No 12 000 Latvijas autopārvadātāju automašīnām puse ir ņemtas līzingā, tikpat lielam skaitam ir dīkstāve, intervijā Latvijas televīzijas I programmai (LTV 1) norādīja Latvijas autopārvadātāju asociācijas vadītājs Valdis Trēziņš.

Dīkstāves šobrīd ir tāpēc, ka nav kravu. Saistībā ar krīzi tranzīts stāv, skaidroja V. Trēziņš LTV 1 13. februāra rīta ziņu raidījumā. Taču bankas prasa savu, maina arī līzinga noteikumus, iespējams, ka autopārvadātāju situācija esot vēl sliktāka nekā zemniekiem, pieļāva V. Trēziņš. "Mums tā govs ir uz riteņiem, un pie katras stāv divi autovadītāji, kam jāpabaro ģimenes. Bet firmai jāmaksā bankām," sacīja asociācijas vadītājs. Īpaši asa situācija esot Latgalē, kur nav daudz citu darbavietu.

Tāpēc autopārvadātāji 19. februārī iesniegs Satiksmes ministrijā savus priekšlikumus par atbalstu nozarei. Autopārvadātāji vienmēr esot bijuši pabērna lomā - kaut arī Latvija tiek pozicionēta kā tranzīta valsts, atbalsts vienmēr vairāk bijis cauruļvadam, dzelzceļa vai aviopārvadājumiem, apgalvoja Trēziņš. 90. gadu krīzes pārvarētas vieglāk, jo priekšā bijis mērķis - iestāja Eiropas Savienībā, kas solījusi labākus nosacījumus. Tagad situācija esot sliktāka tāpēc, ka autopārvadātāju grūtības sākušās jau iepriekšējos gados, ceļoties degvielas cenām.

Latvijas autopārvadātāji, kuru intereses pārstāv autopārvadātāju asociācija Latvijas Auto, 19.02.2009. nosūtīja vēstuli ministru prezidentam Ivaram Godmanim un Satiksmes ministram Aināram Šleseram.

Vēstules teksts:

"Ministru Prezidentam Ivaram Godmanim

Satiksmes ministram Aināram Šleseram

2009. gada 19. februārī

Rīgā

Par ārkārtas situāciju starptautisko autopārvadājumu jomā

A.God. Ministru prezidenta kungs ,

A.God. ministra kungs,

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas pakalpojumu eksports nemitīgi pieaudzis. Nozīmīga vieta Latvijas pakalpojumu eksportā ir tranzītpārvadājumiem, kuri, pēc Latvijas Bankas datiem, sastāda vairāk nekā pusi no kopējā Latvijas pakalpojumu apjoma, pie kam, pēc daudzu ekspertu viedokļa, tieši tranzītam un loģistikas pakalpojumiem, globālās ekonomiskās krīzes apstākļos ir lielākas iespējas un perspektīvas.

Krievija realizējusi savus draudus, un sākusi pastiprināti pārbaudīt Latvijas kravu autopārvadātājus uz Latvijas – Krievijas robežas.

Starptautisko Latvijas autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš Db norāda, ka pastiprinātas pārbaudes sākušas jau vakar, kad Latvijas autopārvadātāji Krievijas pusē tiek novirzīti atsevišķā rindā un viņiem tiek pieprasīts paliecināt, ka kravu saņēmējs tiešām ir attiecīgā kompānija, kas uzrādīta dokumentos. Šāda apliecinājuma saņemšana var aizņemt pat vairākas diennaktis, jo līdzīgu praksi vasarā Krievija pielietoja pret Lietuvas autopārvadātājiem. Tas Latvijas autopārvadātājiem draud ar miljoniem latu zaudējumiem.

«Tas ir nāvējoši mums, jo šobrīd ir gada beigas, kad ir liela kravu plūsma. Pārvadātājiem jāizpilda līguma nosacījumi, bet laicīgas kravu piegādes tagad ir izšķirošas,» uzsver V. Trēziņš. Viņš arī pauž pārsteigumu, ka Krievijas muitas dienests savas aktivitātes uzsācis tikai dienu pirms paredzētajām pārrunām starp Latvijas un Krievijas delegācijām, kuras plāno cita starpā pārrunāt arī šo jautājumu.

Valsts dotāciju samazināšana spiež uz radikālām pārmaiņām pasažieru pārvadājumu jomā, kas draud izraisīt pārvadātāju «karu», kurā var ciest arī valsts.

Faktiski pasažieru pārvadājumu jomā briest revolūcija, taču, kādas varētu būt tās iespējamās sekas, prognozēt neviens īpaši nevēlas. Pēdējos 20 gados slēgti daudzi vilcienu maršruti, piem., Rīga - Ērgļi, vēl skaļāku rezonansi 1997. g. izraisīja toreizējā satiksmes ministra Viļa Krištopana lēmums slēgt Vaiņodes dzelzceļa līniju.

Sarežģītā situācijā ir arī pasažieru autopārvadātāji, kuriem ar Latvijas valsti - SIA Autotransporta direkcija (ATD) personā - ir noslēgts līgums par maršrutu tīkla apkalpošanu uz 12 gadiem - tātad līdz 2020. g. Balstoties uz šo līgumu, autopārvadātāji ir uzņēmušies saistības - līzingā iegādājušies autobusus. Tāpēc līgumu laušana (vai spēles nosacījumu kardināla maiņa) no valsts puses draudētu ar tiesvedībām un, iespējams, arī papildu izmaksām nodokļu maksātājiem, jo diez vai privātie autopārvadātāji tam piekritīs. Tomēr valstij šajā jautājumā risinājums būs vien jāpieņem, kaut arī, kā trāpīgi situāciju raksturoja viens no aptaujātajiem, kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp.

Par gada labāko kooperatīvu 2013. gadā kategorijā Izaugsme atzīts uzņēmums Barkavas arodi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Barkavas arodi investējusi 2,67 miljonus eiro, izveidojot modernu graudu pieņemšanas un uzglabāšanas vietu Madonas novadā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons izteicās, ka LPKS Barkavas arodi ir paveikusi nozīmīgu darbu apjomu kāpināšanā, pagājušajā gadā veiktas būtiskas investīcijas, kas ļāvušas attīstīt graudkopību visā reģionā un zemniekiem augt līdz ar kooperatīvu.

Dibināja daži

LPKS Barkavas arodi 2006. gadā dibināja trīs saimniecības, un kopš tā laika biedru skaits arvien pieaug. Sākotnēji Barkavas zemnieki izaudzēto realizējuši, kā nu katrs mācējis – Rēzeknē, Madonā, Jēkabpilī un citviet. Tolaik būdams mazais zemnieks, tagadējais LPKS izpilddirektors Alberts Gailums sapratis, ka jāpulcējas kopā. Pamatkodols bija septiņi līdz desmit zemnieki, ar kuriem bija pārrunas par iespējamo kooperatīva dibināšanu, viņš atceras. Sākuma periods bijis interesants ar to, ka ikvienu saimnieku vajadzējis pārliecināt par pareizo izvēli. Kooperatīva atrašanās vietas izvēle izdarīta par labu Barkavai, kur ir laba infrastruktūra, piebraucamais ceļš, tika arī noslēgts līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju par telpu nomu, kur atradās arodskolas mācību bāze. «Raža bija pie durvīm. Sākumā te nekā nebija, graudus bērām uz lauka zem klajas debess. Pirmais uzdevums bija savākt produkciju no zemniekiem un tālāk vedām uz pieņemšanas punktiem sadarbības partneriem,» turpina A. Gailums. Zemniekiem ieguvums – maksimāli īsā laikā labos apstākļos novāc izaudzēto un viņiem nav jārūpējas par ražas transportēšanu. No Barkavas līdz Jēkabpilij ir 90 km, bet līdz Rēzeknei – 65 km, un tas nav maz. Ja zemnieki varētu nodot tikai vienu vai divas kravas, tas radītu problēmas, viņš skaidrojis. Lēnām zemnieki sapratuši, ka kooperatīva uzņemtais virziens esot pareizais un rādītāji ir augšupejoši.

Krievijas ieviestā pastiprinātā robežkontrole uz robežas Latvijas pārvadātājiem jau izmaksājusi 3 miljonus eiro, ziņo Dienas bizness.

Tādas esot Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto aplēses. Zaudējumus radījušas 2 nedēļu dīkstāves un neizpildītie kravu piegāžu līgumi. «Tomēr šie ir tikai sākotnējie zaudējumi. Daudz lielākus zaudējumus var radīt ilgtermiņa sekas, ja ar steigu neizdosies atrisināt visas problēmas. No savas puses esam visu izdarījuši – tagad jāgaida Krievijas atbilde,» uzsver Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Tuvojoties Ziemsvētkiem un Jaunajam gadam, Latvijas autopārvadātājiem aug darba apjoms, ziņo Dienas bizness.

