Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs oficiālās vizītes Turkmenistānā laikā ar šīs valsts ministriem vienojies par tiešā avioreisa Ašgabata (Ašhabada) - Rīga - Toronto izveidošanu, kas radītu spēcīgu impulsu tālāko ekonomisko sakaru attīstībā, informē Ārlietu ministrija.

Kā informē Ārlietu ministrijas vēstnieks - preses sekretārs Kārlis Eihenbaums, šī projekta izstrāde ir nobeiguma stadijā ar labām izredzēm, ka jau pārskatāmā laikā tiks uzsākti avioreisi. Domājams, tas labvēlīgos apstākļos ir tuvāko mēnešu jautājums, saka ĀM pātstāvis. Turkmēnijas nacionālā aviokompānija Türkmenhowaýollary vēlas uzsākt šos lidojumus, kur Rīgai būs svarīga starpposma vieta. Vairāk informācijas tik sniegts tuvākajā laikā, un ministri ir vienojušies procesu paātrināt.

E. Rinkēvičs ar Turkmenistānas amatpersonām pārrunāja plašu jautājumu loku, īpašu uzmanību pievēršot ekonomisko sakaru paplašināšanai starp abām valstīm. Latvijas ārlietu ministrs kā perspektīvākās nozares ekonomikas sadarbībā uzsvēra tranzītu un loģistiku, farmāciju, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas drošību.

Pirmdien, 21. novembrī, Rīgā notika Latvijas – Turkmenistānas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, rūpnieciskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos (SVK) 3.sēde, kuru no Latvijas puses vadīja Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, bet no Turkmenistānas puses – ekonomikas un attīstības ministra vietnieks Šamirats Mustafajevs.

«Lai arī Latvijas un Turkmenistānas tirdzniecības apjomi pašlaik ir nelieli, pastāv zināms potenciāls divpusējās sadarbības attīstīšanai, piemēram, tādās jomās kā transports un loģistika, IKT, izglītība, tīrās tehnoloģijas, farmācija. Apliecinājums sadarbības paplašināšanai ir arī Latvijas uzņēmēju arvien pieaugošā interese veidot kontaktus un uzsākt sadarbības projektus ar Turkmenistānu», uzrunājot klātesošos uzsvēra Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Starp Latviju un Turkmenistānu šobrīd ir noslēgti nozīmīgākie sadarbības nolīgumi, t.sk. ekonomiskās sadarbības nolīgums, vienošanās sadarbībai gaisa satiksmes jomā, nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanai attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, sadarbībai izglītības jomā, kā arī sadarbībai starptautisko automobiļu satiksmes jomā. Tāpat ir noslēgta vienošanās starp Jūrmalas un Turkmenbaši pašvaldībām. Līgumtiesiskās bāzes pilnveidošanai puses strādā pie virknes starpinstitūciju vienošanos, t.sk. arī vienošanās par sadarbību starp abu valstu ekonomikas ministrijām, kuru plānots parakstīt tuvākajā laikā.

Uzņēmumi "SP Austrumi" un "SP Rietumi" divos saules enerģijas parkos plāno investēt kopumā apmēram 140 miljonus eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja abu uzņēmumu īpašniece Anastasija Udalova.

Tostarp "SP Austrumi" saules parkā Jelgavā plānots investēt 60 miljonus eiro, bet "SP Rietumi" saules parkā Vidzemē - līdz 80 miljoniem eiro.

Jautāta, ka radās doma veidot divus saules parkus, Udalova sacīja, ka, saņemot rēķinus par gāzi un elektrību "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcā" un kosmētikas ražotājā "H.A. Brieger", radās interese par to, kā pašiem ģenerēt elektrību.

Pašlaik projektam Jelgavas lidlauka teritorijā saņemta Ekonomikas ministrijas atļauja un noslēguma stadijā ir tehnisko noteikumu saņemšana no "Augstsprieguma tīkla". Tikko būs apstiprināti tehniskie noteikumi, "SP Austrumi" pasūtīs saules paneļus un sāksies investīcijas, skaidroja Udalova.

Pērkot gāzi no Turkmenistānas, Gazprom vadās pēc pilnīgi citiem likumiem, nekā gāzi pārdodot, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas gāzes monopola kompānija vienpusēji ir mainījusi līguma nosacījumus un nemaksā pilnu cenu par gāzes importu no Turkmenistānas. Šāda taktika ir acīmredzamā pretrunā ar Gazprom prasībām attiecībā pret saviem gāzes eksporta partneriem, prasot pilnībā ievērot līgumus, piemēram, par iepērkamās gāzes apjomiem.

