Jaunākais izdevums

Tukuma lidosta komercreisus plāno sākt jau šogad, taču potenciālās lidsabiedrības vēl nenosauc.

Termināli paredzēts nodot ekspluatācijā jūlijā, savukārt precīzus datumus, kad varētu noslēgties ietekmes uz vidi novērtējuma process, pagaidām noteikt nav iespējams, saka SIA Tukums Aiport komercdirektore Ilze Lontona. DB jau vēstījis, ka Vides pārraudzības valsts birojs lika lidostai Jurmala Airport papildināt ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu. Pēc tā pabeigšanas atkārtoti tiks rīkota projekta sabiedriskā apspriešana, saka I. Lontona.

Komercreisu sākšanai vēl nepieciešams sertificēt lidlauku kā pirmās kategorijas instrumentālās nolaišanās lidlauku. Šobrīd lidostā ir uzstādīta instrumentālās nolaišanās sistēma (ILS), attiecīga radiobāka un sertificēta gaismas signālu sistēma, kā arī ir noslēgts līgums ar valsts a/s Latvijas gaisa satiksme par gaisa satiksmes vadības pakalpojumiem. «Plānojam sākt regulārus komercreisus šī gada laikā,» sola I. Lontona.

Šobrīd lidlauks ir sertificēts neregulārajiem pasažieru, pasta un kravas pārvadājumiem un tiek izmantots pasažieru un kravu pārvadājumiem ar lidmašīnām, kuru maksimālā pacelšanās masa ir līdz 5,7 t. Pārsvarā tur tiekot apkalpoti sporta, privātie un vieglie lidaparāti. Taču SIA Tukums Airport plāno palielināt lidojumu skaitu no vidēji 300 lidojumiem līdz vidēji 3000 lidojumiem gadā.

Vaicāta, kuras lidsabiedrības ir izrādījušas interesi par lidostas pakalpojumu izmantošanu, viņa teic, ka norit pārrunas ar vairākām kompānijām, tostarp – zemo cenu lidsabiedrībām, bet precīzāku informāciju pagaidām nevarot sniegt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tukums Airport neatsakās no plāniem par Jūrmalas lidostas darbības paplašināšanu

LETA, 16.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Tukums Airport, ievērojot atbilstošās prasības, centīsies turpināt Tukuma lidostas jeb lidostas Jūrmala paplašināšanu, pieļaujot iespēju arī gatavot jaunu ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu.

SIA Tukums Airport juriste Viktorija Šalajeva aģentūrai LETA skaidroja, ka saistībā ar Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) atzinumu, kas aptur paplašināšanos, SIA Tukums Airport ieskatā IVN procedūras gaitā sniegtā atzinuma mērķis ir nevis aizliegt lidostai attīstīties, bet norādīt uz nepilnībām iesniegtajā ziņojumā.

«VPVB uzskata, ka daži no aprēķiniem iesniegtajā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā tika veikti nepareizi, tomēr speciālisti, kuri izstrādāja ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu lidostas Jurmala Airport darbības paplašināšanai, tam nepiekrīt,» skaidroja Šalajeva, informējot, ka patlaban tiek noskaidrota situācija un, tiklīdz būs vairāk skaidrības, SIA Tukums Airport veiks tālākās darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Protestējošajiem Tukuma iedzītovtājiem par prieku, nolemts atkārtoti veikt sabiedriskās apspriešanas un veikt ietekmes uz vidi novērtējumu.

Vides pārraudzības valsts birojā (VPVB), izvērtējot SIA Tukums Airport Jūrmalas lidostas darbības paplašināšanas ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, nolemts, ka iesniedzējam tas jāpapildina un jārīko atkārtota sabiedriskā apspriešana.

Vides pārraudzības valsts biroja Ietekmes uz vidi novērtējuma nodrošināšanas daļas vadītāja Ērika Ulāne aģentūru LETA informēja, ka VPVB ir uzdevis lidostas uzņēmumam novērst nepilnības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā un nodrošināt tā atkārtotu sabiedrisko apspriešanu.

Tas nozīmē, ka atkārtoti notiks arī sabiedriskās apspriešanas sapulces, skaidroja Ulāne, piebilstot, ka, izvērtējot ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumus, VPVB tā ir ierasta prakse, ka ziņojumi netiek akceptēti ar pirmo reizi, jo apjomīgajā dokumentā uzņēmēji bieži palaižot garām atsevišķas prasības. Parasti VPVB pieprasa iesniegt papildinājumus, taču šajā lidostas ziņojumā konstatēta virkne trūkumu, tāpēc nolemts to atdot atpakaļ uzlabošanai un atkārtotai apspriešanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostas Rīga straujāku izaugsmi varētu garantēt vien liela partnera piesaiste, piemēram, no Āzijas

Tā sarunā ar DB norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Lidosta joprojām apkalpo pusi no Baltijas aviopārvadājumu tirgus.

Aktīvāki tranzītā

Atrauti no valsts un tūrisma industrijas lidosta var neierobežoti attīstīties tikai tranzīta virzienā, kas šobrīd veido ap 30,5% kopējā pasažieru skaita, bet lidojumos no viena punkta uz otru attīstība iet roku rokā ar kopējām aktivitātēm valstī, cilvēku migrāciju u.tml. No tranzīta lidosta iegūst arī vairāk galamērķu, un nākotnē šis skaitlis varētu pieaugt, domā A. Mūrnieks. Runa esot par potenciāluĀzijas tranzīta centru, kam, protams, vajadzīgs spēcīgs partneris, lidsabiedrība, kura gribētu uz tranzīta centra principa vest pasažierus tālajos lidojumos uz šejieni. Un tad pasažieru tālāka apkalpošana Baltijas reģionā varētu notikt, izmantojot nacionālo aviosabiedrību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Matīss: Tukuma lidostai jāizpildai visas prasības; atkāpes nav iespējamas

BNS, 08.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tukuma lidostas projekts ir pozitīvs, taču jāizpilda visas prasības - nekādas atkāpes nav iespējamas, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

«Tukuma lidostas projektu es vērtēju pozitīvi. Tas būtu tiešām tāds labs projekts - vēl viena lidosta Rīgas tuvumā, kur, iespējams, varētu apkalpot zemo cenu aviokompānijas, bet tomēr jāņem vērā, ka ir noteiktas procedūras un prasības. Šajā gadījumā tās ir vides prasības, iedzīvotāju intereses, sabiedriskās apspriešanas, un pēdējais klupšanas akmens, cik es saprotu, ir šie vides un trokšņa jautājumi. Tie ir jāatrisina, bez tiem jau, protams, nav iespējama nekāda attīstība. Tāpat jātiek skaidrība ar visām prasībām regulāriem lidojumiem, kas attiecas gan uz muitu, robežsardzes funkcionēšanu, gan gaisa satiksmes vadību un visiem pārējiem jautājumiem. (..) Lidostas ir tiešām paaugstinātas bīstamības objekti, kur ir jāizpilda pilnīgi visas prasības, nekādas atkāpes ne no vienas normas nav iespējamas,» klāstīja Matīss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ietekmes uz vidi novērtējuma prasības uzskata par nepamatotām

«Birokrātiska pieeja,» – tā Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu lidostas Jurmala Airport (Tukuma lidostas) darbības paplašināšanai vērtē SIA Tukums Airport juriste Viktorija Šalajeva. Savukārt VPVB direktors Arnolds Lukšēvics neredz objektīvu iemeslu tam, kāpēc ziņojuma izstrādātājs SIA Latekoil nav veicis visus nepieciešamos ietekmes uz vidi novērtējumus.

Jau vēstīts, ka ne IVN iekļautais trokšņu novērtējums, ne ietekmes uz gaisa kvalitāti novērtējums VPVB ieskatā nav veikts atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tā kā ziņojums jau vairākkārt ticis pārstrādāts (pirmoreiz iesniegts VPVB 2012. gada 12. decembrī), šoreiz birojs nevis nodeva to atkārtotai pārstrādāšanai trešo reizi, bet aizliedza pilnībā lidostas paplašināšanos. Tajā paredzēja veikt komerciālos lidojumus, palielinot to skaitu līdz 3000 pacelšanās un 3000 nolaišanās reizēm gadā laikā no sešiem rītā līdz pusnaktij. Līdz ar to patlaban lidosta var turpināt darboties vien esošajā režīmā. Proti, pēc nodošanas ekspluatācijā tā varētu izmantot jauno lidostas ēku, bet lidmašīnu (līdz 5,7 t) pacelšanās/nolaišanās gadījumu skaits gadā nevarēs pārsniegt 130. Turklāt lidojumi veicami vien diennakts gaišajā laikā. VPVB atzinuma mērķis tomēr ir nevis aizliegt lidostai attīstīties, bet norādīt uz nepilnībām iesniegtajā ziņojumā, norāda V. Šalajeva. Pēc viņas teiktā, ziņojumu izstrādājušie speciālisti nepiekrīt VPVB atzinumam. «Lidostas attīstības plāni nav mainījušies un, bez šaubām, tiks sperti visi nepieciešamie soļi, lai atrisinātu radušos situāciju,» uzsver lidostas juriste, piebilstot – tiklīdz situācija tiks noskaidrota, Tukums Airport veiks tālākās darbības. Viņa gan neprecizēja, kādas tās būs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tukuma lidosta SIA Sky Port līdz šim bijis perspektīvs, bet snaudošs biznesa aktīvs, kuras attīstību nosaka arvien pieaugošā aviācijas nozīme pārvadājumo, to intervijā DB stāsta naftas produktu pārkraušanas termināļa SIA Naftimpeks valdes priekšsēdētājs un degvielas uzpildes operatora RixJet Riga valdes loceklis Raimonds Kisiels.

Viņš atzīst, ka pašlaik vēl ir pāragri runāt par konkrētām iecerēm, jo primārais uzdevums ir veikt visaptverošu auditu par iegādātā aktīva pašreizējo stāvokli, tomēr mērķis ir lidostu un tai pieguļošo teritoriju attīstīt, izmantojot aviāciju.

Fragments no intervijas

Kā no naftas tranzītbiznesa nonācāt līdz lidlauka kompānijas kapitāldaļu iegādei?

Aviācija ir perspektīvs bizness, par to liecina ārzemju pieredze, un, lai arī Latvija ir maza valsts, tomēr pieprasījums pēc aviācijas pārvadājumiem pieaug. Turklāt aviācija ir pārvadātājs, tāpat kā citi transporta veidi. Naftas un tās produktu tranzītbiznesā dažādās kompānijās darbojos jau vairāk nekā 25 gadus, kuru laikā ir meklēti augstākas pievienotās vērtības pakalpojumi, un savulaik tāds tika atrasts un sekmīgi īstenots – degvielas uzpildes kompānija lidmašīnām sākotnēji lidostā Rīga, tagad arī Tallinas lidostā. Rīgas lidostā gaisa kuģu degvielas uzpilde tiek veikta ar hidrantiem, kas šo laiku saīsina līdz 30 minūtēm, bet Tallinā uzpilde notiek no autocisternām. Tādējādi aviācijas tēma nav pavisam sveša, kaut arī lidostu biznesa specifiskajās niansēs vēl nāksies iedziļināties. Tā kā viens no Tukuma lidosta SIA Sky Port līdzīpašniekiem – SIA Wings 4 Sky Group (iepriekš SIA K.S. Avia) piedāvāja iegādāties daļu no tai piederošajām kapitāldaļām par ļoti interesantu cenu, tad arī šis darījums tika uzsākts. Sākotnēji no šī pārdevēja tika nopirkti nepilni 20% Tukuma lidostas operatora kapitāldaļu, bet pašlaik ir parakstīts līgums par vēl 27% daļu iegādi. Kopā tas būs 47%, kas kopā ar Engures novada domei piederošajām 4,25% kapitāldaļu nodrošina vairākumu lidostas operatora kompānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Vēlas Latvijai dot vairāk par izrādi debesīs

Jānis Goldbergs, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidojumu drošums ir galvenais VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) darbībā; apgrozījuma un peļņas kāpums gan sagaidāmi arī šogad

Par to sarunā ar VAS Latvijas gaisa satiksme valdes priekšsēdētāju Dāvidu Tauriņu.

Saistībā ar neseno Sukhoi Superjet 100 katastrofu Maskavā sociālajos tīklos parādījās Šerementjevas lidostas gaisa satiksmes kontrolieru darbam neglaimojoši komentāri. Atceroties vēl arī franču Total prezidenta, kā arī poļu politiķu bojāeju Krievijas lidostās, cik profesionāli ir jūsu kolēģi kaimiņvalstī?

Jebkuram gaisa satiksmes vadības kontrolierim jābūt sagatavotam saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, kuri reglamentē šo darbu.

Vai standarti ir vienādi jums un Maskavas lidostās strādājošajiem?

Galvenie standarti, ko nosaka ICAO, attiecas uz visām šīs Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas dalībvalstīm. Eiropā ICAO standarti tiek vēl pastiprināti. Šis jautājums ir dažādu organizāciju pārziņā, sākot ar Eurocontrol (Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija) un beidzot ar EASA (Eiropas aviācijas drošības aģentūra). Cik katrā konkrētajā gadījumā šie standarti tiek ievēroti, ir katras ICAO dalībvalsts un attiecīgās iestādes atbildība. Mums līdz šim nav bijušas problēmas sadarbībā ar kaimiņvalsts kolēģiem, un nekādi nopietni incidenti nav bijuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Engures novadā bāzētajam uzņēmumam SIA «Sky Port», kas agrāk bija zināms kā SIA «Tukuma lidosta», par stratēģisko investoru ir kļuvis pazīstamais uzņēmējs Raimonds Kisiels. Līdz ar to uzņēmumam mainījusies valde - no 7. marta tajā iekļauts atvaļinātais policijas ģenerālis Juris Rekšņa un Biznesa augstskolas «Turība» Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe. Savu vietu lidostas valdē saglabā arī līdzšinējā valdes locekle Natalie Marsans.

Uzņēmējs, autosportists, Latvijas Automobiļu federācijas (LAF) viceprezidents un jaunais lidostas līdzīpašnieks Raimonds Kisiels jau no 1993. gada aktīvi darbojies naftas produktu transportēšanas sfērā. Kisielam daļēji piederošā kompānija «RIX Jet Riga» šobrīd darbojas starptautiskajā lidosta «Rīga» kā aviācijas degvielas uzpildes operators. Savukārt cits Kisiela uzņēmums «TLL Jet Tallin» šogad sācis nodarboties ar degvielas uzpildi Tallinas lidostā. Kisielam pieder arī uzņēmums «Kennard Aviation Limited», kas turpmāk būs lidostas akciju turētājs.

Kisiels atzīst, ka investīcijas Tukuma lidostā ir nākamais solis, attīstot biznesu dinamiskajā aviācijas nozarē. Viņš min, ka šobrīd lidosta ir pilnībā gatava darbam, jo ir nodrošināta visa nepieciešamā infrastruktūra, personāls un drošības kontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divas dienas – 20. un 21. jūlijā – lidostā Jūrmala notiks aviošovs Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019, kuru realizēs pašmāju pilotu komanda Baltic Bees Jet Team, Dienas Biznesu informēja WOBA organizators Artūrs Šlosbergs.

Aviošovs jau kļuvis par tradīciju. Pērn Jūrmalas lidostā pulcējās vairāk nekā 18 tūkstoši cilvēku, kas bija ieradušies no visas Eiropas. Baltic Bees Jet Team ir vienīgā pilotu komanda Baltijā, kas nodarbojas ar paraugdemonstrējumiem un šova elementiem, bet WOBA šogad Tukumā ir unikāla iespēja divu dienu garumā ieraudzīt pilotu jaunāko sniegumu. A. Šlosbergs uzsvēra, ka pilotu uzstāšanās programma būs vēl vērienīgāka nekā pērn un paraugdemonstrējumi, gan lidojot grupā, gan individuāli, sagādās pārsteigumus arī tiem, kuri šovu apmeklēja pērn.

Galvu reibinošā ātrumā

Interesentus, kuri apmeklēs aviošovu, sagaida galvu reibinoši priekšnesumi, sasniedzot līdz 900 km/h lielu ātrumu gan solo izpildījumā, gan vairākām lidmašīnām lidojot formācijās. Lidojumos izmanto īstus iznīcinātājus F-16 Falcon, JAS 39 Gripen, Eirofighter Typhon, F/A 18. Abās šova dienās būs vairāki priekšnesumi, kā arī iespēja iepazīties ar pilotiem. Būs arī iespēja iekāpt un apsēsties pilota krēslā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar lidlauka attīstību rosība sākas arī saistītos biznesos

Tādus secinājumus pērnā gada nogalē izdarīja Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) dalībnieki, Liepājā diskutējot par reģionālās aviācijas pakalpojumu un lidlauku infrastruktūras attīstību. Kā atzīmē LAD, runa ir par civilās aviācijas lidlaukiem Latvijas reģionos, kas apkalpo nelielu aprūpes areālu un var nodrošināt gan komerciālās, gan vispārējās aviācijas lidojumus, bet ne par Rīgas lidlauku, kura ekspluatants VAS Starptautiskā lidosta Rīga šobrīd ir vienīgā no Latvijas lidostām, kas nodrošina starptautiskā gaisa transporta pārvadājumus no un uz Latviju.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tukuma lidostas saimnieka SIA Sky Port, kas agrāk bija zināms kā SIA Tukuma lidosta, jaunais stratēģiskais investors un vadība trešdien lidostā informēja par tās attīstības plāniem.

Lidostas jaunais investors, uzņēmējs Raimonds Kisiels trešdien intervijā DB atzina, ka vispirms būs neatkarīgs audits, lai varētu saprast katra lidostas objekta pašreizējo stāvokli: «Lidostas skrejceļš ir būvēts padomju laikos militārajām vajadzībām, un tā garumu arī pašlaik neplānoju palielināt. Jāņem vērā, ka Tukuma lidostas skrejceļa, kas padomju laikos būvēts militārajām vajadzībām, pielāgošana tika pabeigta tikai 2012. gadā. Pēc tehniskajiem datiem šajā lidlaukā var nosēsties un pacelties ar pilnām bākām Airbus 319 lidmašīna ar 120 pasažieriem. Iespējams, ir vajadzīgi kādi uzlabojumi, bet to jau rādīs audits».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tukuma apkaimes iedzīvotāju, kuri iebilst pret Tukuma lidostas darbības paplašināšanu, cīņasspars ir sarucis. Šāds iespaids rodas, apmeklējot šonedēļ notikušās sabiedriskās apspriešanas sapulces, kurās Engures novada un Tukuma iedzīvotāji varēja paust viedokli par lidostas attīstītāju sagatavoto un papildināto ietekmes uz vidi (IVN) ziņojumu, vēsta laikraksts Diena.

Savukārt klātienē aplūkojot pašu lidostu, kurai nu jau dots Jūrmalas vārds, nepārprotami esot redzams - lai tā spētu uzņemt pasažierus, būs nepieciešams turpināt intensīvus, iespējams, vairākus mēnešus ilgus darbus. Kā pārliecinājies laikraksts, nesen uzbūvētajai lidostas termināļa ēkai joprojām nav iekšējās apdares un ēku aizņem būvmateriāli un sastatnes, bet tās apkārtējai teritorijai nepieciešama labiekārtošana.

Lidostas Jūrmala IVN ziņojuma autors, uzņēmuma Latekoil vadītājs Valdis Felsbergs nav slēpis - no vides un iedzīvotāju interešu viedokļa vienīgā ar projektu saistītā problēma ir paredzamais troksnis. Tomēr, pēc viņa domām, iedzīvotāju neapmierinātība lielā mērā ir saistīta arī ar jau esošo situāciju - lidostu jau šobrīd izmanto aptuveni 300 lidmašīnu gadā, apkaimē ir arī citi nozīmīgi trokšņa avoti - dzelzceļa līnija un valsts nozīmes autoceļš. Lidojumu skaita pieauguma iespaidā trokšņa intensitāte lidostas apkaimē nepalielināšoties, bet daudzos gadījumos pat samazināšoties, jo tiks izmantotas cita tipa lidmašīnas. Tomēr iedzīvotājiem būšot jārēķinās ar to, ka darba laikā trokšņi būs biežāki, skaidrojis V. Felsbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas ir arī valsts iedzīvotāju mobilitātes jautājums, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) astotajā sanākšanā norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji šodien tikās Liepājas lidostā, kur diskutēja par reģionālās aviācijas pakalpojumu un lidlauku infrastruktūras attīstību.

Patlaban VAS Starptautiskā lidosta «Rīga», kas ir Rīgas lidlauka ekspluatants, vienīgā no Latvijas lidostām nodrošina starptautiskā gaisa transporta pārvadājumus no/uz Latviju. Līdztekus tam ir vēl divi valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauki Liepājā un Ventspilī. Savukārt, Rīgas lidlauks un Liepājas lidlauks (Grobiņas novada Cimdeniekos Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā septiņus km no Liepājas centra) ir vienīgie, kas nodrošina komerciālus - gan regulārus, gan neregulārus - pasažieru gaisa pārvadājumus. Savukārt Ventspils lidlauks apkalpo vispārējās aviācijas lidojumus un speciālos aviācijas darbus, jo šī lidlauka infrastruktūra nav sertificēta komerciālu lidojumu veikšanai, norāda LAD.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KNAB uzsācis sociālo kampaņu, aicinot neklusēt par koruptīviem darījumiem

Dienas Bizness, 01.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzsācis sociālo kampaņu, izvietojot plakātus Latvijas pilsētās un lidostā, aicinot ziņot par koruptīviem darījumiem un neklusēt, informē KNAB pārstāve Laura Dūša.

Šodien, 1. jūnijā, kampaņas atklāšanas pasākumā Rīgas Juridiskajā augstskolā KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks sacīja, ka kopumā socioloģiskā aptauja rāda pozitīvu tendenci, jo palielinās to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka korupcijas līmenis Latvijā mazinās. «Kas ir nepieciešamais, lai šis līmenis būtu vēl mazāks? Galvenais, lai tas būtu morāli nepieņemami, kauns dot kukuli,» uzsvēra KNAB priekšnieks. Statistika liecina, ka morāli nepieņemama kukuļa došana ir 38% iedzīvotāju. Aptauja liecina, ka par korupciju ziņotu apmēram puse iedzīvotāju.

Sociālās kampaņas Nepieļauj! mērķis ir pievērst iedzīvotāju uzmanību korupcijas problemātikai, kad lēmumi tiek pieņemti un spriesti prettiesisku labumu un kukuļu devēju interesēs, nevis taisnības vārdā, kā arī aicināt informēt KNAB, sastopoties ar korupcijas gadījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez pārējo reģionu darbaspēka importa Rīgai un Pierīgai neiztikt.

Rīga un Pierīga bez darbaspēka «importa» no laukiem, kur sociāli ekonomiskās sistēmas maiņas rezultātā daudz darba vietu ir pazudušas, bet jaunradītās nespēj visiem darbspējīgajiem nodrošināt darba iespējas. Par to liecina Dienas Biznesa veiktais pētījums par darba vietu pieejamību pašvaldībās, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par aizņemtajām darba vietām šā gada otrajā ceturksnī un iedzīvotāju skaitu darbspējas vecumā (15–61 gads). Aprēķinātais darba vietu pieejamības indekss tikai kārtējo reizi apliecina reģionālās attīstības svarīgo jautājumu.

Rēķinot, ka statistika darbspējīgo vecumā iekļauj arī vidusskolēnus, profesionālās izglītības iestāžu audzēkņus, kā arī augstskolu studentus, var diezgan droši prognozēt, ka Rīgā un Pierīgā darbaspēka deficīts attiecībā pret šajās pašvaldībās dzīvojošajiem (deklarētajiem) darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir vēl iespaidīgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas lidosta straujiem soļiem tuvojas tam, lai būtu gatava regulāro lidojumu uzņemšanai, citas reģionālās lidostas vēl taustās , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Septembra beigās, oktobra sākumā varētu būt Daugavpils lidostas attīstības ietekmes uz vidi novērtējums, ja tas būs pozitīvs, uz ko lidostas vadība cer, varēs sākt tehniskās dokumentācijas izstrādi modernas lidostas infrastruktūras izveidei. «Dokumentāciju izstrādās pašvaldība par saviem līdzekļiem, taču celtniecībai plānots piesaistīt investoru, jo pašvaldība nespēs ieguldīt 20 milj. eiro, kas nepieciešami lidostas attīstībai,» DB saka SIA Daugavpils lidosta valdes loceklis Jānis Kudiņš. Par nepieciešamību piesaistīt investoru tiek runāts jau ilgāku laiku, bet pagaidām neviena vienošanās vai līgums parakstīts nav. Potenciālajiem investoriem, piemēram, no Ķīnas, interese ir, taču pagaidām tie tikai apzina situāciju, interesējas, kas lidlaukā notiek, kāda attīstība paredzēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO, VIDEO: Wings Over Baltics Airshow Tukuma lidlaukā

Laura Mazbērziņa, 06.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tukuma lidostā Jurmala Airport nedēļas nogalē bija iespēja vērot vietējo un ārvalstu dalībnieku priekšnesumus lielākajā Baltijas aviācijas šovā Wings Over Baltics Airshow.

Aviācijas šova ietvaros airBaltic pārstāvji prezentēja jaunizveidoto airBaltic Training Pilotu akadēmiju, kā arī izrādīja pilotu apmācību lidmašīnu – Diamond Aircraft. Viens šāds lidaparāts izmaksā aptuveni 400 tūkstošus eiro. Uz aviošovu piloti atlidoja no Liepājas, kur ir airBaltic treniņbāze.

«Aviācijas bizness ir ļoti liels un nežēlīgs, bieži notiek pārbaudes - gan lidošanas, gan veselības. Neizturot veselības pārbaudi, var pārvilkt pāri strīpu karjerai. Ir nepieciešams liels finansiālais un laika ieguldījums studiju procesā. Pilotam ir jābūt motivētam, mērķtiecīgam, elastīgam, jāprot pielāgoties videi, stresa noturīgam, labā fiziskā formā, atbildīgam, jāprot plānot laiku,» biznesa portālam db.lv stāstīja Ivars Puļķis, airBalticTraining Pilotu akadēmijas students.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kas Tev jāzina 17. oktobra rītā

Dienas Bizness, 17.10.2013

Valsts policija ar plašiem reidiem atklāj akciju «Esi redzams», kuras laikā kājāmgājējiem bez gaismu atstarojošiem elementiem dala atstarotājus.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labrīt!

Latvija

Saeima šodien pirmajā lasījumā lems par konceptuālu atbalstu nākamā gada budžeta projekta un saistītajiem likumprojektiem. Tāpat Saeima šodien lems, vai iekļaut darba kārtībā valdošās koalīcijas panākto kompromisu termiņuzturēšanās atļauju jautājumā, kas iestrādāts Imigrācijas likuma grozījumu projektā.

Vairākās vietās Latvijā notiks UNESCO nedēļas pasākumi. UNESCO nedēļa ilgst no 14. līdz 18. oktobrim. Tās laikā notiek pasākumi, kas veltīti lokālā mantojuma un aizvien dzīvo tradīciju izcelšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

NVA vasaras nodarbinātības pasākuma ietvaros skolēniem piedāvātas 4215 darba vietas

Žanete Hāka, 26.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

31.augustā noslēgsies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotais skolēnu vasaras nodarbinātības pasākums, informē NVA.

NVA filiālēs visā Latvijā šovasar kopumā bija apstiprinātas 4 215 darba vietas, ko skolēniem piedāvāja 421 darba devējs. To darba devēju vidū, kas pieteikuši visvairāk darba vietu skolēniem, ir SIA Maxima Latvija, Rīgas pašvaldība un tās uzņēmumi, Tukuma novada dome, SIA Olimpiskais centrs Ventspils, AS Lido, AS Rīgas piena kombināts, VAS Starptautiskā lidosta Rīga un citi.

Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošanai piešķirtais finansējums šogad bija 844 506 eiro, iesaistāmo skolēnu plānotais skaits - 4 215, taču reģistrēto pretendentu daudzums bija krietni lielāks – vairāk nekā 11,5 tūkstoši. Viens no pasākuma mērķiem - jau skolas laikā sniegt jauniešiem praktisku priekšstatu par darba dzīvi, lai viņi savlaicīgi uzzinātu, kas ir darba tirgus, darba intervija, konkurētspēja, darbinieku atlase, darba līguma noslēgšana, darba pienākumi un darba attiecības. Gluži kā pieaugušajiem darba ņēmējiem arī skolēniem bija savstarpēji jākonkurē, jāpiedalās darba devēju rīkotajās atlasēs, jāprot pārliecināt par savu atbilstību izvēlētajam darbam un spējām veikt darba pienākumus. Turklāt šogad skolēni ar darba devēju varēja vienoties par iespēju strādāt, un daudzi jaunieši šo iespēju bija izmantojuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vasaras nodarbinātības pasākumos iesaistīts 4051 skolēns

Žanete Hāka, 19.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā līdz augusta vidum ir iesaistīts 4051 skolēns, informē NVA.

Visvairāk bērnu ir nodarbināti Rīgas reģionā – 1167 un Kurzemes reģionā – 1131.

Vasaras darbos līdz šim jaunieši lielākoties strādāja par palīgstrādniekiem – 1303, labiekārtošanas strādniekiem – 388, pārdevēja palīgiem – 213, sezonas lauksaimniecības strādniekiem – 148, sētniekiem – 135. Tāpat skolēni strādāja tādās profesijās kā, piemēram, sporta instruktors (50), skolotāja palīgs (44), pavāra palīgs (38), lidostas avio drošības dienesta darbinieka palīgs (33) un citās profesijās.

Šovasar visvairāk darba vietu skolēniem ir piedāvājuši tādi uzņēmumi kā Liepājas pašvaldības aģentūra Nodarbinātības projekti – 101, SIA Olimpiskais centrs Ventspils – 91, AS Diāna – 81, Tukuma novada dome – 75, AS Rīgas piena kombināts – 72, Jēkabpils pilsētas pašvaldība – 72, SIA Maxima Latvija – 69, VAS Starptautiskā lidosta Rīga – 56, Dagdas novada pašvaldība – 54, kā arī Rīgas sociālais aprūpes centrs Gaiļezers, Rīgas Dzemdību nams, uzņēmums Lido, Rēzeknes gaļas kombināts un daudzi citi Latvijas uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Valdības deklarācijas transporta sadaļa tīk retajam biznesa pārstāvim

Egons Mudulis, 06.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta sadaļa pārāk vispārīga, nav pārliecības, ka paveiks apsolīto - tāds lielākoties ir DB aptaujāto biznesa pārstāvju vērtējums par nule kā apstiprinātajā valdības deklarācijā teikto par transporta nozari. Eskperti gan atzīmē, ka pats par sevi iecerētais nav nepareizs, taču viņiem ir dažādas iebildes par izplūdušajiem formulējumiem.

Gribētos gan dzirdēt «sauso atlikumu» pēc deklarācijā teiktā uzklausīšanas par ceļu būvi, norāda SIA Strabag direktors Māris Paiders. Tajā valdība, no vienas puses, apņemas īstenot autoceļu sakārtošanas programmu, nodrošinot ceļu un tiltu atjaunošanu. No otras puses, tiek solīts pastiprināt kvalitātes uzraudzību visās autoceļu būvniecības stadijās. «Vienīgais, ko no tā visa šobrīd jūtam, ir kvalitātes prasību pastiprināšana,» saka M. Paiders. Jautājums gan ir tāds, cik liela jēga ir no tā visa. Proti, ceļu garantijas laiks ir palielinājies līdz pieciem gadiem, taču tas negarantē ilgtspējību, un ceļi bez garantijas nestāvēšot 10–15 gadu. Tas esot uz pašu būvnieku sirdsapziņas, lai pēc pieciem gadiem uzreiz nebūtu jāveic remonti, kā tas šobrīd vērojams vairākos ceļu posmos. Pēc viņa teiktā, poltiķu solītajam ir grūti ticēt, jo neatkarīgās Latvijas laikā tā arī neesot sakārtots, piemēram, ceļš Kandava–Cēre, kas vedot uz stratēģiskas nozīmes karjeriem. Tai pašā laikā esot brīnišķīgi sakopts asfaltētais ceļš no Tukuma uz Kuldīgu caur Aizputi, kur gan esot visai maza autosatiksme. «Pilnīgs sviests,» par plānošanu ceļu būves jomā konkrētajos gadījumos saka Strabag direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvfirmai Skonto būve pērn sarūk apgrozījums un peļņa

LETA, 08.06.2017

Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis (no kreisās) un Skonto Prefab izpilddirektors Mārtiņš Ķeņgis

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmuma SIA Skonto būve apgrozījums 2016.gadā bija 31,149 miljoni eiro un tas ir par 74,6% mazāks nekā 2015.gadā, bet uzņēmuma peļņa pērn samazinājusies vairāk nekā četras reizes un bija 1,479 miljoni eiro, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pagājušā finanšu gada lielākie objekti bija ostas infrastruktūras izbūve Krievu salā un dzelzceļa kravas stacijas Bolderāja-2 būvniecība Krievu salā, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecība un multifunkcionālā centra Tango būvniecība Blaumaņa ielā 20.

Pērn pabeigta arī Ziemeļu piestātne lidostā Rīga, Rīgas pils Priekšpils rekonstrukcija, Rīgas Motormuzeja ēkas rekonstrukcija ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas klientu apkalpošanas centra piebūvi un citi objekti.

Pērn tika sākti darbi patvēruma meklētāju centrā Muceniekos, sanatorijas ēkas pārbūvē par viesu namu Jūrmalā, Skonto Plan ražošanas ēkas būvdarbi Tukumā, BMW autosalona rekonstrukcijas darbi un citi objekti.

Komentāri

Pievienot komentāru