Tas ir saistīts ar lielāku tirgus pieprasījumu, kāds tradicionāli novērojams uz gada beigām. «Ir papildus kravas, ir lielāki darba apjomi, tomēr tas nav tik izteikti kā citus gadus. Jau pērn gada nogale nebija tik veiksmīga kā parasti, un arī šogad nav sagaidāms tik milzīgs uzrāviens kā pirmskrīzes laikos,» secina Starptautisko Latvijas autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

LPKS Trikāta KS nav saskaņojusi tiesiskās aizsardzības procesa plānu, un turpina sarunas ar potenciālajiem pircējiem, kas varētu iegādāties kooperatīvam piederošo 53,66% kapitāldaļu, informē kooperatīvā.

Kā ziņots iepriekš, LPKS Trikāta KS ir izveidojusies smaga finansiālā situācija, jo SIA Latvijas Piens ilgstoši kavējis maksājumus par pienu, kā rezultātā izveidojies parāds 3 036 600 eiro apmērā pret kooperatīvu un attiecīgi zemniekiem. Lai stabilizētu situāciju, 20. maijā LPKS Trikāta KS Valmieras rajona tiesā iesniedza pieteikumu tiesiskās aizsardzības procesam (TAP). Šo divu mēnešu laikā LPKS Trikāta KS centās panākt risinājumu sarunās ar SIA Latvijas Piens, taču rūpnīca piedāvāja parāda atmaksas grafiku tikai četru gadu laikā, kamēr likums TAP ietvaros norēķināšanos ar kreditoriem paredz divu gadu laikā. Ņemot vērā šo apstākli, LPKS Trikāta KS TAP pasākumu plānu ar kreditoriem nav saskaņojusi un TAP nevar tikt uzsākts. LPKS Trikāta KS turpinās darbu un mēģinās atgūt naudu no SIA Latvijas Piens un pārdot tai piederošos 53,66% kapitāla daļu, lai varētu tuvākā laikā norēķināties ar zemniekiem par pienu.

Ceļu infrastruktūrai un zemniekiem Latgalē plūdu nodarītie zaudējumi tiek lēsti vairākos miljonos eiro, aģentūra LETA noskaidroja vietējās pašvaldībās.

Pēc provizoriskiem aprēķiniem Daugavpils novadā plūdi zemniekiem nodarījuši 1 557 266 eiro, bet ceļu infrastruktūrai - 369 000 eiro zaudējumus.

Rēzeknes novadā ceļu infrastruktūrai nodarītā kaitējuma apjoms tiek lēsts 290 000 līdz 300 000 eiro apjomā. Zemniekiem nodarītā materiālā zaudējuma apmērs vēl tikai tiek rēķināts, bet jau tagad zināms, ka lietavu rezultātā ir applūduši 7500 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Balvu novada domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs aģentūrai LETA pastāstīja, ka lietavu rezultātā novadā zem ūdens ir aptuveni 6900 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, nodarot zemniekiem zaudējumus aptuveni trīs miljonus eiro apmērā. Savukārt pašvaldības infrastruktūras objektiem nodarītais materiālais zaudējums tiek lēsts 50 000 eiro apjomā.

Mainot uz Krievijas autopārvadātājiem attiecināmos noteikumus par maksimāli pieļaujamo kravu pārvadājumiem Zviedrijā un Somijā, Eiropas Savienība panāks, ka Latviju Krievijas pārvadātāji pametīs pilnībā.

Šādu pārliecību laikrakstam Telegraf paudis Starptautisko autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto vadītājs Valdis Trēziņš.

Tagad iecerēts, ka šī privilēģija ar 2011.gadu būs pieejama arī Krievijas autopārvadātājiem. V. Trēziņš norāda, ka līdz ar to Krievijas autopārvadātājiem vairs nebūs izdevīgi izmantot Latvijas autoceļus, un tie savas kravas vedīs uz Somijas un Zviedrijas ostām, kuras jau šobrīd par 95 % esot noslogotas ar Krievijas autopārvadātāju piegādātajām kravām.

Latvijas autopārvadātāji var zaudēt Krievijas tirgu un miljoniem latu. Šāds scenārijs var piepildīties, ja Krievija tikpat drastiski pastiprinās muitas kontroli pret Latvijas pārvadātājiem, kā to vasarā veica pret Lietuvas uzņēmumiem.

Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš brīdina, ka «pamats satraukumam ir ļoti nopietns». Krievijas Federālais muitas dienests (FMD) paziņojis, ka veiks papildu pārbaudes, lai kontrolētu Latvijas autopārvadātājus, vēsta aģentūra RIA Novosti. Latvija oficiāli nekādu informāciju no Krievijas neesot saņēmusi, Db apstiprināja VID Galvenās muitas pārvaldes pārstāvji, līdz ar to neesot iespējams komentēt iespējamos scenārijus. «Ja tiks ieviestas kādas sankcijas, tas var beigties ar katastrofu. Darba jau tā nav daudz, tāpēc jācīnās par katru klientu. Uzņēmumiem ir jāstrādā godīgi un jāpilda visas saistības. Nevienam nav jāstāsta, cik nozīmīgs ir Krievijas tirgus,» uzsver autopārvadājumu kompānijas Lignum vadītājs Uldis Līviņš. Pēc aptuvenām aplēsēm Krievijas tirgus nodrošina 80 līdz 90% no Latvijas autopārvadātāju darba apjoma. Latviju brīdina arī Lietuvas autopārvadātāji, kuriem vasarā nācās šādu scenāriju piedzīvot Lietuvas - Krievijas muitas konflikta dēļ.

Lai gan uz tikšanos ar lielāko lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem šodien neplānoti bija ieradies arī premjers Ivars Godmanis, zemnieki konkrētu solījumu par finansējuma piešķiršanu tomēr nesaņēma.

Premjrs tikšanās laikā mēģināja analizēt situāciju un norādīja, ka šobrīd valsts budžetā nav papildus līdzekļu, ko varētu piešķirt lauksaimniekiem krīzes pārvarēšanai. Pēc aptuvenām aplēsēm, zemniekiem šobrīd būtu nepieciešami aptuveni 24 miljoni Ls. Komentējot starptautiskā aizdevuma iespējamo iepludināšanu lauksaimniecībā, premjers skaidroja, ka «nauda nav mūsu» un šobrīd jau ļoti laicīgi būtu jādomā, kas notiks tad, kad starptautisko aizdevumu vairs nebūs.

Tāpat zemnieki prasa izmaksāt ES tiešos maksājumus līdz 31. martam un nacionālo subsīdiju izmaksu divu nedēļu laikā pēc subsīdiju nolikuma apstiprināšanas, kā arī 2,5 % no valsts budžeta nodrošināšanas atbalstam lauksaimniecībai. Premjers atzina, ka valsts lauksaimniekiem ir parādā, jo solītais nav pildīts, taču šobrīd vairāk naudas neesot.

Mūžībā aizgājis bijušais ilggadējais Autopārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" prezidents Valdis Trēziņš.

Tā liecina viņa tuviniekiem izteiktās līdzjūtības laikrakstā "Diena" un sociālajos tīklos.

Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu, Trēziņš dzimis 1953.gada 5.februārī. 1977.gadā viņš absolvējis Rīgas Politehniskā institūta Inženierekonomikas fakultāti.

Karjeru transporta nozarē Trēziņš sācis 1983.gadā, strādājot Latvijas PSR Autotransporta un ceļu ministrijā.

1990.gadā viņš dibinājis Latvijas Starptautisko autopārvadātāju asociāciju "Latvijas auto", kurā vairākkārt pārvēlēts par prezidentu.

No asociācijas prezidenta amata viņš tika atcelts pagājušā gada martā.

Latvijas transporta nozares pārstāvji vēlas, lai starptautisko finanšu palīdzību saņem tikai tās bankas, kas pieņem nozaru atbalsta valsts politiku un var sniegt valsts palīdzību no izdalāmajiem starptautiskajiem kredītiem.

Šis ir viens no priekšlikumiem, ko sniedz Latvijas transporta nozares pārstāvji atklātā vēstulē premjeram, kurā cita starpā lūdz palīdzību grūtībās nonākušās nozares atbalstam.

