Vien dažas dienas pēc amerikāņu sūtījumu pārvadājumu giganta United Parcel Service (UPS) sākotnējā pārpirkšanas piedāvājuma noraidīšanas pirms mēneša Nīderlandes TNT Express (TNT) deklarēja ievērojamus 2011. gada zaudējumus. Lielā mērā nesen pašu pārpirkto nerentablo Brazīlijas pārvadājumu kompāniju dēļ zaudējumi TNT pērn bija 173 miljoni eiro.

Tomēr tas nav mazinājis UPS apņēmību iegūt tirgus apguves ziņā visnotaļ veiksmīgo TNT. Nule izteiktais jaunais piedāvājums no iepriekšējiem deviņiem eiro par uzņēmuma akciju nu audzis līdz 9,5 eiro un kopumā darījumu iezīmē 5,16 miljardu eiro apmērā (iepriekš – 4,78). 1907. gadā kā velosipēdu kurjeru pakalpojumu dibinātajai UPS šis ir lielākais darījums tās vēsturē. Londonas Credit Suisse analītiķis Nīls Glins uzskata, ka 5,16 miljardi ir «ļoti, ļoti liels» cipars un norāda, ka UPS nākotnes ieguvumu aplēsēs ņemtas vērā tikai summas pirms nodokļu nomaksas.

Uz aplēšu kritēriju nozīmi norāda arī Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs Aivars Tauriņš, runājot par TNT līdzšinējiem zaudējumiem. Viens to aspekts pēc viņa domām ir nīderlandiešu ieiešana «tirgos, kas nav mājas tirgi». Tajos «jārēķinās ar investīcijām, un liela daļa pakalpojumu var tikt subsidēti, kamēr paliek rentabli». Smagi zaudējumi seko, «ja tirgus un biznesa potenciāls tiek prognozēts, balstoties uz noteiktām ekonomiskajām prognozēm, bet tās mainās uz leju,» vērtē eksperts.

Loģistikas kompānijas TNT Express Krievijas filiāle šā gada jūnijā ir parakstījusi vienošanos ar ZAO Intercomplex – biznesa centra Novaya Riga īpašniekiem – par ēkas nomāšanu.

Tās kopējā platība 6798,9 kvadrātmetri. TNT Express būs vienīgais īrnieks šajā ēkā un plāno pārvākties jau šoruden. Darījumu konsultēja divas kompānijas – Cushman & Wakefield konsultēja TNT Express un Praedium Oncor International pārstāvēja īpašnieku. Šis darījums bija pēdējais solis TNT Express nekustamo īpašumu portfeļa optimizēšanā. 2010. gada aprīlī TNT Express parakstīja vienošanos par noliktavu kompleksa nomu Troeze-Likovo. Kopējā noliktavu telpu platība ir 10,038 kvadrātmetru, biroju daļa – 846 kvadrātmetri. Nomas līgums tika noslēgts uz pieciem gadiem, un, tāpat kā pēdējo darījumu, to konsultēja Praedium Oncor International un Cushman & Wakefield.

ASV loģistikas un kurjerpasta kompānija FedEx panākusi vienošanos, lai par 4,4 miljardiem eiro iegādātos Nīderlandes konkurentu TNT Express NV, tādējādi paplašinot savu klātbūtni Eiropas tirgū.

FedEx norāda, ka Nīderlandes pasta pakalpojumu uzņēmums PostNL, kam pieder 14,7% TNT Express akciju, jau piekritis šī darījuma realizācijai.

«Šis darījums ļauj mums ātri paplašināt mūsu starptautisko transporta pārvadājumu risinājumu portfeli, lai gūtu labumu no tirgus tendencēm, jo sevišķi globālās e-komercijas pastāvīgās izaugsmes, un pozicionētu FedEx lielākai ilgtermiņa rentabilitātes izaugsmei,» paziņojis kompānijas vadītājs Frederiks Smits.

Savukārt TNT Express vadītājs Luiss Gannings norāda, ka uzņēmuma pārņemšanas piedāvājums saņemts laikā, kad kompānijā tiek veiktas būtiskas izmaiņas.

