Vācijā kursē sešas reizes nedēļā.

Tāpat SM skaidroja, ka pagājušajā gadā ro-ro jeb "roll on/roll off" kravu pārvadājumu apmēri caur Latvijas ostām nedaudz samazinājās un papildu jaunas prāmju līnijas nav bijis iespējams atklāt.

Vienlaikus ministrijā norādīja, ka, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, Latvijas ostās pērn kopā pārvadātais apmērs - 172 570 transporta vienību, joprojām ir nozīmīgs, uzsvēra SM.

Jau rakstīts, ka pagājušajā gadā Latvijas ostās pārkrāva 3,402 miljonus tonnu ro-ro kravu, kas ir par 12,4% mazāk nekā 2022.gadā.

Jau 2003. gada nogalē varētu sākt darboties trešā prāmju līnija no Ventspils, sarunā ar Db informēja Ventspils mērs, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. «Šobrīd ostā jau darbojas divas prāmju līnijas – viena uz Nīneshamnu Zviedrijā, kas atjaunota sadarbībā ar ļoti nozīmīgu operatoru (Scandlines – Db), otra – uz Travemindi Vācijā. Šīgada vēlā rudenī vai ziemā būs vēl viena prāmju līnija uz trešo valsti pie Baltijas jūras. Mums ir svarīgi, lai operatoram būtu daudzas līnijas un varētu sabalansēt rentabilitāti. Ja ir maza operatorkompānija un līnija strādā vāji, tad viņi arī nobrūk ar visu līniju,» Db sacīja A. Lembergs. Ventspils ostas valdes sēdē piektdien, 22. augustā, plānots pārrunāt jautājumu par 17. piestātnes rekonstrukciju un vienota robežsardzes, muitas un citu kontroles dienestu punkta izbūvi Ventspils ostā. Kā ziņo LETA, 17. piestātnes rekonstrukcija nepieciešama, lai optimizētu kravas un pasažieru prāmju darbību ostā un lai pēc rekonstrukcijas 17. piestātni varētu sākt izmantot kā trešās prāmju līnijas piestātni. Vienotā robežsardzes, muitas un kontroles dienestu ēkas izbūvei Ventspils ostā plānots izmantot Eiropas Savienības (ES) fondu naudu, jau šogad šī finansējuma piesaistīšanai ir jāsāk projekta realizēšana. Patlaban ir izsludināts konkurss šī objekta projektēšanai un būvniecībai.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 41%, Viļņā 40%, bet Tallinā tikai 24% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma dati.

Tas, nozīmē - ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 585 eiro mēnesī, Viļņā ap 525 eiro, bet Tallinā ap 493 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs, tad līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc trīs lielāko izdevumu segšanas – pārtika, mājoklis un transports - pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek gandrīz divas reizes vairāk līdzekļu nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās - 1560 eiro. Savukārt šādai pašai ģimenei Rīgā atliek 840 eiro, bet Viļņā - 774 eiro. Atšķirību pamatā galvenokārt ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – bet vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā šogad ir 1425 eiro un Viļņā - 1299 eiro, tikmēr Tallinā tie sasniedz 2053 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 63 eiro Viļņā, par 83 eiro - Rīgā un par 100 eiro - Tallinā.

Vācijas - Dānijas prāmju kompānija Scandlines 27. un 28. martā piedalīsies starptautiskajā transporta un loģistikas konferencē Maskavā, kur prezentēs savu intensīvo prāmju un RoRo kuģu satiksmes tīklu Baltijas jūrā.

Starptautiskā konference - izstāde TransRusia 2007, kas norisināsies Maskavas sporta kompleksā Oļimpijskij no 27. līdz 30. martam, veltīta transporta un loģistikas jautājumiem Krievijā. "Scandlines" prezentēs savus loģistikas risinājumus kravu pārvadājumiem pa jūru un citus loģistikas risinājumus stendos I 32/I 36, kur izstādes apmeklētāji varēs satikt uzņēmuma pārstāvjus un saņemt informāciju par kompānijas darbību Baltijā, tās stratēģiju un nākotnes plāniem.

Scandlines nodrošina 12 līnijas ar 24 prāmjiem starp Vāciju, Dāniju un Zviedriju, kā arī uz Baltijas valstīm. Veiksmīgas darbības rezultātā 2006. gadā Scandlines bija viens no vadošajiem kuģniecības uzņēmumiem Baltijā, pārvadājot 20 miljonus pasažieru, 4,2 miljonus automašīnu un vairāk nekā 1,1 miljonu kravas vienību.

Vilciens maršrutā Rīga-Sanktpēterburga varētu piestāt arī Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, Igaunijas laikrakstam MK-Estonia sacīja Igaunijas dzelzceļa kompānijas Eesti Raudtee vadītājs Kaido Simmermans.

Saskaņā ar K. Simmermana rīcībā esošo informāciju par Sanktpēterburgas vilciena apkalpošanu patlaban notiekot cīņa starp Krievijas, Latvijas un Igaunijas pusēm un neesot iespējams prognozēt, kā šī cīņa beigsies.

«Latvijas puse vēlas iekļaut Tallinu maršrutā Rīga-Sanktpēterburga,» sacīja K. Simmermans.

Plāns paredzot, ka vakarā vilciens atiešot no Rīgas, naktī ieradīšoties Tallinā, Sanktpēterburgu sasniedzot nākamajā rītā.