Pēdējo divu gadu laikā transporta kompānijas nežēlīgas konkurences apstākļos no Lietuvas, Polijas un citu autopārvadātāju puses bijušas spiestas pirkt ekoloģiski tīrākus transportlīdzekļus, lai būtu iespējams strādāt transporta pakalpojumu tirgū starp Eiropas Savienības un Vienotās ekonomiskās telpas valstīm, vispirms jau Krievijas Federācijas. Savukārt bankas un līzinga kompānijas vieglprātīgi finansēja šos ieguvumus, bieži neiedziļinoties atsevišķu klientu kredītspējā un profesionālā pieredzē šajā nozarē, teikts vēstulē.

Maksas ieviešana par valsts galveno autoceļu lietošanu kravas transportlīdzekļiem tiks atlikta vismaz līdz 2011. gadam.

To tikšanās laikā ar Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju (LTBA) solījis jaunais Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards, Db apstiprināja Satiksmes ministrijā (SM).

«Šāda iespējamība tiek izvērtēta tādēļ, ka situācija kravu pārvadājumos pa autoceļiem joprojām ir kritiska. Līdz ar to par maksājuma ieviešanu šogad nevar būt ne runas, un arī nākamā gada laikā to diez vai sāks iekasēt. Tomēr galējais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts,» uzsver SM pārstāvji.

Iepriekš Satiksmes ministrija bija iecerējusi maksu par ceļiem jeb eirovinjeti ieviest 2010. gada sākumā. Tomēr autopārvadātāji vairākkārt griezās pie ministrijas ar lūgumiem uz laiku atcelt eirovinjetes ieviešanu, pamatojoties uz šobrīd nozarē valdošo smago situāciju un krītošiem pārvadājumu apjomiem.

Autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto padomes locekļi tikušies ar satiksmes ministru Anriju Matīsu, lai pārrunātu problēmas saistībā ar Krievijas embargo atsevišķu preču importam un iespējamos pasākumus tā negatīvās ietekmes uz autotransporta nozari mazināšanai, informē asociācijas pārstāvji.

Sarunas laikā autopārvadātāji akcentēja aktuālos jautājumus, par piemēru minot atbrīvojumu no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa. A.Matīss piekrita, ka grozījumu formulējums attiecīgajā likumā ir koriģējams punktā par ekspluatācijas nodokļa sasaisti ar autoceļu lietošanas nodevas nomaksu. Likumprojektu Saeimā varētu skatīt un grozījumus pieņemt jau pēc nedēļas.

Tāpat izskatīšanai Saeimā nākamnedēļ tiks iesniegti grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz nodokļu brīvdienas tiem nodokļu maksātājiem, kuri nonākuši finansiālās grūtībās saistībā ar Krievijas noteiktajiem ierobežojumiem.

Autopārvadātāji aicināja ātrāk apstiprināt ne tikai šos grozījumus, bet arī tajos normatīvajos aktos, kas paredz kredītbrīvdienu garantiju piešķiršanu un kas vienkāršo un paātrina muitas kontroles procedūras, lai būtu iespēja tikt pie jaunām kravām.

Lietuvas autopārvadātāji Krievijas pērn augustā noteiktā pārtikas un lauksaimniecības produkcijas importa aizlieguma dēļ ir zaudējuši ieņēmumus 11,6 miljonu eiro apmērā, paziņoja Lietuvas autopārvadātāju asociācija Linava, norādot, ka situācija turpina pasliktināties saistībā ar kavēšanos uz Krievijas robežas.

«Kavēšanās uz robežas ar Krieviju un nekas [Krievijas sankcijas] nav atsaukts. Tomēr neviens uz turieni vairs nebrauc, vien atsevišķi autopārvadātāji. Situācija tajā pusē ir ļoti slikta,» aģentūrai BNS teica Linava pārstāvis Valds Kazlausks.

Lietuvas autopārvadātāji mēģina pārorientēties uz citiem tirgiem, piemēram, Eiropas Savienības rietumu valstīm, tomēr katra valsts piemēro atšķirīgus ierobežojumus, kas traucē autopārvadātāju iespējas iekarot konkrēto tirgu, viņš paskaidroja.

Krievijas muita novembrī deva rīkojumu muitniekiem pastiprināt no Lietuvas iebraucošo komerciālo un pasažieru automašīnu pārbaudes.

Banka Citadele lauksaimniecības uzņēmumiem izstrādājusi jaunu atbalsta produktu – Atbalsta kredītu zemniekiem, informē bankas pārstāvji.

Tas pieejams katram lauksaimniekam, kurš sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu (LAD).

