Jūrmalas pludmalēs jūlijā sāks darboties 13 jaunas konteinertipa tualetes, kas aizstās vecās, morāli un fiziski novecojušās sausās tualetes, kas bija izvietotas kāpu zonā, Db.lv informē domes pārstāvis Aldis Bērziņš.

Konteinertipa tualetes tiks uzstādītas izejās uz jūru maksimāli tuvu pludmalei P.Stradiņa ielā, Vienības prospektā, Ainažu ielā, Kļavu ielā, Līgatnes ielā, Salacas ielā, Dārzu ielā, Rožu ielā, Vēju ielā, Kaugurciema ielā, Brīzes ielā, Jaunķemeru ceļā pie restorāna „Neptūns” un pie Brīvdabas muzeja Lielupē. Tās domātas šīs sezonas vajadzībām, nepieciešamības gadījumā tiks risināts jautājums par tualešu darbību arī aukstajos gadalaikos.

Katrā konteinertipa sanitārajā mezglā būs vīriešu un sieviešu tualetes, ko vienlaikus varēs izmantot 6 līdz 8 cilvēki. Vairākās vietās, piemēram, Vēju ielā un Vienības prospektā būs tualetes, kas pielāgotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Paredzēts, ka būs arī vieta, kur var noskalot kājas, lai atbrīvotos no pludmales smiltīm pirms došanās prom no jūras malas. Tualetes varēs izmantot bez maksas.

Austrālijas iedzīvotāji iedzīti tādās bailēs no jaunā koronavīrusa "Covid-19", ka masveidā izpērk tualetes papīru. Mediji ziņo pat par nažu cīņām, lai iegūtu šo dārgumu.

Tā jau nodēvēta par, iespējams, dumjāko krīzi Austrālijas vēsturē.

Tas notiek, neraugoties uz varas iestāžu centieniem uzsvērt, ka valstī nav vērojams tualetes papīra trūkums, ņemot vērā, ka lielākā daļa no tā tiek ražota uz vietas, vēsta BBC.

Tomēr Sidnejā, valsts lielākajā pilsētā, lielveikalu plaukti tiek iztīrīti dažu minūšu laikā, liekot pat ieviest pirkšanas limitus.

Turklāt trešdien strīdā bijusi spiesta iesaistīties pat policija, jo cīņā par tualetes papīru pielietots nazis.

Vēl viens īpatnējs gadījums - valstī radiostacijās šobrīd iespējams laimēt tualetes papīru un šādiem konkursiem atsaucības netrūkst.

Situācija pēdējās stundās tik ļoti saasinājusies, ka tiek ziņots arī par tualetes papīra zagļiem.

Klientu, apmeklētāju un darbinieku priekšstats par uzņēmumu var atšķirties, taču nenoliedzami tas ir būtisks. Lai to mainītu, reizēm vajag apjomīgus ieguldījumus, taču reizēm pietiek ar pavisam nelielām izmaiņām. Labierīcību tīrība un iekārtojums var ietekmēt to, ko cilvēki domā par uzņēmumu, tas veido gan attieksmi pret apmeklētājiem un darbiniekiem, gan higiēnu un apkārtējo vidi, tāpēc par to jārūpējas laikus. Kāpēc tualetes aprīkojumu labāk nomāt, nevis pirkt? Kādu higiēnas aprīkojumu un servisu piedāvā uzņēmums “Elis”? Aicinām lasīt šo rakstu un uzzināt!

Higiēnas aprīkojuma noma – izdevīgākais risinājums uzņēmumam

Higiēnas preces un aprīkojuma noma ir daudz izdevīgāka nekā sākumā varētu šķist. Daudzi uzņēmumi, kas to izmēģinājuši, atzīst, ka ieguvumi pilnībā atsver ieguldītos līdzekļus, jo labierīcību telpas top tīrākas un estētiskākas, izlietoto higiēnas preču daudzums samazinās, bet labierīcību aprūpē jāiegulda daudz mazāk laika. Kādu aprīkojumu nepieciešams nomāt Jūsu labierīcību vajadzībām?

Tualetes papīra turētājs

“Elis” sniegtajā pakalpojumā ietilpst gan tualetes papīra turētājs jeb statīvs, gan tualetes papīrs, taču tas atšķiras no veikalā pieejamajiem produktiem.

Pēdējā laikā ievērojami samazinājies sabiedrisko tualešu apmeklējums, noskaidrojis laikraksts Diena. «Ja apmeklētājiem par sabiedriskajām tualetēm būtu jāmaksā tik, cik tās patiešām izmaksā, mēnesī tualetes apmeklētu labi ja trīs līdz pieci cilvēki,» stāstījis uzņēmuma L&T direktors Reinis Ceplis.

To, ka šovasar apmeklētāju skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo vasaru «dramatiski krities», Dienai apliecinājis Līvu laukumā esošās tualetes apsaimniekotājs uzņēmuma L&T direktors Reinis Ceplis. Viņš to galvenokārt skaidrojis ar tūristu trūkumu. «Mēnesī tualetes apmeklē vidēji ap diviem tūkstošiem cilvēku. Taču, ja salīdzina ziemu ar vasaru, apmeklējums ir pat desmit reižu mazāks,» sacījis R.Ceplis.

«Sabiedriskajām tualetēm Rīgas centrā noteikti jābūt, un esam gatavi tās apsaimniekot arī turpmāk. Taču uz šo jautājumu nevar skatīties kā uz biznesu. Ja apmeklētājiem par sabiedriskajām tualetēm būtu jāmaksā tik, cik tās patiešām izmaksā, mēnesī tualetes apmeklētu labi ja trīs līdz pieci cilvēki,» viņš norādījis, piebilstot, ka tualetes uzturēšana atkarībā no tās tipa — vai tā ir būvēta vai pārvietojama — mēnesī izmaksā vairākus tūkstošus latu.

Rīgas dome (RD) trīs jaunu tualešu komunikāciju izbūvei šogad tērēs gandrīz 90 tūkstošus latu, bet jau esošās tualetes Līvu laukumā strādā ar zaudējumiem. Līvu laukuma tualetes varētu kļūt rentablākas tūrisma sezonas laikā, kad tur darbosies piecas vasaras kafejnīcas.

Uzņēmēji, kam pieder tualetes pilsētas centrā, norāda, ka tās peļņu neienes.

Februārī atklātās tualetes Līvu laukumā apsaimnieko SIA L&T, kas konkursa kārtībā ieguva šīs tiesības uz pieciem gadiem. Apsaimniekošanas programmas kopējās izmaksas ir 486 632 Ls. SIA L&T katru mēnesi no pašvaldības saņem ap 8 tūkstošiem Ls, bet ieņēmumi no maksas par tualetēm nonāk RD budžetā, Db norādīja RD Vides departamenta projektu realizācijas nodaļas galvenā speciāliste Vija Priede.

Tiesa gan, pagaidām tie ir minimāli – no 18. līdz 29. februārim iekasēti 64 Ls, martā – 262 Ls. Tualetes apmeklējuma cena ir 20 santīmi, bet automāts pieņem arī 1 un 0,50 eiro monētas, neizdodot atlikumu. Vasarā situācija mainīsies, jo Līvu laukumā darbosies piecas kafejnīcas, un RD Saistošie noteikumi aizliedz tām uzstādīt pašām savas pārvietojamās tualetes.

Pavasarī Rīgas domes amatpersonas lepojās, ka beidzot kaut daļēji atrisināta tualešu problēma, jo uzstādītas desmit jaunas tualetes. Prieki bija īsi - aprīlī ekspluatācijā nodotās desmit tualetes izrādījušās iekārojamas vandaļiem, un šobrīd praktiski neviena no tām nestrādā, sabojātas to naudas kastes, vēsta laikraksts Diena.

Lai risinātu situāciju, Mājokļu un vides departaments piedāvājot trīs risinājumus - ļaut izmantot tualetes bez maksas, ieviest e-talonu vai norēķinu sistēmu ar mobilo sakaru palīdzību, noskaidrojis laikraksts.

Pagājušajā nedēļā domes Mājokļu un vides komiteja lēmumu par risinājumu vēl neesot pieņēmusi, uzdodot atbildīgajām amatpersonām veikt aprēķinus par visu triju variantu izmaksām un ziņot nākamajā komitejas sēdē. No aprīļa līdz oktobrim desmit tualetēs ar divām kabīnēm un divās, kur kabīņu skaits ir lielāks, - RTU pagalmā un Radio ielā - kopā iekasēti vairāk nekā 10 500 latu, apmeklējumu skaitu lēš ap 41 tūkstoti. Tomēr notikušas arī deviņas zādzības no tualešu naudas kastēm, par kurām ierosinātas krimināllietas. No 19. augusta līdz 25. septembrim bijis noslēgts līgums ar apsardzes firmu, un šajā laikā zādzības nav notikušas. Kolīdz līgums beidzies, zagļi atkal uzdarbojušies. Tā kā tualetes regulāri tiek bojātas un šobrīd bezmaz visas ir padarītas nederīgas (22. oktobrī darbojās tikai viena), ir secināts, ka tā vairs nevar turpināties, raksta Diena.

Jūlijā atpūtnieku ērtībai būs pieejamas 13 jaunas konteinertipa tualetes, kas aizstās vecās, novecojušās sausās tualetes, kas bija izvietotas kāpu zonā. Tualetes varēs izmantot bez maksas.

„Konteinertipa tualetes tiks uzstādītas izejās uz jūru maksimāli tuvu pludmalei P.Stradiņa ielā, Vienības prospektā, Ainažu ielā, Kļavu ielā, Līgatnes ielā, Salacas ielā, Dārzu ielā, Rožu ielā, Vēju ielā, Kaugurciema ielā, Brīzes ielā, Jaunķemeru ceļā pie restorāna Neptūns un pie Brīvdabas muzeja Lielupē. Tās domātas šīs sezonas vajadzībām, nepieciešamības gadījumā tiks risināts jautājums par tualešu darbību arī aukstajos gadalaikos,” tā domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Aldis Bērziņš.

Katrā konteinertipa sanitārajā mezglā būs vīriešu un sieviešu tualetes, ko vienlaikus varēs izmantot 6-8 cilvēki. Vairākās vietās būs tualetes, kas pielāgotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Paredzēts, ka būs arī vieta, kur var noskalot kājas, lai atbrīvotos no pludmales smiltīm pirms došanās prom no jūras malas.

Biznesa portāls db.lv viesojās SIA Papīrs Com ražotnē Rīgā, Zolitūdē, lai vērotu, kā tiek sagatavots tualetes papīrs tirgošanai beziepakojuma veikalos.

Fotogrāfijas, kurās redzams ražošanas process, skatāmas raksta galerijā!

SIA Papīrs Com dibināta 2017. gada jūlijā. Uzņēmums no Baltkrievijas pasūta pārtrādātas papīra šķiedras un celulozes izejvielas, lai varētu veikt papīra konvertāciju. «Latvijā neviens neražo tualetes papīru no A līdz Z. Notiek papīta konvertācija. Celulozes ruļļus pasūtām no Baltkrievijas, tomēr tuvākajā nākotnē gribam atrast jaunus sadarbības partnerus. Arī citur tiek ražots tualetes papīrs, tomēr cenas ziņā Baltkrievijas ražotāji ir visizdevīgākie. Atradām jaunus un labus celulozes papīra ražotājus Spānijā, bet jādomā, vai ceļš mums atmaksāsies. Šobrīd mums atsūtīts papīrs testēšanai. Svarīgākais, ko mēs izvērtējam, ir kvalitāte, cena un piegādes attālums,» stāsta uzņēmuma vadītāja Oksana Gaspažiņa.

19. novembris ir Vispasaules tualetes diena. Atzīmēt šo dienu kalendārā īpaši tika nolemts 2001.gadā starptautiskā konferencē Singapūrā. Tolaik 200 valstu tualetes biznesa eksperti izveidoja Pasaules tualetes organizāciju, kura arī paziņoja par šādu vispasaules dienu. Pirmo reizi pasaulē šī diena tika atzīmēta 2002. gadā, raksta Newsru.

Singapūrā, kur atrodas šis organizācijas mītne, Vispasaules tualetes dienā notiek visdažādākie pasākumi ar mērķi piesaistīt uzmanību šādām sabiedriskām vietām. Organizācija piešķir sabiedriskajām tualetēm reitingus, līdzīgi kā to dara viesnīcām. Piemēram, Singapūrā un Ķīnā ir parādījušās arī pieczvaigžņu sabiedriskās tualetes.

Kā raksta Calend.ru, Vispasaules tualetes diena radīta tāpēc, lai tualetes visā pasaulē kļūtu daudz patīkamākas, gaišākas un tīrākas. Vēl pavisam nesen (pēc statistikas datiem spriežot) 42% planētas iedzīvotāju nevarēja savas dabiskās vajadzības nokārtot īpaši tam domātās vietās, jo tādu vienkārši nav. Apmēram 2.6 miljardiem cilvēku nav pieejami higiēnas normām atbilstoši ķemertiņi.

