Pagājušajā gadā saplākšņa pārstrādes uzņēmums SIA Troja nopelnījis 727,9 tūkstošus latu, liecina uzņēmuma iesniegtais pārskats Lursoft.

Salīdzinājumā ar 2011.gadu peļņa samazinājusies par 406,5 tūkstošiem latu.

Pērn SIA Troja apgrozījums saglabājies 2011.gada līmenī un bijis 11,9 miljoni latu. Pagājušajā gadā uzņēmums jaunu produktu pētniecībā ieguldījis 15 tūkstošus latu.

Šajā gadā SIA Troja prognozē ražošanas apjoma un apgrozījuma palielinājumu, paplašinoties klientu lokam un palielinot produktu ar augstāku pievienoto vērtību īpatsvaru produkcijas sortimentā. SIA Troja ražo produkciju rūpniecisko produktu pircējiem gala lietotāju segmentā ES valstīs. Uzņēmums pamatā ražo saplākšņa detaļas firmām, kuras ražo produktus transporta industrijas un celtniecības iekārtu ražotājiem, eksportējot tās caur AS Latvijas Finieris un tās meitas uzņēmumiem ES un citviet pasaulē.

Samazināts saplākšņa pārstrādes uzņēmuma SIA Troja pamatkapitāls, liecina paziņojums Lursoft.

Pamatkapitāls samazināts, pamatojoties uz 20. jūnija dalībnieku sapulces lēmumu, dzēšot daļas, kuras iesnieguši dalībnieki. Uzņēmuma pamatkapitāls samazināts par 60 tūkstošiem latu un pēc samazināšanas tas veido 1,866 miljonus latu, sastāvot no 622 daļām.

Db.lv jau rakstīja, ka aprīlī SIA Troja samazināja pamatkapitālu par 18 tūkstošiem latu līdz 1,93 miljoniem latu.

Pērn SIA Troja apgrozījums samazinājies līdz 11,9 miljoniem latu, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas sarukusi līdz 727,99 tūkstošiem latu. Aizvadītajā gadā uzņēmumā nodarbināti 95 darbinieki.

Uzņēmums pamatā ražo saplākšņa detaļas firmām, kuras ražo produktus transporta industrijas un celtniecības iekārtu ražotājiem, eksportējot tās caur AS Latvijas Finieris un tās meitas uzņēmumiem ES un citviet pasaulē.

Saplākšņa pārstrādes uzņēmums SIA Troja samazinājis pamatkapitālu par 18 tūkstošiem latu līdz 1,93 miljoniem latu, liecina Lursoft dati.

Uzņēmums pamatkapitālu samazinājis, dzēšot dalībnieku daļas.

Jāpiebilst, ka pērn gadā SIA Troja apgrozījums samazinājies līdz 11,9 miljoniem latu, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas sarukusi līdz 727,99 tūkstošiem latu. Aizvadītajā gadā uzņēmumā nodarbināti 95 darbinieki.

Uzņēmums pamatā ražo saplākšņa detaļas firmām, kuras ražo produktus transporta industrijas un celtniecības iekārtu ražotājiem, eksportējot tās caur AS Latvijas Finieris un tās meitas uzņēmumiem ES un citviet pasaulē.

SIA Troja ražo arī mēbeles, rotaļlietas, ceļazīmes un skrituļslidošanas rampas, ko pārsvarā realizē Latvijā.

Laikraksts Dienas Bizness jau pērnā gada sākumā rakstīja, ka SIA Troja uzsācis jauna inovatīva produkta – atpūtas un sporta inventāra – skimborda dēļu – ražošanu un virzīšanu tirgū.

Saplākšņa pārstrādes, mēbeļu, ceļazīmju un rotaļlietu izgatavošanas uzņēmums Troja pērn palielinājis apgrozījumu līdz 8,8 miljoniem eiro, kas par teju 11% vairāk nekā 2012. gadā, liecina informācija Lursoft.

Uzņēmuma peļņa pagājušajā gadā veidoja 951 tūkstoti eiro.

Pērn tirgus attīstībā prognozēta minimāla attīstība, tomēr stabilāka situācija bijusi «stiprākajās eirozonas valstīs», kur arī galvenokārt atrodas uzņēmuma tirgi, paudusi SIA Troja vadība. Kompānijas galvenie eksporta tirgi ir Vācija, Itālija, Zviedrija, Francija, Lielbritānija, Spānija un Nīderlande.

Arī šogad uzņēmuma vadība prognozē ražošanas apjoma un apgrozījuma palielinājumu. Uzņēmuma vadība norāda, ka plāno to panākt, «būtiski palielinot produktu ar augstāku pievienoto vērtību īpatsvaru produkcijas sortimentā».

Uzņēmums Troja izgatavo saplākšņa plāksnes, mēbeles, ceļazīmes un sporta inventāru. Troja savu darbību sāka ar šūpuļzirdziņu ražošanu. Patlaban šūpuļzirdziņa ražošanas rekordapjomi uzņēmumam jau ir aiz muguras, un vidēji mēnesī tiek saražoti vairāki simti zirdziņu, taču «ziedu laikos» tika ražoti vairāki tūkstoši šo rotaļlietu. Šeit varat aplūkot Trojā ražotā šūpuļzirdziņa ražošanas procesu.

