Jaunā četru-zvaigžņu viesnīca Europa Royale Druskininkai, kura pieder viesnīcu ķēdei “Europa Group”, tiks atvērta 2006.gada martā. Viesnīca tiks nodibināta Cara Senajā Kūrvietā, kura bija uzcelta 1896.gadā, Druskininkos, Viļņas alejā. Trīs četru-zvaigžņu viesnīcas "Europa Royale" Viļņā, Klaipēdā un Rīgā (tiks atvērta 2005.gadā) jau pieder viesnīcu ķēdei "Europa Group". Visas “Europa Royale” viesnīcas ir biznesa klases viesnīcas, atrodas vecpilsētu daļās, vēsturiskās ēkās ar arhitektūras un vēsturiskām detaļām. Katrā viesnīcā ir ne vairāk ka 100 istabas, grezns restorāns, bārs, vairākas konferenču un banketu zāles, biznesa centrs, apsargājama autostāvvieta. Šīs kategorijas viesnīcu prioritāte - viesnīcu personāla attieksme pret katru viesi. “Europa Royale” viesnīcu devīze ir "Mēs parūpēsimies par pārējo". Mēs zinām mūsu viesus, līdz ar to mēs zinām, kā viņiem palīdzēt kārtot savu biznesu ārpus viesnīcas. Viesnīcās nav daudz istabu, tāpēc var sniegt individuālu servisu katram viesim. 2004.gadā UAB “Senamiesčio komfortas”, vadot "Europa Group" viesnīcas, un UAB "Kortas" parakstīja "know - how" franšīzes un vadīšanas līgumu par "Europa Royale" viesnīcas nosaukumu. UAB "Kortas" izīrēja šo Kūrvietas zemes gabalu ar ēku 2003.gada 14.augustā no Druskininku municipalitātes uz 99 gadiem. UAB "Kortas" arī izīrēja katlu telpu, sētas teritoriju, minerālūdeņu sūkņa telpu un kolonādi. Viens no līguma nosacījumiem uzliec Nomniekam par pienākumu investēt šinī zemes gabalā un ēkā ne mazāk ka LTL 4 milj. trīs gadu laikā. 2004.gadā UAB "Kortas" saņēma no Eiropas Savienības Struktūras Fondiem finansu palīdzību Senās Druskininku Kūrvietas rekonstrukcijai. Līdz 2007.gadam rekonstrukcijā tiks investēts gandrīz LTL 11 milj. no ES Struktūras Fondiem un aptuveni LTL 14 milj. no privātiem fondiem . Investīciju kopēja summa - LTL 25 milj. EUROPA ROYALE DRUSKININKAI: 5700 m2 90-100 istabu; 3-4 konferenču zāles; Restorāns; Kafejnīca;Bārs; Boulings;Izklaižu istaba. EUROPA ROYALE DRUSKININKAI ēkas atjaunošana "Galvenais uzdevums arhitektiem ir atjaunot Kūrorta ēkas plānoto simetrisko struktūru". Cara Senā Kūrvieta tiks rekonstruēta. Jaunā stikla rotondas celtne būs uzcelta iekšējā pagalmā. Komplekss sastāvēs no viesnīcas, restorāna, boulinga kluba un izklaidu telpas. Cara laikos galvenā ieeja bija īpaši akcentēta. Tā arī būs pēc rekonstrukcijas. Pie ieejas daļēji virs pagalma būs jumta, kas tūristiem nodrošinās drošu iziešanu no mašīnas vai autobusa visa sezona laikā. Projektoriem ir uzdevums saskaņot visas apkārtnes detaļas: lampas, solus, miskastes, atkritumu tvertnes - ar Kūrvietas veselu stilu. Konferenču zāles un izklaidu zona ir plānots celt vienā no senajām katlumājās vietā. Kolonādes apzīmējums netiks skarts; mūsikālās naktis tiks rīkotas tiklīdz ārējās terase tiks izveidota. Pēc Kūrvietas detalizētas izmeklēšanas, eksperti novērtēja, ka ēka ir novalkāta uz 50%. Dažās vietās ēkas pamats līdz pat ķieģeļu, metāla un koka konstrukcijām ir sabojāts ar sāls, tādēļ, Kūrvieta tiks rekonstruēta no paša pamata. "EUROPA GROUP" VĒSTURE 2000.g. beigās - Viesnīcas “Europa" (tagad "Europa Royale Vilnius") celšana ir sākusies vecpilsētas sirdī, Aušros Vartų ielā 6., 19. gs. ēkā. 2001.g. 1.martā - Tika atvērta 33 numuru viesnīca “Europa Imperial Vilnius” . Vienu gadu vēlāk tika atvērtas vēl 7 istabas, kā arī 80 sēdvietu grezns restorāns “Medininkai". 2002.g. 5.aprīlī - Tika atvērta 28 istabu viesnīca “Europa Palace Klaipėda”. Tagad numuru skaits jau ir pieaudzis līdz 50, tagad arī ir restorāns un bārs. 2002.g. vasarā - JSC “Transmeda” parakstīja pirmo franšīzes līgumu “Europa” tirgus zīmei un “know-how”. Šī kompānija uzsāka ēkas būvniecību un rekonstrukciju Jasinskio g. 14, Viļņā. 2002.g. septembrī -SIA “Europa Group” tika nodibināta Latvijā, uzņēmums nopirka prestižu vēsturisku 3000 kv. m. ēku pašā Rīgas centrā, Kr. Barona ielā 12. Pēc īpašuma dokumentācijas pabeigšanas, ēka tagad ir sagatavošanas stadijā rekonstrukcijas darbiem. Ēka tika vēsturiski, ģeoloģiski, konstruktīvi izpētīta, pa