Atbalsta kredīts zemniekiem atšķiras no lauksaimniekiem pieejamajiem citiem Citadeles kredītiem ar to, ka tiek izsniegts bez īpašuma ieķīlāšanas un tiek noformēts paātrinātā kārtībā. Kredīta summas ir robežās no 1000 līdz 20 000 eiro, izsniegšanas termiņš ir apmēram piecas darba dienas no dokumentu iesniegšanas.

Galvenais kritērijs, pēc kura banka vadās kredīta izsniegšanā, ir no LAD saņemtie platību maksājumi. Kredīta limits ir līdz 70% apmērā no iepriekšējos divos gados saņemtajiem vidējiem ikgadējiem vienotajiem platības maksājumiem. Tas nozīmē, ka šo kredīta veidu var izmantot tie lauksaimnieki, kuru īpašumā ir vismaz 25 hektāri lauksaimniecības zemes. Procentu likme ir no 14% gadā un kredīts tiek piešķirts uz vienu gadu, taču ar pagarināšanas iespējām.

Dabas stihija Latgalē un daļā Vidzemes, kad vairāk nekā 100 tūkstošus hektāru sējumu skāra plūdi, nodarot miljonos mērāmus zaudējumus lauku labumu ražotājiem, apliecina – nozarei jādomā par risku apdrošināšanu un, iespējams, speciālas risku vadības programmas izveidi. Turklāt jārīkojas steidzami, šo jautājumu neatliekot no gada uz gadu. Šobrīd apdrošināšanu zemniekiem piedāvā divas kompānijas, bet ar to ir par maz. No otras puses – pēc šī pakalpojuma jābūt arī pieprasījumam. Lauksaimnieki neslēpj, ka apdrošināšana mazām saimniecībām ir par dārgu. Lielākoties apdrošināšanā iesaistās saimniecības, kas veikušas nopietnus ieguldījumus ražošanā, līdz ar to apzinoties iespējamos riskus un to, kādu ietekmi var atstāt jelkāda krīze.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins jau atzinis, ka lauksaimniecībā apdrošināšanas kultūra vēl ir «bērnu autiņos». Lai arī katru gadu pieaug apdrošināto lauksaimniecības platību apmērs, apdrošināšanas kultūra joprojām esot zemniekiem jauna. Asociācijas prezidents arī atzina, ka lauksaimnieku apdrošināšanā nav attīstītu un labu produktu. Turklāt labu produktu apdrošinātājs varot izveidot vien tad, ja pēc tā ir pieprasījums. Asociācijas prezidents lēsa, ka labu piedāvājumu varētu nodrošināt, ja Latvijā apdrošināties vēlētos 20% zemnieku. Šobrīd skaitļi ir bezkaislīgi – Latgalē apdrošināts mazāk nekā 1% lauksaimniecības platību. Vislabākā situācija ir Zemgalē, kur apdrošināti apmēram 17% sējumu, bet Kurzemē un Vidzemē – 7-8%, liecina asociācijas dati. Pēc J. Abāšina domām, zemnieku vēlmi apdrošināties kavē arī tas, ka lielu katastrofu gadījumos valdība vienmēr ir gatava piešķirt kompensācijas. Asociācijas vadītājs jau paudis gatavību apdrošinātājiem un zemniekiem sēsties pie viena galda un kopīgi meklēt risinājumus.

Lauksaimniecībā apdrošināšanas kultūra vēl ir «bērnu autiņos», šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma atzina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Pēc viņa teiktā, lai arī katru gadu pieaug apdrošināto lauksaimniecības platību apmērs, šī kultūra joprojām ir maz attīstīta un zemniekiem jauna.

Viņš stāstīja, ka vissliktākā situācija sējumu apdrošināšanā ir Latgalē - tur apdrošinātas ir mazāk par 1% lauksaimniecības platību. Vislabākā situācija ir Zemgalē, kur apdrošināti ir apmēram 17% sējumu, bet Kurzemē un Vidzemē tie ir 7-8%.

Abāšins arī atzina, ka lauksaimnieku apdrošināšanā nav attīstītu un labu produktu. Tas skaidrojams ar to, ka šāda veida apdrošināšanu Latvijā piedāvā vien divas kompānijas. Turklāt labu produktu apdrošinātājs var izveidot vien tad, ja tam ir pieprasījums. Asociācijas prezidents lēsa, ka labu piedāvājumu varētu nodrošināt, ja Latvijā apdrošināties vēlētos 20% zemnieku.