Šonedēļ Db.lv piedāvā aplūkot ražotni Riga Parket Ķekavā. Ozolkoks tiek pirkts un zāģēts Ukrainā, savukārt pārējie dēļu ražošanas procesi notiek Latvijā – Ķekavā. Aptuveni 90% saražoto grīdas dēļu nonāk eksporta tirgos.

Ozolkoks, kas izmantots grīdas dēļu ražotnē, tiek pirkts Ukrainā, turpat notiek arī dēļu zāģēšana. Pēc tam dēļi tiek apmaloti, pakoti un sūtīti uz Ķekavu. Piedāvājam aplūkot, kā top ozolkoka grīdas dēļi Ozols Wild galerijā augstāk! !

Ražošanas procesā svarīgākās ir divas lietas – pareiza mitruma nodrošināšana un špaktelēšana, kas tiek veikta ar rokām. «Saražot dēļu dimensijas ir salīdzinoši vienkārši. Tam, kam jāpievērš uzmanība, ir dēļu mitrums. Mitrumam dēļos jābūt no 7% līdz 10%; Riga Parket dēļiem mitrums ir 8% +/- viens procentpunkts. Otra lieta, kurai tiek pievērsta sevišķa uzmanība, ir špaktelēšana. Vietas, kuras tiek aizpildītas ar špakteli, tiek apstrādātas ar rokām, kas ir arī vienīgais veids, kā var garantēt špaktelēšanas kvalitāti,» stāstīja M. Eglītis.

Trojas šūpuļzirdziņš jau «izvizinājis» vairākas Latvijas iedzīvotāju paaudzes, taču cīņas ar pūķiem un citi varoņdarbi šajā zirgā paveicami arī mūsdienu bērniem, turklāt arī «jātniekiem» Igaunijā, Somijā, Vācijā un Korejā. Db.lv viesojās uzņēmumā Troja, kur tiek ražota šī rotaļlieta.

Uzņēmums Troja, kas patlaban izgatavo arī mēbeles, ceļazīmes un sporta inventāru, savu darbību sāka ar šī zirdziņa ražošanu. Patlaban šūpuļzirdziņa ražošanas rekordapjomi uzņēmumam jau ir aiz muguras, un vidēji mēnesī tiek saražoti vairāki simti zirdziņu, taču «ziedu laikos» tika ražoti vairāki tūkstoši šo rotaļlietu, Db.lv stāstīja uzņēmumā. Vairāk par to, kā notiek zirdziņa ražošanas process, uzziniet, aplūkojot fotogaleriju augstāk!

Šo šūpuļzirdziņu Troja ražo aptuveni 40 gadus, un šajā laikā uzņēmums izgatavojis vairāk nekā vienu miljonu šo rotaļlietu. Laika gaitā klasiskajam zirgam pēc klientu pieprasījuma pievienojies arī Ojārs, kam vējā plīvo krēpes, kā arī citi zvēri, piemēram, lācis, vērsis, zilonis un zebra. Klasiskais zirdziņš Latvijas tirgū gan palicis nepārspēts, tam seko Ojārs.

Investējot 130 000 eiro, saplākšņa apstrādes uzņēmums SIA Troja ražotnē Rīgā uzstādījis 593 saules paneļus ar kopējo jaudu 222 kW, tādējādi izveidojot vienu no šobrīd lielākajiem saules paneļu parkiem Latvijā.

Objektu pieņēmusi ekspluatācijā Rīgas pilsētas būvvalde. Pēc SIA Troja sniegtās informācijas uz ražošanas ēkas uzstādītie saules paneļi gada laikā saražos līdz 183 000 kWh zaļās elektroenerģijas, kas ir 12% no ražotnes kopējā elektroenerģijas patēriņa.

Izmantojot zaļās enerģijas priekšrocības, saules paneļu parka izveide palīdzēs ietaupīt 19,31 tonnu CO2 izmešu ik gadu, kā arī samazinās uzņēmuma izmaksas ilgtermiņā.

Plānots, ka investīcijas atmaksāsies 8 gadu laikā.

Saules paneļu projekts realizēts sadarbībā ar SIA “PV Service” un SIA “EG Inženieri”. “Aizvadīto gadu laikā, kad “Troja” ievērojami palielinājusi ražošanas jaudu un platības, iegādāta virkne modernu iekārtu un paplašināts produktu klāsts, pieaugusi nepieciešamība samazināt gan pieaugošās elektroenerģijas izmaksas, gan siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas apjomus. Esam veikuši apgaismojuma nomaiņu uz energoefektīvām LED spuldzēm sadarbībā ar KPFI īstenojām projektu “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai”, kā arī pagājušajā gadā ieviesām energopārvaldības sistēmu ISO 50001 un uzstādījām vairākas elektromobiļu uzlādes iekārtas. Kā nākamo iespēju saskatījām sava saules paneļu parka izveidi, kuru nākotnē plānots paplašināt,” stāsta uzņēmuma tehniskais direktors Modris Krauja.