Neskatoties uz tiešajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina ieteikumiem un nesen pieņemtajiem federālajiem likumiem par bezvīzu režīma ieviešanu Krievijā kruīzu kuģu pasažieriem, kas paredzētu 72 stundu uzturēšanos valstī, reāli vēl līdz šim nav ieviesti praktiskā darbībā. Oficiāli jaunajam likumam bija jāsāk darboties jau šī gada 14. aprīlī, taču birokrātisko procedūru rezultātā nepieciešamiem dokumenti vēl nav apstiprināti attiecīgajās iestādēs un ministrijās. Pēc speciālistu domām, katrs kruīzu tūrists neatkarīgi no kurienes viņš ir ieradies, teorētiski var atrasties Krievijā bez vīzas 72 stundas. Tas atbilst Starptautiskās Konvencijas nolikumam par atvieglinājumiem starptautiskajā kuģu satiksmē, ko parakstījusi 1965. gadā ir arī Krievija. Interesanti, ka bezvīzu režīms attiecas praktiski uz visiem, izņemot somu kruīzu kuģu tūroperatorus. Pieprasījums Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijai nodrošināt bezvīzu režīmu somu kruīzu kuģu pasažieriem formāli tiek motivēts kā vēlēšanos iegūt paritāti. Pēc somu likumdošanas kruīzu brauciens skaitās, ja kuģi piestāj divās vai vairākās ārvalstu ostās. Turpretī Krievijas Ārlietu ministrija paredz, ka somu kruīzu kuģu pasažieriem ir jāmaksā par vīzu vai arī kuģiem jāpiestāj ne mazāk kā divās ārvalstu ostās. Pēc somu kruīzu kuģu tūroperatoru domām, tāda situācija liecina par tiešu somu kompāniju diskrimināciju. Bez tam vīzu saņemšana pazemina kruīzu biznesa operativitāti un palielina pasažieru izmaksas, kas kopumā negatīvi attiecas uz Sanktpēterburgas reisu rentabilitāti. Krievijā pārsvarā kruīzu kuģi piestāj Sanktpēterburgas ostā. Tiek plānots, ka 2003. gadā ostā ienāks apmēram 250 kuģu kā rezultātā pilsētu apmeklētu vairāk kā 200 tūkstošu tūristu. Bez tam kruīzu kuģi piestāj arī Viborgā (vidēji 70 tūkstoši tūristu gadā) un Vladivostokā (tikai 2-3 kuģi). Patlaban Sanktpēterburga ir vienīgā osta Baltijas jūrā, kura no 1995. gada nav visu gadu nodrošināta ar kruīzu kuģu apmeklējumiem. Sanktpēterburga rēķinās, ka ar Baltijas valstu iestāšanos Eiropas Savienībā tūristu skaits varētu ievērojami palielināties, īpaši ar duty free zonas esamību Krievijā. Jāatgādina, ka kruīzu kuģu Silja Line un Kristina Cruises braucieni uz Sanktpēterburgu un Viborgu tika pārtraukti pagājušā gada augustā. Pēc ekspertu domām zaudējumi, kad tika atcelti 120 ieplānotie somu kruīzu kuģu kompāniju braucieni, visu līmeņu budžeta ienākumos par 2002./2003. gadu ir sasnieguši 25 miljonus ASV dolāru, bet pašas Sanktpēterburgas ostas zaudējumi tiek rēķināti uz vairāk kā 1 miljardu ASV dolāru. Rezultātā vairāki ārvalstu tūroperatori ir nolēmuši atcelt savus kruīzu braucienus uz Krieviju.

Ar ASV kruīzu līnijas “Holland America Line” kuģa “Rotterdam” vizīti šonedēļ noslēgusies aktīvā kruīza sezona Rīgas ostā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes datiem, šogad, ceļojot ar kruīza kuģiem, Rīgu apmeklējuši 79 624 ārvalstu tūristu, kas ir par 5% vairāk nekā pagājušā gada sezonas laikā. Lielākā daļa kruīzu ceļotāju bija no Vācijas, ASV un Lielbritānijas, pavisam kopā no 126 pasaules valstīm.

Šīs kruīzu sezonas laikā sasniegts arī jauns rekords – reģistrēts lielākais līdz šim ar vienu kruīza kuģi atvesto pasažieru skaits, tie bija 3712 tūristi, kas Rīgā ieradās š.g. 15.augustā ar Itālijas kompānijas “Costa Cruises” kruīza laineri “Costa Fascinosa”.

Neraugoties uz to, ka šogad Rīgu apmeklēja mazāk kruīza kuģu nekā pērn, šosezon ievērojami audzis pasažieru skaits uz tiem – ja pērn kuģi devās ceļā daļēji piepildīti (53% no maksimālās pasažieru ietilpības), tad šogad tie jau ceļo ar vidēji 88% pasažieru piepildījumu no iespējamās maksimālās kapacitātes.