Jo tā ērtāk

Krievijas prezidents Vladimirs Putins nesenā telefonsarunā ar Turkmenistānas prezidentu Gurbanguli Berdimuhamedovu pārrunājuši dažādus jautājumus, bet fons un tiešais iemesls sarunai – abu valstu domstarpības par turkmēņu dabasgāzes eksporta cenu, ziņo aģentūra AzerNews. Krievijas stratēģija ir savus apjomīgos dabasgāzes resursus eksportēt uz Eiropu par attiecīgām cenām, bet savam iekšējam patēriņam lielā mērā izmantot importēto lētāko gāzi no Centrālāzijas valstīm – Turkmenistānas un Uzbekistānas. Šo lētāko gāzi Gazprom mēdz arī reeksportēt par augstāku cenu. Ekonomisko pētījumu datu arhīvā Munich Personal RePEc Archive redzams, ka 2008. gadā Uzbekistāna uz Krieviju eksportējusi gāzi par 160 USD par 1000 kubikmetriem. Tai pašā laikā Gazprom eksports uz Eiropu šim apjomam vidēji bija 350 USD vērts. Dabasgāze līdz nesenam laikam ir bijusi viens no stratēģiskajiem stūrakmeņiem Turkmenistānas un Krievijas attiecībās, un Gazprom ir padomju laikā būvētā Centrālāzijas gāzes vada īpašniece. Bet nu Turkmenistānas Naftas, gāzes un izrakteņu ministrija ziņo, ka Gazprom Export, kas ir Gazprom pilnībā piederoša meitas kompānija, nemaksā atlikumu par faktiski piegādāto resursu. Pēc tāda paziņojuma Gazprom ir vērsusies Stokholmas starptautiskajā šķīrējtiesā pret Turkmenistānu par piegādes līgumā paredzētās gāzes cenas pārskatīšanu. Pēc Forbes datiem gāzi no Turkmenistānas Gazprom importē par 240 USD par 1000 kubikmetriem. Tas ir ievērojami mazāk par Gazprom pašas eksporta cenām uz Eiropu, kas gan ir atšķirīgas.

ASV telekomunikāciju gigants AT&T sestdienas vakarā paziņoja, ka nopirks izklaides industrijas kompāniju Time Warner, noslēdzot darījumu 108,7 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Saskaņā ar AT&T paziņojumu vienas Time Warner akcijas cena ir novērtēta ar 107,50 dolāriem, bet visa uzņēmuma kopējā cena būs 85,4 miljardi dolāru. Ieskaitot Time Warner parādu, darījuma summa sasniegs 108,7 miljardus dolāru.

AT&T vadītājs Rendals Stīvensons raksturoja Time Warner iegādes darījumu kā "divu kompāniju, kas stipruma ziņā papildina viena otru, perfektu laulību. Viņš sacīja, ka šim darījumam vienbalsīgi piekritušas abu kompāniju direktoru padomes.

Dažas stundas pirms tam par šādu darījumu ziņoja ASV mediji, ar atsaukšanos uz informētām personām vēstot, ka AT&T nopirks izklaides industrijas kompāniju "Time Warner" par vairāk nekā 80 miljardiem ASV dolāru un ar šo darījumu AT&T kļūs no telekomunikāciju kompānijas par mediju gigantu.

SIA "SP Austrumi" Jelgavā, bijušā lidlauka teritorijā Šūmaņu ceļā, plāno būvēt saules enerģijas ražošanas parku, investējot vairāk nekā 63 miljonus eiro, informē pašvaldības portāls "jelgava.lv".

"SP Austrumi" īpašniece un valdes priekšsēdētāja ir kosmētikas ražotāja "H.A.Brieger" līdzīpašniece un vadītāja un "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" padomes priekšsēdētāja Anastasija Udalova.

Jelgavas domes sēdē 30.jūnijā apstiprināti nekustamā īpašuma Šūmaņu ceļā 2 apbūves tiesību izsoles rezultāti. Izsolē uzvarēja vienīgais pretendents "SP Austrumi", kas kopā ar sadarbības partneriem "Intec Energy Solutions" bijušā lidlauka teritorijā nepilnu 112 hektāru platībā apņēmies līdz 2023.gada beigām uzbūvēt saules enerģijas ražošanas parku.