Dažas dienas pēc pārņemšanas piedāvājuma, ko izteica konkurents UPS, noraidīšanas piegāžu uzņēmums TNT Express paziņojis par ceturtā ceturkšņa zaudējumiem. Tas negatīvi ietekmējis TNT akciju cenu, ziņo BBC.

Nīderlandes uzņēmums strādājis ar zaudējumiem 173 miljonu eiro apmērā, un pie tā vaino degvielas izmaksas, eirozonas problēmas un augstākas izmaksas Brazīlijā.

Pēc rezultātu paziņošanas uzņēmuma akciju cena samazinājusies par 2,3% līdz 9,9 eiro par akciju.

Piektdien TNT noraidīja UPS piedāvājumu maksāt 9 eiro par akciju, kopumā par TNT solot 6,43 miljardus ASV dolāru.

Daži investori uzskata, ka UPS palielinās piedāvāto cenu vai cits konkurents - FedEx - izteiks savu piedāvājumu.

Turklāt jāatzīmē, ka, neraugoties uz pārpirkšanas piedāvājuma noraidīšanu, TNT paziņojis, ka joprojām notiek diskusijas ar UPS.

Pilnveidojot pakalpojumu klāstu, TNT šosezon atklāj regulārus transporta savienojumus sūtījumiem uz Gruziju, informē kompānijā.

Tādējādi TNT ir pirmais eksprespiegāžu pakalpojumu sniedzējs, kas piedāvā ekonomiskās klases pārvadājumus ar autotransportu kā alternatīvu gaisa sūtījumiem uz vai no Gruzijas.

TNT ir viena no lielākajām eksprespiegāžu kompānijām pasaulē. Ikdienā TNT īsteno teju vienu miljonu piegāžu, sākot no dokumentiem un paku sūtījumiem līdz palešu kravām. Uzņēmumam ir sauszemes un gaisa transporta tīkli visā Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā, Āzijas un Klusā okeāna reģionā, kā arī Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. 2014. gadā TNT ienākumi bija 6.7 miljardi eiro.

Starptautiskā ekspress piegādes un loģistikas kompānijas TNT Igaunijas struktūrvienība TNT Express Worldwide Eesti pērn dividendēs izmaksājusi aptuveni 10,7 miljonus eiro, vēsta BBN.

2010. gadā TNT Express Worldwide Eesti apgrozījums pieaudzis par 56% līdz 6,3 miljoniem eiro, savukārt uzņēmuma operacionālā peļņa bija 1,1 miljons eiro, kas ir par 65% vairāk nekā 2009. gadā.

Saistībā ar apjomīgo dividenžu izmaksu Igaunijas TNT 2010. gadu noslēdza ar aptuveni 1,7 miljonu eiro lieliem zaudējumiem.

Arī citas Igaunijas loģistikas kompānijas pērn dividendēs izmaksājušas ievērojamas summas: DSV Transport – 75 miljonus kronu (3,4 milj. Ls), Schenker AS – 22,2 miljonus kronu (997 tūkst. Ls), Russian Estonian Rail Service – 24,1 miljonus kronu (1,1 milj. Ls), savukārt uzņēmums Contimer – 21 miljonu kronu (943 tūkst. Ls).

Loģistikā jābūt elastīgam un jāpiedāvā tirgus pieprasījumam atbilstoši un efektīvi piegāžu risinājumi

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltic valdes locekle Oksana Jakovļeva, kura ir studējusi gan angļu un vācu valodu Kijevas Pedagoģijas institūtā, gan biznesa vadību un starptautiskās attiecības Vācijā un darbojas loģistikas biznesā vairāk nekā 20 gadus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ja varam sākt ar humoru – vai iepriekšējais kompānijas vadītājs lietuvietis Martins Keršis kaut ko «savārīja», ka tika nomainīts, vai tā bija regulāra darbinieku rotācija?