Krievijas domes likumdošanas konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Vladimirs Pligins ir ierosinājis veikt izmaiņas likumā par iebraukšanu un izbraukšanu no Krievijas. Viens no likumdošanas punktu projektiem piedāvā atcelt bezvīzu režīmu kruīzu tūristiem no tām valstīm, kuras nav ieviesušas analoģiskus rīkojumus pret krievu tūristiem. Jāatzīmē, ka jau kopš 1968. gada, kad Krievija tika pievienojusies konvencijai par “jūras braucienu atvieglošanu”, kura paredz, ka kruīzu kuģu pasažieriem ir atļauts uzturēties bez vīzas valstī vairākas dienas. Tagad tūristi, kas ieradušies ar kruīzu kuģi, neatkarīgi no valsts var uzturēties 72 stundas. Līdz ar to krievu pilsoņiem ir jābūt gandrīz visu valstu vīzām, uz kurām dodas populāro kruīzu ceļojumu maršruti, izņemot, Kubu un Dominikanas Republiku. Kopš 2003. gada Krievija ir atļāvusi ārvalstu tūristiem savā teritorijā uzturēties trīs diennaktis bez vīzām, taču krievu tūristus joprojām ASV, kā arī dažas Eiropas Savienības valstis, savā teritorijā bez vīzas neielaiž pat ne uz vienu diennakti. Tajā pašā laikā Krievijas tūroperatori nevēlas ticēt, ka būs iespējams atcelt bezvīzu iebraukšanu ceļotājiem pa jūras ceļiem. Kā uzskata tūrisma firmas Arktur Treval izpilddirektore Jelena Maļčenova, tad šādu likumu Krievija var pieņemt, ja ir vēlēšanās iznīcināt tūrismu Sanktpēterburgā, kur arī galvenokārt piestāj kruīzu kuģi un aizslēgt ceļu tiem ārvalstu tūristiem, kuri dodas vienas dienas izbraucienā uz Maskavu. Arī Inflot Worldwide St.Petersburg ģenerāldirektors Igors Gluhovs uzskata, ka tagad tiek ieviesti krietni stingrāki likumi, nekā tas eksistēja kādreizējos PSRS laikos, kad katrs tūrists drīkstēja nokāpt krastā tikai uz 48 stundām. Pēc tūroperatoru uzskatiem, šī katastrofa atsauksies uz to, ka valsts pazaudēs vairāk kā 200 miljonus eiro gadā. Pēc Inflot Worldwide St.Petersburg ģenerāldirektora Igora Gluhova atzīmētā, 2004. gadā Sanktpēterburgā piestāja 256 tūkstoši kruīzu pasažieru ar pavisam 290 kruīzu kuģiem. Vidēji viens kruīzu tūrists valstī atstāja 250-300 eiro vai arī 750-900 eiro par trīs dienām. Viņš arī uzskata, ka lielākā daļa tūristu atteiksies no brauciena uz Krieviju, sakarā ar sarežģītajām vīzu noformēšanas procedūrām. Tas radīs situāciju, kad kruīzu kuģiem vienkāršāk būs vispār neiebraukt Sanktpēterburgas ostā. Jāatzīmē, ka 80% kruīzu kuģu pasažieru ir amerikāņi, kuriem lielākajā daļā pasaules valstu vīzu nav nepieciešama. Krievijas valsts domes pārstāvis Aleksejs Fiļimonovs, aizstāvot šo jauno likumu atzīst, ka šis likums sasies rokas dažām tūrisma firmām, taču nevar uz visu skatīties tikai komerciāli, bet ir jādomā arī par valsts prestižu. Pēc viņa domām, priekš bagātajiem kruīzu tūristiem laiks un nauda, lai iegūtu vīzu nebūs šķērslis, lai apmeklētu Krieviju. Fiļimonovs domā, ka šis likums tiks pieņemts pirmajā lasījumā vēl līdz šī gada beigām.

Ar līnijas Plantours Cruises kuģa “Hamburg” ienākšanu ostā 22.aprīlī sāksies šī gada kruīzu sezona Rīgā.

Kuģis “Hamburg” savu Baltijas jūras kruīzu uzsāka 20. aprīlī Hamburgā, un tā ietvaros apmeklēs arī Gdaņsku, Klaipēdu, Tallinu, Helsinkus, Mariehamnu, Stokholmu, Visbiju, Bornholmu, Kopenhāgenu, kruīzu noslēdzot 30. aprīlī Ķīles ostā. Arī pagājušā gada kruīzu sezonu Rīgas ostā atklāja ar šī paša kuģa “Hamburg” uzņemšanu. “Tā kā pagājušā sezona ostā bija ļoti veiksmīga ar rekordaugstu kruīza kuģu apmeklējumu skaitu - 99 apkalpoti kuģi, un sagaidītu 10 miljono pasažieri, tad uzskatām šo par labu zīmi, un sagaidām tikpat veiksmīgu sezonu arī šogad”, tā Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

2023. gada kruīza sezona Rīgas ostā solās būt gana daudzveidīga un krāsaina. Šosezon ir pieteiktas 63 kruīza kuģu vizītes. Tas gan ir mazāk nekā pērn, jo saistībā ar ģeopolitisko situāciju daudzas kruīza kompānijas neiekļauj Baltijas jūras austrumu ostas savos maršrutos. Tajā pašā laikā tiek prognozēts, ka pasažieru skaits uz ienākošajiem kruīza kuģiem šosezon būs lielāks nekā tas bija pagājušā sezonā.

Tuvāko gadu laikā Rīgas ostā varētu ienākt vairākas jaunas ASV kruīza līnijas, tāpat drīzumā varētu būt gaidāma dažu lielo kruīza līniju atgriešanās, informē Rīgas Brīvostas pārvaldē.

“Šis bijis grūts laiks Baltijas jūras reģionam, bet ir cerības, ka pakāpeniski atkal atgriezīsimies pie augšupejošas tendences, kā tas bija pirms pandēmijas un Krievijas sāktā kara sākuma Ukrainā”, situāciju nozarē komentē Jens Chr. Skrede, Cruise Europe izpilddirektors.

