Ērika Stendzenieka runājošo akmeņu stāstus Rīgā droši vien jau daudzi dzirdējuši, bet viņš pats sev atklājis, ka ar gadiem paša izpratne par dzīvi un sabiedrību pilnībā izmainījusies, tā sakot, par 180 grādiem.

Iekšējais apvērsums radis arī simbolisku izpausmi Latvijas vadošās reklāmas aģentūras nosaukumā, kas lasāms kājām gaisā: !MOOZ. Un par mūzu klātbūtni minētās aģentūras boss, šķiet, nevarētu sūdzēties – Ēriks ir krutākais reklāmas un komunikāciju žanra virtuozs.

Tavi akmeņi runā tikai naktīs, vai arī pats esi tāds naktsputns?

Cilvēks vispār ir gaļēdājs un nakts dzīvnieks, par to liecina visi viņa fizioloģiskie dati, ķermenis un zobi. Bet ideja par akmeņu dabiskām formām tapa pirms desmit gadiem, kad Londonā mācījos grafisko dizainu – man ienāca prātā, kā tas būtu, ja jaunākā tehnoloģija, kas toreiz bija digitālais projektors, sastaptos ar vecāko, kas Latvijā dzīvo pēdējos četrus miljardus gadu. Taču dzīvē runājošie akmeņi ienāca pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas, vēršoties pie manis ar jautājumu, kā saistošā un interaktīvā veidā pastāstīt par Latviju daudz pieredzējušajiem, izlutinātajiem un kultūras pārsātinātajiem frančiem. Un tad nāca šī pasākuma grūtākā daļa – uzrakstīt šos deviņus stāstus; mēnesi pavadīju Norvēģijas kalnos, mēģinot saprast, kas tie būs par stāstiem. Manas iekšējās kapacitātes pietika četriem, pārējos stāstus radīja Latvijas spējīgākie literāti. Varu teikt, ka man joprojām šķiet: ir radīts viens no spēcīgākajiem aprakstiem par Latvijas būtību, kāds jebkad bijis.

2008. gadā Lielbritānijas reklāmas standartu administrācijas (Advertising Standards Authority) saņēmusi 26 433 sūdzības par 15 556 reklāmām, ziņo Guardian.

Piedāvājam aplūkot dažas no nemīlētākajām reklāmām Lielbritānijā.Britus šokējušās reklāmas img src="http://www.db.lv/gfx/movico1.png" / img src="http://www.db.lv/gfx/fotoico1.png" /

1. Barnado's reklāma. 840 sūdzības. Reklāmas mērķis ir palielināt Lielbritānijas iedzīvotājiem izpratni par bērnu izmantošanu.

2. Volkswagen reklāma. 743 sūdzības. Lielbritānijas iedzīvotāji ir uztraukušies par suņa veselību reklāmas filmēšanas laikā, kā arī par to, ka tiek pārkāpts ceļu satiksmes drošības likums.

15.maija sācies LIVE RĪGA vasaras mārketinga komunikācijas kampaņas periods 11 valstīs: Baltkrievijā, Dānijā, Gruzijā, Igaunijā, Izraēlā, Krievijā, Lietuvā, Norvēģijā, Somijā, Vācijā un Zvied€rijā.

Reklāmas kampaņa ilgs līdz jūnija beigām, un tās kopējais plānotais budžets ir 650 000 latu.

LIVE RĪGA vasaras kampaņas mediju stratēģija, paredz, ka būtiskākie komunikācijas kanāli mērķa auditoriju sasniegšanai ir internets, vides reklāma un reklāma presē. Kampaņas mērķa auditorija ir ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecuma grupā no 25 - 55 gadiem.

Izvēlētie reklāmas kanāli:

* Vācijā – reklāma internetā un vidē;

* Krievijā – reklāma internetā, kā arī vides reklāma Maskavā un Sanktpēterburgā;

* Somijā – reklāma internetā, televīzijā un vidē;

* Zviedrijā – reklāma internetā un presē;

* Norvēģijā – reklāma internetā un presē;

Turpinot cīņu ar sliktu reklāmu, Badad.lv ir apkopojis sliktākās reklāmas jūnijā jau tradicionālajās nominācijās – sliktākā drukātā reklāma, sliktākā reklāma vidē, sliktākais TV reklāmas klips, sliktākā interneta reklāma, sliktākā reklāma logo/identitātes kategorijā.

