12. martā, Berlīnē, Vācijā sākās starptautiskais tūrisma gadatirgus “ITB 2004”, kurā Latvijas dalību organizē Tūrisma attīstības valsts aģentūra. Latvijas stendā tiks pārstāvēti 13 tūrisma uzņēmumi: nacionālā aviosabiedrība “AirBaltic”, tūrisma firmas: "Baltic Travel Group", “Baltic Tours”, “Impro Travels”, "Latvia Tours", “TAS”, “Averoja”, viesnīca "Radisson SAS Daugava", organizācija “Inspiration Riga”, Kurzemes, Zemgales un Latgales tūrisma asociācijas, kā arī Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centrs. Latvijai šajā gadatirgū būs 50 m? liels stends. 15. martā Latvijas stendu izstādē “ITB” apmeklēs Vācijas parlamentāriešu grupa 15 cilvēku sastāvā, lai apspriestu Latvijas un Vācijas sadarbību tūrisma jomā. Starptautiskais tūrisma gadatirgus “ITB 2004” ilgs 5 dienas, no 12. marta līdz 16. martam, Berlīnes izstāžu centrā “Messe Berlin”. “ITB Berlin” ir lielākais tūrisma gadatirgus Eiropā un pasaulē, kas katru gadu pulcē ap 130 tūkstošu cilvēku un kurā tiek pārstāvētas 180 dažādas valstis. 2003. gadā gadatirgus dalībnieku skaits sasniedza 9 971, no kuriem 7 742 bija ārvalstu dalībnieki. Šogad izstādi “ITB” plāno apmeklēt 6700 žurnālisti no 80 valstīm. Par šīs izstādes lielo nozīmi liecina fakts, ka 30% gadatirgus apmeklētāju ir ārvalstnieki. Izstādes “ITB” kopējā platība ir 150 000 kv.m. Latvijas stenda apmeklētājiem tiek piedāvāts plašs informācijas materiālu klāsts par tūrisma iespējām Latvijā, tai skaitā jaunā Latvijas tūrisma tēla brošūra un praktiskās informācijas lapa vācu valodā. Vācija Latvijai ir ļoti nozīmīgs tūrisma un stabils tūrisma tirgus, kas ik gadu palielinās. 2003. gadā 8% jeb 197 tūkstoši no ārvalstu tūristiem, kas ieradās Latvijā, bija vācieši, tādējādi ieņemot trešo vietu ārvalstu ceļotāju vidū Latvijā. Vācijas viesu skaits Latvijas viesnīcās un tūristu mītnēs 2003. gadā, salīdzinot ar 2002. gadu, ir palielinājies par 29% jeb 14 105 tūkstošiem, sasniedzot 62 649 viesu no Vācijas. Ceļotāji no Vācijas pagājušogad Latvijā ir iztērējuši 19 miljonu latu, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem ārzemju tūristu vidū. Šogad Tūrisma attīstības valsts aģentūra sadarbībā ar reģionālajām tūrisma asociācijām plāno organizēt vācu žurnālistu vizīti Latvijā. Papildus informāciju par starptautisko tūrisma gadatirgu “ITB” var meklēt mājas lapā: www.itb-berlin.de. Avots: TAVA

Starptautiskajā tūrisma gadatirgū ITB Berlīnē ikviens var iegūt visplašāko un visaktuālāko informāciju par ceļojumiem visā pasaulē. Dažu minūšu laikā no Austrālijas līdz Kiprai – ITB tā nav problēma. Interesentiem atliek vien caurstaigāt plašās izstādes halles. Šogad savu dalību ITB Berlīnē ir pieteikuši 9 000 dalībnieki no 180 valstīm. Pirmo reizi tiks pārstāvēta tāda valsta kā Eritreja un Parīzes Disneilande. Starptautiskais tūrisma gadatirgus ITB apvieno tūrisma nozares speciālistus un patērētājus. Šī gada centrālā tēma profesionāļu vidū tiks veltīta saimnieciski sarežģītajai situācijai tūrismā. Turpretī patērētājus interesēs atbilde uz jautājumu “kurp doties atvaļinājumā 2004. gadā?” Īpašu patērētāju interesi varētu šogad piesaistīt ASV, kas ir saistīts ar vājo ASV dolāra kursu. Izstādes rīkotāji ir sadalījuši halles pēc atsevišķām valstīm vai pasaules reģioniem, kā arī daļēji pēc ceļojumu veidiem. Tā piemēram, šogad kruīzu ceļojumu piedāvātāji atradīsies 14.1 hallē, bet 5.1 pulcēsies tūrisma izglītības iestādes. Turpretī 10.1 hallē tiks prezentēts kultūras tūrisms, kur šogad savu dalību ir pieteikušas vairāk kā 300 kultūras iestādes. Pēc veiksmīgā starta 2003. gadā, arī šogad tiks prezentēts dabas aizsardzībai veltīti piedāvājumi ceļotājiem (7.2a hallē). Bez wellnesa tēmas ITB neiztikt. Šogad pirmo reizi tiks organizēts “wellnesa forums”, kura mērķis ir radīt “gaismu wellnesa džunģļos”. Ikviens hallē 7.1a varēs atrast arī sev piemērotu welnesa viesnīcu. Šogad starptautiskajā tūrisma gadatirgū ITB apmeklētājiem vēl nebūs iespējams rezervēt ceļojumus, taču jau 2005. gadā tas tiks atļauts un tirdzniecību veiks Berlīnes ceļojumu biroji. ITB notiks no šī gada 12. līdz 16. martam (no plkst. 10:00 līdz 18:00), 15./16. marts ir domāts tikai tūrisma nozares speciālistiem. Apmeklētāju vienreizējā ieejas karte maksā 11,50 eiro, bet 12.03 tiks piedāvāta “Happy-Friday-Ticket” par 7,50 eiro. Turpretī tūrisma nozares speciālistiem ieejas karte visām gadatirgus dienām maksās 38,50 eiro. Sīkāka informācija: www.itb-berlin.de Avots: Eiropa.lv