A/s Latvijas Finieris vadība, nevēloties pieļaut jaunu ārvalstu investoru kļūšanu par Latvijas lielākā kokapstrādes uzņēmuma akcionāriem un maksāt augstāku cenu uzņēmuma mazajiem akcionāriem, kuri vēlas savas akcijas pārdot, plāno uzņēmuma statūtos noteikt, ka jebkurā akciju pārdošanas vai dāvināšanas gadījumā tai nepieciešama akcionāru sapulces piekrišana.

Krievijas uzņēmums Sveza sākotnēji bija izteicis publisku akciju atpirkšanas piedāvājumu visiem Latvijas Finiera akcionāriem, bet vēlāk no šiem nodomiem formāli atteicās un centās sasniegt savus mērķus, izmantojot trešās personas – investīciju fondus utml., raksta portāls Pietiek.com.

Pēc portāla rīcībā esošas informācijas, Latvijas Finiera vadība, kas reāli kontrolē arī uzņēmuma akcionāru sapulces, jau aizvadītajā rudenī ir nolēmusi būtiski mainīt kompānijas statūtus, lai akciju nonākšanu «nevēlamās» rokās padarītu faktiski neiespējamu: uzņēmuma akcionāru sapulcē pieņemtie statūtu grozījumi nu paredz veselu kompleksu īpašu akciju atsavināšanas noteikumu.

Biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Riga Parket» Ķekavas ražotnē, lai vērotu, kā tiek ražoti grīdas dēļi.

«Riga Parket» ražo ozolkoka, oša, kā arī dažādu eksotisko Indonēzijas un Āfrikas koku sugu grīdas dēļus. Uzņēmums visbiežāk ražo divslāņu un trīsslāņu parketa dēļus. Šobrīd masīvkoka grīdas dēļi gandrīz vairs netiek ražoti, jo zāģbaļķu cenas kāpj un pieprasījums krīt - reti kurš tos var atļauties iegādāties. «Mēs specializējamies platu dēļu ražošanā, un dēļu ražošanā ar speciālajām apdarēm. Mūsu stiprā puse ir vecināti dēļi un nestandarta risinājumi,» stāsta Aldis Balodis, «Riga Parket» līdzīpašnieks.

Parketa dēļu ražošana notiek trīs SIA «Riga Parket» ražotnēs – Ukrainā, Skultē un Ķekavā. Ražošanas process sākas Ukrainā, kur atrodas uzņēmuma galvenā zāģētava. 90% no zāģbaļķiem tiek iegādāti Ukrainā un tikai 10% - no vietējiem Latvijas uzņēmumiem. Četras reizes nedēļā zāģmateriāli tiek sūtīti uz Skulti. Šobrīd Skultes ražotnē notiek paplašināšanās darbi, lai varētu palielināt ražošanas jaudu. Esošās ražotnes telpas tiek paplašinātas, iegādātas jaunas iekārtas, investējot kopā 700 tūkstošus eiro. Lielākajai daļai investīciju piesaistīts arī Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums. Skultes ražotnē baļķi tiek zāģēti plānās lamelēs, kaltēti, kalibrēti un šķiroti. Tālāk dēļi tiek transportēti uz Ķekavas ražotni, kur tie tiek līmēti uz saplākšņa, izzāģēti defekti, aizšpaktelētas dēļu plaisas un veikta apdare. Ozolkoka grīdas dēļu ražošana prasa lielus kapitālieguldījumus, jo ražošanas un realizācijas cikls ir aptuveni pieci mēneši. Vidēji gada laikā «Riga Parket» saražo aptuveni 40 tūkstošus kvadrātmetru parketa, vidēji mēnesī ap 3,5 tūkstošiem kvadrātmetru koka grīdas dēļu.

Lai uzlabotu satiksmes plūsmu un drošību, izbūvēts Mūkusalas un Dēļu ielu krustojums, aprīkojot to ar modernām satiksmes detekcijas un vadības iekārtām, informē SIA Mūkusalas Biznesa Centrs valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane.

Tādējādi tiks nodrošināta adaptīva transporta un gājēju plūsma, vadoties pēc satiksmes intensitātes dažādos diennakts laikos.

Krustojuma kapacitāti bija nepieciešams palielināt, jo ik dienu Dēļu ielā, kur atrodas Mūkusalas Biznesa Centrs, iegriežas vairāk nekā 1000 automašīnas, un līdzšinējais satiksmes organizācijas risinājums nebija piemērots tik lielai transporta līdzekļu plūsmai. Līdz ar jaunā krustojuma izbūvi palielināta uz un no Dēļu ielas izbraucošo transporta līdzekļu plūsma, nekavējot esošo satiksmi pa Mūkusalas ielu.

Krustojumā iebūvēts taktilais bruģis, lai informētu neredzīgos cilvēkus par gājēju pārejas sākumu un beigām. Izbūvēta jauna lietus un kanalizācijas sistēma.

Kļūstot populārākiem dažādiem ekstrēmajiem dēļu sporta veidiem, Jēkabpils uzņēmums SIA Boont sācis izgatavot veikborda un longborda dēļus

SIA Boont īpašnieks Pāvels Losevs ar dažādu dēļu izgatavošanu nodarbojas divus gadus. «Ienāca prātā doma, ka vajag uztaisīt savu dēli. Es pats braukāju ar tiem, guvu traumu un man bija laiks padomāt par dzīvi,» atklāj Pāvels. Lai gan nopirkt longborda dēli nav problēma, viņš gribējis kaut ko īpašu. «Kāpēc mēs nevaram Latvijā taisīt saviem sportistiem inventāru? Mēs paši varam ražot dēļus, nevis pirkt no Ķīnas vai Amerikas,» viņš saka.