Gefco ir programma, kas paredz tāda kā talantu fonda rotāciju no vienas valsts uz otru, no viena amata uz otru, un Martins tagad ir atbildīgs par Gefco 2PL (red. piez. ‒ transporta pakalpojumu nodošana ārpakalpojumā) biznesu. Kaut arī Gefco stratēģija paredz salīdzinoši mazu pamatlīdzekļu esamību, mums joprojām pieder dažādi aktīvi. Gefco ir lielākais automašīnu pārvadāšanai domāto dzelzceļa vagonu īpašnieks Eiropā. Mums ir vairāk nekā 3500 vagonu, mums ir arī automašīnas, un Martina uzdevums ir attīstīt šo biznesu, padarot to efektīvāku. Tādējādi viņam tas bija paaugstinājums, bet man pēc piecu gadu darba Gefco ģenerāldirektores amatā Ukrainā tika piedāvāts izmēģināt pieredzi starptautiskajā arēnā un pārcelties uz Baltiju, kur strādāju kopš šā gada marta.

Kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja SIA TNT Latvia pērn apgrozīja 6,79 miljonus eiro, kas ir par 5,34% vairāk nekā pirms gada, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma peļņa pieauga līdz 925 tūkstošiem eiro.

2013.gadā SIA TNT Latvia palielināja gan no Latvijas izejošo, gan ienākošo sūtījumu skaitu, tāpat arī būtiski pieaudzis aviokravu pārvadājumu skaits eksporta virzienā ārpus Eiropas Savienības. Kopējais pasūtījumu skaits pagājušajā gadā audzis par 10%, informēja uzņēmuma vadība.

Šogad uzņēmuma galvenie uzdevumi būs vērsti uz sabalansētu izaugsmi starp apgrozījumu, peļņu un aktīvu jaunu klientu piesaisti. Viens no uzņēmuma mērķiem ir arī līderpozīciju nostiprināšana Express pārvadājumu segmentā, teikts kompānijas vadības ziņojumā.

SIA TNT Latvia reģistrēta 1999. gada vasarā. Pērn uzņēmumā strādāja 56 darbinieki.

Eiropas Komisija uzsākusi padziļinātu izmeklēšanu saistībā ar FedEX Corp un TNT Express NV darījumu, uzsverot, ka ir nobažījusies par jaunā uzņēmuma tirgus daļu starptautiskajā mazo sūtījumu piegādes sektorā atsevišķās Eiropas valstīs, raksta MarketWatch.

Komisija norāda, ka divas atlikušās starptautiskās piegādes kompānijas – United Parcel Service un DHL Worldwide Express – var neradīt pietiekami lielu konkurenci jaunajam uzņēmumam.

«Tas var novest pie cenu paaugstināšanas gan biznesa klientiem, gan patērētājiem,» norāda komisija.

Abi uzņēmumi par darījumu paziņoja aprīlī. FedEX iegādāsies TNT Express, par to maksājot 4,4 miljardus eiro.

EK līdz 8. decembrim jāveic pārbaude saistībā ar šo darījumu un jāizlemj, vai to apstiprināt vai arī jāliek kompānijām sniegt pierādījumus, lai mazinātu bažas. Ja tās nespēs darījumu pielāgot ES konkurences likumdošanai, tad EK var arī nolemt bloķēt apvienošanos.

Eksprespasta apjomus audzēs 12 milj. eiro vērtā loģistikas centrā, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA DHL Latvia valdes locekle Sņežina Kazakova.

Kopš šī gada sākuma DHL Latvijā juridiski darbojas kā divas kompānijas – DHL Latvia, kas drīzumā mainīs nosaukumu uz DHL Express Latvia, un SIA DHL Logistics Latvia, kur darbojas viņas kolēģi no Freight (pamatā autopārvadājumi) un Global Forwarding (gaisa, jūras kravu pārvadājumi, piegāžu ķēdes) nodaļām.

Tirgus tendences

Pērn e-komercija turpināja piedzīvot strauju izaugsmi, bet šogad ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē šīs jomas izaugsme vairākus mēnešus palēninās, iespējams, tāpēc, ka Ķīna nespēj sasniegt savus mērķus (IKP). Uz jautājumu, kā nozari ietekmē ASV prezidenta lēmumi tarifu jomā, S. Kazakova norāda, ka to nav iespējams precīzi noteikt. Turklāt valstu tautsaimniecība var piedzīvot grūtības arī citu iemeslu dēļ, un gaisā arī virmo runas par to, ka tuvākajā nākotnē gaidāma krīze.