Pašvaldībai piederošais nekustamais īpašums Šūmaņu ceļā 2 sastāv no sešām zemes vienībām ar kopējo platību 1 118 580 kvadrātmetri. Maijā pašvaldība izsludināja mutisko izsoli par apbūves tiesībām un pretendentu atlasi starp personām, kuras, iesniedzot izsoles pieteikumu, apņemas Šūmaņu ceļā 2 uzbūvēt saules enerģijas ražošanas parku un tā funkcionēšanai nepieciešamās inženierbūves.

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, klātesot delegācijai no Latvijas, iestādījis koku Turkmenistānas Neatkarības pieminekļa goda viesu alejā.

Bērziņš ar plašu delegāciju otrdien, 14.maijā, sāka divu dienu oficiālo vizīti Turkmenistānā.

Turkmenistānas prezidenta Gurbanguli Berdimuhamedova rīkotajās oficiālajās vakariņās Andris Bērziņš sacīja, ka aktivizējoties politiskajam dialogam, ir palielinājusies arī interese par ekonomisko sadarbību starp Latvijas un Turkmenistānas uzņēmējiem.

«To apstiprina plašā uzņēmēju delegācija, kas pavada mani šajā vizītē, un šodien notikušais Latvijas-Turkmenistānas biznesa forums,«» uzsvēra Valsts prezidents.

Viņš pauda gandarījumu, ka ostu sadarbībai un attīstībai tiek atvēlēta īpaša vieta valstu dialogā. «Tajā pašā laikā aicinu uz to skatīties ne tikai pieredzes un ekspertu apmaiņas kontekstā, bet ieraudzīt to kā būtisku daļu tranzīta infrastruktūras attīstībā.»

ASV nedēļas žurnāla "Time" tituls "Gada cilvēks" šogad piešķirts elektromobiļu ražotāja "Tesla" dibinātājam un kosmosa tūrisma attīstītājam Īlonam Maskam, pirmdien paziņoja "Time".

Titulu "Gada cilvēks" žurnāls "Time" piešķir vienam vai vairākiem cilvēkiem, kas - pozitīvi vai negatīvi - visvairāk ietekmējuši ziņas aizvadītā gada laikā. Pagājušajā gadā šis tituls tika piešķirts tobrīd jaunievēlētājiem ASV prezidentam Džo Baidenam un viceprezidentei Kamalai Harisai.

""Gada cilvēks" ir ietekmes rādītājs, un reti kurš vairāk ir ietekmējis dzīvi uz Zemes - un iespējams arī ārpus Zemes - nekā Īlons Masks," tviterī rakstīja "Time" galvenais redaktors Edvards Felzentāls.

50 gadus vecais Dienvidāfrikas Republikā dzimušais Masks šogad kļuva par pasaulē bagātāko cilvēku, apsteidzot tiešsaistes tirdzniecības kompānijas "Amazon" dibinātāju Džefu Bezosu.

Turkmenistāna parakstījusi ar Krieviju jaunu dabasgāzes piegādes līgumu, vienojoties par jaunu cenu 195 dolāru apmērā par 1000 m3.

Par to ziņo Kommersant.ru. Par šo jautājumu Turkmenistānas vadītājs Gurbanguls Berdimuhameds un Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs pēdējā laikā tikušies tik bieži, ka jau nojucis vizīšu skaits, taču, pateicoties tām, izdevies atjaunot dabasgāzes piegādi no Turkmenistānas uz Krieviju, kas tika pārtraukta šī gada aprīlī. Kompromisu par piegāžu cenu un apjomu izdevies rast tikai pēc tam, kad tika izbūvēts un atklāts dabasgāzes pievads no Turkmenistānas un Ķīnu. Vislielākais noslēpums Turkmenistānas un Krievijas līguma parakstīšanā bijusi cena. Ticis atklāts, ka tā būs tāda, lai Krievijai gāzi atmaksātos pārdot tālāk Rietumeiropai. Tagad jau noskaidrojies, ka tā ir aptuveni divas reizes zemāka, nekā Krievijas dabasgāzes piegādes cena, piemēram, Vācijai, uz kurieni 2010. gadā dabasgāze tiks piegādāta par 360 dolāriem par 1000 m3.