Jau tuvākajā laikā varētu tikt rasts risinājums zemnieku akūtajai vajadzībai pēc apgrozāmajiem līdzekļiem pavasara sējai un citiem lauku darbiem, jo valdība gatavojas lemt par aptuveni 20 miljonu latu novirzīšanu, lai caur Latvijas Hipotēku un zemes banku (Hipotēku banku) izsniegtu īstermiņa aizdevumus lauksaimniekiem, svētdien vēstīja LTV raidījums De facto, ziņo BNS.

Raidījums atzīmē - lai gan arī iepriekš Hipotēku bankā bija atvērta palīdzības programma apgrozāmo līdzekļu saņemšanai maziem un vidējiem uzņēmumiem, tā nebija pieejama lauksaimnieciskajai ražošanai. Tagad valdība mēģina situāciju labot un, iespējams, pēc kāda laika zemniekiem kredītos Hipotēku bankā būs pieejami vismaz 20 miljoni latu.

Kooperatīva Trikāta KS problēmas ar maksājumiem saviem zemniekiem par piegādāto pienu skaidrojamas ar Jelgavas piena rūpnīcas SIA Latvijas piens laicīgi nenokārtotajām saistībām pret kooperatīvu, aģentūru LETA apgalvoja kooperatīva vadītājs Uldis Krievārs.

«Šāda situācija ir izveidojusies, jo diemžēl Latvijas piens ir kavējis norēķinus un ir uzkrājušās vērā ņemamas parādsaistības pret Trikātu KS. Tiklīdz no rūpnīcas tiks saņemta samaksa par pienu, nekavējoties tiks samaksāts zemniekiem, cenšoties visiem proporcionāli samazināt parāda summas,» sacīja Krievārs.

Tikmēr Latvijas piena valdes priekšsēdētāja Anita Skudra aģentūrai LETA atzina, ka pērn uzņēmums strādājis ar zaudējumiem un ir uzkrāts parāds par 2014.gadā piegādāto pienu. «Tomēr, kopš uzņēmums gada nogalē stabilizēja savu darbību, norēķini par piegādāto pienu veikti regulāri, tāpēc ir nekorekti norēķinu problēmu pilnā mērā uzvelt Latvijas pienam,» sacīja Skudra.

Lai gan kooperatīvam Trikāta KS šodien pasludināta maksātnespēja, kooperatīva zemnieki naudu par piegādāto pienu saņems pilnā apjomā, aģentūru LETA informēja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

Trikātas KS vadība aicina zemniekus turpināt nodot pienu caur kooperatīvu, tādējādi apliecinot vēlmi saglabāt kooperatīvu un atjaunot tā maksātspēju. Vēlos kliedēt bažas, ka šādā situācijā zemnieki nesaņemtu naudu par pienu - saskaņā ar likumdošanu administratoram ir pienākums norēķināties ar zemniekiem par pienu, kas pārdots pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, sacīja Krievārs.

Viņš arī norādīja, ka tiek atcelta iepriekš sasauktā kooperatīva pilnsapulce 10.augustā.

Līdz ar maksātnespējas procesa atjaunošanu lemtspēju ir zaudējusi valde un biedru pilnsapulce, līdz ar to 10.augusta sapulce ir atcelta, sacīja Krievārs.

2012. gads zemniekiem bijis gana traumatisks, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta un biedrības Zemnieku saeima dati.

Pašu zemnieku piedzīvotie nelaimes gadījumi lielākoties saistīti ar aktīvās lauksaimniecības sezonas darbiem, tāpat no nelaimēm nav bijuši pasargāti arī mājlopi un īpašumi. Kopumā par zemnieku saimniecību īpašumiem nodarītajiem zaudējumiem Balta pērn izmaksājusi 37 411 latus, vidējais apmērs par mājlopa zaudējumu bijis 332 lati, bet par pašu zemnieku gūtajām traumām vidēji atlīdzināti 130 latu.

Kā liecina apdrošinātāja Balta un Zemnieku Saeimas dati, zemnieki pērn visbiežāk apdrošinājuši darbam nepieciešamo tehniku, jo lielākoties to pieprasa bankas vai līzinga kompānijas. Bez tehnikas zemnieki apdrošinājuši arī nekustamos īpašumus, mājlopus, sējumus, kā arī iegādājušies veselības apdrošināšanu.