Aviokompānijā airBaltic abi akcionāri plāno ieguldīt 50 līdz 70 miljonus latu. Prioritārs ir proporcionāls abu akcionāru – valsts un Baltijas aviāciju sistēmu (BAS) – ieguldījums, secināts pušu sarunās, preses konferencē informēja premjers Valdis Dombrovskis.

Tāpat puses redz iespēju nomainīt patreizējo airBaltic vadītāju Bertoldu Fliku. Satiksmes ministrs Uldis Augulis informēja, ka Flika vietā varētu nākt cilvēks, kam ir pieredze tādas kompānijas vadīšanā, kas ir lielāka par airBaltic.

Nepieciešamos līdzekļus pamatkapitāla palielināšanai paredzēts atrast, veicot šā gada budžeta grozījumus, taču tā lai tas neskartu nākamā gada budžeta konsolidāciju. Taču Finanšu ministrijai dots uzdevums nepieciešamības gadījumā rast risinājumus īstermiņa likviditātes nodrošināšanai.

Savukārt valdības izvēlētā finanšu konsultanta Prudentia pārstāvis Kārlis Krastiņš norādīja, ka nav vērts ieguldīt kompānijā, ja tā nevar atgriezties pie rentabilitātes. To paredzēts sasniegt 2013. gadā, lai nebūtu nepieciešami turpmāki ieguldījumi.

Papildu atmuitošanas procedūra, kas jāveic saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaiņām pasta sūtījumiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības, vairs neizraisa tik lielas problēmas kā mēneša sākumā, un situācija ir stabilizējusiesi. Turklāt kompānijas meklē arvien jaunus risinājums, lai sūtījumu saņemšanu vēl vairāk atvieglotu.

TNT Sūtījumu apstrādes nodaļas vadītāja Ieva Ilstere norāda, ka situācija pašlaik ir stabilizējusies. «Nav tā, ka cilvēki daudz atsauc pasūtījumus. Mēs saviem klientiem izskaidrojam situāciju, kā viņi var veikt atmuitošanas procesu, vai arī piedāvājam uzticēt šo procesu TNT ,» viņa klāstīja un paskaidroja, ka sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitošanas procesu ieviests viens atvieglojums - klients drīkst pilnvarot kompāniju veikt muitošanas procesu savā vietā.

Viņa norādīja, ka patlaban vēl pagājis samērā īss laika posms, lai spriestu, cik sarežģīta kopumā ir situācija. «Cilvēki Latvijā tagad vēl nav gatavi īsti pasūtīt. Pēc svētku perioda, visticamāk, pēc februāra, atgriezīsies cilvēku interese par pasūtījumiem, un tad varēs daudz labāk spriest, cik kopumā situācija ir sarežģīta,» viņa sacīja un piebilda, ka par problēmām pasūtījumu ziņā no trešajām valstīm varēs spriest tad, kad arī Krievijā un Ķīnā būs pagājis noteikts pēcsvētku periods.

Lielākajai daļai (58%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kā labāko kurjerpasta īpašību uzskata tā ērtumu, savukārt piektā daļa (20%) iedzīvotāju norāda uz šāda pakalpojuma augsto cenu, liecina TNT Latvija un Snapshots veiktais pētījums.

58% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka kurjerpasta izmantošana ir ērta, jo pašam nav jādodas uz pastu, savukārt nedaudz vairāk par piektdaļu aptaujāto (23%) akcentējuši kurjerpasta drošumu.

Pārliecība par kurjera pakalpojumu dārdzību visbiežāk uzsvēruši jaunieši vecumā no 15 līdz 19 gadiem (46%). Tajā pašā laikā jaunieši bijuši arī vispārliecinātākie par šī pakalpojuma ērtumu.