Šī gada aprīlī Rīgas brīvostas pārvalde kopā ar Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, Ro-Pax Terminal un Riga Cruiseship Agency piedalījās “Seatrade Global 2024”, kur pārstāvēja Rīgas ostu un pilsētu pasaules lielākajā kruīza tūrisma izstādē, tikās ar nozares partneriem un kruīza kompāniju pārstāvjiem, lai pārrunātu nākamo gadu kruīzu līniju plānus un aktuālās rezervācijas. Foruma laikā gūts apstiprinājums, ka tuvāko gadu laikā Rīgas ostā varētu ienākt vairākas jaunas ASV kruīza līnijas, tāpat drīzumā varētu būt gaidāma dažu lielo kruīza līniju atgriešanās.

Rīgas Pasažieru ostā otrdien, 19.jūnijā pirmo reizi piestājis kuģu kompānijai Cunard piederošais leģendārais luksusa kruīza kuģis Queen Elizabeth, kuru savulaik iesvētījusi Apvienotās Karalistes karaliene Elizabete II.

Kruīza kuģis uz Rīgu atvedis 2503 tūristu. Okeānu milzis uzbūvēts 2010. gadā Itālijā un ir Panamax tipa kruīza kuģis (Vista Class).

Queen Elizabeth kuģis ir 249 metrus garš, uz tā ir 12 klāji un 1043 kajītes, restorāni, divstāvīga bibliotēka, golfa laukums, teātris, deju zāles un pat morgs. Uz kuģa strādā 900 darbinieki.

2018.gada kruīzu sezonā Rīgas ostā pirmo reizi ienāk tādi kuģi kā Azamara Journey, MSC Orcherstra, Queen Elizabeth, Silver Spirit un TUI Discovery.

Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Šabovica Db.lv norāda, ka kruīzu ceļojumi šobrīd ir viens no visstraujāk augošajiem tūrisma segmentiem pasaulē, ko atpūtai ik gadu izmanto ap 23 miljoniem pasažieru. Tirgus tendences liecina, ka līdz 2030. gadam kruīza pasažieru skaits varētu pieaugt vēl par trešdaļu, atklājot aizvien jaunus tūrisma maršrutus un tirgus nišas.

Ar franču kruīza kompānijas “Ponant” kruīzu kuģa “Le Bellot” vizīti Rīgā oficiāli atklāta šī gada kruīza sezona, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Pirmais sezonas kuģis ir ekspedīciju klases, būvēts 2020.gadā, tam ir 7 klāji, vairāki restorāni un bāri, atpūtas telpas, peldbaseins, spa zona, fitnesa zāle. Kuģis aprīkots ar 92 kajītēm 184 pasažieriem (maksimālā ietilpība 264 personas), kuģi apkalpo 112 apkalpes locekļi. Ponant jaunākie kuģi būvēti kā polārās kruīza jahtas (garums - 131 metri) ar mazu iegrimi (4,5 metri), un ir īpaši izstrādāti, lai nodrošinātu ekskluzīvu privātu jahtu tipa polāro ceļojumu pieredzi. “Le Bellot” Rīgu apmeklē 10 dienu ilga tematiska “muzikālā” kruīza ietvaros. Maršruts iekļauj 9 Baltijas jūras ostas, tostarp, mūsu kaimiņus Klaipēdu un Tallinu.”

2024.gada kruīza sezonā Rīgas ostā šobrīd pieteikti 67 kuģu ienācieni, kas ir par 5 vizītēm vairāk nekā pērn. 9 kuģu vizītes plānotas uz 2 dienām ar nakšņošanu Rīgā, 13 kuģi apmeklēs Rīgas ostu pirmo reizi. Sezona ilgs no aprīļa līdz decembrim, kad Rīgas ostā pieteikti 5 kruīzu kuģu ienācieni, kas ir uz pusi vairāk nekā 2023.gada noslēgumā.

Latvijas Jūras administrācijas (JA) Kuģošanas drošības inspekcijas (KDI) inspektori 2006. gadā veikuši ostas valsts kontroli 477 no 1810 Latvijas ostās ienākušajiem ārvalstu kuģiem, Db.lv informēja JA. Pavisam Latvijas ostās ārvalstu kuģi iebraukuši 7266 reizes (lielākā daļa kuģu vairākkārt).

Parīzes memorands, par kura pilntiesīgu dalībvalsti Latvijas kļuva 2005. gadā, nosaka, ka jākontrolē ne mazāk kā 25% no dalībvalsts ostās ienākošajiem ārvalstu kuģiem. Latvijas inspektori pērn pārbaudījuši 26,4% ārvalstu kuģu.

Pārbaužu rezultātā aizturēti 6 ārvalstu kuģi. 16. janvārī Rīgas ostā aizturēts Belizes karoga sauskravas kuģis Rona, kura naftu saturošo ūdeņu filtrēšanas iekārtas nebija darba kārtībā. Kuģis atbrīvots 29. janvārī.

24. aprīlī Rīgā aizturēts Kipras karoga kuģis Pontonikis, uz kuģa nestrādāja avārijas ugunsdzēsības sūknis. Kuģis atbrīvots 27. aprīlī.

27. aprīlī Rīgā aizturēts Antigva Barbudas karoga kuģis Uppland – darba kārtībā nebija naftu saturošo ūdeņu filtrēšanas iekārtas un neapkalpojamo mašīntelpu signalizācija. Pēc atklāto pārkāpumu novēršanas kuģis tajā pašā dienā tika atbrīvots.