Latvijas – Turkmenistānas starpvaldību komisijas Transporta grupas sēdē parakstīta vienošanās par tiešā avioreisa Ašhabada – Rīga uzsākšanu. Vienlaikus ir panākta vienošanās, ka starpkontinentālais reiss Turkmenistāna – Latvija - Kanāda tiks atklāts 2015. gada pirmajā pusē, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.

Plānots, ka Turkmenistānas aviolīnijas uzsāks tiešo avioreisu maršrutā Ašhabada - Rīga no 2015.gada 13.februāra.

Vienošanos parakstīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis, kurš ir Latvijas – Turkmenistānas starpvaldību komisijas Transporta grupas vadītājs.

Starpvaldību komisijas Transporta grupas ietvaros ir saskaņots Latvijas – Turkmenistānas valdību līgumprojekts par starptautiskajiem autopārvadājumiem, kuru plānots parakstīt nākamā gada pirmajā pusē. Lai attīstītu kravu pārvadājums starp abām valstīm, puses vienojās par nepieciešamo atļauju skaitu 2015.gadam.

Tranzītbizness ir atkarīgs no Krievijas – Rietumvalstu, tāpat Ķīnas – ASV attiecībām, kā arī Latvijas spējas aizsargāt savas nacionālās ekonomiskās intereses

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Viņš atzīst, ka jau 2016. gadā aicinājis Ministru prezidentu Māri Kučinski izstrādāt plānu, ko darīt tādā gadījumā, ja Rietumvalstis turpina ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Tās sāpīgi trāpa arī Latvijas tautsaimniecībai, taču valdība šim būtiskajam jautājumam tā arī nav pievērsusies.

Kāds tranzītbiznesam bijis pērnais gads?

2017. gads ir dalāms divu tendenču posmos. Pirmie četri mēneši un pārējie astoņi. Proti, gada pirmajos mēnešos tika sasniegti savdabīgi rekordi, kuru pamatā bija 2016. gada otrajā pusē notikušās konjunktūras izmaiņas pasaules akmeņogļu tirgū. Savukārt no pērnā gada maija līdz pat gada nogalei – tranzītkravu virzienā no austrumiem uz rietumiem – apjoms bija ar kritumu. Šis samazinājuma apmērs tika prognozēts un arī gaidīts. Kāpēc? Tāpēc, ka vēl Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemts stratēģisks lēmums, ka šīs valsts kravas orientēsies uz šīs valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Arī šīs kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma. Latvijas ekonomiskās politikas īstenotāji daudzu gadu garumā šo Krievijas ģeopolitikas vīziju ir centušies ignorēt. Savukārt Ventspils sociāli ekonomiskās attīstības stratēģijā kopš 90. gadu nogales rēķinājās ar šādu notikumu attīstības scenāriju, un kopš 2000. gada tiek īstenota Ventspils industrializācijas politika – būtiski palielinātas investīcijas infrastruktūrā, kas nepieciešama rūpniecībai un tās attīstībai pilsētā. Tādējādi nodarbināto skaita īpatsvars transporta jomā sarūk, bet pieaug apstrādes rūpniecībā, mazinot Ventspils atkarību no transporta nozares. Pēdējos 15 gados ostas terminālos nodarbināto skaits samazinājies teju par 2000 cilvēkiem un apmēram par tikpat pieaudzis rūpniecībā. Ja Ventspils šādu politiku nebūtu realizējusi, tad sociāli ekonomiskā situācija pilsētā būtu ļoti smaga. Jā, bija laiks līdz 2014. gada vasaras nogalei, kad Latvijas dzelzceļam, kravu pārvadātājiem, ostām, stividorkompānijām bija darbs ar pieaugošu tendenci. Šī situācija bija saistīta ar ekonomikas dinamisko attīstību Krievijā un tās radīto nespēju izskriet līdzi kravu apgrozības pieaugumam virzienos austrumi – rietumi un rietumi – austrumi. Ja nebūtu sankciju, tad faktiski kravu apjoma pieaugums būtu straujāks, nekā Krievija spētu radīt savas pārkraušanas jaudas. Pašlaik sankcijas ir nobremzējušas Krievijas ekonomiku, bet šīs valsts ostu attīstība ir turpinājusies, līdz ar to Krievijai ir radusies reāla iespēja ar katru gadu samazināt nepieciešamību pēc Baltijas valstu ostu pakalpojumiem savu kravu pārvadājumos. Dienaskārtībā pašlaik ir Latvija, jo Lietuvā Krievijas kravu tikpat kā nav, bet pret Igauniju Krievija savulaik pielietoja speciālās sankcijas. Ja tiktu atceltas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju un tās tautsaimniecība atjaunotu pieauguma dinamiku 7–8% gadā, tad nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem varētu pieaugt. Pašlaik nekas neliecina, ka sankcijas pret Krieviju varētu tikt atceltas. Pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu pašlaik ik gadus dotē no valsts budžeta par vairāk nekā 30 milj. eiro, šo dotāciju būtībā lielākoties saņem Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, tajā pašā laikā kravu pārvadātāji par infrastruktūru maksā pilnu cenu. Nav tālu tas laiks, kad valstij nāksies arī subsidēt dzelzceļa infrastruktūru kravu pārvadājumiem, lai dzelzceļš vienkārši pastāvētu, ja vien netiks pārtraukta sankciju (Rietumi pret Krieviju un otrādi) politika.