Kā biznesa portālam Nozare.lv pastāstīja Valsts a/s Latvijas Dzelzceļš pārstāvis Māris Ozols, patlaban iespējas izveidot vilciena maršrutu uz Sanktpēterburgu caur Tallinu tiekot vēl pētītas un neesot pietiekamas informācijas par iespējamiem ieguvumiem un zaudējumiem no šāda lēmuma.

No 5.augustā Liepājā sāks darboties vēl viena prāmju līnija Baltijska - Liepāja - Ustjluga, ko apkalpos LSEZ SIA Terrabalt.

Par datumu, kurā prāmis pirmo reizi iegriezīsies Liepājā, informējis prāmja operatora SIA Alfastar pārstāvis Viktors Katrečko. Db.lv rakstīja, ka šovasar Liepājas ostā paredzēts atklāt vēl viena prāmja līniju, kura savienotu mūsu pilsētu ar divām Krievijas ostām Baltijsku un Ustjlugu, maršrutā iekļaujot arī Vācijas ostu Zasnici (Sassnitz). SIA Alfastar īpašnieki ir saistīti ar Krievijas dzelzceļu.

Jau šā gada rudenī plānots maršrutā norīkot vēl vienu prāmi, DB iepriekš stāstīja prāmju apkalpojošā uzņēmuma Terrabalt valdes loceklis Āris Ozoliņš.

Pirmdien šajā līnijā sāks kursēt prāmis Petersburg, kurš jau agrāk kursēja caur Liepāju. Prāmja garums ir vairāk nekā 150 līnijmetri (aptuveni 100 kravas treileriem) un arī 110 pasažieru vietas.

Sanktpēterburgā uz franšīzes līguma pamata ir atvērts pirmais mēbeļu salons ar Nakts mēbeles un Pils Matrači zīmoliem

«Tas ir pirmais Latvijas zīmolu mēbeļu salons Krievijā, kura pārstāvis Krievijā ir Sanktpēterburgas uzņēmums OOO Bazis,» skaidro SIA Marks M (pieder zīmoli Pils Matrači un Nakts Mēbeles) īpašnieks Juris Griķis.

«Ar franšīzes līgumu popularizēsim un realizēsim savus izstrādājumus Krievijā,» tā J. Griķis. Viņš norāda, ka pirmā minētā mēbeļu salona atvēršana Sanktpēterburgā lielākie ieguldījumi gūlušies uz SIA Marks M pārstāvja kompānijas Bazis pleciem, kamēr Latvijas uzņēmums šim mērķim iztērējis aptuveni 20 000 eiro. J. Griķis norāda, ka mēbeļu salons ir nevis kaut kur Sanktpēterburgas nomalē, bet gan pilsētas centrā, jaunatvērtā specializētās mēbeļu tirdzniecības centra Mebeļ Holl pirmajā stāvā.

15.novembrī Latvijas ģenerālkonsulātā Sanktpēterburgā ģenerālkonsule Iveta Sers atklāja Latvijas biznesa klubu Sanktpēterburgā, Db.lv informēja Ārlietu ministrija. Biznesa klubs ir neformāls forums, kas apvieno Latvijas uzņēmējus Sanktpēterburgā un Krievijas Ziemeļrietumu apgabalos, kā arī latviešus, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību.

Iveta Sers sveica uzņēmējus, iepazīstināja ar ģenerālkonsulāta plānotajām aktivitātēm 2007.gadam, kā arī Latvijas ekonomiskajām aktualitātēm.

Tikšanās laikā uzņēmēji informēja ģenerālkonsuli par biznesa iespējām un uzņēmējdarbības vidi Sanktpēterburgā un Krievijas Ziemeļrietumu apgabalos, ar prezentācijām uzstājās Hansabankas un Stendera ziepju fabrikas Sanktpēterburgas filiāles, kā arī aviosabiedrība airBaltic. Tikšanās dalībnieki novērtēja biznesa klubu kā labu iespēju gan savstarpēju kontaktu dibināšanā un uzturēšanā, gan nozīmīgas informācijas iegūšanā.

Biznesa klubs izveidots pēc ģenerālkonsules iniciatīvas, un tā uzdevums ir sekmēt Latvijas uzņēmumu darbību Sanktpēterburgā un Krievijas Ziemeļrietumu apgabalos, kā arī veicināt informācijas apmaiņu starp ģenerālkonsulātu, Latvijas uzņēmumiem un dažādām ar uzņēmējdarbību saistītām Krievijas institūcijām. Biznesa klubs apvieno vairāk nekā 50 uzņēmējus un biznesa kompānijas.

No 26.aprīļa maršrutā Rīga - Stokholma - Rīga sāks kursēt otrs Tallink prāmis - M/S Vana Tallinn, Db.lv informēja AS Tallink Grupp. Šobrīd M/S Vana Tallinn kursē maršrutā Tallina - Helsinki, bet tas tiks nomainīts pret jaunu prāmi.

Līnijā Rīga - Stokholma turpinās kursēt arī prāmis M/S Regina Baltica.

"No 26.aprīļa pasažieriem un kravu pārvadātājiem vairs nebūs jāskaitļo, kurā dienā izmantot prāmju satiksmi no Rīgas uz Stokholmu, un atpakaļ uz Rīgu. Prāmis maršrutā Rīga - Stokholma - Rīga kursēs katru dienu, piedāvājot ceļojuma iespējas visu nedēļu. Otrs prāmis palielinās pieprasīto pasažieru, transporta un kravu pārvadājumu servisu. Papildus tiks nodrošināta arī saistītā satiksme ar citiem maršrutiem, piemēram, Tallink prāmju satiksme no Zviedrijas uz Somiju un Igauniju," stāsta Tallink Latvija izpilddirektors Hillard Taur.