Tallink Grupp meitasuzņēmums AS Tallink Latvija ir noslēdzis līgumu ar Holland Norway Lines BV par kuģa Romantika ilgtermiņa fraktēšanu.

Fraktēšanas līgums stāsies spēkā pēc tam, kad to tuvākajā laikā apstiprinās saistītie finanšu partneri. Kuģis, kas darbojas ar Latvijas karogu, fraktētājam tiks nodots 2022. gada martā, un līguma nosacījumi paredz nomas periodu uz 3 gadiem ar iespēju līgumu pagarināt uz vēl 1+1 gadu. Plānots, ka Holland Norway Lines kuģi ekspluatēs starptautiskos maršrutos starp Norvēģiju un Holandi.

Kuģis Romantika tiek fraktēts bez uzņēmuma apkalpes un apkopes.

Pirms Covid-19 pandēmijas kuģis Romantika kursēja maršrutā Rīga – Stokholma, taču kopš šī gada jūlija sākuma kuģis tika nosūtīts īstermiņa fraktā uz Maroku. Savukārt no šī gada 15. oktobra kuģis atrodas īstermiņa fraktā Glāzgovā, Skotijā, kur nodrošina izmitināšanu globālās klimata konferences COP26 dalībniekiem. Plānots, ka kuģis atgriezīsies Tallinā novembra vidū, taču, ņemot vērā, ka uzņēmums neplāno atjaunot Rīga – Stokholma maršrutu vismaz līdz 2022. gada pavasarim, kuģis paliks Tallinas ostā līdz frakta sākumam saskaņā ar noslēgto līgumu.

Interesi par viesnīcas "Europa Royale Rīga" aktīvu iegādi izrādījušas vairākas personas, un saņemti arī vairāki potenciālo pircēju piedāvājumi, pavēstīja SIA "Europa Group" maksātnespējas administrators Jānis Balodis.

Tuvāko divu nedēļu laikā tiks izvērtēta saņemto piedāvājumu, tajā skaitā piedāvātās cenas, atbilstība pārdošanas noteikumiem un tiks lemts par turpmākām darbībās pārdošanas procesa ietvaros, skaidroja administrators.

"Ja piedāvājumi būs atbilstoši pārdošanas noteikumiem, tad norisināsies nākošais pārdošanas posms, tajā skaitā, dodot pretendentiem iespēju uzlabot savus piedāvājumus, lai noteiktu izdevīgāko no piedāvājumiem," piebilda Balodis. Jau ziņots, ka viesnīcu "Europa Royale Rīga" bijušajā Benjamiņa namā Krišjāņa Barona ielā 12, Rīgā, nolemts pārdot bez izsoles pretendentam ar labāko piedāvājumu. Viesnīca un tās manta ieķīlāta par labu Lietuvas "Swedbank".

Kruīzu kuģu operatori labprāt kā vienu no mērķiem izvēlas Rīgu; pēdējo gadu tendences rāda, ka arī uzturēšanās laiks krastā palielinās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kruīzu ceļojumi šobrīd ir viens no straujāk augošajiem tūrisma segmentiem pasaulē, ko ik gadu izmanto aptuveni 23 milj. pasažieru. Tirgus tendences liecina, ka līdz 2030. gadam kruīza pasažieru skaits varētu pieaugt vēl par trešdaļu, atklājot arī jaunus tūrisma maršrutus un tirgus nišas, norāda Rīgas Brīvosta. Tās dati liecina, ka pēdējo gadu laikā Rīgas ostā ir vērojams kruīzu pasažieru skaita pieaugums. Kopumā pagājušajā gadā Rīgu apmeklēja 86 kruīza kuģi, ar kuriem uz galvaspilsētu tika atvesti 87,4 tūkst. pasažieru no vairāk nekā 120 pasaules valstīm Līdz ar to pasažieru skaits, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir pieaudzis par 22,4%. Rīgas Brīvosta norāda, ka ir sasniegts desmitgades pasažieru pārvadājumu rekords.

Mid Europa Partners ir veiksmīgi pabeiguši BITĖ iegādi, biznesa portālu Db.lv informēja BITE Latvija pārstāve Nataļja Rodionova. Šis darījums ir viens no lielākajiem korporatīvajiem pirkumiem Baltijas valstīs.

Līgums starp Mid Europa un TDC par 100 procentu BITĖ akciju iegādi par 450 miljoniem eiro tika noslēgts 9. februārī.

Mid Europa Partners ir privātā kapitāla ieguldījumu fonds, kas specializējas investīcijās Centrālajā un Austrumeiropā.

Mid Europa arī paziņojusi par BITĖ Uzraudzības Padomes sastāva maiņu, sākot ar 9. februāri. Bruno Dučarms /Ducharme/, bijušais Telesystem International Wireless (TIW) prezidents un izpilddirektors, kas šī darījuma laikā ir sniedzis atbalstu Mid Europa, tika iecelts par Uzraudzības Padomes priekšsēdētāju. Jaunizveidotajā uzņēmuma Uzraudzības Padomes sastāvā ir arī Kreigs Batčers (Craig Butcher), viens no Mid Europa partneriem - dibinātājiem, un Barna Papaijs (Papay), Mid Europa investīciju vadītājs.

Tuvojas nobeigumam pārrunas par Liepājas četrzvaigžņu viesnīcas Amrita pāriešanu Europa Group Hotels pārvaldībā. Līgumu par to ar Europa Group Hotel īapšniekiem Lietuvas kapitāla uzņēmumu JSC Europa Group plānots parakstīt šonedēļ, informē viesnīcas Amrita mārketinga projektu vadītāja Žanete Eglīte.