Neskatoties uz to, ka beidzot ir atnākusi vasara un daudzi dodas atvaļinājumos, iesūtīto slikto reklāmu apjoms ir mazinājies tikai nedaudz. Jūnijs mums ir devis sliktāko interneta risinājumu Andostrenone mājas lapu, kas lieku reizi parāda, kā laba iecere var tikt sabojāta, nepievēršot pietiekamu uzmanību detaļām – šajā gadījumā tekstu adaptēšanai. Produkts, kas, iespējams, tiešām ir labs, tiek padarīts par izsmieklu ar tekstiem, kurus latviešu valodā ir rakstījis cilvēks, kam acīmredzami tā ir svešvaloda, kurā skolā viņš saņēma 3. Un šī jau ir izteikta tendence Latvijas reklāmā, jo badad.lv gandrīz katru mēnesi vērtē šādi adaptētas reklāmas.

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Kamēr vieni par veikto kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas dzīvokli ar mērķi iegūt informāciju par «Neo» gatavi pieprasīt iekšlietu ministres demisiju, citi uzsver, ka nelikumīga piekļuve valsts aizsargātām datu bāzēm ir un paliek smags pārkāpums.

Tieši kratīšana žurnālistes Ilzes Naglas mājās ir radījusi diskusijas, vai nav pārkāpts likums par preses brīvību un informācijas avota neaizskaramību, raksta Diena.lv.

Tautas partija (TP) uzskata, ka pēc «Neo» arestēšanas un kratīšanas žurnālistes Ilzes Naglas mājās iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei no amata ir jāatkāpjas. «Ne tikai kratīšana žurnālista mājās, arī jaunā zinātnieka un censoņa arestēšana neizskatās samērīga – attiecīgās institūcijas nepierādīja šī soļa svarīgumu un pamatotību,» intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norādīja TP pārstāvis Kārlis Leiškalns.

Tiesībsargs Romāns Apsītis pēc savas iniciatīvas ir ierosinājis pārbaudes lietu saistībā ar policijas veikto kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā, DB uzzināja tiesībsarga birojā.

Tagad eksperts veikšot pārbaudi, lai konstatētu vai šajā gadījumā esot pārkāpta preses brīvība, bet vēl neesot zināms, kad varētu būt rezultāts.

Jāatgādina, ka ceturtdien valsts prezidents Valdis Zatlers norādija, ka vērtējums par kratīšanu I.Naglas mājās Neo lietā, būtu jādod neitrālam novērotājam, proti, tiesībsargam Romānam Apsītim. «Tas, par ko uztraucamies – preses brīvības ierobežojums. Šī būtu tā situācija, kad savs vārds būtu sakāms tiesībsargam - neitrālam novērotājam. Šeit nebūs balts un melns, ir ļoti grūti novilkt robežu, kur sākas preses brīvība un kur tā beidzas. Jo vairāk būs jautājumu policijai un tiesībsargam un jo ātrāk tos uzdosim, jo ātrāk būs skaidrība un mazāk nervozitātes un skandāla piegaršas,» sacīja V. Zatlers raidījumā 900 sekundes.

Vides reklāmas konkursā Reklamazaurs par labāko veikumu šajā jomā pērn atzītas Trikātas Sniega bumbu, Samsung Galaxy Note II un K-rauta reklāmas.

Aizvadītā gada vides reklāmas tika vērtētas trīs kategorijās - Lokāli veidots dizains, Adaptēts dizains un Inovatīvs risinājums, informēja pasākuma organizatori.

Kategorijā Lokāli veidots dizains par labāko vides reklāmas darbu atzīta mediju aģentūras Mediapool un kreatīvās aģentūras Young and Hungry Trikātas siera Sniega bumbu reklāma. Savukārt diplomu šajā kategorijā saņēma Universal McCann reklāma basketbola klubam VEF Rīga, kā arī mediju aģentūras Creative Media Baltic un kreatīvās aģentūras Marshal Design reklāma zīmolam Rosme.