Interneta vietnē time.com publicēti pagājušā gada Top 10 dažādās kategorijās. Vienā no šīm kategorijām -Top 10 Nepatiesības - iekļuvusi arī Latvija ar meteorīta skandālu.

Pirmajā vietā šajā topā iekļuvusi nepatiesība par ASV prezidenta Baraka Obama veselības aprūpes reformu, bet otrajā vietā ir skandāls saistībā ar gaisa balonu un sešus gadus veco puiku, kas tika plaši atspoguļots pasaules medijos.

10.vietā šajā topā ar nosaukumu Latvija ir garlaikota (Latvia Is Bored) atrodas stāsts par viltus meteorīta nokrišanu Mazsalacā.

Kā vēstīts, Mazsalacā nokritušais «meteorīts» izrādījās daļa no Tele2 reklāmas kampaņas. Telekomunikāciju operators norādīja, ka ar šo akciju gribēja parādīt, ka pat krīzes laikā Latvija var izdarīt ko interesantu. Arī šis gadījums tika atspoguļots daudzos ārvalstu medijos, gan pirms patiesības nākšanas gaismā, gan pēc tam.

Rietumi nosaka jaunas sankcijas Krievijai, Krievija ar savām pretsankcijām atpalikt negrasās. Situācija eskalējas arvien tālāk, savukārt biznesa riski turpina pieaugt.

Šā gada sākumā briestošo konfliktu ar Krieviju Rietumi vēl varēja risināt sarunu ceļā, bet tagad viss draud ievilkties pat vairāku gadu garumā. ES ir noteikusi Krievijai jaunas sankcijas, to darīt apņēmušās arī Amerikas Savienotās valstis. Jauno sankciju rāmis gan ir diezgan izplūdis, pēc būtības nedaudz ir pastiprinātas jau iepriekš Krievijai noteiktās sankcijas, liedzot specifiskiem Krievijas uzņēmumiem pieeju ES finanšu tirgiem un nosakot vairākām Krievijas amatpersonām ceļošanas ierobežojumus, paralēli iesaldējot viņu līdzekļus Rietumu bankās. Šie soļi turklāt sperti ar atrunu, ka drīzumā šīs sankcijas varētu tikt arī pārskatītas – atkarībā no tā, kāda būs situācija Ukrainā. No Maskavas nākošie signāli ļauj secināt, ka Krievija atbildi parādā nepaliks. Jau ir izskanējuši brīdinājumi par Krievijas gaisa telpas slēgšanu rietumu aviokompānijām. Mediji vēsta, ka Krievijas izstrādātās jaunās sankcijas pret Rietumiem būšot vērstas arī pret lietotu auto tirdzniecību un dažām vieglās rūpniecības precēm, proti, apģērbiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu par pagaidu noregulējumu attiecībā uz SIA Travel Time, nosakot, ka sabiedrībai nekavējoties jāpārtrauc piedāvāt un pārdot tās sagatavotos ceļojumus.

Sabiedrībai darbība jāpārtrauc līdz brīdim kamēr uzņēmums nesaņems speciālo atļauju (licenci) un neiesniegs PTAC nodrošinājumu (apdrošināšanas polisi vai bankas garantiju) ceļotāju iemaksātās naudas garantijai.