Dēļo pilsētā

Visi dēļu sporta veidi ir attīstījušies no sērfošanas dēļa. Longborda dēlis pēc izskata līdzinoties garam skrituļdēlim. «Longbords ir domāts sērfošanai pa ielām. Tas ir gan sporta veids, gan pārvietošanās līdzeklis un izklaide,» skaidro Pāvels. Latvijā ir daži sportisti, kas ar longbordu nodarbojas profesionālā līmenī un brauc ar to no kalna, bet tad tiek izmantots pilnīgi cits dēlis un ir ražošanas tehnoloģija. «Mēs tādus netaisām. Mūsu longbordi ir paredzēti izklaidei, lai pārvietotos pa ielām – parastiem cilvēkiem, nevis sportistiem,» saka Pāvels. Boont mārketinga un dizaina vadītāja Sabīne Trūbe teic, ka arī viņai pašai tas ir ikdienas pārvietošanās līdzeklis – vienu dienu uz darbu brauc ar velosipēdu, citu dienu – ar longbordu. «Kāpēc iet ar kājām vai velosipēdu, ja var braukt ar longbordu? Tas ir stilīgi, interesanti un ērti. Longbordi tagad ir populāri. Man ir draugi, kas ikdienā ar logbordu pa pilsētu nobrauc 30 km. Attālums nav šķērslis,» saka Pāvels. Boont longbordi ir 1,35 m gari. Pāvels gribētu izgatavot divmetrīgu longborda dēli – tik garu neviens vēl neesot uztaisījis.

SIA Amber Wood iesniedzis pieteikumu Eiropas patentam jaunam divslāņu grīdas dēļu savienojumam, tā izgatavošanas tehnoloģijai, kas ļauj šo produktu ražot teju vai neierobežotā garumā.

«Uzņēmums savu inovatīvo risinājumu ir pārbaudījis, saražojot testa divslāņu grīdas dēļus 5–6 metru garumā, un tie ir piegādāti ārvalstu klientiem,» stāsta SIA Amber Wood līdzīpašnieks Ivars Akerfelds. Inovācija slēpjas grīdas apakšējā slāņa – bērza saplākšņa – savienojumā. «Divslāņu grīdas līdz šim lielākais trūkums bija kvalitatīvu, garu dēļu neesamība, jo to ierobežoja apakšējās – saplākšņa – kārtas izmēri. Savienojuma vietā dēlis agrāk vienmēr bija pavājināts, tādēļ bieži pārlūza, bet tagad šim defektam ir izdevies rast risinājumu,» uzsver I. Akerfelds. Šī novitāte būtībā ļauj ražot divslāņu grīdas dēļus neierobežotā garumā, turklāt tie ir savienojami ar uzņēmuma ražoto produkciju. «Divslāņu grīdas gadījumā – tikai lietojamā virskārta ir no ozola vai oša, savukārt apakšējā tapas savienojuma daļa ir bērza saplāksnis, tādējādi cēlkoka patēriņš ir mazāks (aptuveni trīs reizes) un tā izmantošana ir maksimāli efektīva ar ievērojami mazāku atlieku apjomu, turklāt divslāņu grīda, neraugoties uz temperatūras un mitruma izmaiņām, nedeformējas un «nestaigā»,» jaunā produkta priekšrocības nosauc I. Akerfelds.

Noderīgs gan pūķotājiem un skeitbordistiem, gan jogas piekritējiem, turklāt – tik glīts, ka var kārt pie sienas gleznas vietā. Pagaidām dizaina līdzsvara dēļu ražošanas projekts ir sākumposmā, bet tā radītāji redz labas iespējas konkurēt arī pasaulē.

Pirms pusotra gada Rūdolfam Puķītim un Mārim Lazdiņam, kuri ikdienā darbojas pasākumu organizēšanas lauciņā un brīvajā laikā aizraujas ar dažādiem ūdens dēļu sporta veidiem, radās doma par līdzsvara dēļu ražošanu.

Šie dēļi domāti cilvēkiem, kuri vēlas attīstīt savas līdzsvara spējas. Visbiežāk tādus iegādājas tie, kuri aizraujas ar tādiem sporta veidiem kā slēpošana, sērfošana, skrituļošana, veikbords utt. Tomēr, sākot apzināt reālo mērķauditoriju, idejas autori apjautuši, ka jālūkojas nedaudz plašāk. Līdzsvara dēlis tikpat labi ir noderīgs tiem, kuri nodarbojas ar jogu, vai cilvēkiem, kuri ar dēļu sporta veidiem līdz šim nav aizrāvušies, bet vēlas to izmēģināt. «Ja pirmo reizi uzkāpsiet uz skeitborda dēļa, tad tas var beigties ar kājām pa gaisu un galvu uz asfalta, bet ar līdzsvara dēli ir iespēja sajust, ko nozīmē citi dēļu sporta veidi, un pēc tam izlemt – pievērsties kādam no tiem vai ne,» skaidro M. Lazdiņš.

