Šodien Ministru kabinets akceptēja grozījumus Tiesu izpildītāju likumā, kuri paredz noteikt tiesu izpildītājiem regulārus kvalifikācijas eksāmenus, biznesa portālu Db.lv informēja Tieslietu ministrija.
Kā teikts likumprojekta anotācijā, Tiesu izpildītāju likums šobrīd neparedz mehānismu, ar kura palīdzību būtu iespējams veicināt zvērinātu tiesu izpildītāju nepārtrauktu kvalifikācijas celšanu. Piemērotie disciplinārsodi liecina, ka atsevišķu zvērinātu tiesu izpildītāju zināšanās un attieksmē pret amata pienākumiem ir būtiski trūkumi, kas rada šaubas par šo personu piemērotību amatam. Tiesu izpildītāju likums pašlaik ļauj noteikt kvalifikācijas pārbaudes eksāmenu tiesu izpildītājam, kuram divu gadu laikā no disciplinārsoda uzlikšanas dienas atkārtoti tiek uzlikts disciplinārsods par normatīvo aktu neievērošanu. Līdz ar to kvalifikācijas pārbaudes noteikšanas iespējas ir ierobežotas. Administratīvo tiesu pārslodzes dēļ praksē veidojas situācijas, kad vairākkārtīgi disciplināri sodīta tiesu izpildītāja kvalifikācijas pārbaude gaidāma gadiem.
Ar grozījumiem paredzēts noteikt pienākumu zvērinātiem tiesu izpildītājiem ne retāk kā reizi piecos gados kārtot regulāro kvalifikācijas eksāmenu. Eksāmenu rīkos Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome. Likumprojekts paredz tiesības zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš nesekmīgi nokārtojis eksāmenu, to kārtot vēlreiz, vienlaikus paredzot pienākumu tieslietu ministram pieņemt lēmumu par zvērināta tiesu izpildītāja atbrīvošanu no amata pienākumu pildīšanas atkārtota nesekmīga vērtējuma gadījumā.
Par kvalifikācijas eksāmena kārtošanu nebūs jāmaksā. Šāda norma likumprojektā ietverta, ievērojot apstākli, ka regulāra kvalifikācijas eksāmena kārtošana ikvienam zvērinātam tiesu izpildītājam ir noteikta kā obligāta prasība amata pienākumu pildīšanai. Maksas noteikšana likumā noteikta pienākuma izpildīšanai šajā gadījumā radītu zvērinātam tiesu izpildītājam papildus finansiālus izdevumus.
Tāpat Tiesu izpildītāju likumā paredzēts papildināt normas par disciplinārlietu ierosināšanas kārtību. Šobrīd likums paredz, ka tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu par jebkuru zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējoša normatīvā akta pārkāpumu. Šis atbildības pamats ir pārāk plašs un paredz, ka disciplinārlieta var tikt ierosināta arī tad, ja pārkāpums pēc sava rakstura nav būtisks. Grozījumi paredz, ka tieslietu ministrs varēs ierosināt disciplinārlietu par zvērinātu tiesu izpildītāju pārkāpumu, kas radījis kaitējumu valsts vai privātpersonu interesēm.
Likuma papildinājumi paredz, ka informācija par lietām, kas ierosinātas saistībā ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem, tiek sniegta ne tikai tieslietu ministram, bet arī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei.
Grozījumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas Saeimā.