Šāds lēmums pieņemts, jo uzsāktās uzraudzības lietas ietvaros PTAC konstatēja, ka SIA Travel Time piedāvā pārdošanai un pārdod ceļojumus bez likumā noteiktās speciālas atļaujas (licences) saņemšanas un nodrošinājuma (bez apdrošināšanas polises vai bankas garantijas) un, ņemot vērā lietā esošos faktus un apstākļus, konstatētais pārkāpums var radīt tūlītēju un būtisku kaitējumu ceļotāju ekonomiskajām interesēm.

PTAC konstatēja, ka SIA Travel Time turpina piedāvāt pārdošanai ceļojumus, kas attiecīgi sabiedrības saistību pilnīgas vai daļējas neizpildes gadījumā, likviditātes problēmu dēļ rada risku, ka netiktu nodrošināta ceļotāju samaksāto līdzekļu atmaksāšana, tāpat arī Sabiedrība nesadarbojas un nesniedz PTAC informāciju.

AMADA has released its latest high-power fibre laser cutting machine, the ENSIS-AJ 12 kW, which adds to the currently available 3, 6 and 9 kW versions. The ENSIS fibre lasers are aimed at any manufacturer needing fast piercing and cutting across a wide range of materials. The new 12 kW ENSIS incorporates all the features of the 6 and 9 kW versions, such as AMADA’s original Variable Beam Control and Auto Collimation technologies, as well as the in-house designed and developed fibre laser engine. For the 12 kW version, 3 x 4 kW diode modules (the highest power, single module yet produced by AMADA) are utilised to ensure a very high beam quality is maintained for faster cutting speeds. It also opens new avenues for thicker mild steel processing with nitrogen, up to 15mm. The new ECO WACS system for thick mild steel processing with oxygen further enhances the overall package.

In recent years, higher power fibre lasers have become more popular for sheet metal processing, providing faster cutting speeds and quicker piercing times, and in turn, lower cost-per-part. The new 12 kW AMADA ENSIS-AJ fibre laser has been specifically developed to enhance the already high performances of the existing 3 – 9 kW versions that are currently available. The 3 kW version was already able to process 25mm mild steel. The 12 kW simply takes this to a new level with the addition of the new ECO WACS function. WACS (Water Assisted Cutting System) has been standard on the fully featured ENSIS-AJ fibre lasers since the original launch in 2014 and allows very high quality oxygen processing of thick mild steel. ECO Cut was used for lower thickness oxygen processing (10-15mm), for speed increases and running cost reductions. Now, ECO WACS combines both these features to allow very thick mild steel processing with an extremely high edge quality and improved bevel angle, whilst maintaining fast cutting and piercing capabilities.

SIA “SP Austrumi” un Jelgavas dome ir parakstījušas līgumu par saules enerģijas parka izveidi bijušā Jelgavas lidlauka teritorijā. Saskaņā ar līgumu, par apbūves tiesībām uzņēmums domei maksās 34 410 eiro gadā.

Projekts paredz bijušā lidlauka teritorijā, gandrīz 112 ha platībā, izveidot saules enerģijas parku ar kopējo jaudu 88.4 MWp, uzstādot vairāk kā 160 tūkstošus saules paneļu moduļus. Bijušais Jelgavas lidlauks nav ticis izmantots kopš aptuveni 1997. gada.

Kopējās projekta investīcijas būs 63 miljoni eiro, ko nodrošinās galvenokārt Baltijas banku finansējums. Paredzams, ka šogad projektā tiks ieguldīti 25,2 miljoni eiro, bet nākamgad – 37,8 miljoni eiro.

Udalovai 63 miljonus eiro lieli plāni saules enerģijas ražošanā Jelgavā 

SIA "SP Austrumi" Jelgavā, bijušā lidlauka teritorijā Šūmaņu ceļā, plāno būvēt saules...

“Šis būs viens no lielākajiem saules enerģijas projektiem Baltijā un viena no nozīmīgākajām investīcijām atjaunojamās enerģētikas nozarē Latvijā. Turklāt, mūsu iecere ir šo projektu īstenot iespējami īsākā laikā, kas jau pārskatāmā nākotnē nodrošinās papildu elektroenerģijas apjomu tirgū un stiprinās Latvijas enerģētisko neatkarību. Projekts ir arī vērtīgs piemērs bijušo industriālo teritoriju lietderīgai izmantošanai,” saka Anastasija Udalova, projekta īstenotāju SIA “SP Austrumi” valdes locekle.