Dizaineru iecienītais un Facebook daudzgalvainā sekotāju pūļa novērtētais uzņēmums AW Latvia šogad atver jaunus eksporta tirgus un modernizē ražotni.

Latvijas klimata apsudrabotie šķūņu dēļi un sendienās ar īpašu rūpību cirstie kokmateriāli Smiltenes ražotnē atrod jaunu pielietojumu. Veco dēļu kaudzes uzņēmuma AW Latvia teritorijā, Smiltenē, izskatās kā nolemtas malkai, tomēr paviršam skatam paliek nepamanīta to galvenā vērtība – Latvijas skarbā klimata rūdījums, kura dēļ katru vecu dēli šeit uzlūko pavisam citām acīm.

Atbrīvo no liekā

Nopietns izaicinājums ir atbrīvoties no metāla priekšmetiem, kas gadu un pat gadsimtu laikā dūrušies dēļu mugurās. Ne tikai naglas un stiprinājumi, bet arī lodes un šāviņu šķembas no vecajiem dēļiem jāizdabū ar rokām, jo labāka veida, lai atbrīvotos no metāla daļām, vienkārši nav. AW Latvia valdes loceklis Aivars Eglītis norāda uz vairākām paprāvām kastēm ar metāla drazu, un tas viss no dēļiem iz-vilkts vienas nedēļas laikā. Kad dēļi ir atbrīvoti no liekā, tos ar lielu rūpību apzāģē un apstrādā tā, lai izceltu materiāla dabiski veco izskatu. Ražotni dēļi pamet jaunā veidolā kā dekoratīvi sienu paneļi latviski pelēkajā tonalitātē, arī kā mēbeles un durvis. Naglu caurumi un kukaiņu bojājumi uzskatāmi par materiāla efektu, kas demonstrē koksnes cienījamo vecumu, paskaidro valdes locekle Ineta Bendzule. Latvijā daba koksni nokrāso sudraboti pelēku, kamēr citās valstīs dēļi nomelnē. Maigais, sudrabotais tonis sevišķi piesaista interjera dizaineru uzmanību Alpu reģionā, jo turienes dēļos nevis sudrabs rotājas, bet saule izdedzina dēļus līdz tumši brūnam vai pat melnam tonim. Tā kā nepārejoša interjera tendence ir akcentēt vienu no telpas sienām, klientu Smiltenē tapušajiem dekoratīvajiem paneļiem netrūkst, un eksporta tīkls strauji aužas plašāks.

Latvijas kokapstrādes nozares uzņēmumi ir vieni no stabilākajiem darba devējiem valsts reģionos, taču ne katrs vietējais gateris, kurš pārstrādā kokmateriālus, rada produkciju ar pievienoto vērtību, turklāt ir gatavs pieskaņoties katra konkrētā klienta vajadzībām.

Ogres novada Suntažos jau vairāk kā 20 gadus darbojas kokapstrādes uzņēmums SIA Lielanteni, kas šo gadu laikā ir spējis attīstīt savu ražotni, piedāvājot klientiem plašu kokmateriālu sortimentu, to skaitā dažāda izmēra skuju un lapu koku dēļus, brusas, līstes, sijas un spāres jumta konstrukcijām un koka karkasiem.

