Administratīvajai apgabaltiesai jau trešo reizi no jauna būs jāizskata strīds par 13 miljonu latu vērto dzelzceļa gulšņu iepirkumu sliežu ceļu atjaunošanai Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora posmos.

To paredz šodien pieņemtais Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums, kas nav pārsūdzams.
Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, Senāts nospriedis atcelt Administratīvās apgabaltiesas 2011. gada 6. oktobra spriedumu, kas bija labvēlīgs pieteicējam - firmai Stīga Balt, un nodot lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

Senāts atkārtoti izskatīja 2006. gadā aizsākto kompānijas SIA Stīga Balt un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) strīdu par atļauju Satiksmes ministrijai (SM) slēgt aptuveni 13 miljonus latu vērtu līgumu ar Igaunijas kompāniju Swetrak par gulšņu piegādi sliežu ceļu atjaunošanai Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora posmos.

Jau 2010. gada 5. novembrī Senāts atcēla Administratīvās apgabaltiesas 2010. gada 18. februāra spriedumu, ar kuru tika noraidīta Stīga Balt sūdzība par IUB lēmumu atļaut SM slēgt apstrīdēto līgumu, un nodeva lietu atkārtotai izskatīšanai tai pašai tiesai citā tiesnešu sastāvā, tādējādi lieta no jauna nonāca Administratīvajā apgabaltiesā.

Administratīvā apgabaltiesa lietu atkārtoti izskatīja 2011. gada rudenī un 6. oktobrī sūdzību apmierināja, atceļot apstrīdēto lēmumu. Šis spriedums tika apstrīdēts AT Senātā, kas lietu izskatīja šā gada maijā un šodien tajā ir pieejams spriedums.

No Senāta sprieduma izriet, ka lietā ir strīds par to, vai uzvarētāja sākotnēji iesniegtais piedāvājums bija atbilstošs tām konkursa nolikumā izvirzītajām tehnisko specifikāciju prasībām, par kurām iepirkuma komisija vēlējās saņemt precizējošu informāciju, un vai iepirkuma komisijas informācijas pieprasījums un attiecīgi atbilde uz to ir atzīstama par piedāvājuma precizēšanu vai papildināšanu. «Šobrīd strīds būtībā ir tikai par vienu tehnisko specifikāciju prasību, proti, par gulšņu darba temperatūru,» teikts Senāta spriedumā.

Senāta skatījumā, apgabaltiesa, izlemjot šos jautājumus, ir nākusi pie nepamatotiem secinājumiem. «Tiesai savi secinājumi jāizdara tikai pēc tam, kad pierādījumi ir vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudīti,» teikts Senāta šodien pieņemtajā spriedumā.

«Pamatots ir arī kasācijas sūdzības arguments, ka Rīgas Tehniskās universitātes speciālisti tiesas sēdē norādīja, ka viņiem trūkst pieredzes tieši dzelzceļa inženierijas jomā. Līdz ar to tiesai, lai noskaidrotu lietas apstākļus, bija pamats apsvērt iestādes izteikto piedāvājumu pieaicināt speciālistus tieši inženierijas jomā,» konstatējis Senāts un atzinis, ka, ņemot vērā šo un citus apsvērumus, ir pamats apgabaltiesas sprieduma atcelšanai un lietas nodošanai jaunai izskatīšanai.

LETA jau ziņoja, ka SM izsludinātais konkurss noslēdzās 2005. gada nogalē un no trim iesniegtajiem piedāvājumiem ministrija kā piemērotāko gulšņu piegādei sliežu ceļu atjaunošanai atzina Igaunijas kompānijas piedāvājumu, uzticot tai tiesības uz 18,5 miljonu eiro (12,95 miljonu latu) vērto preču piegādi.

Konkursa rezultātus IUB apstrīdēja Stīga Balt, taču birojs atļāva SM slēgt apstrīdēto līgumu. Stīga Balt iesniedza prasību tiesā. Lietā kā trešā persona tika pieaicināts uzņēmums Latvijas Dzelzceļš (LDz).

LETA jau ziņoja, ka dzelzceļa sliežu atjaunošanai bija paredzēts iegādāties 481 000 gulšņu ar elastīgiem sliežu stiprinājumiem. Konkursa uzvarētājam bija jāpiegādā arī trīs mehānisko rokas darbarīku komplekti un trīs mehānisko ierīču komplekti.
Sliežu ceļu atjaunošanas projektam, kurā bez gulšņu maiņas bija paredzēts nomainīt arī sliežu un pārbrauktuvju aprīkojumu, bija iecerēts piesaistīt Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļus. Plānotās izmaksas bija 89 miljoni eiro (62 miljoni latu), bet Kohēzijas fonda finansējums bija plānots 52%.

Iepriekš izsludinātajā konkursā par sliežu piegādi uzvarēja SIA Sigmen, kas darbus solīja veikt par 20 miljoniem eiro (aptuveni 14 miljoniem latu).

Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridors savieno Latvijas austrumu robežu ar ostām Rīgā, Liepājā un Ventspilī. Tranzīta koridorā ietilpstošo dzelzceļa līniju kopējais garums ir aptuveni 1100 kilometru, bet optimālai vilcienu kustībai šajos sliežu ceļos iebūvēts vairāk nekā 3000 dažādu pārmiju.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra