SIA Elvi Latvija franšīzes partneru SIA Vita mārkets un SIA Linde pārtika īpašnieki ir panākuši vienošanos par Linde pārtika piederošo 15 veikalu ELVI pārdošanu Vita mārkets, informē Elvi Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Par plānoto darījumu informēta arī Konkurences padome, lai saņemtu tās apstiprinājumu atbilstoši Latvijā spēkā esošajai likumdošanai. Pēc darījuma apstiprināšanas Konkurences padomē Vita mārkets būs īpašniece 33 veikaliem Elvi .

«Ilggadēju franšīzes partneru darījums ir abpusēji pārdomāts lēmums, kas kopumā nozīmē zīmola Elvi attīstību, stabilitāti un konkurētspēju Latvijas tirgū,» skaidro L.Vārtukapteine. Pēc darījuma apstiprināšanas 15 veikali Elvi, kas atrodas Kuldīgā, Kandavā, Skrundā, Liepājā, Saldū, Ventspilī, Sabilē, Olainē, Ogrē, Ogresgalā un Ķegumā, turpmāk piederēs Vita mārketam.

Lai izstrādātu un šūtu pati savas lelles, Vita Meiere atteicās no piedāvājuma kļūt par leļļu dizaineri citā uzņēmumā.

Vita Meiere, zīmola Vimei radītāja, nodarbojas ar dizaina un mākslas preču izstrādi, no kurām pagaidām redzamākās ir lelles. Taču viņa nekoncentrējas tikai uz tām. «Izaugsme var būt dažādos virzienos,» Vita saka. Viņa iecerējusi izgatavot arī bērnu apģērbu, kas pieskaņots lellēm, gleznas ar leļļu tēliem un citus interjera dekorus.

No saknēm neaizbēgsi

Leļļu šūšana ir Vitas ģimenes vizītkarte. Viņas mamma gadiem ilgi ir šuvusi lelles un bērnībā meitai nācās palīdzēt, piemēram, pildīt leļļu kājiņas vai ķermenīšus. Toreiz tas viņai likās garlaicīgi un nepatika, taču, studējot Latvijas Mākslas akadēmijā, finansiālie apstākļi spieda atgriezties pie bērnībā apgūtā aroda. No sākuma Vita palīdzēja mammai, bet pēc tam sāka šūt pati savas lelles. Šoreiz viņai patika to darīt, jo varēja radoši izpausties – nevis darīt kaut ko, ko kāds cits ir izdomājis, bet realizēt savas idejas. «Tas nebija tikai tehnisks darbs kā agrāk, bet gan dizaina un krāsu izvēle. Es studēju funkcionālo dizainu, tāpēc forma, krāsa, variācijas, saskaņa starp šiem elementiem ir mana sirdslieta,» saka Vita. Viņa nebija domājusi, ka kādudien turpinās mammas iesākto un šūs lelles. «Es biju tāds bērns, kas darīja pretēji tam, ko vecāki vēlējās. Taču varbūt mammas piemēra dēļ es vispār sāku studijas «lietišķajos» un Mākslas akadēmijā,» viņa spriež. Mamma atbalsta meitas nodarbošanos un palēnām «atdod» savus klientus, jo ir nolēmusi uz laiku pārtraukt leļļu šūšanu. «Viņai ir prieks, ka viņas prasmes neizzūd,» saka Vita.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Pārtikas mazumtirgotājs SIA "Elvi Latvija" sestdien atvērs tirdzniecības kvartālu Mārupē, Lielajā ielā, informē kompānijā.

Tirdzniecības kvartāla izveidē investēti gandrīz trīs miljoni eiro. Kvartālu pārvaldīs "Elvi" franšīzes partneris SIA "Vita Mārkets".

Teritorijā bez "Elvi" veikala atradīsies arī dzērienu veikals "AlkOutlet", zīmola "Pepco" veikals un "Euroaptieka". Iecerēts, ka vasaras sezonā tirdzniecības kvartāla laukumā darbosies arī dažādas mājražotāju, amatnieku preču un ēdināšanas uzņēmumu "pop-up" tirdzniecības vietas.