“Tā kā mēs neesam liels uzņēmums ar specifiskām, standartizētām iekārtām, līdz ar to esam elastīgi un varam atkarībā no klienta vajadzības un specifikācijas nodrošināt gan populārākos kokmateriālu to skaitā dēļu izmērus, gan arī varam realizēt specifiskāku gan standarta, gan arī nestandarta izmēra dēļu pasūtījumu,” stāsta uzņēmuma īpašnieks un vadītājs Āris Brants. Viņš norāda, ka lielāko daļu kokmateriālu produkcijas uzņēmums realizē ārvalstīs - koka paletes un taras dēļus, ko Lielanteni pārdod klientiem pārsvarā Eiropas Savienības valstīs. “Savukārt zāģmateriālus – dēļus, brusas, līstes, kā arī sijas un spāres jumta konstrukcijām un koka karkasiem – mēs pārsvarā realizējam vietējā tirgū. Galvenie mūsu klienti ir vietējie būvniecības uzņēmumi, kuri attiecīgi mūsu ražojumus izmanto dažādu ēku būvniecībā,” norāda Ā.Brants, piebilstot, ka 20 gadu darbības laikā uzņēmums ir apliecinājis savas produkcijas augsto kvalitāti, ko apstiprina arī Lielantenu klientu loks, no kuriem lielākā daļa ir ilggadēji. “Nenoliegšu, mūsu kokmateriālu produkcijas cenas nav tās zemākās. Bet mēs vadāmies pēc principa, ka biznesam ir jābūt pelnošam, kas nodrošina arī iespēju atvēlēt līdzekļus attīstībai. Vadoties no šā principa, varu viennozīmīgi apliecināt, ka – kopš darba sākšanas pirms 20 gadiem – no nulles – šajā laikā esam būtiski auguši un modernizējuši kokmateriālu ražošanu, par ko liecina arī uzņēmuma apgrozījuma ikgadējais pieaugums,” stāsta Ā.Brants. Viņš pieļauj, ka šo gadu laikā uzņēmuma klienti noteikti ir pamēģinājuši iegādāties kokmateriālus no citiem ražotājiem, kas varbūt piedāvā zemākas cenas, taču tieši pastāvīgais un stabilais klientu portfelis Ā.Brantam ļauj secināt – uzņēmuma darbības stratēģija ir pareiza – maksimāli augsta kokmateriālu kvalitāte par adekvātu cenu. “Šeit ir vēl kāda būtiska nianse – mūsu uzņēmums strādā ar labas kvalitātes apaļkokiem, no kā attiecīgi ražojam kvalitatīvus kokmateriālus. Pilnveidojot un automatizējot ražošanas procesu, esam panākuši izejmateriāla izmantošanu teju 100% apjomā, tādēļ ir ļoti neliels atgriezumu apjoms. Tāpat mūsu ražošanas process ir atbilstoši sertificēts, ko apliecina arī kvalitātes atbilstības sertifikāti, kuri ikvienam klientam redzami uzņēmuma mājas lapā. Respektīvi – tā kā mūsu ražojumi tiek izmantoti arī dažādu ēku, to skaitā dzīvojamo māju būvniecībā, gan mūsu klienti būvnieki, gan arī gala klienti var būt pilnībā pārliecināti, ka pie mums iegādātie kokmateriāli ir izgatavoti atbilstoši visām būvniecības materiālu kvalitātes prasībām,” uzsvēra Ā.Brants. Uzņēmējs atzīst, ka standarta izmēra dēļu tirgū Eiropā konkurenci rada ievestā produkcija no Krievijas un Baltkrievijas par zemākām cenām, tomēr , tajā pašā laikā citos segmentos šie produkti ar Eiropā, tajā skaitā Latvijā, ražotajiem kokmateriāliem nespēj sacensties. Lielantenu produkcijas klāstā ir arī koka mieti, šķelda un malka, no kurām malka ir nelielā apjomā. “Impregnēti koka mieti visbiežāk tiek izmantoti koku (stādījumu) atsiešanai, sētas stabiem, ganībām, ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanai, vai arī dažādiem dārza elementiem. Līdz ar to šīs produkcijas pircēji ir gan būvfirmas, gan privātie klienti. Savukārt šķelda kā blakus produkts mums rodas apaļkoku apstrādes procesā. Atceros – pašā darbības sākumā mēs nezinājām, kur likt šķeldu un zāģu skaidas – neviens tos neņēma pat par brīvu. Toties tagad šie kokmateriālu produkti arī ļauj nopelnīt. Tirgus attīstās, tāpēc uzņēmumam vienmēr jābūt gatavam attīstīties līdzi un reaģēt uz jaunām iespējām,” pauž uzņēmējs, piebilstot, ka malku gan uzņēmums tirgo pavisam nosacīti – mazos apjomos. “Tādēļ, ja kāds vietējais izsaka vēlmi nopirkt pie mums malku – nekad neatsakām. Jo diezgan bieži piedzīvots – šodien šis cilvēks nopērk steru malkas, bet varbūt pēc mēneša atbrauc un pasūta dēļu vai brusu kravu. Kā saka – labs mārketings biznesam lieti noder!” nosmej Ā.Brants. Lielantenos ir iespējams ne tikai nopirkt gatavus kokmateriālus.

Konkurences padome (KP) nolēmusi atļaut AS "Cēsu alus" iegūt izšķirošu ietekmi pār daļu no SIA "Orkla Foods Latvija" aktīviem - zīmolu "Everest", kas nodarbojas ar dzeramā ūdens ražošanu un tirdzniecību, informē KP.

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

AS "Cēsu alus" darbība Latvijā saistīta ar alus, bezalkoholisko un alkoholisko dzērienu, tostarp pudelēs pildīta dzeramā ūdens ražošanu, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību. Uzņēmums realizē pudelēs pildītu dzeramo ūdeni ar zīmolu "Lielbāta" un "Bērzūdens".

Savukārt SIA "Orkla Foods Latvija" un tās saistīto uzņēmumu darbība Latvijā ir saistīta ar augļu, ogu, dārzeņu, majonēžu, kečupu un dažādu ēdienu piedevu ražošanu un vairumtirdzniecību, garšvielu un piedevu ražošanu, bezalkohola dzērienu ražošanu, minerālūdeņu un pudelēs iepildītu citu ūdeņu ražošanu un vairumtirdzniecību, augļu un dārzeņu sulu ražošanu un vairumtirdzniecību, kakao, šokolādes, konfekšu un citu cukuroto konditorejas izstrādājumu ražošanu, cukura, šokolādes un cukuroto konditorejas izstrādājumu vairumtirdzniecību, sausiņu un cepumu ražošanu, ilgi uzglabājamo konditorejas izstrādājumu un kūku ražošanu, maizes ražošanu, svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražošanu, konditorejas un miltu izstrādājumu ražošanu un kartupeļu pārstrādi. Uzņēmums ražo un realizē dzeramo ūdeni ar zīmolu "Everest".

AS Latvijas finieris koncerna uzņēmums SIA Troja paplašināsies, atverot kokapstrādes ražotni Saulkalnē, informē uzņēmums.