Par godu Starptautiskajai tualetes dienai, kas tiek atzīmēta novembrī, Villeroy&Boch kopā ar Gustavsberg un nozares ekspertiem izveidojis Latvijā gaumīgāko publisko dāmu un kungu istabu topu.

Kā labākais tualetes projekts Latvijā tika atzīts restorāns VillAmor Rīgā. Otrajā vietā Liepupes muiža, bet trešajā vietā Mālpils muiža.

Ceturto vietu ieņem restorāns Annas dārzs, 5. vietu – restorāns MIO, 6. vietu – Jonathan SPA Amatciemā, 7. vietu – restorāns Aqua Luna, 8. vietu – Bibliotēka No.1, 9. vietu – restorāns Fazenda Bazārs Siguldā un topu noslēdz Kuldīgas novada muzejs.

Kopumā eksperti vērtēja vairāk nekā 40 pieteiktās vietas Latvijā.

«Patiess gandarījums, ka Latvijā sabiedriskās vietās arvien vairāk piedomā pie tualetes interjera, nevis tikai pie centrālo telpu dizaina. Visi topā iekļautie projekti ir gaumīgi un ataino šī brīža tendences. Šobrīd modē ir grezna klasika ar modernā interjera elementiem vai tieši pretēji – vienkāršs skandināvu funkcionālisms,» komentē žūrijas eksperte Indra Salcēviča.

Austrijas galvaspilsēta Vīne iecerējusi iedzīvotājiem un pilsētas viesiem sarūpēt labākās sabiedriskās tualetes, ja salīdzina visas Eiropas galvaspilsētas, ziņo thelocal.at.

Tuvākajos gados ievērojamas pārmaiņas piedzīvos 30 sabiedriskās tualetes. Lai izmantotu jaunās paaudzes tualetes, gan būs jāšķiras no 50 centiem. Taču lietotājiem tiek solīti nomierinoši mežu skati un putnu dziesmas, kā arī it viss šajās tualetēs norisināsies automatizēti, piemēram, nebūs nepieciešams pieskarties ziepju dozatoriem, krāniem. Tualetes būs piemērotas cilvēkiem ar invaliditāti un drošas pret vandaļiem.

Kopumā sabiedrisko tualešu skaits pilsētā tiks samazināts - no 270 līdz 150.

Pašvaldība solīja šogad ierīkot 18 jaunas tualetes, kuras būtu novietotas ne tikai centrā, bet arī mikrorajonos. Pašlaik droši zināms, ka līdz 1. septembrim labierīcību namiņš tiks uzsliets Alberta laukumā.

«Ir noslēdzies konkurss par moduļa tipa sabiedriskās tualetes ārējo inženiertīklu izbūvi Alberta laukumā. Tualeti plānots uzstādīt līdz 1. septembrim. Līdz gada beigām ir plānots izveidot visas 18 tualetes,» Neatkarīgā Rīta Avīzei teikusi pašvaldības Mājokļu un vides departamenta direktora vietniece Inga Ivanova.

Departaments izsludināja konkursu uz sešu pagaidu tualešu izveidošanu, kurām iepriekš noteiktajās vietās būtu jāatrodas gadu. Tās bija paredzēts novietot Šķūņu ielā, Viesturdārzā (divas), pie Dailes teātra, Buļļu un Dzirciema ielas krustojumā un pie Zinātņu akadēmijas.

I. Ivanova informēja, ka šajā konkursā pieteikumu iesniedza tikai viens pretendents, kurš vēlāk to atsauca. Tāpēc šis konkurss ir atzīts par apturētu. Departaments ir izsludinājis divus konkursus par projektēšanas darbiem: par Rīgas Tehniskās universitātes pagalma un Radio ielas publisko tualešu tehnisko projektu izstrādi.

Atklājies, ka jauns politiķis no Vācijas sociālistiskās Kreisās partijas nozadzis 200 tualetes papīra ruļļus no rātsnama Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, vēsta Vācijas medijs thelocal.de.

Apkopēji bijuši neizpratnē, kur vairākas nedēļas pastāvīgi pazūd tualetes papīrs no vīriešu tualetes, un sākuši pievērst pastiprinātu uzmanību šai problēmai. Pēdas galu galā novedušas pie 24 gadus vecā politiķa Frenka Mihaela Džona (Frank-Michael John).

Džons sistemātiski ruļļs noņēmis no tualetes papīra turētājiem kabīnēs un nesis prom.

Federālās zemes prokurors Ralfs Lehte (Ralf Lechte) medijiem apstiprinājis, ka šobrīd saistībā ar politiķa darbībām notiek izmeklēšana.

Raidorganizācija Ostseewelle informējusi, ka Džons pieķerts ar tualetes papīra rulli mugursomā un vēl vienu rokā pēc kārtējās partijas tikšanās.

Pieczvaigžņu viesnīca "Grand Hotel Kempinski Riga" pēc pandēmijas dīkstāves 1.jūlijā atkārtoti vērs savas durvis viesiem, informē uzņēmumā.

Viesiem būs pieejama arī atpūtas Spa zonu un jumta terases bārs-restorāns STAGE 22.

Lai nodrošinātu viesu komfortu pašreizējās situācijas laikā un pēc tās, Kempinski grupas viesnīcās, tai skaitā arī Rīgā, ieviests "Kempinski Balto Cimdu Serviss".

“Mums ir ļoti svarīgi turpināt sniegt pakalpojumus visaugstākajā līmenī, kas ir Kempinski grupas mantojuma pamatvērtība,” skaidro Benedikt Jaschke, galvenais kvalitātes vadītājs un "Kempinski" valdes loceklis. "Mums viesiem ir jāsniedz pilnīga pārliecība par to kā noris mūsu telpu tīrība un dezinfekcija un jāatspoguļo pašreizējās situācijas nopietnība visos mūsu ikdienas darbības aspektos Kempinski viesnīcās.”

Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair apstiprinājusi, ka tā tomēr ieviesīs maksu par tualetes izmantošanu savās lidmašīnās, ziņo Daily Mail.

Ryanair patlaban runā ar lidmašīnu ražotāju Boeing par lidmašīnas kabīnes jauno dizainu un tualetes durvju pārbūvi tā, lai tās darbotos ar monētām.

Aviokompānija arī plāno samazināt lidmašīnā esošo tualešu skaitu, uz līdz pat 189 pasažieriem atstājot tikai vienu maksas tualeti.

Par tualetes izmantošanu Ryanair lidmašīnās pasažieriem būs jāšķiras vai nu no viena eiro, vai arī vienas sterliņu mārciņas.

«Ieviešot maksu par tualetes izmantošanu, mēs ceram audzināt pasažierus, lai tie tualeti izmantotu pirms vai pēc lidojuma,» skaidro Ryanair pārstāvis Stīvens Maknamara.

Zviedriju pārņēmušas bailes par tualetes papīra trūkumu, jo kāda arodbiedrība brīdinājusi, ka tā bloķēs piegādes no vairākām Zviedrijas tualetes papīra ražotnēm, izrādot solidaritāti ar citu darbinieku aizstāvju grupu, kas prasa lielākas algas, vēsta thelocal.se.

Arodbiedrība Pappers gatavojas bloķēt preču piegādi, kas tiks vestas no rūpnīcām četrās vietās.

Šāda rīcība, kas notikšot 23. aprīlī, varētu izraisīt tualetes papīra un papīru dvieļu trūkumu veikalos visā Zviedrijā.

Drauds apturēt tualetes papīra piegādes domāts kā atbalsta izrādīšana ieilgušajām pārrunām par atalgojumu starp Tirdzniecības darba ņēmēju savienību (Handels) un Svensk Handel mazumtirdzniecības darba devēju asociāciju.

Abas puses nav spējušas vienoties par lielākām algām, un Handels marta beigās brīdināja, ka 13. aprīlī streiku varētu pieteikt aptuveni 4700 darbinieki. Handels streiks varētu ietekmēt tādu veikalu kā Bauhaus, Ikea, Lindex, Rusta, Willys, Ica, Clas Ohlson un citu darbību.

Zemo cenu aviokompānija Ryanair nākusi klajā ar plānu katrā lidmašīnā atstāt tikai vienu tualeti, tādējādi atbrīvojot telpu papildus sēdvietām, vēsta dailymail.co.uk.

Šā soļa, kas zemo cenu lidojumus paceļ jaunā līmenī, rezultātā 200 pasažieriem būs jādala viena tualete, spiežot viņus vai nu gaidīt ļoti garās rindās, vai sakrustot kājas un lūgties, norāda medijs.

Ryanair vadītājs Maikls O'Līrijs paziņojis, ka viņš vēlas aizstāt tualetes ar papildus pasažieru vietām. Tas ļautu piedāvāt zemākas cenas.

Viņš izdarot spiedienu uz lidmašīnu ražotāju Boeing atkārtoti sertificēt Ryanair lidmašīnas, lai nodrošinātu, ka tiek uzstādītas sešas papildu sēdvietas.

Aviokompānija izmanto tikai viena veida gaisa kuģus Boeing 737-800. Katrā lidmašīnā ir 189 vietas.

Liepājas pludmale līdz šīs vasaras atpūtas sezonas sākumam – 15. maijam – ir labiekārtota. Šajā sezonā pludmales inventāra un Glābšanas stacijas darbības nodrošināšanai un uzturēšanai ir plānots kopumā 66 870 eiro – par 13 000 eiro vairāk nekā 2013. gadā, informēja pilsētas pārstāvis Aigars Štāls.

Tāpat kā iepriekšējos gados pludmalē ir izvietots nepieciešamais inventārs: kabīnes, celiņi, soliņi, atkritumu konteineri, norādes. Vēl nav izvietotas ierobežojošās bojas jūrā, jo ūdens ir auksts. To sadarbībā ar Pašvaldības policijas glābējiem paveiks maija beigās vai jūnija sākumā, kad būs vairāk peldētāju.

Uz pludmali ved 13 ar koka laipām klātas izejas. Šogad sākta un turpināsies laipu pakāpeniska atjaunošana. Ajaunotās laipas ir par pus metru platākas nekā vecās. Tādejādi turpināsies inventāra un infrastruktūras sakārtošana, lai uzlabotu pieejamību pludmalei.

Pagājušajā gadā četrās izejās uz pludmali – Kūrmājas prospekta galā, pie koncertestrādes Pūt, vējiņi!, pie Glābšanas stacijas un Jūrmalas ielas galā – izveidots apgaismojums.

Saktas puķu tirgus stikloto paviljonu būvniecībā, kura izmaksājusi 2890 latus kvadrātmetrā, līdzekļi no pašvaldības budžeta nav izlietoti, bet gan Rīgas domes struktūra Rīgas nami minēto darbu veikšanai ņēmusi aizņēmumu bankā, intervijā LTV raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Ameriks stāstīja, ka Rīgas nami šo aizņēmumu ņēmusi komercdarbības veikšanai, jo Saktas puķu tirdziņš ir komercdarbība. «Nauda ņemta bankā un tagad 15 gadu laikā no nomas maksām tā tiks arī atdota,» sacīja Ameriks.

Tomēr uz jautājumu par dārgajām izmaksām vicemērs sacīja, ka paviljonu būvniecībai no vairākām institūcijām tika izvirzīti vairāki nosacījumi, piemēram, no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, jo Vērmanes dārzam ir valsts kultūras pieminekļa statuss un tā teritorijā izbūves ir sarežģītas.

Jau vēstīts, ka salīdzinājumā ar vairākām pērn Latvijā uzceltām vai renovētām izcilām ēkām ar rekordlielām būvniecības izmaksām izceļas Saktas puķu tirgus stiklotie paviljoni. To celtniecība izmaksājusi 2890 Ls/m2, kamēr Rīgas biržas restaurācija - 2430 Ls/m2, vai Skrundas pils – 690Ls/m2, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

Ja Latvijā vajadzētu izveidot polittehnologu-ciniķu galeriju, Jurģis Liepnieks tajā ierakstītos pirmajās rindās. Katrā ziņā viņš bija viens no tiem cilvēkiem, kas savulaik radīja Tautas partijas tēlu. Šobrīd viņš atļaujas visai neglaimojoši izteikties par mūsu valsts politiķiem, viņu izredzēm vēlēšanās, kā arī skaidri norāda — gaidāmā komunikācija ar sabiedrību ir tizla.

Kādu redzat pašreizējo politisko situāciju Latvijā?

Tā ir neskaidra. Vēl jau nevar zināt, kā tas viss beigsies. Tautas partija (TP) un ZZS saprata, ka ja viņi vēl tādā garā paturpinās visu ko samazināt, viņi var iet mājās. Līdz ar to lēmums gāzt Ivara Godmaņa valdību un ļaut to taisīt Jaunajam laikam (JL) ir izcili pareizs. TP tagad ir dabūjusi ārkārtīgi reprezentablus un krīzes laikam ļoti piemērotus amatus, izņemot Veselības ministriju, bet tur viņiem ir vienīgais sakarīgais ministrs. Jāatzīst, ka neko gan es nevaru pateikt par Dāldera kungu – varbūt viņš izrādīsies ļoti spēcīgs kultūras ministrs. Jautājums ir par to, vai TP turpmāk mācēs šo situāciju izmantot. Viņiem ir jāpārvar psiholoģiska vēlme vienkārši gūt prieku no tām grūtībām, kādās tagad ir JL – tā var izrādīties viņu galvenā problēma. Vismaz pirmā Valda Dombrovska valdības nedēļa liecina, ka TP ļauj JL strādāt pēc principa – lai jau tie trakie to visu dara. Labākais piemērs bija brīdī, kad tika lemts par valdes locekļu algām valsts akciju sabiedrībās, Aigars Kalvītis un vēl daži vienkārši izgāja no telpas. Faktiski tika pieņemts lēmums dažiem vadošajiem menedžeriem samazināt algas, kas, protams, ir pilnīgs populisms – bezjēdzība.

Gids Armands Muižnieks, kurš tūrisma nozarē darbojies trīsdesmit gadus, savus viesus ved ne vien ekskursijās pa pilsētu, bet arī uz mežu.

«Kādreiz attieksme bija tāda - sagaidām visus, ejam pa maršrutu no punkta A uz punktu B. Taču dzīve mainās un attieksme mainās,» pauž Armands Muižnieks, kurš ir profesionāls gids. Tagad A.Muižnieks saviem viesiem piedāvā dzīvesstila ekskursijas - individuāli pielāgotus maršrutus un programmas katra ceļotāja vēlmēm un interesēm ar mērķi ne tikai informēt, bet arī bagātināt ceļojuma pieredzi.

«Līdz tam es arī nonācu palēnām. Man ir jābūt ātri gatavam īstenot viesu vēlmes, piemēram, doties uz koncertu. Īsākā Vecrīgas ekskursija man ir bijusi 15 minūtes ilga - kāds cits pieredzējis gids varētu teikt, ka tas nav iespējams, bet es tomēr centos viesiem iespaidu par pilsētu radīt. Man nav maršruta un varam iet jebkurā virzienā - visur būs kāds stāsts. Pārsvarā tās ir arī individuālas ekskursijas. Esmu sapratis, ka, ja es varu iedot kaut ko vairāk, tad vieglāk un labāk ir strādāt ar nelielāk grupiņām un individuāliem ceļotājiem,» tā ikdienu ieskicē gids.

Teju pirms katra lielāka sporta vai kultūras notikuma aizsākas publiska diskusija, vai šajos pasākumos ir vērts ieguldīt valsts naudu un kāds ieguvums no tā būs sabiedrībai?

Atbilde uz šo jautājumu ir gaužām vienkārša. Ja varam pierādīt, ka pasākums valsts kasē ienesīs vairāk naudas, nekā tiks izdots, tad pasākums valstij ir jāatbalsta. Tā ir investīcija, kura nesīs ne tikai papildu naudu valsts budžetā un uzņēmēju kontos, bet arī veicinās Latvijas atpazīstamību pasaulē, popularizēs mūsu zemi kā tūrisma un investīciju galamērķi.

Lielie publiskie pasākumi ir magnēts, kas jau tagad nes naudu

Šogad Latvijā notika vairāki lielie masu pasākumi, un jau tagad varam izmērīt to aptuveno pienesumu Latvijas budžeta un uzņēmēju maciņiem. Esam izanalizējuši to valstu iedzīvotāju norēķinus ar maksājumu kartēm Latvijā, kuru pārstāvētās izlases šogad spēlēja Pasaules hokeja čempionātā Rīgas grupā. Salīdzinot datus par 2023. gada aprīli un maiju, redzam, ka Šveices, Slovākijas, Čehijas, Norvēģijas, Kazahstānas, Kanādas un Slovēnijas iedzīvotāju tēriņi pasaules čempionāta norises laikā ēdināšanas iestādēs auguši par 53%, bāros par 54%, bet viesnīcās par 47%.