Sievietēm vidēji biežāk (64%) nekā vīriešiem (53%) svarīgas ir ērtības, kādas sniedz kurjerpasta izmantošana. Tikmēr vīriešiem nedaudz biežāk (25%) nekā sievietēm (21%) ir raksturīgi akcentēt pakalpojuma drošību, liecina Snapshots un TNT Latvija aptaujas dati,

Salīdzinot ar gada sākumu, pašlaik būtiski samazinājies to klientu skaits, kas atsakās no pasūtītajām precēm muitošanas procesa dēļ, turklāt jaunā papildu muitošana nav samazinājusi pasūtījumu skaitu no trešajām valstīm, norād kurjerpasta kompāniju pārstāvji.

DHL pārdošanas daļas vadītāja eksprespārvadājumu grupā Ilze Vītiņa aģentūrai BNS skaidro, ka kopumā situācija muitojamo sūtījumu ziņā ir normalizējusies. «Saņēmēji ir samierinājušies ar jaunajiem noteikumiem un veic atmuitošanu vai arī pilnvaro kurjerpasta kompāniju veikt deklarāciju,» viņa sacīja.

I. Vītiņa arī informē, ka patlaban no visiem muitojamiem sūtījumiem muitošanas procedūras dēļ tiek atteikti 1,84% sūtījumu, kas ir daudz mazāk nekā gada pirmajās nedēļās, kad tika atteikti 30–40% sūtījumu. «Acīmredzot cena par pirkumu ir tik saistoša, ka, arī maksājot nodokļus un ievedmuitu, kas stājušies spēkā no 2011.gada, tie joprojām ir izdevīgi,» lēš DHL pārstāve.

Turpmāk sūtījumus privātpersonām no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) klienta vārdā varēs atmuitot arī kurjerpasts, piemēram, pa faksu aizsūtot pilnvaru kurjerpastam, kas tad tālāks veic nepieciešamo procedūru sūtījuma atmuitošanai klienta vietā, Db.lv paskaidroja DHL Latvia Pārdošanas daļas vadītāja Ilze Vītiņa.

Šāda iespēja gan patlaban pieejama par maksu. DHL Latvia par šo pakalpojumu prasa 20 latus, taču, kā norāda I. Vītiņa, pakalpojuma maksa varētu mainīties, iespējams, samazināties, jo sistēma ir tikko ieviesta. Kurjerpasta kompānija TNT ir nolēmusi, ka par šo pakalpojumu no klienta prasīs samaksu 10 latus, savukārt Fedex Express pagaidām šādu pakalpojumu vēl nesniedz.

I. Vītiņa arī skaidro, ka šis ir pagaidu risinājums, kas būs spēkā līdz brīdim, kad pilnībā tiks izstrādāta sistēma, kas atvieglos privātpersonu sūtījumu saņemšanu no valstīm ārpus ES.

Lai izmantotu pagaidu pakalpojumu, sūtījuma saņēmējam pa faksu vai kādā citā veidā jānosūta pases kopija ar lappusēm, kur redzami personas dati un pilnvarojuma raksts, ka persona, nosaucot vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīves vietu, pilnvaro kurjerpasta kompāniju veikt nepieciešamās muitas procedūras ar attiecīgo sūtījumu.

Pelnošākā joma perspektīvā ir eksprespasts, tāpēc šo pasta pakalpojumu pīrāgu cenšas pārdalīt daudzi.

«Saņemt pakas cilvēkiem vienmēr vajadzēs, tāpat aug interneta veikalos veikto pasūtījumu skaits, tāpēc šī joma ir jāattīsta,» DB skaidro VAS Latvijas Pasts Tirdzniecības un Eksprespasta departamenta direktors Mārcis Vilcāns. Lai arī 2011. gadā Latvijas Pasts savu eksprespasta pakalpojuma daļu kāpinājis strauji- vismaz par 30% - arī konkurence šajā jomā ir milzīga. Tā nesen Eesti Post paziņojis, ka tieši šajā segmentā, uzstādot paku termināļus, ies iekšā visā Baltijas tirgū. Lietuvā igauņi jau pirmos soļus ir spēruši, Latvijas tirgus ir projektā.

«Ekspresspasts mums ir svarīga darbības daļa, kurā jau šobrīd pilnībā darbojas brīvais tirgus. Šajā jomā mums Latvijā jau ir vismaz 40 reģistrēti konkurenti, nemaz nerunājot par tiem, kas kaut ko kopā ar citām precēm vadā puslegāli vai nelegāli,» norāda M. Vilcāns. Šie pārvadātāji jau pašlaik esot iespiedušies arī tā dēvētajā Latvijas Pasta monopola sadaļā un atņemot pastam aptuveni 5% no universālā pakalpojuma tirgus. Savukārt eksprespasta segmentā Latvijā jau tagad darbojas vairāki ārvalstu pasta pakalpojumu sniedzēji, piemēram,Vācijas pasts - DHL, Francijas pasts - DPD, Nīderlandes pasts - TNT.

Pēdējā Eiropas Savienības (ES) septiņu gadu budžeta piedāvājumā paredzētais pakāpeniskais tiešmaksājumu palielinājums lauksaimniekiem pēc nozīmes valsts ekonomikai varētu arī neatsvērt paredzēto samazinājumu Kohēzijas projektu finansējumā, kas ir nozīmīgs infrastruktūras uzlabošanas projektos, sacīja aptaujātie ekonomikas eksperti.

Jau ziņots, ka ES septiņu gadu budžetā kohēzijas maksājumu griesti Latvijai, Igaunijai, Lietuvai un Ungārijai tiek piedāvāti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas nesaskan ar Latvijas interesēm. Latvijas mērķis ir saglabāt vismaz esošo kohēzijas politikas finansējuma līmeni jeb 4,7 miljardus eiro (3,3 miljardus latu) laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam. Šāda scenārija gadījumā kohēzijas griesti būtu jānosaka 2,9% apmērā no IKP.

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis sacīja, ka, pēc pašreizējām aplēsēm, piedāvājums 2,59% apmērā no IKP būtu 4,23 miljardi eiro (2,97 miljardi latu) jeb par aptuveni 330 miljoniem latu mazāk nekā līdzšinējais kohēzijas finansējums.

Nacionālās aviosabiedrības airBaltic vadība nav izpildījusi virkni valdības noteiktos nosacījumus, tāpēc patlaban lemt par uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu nav vēl iespējams, norāda Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Viņš norāda, ka tai skaitā nav sniegta pilna informācija par uzņēmuma finansēm, arī auditētais pārskats par 2010.gadu, kā arī jautājums par akcionāra līguma maiņu vai atcelšanu.

Valdībā ministri piekrituši par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu lemt kompleksi, un tam piekritis arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS). «Man nav saprotama satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) vēlme šo jautājumu steigā bīdīt, iespējams, kaut kādās interesēs,» atzīmēja V.Dombrovskis. Piebilstot, ka ministrs šo jautājumu patlaban ir izrāvis no konteksta.

«Es uzskatu, ka jautājums nav jāsasteidz, jo mums ir slikta pieredze ar iepriekšējo pamatkapitāla palielināšanu,» bilda Ministru prezidents.

Latvija palielinās kapitālu Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankā (SRAB) un Eiropas Padomes Attīstības bankā (EPAB). Ministru kabineta (MK) lēma likumprojektā par valsts budžetu 2012. gadam iekļaut normas, kuras paredz atļauju finanšu ministram palielināt Latvijas saistības pret abām bankām.

Jautājums par SRAB kapitāla palielināšanu kļuva aktuāls, jo SRAB saskārās ar rekordlielu pieprasījumu pēc finansējuma krīzes periodā, tādējādi samazinājās bankas aktivitāšu veikšanai pieejamais finansējums.

Arī Latvija 2008. gada nogalē vērsās pie SRAB ar lūgumu sniegt finanšu aizdevumu 400 milj. eiro apmērā. Līgums par pēdējo aizdevuma daļu tika parakstīts šā gada jūnijā. Saistības ir paredzētas 44,6 miljonu ASV dolāru jeb 21,7 milj. Ls apmērā.

Pieprasāmās daļas 20,4 milj. Ls apmērā plānots iekļaut 2012.gada budžetā kā saistības. Savukārt faktiskās iemaksas 1,3 milj. Ls apmērā paredzēts apmaksāt četru gadu laikā vienādās daļās, sākot ar 2013.gadu, katru gadu paredzot maksājumu 326 tūkst. Ls apmērā.