Līdztekus investīcijām veikalos, tirdzniecības kvartālā ierīkotas arī stāvvietas 96 automašīnām, uzstādīta siltumatguves sistēma, kas ļauj telpu apsaimniekošanai izmantot tirdzniecības iekārtu radīto siltumu.

Kvartāla konceptu un projektu veidojis arhitektu birojs "Loft".

Miljonāram Imantam Rendeniekam piederošais SIA Vita mārkets, pret kuru ierosināta maksātnespējas procesa lieta, savas saistības pret lietas ierosinātāju Shop Service ir nokārtojusi.

Gatis Gaigals, SIA Vita mārkets finanšu direktors norāda: «Lai gan vēl neesam saņēmuši nekādus materiālus no tiesu instancēm, jau zinām, ka prasības un neslavas cēlājs ir SIA Shop Service. Mūsu grāmatvedības rīcībā ir salīdzināšanas akts ar SIA Shop Service, kas parakstīts no abām pusēm un apliecina, ka SIA Vita mārkets un SIA Shop Service savstarpējās saistības ir nokārtojuši. Turklāt summa, par ko iesniegta prasība ir smieklīga – 5403.85 LVL.»

Db rīcībā nokļuvušais Vita mārkets un Shop Service akts par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu, kas datēts ar šā gada 26. augustu, liecina, ka abas puses neko nav parādā viena otrai.

SIA Vita mārkets, kas ir ilggadēja SIA Elvi Latvija franšīzes partnere, apgrozījums 2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, ir palielinājies par 21%, informē uzņēmums.

Uzņēmuma attīstības pamatā ir ilgtermiņa mērķi, kurus realizējam - jaunu tirdzniecības vietu atvēršana un esošo modernizācija, ieguldījums mārketinga aktivitātēs un neatlaidīgs darbs mazumtirdzniecības jomā, skaidro Imants Rendenieks, SIA Vita mārkets valdes priekšsēdētājs.

SIA Vita mārkets kopumā pieder 33 veikali Elvi un 22 veikali Alkoutlet Dzērieni&Vīni.

2015.gadā SIA Vita mārkets iegādājas 12 SIA Linde pārtika veikalus Elvi Ogrē, Ogresgalā, Ķegumā, Kuldīgā, Skrundā, Ventspilī, Kandavā, Liepājā un Saldū un 5 Alkoutlet Dzērieni&Vīni, pārslēdzot darba līgumus ar vairāk nekā 300 darbiniekiem.

Tehnoloģiju kompānija Sony E3 spēļu šovā nākusi klajā ar jaunās paaudzes portatīvo spēļu ierīci PlayStation Vita, kas ir PSP pēctecis, un atvainojusies par hakeru uzbrukumiem PlayStation tīklam, vēsta BBC.

Kompānijas ASV spēļu nodaļas vadītājs Džeks Tretons (Jack Tretton) E3 pasākuma laikā atvainojās programmatūras izstrādātājiem, mazumtirgotājiem un lietotājiem, kuru dati varētu būt nozagti. «Es vēlos atvainoties personīgi un kompānijas labā par jebkuru satraukumu, ko mēs esam izraisījuši,» izteicās vadītājs.

Atlikušo E3 laiku kompānija veltīja PS Vita prezentācijai. PlayStation Vita ir pieskārienjūtīgs ekrāns, ierīces priekšpusē un aizmugurē izvietoti kontrolieri, kā arī tā aprīkota ar Wi-Fi un 3G pieslēguma iespējām.

Vita būs pieejams ASV, Eiropā un Japānā jau šī gada beigās. ASV Vita modelis tikai ar Wi-Fi maksās 249 dolārus, bet kopā ar 3G 299 ASV dolārus.

E-komercija ir viena no tendencēm, kas pandēmijas dēļ attīstījās straujāk nekā tas būtu noticis normālos apstākļos.

Daudzi uzņēmumi ir pārorientējuši pārdošanu uz interneta vidi, un pircēji ir apguvuši digitālās iepirkšanās prasmes, taču – jo plašāk e-komercija tiek izmantota, jo drošākiem jābūt maksājumu veidiem internetā. Šobrīd populārākie un drošākie ir maksājumi ar karti vai pārskaitījumu, izmantojot BankLink vai maksājumu ierosināšanas pakalpojumu.

Pirkumi ar karti

Šobrīd tirdzniecībai internetā ir diezgan stingi regulējumi, īpaši tad, ja tirgotājs piedāvā norēķinus ar karti vai internetbanku. Fakts, ka e-veikalā ir pieejami norēķini ar karti, jau parāda tirgotāja uzticamību. Lai ieviestu karšu norēķinus, sākotnēji uzņēmumam ir jāatrod pakalpojumu sniedzējs, piemēram, banka, kura šim klientam uzticēsies, jāizpilda prasības attiecībā uz mājaslapas saturu un dizainu – preču, pakalpojumu aprakstiem, tirgotāja politikām, un tikai tad karšu pieņemšana var tikt uzsākta. Latvijā strādājošās bankas ir diezgan prasīgas šo noteikumu ievērošanā, tādējādi pircēji lielākoties var justies droši, iepērkoties pie tirgotājiem, kuru karšu pieņemšanu nodrošina tirgū esošās bankas.

Pret vairāku Elvi veikalu īpašnieku SIA Vita mārkets ierosināta maksātnespējas procesa lieta.

Lietas ierosināšana reģistrēta Rīgas rajona Siguldas tiesā, par ko šodien izdarīts ieraksts. SIA Vita mārkets pieder vairāki veikali ar zīmolu Elvi.

(Foto: Elīna Kursīte, DB)88 % uzņēmuma daļu pieder Imantam Rendeniekam, kurš ir miljonāru sarakstā ieļautais uzņēmējs – viņam pieder arī puse kapitāldaļu Elvi Grupā. Rendenieks ir arī lielākais īpašnieks Siguldas tirdzniecības centram Raibais suns, ko pēc vērienīgas rekonstrukcijas atklāja pirms pāris mēnešiem.

Vita mārkets pārstāvji pauž pārsteigumu par notikušo, sakot, ka, iespējams, kāds no SIA partneriem, kam aizkavējies kāds rēķins, ir nevis vērsies pie uzņēmuma pa tiešo, bet gan gājis smagāko ceļu – vērsies ar prasību tiesā.

Konkurences padome (KP) nolēmusi atļaut SIA Vita mārkets iegūt īpašumā un tiesības izmantot noteiktus SIA Linde pārtika aktīvus – 15 Elvi preču zīmes veikalus un piecus ALK Outlet preču zīmes veikalus, liecina KP sniegtā informācija.

Atļaujošs lēmums pieņemts, jo darījums nenostiprinās SIA Vita mārkets dominējošo stāvokli, kā arī nesamazinās konkurenci.

Papildus apvienošanās rezultātā fiziska persona iegūst arī izšķirošu ietekmi pār SIA Elvi Latvija un SIA Neylon, iegūstot attiecīgi 60% un 75% uzņēmumu kapitāldaļu. SIA Elvi Latvija pieder intelektuālā īpašuma tiesības uz Elvi preču zīmi, savukārt SIA Neylon – uz ALK Outlet preču zīmi.

Izvērtējot SIA Linde pārtika aktīvu pārņemšanu, KP secina, ka ikdienas patēriņa preču, tajā skaitā alkoholisko dzērienu, iepirkuma tirgū darbojas liels skaits komersantu, kā rezultātā konkurence būtiski nemazināsies, un SIA Vita mārkets neiegūs dominējošo stāvokli.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) un Valsts informācijas tīkla aģentūras (VITA) apvienošana tuvāko trīs gadu laikā ļaus ietaupīt gandrīz vienu miljonu latu, liecina LVRTC aprēķini.

Šobrīd LVRTC ir iesniedzis pieteikumu Uzņēmumu reģistrā par LVRTC un VITA reorganizācijas pabeigšanu.