Lai iepazīstinātu sabiedrību ar konkrētiem Europa Group Hotels plāniem, uzsākot biznesu Liepājā, ceturtdien, 24.aprīlī viesnīcas Amrita Kluba zālē notiks preses iepazīstināšana ar viesnīcas Amrita jauno direktoru un tikšanās ar Europa Group Hotels pārstāvjiem, kā arī ar vienu no viesnīcas īpašniekiem Margaretu Jansoni.

Db jau ziņoja, ka Liepājas četrzvaigžņu viesnīca Amrita maina apsaimniekotāju un plāno iekļauties starptautiskajā Europa Group Hotel ķēdē. Līdzšinējais viesnīcas Amrita direktors Kristofers Tamms atstāj savu amatu, lai pievērstos citam biznesam Mozambikā. Europa Group Hotel līdz šim apsaimniekoja viesnīcas Lietuvā (Viļņā, Klaipēdā un Druskininkos), Rumānijā (Bukarestē) kā arī divas viesnīcas Rīgā, tajā skaitā – Benjamiņu namu. Ķēdē ir divu veidu viesnīcas – Europa Royal un Europa City, no kurām pirmās atrodas vēsturiskās, greznās ēkās, bet otrās parasti ir trīszvaigžņu viesnīcas.

Pasaules kruīza tūrisma industrija turpina atgūšanos pēc gandrīz divu gadu pandēmijas izraisītās dīkstāves, un tiek sagaidīts, ka šogad kruīza kuģu pasažieru skaits pasaulē pārsniegs 30 miljonus, līdz 2028. gadam pasaules kruīzu kuģu floti papildinot ar vēl 66 jauniem kruīza kuģiem, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Arī Eiropā ceļojošo kruīza pasažieru skaits uzrāda augšupejošu tendenci un šogad plānots sasniegt jau 80% no 2019. gada rādītājiem. Vienlaikus industrijas ekspertu vidū šobrīd īpaša uzmanība tiek veltīta Ziemeļeiropai un Baltijas jūras reģionam, kas kara un no kruīza kartes izslēgtās Pēterburgas dēļ pašlaik atrodas sarežģītā situācijā. Kā zināms, tieši Pēterburga iepriekš bijusi viens no tūristu pieprasītākajiem un pirktākajiem Baltijas jūras kruīza maršrutu galamērķiem. Šosezon drošības apsvērumu, neskaidrības par ģeopolitisko notikumu attīstību un pieprasījuma krituma dēļ vairākas, īpaši ASV tirgū strādājošās kruīza līnijas, ir izvēlējušās pārplānot savus maršrutus, uz laiku pārtraucot kruīzu maršrutus Baltijas jūrā, īpaši tās Austrumu krasta ostās, tādējādi tajā ir sagaidāms kruīza vizīšu skaita samazinājums.

Benjamiņu namā Krišjāņa Barona ielā 12, Rīgā, esošā viesnīca "Europa Royale Rīga" par 4,82 miljoniem eiro pārdota uzņēmumam SIA "Benjaminu nams", pavēstīja SIA "Europa Group" maksātnespējas procesa administrators Jānis Balodis.

Sadarbojoties ar nekustamo īpašumu uzņēmumu "Newsec LV", par labu Lietuvas "Swedbank" ieķīlātais īpašums pārdots jaundibinātajam uzņēmumam "Benjaminu nams", kuru pārstāv nekustamo īpašumu attīstītājs - Igaunijas kompānija "Kapitel" (iepriekš "E.L.L Real Estate").

Ēka ar visu tās aprīkojumu pārdota par 4,82 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Pārdošanas process un īpašuma nodošana ir sekmīgi noslēgusies, īpašums pārreģistrēts uz jaunā īpašnieka vārda šogad 5.maijā.

"Šis ir jau trešais "Newsec" viesnīcu darījums Baltijā 2021.gadā. Benjamiņu nama pārdošanas procesā redzējām milzīgu interesi no dažāda veida pircējiem - nekustamo īpašumu attīstītājiem, investoru grupām un īpaši individuālajiem investoriem. Pircēji meklē mazas viesnīcas labās vietās ar mērķi atdzīvināt viesnīcu biznesu pēc pandēmijas vai pārveidot par īres dzīvokļiem," skaidroja "Newsec LV" valdes priekšsēdētājs Ģirts Grinbergs.

Krievijā palielinās pieprasījums ne tikai pēc ārvalstu kruīzu braucieniem, bet arī pēc vietējiem valsts kruīzu ceļojumu piedāvājumiem. Pieprasījuma pieaugums ir izskaidrojams ar iepriekšēja gada nemainīgo kruīzu cenu līmeni, kā arī Krievijas pilsoņu dzīves līmeņa palielināšanos un kruīzu tūrisma popularitātes pieaugumu. Par “krievu” kruīziem tiek dēvētas tās kompānijas, kurus ir nofraktējušas Krievijas uzņēmumi un uz prāmjiem strādā krievu personāls. Pie tam ekskursiju programmas tiek sastādītas ņemot vērā krievu mentalitāti. Līdz kruīzu programmu uzsākšanai Norvēģijā, Skotijā, Īrijā un Grenlandē ir vēl divi mēneši, taču vietas uz pirmajiem pieciem kruīziem jau ir rezervētas vairāk par 50%, kā arī viens no kuģiem ir jau pilnībā noslogots. Rezervēto vietu skaits uz krievu kruīzu programmām pa Vidusjūru un Sarkano jūru, kā arī Ziemeļeiropu ir par 30% lielāks nekā iepriekšējā gadā. Šai sezonai Krievija papildus ir nofraktējusi prāmi, uz kura var uzņemt 860 pasažierus, iepriekšēji bija paredzēti tikai 600 pasažieriem. Neskatoties uz to, ka jaunpienācēji Krievijas kruīzu tirgū piedāvā ārvalstu produktu, tas popularizē arī Krievijas piedāvājumus. Avots: Eiropa.lv