Slovākijas parlaments nobalsojis pret Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) rīcībā esošo finanšu līdzekļu palielināšanu līdz 440 miljardiem eiro. Tāpat kritusi arī valsts valdība, jo premjerminestre Iveta Radičova balsojumu bija pasludinājusi par uzticības balsojumu viņas vadītajai valdībai.

Eiropas glābšanas fonda finansējuma palielināšanu atbalstījuši tikai 55 no klātesošajiem 124 deputātiem, bet 60 deptutāti atturējušies.

Slovākija bija pēdējā no 17 eirozonas valstīm, kurām bija jāratificē EFSF palielināšana. Valsts parlamenta nevēlēšanās atbalstīt EFSF paplašināšanu demonstrē grūtības ar kurām Eiropa saskaras, lai izstrādātu vienotu parādu krīzes risināšanas stratēģiju, norāda Reuters.

Daudzi Slovākijas iedzīvotāji uzskata, ka valstij nevajadzētu piedalīties parādu nomocītu eirozonas dalībnieku glābšanā. Tomēr tuvākajā laikā, visticamāk, notiks atkārtots balsojums, vēsta BBC.

Nacionālās lidsabiedrības airBaltic padome atbalstījusi kompānijas valdes priekšlikumu par pamatkapitāla palielināšanu.

Aviokompānijas paziņojumā norādīts, ka tālāk atbildība par šo jautājumu pārgājusi pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība), kura vadībā valdībai jālemj par valsts kā akcionāra rīcību airBaltic pamatkapitāla sakarā.

Jau ziņots, ka airBaltic prezidents Bertolts Fliks vēl šogad jūnijā izteicās, ka kopējais finansējuma apmērs, kas nepieciešams airBaltic, varētu būt ap miljards dolāru, taču tā neesot summa, kas pašlaik jāinvestē. Patlaban esot nepieciešami 90 līdz 100 miljoni latu.

Papildu finansējums plānotajai AS Parex banka pamatkapitāla palielināšanai no valsts budžeta nebūs nepieciešams, informē Finanšu ministrija (FM).

Parex bankas pamatkapitāla palielināšana ir paredzēta Valsts atbalsta restrukturizācijas plānā. Par jaunās emisijas akciju iegādi jālemj Ministru kabinetam, un Privatizācijas aģentūra gatavo tam nepieciešamos dokumentus. Paredzams, ka, līdzīgi kā pie iepriekšējās pamatkapitāla palielināšanas, tiks izmantota daļa no uzkrātajiem procentiem par bankā izvietoto valsts termiņnoguldījumu. Līdz ar to papildu finansējums pamatkapitāla palielināšanai no valsts nebūs nepieciešams, uzsver Finanšu ministrija.

Jau ziņots, ka Parex bankas valde sasaukusi akcionāru ārkārtas sapulci šā gada 26.augustā, kurā tiks lemts par pamatkapitāla palielināšanu par 20 miljoniem latu.

Prasības nodrošinājuma reģistrācija uz sabiedrības (sabiedrības ar ierobežotu atbildību) kapitāla daļām ir viens no veidiem kā nodrošināt iespējamā pozitīvā sprieduma izpildi.

Civilprocesa likums pieļauj vairākus šāda veida prasības nodrošināšanas līdzekļus, tas ir, (1) atbildētājam piederošas kustamas mantas (daļu) apķīlāšana, (2) aizlieguma atzīmes ierakstīšana attiecīgās kustamas mantas reģistrā (komercreģistrā) un (3) aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības ar kapitāla daļām. Ja ar pirmajiem diviem prasības nodrošinājuma līdzekļiem nekādiem pārpratumiem/ neskaidrībām nevajadzētu rasties, tad aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības ar kapitāla daļām ir izraisījis teorētisku diskusiju – ko šāds reģistrēts aizliegums ietver?

Parasti jebkura teorētiska diskusija aizsākas ar praktisku problēmu un šis gadījums nav izņēmums, tātad: