Tā saucamās sīkās zādzības Latvijā nu ir legalizētas - tā visai droši var teikt pēc iekšlietu ministra Mareka Segliņa paziņojuma, ka policijai nebūtu jāliek izmeklēt mazu naudas summu zādzības.
Problēma slēpjas faktā, ka policijas darbinieki diez ko neuzskata par vajadzīgu reaģēt uz gadījumiem, kad tiek fenderēts kaut kas tāds, kā vērtība nepārsniedz, piemēram, 10 latus. Situācija, protams, veidojas interesanta: ja darbinieks no uzņēmuma kases nozog 3650 latus (Bet varbūt arī tā ir maza naudas summa?), viņu var ķert ciet, sodīt un izbāzt citiem par brīdinājumu, savukārt, iebāžot kabatā katru dienu pa desmitniekam? Priecāsimies jūs rīt atkal redzēt, dārgo darbiniek! Paradoksāli, lai nevajadzētu teikt, ka ārprātīgi muļķīgi.
Šeit vietā ir arī atcerēties, ka vēl šogad viena no augstākajām Valsts policijas amatpersonām Dailis Lūks kā galveno problēmu biežajiem laupītāju uzbrukumiem veikaliem, spēļu zālēm u.c. minēja apstākli, ka uzņēmēji ir ierīkojuši tādus skatlogus, ka pa tiem var iebraukt ar automašīnu, iesakot logus taisīt mazākus. To visu redzot un dzirdot, rodas viens otrs visai būtisks jautājums. Pirmkārt, vai gadījumā, ja persona kaimiņam nozog kartupeļus par kopējo vērtību 7.50 lati, viņu vispār drīkst saukt par zagli? Otrkārt, cik liela tad ir tā summa, kuras vērtībā Latvijas Republikā drīkst zagt mantas un arī naudas zīmes pilnīgi oficiāli? Treškārt, vai ir vērts tērēt nodokļu naudu policijas darbinieku algu palielināšanai, ņemot vērā, ka tā atkratās no daļas savu funkciju?