Pārbaužu biežums un striktās prasības draud iznīcināt pārvadājumus, turpina uzstāt komersanti; muita piekasīgumu neatzīst, godīgajiem neesot ko baidīties.

Saruna par sasāpējušajiem tranzīta muitošanas jautājumiem ar jauno Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora p.i. Ināru Pētersoni (iepriekšējā VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova š.g. jūlija sākumā atstāja amatu pēc pašas vēlēšanās – red.) un Muitas pārvaldes direktoru Tāli Kravali beigusies uz pozitīvas nots, DB atzīst transporta, tranzīta un loģistikas nozari pārstāvošo asociāciju pārstāvji. Viņi cer, ka VID vadītāja ir izpratusi problēmas un apņemšanās tās risināt pieejamo līdzekļu ietvaros nepaliks tikai tukši vārdi, jo līdzšinējā pieredze, diskutējot ar muitu gan par šiem, gan, piemēram, par Muitas likuma jautājumiem, rādot pretējo.

Komersanti uzstāj, ka problēmas jārisina nekavējoties. Proti, Latvijas muitai jāpārstāj izcelties ar striktajām prasībām un nepamatotajām kontrolēm, salīdzinot ar Lietuvu, Igauniju un Somiju. «Mūsu galvenais uzstādījums ir, lai neaiztiek tranzītu,» saka starptautisko autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš. Bet, ja pārbaudes notiek, tās jāveic ātrāk. Jāpiebilst, ka pat asociāciju vadības līmenī nereti nav vēlēšanās kritizēt muitas vai VID darbību, jo pēc šādas «izrunāšanās» presē ar «mutes palaidēju» saisītie uzņēmumi varot droši gaidīt minēto institūciju pastiprinātu uzmanību. Tomēr gan viņi, gan lielāko spēlētāju loģistikas un pārvadājumu jomā pārstāvji apstiprina kravu aizplūšanas faktu, piemēram, uz Lietuvu tieši Latvijas muitas aktivitāšu dēļ. Tas savukārt nozīmē mazāk darba tranzītā iesaistītajiem, līdz ar to mazākus nodokļu ieņēmumus valstij.

«Situācijā, kāda ir izveidojusies uz šo dienu, cenšos saprast, kā ekspeditori, kuri ir iesaistīti loģistikas darījumu ķēdē, vispār spēj noslēgt līgumus uz termiņu, kas ir ilgāks par pusgadu vai gadu. Manā ieskatā šā brīža situācijā noslēgt darījumu uz termiņu, ilgāku par pusgadu, jau ir riskanti, jo ekspeditoram nav iespējams garantēt klientam, ka līguma noslēgšanas brīdī piedāvātais servisa apjoms paliks nemainīgā kvalitātē visā līguma darbības laikā. Problēma ir apstāklī, ka regulāri nākas piedzīvot «pārsteigumus» no muitas puses, jo bieži gadās, ka tas, kas vakar vēl bija pareizi un tiesību normām atbilstoši, šodien vairs tāds nav,» sarežģīto situāciju tranzīta kravu jomā raksturo kāds transporta jomas eksperts. Rezultātā tranzīta kravas aiziet Latvjai garām, jo šeit nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu un vidējā termiņā prognozējamu pakalpojumu salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm vai, piemēram, vecajām dalībvalstīm.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra