Krievijas miljardieris Aleksejs Mordašovs atkāpies no Vācijas tūrisma operatora TUI, kuras franšīzes turētāja Baltijā ir SIA "TT Baltics", padomes locekļa amata, jo Eiropas Savienība (ES) pret viņu noteikusi sankcijas saistībā ar Maskavas īstenoto uzbrukumu Ukrainai.

Mordašovs, kuram pieder Krievijas otrā lielākā tēraudrūpniecības uzņēmuma "Severstaļ" akciju kontrolpakete, ir nozīmīgs TUI akcionārs, jo viņa netieši kontrolētajam uzņēmumam "Unifirm Ltd." pieder 34% TUI akciju. Vienlaikus, pēc "Firmas.lv" datiem, Mordašovs ir vienīgais "TT Baltics" patiesais labuma guvējs.

Papildināta - Severstaļ aptur eksportu uz ES valstīm 

Krievijas tērauda kompānija "Severstaļ" pilnībā pārtraukusi tērauda produkcijas eksportu uz Eiropas...

"ES sankciju nolūks ir nepieļaut, lai Mordašovs atbrīvojas no savām TUI akcijām" vai gūst peļņu no investīcijām šajā uzņēmumā," norādīts TUI paziņojumā.

Mordašovs TUI akcionārs ir 15 gadus. Piederošo akciju daļu viņš palielināja pērn, kad TUI īstenoja rekapitalizāciju, lai censtos atgūties no koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes.

Tikmēr TUI mēģina distancēties no sankcijām, kas piemērotas Mordašovam.

"ES sankcijas attiecas uz Mordašovu kā personu, nevis uz "TUI AG", kurā viņš ir akcionārs. Tādējādi šīs sankcijas akcionāram neietekmē uzņēmumu, kurā viņam pieder akcijas," skaidro kompānija.

Jau ziņots, ka pirmdien, 28.februārī, līdz ar publicēšanu ES oficiālajā vēstnesī stājās spēkā sankcijas Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātiem oligarhiem un propagandistiem, kas noteiktas saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu. Starp šīm personām ir iekļauts arī Mordašovs.

Pirmdien publiskotajā paziņojumā Mordašovs apgalvoja, ka viņam neesot "pilnīgi nekādas saistības ar pašreizējās ģeopolitiskās spriedzes rašanos" un neesot saprotams, kāpēc ES viņam noteikusi sankcijas.

Vienlaikus, pēc "Kommersant" vēstītā, "Severstaļ" pilnībā pārtraukusi tērauda produkcijas eksportu uz ES valstīm. "Severstaļ" vadība šo informāciju komentēt atteikusies, taču norādījusi, ka uzņēmums aplūko dažādus variantus, lai pārorientētu Eiropas tirgum paredzēto produkciju uz citiem eksporta tirgiem, tostarp Āzijas, Ziemeļamerikas un Tuvo Austrumu valstīm.

Latvijā darbojas metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmums "Severstal Distribution", kura 100% kapitāldaļu īpašniece ir "Severstaļ".

Atbilstoši informācijai uzņēmumu mājaslapā "Severstal Distribution" un arī "TT Baltics" ir konts bankā "Citadele".

Bankas "Citadele" valdes loceklis atbilstības jautājumos Uldis Upenieks iepriekš informēja, ka, sniedzot finanšu pakalpojumus, banka pilnībā ievēro starptautiskās, nacionālās un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijas normatīvos noteiktajā kārtībā.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka banka nevar komentēt konkrēta klienta attiecības ar banku.

"Nodrošinot atbalstu un finanšu pakalpojumus mūsu klientiem Baltijā, mēs rūpīgi sekojam līdzi situācijas attīstībai Ukrainā, sankciju aktualitātēm un rīkojamies saskaņā ar atbildīgo iestāžu norādījumiem," piebilda Upenieks.

"Severstal Distribution" konsolidētais apgrozījums 2020.gadā bija 719,556 miljoni eiro, kas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa pieauga par 45,5% un bija 29,1 miljons eiro. Savukārt pati "Severstal Distribution" 2020.gadā strādāja ar 719,556 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 17,9% un bija 28,811 miljoni eiro.

Vienlaikus "TT Baltics" 2020.gadā strādāja ar 8,101 miljona eiro apgrozījumu, kas ir 4,6 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi palielinājās par 5,8% un bija 2,204 miljoni eiro.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pirms 2020.gada "TT Baltics" strauji attīstījās, bet 2020.gadā uzņēmuma darbību negatīvi ietekmēja Covid-19 pandēmija. "TT Baltics" samazināts darbinieku skaits un citi izdevumi, kā arī saņemti maksājumu samaksas termiņu pagarinājumi. 2020.gadā uzņēmumā strādāja 20 darbinieku, kas ir par 10 darbiniekiem mazāk nekā gadu iepriekš.

"TT Baltics" darbību Baltijā sāka 2018.gada rudenī. Kompānija "TT Baltics" reģistrēta 2018.gada jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 282 800 eiro. Uzņēmums pieder Krievijā reģistrētajai "KN-Holding", bet tās patiesais labuma guvējs ir Mordašovs.

Latvijā plāno ienākt pasaulē lielākā tūrisma un izklaides kompānija TUI, svētdien vēstīja LNT Ziņas.

Raidījums šai informācijai guvis apstiprinājumu kompānijas galvenajā birojā Vācijā. Plašāki komentāri gan tikšot sniegti vien pēc dažām nedēļām.

TUI darbības izvēršana Latvijā, pēc ekspertu teiktā, ir ļoti labas ziņas ceļotājiem, jo pavērtos iespējas par draudzīgākām cenām nokļūt tālos un eksotiskos galamērķos.

TUI grupai bez ceļojumu aģentūrām pieder arī sešas aviokompānijas ar apmēram 150 lidmašīnu floti, kā arī kruīza kuģu līnijas un vairāk nekā 300 viesnīcas un kūrorti visā pasaulē.

Tūrisma nozares eksperti atzīst, - ja TUI Latvijā darbosies kā pilnvērtīga tūrisma kompānija un savus čarterus veiks no lidostas Rīga, tas kardināli mainīšot konkurenci tūrisma biznesā.

Vācijas tūrisma operatora TUI zaudējumi aprīlī-jūnijā, kas ir uzņēmuma finanšu gada trešais ceturksnis, bijuši 1,5 miljardi eiro pretēji 49 miljonu eiro peļņai šajā pašā ceturksnī pērn, liecina kompānijas ceturtdien publiskotais pārskats.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ šajā ceturksnī TUI bijis spiests atcelt gandrīz visas rezervācijas.

Salīdzinot ar pagājušā gada aprīli-jūniju, šogad šajos trīs mēnešos TUI ieņēmumi samazinājušies par 98,5% līdz 72 miljoniem eiro, un tas nozīmē, ka ieņēmumi nav seguši uzņēmuma darbības izdevumus.

Pēc pandēmijas dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu mazināšanas TUI pieņēmis 1,7 miljonus rezervāciju.

Jau vēstīts, ka trešdien TUI paziņoja, ka saņems no valsts vēl 1,05 miljardu eiro aizdevumu, kas kompānijai palīdzēs pārdzīvot kooronavīrusa pandēmijas izraisīto krīzi.

Šis būs jau otrais Vācijas valsts aizdevums TUI. Pirmais aizdevums 1,8 miljardu eiro apmērā tika apstiprināts aprīlī.

Eiropas lielākais tūrisma koncerns TUI sākot ar marta mēnesi ir uzsācis apjomīgu mārketinga kampaņu „Ceļošanas ABC”, kuras uzdevums ir parādīt gala klientam šī koncerna daudzveidīgo piedāvājumu. Iepriekšējā periodā liels uzsvars mārketingā tika likts uz koncerna zīmola popularizēšanu kā atvaļinājuma laimes zīmi - kvalitāte, suverenitāte un paļaušanās. Pagājušajā gadā (2005) TUI mārketinga rīcībā bija 28 miljoni eiro, taču vidēji koncerns līdz šim ir tērējis 10 miljonus eiro gadā. Līdz šīm TUI galvenā mārketinga stratēģija bija akcentēt pludmales tūrismu, taču tagad ir vēlme spēcīgāk iezīmēt arī citus piedāvājumus. „Ceļošanas ABC” ir bilžu mozaīka, kurā pēc alfabēta principa tiek atainotas TUI koncerna piedāvājuma iespējas. Šī mārketinga ideja ar alfabētu piedāvā ļoti plašas tēmu variācijas. Katrs alfabēta burts tiek ielikts attiecīgajā bildē, kura prezentē kādu no ceļošanas iespējām. Kombināciju variācijas liek saprast klientam, ka TUI piedāvā ceļojumus, kurus tūrists koncerna mājas lapā var veidot pats no dažādiem piedāvājumiem. Agrākajos laikos bija populāri standartizētie ceļojumi, taču tagad aizvien biežāk tūristi paši kombinē savu ceļojumu. TUI mārketinga vadītājs Andreas Faahs atzīmē žurnālam Touristik Report (Vācija), ka TUI mārketings ir sadalīts sekojošās nodaļās: zīmola menedžments, stratēģiskā mārketinga plānošana un klientu vērtību mārketings (katalogu produkcija un plašu saziņas līdzekļu menedžments).

Šodien notiks Satiksmes ministrijas un Ārlietu ministrijas saskaņoti avioreisi, lai no Ēģiptes varētu atgriezties Latvijas valstspiederīgie, kuri devušies ceļojumā ar sankcijām pakļautā tūroperatora SIA "TT Baltics" organizēto lidojumu, informēja Satiksmes ministrijas pārstāvji.

"TT Baltics" ir TUI franšīzes turētājs Baltijā, un tas ir pakļauts sankciju ierobežojumiem un nevar nodrošināt klientu atgriešanos Latvijā.

Atbilstoši Eiropas Padomes regulai par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā no šā gada 28.februāra Latvijas gaisa telpu aizliegts izmantot visiem gaisa kuģiem, kas ir tiešā vai netiešā Krievijas pilsoņu kontrolē neatkarīgi no valsts, kurā gaisa kuģis ir reģistrēts.

Minētās sankcijas attiecas arī uz avio čarterreisiem, ko šā gada martā plānoja veikt tūroperators "TUI Baltic".

Pašlaik tiek plānoti četri avio reisi.

Šajās brīvdienās no Ēģiptes kūrortpilsētām Hurgadas un Šarmelšeihas Latvijā tiks nogādāti 349 valstspiederīgie, tostarp 65 bērni.

Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Vācijas tūroperators Tui lūdzis Grieķijas viesnīcu īpašnekiem slēgt jaunus līgumus, kuros runāts par veidu, kā kompānijas norēķināsies, ja Grieķija pametīs eirozonu un sāks izmantot jaunu valūtu, vēsta BBC.

Tūroperatora Tui runasvīrs apstiprināja šo kompānijas soli gan Vācijas laikrakstam Bild, gan medijam BBC.

Vēstulē Tui norādīja, ka tai ir tiesības maksāt jebkurā valūtā, kas attiecīgajā laika posmā tiks lietota.

«Ja eiro vairs turpmāk nebūs Grieķijas valūta, tad Tui drīkstēs samaksāt vajadzīgo naudas summu jaunajā valūtā,» norādīts vēstulē. Tajā runāts arī par valūtas maiņas kursu, kam jābūt likumīgi noteiktam.

Savukārt Andreas Andreadis, Grieķijas Tūristu padomes prezidents, norādīja, ka Tui nevar piespiest viesnīcu īpašnieku parakstīt šādu līgumu.

Pērn uz Grieķiju ceļojumos devās vairāk nekā divi miljoni vāciešu, kas veidoja lielāko daļu ārvalstu viesu.

Pasaules ekonomika atkal nonākusi nedrošā stāvoklī - attīstīto valstu valdības mazina izdevumus un arī privātais sektors kļūst arvien piesardzīgāks. Bezdarba līmeņi daudzās attīstītajās valstīs pieaug līdz divciparu procentiem, radot darbavietu krīzi, raksta CNBC.

Tomēr dažas no pasaulē lielākajām kompānijām rietumu un jaunajos tirgos nelikvidē darbavietas, bet gan pieņem darbā jaunus darbiniekus.

Medijs izveidojis pasaulē 10 lielāko darba devēju sarakstu (biržās kotēti uzņēmumi). Tas veidots, ņemot vērā pasaules akciju indeksus, kompāniju tīmekļa vietnes, gada pārskatus un citu publiski pieejamu informāciju. Veidojot šo sarakstu, vērā ņemti pilna laika darbinieki, izņemot dažus gadījumus, kad bizness lielā mērā atkarīgs no nepilna laika darbiniekiem.

Pasaulē lielākie darba devēji darbojas dažādās nozarēs, piemēram, mazumtirdzniecībā, telekomunikācijās, enerģētikā un banku sektorā. Medijs aprēķinājis kompāniju ieņēmumus uz darbinieku un peļņu uz darbinieku, pamatojoties uz to 2010. gada peļņu. «Dažas no šīm organizācijām varētu jūs pārsteigt, bet citas ir slavenas to lieluma un globālā pārklājuma dēļ,» raksta CNBC.

Db.lv veica uzņēmumu aptauju, lai noskaidrotu, kādas sporta un kultūras aktivitātes tie organizē saviem darbiniekiem. Vairāki no aptaujātajiem uzņēmumiem motivē darbiniekus piedalīties ne vien ikgadējās sporta spēlēs vai dažkārt rīkotos atpūtas pasākumos, bet pat organizē uzņēmuma sporta komandas, korus, hobiju izstādes utml..

Antra Viļuma, RBSSKALS sabiedrisko attiecību speciāliste:

"RBSSKALS grupas uzņēmumu darbiniekiem tiek piedāvāts atbalstīt viņu iniciatīvu un idejas. Tās nav regulāras iknedēļas aktivitātes, bet gan dažādu ideju realizēšana. Vairākus gadus RBSSKALS komanda piedalījās AVE SOL rallijā, pagājušajā vasarā mūsu komanda piedalījās Streetbola čempionātā. Katru gadu ir citas aktivitātes, jo mēģinām nevis darbiniekus izklaidēt, bet atbalstīt viņu vajadzības, vēlmes un iniciatīvu. Dažkārt top projekti, kas ir pārsteigums citiem darbiniekiem un vadībai. Piemēram, uz uzņēmuma 15 gadu jubileju tika iestudēts muzikāls priekšnesums uz būvmateriāliem.

Latvijas 100 lielākie uzņēmumi kopā nodarbina ap 80 tūkst. strādājošo un atspoguļo līdzīgas tendences tautsaimniecībā kopumā – darbinieku skaits kopš krīzes ir pieaudzis, tomēr nav atgūts pirmskrīzes līmenis.

Tā liecina Lursoft un Dienas Biznesa (DB) veidotā TOP 500 dati. 2013. gadā TOP 100 uzņēmumos strādāja 79 544 darbinieki, kas salīdzinājumā ar 2008. gadu, bija par 3,3 tūkstošiem mazāk. 2008. gadā lielākajos uzņēmumos strādāja 82 919 cilvēki. Viszemākais līmenis apskatītajā laika posmā bija 2010. gadā, kad TOP 100 uzņēmumi nodarbināja 73 521 strādājošo. Kopš 2011. gada darbinieku skaits sācis palēnām pieaugt. Dati par 2014. gadu vēl nav pieejami par visiem TOP 100 uzņēmumiem, tāpēc analīze par tiem gaidāma rudenī. Strauju strādājošo skaita pieaugumu uzrāda vien atsevišķi, uz roku pirkstiem skaitāmi uzņēmumi, kas būtībā lielākoties vieni paši arī ietekmē kopējo TOP 100 saraksta statistiku.

Ar zaudējumiem strādājošā Vācijas aviokompānija Air Berlin trešdien paziņoja, ka pārrunās iespējas pārvietot daļu no tās lidmašīnu flotes uz jaunu grupu, ko izveidos Vācijas tūrisma gigants TUI un Abū Dabī bāzētā lidsabiedrība Etihad Airways.