Kruīzu līniju starptautiskā asociācija (CLIA) ir informējusi par brīvdienu pavadīšanas uz kruīzu kuģiem popularitātes pieaugumu. Miljoni Amerikas iedzīvotāju ir atklājuši, ka kruīzu izbraucieni ir izdevīgākais īso brīvdienu pavadīšanas veids, kura laikā ir iespējams pilnībā relaksēties. Ziemeļamerikā ir 19 kruīzu līnijas, kas sadarbojas ar 16 000 ceļojumu aģentūrām. Šajā gadā apmēram 2,6 miljoni iedzīvotāju ir izvēlējušies piecu vai mazāk dienu braucienus ar kruīzu kuģiem, kas ir apmēram viena trešā daļa no visa kopējā kruīzu tirgus piedāvājuma. Īsie izbraucieni tiek kombinēti ar blakus ostu aplūkošanu, dažādu pasākumu rīkošanu, neoficiālu tikšanās organizēšanu, izraušanos no ikdienas rutīnas. Īsie kruīzu izbraucieni ir pievilcīgi dažādu iemeslu dēļ, piemēram, cilvēkiem, kas nevar atļauties brīvdienas nedēļas garumā saspringtā darba grafika dēļ, īsais kruīza izbrauciens ir ideāls veids, kā pilnībā īsā laikā atpūsties un relaksēties. Tas ir arī tuvāk mājām, nav jālido ar lidmašīnu uz ostu, no kurienes paredzēts izbraukt. Ceļotājiem, kuri nekad nav bijuši uz kuģa, tā ir patīkama iespēja iepazīties ar ūdens transportu. Arī maksa par braucienu ir pieņemama, tā iekļauj, izklaidi, ēdināšanu, ērtu nakšņošanu un modernu transportu. Brauciena laikā nav pilnīgi nekāda stresa, satiksmes sastrēgumu, nav jāmeklē, kur paēst vai kā izklaidēties. Ceļotājiem ir iespēja izvēlēties ceļojumu gan no brauciena ilguma, gan maršrutiem, gan no ceļojuma iespējamajiem laikiem un kompānijām. Avots: Eiropa.lv

Trešdien plkst.13 par 5,97 miljonu eiro sākumcenu sākusies elektroniskā izsole viesnīcai «Europa Royale Rīga» bijušajā Benjamiņa namā Krišjāņa Barona ielā 12, Rīgā, liecina zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Strižko paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Viesnīcas īpašnieks ir SIA «Europa Group», bet nekustamā īpašuma labprātīga pārdošana izsolē tiesas ceļā notiek Lietuvas «Swedbank» labā. Nekustamo īpašumu veido zemesgabals uz kura atrodas viena četrstāvu ēka un viena divstāvu ēka. SIA «Europa Group» noteikts aizliegums bez Lietuvas bankas rakstiskas piekrišanas nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām. Aizlieguma pamats ir 2004.gada 14.oktobra ķīlas/hipotēkas/ieķīlājuma līgums. Uz viesnīcas ēku ir nostiprināta pirmā hipotēka ar aizdevuma pamatsummu 4 194 553,26 lati.

Ar hipotēku nodrošinātā prasījuma maksimālais apmērs ir 5 872 374,56 lati jeb 8 355 636,22 eiro. Savukārt 2007.gada 17.aprīlī veikti grozījumi hipotēkas līgumā - aizdevuma summa palielināta par 1 333 632,72 latiem un noteikta 5 528 185,98 lati.

Rīgas ostā savā pirmajā vizītē 11.maijā piestāja kruīzu kompānijas “Holland America Line” kuģis “Rotterdam”. Uz Rīgu tas atveda 2457 pasažierus no vairāk nekā 40 pasaules valstīm, no kuriem gandrīz puse ir ASV pilsoņi, tāpat ievērojams skaits pasažieru ir no Nīderlandes, Kanādas, Austrālijas u.c.

“Rotterdam” ir liels (299 metri) un jauns kuģis, tas palaists ūdenī 2020. gada rudenī, taču pandēmijas dēļ pirmajā kruīzā tas devās vien 2021. gada rudenī. “Rotterdam” ir luksusa klases kruīza laineris, tam ir 12 klāji, uz kuģa ir 6 restorāni, spa centrs, plašas sporta un rekreācijas zonas, bibliotēka, mākslas galerija, teātra un koncertu zāle un citas atpūtas iespējas kuģa pasažieriem.

Kuģis Rīgā ieradies no Rostokas un tālāk dosies uz Tallinas ostu. 14 dienu kruīzs Baltijas jūrā sākās un arī noslēgsies Amsterdamā.

Šī ir pirmā kuģa “Rotterdam” vizīte Rīgas ostā, kas šodien tika atzīmēta ar īpašu ceremoniju, Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietniekam Edgaram Sūnam un kuģa kapteinim Bas van Dreumel uz kuģa komandtiltiņa apmainoties ar piemiņas zīmēm.