Kategorijā Adaptēts dizains uzvaras laurus plūca mediju aģentūras Starcom un kreatīvās aģentūras Publicis Riga reklāma uzņēmuma Samsung Electronics Baltics zīmolam Galaxy Note II. Savukārt diplomu šajā kategorijā saņēma mediju aģentūras Magnet Media un kreatīvās aģentūras LEAD reklāma zīmolam Peugeot 208.

Labi pazīstamajā parfimērijas uzņēmumā Dzintars ieplūdināts arī padomju režīma upura fabrikanta Antona Rimeika mūža darbs.

Kas cenšas, tas sasniedz — tik kodolīgi fabrikanta Antona Rimeika panākumus biznesā raksturoja dzejnieks Ēriks Ādamsons. Sākot no nekā, 11 gadu laikā Antons Rimeiks izveidoja ķīmisko, sveču un tūbiņu fabriku Inženieris–ķīmiķis Antons Rimeiks un ražoja populāro zobu pastu Mētra, sejas krēmu Rota, ziepes un sveces.

— Vienkāršu ļaužu japānietes pēc kāzām nokrāso zobus melnus, bet pie mums, paldies Dievam, par skaistiem arvien uzskatīti tikai tādi zobi, kas spoži viz kā perlamutrs. Tādēļ arī zobu kopjamie līdzekļi allaž mūsu zemē bijuši lielā godā un it sevišķi tagad, kad mūsu ķermenis kļuvis vārīgāks kā senos laikos un ēdieni tapuši izsmalcinātāki un reizē ar to arī kaitīgāki zobiem. Bet ilgus gadus mums nebija savas latvju zobu pastas un tikai 1929. gadā Armijas ekonomiskā veikala toreizējais priekšnieks pulkv. Alksnis ierosināja jauno inženieri ķīmiķi tādu radīt. Rimeiks, kas jau 1927. g. ar trim draugiem inženieriem pagatavoja kādu zobu krēmu un pēc tam sveces, ķērās pie darba un pusgada laikā, apkrāvies neskaitāmām pudelītēm un grāmatām un sēdēdams savā laboratorijā pie uguns kā kāds viduslaiku alķīmiķis, jauca krītu ar dziedniecības ziedēm, piparmētru un dažādām ēteriskām eļļām, līdz pagatavoja vajadzīgos paraugus, — raksta Ēriks Ādamsons 1938. gadā.

Ar gadiem radošie prāti var kļūt arvien labāki – dzejnieki, dziedātāji un mākslinieki ir labs piemērs, ka cilvēka radošums beidzas vienīgi ar nāvi

Tā intervijā DB norāda reklāmas speciālists Mihea Georgiu (Mihnea Gheorghiu). Šobrīd viņš ir Publicis Groupe radošais direktors Rumānijā. Kad viņam bija 19 gadu, tā vietā, lai turpinātu studijas biznesa skolā, viņš sāka strādāt reklāmas industrijā. Tagad mērķis ir mainīt cilvēku nepatiku pret reklāmu, ar tās palīdzību risinot nopietnas problēmas un parādot, ka reklāma var būt tāda, ka to vēlas redzēt visi.

Kas jūsu skatījumā ir reklāma šodien?

Tas ir liels pirmais jautājums. Šodien ir tik daudz veidu, kā zīmoli var kļūt par cilvēku draugiem. Es domāju, ka visi cenšas būt tiešsaistē, internetā, bet vajadzētu fokusēties uz to, lai dabūtu cilvēkus savā pusē, nevis tikai «pērc šo, tam 30% atlaide». Tā ir patiesība – cilvēki ienīst reklāmu, viņi cenšas to neredzēt. Kāpēc taisīt neglītas, atbaidošas reklāmas? Kāpēc apvainot cilvēkus ar to, ko viņi nevēlas redzēt? Es domāju, ka labākā reklāma šodien ir tā, kas piesaista cilvēkus un runā viņiem saprotamā valodā.

Ir virkne iespēju, kā Google meklētājā izveidot neefektīvu reklāmu. Neņemot vērā svarīgākos pamatnosacījumus, jūs riskējat ātri iztērēt reklāmas budžetu un ģenerēt nekvalitatīvu trafiku uz savu mājas lapu (ne mērķauditoriju). Šodien es pastāstīšu par dažām būtiskākajām kļūdām, kas tiek pieļautas, veidojot reklāmu Google meklētājā. Ņemiet tās vērā un jūs spēsiet paaugstināt savas reklāmas efektivitāti un iegūt vairāk jaunu klientu.

1. Izmantoti tikai plašas atbilstības (Broad match) atslēgas vārdi

Centieties neizmantot atslēgas vārdus ar plašu atbilstību. Ja jūs šo atbilstību tomēr izmantojat, piemēram, atslēgas frāzi «Kravas automobiļu autoserviss», rēķinieties, ka jūsu reklāma būs redzama pēc visdažādākajiem pieprasījumiem, tādiem kā «Autoserviss Daugavpilī», «Vieglo automobiļu autoserviss», «Degvielas patēriņš kravas automobiļiem» utt. Proti, jūsu reklāmu redzēs un uz to bieži vien klikšķinās dažādi interesenti, taču ne jūsu mērķauditorija. Tādējādi jūs zaudēsiet naudu. Es iesaku izmantot frāzes atbilstību (Phrase match) un/vai precīzu atbilstību (Exact match). Tas jums ļaus samazināt nekvalitatīvo klikšķu skaitu un pārsvarā rādīt reklāmu vienīgi jūsu potenciālajiem klientiem.

Deviņdesmitajos gados Daniils Kostinskis nodarbojās ar reklāmas ražošanu – filmēja klipiņus un ar savām idejām nonāca reklāmas aģentūrā. Tagad ar klipu ražošanu viņš vairs nenodarbojas, taču ideju formulēšanu klientiem veic joprojām.

Kas šobrīd notiek Krievijas reklāmas tirgū?

Daudzviet, tostarp arī Krievijā reklāmisti ir reklāmdevēju ķīlnieki. Visi grib ātrāk izveidot kaut ko, kas momentā sekmētu pārdošanas rādītājus. Klipa efektivitāte ir radošuma ienaidnieks – jo banālāka reklāma, jo labāk tā iedarbojas.

Šobrīd mērķis ir gūt atdevi no reklāmas uzreiz. Tāpēc kopumā reklāma ir neinteresanta skatītājam, patērētājiem tā nepatīk. Tāpēc rīkojam Reklāmas rīmu nakti, lai dotu iespēju saprast, ka ir arī laba un interesanta reklāma.

Kā nozari ietekmē rubļa vērtības kritums?

Ietekme ir spēcīga. Šobrīd ir nogaidīšanas periods. Daudzi cenšas saglabāt savu budžetu, neveikt liekus tēriņus reklāmai, nezinot, kas sagaida. Krīze vienmēr ir īpašs periods – tai ir gan plusi, gan mīnusi. Ir reklāmas kompānijas, kas arī šajā laikā var gūt sev labumu, un tās tagad aktivizējas.

Patērētāju tiesību aizsardzības cents (PTAC) pieņēmis lēmumu, ar kuru AS BIGBANK īstenotā prakse, izplatot reklāmu un tajā norādot, ka tās piedāvājums ir «lētāks» un «izdevīgs», vizuāli to atspoguļojot salīdzinošās reklāmas veidā, iekļaujot maldinošu informāciju par piedāvāto aizdevuma likmi 31% gadā, tomēr ar patērētājiem slēgtajos līgumos piemērojot augstākas procentu likmes, atzīta par profesionālai rūpībai neatbilstošu un maldinošu komercpraksi.

2014.gada 14.novembrī PTAC uzsāka izvērtēt AS BIGBANK īstenotās komercprakses atbilstību normatīvajiem aktiem, skaidro PTAC pārstāve Vineta Ore.

PTAC konstatēja, ka AS BIGBANK izplatot reklāmu, norādījusi, ka tās piedāvājums ir «lētāks» un «izdevīgs». Reklāmā tika iekļauta maldinoša informācija par piedāvāto aizdevuma likmi 31% gadā, tomēr patērētājiem netika nodrošinātas lētākās un izdevīgākās aizdevuma izmaksas. Reklāmā vizuāli tika atspoguļots maldinošs reprezentatīvs piemērs, tajā neietverot konkrētajam piemēram tipiskāko skaitlisko informāciju (aizdevuma līguma ilgums, summas apmērs, veids, gada procentu likme, aizņēmuma likme).

Rīgā patvaļīgi, nesaņemot Rīgas pilsētas būvvaldes Pilsētvides dizaina pārvaldes saskaņojumu, 23 vietās uz reklāmas stabiem ir izvietota The O reklāma. Par reklāmu, visticamāk, tiks ierosināta Administratīvā lieta.

«Attēlojot cieņu aizskarošus žestus, ir pārkāpts Reklāmas likums un sabiedrībā pieņemtās morāles normas,» norāda Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

The O reklāma, kurā attēloti nepieklājīgi un rupji žesti, tika iesniegta saskaņošanai, bet nesaņēma atļauju izvietošanai, jo reklāmas plakātos attēlotais neatbilst Reklāmas likuma prasībām, kas nosaka – reklāma nedrīkst būt aizskaroša, teikts Būvvaldes paziņojumā.

Pilsētvides dizaina pārvaldes reklāmas inspektori, izvērtējot reklāmas saturu, konsultējās ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, un lēma, ka reklāmu nesaskaņos.

Reklāmā atļauts iekļaut tikai tādus paziņojumus vai vizuālos attēlus, kas nepārkāpj ētikas, humānisma, morāles, tikumības un pieklājības normas, saskaņojuma atteikums skaidrots Būvvaldes paziņojumā.

Ikdienā bieži sastopamies ar dažāda veida reklāmām. Reklāmas industrijas radošajiem prātiem, cenšoties dažādos veidos piesaistīt mērķauditorijas uzmanību un pārspēt asprātībā vienam otru, nereti rodas pārdomas un neizpratne – kurš tad īsti atbild par reklāmas saturu un formu, un kas nosaka to, cik daudz un ko var teikt vai rādīt, reklamējot savu produktu vai pakalpojumu.

Par reklāmas regulējumu ir runāts ļoti daudz, bet uzņēmējiem, piedāvājot tirgū arvien jaunas preces, pakalpojumus, kā arī izmantojot jaunus pārdošanas veicināšanas kanālus, bieži vien grūti orientēties, kā tas konkrētajā situācijā ir interpretējams un piemērojams. Arī tiesu prakse, kas varētu kalpot par orientieri tam, kā rīkoties gadījumos, kas nav tipiski, vēl tikai veidojas. Lai nu kā, Latvijā ir vairāki reklāmu regulējoši normatīvie akti, kuri nosaka to, kas ir vai nav pieņemams likumiskā izpratnē.

Saskaņā ar Reklāmas likuma 1. pantā minēto reklāmas definīciju “reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums, vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem”.

Atsaucoties uz otrdien, 10. jūnijā žurnālā Privātā Dzīve izplatīto reklāmu, kurā, tā vietā lai izpildītu Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) 30.04.2008 lēmumu Nr. 21 – 06/3783 par negodīgu komercpraksi, uzliekot par pienākumu uzņēmumam atsaukt Slim Complex revolucionāras notievēšanas(citāts) līdzekļa reklāmu, uzņēmums publicējis informāciju, kas ir pilnīgā pretrunā ar PTAC lēmumu, un turpina maldināt patērētājus.

30.04.2008. PTAC ir pieņēmis lēmumu, kurā atzīst SIA Direct Office sniegto SlimComplex reklāmu par negodīgu komercpraksi un uzliek pienākumu nekavējoties atsaukt reklāmu, kurā pausta negodīga komercprakse. Publicētajā atsaukumā ir jābūt skaidri un nepārprotami norādītai informācijai, ka iepriekš izplatītā reklāma (komercprakse) tiek atsaukta, jo tajā tika sniegta maldinoša informācija par produkta SlimComplex spējām samazināt svaru atbilstoši reklāmā sniegtajai informācijai. Turpretim – 10. jūnijā izplatītajā informācijā, tā vietā, lai atsauktu maldinošu komercpraksi, ir publicēta reklāma, kurā redzams slaids sievietes stāvs un SlimComplex attēls tuvplānā, kas turpina maldināt patērētāju, kā arī Direct Office viedoklis par PTAC lēmuma nepamatotību.

11. decembrī noslēdzās vides reklāmas konkurss Reklamazaurs, kurā par labāko vides reklāmu kategorijā Lokāli veidotie dizaini tika atzīta dziedātājas Lindas Leen diska Chameleon CD kampaņas vides reklāma, kategorijā Adaptētie dizaini – Samsung augstās klases LCD televizoru K.I.N.O. vides reklāma, bet jaunizveidotajā kategorijā Inovatīvie risinājumi – Statoil Latvija vēja rādītāju reklāma, kas bija apskatāma uz Rīgas pilsētas tiltiem. Balvas pasniedza Rīgas Domes vicemērs Jānis Dinēvičs.

Konkursa mērķis ir pievērst klientu un kreatīvo aģentūru uzmanību vides reklāmas dizainu kvalitātei. JCDecaux direktore Jeļena Brokāne uzsvēra, ka "Radīt vides reklāmas dizainu ir ārkārtīgi sarežģīti, jo, ja radītā reklāma spēj uzrunāt mērķauditoriju vidē, tā spēs to uzrunāt arī citā formātā. Konkurss parādīja, ka vides reklāma Latvijā vairāk sastopama lokāli veidota un par to, protamas, ir gandarījums ne tikai mums, kā organizatoriem, bet arī žūrijai. Kvalitatīvus un inovatīvus vides reklāmas risinājumus arī turpmāk mēs vēlētos redzēt ne tikai konkursa pieteikumos, bet arī ikdienā."

Vides reklāmai ir ārkārtīgi svarīgi iekļauties pilsētvidē. Konkursa laikā izveidojās sekmīga sadarbība ar Rīgas domes Pilsētvides dizaina nodaļas vadītāju Artu Goldbergu, kas atzina, ka kvalitatīva un radoša vides reklāma pilsētai ir vajadzīga. Rīgas Dome arī pievienojas konkursa sauklim – "Mēs PAR labu reklāmu!".

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot optikas veikalu tīkla Cobergs reklāmas «Izpārdošana briļļu ietvariem un saulesbrillēm, atlaides līdz 50%» atbilstību normatīvajiem aktiem, firmai ir izteicis aizrādījumu.

PTAC lūdza uzņēmumam sniegt informāciju, vai ir kādi ierobežojumi vai papildu nosacījumi, lai izmantotu reklāmā izteikto piedāvājumu, precizējot, vai izpārdošana attiecas uz visu preču izpārdošanu. Cobergs nav ievērojis likuma prasības, uzskata PTAC, jo reklāmā nav sniegta informācija arī par izpārdošanas laika posmu.

Cobergs paskaidroja PTAC, ka reklāmā ir ievērotas likuma noteiktās prasības, kā arī sniegta informācija, ka piedāvājums ir spēkā no 2010.gada 1.februāra līdz 31.aprīlim, kā arī ar informācija par – briļļu ietvariem un saulesbrillēm ar vizuāliem attēliem.

Savukārt kā papildus nosacījumus Cobergs minēja, ka izpārdošana attiecas uz visu pārdošanā izvietoto saulesbriļļu grupu, bet briļļu ietvariem kā papildus nosacījums reklāmā ir atzīmēts, ka piedāvājums ir spēkā pie pilna briļļu pasūtījuma.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis 1000 latu sodu mobilo sakaru operatoram SIA Bite Latvija par negodīgu komercpraksi reklāmā Telefoni tie paši, bet lielāka brīvība!, kurās šā gada pavasarī interneta vietnēs delfi.lv un inbox.lv tika piedāvāts iegādāties Samsung un Nokia tālruņus.

Strīdus reklāmās četri abu minēto zīmolu tālruņu modeļi bija attēloti krītot ar izpletni un šādi raksturots arī cenu kritums. PTAC uzskatīja, ka reklāmas baneros abās minētajās interneta vietnēs, sniegta maldinoša informācija, jo reklāmā norādītās tālruņu cenas nav tālruņu iegādes cenas, bet gan tikai pirmā iemaksa par tālruņiem to pirkšanas gadījumā, liecina PTAC interneta mājaslapā publicētais lēmums.

Savukārt, Bite Latvija uzskatīja, ka PTAC reklāmas banerus ir skatījis nepareizā veidā un tas novedis pie nepareiza banera vērtējuma kopumā ar pamata reklāmu. Uzņēmums uzskata, ka vidusmēra patērētājam pēc banera ieraudzīšanas nav jāpieņem lēmums iegādāties tālruni, jo reklāmā atveidotais ar izpletni krītošais tālrunis starp peldošiem mākoņiem uztverams kā aicinājums vidējā patērētāja uzmanības piesaistīšanai un intereses radīšanai.

Tiesībsarga Jura Jansona uzstādījums, saskaņā ar kuru minimālā mēnešalga Latvijā, jau tuvākajā laikā būtu jāpalielina līdz 300 Ls, nav reālistisks.

To otrdien pēc valdības sēdes, kurā tika apstiprināta valdības atbildes vēstule tiesībsargam, uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Viņš atgādināja, ka Finanšu ministrija jau nākusi klajā ar ierosinājumu no nākamā gada minimālo mēnešalgu paaugstināt no 200 Ls līdz 225 Ls mēnesī.

Tomēr arī pret šo iniciatīvu nopietni iebildumi ir Latvijas Darba devēju konfederācijai, sacīja valdības vadītājs, norādot, ka minimālās algas celšana Latvijā ir jāveic, raugoties arī uz tendencēm tuvākajās kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā.

Atbildot uz tiesībsarga Jura Jansona aicinājumu valdībai nekavējoties lemt par grozījumiem normatīvajos aktos, kas iespējami ātrākā periodā nodrošinātu strādājošajiem, kas saņem valsts noteikto minimālo algu, tās pieaugumu līdz iztikas minimuma līmenim, valdība norādījusi, ka Latvijā minimālo mēneša darba algu nosaka, ņemot vērā ekonomisko stāvokli valstī, darba tirgus attīstību, bezdarba līmeni un valsts budžeta iespējas.

Apvienība Saskaņas centrs (SC) piedāvājusi Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijām kā potenciālo kandidātu tiesībsarga amatam apspriest Rīgas slimokases (RSK) likvidatoru Juri Jansonu, aģentūrai LETA sacīja SC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

«Pagaidām Jansonu nevar uzskatīt par SC kandidātu tiesībsarga amatam, jo mēs gaidām, kādu viedokli paudīs Vienotības un ZZS frakcijas,» skaidroja Urbanovičs. Jansona kandidatūru apspriest SC piedāvāja jau piektdien.

Urbanovičs sacīja, ka pirmdien, 14.februārī, pēcpusdienā Vienotības un ZZS frakcijas jau varētu būt apspriedušas Jansonu kā potenciālo tiesībsarga amata kandidātu.

«Ja Jansonam būs atbalsts Vienotības un ZZS frakcijās vai vismaz vienā no šīm frakcijām, tad mēs viņu virzīsim kā mūsu oficiālo kandidātu tiesībsarga amatam. Tas tiks darīts tikai tad, ja redzēsim, ka varam rēķināties ar deputātu balsīm,» sacīja Urbanovičs.

Tiesībsargs 2009. gada 3.novembrī ir uzteicis darba līgumu trīs juriskonsultiem un vienam klientu konsultantam, tādējādi radot bažas par darbinieku atlaišanas un biroja reorganizācijas nepieciešamību un objektivitāti.