Apvienojot LVRTC un VITA infrastruktūru, tiks radīts pamats sniedzamo elektronisko sakaru pakalpojumu attīstībai un klientu loka paplašināšanai, kā arī administratīvo izmaksu samazinājumam, DB skaidroja LVRTC pārstāve Ieva Līne.

Tādējādi tāpat kā līdz šim, LVRTC būs galvenais radio un TV apraides, kā arī e-paraksta un citu sertifikācijas pakalpojumu nodrošinātājs, bet plašāk tiks piedāvāti datu pārraides un interneta risinājumi, kā arī datu centra pakalpojumi, kas paredzēti datu uzglabāšanai.

Marts sakustinājis ledu ne tikai Latvijas ūdenstilpēs, bet arī nekustamo īpašumu tirgū – rosība notiek, taču saukt to par atkusni būtu pāragri.

Mājokļu segmentā, īpaši Rīgā un Pierīgā, parādījusies aktivitāte. Potenciālie pircēji kļuvuši elastīgāki savos nosacījumos, apsverot arī otrreizējā tirgus piedāvājumu, turpretī pārdevēji cenas šūpot negrib, tādējādi paildzinot objekta pārdošanai nepieciešamo dienu skaitu. Salīdzinot ar 2022. gada nogali, sērijveida dzīvokļu piedāvājums Rīgā palielinājies par 15%, bet īrei pieejamo dzīvokļu skaits sarucis par 6%. Vairumā gadījumu pircēji lūkojas pēc kvalitatīva, dzīvošanai gatava mājokļa – par šādiem īpašumiem pircēji gatavi pacīnīties, turklāt 31% darījumu notiek bez kredīta piesaistes, secināts nekustamo īpašumu aģentūras "Latio" jaunākajā "Mājokļu pircēju pārliecības indeksā".

Nolemts apvienot Latvijas Valsts radio un televīzijas centru un Valsts informācijas tīkla aģentūru. Ekonomisko apvienošanās lietderību vēl vērtēs kāds advokātu birojs, kas par to saņems 55 tūkstošus, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

«Klusi un bez plašām debatēm Satiksmes ministrija nolēmusi apvienot divus tās uzņēmumus - Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) un Valsts informācijas tīkla aģentūru (VITA). Viens no tiem sācis nest zaudējumus un tā funkcijas esot nododamas otrai valsts kapitālsabiedrībai. Tomēr ekonomisko apvienošanās lietderību vēl vērtēs un to darīs nevis ministrijas vai valsts uzņēmumu amatpersonas, bet kāds advokātu birojs, kas par to saņems 55 tūkstošus latu. Konkursa īsais pieteikšanās termiņš, steigā formulētie uzdevumi un dažas ļoti specifiskas prasības, pēc Valsts kontrolieres domām, rada aizdomas, ka iepirkums organizēts konkrētam izpildītājam,» informēja Nekā personīga.

Apjomu samazinājums un tirgus pārbīdes, par ko Dienas Bizness jau iepriekš rakstījis, nav vienīgās problēmas, ar kādām nākas saskarties gaļas nozares dalībniekiem, īpaši – pārstrādātājiem Latvijā.

Dažs tirgotājs ar agresīvām metodēm izmanto savu ietekmi mazumtirdzniecības tirgū un izvirza pārstrādātājiem prasības, kuru izpilde ietekmē ne tikai viņu, bet arī pārējo ķēdes dalībnieku turpmāko darbību. Tā, piemēram, kāds citvalsts lielveikalu tīkls, kas darbojas arī Latvijā, pieprasa gaļas produktu ražotājiem 12% papildus atlaides līdztekus jau esošajām. Nav grūti aplēst, ka gaļas produktu ražotājiem šādā gadījumā maksātnespēja būtu tikai laika jautājums!

Latvijā šad un tad izskan neapmierinātība par pārtikas cenām lielveikalos. Tiek salīdzinātas līdzīgas pārtikas preču grupas šeit un citās valstīs, tiek pētīts, cik procentuāli lielu izdevumu daļu veido pārtika iedzīvotāju kopējā izdevumu struktūrā utt. Metodoloģijas ir dažādas, taču nereti tieši pārtikas ražotāji ir tie, kuri saņem lielu daļu kritikas, jo viņi nosakot preces bāzes cenu, savukārt lielveikalu ķēdes ir it kā tikai starpnieki starp ražotāju un patērētāju, kuri teorētiski nevarētu būt tie, kas veido būtisko pārtikas cenu sadārdzinājumu. Bet!..

Šobrīd vēja elektroenerģijas ražotājiem ir normatīvajos aktos noteiktas tiesības ražot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un pārdot to publiskajam tirgotājam, tomēr nepastāv tiesiskas attiecības starp ražotāju un publisko tirgotāju, jo tas nepārņem iepriekšējā publiskā tirgotāja, AS Latvenergo uzņemtās saistības.

Tā norāda Vēja elektroenerģijas ražotāju savienības (VERS) valdes priekšsēdētājs Kristaps Stepanovs.

«Es patiesi ceru, ka tuvākajā laikā kopīgiem spēkiem spēsim rast risinājumu, kas abām līguma slēdzēja pusēm būs vienlīdz labvēlīgs un līdzvērtīgs, jo pretējā gadījumā vēja elektroenerģijas ražotāji būs spiesti vērsties ar prasību pret Latvijas valsti kā sākotnējo publisko personu par normatīvajos tiesību aktos noteikto pienākumu nepildi,» saka K. Stepanovs.

Šā gada 1. janvārī, stājoties spēkā likumam «Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā», tika veiktas izmaiņas obligātā iepirkuma un garantētās maksas par uzstādīto jaudu maksājumu administrēšanā, mainot to personu, kas turpmāk veiks Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktos uzdevumus, un nosakot, ka no šī gada 1. aprīļa publiskā tirgotāja pienākumus pildīs līdzšinējā publiskā tirgotāja AS Latvenergo meitas sabiedrība - AS Enerģijas publiskais tirgotājs.

Vairāk elektroenerģijas tirgotāju Latvijā parādīsies nevis pēc Latvijas apgabala izveides Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržā Nord Pool Spot (Nord Pool), bet pēc reģionālo starpsavienojumu izveides, uzskata elektroenerģijas tirdzniecības konsultāciju uzņēmuma SIA Prudentia Energy Markets direktors Roberts Samtiņš.

Viņš skaidroja, ka jaunas nozīmīgas ražošanas jaudas ātri nav iespējams izveidot, tāpēc atliek elektrību importēt. Importēt iespējams no Krievijas, kā arī Somijas - caur Estlink kabeli. Tā kā kabelis nodots biržas rīcībā, jebkurš tirgotājs var pirkt elektrību Igaunijas cenu zonā un pārdot tālāk, taču likviditāte ir neliela un Igaunijas Eesti Energia kā lielākajam tirgotājam ir iespēja ietekmēt cenas. Tādējādi parādās cenas kāpuma risks.

Samtiņš uzskata, ka jaunu tirgotāju ienākšanai nepieciešami starpsavienojumi - plānotie Estlink 2 un Zviedrijas-Lietuvas savienojums. «Tajā brīdī pieaugs likviditāte tirgū, būs iespēja lielam importa apjomam no Zviedrijas un Somijas, būs vieglāk nopirkt un pārdot,» skaidroja uzņēmuma vadītājs.

Uzņēmuma Admiral Markets obligācijas 11. janvārī tika iekļautas regulētajā tirgū - biržas Nasdaq Tallinn Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā.

Admiral Markets ir tiešsaistes investīciju pakalpojumu sniedzējs, kas piedāvā CFD un Forex tirdzniecību ar indeksiem, dārgmetāliem, enerģētikas instrumentiem un kriptovalūtām.

«Esam gandarīti, ka Admiral Markets no Igaunijas uzņēmuma ir izaudzis par globālu tiešsaistes tirdzniecības platformu un izvēlas biržu kā izaugsmes dzinēju savas nākotnes attīstībai,» pauda Nasdaq Tallinn valdes priekšsēdētājs Kārels Ots. «Tāpat liels prieks, ka arvien vairāk jauno biržas kompāniju primāri savu piedāvājumu vērš uz privātajiem investoriem, un Admiral Markets, emitējot un piedāvājot obligācijas ar 100 eiro nominālvērtību, tam ir labs piemērs.»

Admiral Markets obligāciju iekļaušana biržā seko publiskajam piedāvājumam visās trijās Baltijas valstīs. Parakstīšanās laikā tika saņemti 306 investoru pieteikumi obligāciju iegādei par kopējo summu 1 826 800 EUR.

Piektdien, 8. decembrī starptautiskā finanšu instrumentu tiešsaistes tirdzniecības kompānija Admiral Markets AS uzsāks publisku obligāciju emisiju, informē uzņēmums.

Kā norādīts Igaunijas finanšu uzraudzības iestādē reģistrētajā un šodien publiskotajā prospektā, kopējā emitēto obligāciju vērtība sasniedz 5 miljonus eiro.

«Admiral Markets fokusējas uz strauju izaugsmi un biznesa apjomu palielināšanu. Obligāciju emisija palielinās Admiral Markets AS kopējo kapitāla bāzi un nodrošinās kompānijas aktivitātes ilgtermiņā,» norāda Sergejs Bogatenkovs, Admiral Markets izpilddirektors.

Subordinēto obligāciju publisko piedāvājumu organizē Admiral Markets AS, un pieteikšanās laiks ir no 2017. gada 8. līdz 19. decembrim. Piedāvājums ir izteikts institucionālajiem un privātajiem investoriem no Baltijas valstīm.

Kopumā tiks emitētas 50 000 obligācijas par 100 eiro gabalā ar procentu likmi 8% gadā. Obligāciju dzēšanas datums ir 2027. gada 28. decembris, līdz kuram emitents obligācijas atpirks. Minimālais obligāciju skaits, kuru iespējams iegādāties, ir viena obligācija.

EURIBOR debesīs kāpj straujāk nekā garā pupa – šobrīd likme sasniedz teju 3.8%. Aizņēmēju ikmēneša maksājumos tas redzams kā 20-25% pieaugums.

Salīdzinājumam: ja pirms gada par kredītu divu istabu dzīvoklim jaunajā projektā bija jāmaksā aptuveni 500 EUR, pašlaik ikmēneša kredīta summa pieaugusi par 100-200 EUR, neskaitot komunālos maksājumus. Lai gan aizņemšanās mājokļa iegādei kļuvusi krietni dārgāka, sabiedrība pamazām sāk pierast pie jaunās situācijas un meklē risinājumus, piemēram, izvēlas garāku hipotekārā apmaksas termiņu, samazinot ikmēneša maksājuma apjomu vai pārorientējas uz mazākas platības mājokļiem. Tāpat nekustamo īpašumu aģentūra “Latio” novērojusi: joprojām trešdaļa darījumu notiek bez bankas finansējuma piesaistes, izmantojot līdzekļus no mantojuma, iepriekš pārdota īpašuma vai uzkrājumiem. Darījumi par savu naudu notiek gan Rīgā, gan tās apkārtnē, gan atsevišķos reģionos, piemēram, Zemgalē. Kopš aprīļa tikai par 1% pieaudzis to mājokļu skaits, kas pārdoti mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Nozare kritiski vērtē Sprūdža ieceri veidot līdzīgu iestādi IT jomā, kāda bijusi jau iepriekš un «nobankrotējusi», vēsta laikraksts Dienas bizness.

Informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē plašas diskusijas ir izpelnījies Edmunda Sprūdža pārstāvētās Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātās ieceres IKT jomas sakārtošanā. Proti, viena no VARAM iecerēm ir izveidot koplietošanas IT pakalpojumu centru. Ja jaunais centrs nodarbosies nevis ar pārraudzību un vienotas politikas veidošanu, bet gan kā IKT pakalpojumu sniedzējs, tad pirmkārt, netiks risināts jau šobrīd skaidri jūtamais IT attīstības politikas trūkums. Otrkārt, plānotās pārnozares pakalpojuma centra funkcijas pārklāsies ar komersantu piedāvātajiem pakalpojumiem, tādējādi izspiežot no tirgus nozares komersantus, DB skaidro Lattelecom Korporatīvo klientu dienesta direktore Anita Mertena. Turklāt viņai nav pārliecības, ka valsts spēs šajā IT centrā piesaistīt un nodarbināt augstākās kvalifikācijas speciālistus, jo valsts pārvaldē atalgojums nav konkurētspējīgs ar atalgojumu privātajā sektorā. Gandrīz visas nozares asociācijas (LIKTA, LDDK, LTRK) VARAM piedāvātās idejas neatbalsta. Galvenokārt tādēļ, ka no pieejamās informācijas rodas iespaids, ka tiek plānots veidot jaunu «mega» pārnozaru struktūrvienību, kura uzturēs valsts vajadzībām paredzētu datu centru, algos IT atbalsta speciālistus un realizēs valsts finansētos IT projektus, turklāt centīsies par valsts un ERAF naudu izveidotos risinājumus pārdot ārvalstīs, DB secina FMS valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs.

Tagad, kad pašiem ir bērni, Kiin (SIA Northen Treats) radītāji Vita Šteina, Oskars Mickevičs un Jānis Skopiņš novērtē medus produktu labumu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gadiem ilgi Vita, Oskars un Jānis ir strādājuši dažādās nozarēs. Pirms diviem gadiem satikušies un sapratuši, ka viņus vieno kopīgas vērtības – ģimene, veselība, vēlme atstāt aiz sevis kaut ko paliekošu un lai viņu bērni to novērtētu. «Es 15 gadus esmu maldījusies pilsētas dzīvē un iepriekš nenovērtēju to, ko mums devuši vecāki un vecvecāki – dārzu, pašu audzētu pārtiku, gaļu, medu, ogas. Tagad, kad mums pašiem ir savi bērni, esam sākuši to novērtēt. Tikai tagad saprotam, cik milzīgs veselības potenciāls mums tika dots bērnībā. Es varu būt ļoti pateicīga, ka mūsu ģimene ir spējusi saglabāt visas šīs vērtības un mēs varam saviem bērniem dot to pašu,» saka Vita.

Digitalizācijas laikmetā, no kura Covid-19 pandēmijas ietekmē izvairīties varējis vien retais, ierastos risinājumus arvien biežāk nomaina jauni inovatīvu tehnoloģiju produkti.

Tirdzniecības nozarē dabisks attīstības solis ir digitālie čeki, ko šobrīd jau ievieš Igaunijā, kamēr Latvija un Lietuva tam vēl tikai gatavojas. Vienlaikus tas ir atgādinājums – šis ir arī ilgtspējības laikmets, kurā drukātie čeki, kam vajadzīgi bezgalīgi termālā papīra ruļļi, neskaitāmi printeri un nebeidzami loģistikas resursi, lai to visu nogādātu veikaliem, apēd ievērojamus dabas resursus. Kaut arī sabiedrība Latvijā pieprasījumu pēc digitālajiem čekiem pagaidām vēl neveido, tas būtu vērtīgs ieguvums visiem.

Drukātie čeki ir daļa no milzīgas industrijas. Visvairāk datu pieejams par ASV, kur termālā papīra ražošana un tirdzniecība ik gadu ienes apmēram 4 miljardus dolāru. Drukāto čeku ietekmi uz vidi nevar vērtēt tikai papīra izteiksmē – tās ir arī loģistikas izmaksas, lai šo papīru piegādātu veikaliem, tam nepieciešamā degviela, izmeši, kas rodas šajā procesā, resursi printeru ražošanai, tintes un regulāras apkopes izmaksas utt. Apmēram 13% pasaulē nocirsto koku nonāk papīra ražošanā, taču vēl krietni vairāk iet bojā, lai saražotu degvielu, kas padara šo papīru pieejamu. Tikmēr digitālie čeki krājas attiecīgā tirgotāja mobilās lietotnes kontā vai klienta e-pastā, ievērojami samazinot nepieciešamo resursu patēriņu.

Laikā, kad valsts iepludina naudu Parex bankā, tā kreditē uzņēmumu, kas teju tūlīt pēc kredītķīlas reģistrēšanas atzīts par maksātnespējīgu. Pērnā gada 18. decembrī Komercķīlu reģistrā reģistrēta ķīla, ko Parex bankai devusi SIA Global Fashion Group, kas plašāk pazīstams kā pērnpavasar lidostas Rīga teritorijā atklātā modes preču tirdzniecības centra City Fashion Outlet un veikalu Palazzo Italia un Ermenegildo Zegna īpašnieks. Dažas dienas vēlāk - 23. decembrī - tiesa šo uzņēmumu atzinusi par maksātnespējīgu.

Krievijas uzņēmēja Grigorija Rabinoviča (attēlā) pārstāvētais luksus preču veikalu īpašnieks Global Fashion Group, pirms tika atzīts par maksātnespējīgu, devis komercķīlu Parex bankai."Nē" jauniem kredītiem

Kopš novembrī atklātībā nonāca ziņas par Parex bankas nopietnajām finansiālajām problēmām, kuru dēļ valdība spēra precedenta soli, pārņemot banku valsts īpašumā, reģistrēts ļoti mazs skaits ķīlu, kur kā ņēmējs vai devējs figurē šīs bankas nosaukums, Db secināja, pētot Komercķīlu reģistra datus. Finansiāli ietilpīgākās ir ķīlas, kuras Parex banka devusi depozītam no Valsts kases - kā Db jau ziņoja (5.01.2009.), līdz šim finanšu iestādes darbības stabilizēšanai valsts jau ir ieguldījusi 674 milj. Ls.

«Nāk pirkt gardumus, kā jau sievietes, grib sevi palutināt ar konfektēm, cepumiem, šokolādēm. Saldējums labi iet - veidu mums daudz,» pārcilājot Tio un Ekselences kārbiņas, laikrakstam Diena stāstījusi Iļģuciema sieviešu cietuma veikala Mego pārdevēja Vita (vārds mainīts, jo atklāt īsto viņa nav vēlējusies).

Tirgotāja novērojusi, ka pirkumā ieslodzītās parasti iekļauj kafiju, vairāku veidu tējas, divu veidu desas vai kādu citu gaļas izstrādājumu, saldumus, veļas pulveri un tualetes papīru. Smēķētājas - arī cigaretes, taču nedēļā nedrīkst iegādāties vairāk par desmit paciņām.

Vita laikrakstam atklājusi, ka vispieprasītāko preču topa augšgalā visos divpadsmit Latvijā esošo cietumu veikalos ir žāvēti cūku vaigi, kas maksā 3,83 eiro kilogramā. «Tie ir lēti, trekni, smaržo pēc kūpinājuma un lietojami dažādos veidos - gan uz maizes, gan cepot, gan sasaldējot ilgākai lietošanai,» piebildusi Iļģuciema sieviešu cietuma priekšnieces vietniece Regīna Martinova.

Ielūkojoties nekustamo īpašumu sludinājumos un ieraugot prasītās summas, potenciālajiem pircējiem nereti ieplešas acis.

Tādēļ biznesa portāls db.lv nolēma aplūkot piedāvājumu privātmāju tirgū Rīgā, skatoties tieši uz dārgāko «galu», un lūgt speciālistu vērtējumu.

1. Cik bieži (šogad un pagājušajā gadā) ir bijuši gadījumi, kad Rīgā esošu privātmāju izdodas pārdot par cenu, kas pārsniedz 260 tūkstošus latu?

ARCO REAL ESTATE tirgus analītiķis Jānis Dzedulis: «VZD darījumu datu bāzē 2011.gadā fiksēti 10 darījumi ar viena dzīvokļa mājām par kopējo summu virs 260 000 LVL. 2012.gada pirmajā ceturksnī ir fiksēts 1 darījums. Pieļaujams, ka reālais darījumu skaits virs šīs summas ir nedaudz lielāks, ņemot vērā faktu, ka bieži vien Zemesgrāmatā tiek norādīta zemāka summa nekā par kādu tiek iegādāts nekustamais īpašums.»