Air Berlin apspriedīs iespējas nodot 35 lidmašīnas, tostarp 14, kuras jau tiek nomātas no TUI struktūrvienības TUIfly, jaunai aviokompānijai, kuru izveidos TUI un Etihad Airways, norāda lidsabiedrība.

Šī plāna realizācija gan ir atkarīga no veiksmīgām pārrunām un regulatoru apstiprinājuma.

Atsevišķā paziņojumā Etihad Airways pavēstīja, ka jaunā aviosabiedrība apkalpos visaptverošu maršrutu tīklu no Vācijas, Austrijas un Šveices.

Air Berlin akcionārs Etihad Airways pēdējos gados palīdzējis ar regulārām investīcijām uzturēt Vācijas aviokompānijas darbību.

Air Berlin pirms mēneša paziņoja par restrukturizācijas plānu, kas paredz samazināt tās lidmašīnu skaitu un likvidēt 1200 darbavietas.

Ar tālu un eksotisku galamērķi sevi pieteicis tūroperators Itaka, kas atpūtniekus vedīs no Rīgas uz Madagaskaru, otrs jaunpienācējs TUI pagaidām ir bez īpašiem pārsteigumiem

2019. gada vasaras sezonā Itaka Latvija no Rīgas lidostas piedāvās sešus galamērķus – Turcijas pilsētas Izmiru un Bodrumu, Zakintas salu un Krētas rietumu daļas pilsētu Hanju Grieķijā, kā arī čarterreisus uz Albāniju un Madagaskaru (Nosy Be). Savukārt SIA TT Baltics, kas uz franšīzes līguma pamata izmanto TUI zīmolu, Baltijas tirgū ir ienākusi ar ceļojumiem uz trim valstīm – Spāniju, Kipru un Turciju.

Uzņēmuma Novatours vadītājs Leonīds Močeņovs ir atturīgs, vērtējot, kādu ietekmi uz atpūtas ceļojumu tirgu Latvijā atstās Itaka Latvija un TUI zīmola pārstāvju darbības uzsākšana. «Vēl ir pāragri spriest, jaunpienācējus varēsim vērtēt pēc kāda laika – pēc rezultātiem un padarītā darba,» viņš nosaka.

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Pēdējā laikā Latvijā ļoti liels valdes locekļu skaits ārvalstu uzņēmumos, lai visas uzņēmumu valdes amatpersonas varētu iegūt termiņuzturēšanās atļaujas (TUI), ir kļuvusi par tendenci, atzina premjers Valdis Dombrovskis LNT raidījumā 900 sekundes. Šāda nepilnība likumā ir jānovērš nekavējoties, viņš uzsvēra.

Jau rakstīts – ja ārzemnieks iegulda Latvijā reģistrētā firmā 25 tūkstošus latu un firma gadā nodokļos samaksā vismaz 20 tūkst. Ls, ārvalstnieks var saņemt uzturēšanās atļauju. Tāpat TUI saņem visi uzņēmuma valdes locekļi. Tādējādi vairāki uzņēmumi pamanījušies šādā veidā nodrošināt savu valstu pilsoņiem uzturēšanās atļaujas un nemaz neslēpj savu mērķi. «Iemesls, kāpēc mums ir tik daudz investoru, ir Latvijas likumu dotā iespēja investēt šeit un iegūt uzturēšanās atļauju par relatīvi zemām izmaksām un ātrā laikā. Migrācijas dienests Latvijā ir ļoti profesionāls un efektīvs. Ja dokumenti ir kārtībā, viņi uzturēšanās atļauju var piešķirt piecu darba dienu laikā,» iepriekš atzina Ķīnas uzņēmējs Juans Šao. Viņš neslēpj, ka pārstāv uzņēmumu, kas palīdz tautiešiem iegūt uzturēšanās atļaujas daudzās pasaules valstīs, tagad arī Latvijā.

Eiropas lielākais ceļojumu koncerns TUI, pēc paša sniegtās informācijas, 2005/2006 ceļojumu gadu ir uzsācis ar pārliecinošu pieaugumu. Šajā ziemas sezonā uzņēmums ir reģistrēji 2,4% pieaugumu apgrozījumā un 6% pieaugumu dalībnieku ziņā. Vasarā šie rādītāji apgrozījuma un dalībnieku ziņā bija par 2% lielāki par iepriekšējā gada ļoti augstajiem rādītājiem. Visspēcīgākajam ceļojumu mērķim – Spānijai - ir pieaugums par 5%. Vācija ir par 1,5% virs pērnā gada rādītājiem. Pirmās vasaras sezonas pasūtījumu nedēļas ir bijušas ļoti daudzsološas. Austrumu puses Vidusjūras reģionā pozitīvā tendence ir samazinājusies putnu gripas un karikatūru strīda dēļ, tomēr to kompensēs pieaugums Spānijā un Grieķijā. TUI 2006. gada vasaras sezonā prioritāte būs cenu stabilitāte. Lielu pieaugumu ir radījusi arī pasūtīšana internetā: 1,8 miljardi eiro pērn, t.i. pieaugums par 44%. Papildus pieauguma impulsus interneta sfērā solās sniegt arī jumta organizācijas zīmola portāla www.tui.com ieviešana pagājušā gada decembrī. Kopš tā laika ievērojami ir pieaugusi viesnīcu un lidojumu pasūtīšana.

Latvijas valsts kopbudžetā iespaidīgākās nodokļu summas iemaksā uzņēmumi no finanšu sektora – īpaši, bankas, meža nozares, transporta un loģistikas, IT sektora un telekomunikāciju jomas, liecina Baltijas komunikāciju centra veiktie aprēķini.

Ja aplūko nodokļu nomaksu uz vienu darbinieku, tad līderi šajās pozīcijās ir bankas, IT programmizstrādātāju un servisa sniedzēju uzņēmumi, kas gadā par vienu darbinieku nodokļos nomaksā līdz pat 20 tūkstošiem eiro.

Kā liecina Finanšu ministrijas dati, vieni no lielākajiem ar atalgojumu saistīto nodokļu maksātājiem ir finanšu sektora pārstāvji – bankas. Par banku darbiniekiem gadā tiek nomaksāti iespaidīgi nodokļi. Kopējās iemaksas veidojas no divām daļām – iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ko maksā darba ņēmējs, un Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, ko maksā darba devējs.

Šie nodokļi tiešā veidā liecina par attiecīgajā nozarē strādājošo algām, labklājību un netieši - par to, ka uzņēmumi pilnībā atrodas baltās ekonomikas sektorā. Regulāras iemaksas sociālās apdrošināšanas valsts budžetā darba ņēmējam sniedz iespēju saņemt apmaksātu veselības aprūpi, pensiju, slimības pabalstu, bērnu kopšanas atvaļinājumu pabalstu, invaliditātes pensiju, kā arī ikmēneša maksājumu darba zaudēšanas gadījumā.

Pēc krīzes strauji pieaugušo nebanku kreditēšanas biznesu Latvijas valsts iestādes pašlaik vēlas iegrožot, uzliekot griestus procentu likmēm; citur Eiropā iet atšķirīgu ceļu .

Saeimā pašlaik ir atvērti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuros iecerēts noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līgumu izmaksas, izteiktas gada procentu likmē, nedrīkstēs pārsniegt 100%. Šaubas ir izteiktas gan par to, cik saprātīgi ir gada procentu likmes attiecināt uz īstermiņa aizdevumiem, gan par to, vai no šādiem ierobežojumiem maz būs kāds reāls labums. Vienlaikus ātrie kredīti nav unikāla Latvijas parādība – ar to radītajām sekām saskaras arī citur. Piemēram, Lielbritānija dažādu «griestu» ieviešanas vietā ir izvēlējusies radikāli reformēt tirgus uzraudzību. No aprīļa Godīgas tirdzniecības birojs (britu analogs Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centram) Lielbritānijā tiks aiz-stāts ar daudz lielāku varu apveltīto Finanšu uzvedības uzraudzības iestādi. Par ātrajiem kredītiem un Lielbritānijas izvēlēto ceļu intervijā Dienas Biznesam stāsta patērētāju kreditēšanas eksperts ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Godīgas tirdzniecības birojā Rejs Vatsons.

2013.gadā Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja 737,6 tūkstošus latu jeb 1,05 miljonus eiro. Laika posmā no 1. janvāra līdz 31. decembrim Maksātnespējas administrācija sedza 1 418 darbinieku prasījumus 128 maksātnespējīgajos uzņēmumos.

Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam bija Ls 520 jeb 740 eiro.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2013. gadā izmaksātas MSIA Gādība 184 darbinieku prasījumu apmierināšanai 109 tūkst. Ls(155,3 tūkst. eiro), MSIA Namu apsaimniekošana 116 darbinieku prasījumu apmierināšanai 41,9 tūkst. Ls (59,6 tūkst. eiro) un MSIA GT Auto 44 darbinieku prasījumu apmierināšanai 27,5 tūkst. Ls (39,2 tūkst. eiro) apmērā u.c.

«Pēdējos gados samazinājās gan izmaksātā kopsumma no darbinieku prasījumu garantiju fonda, gan darbinieku skaits, kam no darbinieku prasījumu garantiju fonda segti darbinieku prasījumi. Summas samazinājums būtībā saistīts gan ar to, ka samazinājies maksātnespējīgo darba devēju skaits, gan ar to, ka no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksājamo summu aprēķins piesaistīts valstī noteiktajai minimālajai mēnešalgai. Ja segto darbinieku prasījumu apjomu un skaitu salīdzinām ar iepriekšējiem gadiem, tad, piemēram, 2012.gadā darbinieku prasījumi tika segti vairāk kā 1 milj. latu apmērā kopumā 2 tūkst. maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem, savukārt 2011.gadā izmaksātā summa sasniedza gandrīz 2 milj. latu un tika segti 3 870 darbinieku prasījumi,» norāda Maksātnespējas administrācijas direktors Ervīns Ābele.

Šī gada pirmajos desmit mēnešos valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 483 523 latu apmērā, informē Maksātnespējas administrācijas direktora vietniece finanšu jautājumos Baiba Banga.

2008.gada desmit mēnešos iir apmierinājusi 59 maksātnespējīgo uzņēmumu 409 darbinieku prasījumus. Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam 2008. gada desmit mēnešos bija 1 182 Ls.

2008.gada oktobrī Maksātnespējas administrācija darbinieku prasījumu apmierināšanai no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājusi 96 389 Ls 73 darbiniekiem no 6 maksātnespējīgiem uzņēmumiem. Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam 2008. gada oktobrī bija 1 320 Ls.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem šī gada desmit mēnešos piešķirtas SIA LIEPAJA PELLETS 36 darbinieku prasījumu apmierināšanai 87 407 latu apmērā, SIA AMAZING LATVIJA 26 darbinieku prasījumu apmierināšanai 71 727 latu apmērā, SIA MC ALIANSE 20 darbinieku prasījumu apmierināšanai 56 846 latu apmērā, SIA „BŪVTEHRENT” 34 darbinieku prasījumu apmierināšanai 24 315 latu apmērā, SIA EKRĀNS, KINO UN VIDEO 10 darbinieku prasījumu apmierināšanai 20 413 latu apmērā, SIA GALIŅI 13 darbinieku prasījumu apmierināšanai 20 180 latu apmērā, SIA TALSU GALDNIEKMEISTARS 17 darbinieku prasījumu apmierināšanai 17 886 latu apmērā, SIA 21ST DRIVE TECHNOLOGY 9 darbinieku prasījumu apmierināšanai 15 835 latu apmērā, SIA VEF KTR 23 darbinieku prasījumu apmierināšanai 12 722 latu apmērā un maksātnespējīgās SIA EMPIRE HAIR DESIGN 5 darbinieku prasījumu apmierināšanai 11 814 latu apmērā.

Pēdējā gada laikā mēneša pamatalga Latvijā ir palielinājusies vidēji par 4.4%, bet gada kopējā alga (ieskaitot arī atalgojuma mainīgo daļu) – par 5,1%, liecina vadības konsultāciju uzņēmuma Fontes ikgadējā atalgojuma pētījuma rezultāti.

Fontes vispārējā atalgojuma pētījums parāda, ka pieaug to darba devēju skaits, kuri vismaz vienai darbinieku grupai organizācijā piedāvā elastīgu darba laiku, darbu attālināti vai papildus apmaksātas brīvdienas. Šī tendence norāda, ka Latvijā arvien aktuālāka tēma ir darba un privātās dzīves balanss. Darbinieki arvien vairāk izvēlas sev tādu darba vidi, kuru būtu visērtāk savienot ar savu privāto dzīvi.

«Ja iepriekšējos gados mēs runājām par to, ka iezīmējas tendences balansam starp darbu un privāto dzīvi, tad šobrīd mēs varam teikt, ka tendence tikai pieņemas spēkā,» novērojusi SIA Fontes Vadības konsultācijas valdes locekle Anta Praņēviča.

2020.gadā pieaugušas naudas summas, ko Maksātnespējas kontroles dienests izmaksājis maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai, informē Maksātnespējas kontroles dienests.

2020.gadā Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 980 915 eiro apmērā 73 maksātnespējīgo uzņēmumu 1376 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2020.gadā bija 1440 eiro.

Salīdzinājumā ar 2019.gadu ir pieaugusi gan kopējā izmaksātā summa, kas 2019.gadā veidoja 1 711 943 eiro, gan darbinieku prasījumu skaits, apmierinot 1269 darbinieku prasījumus, gan arī vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa, kas 2019.gadā bija 1342 eiro.

2020.gadā sarucis vien maksātnespējīgo uzņēmumu skaits, kas 2019.gadā bija 112. Secināms, ka uz ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtisku ietekmi atstājuši Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, proti, līdz 1.septembrim kreditoriem bija aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus. Moratorijs tika noteikts atkārtoti no 2020.gada 23.decembra līdz šā gada 1.martam.

Lai Latvijā varētu ieviest daudzās Eiropas valstīs sekmīgi strādājošu finanšu bonusu sistēmu, ir vajadzīgi normatīvo aktu grozījumi.

Šobrīd gan vēl nav skaidrs, kādi bonusi darbinieku finansiālās ieinteresētības instrumenti - darbinieku finanšu iesaistei (DFI) - Latvijā varētu tik ieviesti. Lai meklētu risinājumu, Finanšu ministrijā izveidota darba grupa ar mērķi sagatavot normatīvo aktu grozījumus un veicināt darbinieku finansiālo iesaisti, sākotnēji jautājumu skatot sašaurināti - akciju opcijām piemērojamā nodokļu režīma izstrādes kontekstā.

Bonusu sistēma

«Lai arī vecajās ES dalībvalstīs veiksmīgi tiek izmantoti vairāki DFI modeļi, Latvijā ir uzsākta diskusija par vienu no tiem - iespēju darbiniekiem piešķirt akcijas,» skaidro Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) tautsaimniecības eksperts Mārcis Dzelme. Viņš norāda, ka šobrīd valsts faktiski visu atbildību par darbinieku noturēšanu Latvijā un uzņēmumā ir uzvēlusi uz darba devēja pleciem, kamēr citās Eiropas valstīs valsts politika ir vērsta uz to, lai darba devēji būtu ieinteresēti iesaistīt darbiniekus finansiāli uzņēmuma darbā.

Tūrisma operators TUI Travel sava 2009./2020. finanšu gada pirmo deviņu mēnešu laikā strādājis ar 409 miljonu sterliņu mārciņu lieliem zaudējumiem, norādot, ka finanšu situāciju negatīvi ietekmējis Īslandes vulkāna izvirdums, kā arī apgrūtinošā tirdzniecība Lielbritānijā, ziņo AFP.

Attiecīgajā laika periodā pirms gada kompānijas zaudējumi bija 304 miljoni mārciņu.

TUI Travel norāda, ka Īslandes vulkāna izvirdums kompānijai izmaksājis aptuveni 105 miljonus mārciņu, kas ir par 15 miljoniem mārciņu vairāk nekā liecināja iepriekšējie aprēķini.

Lielbritānija kompānijas veiksmīgai darbībai traucēja gan vulkāna dēļ slēgtās lidostas, kā arī valdības taupības pasākumu piekopšana, kuru rezultātā tika samazināti valsts tēriņi.