Par to ziņo Tiesībsarga biroja darbinieku arodbiedrība (TBA). Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 2009.gada 20. oktobrī, tiekoties ar Tiesībsargu, uzsvēra, ka Tiesībsargam sadarbībā ar TBA ir jāizstrādā skaidri kritēriji, lai nodrošinātu objektīvu un pamatotu darbinieku atlaišanu un nepieļautu izrēķināšanos ar darbiniekiem, kuri pieprasīja Tiesībsarga demisiju. Pateicoties Saeimas deputātu norādījumiem, 2009.gada 28.oktobrī TBA saņēma Tiesībsarga lūgumu izstrādāt un iesniegt Tiesībsargam priekšlikumus Tiesībsarga biroja juriskonsultu novērtēšanas kritēriju izstrādei līdz 2009.gada 4. novembrim. 2009.gada 3.novembrī četriem Tiesībsarga biroja darbiniekiem, aktīviem TBA biedriem, uzteikts darba līgums, pamatojoties uz nepietiekamo Tiesībsarga biroja finansējumu 2009. gadam.

Šā gada 12.jūnijā nodibinātā Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja darbinieku arodbiedrība (TBA) uzskata, ka Tiesībsargam Romānam Apsītim ir jāatkāpjas no amata, jo Tiesībsargs nav neatkarīgs savā darbībā, Tiesībsarga birojā tiek izšķērdēti valsts budžeta līdzekļi, kā arī notiek izrēķināšanās ar darbiniekiem, kas pret to iebilst, Db.lv informēja Tiesībsarga biroja arodbiedrības priekšsēdētāja Annija Dāce.

Par šo situāciju TBA ir informējusi Valsts prezidentu, Ministru prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāju.

Savā iesniegumā TBA raksta: «Jebkuras demokrātiskas un tiesiskas valsts stūrakmens ir cilvēktiesības. Lai nodrošinātu un veicinātu cilvēktiesību aizsardzību, visā pasaulē tiek veidotas ombuda institūcijas, kuru lēmumi balstās uz neapšaubāmu to autoritāti. Cilvēktiesību nozares stiprināšanai 2007.gadā uz Valsts cilvēktiesību biroja bāzes tika izveidots Tiesībsarga birojs. 2007.gada 1.martā par pirmo Latvijas Republikas Tiesībsargu tika ievēlēts Romāns Apsītis, uz kuru tika liktas lielas cerības institūcijas un tās autoritātes veidošanā un stiprināšanā. Diemžēl, R.Apsītim neizprotot ombudinstitūcijas patieso būtību, Tiesībsarga biroja attīstība un autoritāte ir apdraudēta. Institūcija ir padarīta par neefektīvu un šobrīd pavisam noteikti tiek apdraudēta arī cilvēktiesību ievērošanas uzraudzība Latvijā.

Šoruden pētījumu aģentūra TNS ir investējusi resursus un Igaunijā izveidojusi pirmo neiromārketinga pētījumu laboratoriju Baltijā. Tā kā iekārtas ir pārvietojamas, neiromārketinga pētījumus būs iespējams veikt arī Latvijā un Lietuvā.

Oktobrī TNS plāno veikt pirmos neiromārketinga pētījumus Latvijā.

Neiromārketinga pētījumu laboratorijā tiks pielietotas trīs biometrijas tehnoloģijas, kas ļauj fiksēt un novērtēt cilvēku reakciju, apskatot reklāmu, zīmolu vai produktu. Pirmkārt, elektroencefalogrāfs jeb EEG fiksē smadzeņu viļņu elektrisko aktivitāti un ļauj noteikt, kā cilvēks reaģē uz dažādiem reklāmas kadriem, zīmoliem vai produktiem. Otrkārt, GSR (Galvanic Skin Response) ierīce mēra nervu sistēmas reakciju jeb fiksē elektrovadāmības izmaiņas uz ādas virsmas. Pēc līdzīgiem principiem darbojas tā saucamais «melu detektors». Tā iespējams fiksēt cilvēka emocionālās aktivizēšanās līmeni un noteikt, vai reklāma pamudinās uz rīcību. Treškārt, speciālas brilles acu skenēšanai jeb acu zīlīšu kustību analīzei palīdz atklāt to, kam un cik ilgi reklāmā cilvēki velta uzmanību.