Projektu īsteno SIA “SP Austrumi”, kas ir mērķa sabiedrība konkrēti šīs ieceres realizēšanai. Saules enerģijas parka izveide tiek īstenota kopā ar saules enerģijas jomā pieredzējušu Vācijas uzņēmumu INTEC Energy Solutions, kas ir bāzēts Nirnbergā, Vācijā un Krakovā, Polijā.

INTEC Energy Solutions strādā vairāk kā 12 pasaules valstīs un uz šo brīdi ir īstenojis vairāk kā 138 saules enerģijas projektus. Kopumā INTEC Energy Solutions ir piedalījies parku izveidē ar 1,7 GW jaudu, tostarp 328 MWp jaudu Dānijā, 154 MWp Rumānijā un 424 MWp Itālijā.

Projekta realizēšanu ir plānots sākt šī gada 1. septembrī.

Ko par Saeimas ārkārtas vēlēšanu rezultātiem saka uzņēmēji, Dienas Bizness jautāja mazā un vidējā biznesa pārstāvjiem.

Aigars Ruņģis, SIA Valmiermuižas alus saimnieks: Vairums balsstiesīgo iedzīvotāju netic valsts varai

Ap 600 tūkstošiem balsstiesīgo pateikuši, ka vairs netic nevienai partijai – ne jaunam sākumam, ne stabilai attīstībai, ne pensiju pieaugumam, ne tam, ka politiķi spēs pozitīvi ietekmēt viņu labklājību un ka par kādu partiju būtu vērts atdot savu balsi.

Vēl satraucošāks ir tas, ka nebalsotāju skaits kopš 5. Saeimas vēlēšanām ir pieaudzis četras reizes. Tādēļ retoriskais jautājums visām partijām vai jaunajai Saeimai ir – vai šie nebalsotāji būs apzinīgi nodokļu maksātāji?

Kā uzņēmējs krīzes laikā esmu vienu vētru pārdzīvojis, tādēļ šobrīd vēlētos veidot plānveidīgu, paredzamu uzņēmuma attīstību, kas ir iespējams, ja plānveidīga ir arī valsts un makroekonomiskā attīstība. Tas nozīmē budžeta konsolidāciju un sadarbības izpildīšanu ar Starptautisko Valūtas fondu. Rekomendējama ir arī eiro ieviešana pēc plāna.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis kopš 25.septembra uzturas darba vizītē ASV, informē Valsts prezidenta Preses dienests.

Vizītes pirmajā dienā R.Vējonis piedalījās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas 70.sesijā. «Svarīgi, ka ANO Drošības padome turpina pastāvīgi sekot līdzi un diskutēt par situāciju Ukrainā, lai arī diemžēl tā pašlaik nespēj nodrošināt ANO hartas izpildi, garantējot tur notiekošā konflikta atrisināšanu mierīgā ceļā,» to tikšanās laikā ar ANO ģenerālsekretāru Banu Kimūnu uzsvēra R. Vējonis.

Tiekoties ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretāru Anhelu Guriju, Valsts prezidents pateicās par viņa līdzšinējo atbalstu Latvijas pievienošanās sarunās, atgādinot, ka dalība OECD ir viens no centrālajiem jautājumiem Latvijas ekonomikas un politikas dienaskārtībā. Anhels Gurija pozitīvi novērtēja Latvijas apzinīgo attieksmi un kompetenci, strādājot pie jautājumiem, lai iestātos OECD, taču norādīja uz jomām, kam nepieciešams pievērst vairāk uzmanības, – valsts kapitālsabiedrību pārvaldi un kukuļošanas izskaušanu.

Valdība atbalstījusi Latvijas un Turkmenistānas valdības konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem projekta parakstīšanu.

Parakstot konvenciju, plānots nodrošināt katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kuru neietekmēs otras valsts nodokļu normatīvo aktu grozījumi. Tāpat paredzēts radīt likumīgu pamatu abu valstu kompetento iestāžu tiešai sadarbībai un novērst iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas, veicot savstarpēju informācijas apmaiņu.