Kompānijas juridiskā adrese ir Ceļastilbi 1, Saulkalne. Ražošanu jaunajās telpās plānots sākt šā gada maijā. Investīciju apmēru jaunajā ražotnē kompānijā solīja atklāt vēlāk.

SIA Troja apgrozījums 2018.gadā sasniedza 26 miljonus eiro, saražojot vairāk nekā 30 000 kubikmetru gatavās produkcijas.

Uzņēmuma pamatdarbības veids ir bērza saplākšņa apstrāde un piezāģēšana, kā arī šūpuļzirdziņu, biroja mēbeļu, akustisko paneļu un ceļa zīmju ražošana.

98% gatavās produkcijas tiek eksportēts uz Rietumeiropas valstīm. Jaunā kokapstrādes ražotne Saulkalnē ar ēku platību vairāk nekā 5000 kvadrātmetru pievienojas esošajai Trojas ražotnei un birojam Rīgā.

Uzņēmumā šobrīd strādā vairāk nekā 160 darbinieku.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Vārdos Latvijā ir izcils atbalsts inovāciju un inovatīvu produktu ražošanai, taču darbos redzams tieši pretējais, jo lēmumu pieņēmēji – ierēdņi – netic reāliem projektiem un tie paliek bez ES struktūrfondu atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Amber Wood līdzīpašnieks Ivars Akerfelds. Viņš ir ļoti vīlies par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, kā arī to pārraugošās Finanšu ministrijas lēmumu pieņēmēju – ierēdņu – rīcību, savulaik 2017. gadā noraidot (neticot) uzņēmuma idejai par jauna divslāņu grīdas dēļu savienojuma izgatavošanas tehnoloģiju un tam liedzot pieeju ES struktūrfondu līdzfinansējumam.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Divējāda – priecīga un vienlaikus arī bēdīga. Proti, es priecājos, jo 2021. gadā SIA Amber Wood saņēma Eiropas patentu jaunam divslāņu grīdas dēļu savienojumam, tā izgatavošanas tehnoloģijai. Saņemtais Eiropas patents ir vairāku gadu darba rezultāts. Bēdājos, jo šādas tirgū pieprasītas produkcijas ražošanai nav atbilstošas tehnoloģijas, lai produktu ražotu lielā apjomā un ar optimālu ražošanas pašizmaksu. Jā, šogad uzņēmums vienu no vairākām ražošanai nepieciešamajām iekārtām iegādājās, bet ar to vien ir par maz.

Patlaban kokmateriālu cenās izveidojies "burbulis", kas kaut kad plīsīs, pirmdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš norādīja, ka pašreizējās cenu svārstības ir saistītas ar notikumiem pasaules tirgos, tostarp dēļu jeb zāģmateriālu tirgū Eiropā cenas svārstījušās pat par 100%, savukārt Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) cenas kāpušas pat līdz trim reizēm gada laikā. Vienlaikus koka mēbeļu cenās svārstības nav tik izteiktas. "Tur kāpums šogad pat ir neparasti liels un tas neparasti lielais kāpums ir pluss 5-8%," skaidroja Klauss.

Tāpat viņš piebilda, ka tas, ka dēļu cenas ir kāpušas gandrīz dubultā, savukārt mēbeles tiek pārdotas par to pašu cenu, novedis mežizstrādes nozari situācijā, kurā labākajā gadījumā tā spēj nosegt izejmateriālu cenas un darbaspēku, bet vairs nevar ierēķināt ne amortizāciju, ne peļņu.

Zīmola BOONT latviskiem rakstiem rotāto ekstrēmo sporta veidu dēļu ražotājs Pāvels Losevs uzskata – longbords ir lielisks pārvietošanās līdzeklis – galu galā tas ir veselīgi un tai pašā laikā stilīgi! Pats ikdienā daudz pārvietojas ar automašīnu, bet tajā vienmēr atrodas arī dēlis. Tajos brīžos, kad aizved, piemēram, nomazgāt auto, atstāj mašīnu un dodas tālāk ar dēli, trešdien raksta laikraksts Diena.

Fragments no intervijas

Kas tevi pašu personīgi aizvedis līdz ekstrēmo sporta dēļu ražošanai?

Kad man bija aptuveni 10 gadu, savā garāžā Jēkabpilī mēģināju uztaisīt snovborda dēli no dēļa gabala, ādas jostas un naglām. Process bija interesants un, lai gan dēlis nebrauca, vainagojās ar zināmiem panākumiem. Atkārtota vēlme sākt izgatavot dēļus man radās pirms vairāk nekā diviem gadiem, kad ieguvu smagu traumu, kas lika pārvērtēt prioritātes, daudz laika pavadīt mājās un, tā teikt, saprast, kas dzīvē svarīgāks. Tad arī sāku daudz pētīt, lasīt un apsvērt domu par veikborda dēļu ražošanu.

Vai tas nozīmē, ka pats agrāk biji cieši saistīts ar ekstrēmajiem sporta veidiem?

Gada nogalē Klapkalnciemā atklāta moderna SUP, sērfa un kaitsērfinga dēļu darbnīca – ražotne. Projekts tapis sadarbībā ar Lauku Atbalsta Dienestu un Eiropas fondu līdzfinansējumu, ieguldot vairāk nekā 100 000 eiro.