Šodien, 12. martā savas durvis Berlīnē ver pasaulē lielākais tūrisma gadatirgus – ITB (Internationale Tourismus-Börse). Šis gadatirgus ir viena no svarīgākajām tūrisma nozares speciālistu tikšanās reizēm, kurā šogad savu dalību ir pieteikuši 10 000 dalībnieki no 178 valstīm. ITB līdz pat 16. martam gaidīs savus apmeklētājus. 2003. gadā pasaules tūrisma nozarei nācās pārciest vājo pasaules ekonomiku, Irākas karu un SARS epidēmiju. Šogad Pasaules Tūrisma Organizācija (PTO) cer uz labākiem rezultātiem. Kā atzīmē PTO, tad pēdējo 50 gadu laikā tūristu skaits pasaulē ir gandrīz visu laiku pakāpeniski palielinājies, taču pagājušajā gadā tas samazinājās par 1,2%, sasniedzot 694 miljonus ceļotāju. Īpaši nācās ciest Dienvidāzijai, Rietumeiropai un Ziemeļamerikai. Turpretī daudzās valstīs Vidus- un Austrumeiropā, Dienvidamerikā, Tuvajos Austrumos un Karību jūras valstīs palielinājās tūristu skaits. Pēc PTO prognozēm Eiropa līdz 2020. gadam spēs aizstāvēt pirmo pozīciju kā iecienītākā ceļojumu vieta, taču tāpat kā Ziemeļ- un Dienvidamerika zaudēs savas tirgus daļas. Tajā pašā laikā Āfrika, Austrumāzijas – Klusā okeāna valstu reģions un Dienvidāzija tikai palielinās savas daļas pasaules tūrisma tirgū. PTO ir aprēķinājis, ka 2020. gadā tūrisma tirgus tiks sadalīts, sekojoši – 45,9% Eiropa, 25,4% Austrumāzija- Klusā okeāna valstis, 18,1% Ziemeļ- un Dienvidamerika, 5% Āfrika, 4,4% Vidējie Austrumi un 1,2% Dienvidāzija. ITB šogad galvenā tēma būs veltīta zemo izmaksu lidsabiedrībām, senioru un jauniešu ceļojumiem un tūrismam jaunajās Eiropas Savienības kandidātvalstīs. Starptautiskajā tūrisma gadatirgū nepiedalīsies, piemēram, tādi ceļojumu koncerni kā Thomas Cook, Alltours un Rewe grupa. ITB rīkotāji gaida, ka šogad tūrisma gadatirgu apmeklēs vairāk kā 60 000 tūrisma nozares speciālisti un 65 000 privātpersonas. No 12. – 14. martam ITB būs atvērta visiem interesentiem, bet 15-16. martā tikai tūrisma profesionāļiem. Avots: Eiropa.lv

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Parīzes terora aktu upuru skaits sasniedzis 129, bet ievainoti 352 cilvēki.

99 no ievainotajiem šobrīd ir kritiskā stāvoklī, kas vairo bažas, ka teroristu noslepkavoto skaits pieaugs.

Starp Parīzes terora aktu upuriem ir vismaz trīs ārvalstnieki - divi beļģi un viens portugālis.

Kā ziņots, naktī uz sestdienu notika teroristi uzbrukumi sešās dažādās Parīzes vietās.

Tīmeklī publiskotā paziņojumā atbildību par terora aktiem uzņēmies teroristiskais grupējums Islāma valsts.

«Astoņi brāļi, bruņoti ar sprāgstvielu jostām un triecienšautenēm,» veica «svētīgo uzbrukumu (..) krustnešu Francijai», teikts paziņojumā.

Paziņojumā, kas publicēts gan arābu, gan franču valodā, izteikti turpmāki uzbrukuma draudi Francijai, kamēr «tā turpinās savu krustnešu kampaņu».

Rīt, 24. martā Maskavā uzsāks darbu starptautiskais tūrisma gadatirgus „MITT 2004”, kurā Latvijas dalību izstādē organizē Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). Latvijas stendā būs pārstāvēti 9 tūrisma uzņēmumi - nacionālā aviosabiedrība “AirBaltic”, tūrisma firmas: "Baltic Travel Group", "Latvia Tours", “Express Travel”, organizācija “Inspiration Riga”, Kurzemes un Vidzemes tūrisma asociācijas, Jūrmalas dome, kā arī Latvijas Viesnīcu un Restorānu asociācija. Latvijai šajā gadatirgū būs 35 kv.m liels stends. 24. martā plkst. 17.30 Maskavā, starptautiskās tūrisma izstādes “MITT 2003” laikā, Latvijas vēstniecībā Krievijā, Tūrisma attīstības valsts aģentūra rīko Latvijas prezentāciju, kurā Krievijas tūrisma firmas tiks iepazīstinātas ar jaunumiem Latvijas tūrisma piedāvājumā, bet Latvijas vēstniecība informēs par esošo iebraukšanas kārtību Latvijā. Pēc prezentācijas notiks tūrisma darba birža, kurā piedalīsies Latvijas un Krievijas tūrisma kompānijas. Tā kā Krievija ir Latvijai nozīmīgs tūrisma tirgus, kam turklāt ir ievērojams potenciāls, šim pasākumam TAVA ir sagatavojusi speciālizdevumu krievu valodā par jaunajiem tūrisma sezonas piedāvājumiem Latvijā. Maskavā tiks prezentēts arī jaunais Latvijas tūrisma tēla buklets krievu valodā, kurš jau ir ieguvis speciālistu pozitīvu novērtējumu. Lai piesaistītu papildus uzmanību Latvijas stendam izstādē “MITT” Maskavā, stendā darbosies improvizēts bārs, kurā strādās bārmenis, kas pasniegs atspirdzinošus dzērienus un kokteiļus stenda viesiem, bet katru dienu plkst. 16:30 tiks rīkota laimīgās stundas, kuru laikā visi izstādes apmeklētāji tiks aicināti nobaudīt kokteiļus, kas pagatavoti no Rīgas Melnā balzama. Starptautiskais tūrisma gadatirgus “MITT 2004” ilgs 4 dienas, no 24. marta līdz 27. martam, Maskavas izstāžu centrā “Ekspocentr”. “MITT” ir viens no lielākajiem tūrisma gadatirgiem Krievijā un NVS, kas šogad pulcēs ap 120 tūkstošu cilvēku un kurā tiks pārstāvētas ap 2700 tūrisma kompānijām no 110 valstīm. Lai turpmāk Krievijas tūristi un ceļojumu aģentūras varētu daudz operatīvāk iegūt nepieciešamo informāciju par Latviju un šeit piedāvātajām atpūtas un izklaides iespējām, Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūra plāno jau šā gada septembrī Maskavā atvērt Latvijas tūrisma biroju. Šādi biroji veiksmīgi darbojas Londonā, Berlīnē un Stokholmā, un līdzšinējā pieredze rāda, ka to darbība veicina tūrisma sakaru attīstību un intereses par Latviju pieaugumu ārvalstu tūristu vidū. Ņemot vērā to, ka pastāv neizmantotas iespējas, lai radītu labākus priekšnoteikumus Latvijas un Krievijas iedzīvotāju ceļošanai un abu valstu tūrisma nozaru attīstībai, gadatirgus laikā iespējamas M.Zantes tikšanās ar Maskavas valdības un Maskavas tūrisma komitejas pārstāvjiem, lai pārrunātu Latvijas tūrisma informācijas biroja atvēršanu un citus pasākumus tūrisma plūsmas palielināšanai, kā arī uzklausītu par tūrisma nozari atbildīgo Maskavas amatpersonu viedokli un priekšlikumus tūrisma sakaru attīstībai. 2003. gadā 8% jeb 197 tūkstoši no ārvalstu tūristiem, kas ieradās Latvijā, bija no Krievijas, tādējādi ieņemot trešo vietu ārvalstu ceļotāju vidū Latvijā. Krievijas viesu skaits Latvijas viesnīcās un tūristu mītnēs 2003. gadā sasniedza 37 238 viesus. Ceļotāji no Krievijas pagājušogad ir bijuši visdāsnākie naudas tērētāji Latvijā, mūsu valstī iztērējot 24 miljonus latu. Papildus informāciju par starptautisko tūrisma gadatirgu “MITT” var meklēt mājas lapā: www.mitt.ru. Avots: TAVA

Spānija pašlaik ir ceturtā lielākā eiro zonas ekonomika. Vēl nesenā vēsturē, pirms apmēram 4-5 gadiem, šī valsts kopā ar Portugāli, Itāliju, Īriju un Grieķiju tika uzskatīta par vienu no eiro zonas nestabilākajiem posmiem jeb iekļauta tā saucamajā PIIGS valstu grupā.

Spānijas vārds tika piesaukts pat kā iespējamais vienotās valūtas eiro sabrukšanas iemesls. Tomēr laiks iet, reformas no papīriem pārvēršas realitātē un 2015. gadā Spānijai veicās labi un tās izaugsme ievērojami pārsniedza pat eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstības tempus (un sagaidāms, ka arī 2016. gadā).

Spānijas tautsaimniecības atkopšanās gan 2015. gadā, gan 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos balstījās uz privāto patēriņu, eksportu un investīciju pieaugumu. Pozitīvi tautsaimniecību ietekmēja šādi faktori:

auguši iedzīvotāju ienākumi pēc nodokļu un citu maksājumu veikšanas;

Biznesa augstskolas Turība un Pierīgas tūrisma asociācija parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu profesionālās augstākās izglītības pilnveidošanu un Pierīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, attīstību un šajā jomā strādājošo darbinieku izglītošanu.

Sadarbības ietvaros Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes studentiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas studijās, zinātniskajā pētniecībā un radošajā darbā, kā arī jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, izmantojot gan augstskolas, gan Pierīgas tūrisma asociācijas resursus un intelektuālo potenciālu.

Biznesa augstskolai Turība būs iespējas iesaistīties Pierīgas tūrisma asociācijas veidotā sadarbības tīkla tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, veikt pētījumus pēc asociācijas pasūtījuma, kā arī nodrošināt asociācijas darbinieku apmācību.

“Praktiskā vidē balstītas studijas ir viena no vissvarīgākajām Starptautiskā tūrisma fakultātes studiju programmu satura attīstības prioritātēm. Mums ir svarīgi, ka mūsu sadarbības partneri veido plašu tīklu, nodrošinot dažādu iesaistīto pušu pārstāvniecību. Domāju, ka Pierīga kā tūrisma vieta ir salīdzinoši mazāk izpētīts un analizēts tūrisma galamērķis, kas paver plašas iespējas integrēt dažāda veida galamērķa pētniecību mūsu studiju procesā. Savukārt studentiem šāda sadarbība nozīmēs atkal jaunus praktiskus uzdevumus tūrisma ģeogrāfijas, tūrisma mārketinga, tūrisma produktu pārdošanas un citos studiju kursos. Vienlaikus šajā sadarbībā saskatām arī iespēju turpināt attīstīt tūrisma pētniecību,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Ventspils pilsētas dome apstiprinājusi Ventspils Tūrisma informācijas centra budžetu. Tā izdevumu daļa ir plānota 89 363 Ls apjomā. Ieņēmumus veidos līdzekļi no pamatbudžeta 75 479 Ls apjomā, bet pārējie 13 682 Ls tiks iegūti no maksas pakalpojumiem, galvenokārt veicot Ventspils tūrisma brošūru, karšu un kalendāru tirdzniecību, kā arī piedāvājot reklāmas iespējas tūrisma uzņēmumiem šajos izdevumos. 2004. gadā Tūrisma informācijas centram būs 4 galvenie darbības virzieni. I. Tūristu apkalpošanas nodrošināšana Ventspils Tūrisma informācijas centrā Tirgus ielā 7 Galvenais jaunums – lai nodrošinātu pilsētas tūrisma informācijas un pakalpojumu labāku pieejamību, birojs 2004. gadā strādās katru dienu. Šī darba nodrošināšanai rudens -ziemas sezonā strādās trīs, bet aktīvajā tūrisma sezonā četri darbinieki. Papildus plānots iesaistīt arī tūrisma jomas studenti-praktikanti. II. Pilsētas tūrisma mārketinga pasākumu kompleksa realizēšana. Domājot par ārvalstu tūristiem, galvenā vērība tiks pievērsta Ventspils kā tūrisma pilsētas popularitātes veicināšanai kaimiņu un tuvējās valstīs. Tūrisma informācijas centrs Latvijas valsts tūrisma stenda ietvaros piedalīsies 6 ārvalstu tūrisma gadatirgos – Helsinkos, Berlīnē, Gēteborgā, Maskavā, Tallinā, Viļņā. Vēl tiks apsvērta iespēja piedalīties arī Londonas tūrisma gadatirgū novembrī. Ventspils tūrisma brošūru izdos 7 valodās – latviešu, krievu, angļu, vācu, zviedru, lietuviešu un igauņu. Ventspils tūrisma karte tiks izdota 4 valodās - latviešu, krievu, angļu, vācu. Sadarbībā ar pārējiem Kurzemes rajoniem un pilsētām tiks izdots jauns Kurzemes tūrisma buklets ar kopējo tirāžu ap 200 000 eksemplāru un 7 valodās, kurā akcentēs arī aktīvā tūrisma iespējas. Iecerēts piedalīties arī jauna Ventspils fotoceļveža izdošanā. Plānots realizēti arī īpašus Ventspils reklāmas projektus Lietuvā un Igaunijā. Domājot par Latvijas iedzīvotājiem, pavasarī preses izdevumos latviešu un krievu valodā izplatīs jau tradicionālo informatīvo izdevumu par atpūtas un izklaides iespējām Ventspilī. Iecerēti arī daudzi citi pasākumi. Aktīvs darbs pie Ventspils kā tūrisma pilsētas popularizēšanas notiks visa gada garumā. III. Tūrisma pakalpojumu attīstības un sadarbības ar tūrisma uzņēmumiem veicināšana. Paši galvenie Ventspils Tūrisma informācijas centra partneri, protams, ir pilsētas tūrisma uzņēmumi, tāpēc sadarbība ar tie būs aktīva – gan kopīgi strādājot pie dažādo tūrisma izdevumu sagatavošanas, gan gatavojoties starptautiskajām tūrisma izstādēm, gan izstrādājot kopīgus tūrisma produktus un nodrošinot kvalitatīvu pilsētas viesu apkalpošanu. Tiks organizēti jau otrie Ventspils gidu kursi. Katru dienu aktīvajā tūrisma sezonā no Rātslaukuma organizēs ekskursijas sertificētu gidu pavadībā, pasūtījuma ekskursijas nodrošinās visa gada garumā. Rīkos arī dažādus interesantus izklaides pasākumus un nodrošinās saturīgu atpūtu pilsētas viesiem. Arī 2004. gadā Ventspilī vismaz četras reizes piestās kruīzu kuģis, ik reizi atvedot ap 200 – 300 amerikāņu tūristu. 2004. gadā Ventspils Tūrisma informācijas centrs aktīvi darbosies arī Kurzemes tūrisma asociācijā, Latvijas tūrisma informācijas organizāciju asociācijā un Latvijas tūrisma aģentu asociācijā „ALTA" gan kopīgu mārketinga pasākumu veikšanas, gan pieredzes apmaiņas nolūkā. IV. Iesaistīšanās starptautiskajā tūrisma sadarbībā. 2004. gadā turpināsies darbs pie ES PHARE programmas atbalstītā projekta „Tūrisma iespējas un plānošana retumu Lietuvā un rietumu Latvijā ar mērķi radīt ilgtspējīgu tūrisma vidi". Šī projekta ietvaros kopā ar Liepāju un Klaipēdu strādās pie starptautiskā tūrisma ceļa „No pilsētas uz pilsētu: Ventspils-Liepāja-Klaipēda" veidošanas un attīstīšanas. Strādās arī pie jaunu starptautiskās sadarbības projektu ideju realizēšanas, lai apgūtu Eiropas Savienības piedāvātās investīciju iespējas. Avots: Ventspils TIC

Šīs nedēļas nogalē no 8. līdz 12.martam Tūrisma informācijas centra galvenā speciāliste Daiga Dūma dosies uz Berlīni, lai piedalītos starptautiskā tūrisma gadatirgū "ITB 2006", kas ir Eiropā lielākā starptautiskā tūrisma izstāde, informē Ventspils TIC. Latvijas dalību izstādē organizē Tūrisma attīstības valsts aģentūra, bet Ventspils Tūrisma informācijas centra pārstāve, strādājot Latvijas stendā, sniegs informāciju par jaunumiem, tūrisma iespējām un piedāvājumiem Ventspilī, kā arī izplatīs šogad tapušos informatīvos materiālus - Ventspils tūrisma brošūras un kartes vācu valodā un Kurzemes tūrisma kartes vācu valodā. Līdz ar dalību šajā izstādē Ventspils Tūrisma informācijas centrs turpinās jau iepriekšējos gados uzsākto darbu ar Vācijas izejošā tūrisma aģentūrām un operatoriem, kā arī individuāliem interesentiem. 8.martā plkst.16.00 ITB 2006 izstādes ietvaros notiks prezentācija, kur Baltijas informācijas biroja Berlīnē vadītāja Anda Šilde iepazīstinās klātesošos ar tūrisma piedāvājumu Latvijā un tai skaitā arī Ventspilī. Latvijas prezentācijai savu atbalstu ir sniegusi arī Užavas alus darītava, piešķirot prezentācijas nolūkiem no Ventspils puses Užavas alu. Izstāde „ITB 2006” ir orientēta uz tūrisma profesionāļiem un individuālajiem apmeklētājiem, kas izstādes laikā vāc informāciju savu ceļojumu plānošanai. Pagājušajā gadā izstādē bija pārstāvēti 10 000 dalībnieki no vairāk nekā 180 valstīm un reģioniem. Vācijas tūrisma tirgus ar vairāk nekā 80 miljoniem iedzīvotāju ir viens no lielākajiem Eiropā un arī nākotnē būs ļoti perspektīvs. Kā rāda statistika, tūristu skaits no Vācijas (3839 cilvēki) 2005.gadā ieņem otro vietu no visiem Ventspilī nakšņojušajiem ārvalstu tūristiem.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE, izpildot visas uzņemtās saistības, kas izriet no BTA un SIA Relaks tūre savstarpēji noslēgtā apdrošināšanas līguma, izmaksājusi SIA Relaks tūre klientiem apdrošināšanas atlīdzības līgumā norādītās kopējās apdrošinājuma summas – 28,5 tūkstošu eiro – apmērā.

Tomēr, ņemot vērā to, ka SIA Relaks tūre bija apdrošinājusi savu saistību izpildi par minimālo summu, kas noteikta attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos, bet kas neatbilst tās patiesajām uzņemtajām saistībām, lielam skaitam SIA Relaks tūre klientu par nenotikušu ceļojumu rezultātā radītajiem zaudējumiem būs jāvēršas tiesībaizsardzības iestādēs. Šis gadījums uzskatāmi parāda, ka valsts nepilnīgas tūrisma nozares kontroles dēļ tūrisma aģentūru klienti nav pasargāti no zaudējumiem, kas var rasties situācijās, ja tūrisma aģentūra nonāk finansiālās grūtībāsl, informē BTA.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību, SIA Relaks tūre pienākums bija nodrošināt savu klientu iemaksātās naudas drošības garantiju. Drošības garantijai bija jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu klientu iemaksātas naudas atmaksāšanu, bet ne mazākai par 28 457,44 eiro. Izpildot normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības, SIA Relaks tūre pērnā gada 15. oktobrī noslēdza ar BTA apdrošināšanas līgumu saskaņā ar Tūrisma operatoru saistību izpildes apdrošināšanas noteikumiem par apdrošinājuma summu 28 500 eiro.

Jūrmala šogad plāno piedalīties četros tūrisma gadatirgos Vācijā - CMT 2008 Štutgartē, REISEN 2008 Hamburgā, TRAVEL FAIR CBR MUNICH Minhenē un Tourism & Caravaning Leipcigā. Trīs gadatirgi notiek 2008.gada sākumā, kad cilvēki sāk plānot savus atvaļinājumus, braucienus un jaunu galamērķu atklāšanu, informēja pilsētas dome.

No 2008.gada 12. līdz 20.janvārim Jūrmalas kūrortpilsēta piedalījās starptautiskajā tūrisma gadatirgū CMT Urlaubs - Messe Stuttgart 2008 Vācijas pilsētā Štutgartē. CMT izstādes – Caravan, Motor, Turistik apvieno ne tikai ceļojumu galamērķu un tūrisma kompāniju pārstāvjus, bet arī dažādus jaunumus individuālajā tūristu transportā, jaunākos aprīkojumus u.c., plaši prezentējot tūrismu un tā iespējas. Tūrisma izstādes Štutgartē ir atzītas par labākajām Vācijā, un ik gadu tās apmeklē ap 180 000 apmeklētāju.

Tūrisma gadatirgū CMT Urlaubs -Messe Stuttgart 2008 Štutgartē Jūrmalu pārstāvēja ne tikai domes, bet arī kempinga Nemo pārstāvji. Jūrmalas pilsētas domes tūrisma informācijas centrs piedāvāja Jūrmalas brošūru vācu un angļu valodā, kā arī brošūru vācu valodā par veselības tūrismu un kūrortārstniecību Jūrmalā, kā arī Jūrmalas tūristu mītņu bukletus.

Gatavojoties vasaras tūrisma sezonai «izpārdošana» skar arī ceļojumu piedāvājumus. Cīņā par klientiem, tiek piedāvātas 15 – 25 % atlaides. To Db novēroja nule kā atklātajā tūrisma gadatirgū Balttour 2009.

Latvijas tūrisma aģentūras un Latvijas reģioni ir gatavi jaunai tūrismam sezonai, apliecina tūrisma gadatirgus Balttour 2009. Izstādē plaši pārstāvēti ārzemju tūrisma operatori un viesnīcu pārstāvji.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, Balttour 2009 ir iespējams ne tikai iepazīties ar tūrisma operatoru, tūrisma aģentūru un viesnīcu piedāvājumiem, bet arī iegādāties ceļojumus ar īpašu atlaidi. Jūrmalas viesnīcas Amber Sea Hotel pārdošanas un mārketinga menedžere Elena Sobolenko atzīmē, ka izstādē ir iespējas iegādāties speciālus SPA piedāvājumus ar 15% atlaidi. Ārvalstu ceļojumi vasaras sezonai tiek piedāvāti ar 25% atlaidi. Tūrisma operators Novatours, JTL un Tez Tour piedāvā vasaras sezonas ceļojumus ar 25% atlaidi. Tez Tour mārketinga/pārdošanas menedžere Svetlana Zavrocka Db apliecināja, ka izstādes laikā ir iespējams iegādāties ziemas sezonas ceļojumus ar 150-200 latu atlaidi un rezervēt vasaras ceļojumus ar 25% atlaidi. «Šogad Tez Tour Latvijas ceļotājiem piedāvā Hurgadu un Tenerifi visu gadu, līdz šim šie kūrorti bija pieejami tikai ziemas sezonā, taču šogad arī vasarā,» stāsta S. Zavrocka.

«Bankia pārņemšana ir vēl viens solis problemātisko Spānijas banku konsolidācijas un glābšanas procesā. Šis process sākas pirms vairākiem gadiem, un pagaidām neizskatās, ka tas ātri beigtos,» šī nedēļas Spānijas valdības lēmumu pārņemt valsts vienu no lielākajām bankām Bankia skaidro Hipo fondu valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

Pati Bankia tika izveidota pavisam nesen (tās akcijas sāka kotēties Madrides biržā pērn jūlijā), apvienojot tajā septiņas mazākas reģionālās bankas (tā sauktas cajas), kurām bija pamatīgas problēmas ar kapitāla pietiekamību un aktīvu kvalitāti. Banku sektora konsolidācijas procesa rezultāta Spānijas valdībai acīmredzot būs jāglābj liela daļa no valstī esošām bankām, tērējot tam vairākus desmitus miljardus eiro (un sliktākajā gadījumā – pat simtus miljardus), norāda A. Marčenko.

«2008. gada krīzes rezultāta izveidojas situācija, kad liela daļa mazo un vidējo reģionālo Spānijas banku kļuva faktiski maksātnespējīga, bet visas ieinteresētas puses to mēģināja ignorēt. Nekustamo īpašumu burbuļa plīšana atstāja bankas ar milzīgu hipotekāro kredītu apjomu, kur nodrošinājuma vērtība bija zemāka par kredīta summu. Spānijas nekustamo īpašumu tirgus kļuva nelikvīds – pašlaik Spānijā ir vairāk, nekā 1 miljons māju, kuras gaida savus pircējus, bet diez vai sagaidīs viņus drīz. Pie tam nekustāmo īpašumu vidējo cenu kritums kopš krīzes sākuma bija aizdomīgi zems (mazāk par 15%), bet mazo un vidējo reģionālo banku (kas bija galvenie spēlētāji hipotekāro Spānijas kredītu) slikto kredītu īpatsvars – aizdomīgi zems. Valstī, kur bezdarbs sasniedza rekordaugstu atzīmi 24%, slikto kredītu īpatsvars, par kuru ziņo reģionālās bankas, nepārsniedz 12%. Tas liecina, ka Spānijas cajas stāvoklis patiesībā varētu būt sliktāks, nekā par to ir oficiāli paziņots. Starpbanku tirgus dalībnieki no citām eiro zonas valstīm jau sen tur aizdomas par to, un tāpēc jau sen Spānijas mazākām bankām ir liegta iespēja aizņemties starpbanku tirgū – vienīgais likviditātes avots tām ir ECB kredīti. Iespējas refinansēt savas obligācijas arī nav, jo potenciālie aizdevēji ir ļoti piesardzīgi attiecībā uz Spāniju. Tas mudina Spānijas banku vadību, Spānijas finanšu tirgus uzraugus un Spānijas valdību pakāpeniski atzīt realitāti, veicinot problemātisko banku apvienošanos un atbalstot tās ar valsts līdzekļiem. Problēma ir tas, ka šajā procesā atklājās arvien lielākas problēmas, kas prasa no bankām arvien vairāk palielināt kapitālu,» skaidro eksperts.

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Tūrisma profesionāļu žurnāls Tūrisms un tūrisma profesionāļu portāls Eiropa.lv apkopojis nozares pārstāvju viedokļus par izskanējušajām runām par iespējamu Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) it kā taupības nolūkos.

Asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele:

"Nedomāju, ka LIAA un TAVA apvienošana tiek virzīta taupības nolūkos, tai ir politiska aizmugure. Visas pārmaiņas parasti ir politiskas, nevis ekonomiskas, un šīs, manuprāt, vērstas uz to, lai palielinātu LIAA ietekmi un budžetu. Mēs tam kategoriski iebilstu un industrija taisītu lielu skandālu.

Šāda rīcība būtu ļoti negodīga laikā, kad TAVA beidzot uzsākusi aktivitātes, kādas tai vajadzēja veikt jau 15 gadus. Kopš TAVA vada Uldis Vītloņš, ir pavisam cita kustība, aktivitāte un profesionalitāte no TAVA puses. Esmu pārliecināta, ka tūrisms noteikti nebūs ieguvējs. Jau tā tūrisms politiķiem nav bijusi prioritāte, un apvienojot TAVA ar LIAA, tūrisms vienkārši noslīktu tajā struktūrā, uzmanība tūrismam vairs nebūtu tik liela, turklāt ir LIAA ir citi uzdevumi. Idejas virzītājiem, šķiet, interesē tikai avionozare un varbūt kāda lielā viesn��cu ķēde, bet TAVA darbība ir daudz plašāka.

Kā katru gadu Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) organizē Latvijas dalību starptautiskajā tūrisma gadatirgū- World Travel Market 2008, kas notiek Londonā laikā no 10. līdz 13.novembrim. Otrs lielākais tūrisma gadatirgus Eiropā, kas tiek uzskatīts par sezonas priekšvēstnesi un kur tiek iepazīstināti gan tūrisma nozares profesionāļi, gan potenciālie ceļotāji ar jaunumiem no katras valsts, informē TAVA.

Londonas starptautiskais tūrisma gadatirgus World Travel Market ir atzīts par tūrisma profesionāļu prestižāko un lielāko ikgadējo tikšanās vietu. 2007.gadā izstādi apmeklēja 48 111 dalībnieki no 193 valstīm, šogad plānots, ka pasākumu apmeklēs vēl vairāk tūrisma nozares pārstāvju. Londonas gadatirgu tūrisma profesionāļi uzskata par jaunās tūrisma sezonas atklāšanas pasākumu.

Starptautiskajā tūrisma gadatirgū World Travel Market 2008 Latvijas stendā kopīgi ar TAVA un Latvijas Tūrisma biroju Londonā piedalās sekojoši Latvijas tūrisma nozares dalībnieki – aviokompānija airBaltic, Baltic Beach Hotel, Latvijas ienākošā tūrisma firmas Con-ex un Baltic Travel Group, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, kā arī Latvijas koncerti.

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.

Šoruden medijos izskanēja ziņa par to, ka tūroperators «Prieks Tūre» apturējis savu darbību, kamēr daļa tūristu vēl bija ārzemēs. Gada sākumā tiesas priekšā stājās arī cits tūroperators, no kura klienti vēlējās piedzīt zaudējumus. Kā izvēlēties piemērotāko tūroperatoru, lai plānotais ceļojums nebeigtos ar mēnešiem ilgu gaidīšanu, lai saņemtu atpakaļ samaksāto naudu par nenotikušo atpūtu?

Gandrīz 500 tūrisma operatori un tūrisma aģenti

Saskaņā ar Lursoft datiem Latvijā ir 437 komersanti, kuri uzskatāmi par tūrisma operatoriem vai tūrisma aģentiem un sniedz kompleksus tūrisma pakalpojumus. Šā gada 1. jūlijā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi «Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem», kas veidoti ar mērķi nodrošināt augstāku ceļotāju aizsardzību tūrisma operatora maksātnespējas gadījumā un uzlabot esošo tūrisma aģentu un tūrisma operatoru darbības sistēmu Latvijā.

Licencēšana patērētāju aizsardzībai

Spānijas galvaspilsētā Madridē šodien sākas starptautiskais tūrisma gadatirgus FITUR 2004, kurā Latviju pārstāv Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). Latvija izstādē FITUR 2004, piedalās pirmo reizi un ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas pārstāvēta izstādē. Latvijai būs 22 m liels stends. Tajā kopā ar TAVA piedalīsies tūrisma firmas «Latvia Tours» un «Via Hansa Tours». TAVA mērķis ir palielināt Latvijas atpazīstamību Spānijā un sekmēt tūrismu uz Latviju. Spānija ir milzīgs (40,5 mil. iedz.) un Latvijai nozīmīgs tūrisma tirgus, kam ir liels potenciāls nākotnē palielināties, īpaši pēc Latvijas iestāšanās ES. Interese par Latviju un Baltijas reģionu Spānijā ik gadu ievērojami pieaug gan no Spānijas tūrisma profesionāļiem, gan arī no masu medijiem. Pagājušogad ar mērķi uzņemt filmu par tūrisma iespējām Latvijā bija ieradušies divi lielākie Spānijas TV kanāli - Televsion Espanola un Televisin de Galicia, atzina Līga Miesniece, TAVA Mārketinga nodaļas vadītāja. FITUR ir lielākais tūrisma gadatirgus Spānijā un Dienvideiropā, kurā tiks pārstāvēti vairāk kā 703 dalībnieku, no kuriem 449 ir vietējie tūrisma uzņēmumi, bet 254 ārvalstu tūrisma uzņēmumi. Kopumā izstādē piedalīsies dalībnieki no 170 valstīm un reģioniem. Paredzams, ka 2004. gadā izstādi FITUR apmeklēs vairāk kā 113 tūkstoši apmeklētāju, kā arī 44 tūkstoši tūrisma profesionāļu. Starptautiskais tūrisma gadatirgus FITUR šogad notiks jau 28 reizi un ilgs no 28. janvāra līdz 1. februārim karaļa Huana Karlosa I vārdā nosauktajā izstāžu centrā. Avots: TAVA

Piektdien, 27. februārī, Tallinā, Igaunijā sāksies starptautiskais tūrisma gadatirgus “TOUREST 2004”, kurā Latvijas dalību organizē Tūrisma attīstības valsts aģentūra. Latvijai šajā gadatirgū būs 18 m² liels stends, kurā kopā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūru tiks pārstāvēta Vidzemes tūrisma asociācija, Kurzemes tūrisma asociācija, kā arī nacionālā aviokompānija “AirBaltic”. 27. februārī plkst. 11:00, izstādes “TOUREST 2004” laikā Tallinā Tūrisma attīstības valsts aģentūra rīko preses konferenci, kurā žurnālisti tiks iepazīstināti ar jauno Latvijas tūrisma tēla brošūru igauņu valodā, kā arī plānotajiem reklāmas pasākumiem Igaunijā. Latvijas stenda apmeklētājiem tiks piedāvāts plašs informācijas materiālu klāsts par tūrisma iespējām Latvijā, tai skaitā jaunā Latvijas tūrisma tēla brošūra un praktiskās informācijas lapa igauņu valodā. Šogad Tūrisma attīstības valsts aģentūra plāno veikt vairākus reklāmas pasākumus Igaunijā un viens no nozīmīgākajiem ir aprīlī paredzētais reklāmas pielikums par Latviju igauņu lielākajā dienas avīzē “Postimees” - “Apraugi kaimiņus!”. Tāpat šogad Tūrisma attīstības valsts aģentūra sadarbībā ar reģionālajām tūrisma asociācijām plāno organizēt igauņu žurnālistu vizīti Latvijā. Igaunija Latvijai ir ļoti nozīmīgs un stabils tūrisma tirgus. 2003. gadā 26 % jeb 642 tūkstoši no ārvalstu tūristiem, kas ieradās Latvijā, sastādīja igauņi, tādējādi ieņemot otro vietu ārvalstu ceļotāju vidū Latvijā. Starptautiskais tūrisma gadatirgus “TOUREST 2004” ilgs 3 dienas, no 27. februāra līdz 29. februārim, Igaunijas izstāžu centrā. “TOUREST” ir lielākais tūrisma gadatirgus Igaunijā, kas ir orientēts uz gala patērētājiem – tūristiem. 2003. gadā izstādi “TOUREST 2003” apmeklēja vairāk kā 10 tūkstoši cilvēku, bet tajā piedalījās vairāk kā 356 dalībnieki no 25 valstīm. Papildus informāciju par starptautisko tūrisma gadatirgu “TOUREST 2004” var meklēt mājas lapā: www.etfl.ee. Avots: TAVA

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) no janvāra līdz aprīlim organizēs Latvijas dalību 16 starptautiskajos tūrisma gadatirgos, kuru laikā Latvija tiks reklamēta kā jauns un pievilcīgs tūrisma galamērķis, īpaši akcentējot darījumu tūrismu, kultūras mantojumu, dabas resursu bagātības un lauku tūrisma iespējas. Jau janvārī TAVA organizēs Latvijas dalību piecos starptautiskajos tūrisma gadatirgos Nīderlandē (VAKANTIEBEURS 2006), Lielbritānijā (The Holiday&Travel Show Manchester 2006), Vācijā (CMT 2006), Zviedrijā (SHIE 2006) un Somijā (MATKA 2006). Izstādēs piedalīsies arī Latvijas tūrisma nozares profesionāļi – viesnīcu, tūrisma firmu, tūrisma informācijas centru un reģionu tūrisma asociāciju pārstāvji. Februārī ar Latvijas tūrisma piedāvājumu būs iespējams iepazīties starptautiskos tūrisma gadatirgos tepat Latvijā (Balttour 2006) un kaimiņos Igaunijā (Tourest 2006), kā arī Vācijā (Hamburg Fair – Reisen 2006 un Munich C-B-R 2006) un Itālijā (BIT 2006). Savukārt, martā Latvijas tūrisma iespējas tiks popularizētas mūsu kaimiņos Lietuvā (Vivattur 2006), kā arī vienā no lielākajiem Eiropas tūrisma gadatirgiem Vācijā (ITB 2006), Francijā (Salon Mondial du Tourisme 2006), Krievijā (MITT 2006), Zviedrijā (TUR 2006) un Ukrainā (UITT 2006). TAVA direktors Uldis Vītoliņš uzsver, ka „piedalīšanās starptautiskajos tūrisma gadatirgos ir nozīmīgs komunikāciju veids starp Latvijas tūrisma nozares profesionāļiem un potenciālajiem ceļotājiem uz Latviju – gan konferenču organizētājiem, gan individuālajiem tūristiem, kurus interesē tūrisma produktu pieejamība ceļojuma galamērķa valstī. Kaut arī esam Eiropas Savienības valsts, par mums kā tūrisma galamērķi vēl joprojām ir salīdzinoši maz informācijas. Dalība starptautiskajos tūrisma gadatirgos ir veids, kā popularizēt Latviju un veicināt ārvalstu ceļotājus apmeklēt Latviju.” Augstākminētie tūrisma gadatirgi nav izvēlēti nejauši, TAVA izstrādātajā mārketinga stratēģijā par augsti prioritāriem mērķa tirgiem uzsvērti Vācija, Somija, Zviedrija, Krievija, Igaunija, Lietuva un Lielbritānija, tie ir tirgi, kuros tiks veiktas virkne mārketinga aktivitāšu – darba semināri, kontaktu biržas, prezentācijas, žurnālistu un tūrisma profesionāļu vizītes, lai popularizētu Latvijas tūrisma piedāvājumu. Savukārt, Nīderlande, Itālija, Francija un Ukraina ir prioritāri tirgi, kuros arī tiks veiktas dažādas mārketinga aktivitātes, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk potenciālo ceļotāju uz Latviju.

Pēc trīs gadu pauzes apbalvoti "Gada cilvēks tūrismā" laureāti par ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā, informē konkursa žūrija.

Balvu laureāti ir Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis, Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru asociācijas (ALTA) izpilddirektore Astrīda Trupovniece un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) biedrs un viesnīcu operatora "Mogotel" īpašnieks Vadims Muhins.

Organizatori atklāj, ka šogad konkursam tikai iesūtīti 46 priekšlikumi, taču, ņemot vērā, ka trīs gados vislielāko artavu tūrisma interešu aizstāvībā ir ieguldījušas tieši tūrisma asociācijas, tika izvēlētas trīs visaktīvākās.

“Nav noslēpums, ka aizvadītie gadi tūrisma un viesmīlības nozarei bijuši izaicinājuma pilni. Vispirms pandēmija un tās radītie ierobežojumi, un, kad nozare jau sāka domāt par atgūšanos, sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā. Šajā laikā daudzi tūrisma nozares pārstāvji – iestāžu, uzņēmumu vadītāji, tūrisma informācijas centru vadītāji, asociāciju pārstāvji un citi ir darījuši daudz vairāk nekā prasa pienākums, un šis ir īstais brīdis pateikties viņiem. Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, žūrija lēmusi piešķirt trīs balvas “Gada cilvēks tūrismā”, lai gan patiesībā, manuprāt, milzīga pateicība pienākas ikvienam, kurš turpina darboties tūrisma un viesmīlības nozares labā,” stāsta balvas dibinātājs, tūrisma ziņu portāla BalticTravelnews.com direktors Aivars Mackevičs.

"Kopš tūrisma valsts politika ir Ekonomikas ministrijas kompetencē, gada laikā nozare beidzot kļuvusi par valsts tautsaimniecības kategoriju. Fakts, ka ministrijai izdevās palielināt tūrisma nozares budžetu par 2,5 reizēm, liecina par attieksmes maiņu pret tūrismu valstiskā līmenī. Vairāk nekā 1 000 000 latu tūrisma jomā ļāva uzsākt tādas aktivitātes kā vienotas tūrisma informācijas telpas izveidi, tūrisma informācijas koordināciju, tūrisma ceļa zīmju sistēmas izveidi un realizāciju, informatīvo materiālu izdošanu par Latviju 14 valodās, tūrisma biroju atvēršanu 4 valstīs u.c. Kā nozares ministrs uzskatu, ka tūrisma politikas plānošana pēdējā gada laikā bijusi precīzi plānota un secīgi realizēta. Par to liecina straujais ārvalstu tūristu pieplūdums. Sagaidāms, ka jau rudenī sasniegsim 2003. gada ieceļojušo tūristu skaitu. Latvija līdz šim nav piedzīvojusi tādu viesnīcu noslogojumu, kad brīvas vietas atrodamas tikai vēlā rudenī. Uzskatu, ka kopumā 2004.gads Latvijas tūrisma nozarē uzskatāms par lūzuma, pozitīvā nozīmē, jeb reanimācijas gadu. Šādā kontekstā, tūrisma pamatnostādnēs definējot attīstības turpmākos mērķus un konkrētu rīcību turpmākiem 5 gadiem, mēs skaidri iezīmējam Latvijas tūrisma tuvāko nākotni, proti, tuvāko 4 gadu laikā uzņemt 8- 10 milj. tūristu gadā," tā Tūrismaattīstības politikas pamatnostādnes komentē LR Ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Ministru kabinets šodien atbalstīja Ekonomikas ministrija izstrādātās Tūrisma attīstības politikas pamatnostādnes, kas nosaka valsts tūrisma attīstības politiku turpmākajiem 5 gadiem (2004 – 2008) ar mērķi palielināt tūristu plūsmu un ienākumus no tūrisma, kā arī veicināt Latvijas tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju sociālekonomisko labklājību.To paredzēts sasniegt, pozicionējot un virzot starptautiskajā tirgū Latviju kā atšķirīgu, drošu un atpazīstamu tūrisma galamērķi, palielinot tūristu plūsmu uz Latviju, kā arī veicinot vietējā tūrisma attīstību. Īstenojot Pamatnostādnēs noteiktos rīcības virzienus, tiek plānots sasniegt šādus rezultātus: · Tūrisma pakalpojuma eksporta pieaugums vidēji par 10 – 15% gadā; · Tūrisma nozares pieaugums IKP līdz 5 – 7% perioda beigās; · Ieņēmumu no ārvalstu ceļotājiem pieaugums vidēji par 15% gadā; · Ārvalstu ceļotāju skaita pieaugums vidēji par 5% – 7% gadā; · Ārvalstu ceļotāju vidējais uzturēšanās ilgums ir palielinājies līdz 3 diennaktīm; · Tūrisma sektorā strādājošo skaita pieaugums ir vidēji par 500 cilvēkiem gadā. Pamatnostādnēs ietverti tūrisma attīstības politikas galvenie principi, mērķi, prioritātes un rīcības virzieni. Pamatnostādnēs izvirzītie mērķi un rīcības virzieni atspoguļo tūrisma attīstības politikas prioritātes. Lai sasniegtu tūrisma attīstības politikas mērķus, Pamatnostādnēs ir noteikti šādi rīcības virzieni: · „Jaunā” ceļotāja uz Latviju identificēšana · Latvijas tūrisma tēla stiprināšana · Klātbūtne prioritāros un perspektīvos tūrisma tirgos · Labvēlīgas tūrisma uzņēmējdarbības vides nodrošināšana · Atbilstošas un kvalitatīvas infrastruktūras veidošana · Daudzveidīgu produktu un pakalpojumu radīšanas veicināšana atbilstoši tūristu interesēm · Vienotas tūrisma informācijas sistēmas veidošana · Kvalitātes pārvaldības ieviešana · Pieejamības veicināšana · Cilvēkresursu attīstība · Izpēte un attīstība · Publiskā un privātā sektora sadarbības optimizācija · Starptautiskā sadarbība · Latvijas līdzdalība Eiropas un pasaules tūrisma attīstības politikas veidošanā, valsts interešu pārstāvniecība. Lai sasniegtu Pamatnostādnēs noteiktos mērķus, kā finansēšanas avoti tiks izmantoti valsts un pašvaldību līdzekļi, valsts investīcijas saskaņā ar Valsts investīciju programmu, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi un valsts budžeta līdzfinansējums. 2004.gadā Latvijas tūrisma attīstībai un investīciju piesaistei no valsts budžeta tiks izmantoti 1 041 594 latu, savukārt 2005. gadā nepieciešami 2,08 milj. Ls, 2006. g – 3,12 milj. Ls, 2007. g. – 5,31 milj. Ls, 2008. g. – 7,97 milj. Ls. Statistika Eiropā un visā pasaulē tūrisms ir