Konvencijā tiek noteikts, ka to izcelsmes valstī dividendes var aplikt ar nodokli, kas nepārsniedz 5% no dividenžu kopapjoma, ja dividenžu īstenais īpašnieks ir sabiedrība (kas nav personālsabiedrība), kas tieši pārvalda vismaz 25% tās sabiedrības kapitāla, kura izmaksā dividendes, un 10% no dividenžu kopapjoma visos pārējos gadījumos. Procentu maksājumus un autoratlīdzības to izcelsmes valstī var aplikt ar nodokli pēc likmes, kas nepārsniedz 10% no šo procentu vai autoratlīdzību kopapjoma. Līdz ar to investori iegūst skaidrību par to, cik lielā mērā izcelsmes valstī var tikt aplikti ar nodokļiem viņu gūtie ienākumi, skaidro Finanšu ministrija.

Turkmenistāna solījusi piegādāt dabasgāzi plānotajam Nabuko cauruļvadam, kam vajadzētu ļaut Eiropas Savienības valstīm kļūt neatkarīgākām no Krievijas enerģijas nākotnē, ziņo BBC.

Turkmenistāna norādījusi, ka tai būs līdz 40 miljardiem kubikmetru liekas gāzes gadā, tādēļ «Eiropas valstīm nav jāuztraucas».

Šādu solījumu izteicis Turkmenistānas premjera vietnieks Baimirads Hojamuhamedovs (Baymyrad Hojamuhamedov). Viņš stāstījis, ka gāzes piegāde Eiropai ir daļa no Turkmenistānas plāna dažādot eksporta tirgus. Tā jau pārdod gāzi Irānai, Ķīnai un Krievijai.

BBC norāda, ka Nabuko projektu kavē neskaidrība par gāzes apgādi. Paredzēts, ka 3300 kilometrus gadais cauruļvads pārsūknēs līdz 31 miljardam kubikmetru gāzes gadā no Kaspijas jūras reģiona un Tuvajiem Austrumiem caur Turciju Eiropā.

Tā izmaksas varētu būt ap 7,9 miljardiem eiro.

Turkmenistāna apturējusi MTS-Turkmenistan - lielākā mobilo telefonu pakalpojumu sniedzēja tās teritorijā - darbību, atstājot lielāko daļu valsts bez mobilo telefonu sakariem un pieejas internetam, ziņo rferl.org.

Krievijas kompānija informējusi savus abonentus, ka «visi sakaru pakalpojumi ir uz laiku apturēti».

Savā tīmekļa vietnē MTS-Turkmenistan norāda, ka saņēmusi paziņojumu no atbildīgās ministrijas par licences apturēšanu.

Jeļena Kokhanovskaja, Mobile TeleSystems (MTS) sabiedrisko attiecību direktore Maskavā, teikusi, ka Turkmenistānas varas iestādes nav atklājušas nevienu iemeslu, kas ir viņu lēmuma pamatā. «Mēs neesam saņēmuši nekādus paskaidrojumus no Turkmenistānas puses, un mēs gaidām paskaidrojumus,» viņa sacījusi.

Amatpersonas Ašhabadā atteikušās komentēt šo soli. Reģionālie mediji vēstījuši, ka uz MTS-Turkmenistan tiek izdarīts spiediens no valsts varas iestāžu puses, kas grib mazināt tā dominējošo stāvokli tirgū.

Turkmenistānas aviokompānija Turkmenistan Airlines no 11.aprīļa līdz 15.jūlijam atcēlusi reisus maršrutā Ašhabada-Rīga-Ašhabada, aģentūrai LETA apstiprināja lidostā.

Vienlaikus gan tiek uzsvērts, ka iemeslus lidsabiedrība nav atklājusi. Arī pašā lidsabiedrībā aģentūrai LETA apgalvoja, ka no jūlija vidus lidojumi tiks atsākti, plašāk nekomentējot pārtraukšanas iemeslus.

Kā ziņots, aviokompānijas Turkmenistan Airlines reisa Ašhabada-Rīga-Ašhabada atklāšana februāra vidū tika plānota kā starpposms jaunajam transatlantiskajam maršrutam tālāk no Rīgas uz Toronto. Aviokompānijas pārstāvji skaidroja, ka šī reisa atklāšana sniegšot arī jaunas iespējas pasažieriem, kuri vēlas tālāk no Ašhabadas doties Āzijas virzienā, jo tikšot piedāvāti ērti savienojumi.