Ražotnes saimnieks un projekta īstenotājs Larss Āboliņš pats jau kopš 16 gadus vecuma nodarbojas ar ūdens sportiem – sākumā ar vinsērfingu, vēlāk kaitsērfingu.

Piedalījies arī starptautiskās sacensībās un vēlāk, apvienojot savu sportisko pieredzi ar inženiera zināšanām, sāka veidot prototipus un ražot šiem ūdenssportiem nepieciešamos dēļus.

Kopš 2012 gada, kad tika radīti pirmie dēļi ar zīmolu “Stradi”, ir izgatavoti neskaitāmi prototipi, kas izpelnījušies atzinību no Baltijas labākajiem ūdensportistiem - sērferiem un wing supotājiem.

“Jaunā ražotne ļaus ražot lielāku apjomu dēļu un padarīt ūdenssportu pieejamāku plašākai auditorijai, kā arī dos iespēju veikt arvien jaunas inovācijas,” stāsta Larss Āboliņš, SIA Tomato valdes priekšsēdētājs.

Valsts prezidents Andris Bērziņš pirmdien, 3.septembrī, esot izteicis nekorektas piezīmes operatoram.

Par to ziņoja televīzijas kanāls TV3.

(Papildināta no 6. rindkopas)

A. Bērziņš pirmdienu, 3.septembri sāka, pavadīdams savu dēlu Kristapu Andri pirmajā skolas dienā uz Rīgas Valda Zālīša sākumskolu.

Par prezidenta 3.septembra plāniem bijis izlasāms prezidenta dienas kārtībā, kurā bija norādīts, ka dienas pirmajā pusē A.Bērziņš piedalīsies šim notikumam paredzētajos pasākumos. Lai gan skolas nosaukums nebija minēts, mediju pārstāvjiem tas nebija noslēpums.

Tomēr mediju pārstāvjiem par lielu pārsteigumu, A. Bērziņš, ieraugot filmēšanas grupu, izteicis draudus. «Čali, pa galvu vajag, ja? Ilgi neesat sisti,» šādi prezidenta vārdi dzirdami TV3 operatora uzfilmētajā videomateriālā.

Mobilo sakaru operatoram SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) piederošais mobilo telefonu tirgotājs "DT Mobile" iegādājies mobilo telefonu tirgotāju Pērkons un dēli, liecina Firmas.lv pieejamā informācija.

DT Mobile iegādājies 100% Pērkons un dēli kapitāla daļu.

Pērkona un dēlu līdzšinējie īpašnieki bija Aleksandrs Ločmelis (95%) un Rudīte Ločmele (5%). Uzņēmumam pieder mobilo telefonu veikali Rīgā un citās Latvijas pilsētās. "Pērkons un dēli" ir viens no oficiālajiem LMT pakalpojumu pārdevējiem.

DT Mobile sabiedrisko attiecību Mārtiņš Vargulis norāda, ka kompānija informāciju par Pērkona un dēlu pārņemšanu nekomentēs, jo šāds darījums vēl neesot juridiski noticis. Vargulis pārprasīja, vai tiešām Uzņēmumu reģistrā jau publicēti šādi dati.

No Firmas.lv datiem arī izriet, ka Pērkona un dēlu līdzšinējais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Ločmelis no šodienas atkārtoti iecelts par kompānijas valdes priekšsēdētāju, tomēr valde samazināta un to pametusi Ločmele.

Noslēgusies Liepājas Vecās ostmalas promenādes tiltiņa rekonstrukcija - būvobjekta norobežojošie žogi ir novākti, un tagad tas ir pieejams gājējiem, informē Liepājas Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Būvobjekta nodošana ekspluatācijā gan notiks pēc tam, kad uz betona pamata krastmalā tiks uzstādīts Tirdzniecības kanāla makets, ko plānots paveikt novembrī un līdz maketa uzstādīšanai betona pamats būs norobežots ar būvžogu.

A. Štāls informē, ka rekonstrukcijas gaitā aptuveni 600 kvadrātmetru lielais tiltiņa koka dēļu klājums nomainīts ar polimēra (PVC) dēlīšiem, kas ir izturīgāki pret klimata apstākļu iedarbību un tāpēc kalpos daudz ilgāk nekā līdzšinējais dabas materiāls.

Atjaunoti soliņi, starp gājēju tiltu un kanālmalu demontēts koka klājs, tā vietā izbūvēts kalta akmens bruģis.

Rasts jauns risinājums teritorijas apgaismojumam - demontējot vecos balstus, to vietā uzstādot balstus ar prožektoriem. Demontēts arī apgaismojums zem tiltiņa un apgaismojums, kas atrodas betona konstrukciju sānos. Sakārtota arī saimnieciskā palīgtelpa zem tilta konstrukcijas, ar pretrūsas šķīdumu apstrādātas un no jauna nokrāsotas tilta metāla detaļas. Gar pašu kanālmalu ir uzstādītas aizsargbarjeras. Viņš norāda, ka izmaiņās ir ņemtas vērā vides pieejamības prasības cilvēkiem ar kustību traucējumiem.