Starptautiskā mērogā uzsākta kravas kuģa Arctic Sea meklēšana. Kuģis mīklainos apstākļos pazudis brīdī, kad tas šķērsojis Lamanša šaurumu, ziņo Independent.

Tiek uzskatīts, ka šis ir pirmais nolaupītais kuģis mūsdienās, kas nolaupīšanas brīdī atradies Lamanša šaurumā. Independent vēsta, ka kuģa īpašnieki nāk no Latvijas, taču ne Liepājas, ne Ventspils ostas uzņēmēji nevarēja Db sniegt nekādu informāciju par kuģi, apšaubot Independent rakstīto, ka tas bijis Latvijas kuģis.

Maltā reģistrētais Latvijas kuģis ar 15 cilvēku apkalpi un 1 miljona sterliņu mārciņu vērtu kokmateriālu kravu pazuda šī gada jūlija beigās. Tas bija ceļā no Somijas uz Alžīriju.

Tagad tiek uzskatīts, ka laikā, kad Lielbritānijas krasta apsardze sazinājās ar kuģi, runātājs bijis viens no nolaupītājiem, vai arī kāds no kuģa apkalpes, kuram tobrīd, iespējams, draudēts ar ieroci.

Turpinot uzlabot atklātumu un piekļuvi informācijai, Eiropas Komisija tīmekļa vietnē EUROPA publicējusi atsevišķu lapu, kurā ir saites ar dalībvalstu tīmekļa vietnēm, kurās atrodamas ziņas par maksājumu, kas veikti saskaņā ar Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), galīgajiem saņēmējiem, db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Jaunajā tīmekļa lapā pašlaik ir saites ar tīmekļa vietnēm šādās vienpadsmit dalībvalstīs: Beļģijā, Čehijā, Ungārijā, Itālijā, Latvijā, Lietuvā, Nīderlandē, Portugālē, Slovākijā, Slovēnijā un Apvienotajā Karalistē. Palielinoties to valstu skaitam, kuras nodrošina piekļuvi, tiks pievienotas jaunas saites.

Nule publicētā informācija ir vēl viens solis, lai uzlabotu pārredzamību, līdzīgi kā nesen Komisijas vietnē EUROPA paziņotā informācija par centralizēti pārvaldīto ES fondu līdzekļu galīgajiem saņēmējiem.

2006. gada 10. oktobrī sabiedrībai kļuva pieejamas divas tīmekļa vietnes ar ziņām par ES dotācijām un publiskā iepirkuma līgumiem (sk. IP/06/1343). Šāda rīcība ir saistīta ar 2005. gada novembra paziņojumu, kurā tika aicināts uzlabot Eiropas Savienībai uzticēto Eiropas pilsoņu līdzekļu izmantošanas pārredzamību un Komisijas priekšlikuma pārskatīt finanšu regulu ierosināto noteikumu pārredzamību.

Pagājušās nedēļas nogalē Francijā 16 cilvēki gājuši bojā un 32 cilvēki ievainoti, sabrūkot pasažieru trapam uz pasaulē lielākā luksus kruīzu kuģa “Queen Mary 2”, kurš patlaban atrodas Rietumfrancijas Saint-Nazaire ostā. Traps sabruka, kad uz tā atradās aptuveni vairāki duči cilvēku – lielākā daļa no tiem bija kuģu būvētavas darbinieku un konstruktoru ģimenes locekļi, kuri bija ieradušies apskatīt kuģi. Kuģis "Queen Mary 2" ar garumu 345 metri, bet augstumu - 62 metri no ūdens līnijas līdzinās 23 stāvu ēkas augstumam. Kuģis ir ne tikai lielākais, bet arī dārgākais pasažieru kuģis pasaulē. Franču kuģu būvētava Alstom tika saņēmusi šo 800 miljonus eiro vērto pasūtījumu pirms trīs gadiem. Šī gada septembra beigās "Queen Mary 2" tika veiksmīgi izturējusi savu pirmo, bet pirms pāris dienām savu otro testa braucienu. Ar šo jauno luksus kruīzu kuģi britu kuģniecība Cunard vēlas ieviest jaunus komforta un luksus līmeņa nosacījumus. Tiek plānots, ka luksus kruīzu kuģis “Queen Mary 2” nomainīs “Queen Elizabeth 2” tradicionālajā Atlantijas okeāna maršrutā no Lielbritānijas uz Ziemeļameriku. Avots: Eiropa.lv

Videi draudzīgais kuģis Baltijas jūrā MyStar, kuru pasūtīja Tallink Grupp, un kas pašlaik tiek būvēts Rauma Marine Constructions (RMC) kuģu būvētavā Somijā, tiks pabeigts 2022. gadā.

Tradicionālās kuģa kristības plānotas 2021. gada 12. augustā, un par kuģa krustmāti ir izvēlēta Igaunijas Republikas prezidente Kersti Kaljulaida.

Kuģa MyStar kristību pasākuma ietvaros kuģis pēc kristību ceremonijas tiks nolaists ūdenī, kas ir vēl viens būtisks un svarīgs pavērsiens kuģa būvniecības gaitā, tādējādi pārbaudot uz sauszemes būvētā kuģa gatavību un tā peldspēju.

Kuģa nolaišana ūdenī notiks kuģu būvētavas sausajā dokā, kur kuģis vēl tiek būvēts. Ceremonijas laikā goda viesi svinīgi atver vārstus, lai piepildītu doku ar ūdeni, kurā atrodas kuģis. Pēc kuģa kristīšanas un nolaišanas ūdenī, kuģa būvniecības darbi, kas līdz šim notika kuģa ārpusē, tagad noritēs kuģa iekšpusē.