Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem tūristu skaits Jūrmalā 2006. gadā bija 124 638, kas ir par 23 procentiem vairāk nekā 2005.gadā.

Analizējot tūristu skaita pieaugumu 2006.gadā pa ceturkšņiem, svarīgi atzīmēt, ka pirmajā ceturksnī pieaugums bija 65%, bet otrajā ceturksnī - 25%, kas liecina par to, ka salīdzinājumā ar 2005. gadu tūristi arvien vairāk izvēlas Jūrmalu apmeklēt arī ziemas un pavasara sezonā.

"Mums ir prieks par katru tūristu, kas apmeklē Jūrmalu, lai arī kādas valsts pilsonis viņš būtu. Tieši tāpēc ir patiesi svarīgi, ka mēs spējam nodrošināt Jūrmalā dažādas aktivitātes, lai izklaidētu tūristus ne tikai vasaras sezonā, bet arī ziemas un pavasara laikā," skaidro atbildīgais par tūrisma nozari Jūrmalas pilsētā, domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aigars Tampe.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem tūristu skaits Jūrmalā 2006. gadā bija 124 638, kas ir par 23 procentiem vairāk nekā 2005.gadā.

Analizējot tūristu skaita pieaugumu 2006.gadā pa ceturkšņiem - pirmajā ceturksnī pieaugums bija 65%, bet otrajā ceturksnī - 25%, kas liecinot par to, ka salīdzinājumā ar 2005. gadu tūristi arvien vairāk izvēlas Jūrmalu apmeklēt arī ziemas un pavasara sezonā.

Joprojām pirmo vietu ar 9% pieaugumu salīdzinājumā ar 2005. gadu tūristu skaita ziņā ieņem tūristi no Latvijas, kas veido 32% no kopējā tūristu skaita Jūrmalā. Tūristi no Lietuvas ar 15% pieaugumu salīdzinājumā ar 2005. gadu ieņem otro vietu ar 13% no kopējā tūristu skaita. Tūristi no Igaunijas veido13% no kopējā pilsētas viesu daudzuma, uzrādot 50% pieaugumu salīdzinājumā ar 2005. gadu.

Rīga ierindojas 1.vietā pilsētas dizaina un arhitektūras aspektā, 1.vietā starp pilsētām, kur tūristi ierodas, lai tuvāk iepazītos ar tās bagāto pilsētas vēsturi, kā arī 1.vietā starp pilsētām, kur tūristi vēlas apskatīt atpazīstamās vietas (84.3%), skvērus, ielas (75.9%) un vēsturiskos objektus (55.8%), Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Tūristi uz Rīgu nedodas kā uz modernu pilsētu, Rīga ir kultūrvēsturiska pilsēta. Tūristu vērtējumā modernas ir Helsinki, Kopenhāgena un Malme. Tūristu atzinumā Rīgā ir samērā mazs nakts dzīves piedāvājums un neliela iespēja komunicēties ar vietējiem iedzīvotājiem. Ierodoties svešā pilsētā un plānojot savu laiku, tūrists: informācijas meklējumos dodas uz tūrisma informācijas centriem; iedvesmojas, staigājot pa pilsētu; izmanto tūrisma ceļvežus. Saskaņā ar aptauju ievērojamākās vietas, kur tūristi dodas, ierodoties Rīgā ir Melngalvju nams, Doma katedrāle un Brīvības piemineklis.

Šādi secinājumi gūti pēc aptaujas, kas norisinājās no 2007.gada februāra līdz 2008.gada jūnijam Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centrs kopīgi ar Tallinas (Igaunija), Helsinku, Tamperes, Turku (Somija), Stokholmas, Upsalas, Malmes (Zviedrija), Oslo, Bergenas (Norvēģija), Reikjavīkas (Īslande), Ārhusas, Kopenhāgenas (Dānija) un Viļņas (Lietuva) pilsētām iesaistījās Ziemeļu inovācijas centra finansētā pieredzes projektā pilsētu tūrismā (Experience Design in City Tourism), kura vadošais partneris ir Dānijas tūrisma organizācija Brīnišķīgā Kopenhāgena (Wonderful Copenhagen).

Vidējā diennakts satiksmes intensitāte Latvijas galveno autoceļu tīklā 2019. gadā pieaugusi par 5 %, salīdzinot ar 2018. gadu, un bija 6 525 transporta vienības diennaktī uz ceļa kilometru.

Kopš 2011. gada satiksmes intensitāte ik gadu turpina pastāvīgi augt, un pērn tā sasniedza visaugstākos rādītājus pēdējo 10 gadu laikā, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Visblīvākā satiksme koncentrējas uz valsts autoceļiem Pierīgā: uz Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers–Saulkalne) – 12 222 un uz Rīgas apvedceļa A5 (Salaspils–Babīte) – 14 246 autotransporta vienības vidēji diennaktī uz ceļa kilometru.

Kā arī par 16% pieaugusi satiksmes intensitāte uz autoceļa Liepāja - Lietuvas robeža (Rucava) (A11), kur vidēji diennaktī uz ceļa kilometru 2019. gadā bija 3249 autotransporta vienības.

2019. gadā uz Rīgas apvedceļa visvairāk jeb par 23,9% satiksmes intensitāte ir palielinājusies autoceļa Baltezers – Saulkalne (A4) posmā no krustojuma ar reģionālo autoceļu Rīga – Ērgļi (P4) līdz krustojumam ar reģionālo autoceļu Ulbroka – Ogre (P5).

Jūrmalā tūristi uzturoties ilgāk nekā vidēji citur valstīs. Šā gada pirmajā pusgadā Jūrmalas naktsmītnēs kopumā nakšņojuši 53,79 tūkst. tūristu, kas ir par 12% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, un par 15% vairāk nekā otrajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No kopējā ceļotāju skaita 32% ir tūristi no Latvijas, bet 68% – ārvalstu viesi. Valstī kopumā otrajā ceturksnī tūristu nakšņojumu skaits sasniedzis 909,6 tūkst., kas ir par 7% vairāk nekā pērn gada otrajā ceturksnī, bet Jūrmalā nakšņojumu skaits sasniedzis 115,6 tūkst., kas ir par 15,8% vairāk nekā laikā no aprīļa līdz jūnijam gadu iepriekš. Tūristi Jūrmalā vidēji uzkavējušies 3,5 naktis.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis norāda, ka salīdzinājumā ar visā Latvija tūrisma mītnēs apkalpoto tūristu skaitu esot redzams, ka Jūrmalā apkalpoto tūristu un nakšņojumu skaits, kā arī viesu uzturēšanās ilgums palielinājies daudz vairāk nekā Latvijā kopumā. Pēc viņa domām, tas apliecinot to, ka arvien pieaugot veselības tūristu skaits, kuri kūrortpilsētā izmanto kūrortrehabilitācijas un spa pakalpojumus, kā arī uzņēmumiem pievilcīgs šķietot Jūrmalas piedāvājums darījumu tūrismā.

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Kopš Dienvidu tilta atklāšanas laika periodā līdz 15. decembrim vidējā diennakts satiksmes intensitāte pār Salu tiltu ir samazinājusies par 16.7%, savukārt pār Akmens tiltu samazinājusies par 3.7%, liecina Rīgas domes Satiksmes departamenta apkopotie dati.

Salu tiltu vidēji diennaktī šķērso par 13.5 tūkstošiem transportlīdzekļu mazāk nekā laika periodā no oktobra vidus līdz 17. novembrim, kad atklāja Dienvidu tiltu. Savukārt Akmens tiltu vidēji diennaktī šķērso par 2035 transportlīdzekļiem mazāk nekā laika periodā no oktobra vidus līdz Dienvidu tilta atklāšanai. Ja pirms Dienvidu tilta atklāšanas Salu tiltu šķērsoja vidēji 80.7 tūkst. transportlīdzekļi diennaktī, tad četru nedēļu laikā pēc Dienvidu tilta atklāšanas Salu tiltu šķērso vidēji 67.2 transportlīdzekļi diennaktī. Ja pirms Dienvidu tilta atklāšanas Akmens tiltu šķērsoja vidēji 54.9 tūkst. transportlīdzekļu diennaktī, tad četru nedēļu laikā pēc Dienvidu tilta atklāšanas Akmens tiltu šķērso vidēji 52.9 tūkst. transportlīdzekļi diennaktī. Pār Vanšu tiltu vidējā diennakts satiksmes intensitāte četru nedēļu laikā pēc Dienvidu tilta atklāšanas ir saglabājusies iepriekšējā līmenī- aptuveni 60 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī. «Satiksmes intensitātes samazinājums par 16,7% pār Salu tiltu mēneša laikā kopš Dienvidu tilta atklāšanas ir ļoti ievērojams. Praksē satiksmes intensitātes izmaiņas pat par 2% rada ļoti jūtamas izmaiņas satiksmes plūsmā. Protams, ka satiksmes intensitātes samazinājums ir aplūkojams plašākā kontekstā. Satiksmes intensitāti un transportlīdzekļu skaitu Rīgā tiešā veidā ietekmē arī valsts ekonomiskās situācijas izmaiņas,» norādīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Edgars Strods.

Apkopojot Igaunijas Tūrisma padomes datus par 2014. gadu, redzams, ka ievērojami palielinājies ārvalstu tūristu skaits. Visievērojamāk pērn palielinājies vācu tūristu segments, bet kā nākamie Igauniju visvairāk iemīļojuši tieši Latvijas tūristi.

Kā liecina Igaunijas Tūrisma padomes datu apkopojums, 2014. gads tūrisma nozarē bijis veiksmīgākais pēdējo piecu gadu laikā. Igaunijā pērn 1,98 miljoni ārvalstu tūristu izmantoja šīs valsts naktsmītņu pakalpojumu, kas ir par 2% vairāk nekā 2013. gadā. Kopumā naktsmītņu pakalpojumi izmantoti 3,92 miljonus reižu, kas liecina par to, ka vairākums tūristu Igaunijā izvēlas pavadīt vairākas naktis. Turklāt 2014. gadā rekords sasniegts gan reģistrēto ārvalstu, gan vietējo tūristu kategorijās. Kopumā visvairāk palielinājies vācu tūristu skaits, kuri pērn izmantojuši naktsmītņu pakalpojumus, tam seko Latvijas, ASV un Japānas tūristi.

Veiksmīgo gadu apliecina arī Igaunijas Bankas dati – ar 1,39 miljardu eiro tūrisma ieņēmumiem 2014. gads bijis veiksmīgākais pēdējo 4 gadu laikā.

Rīga svētku noformējuma ziņā cenšas turēties līdzi citām galvaspilsētām, bet, protams, vienmēr ir iespēja pilnveidoties

Rīgā šogad uzstādīta un klasiskā izpratnē rotāta Zvaigžņu egle 11. novembra krastmalā, egle Doma laukumā, Operas skvērā, pie Kongresu nama, Spīķeru kvartālā, pie pašvaldības kultūras iestādēm, Pļavniekos un citur apkaimē, kā arī novietoti vides objekti (Sniegavīri un Bebri) Vērmanes dārzā, Maģiskie brieži un Dāvanas Bastejkalnā, LED dekori Ziemassvētki itāļu stilā Mazajā Smilšu ielā un citviet. Pavisam 2014. gadā Rīgā uzstādīti 2680 LED dekori (zvaigznes, lodes, pilošās lāstekas) un 1690 LED virtenes. Jau pastāvot zināmas tradīciju noteiktas svētku pasākumu norišu vietas pilsētas centrā, kuras svētkos apmeklē lielākais pilsētas iedzīvotāju daudzums un uzturas pilsētas viesi. «Jāņem vērā, ka svētkiem ir izteikts centrtieces raksturs – cilvēki vēlas doties uz centru, tiecas izrauties no ikdienas vides, pulcēties lielākā ļaužu pulkā, lai izjustu svētku kopību, piemēram, Jaungada sagaidīšana un uguņošana 11. novembra krastmalā,» saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pilsētas svētku noformējuma nodaļas vadītājs Guntars Kambars. Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma nodrošina pamatnoformējumu – LED virtenes un dekorus, kas pamatā ir Rīgas krāsās – baltā un zilā –, un dažādās to mākslinieciskās variācijās. Tematisko vides objektu un dekoratīvo noformējumu dizaini tiek veidoti īpaši Rīgai kā autordarbi. Svētku noformējuma budžetu pašvaldība neatklāj. Nosaukt konkrētus skaitļus esot sarežģīti, jo tiek saglabāti arī iepriekšējos gados pirktie materiāli, rotājumi un vides objekti.

Jauni ierobežojumi, par kuriem valdība lems šo piektdien, varētu tiktu ieviesti attiecībā uz sabiedriskās ēdināšanas vietām un kultūras un izklaides pasākumiem, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atklāja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Pēc viņas sacītā, ierobežojumi tiktu attiecināti uz vietām, kur infekcijas izplatība ir lielāka un kur ir augstāka savstarpējās kontaktēšanās intensitāte. Patlaban šajā sarakstā "atvērti palikuši" izklaides un kultūras pasākumi, atzīmēja ministre.

Lai gan arī šobrīd šādi pasākumi ir strikti regulēti ar numurētām, fiksētām sēdvietām, vadoties pēc Viņķeles sacītā, tas nav gana, jo nesen tapa zināms par vairāku apmeklētāju un dalībnieku inficēšanos Latvijas Radio kora koncertā "Diena aust. Latvijas Radio korim 80" Vidzemes koncertzālē Cēsīs.

Otrais virziens, kur tiks piedāvāts ieviest striktākus ierobežojumus, būs sabiedriskā ēdināšana, piebilda ministre.

Aizvadītajā diennaktī upēs turpināja celties ūdens līmenis, un paredzams, ka tas turpināsies palielināties, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Daugavā pie Veļižas ūdens līmenis pieaudzis par 73 cm, bet Daugavā Baltkrievijas teritorijā ūdens līmeņa paaugstināšanās intensitāte nedaudz samazinās un posmā no Suražas līdz Verhņedvinskai ūdens līmenis paaugstinājās par 53 - 171 centimetriem.

Daugavā Latvijas teritorijā straujākā ūdens līmeņa paaugstināšanās aizvadītajā diennaktī novērota posmā no Daugavpils līdz Jersikai, kur ūdens līmenis paaugstinājās par 95 - 196 centimetriem. Arī citās Latgales upēs turpinās ūdens līmeņa paaugstināšanās: Rēzeknē pie Griškāniem, Dubnā posmā no Višķiem līdz Sīļiem un Laucesā pie Lenderņas par 15 - 24 cm diennaktī. Savukārt Ošā pie Kūleniekiem, Pededzē pie Litenes, Lielajā Juglā pie Zaķiem un Aiviekstē posmā no Lubānas līdz Aiviekstes HES par 30 - 54 centimetriem.

Latvijas iedzīvotājiem vietējos ceļojumos populārākais galamērķis ir Latgale, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma atzina Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Kopumā ceļošana pa Latviju izraisot arvien lielāku interesi gan ārvalstu, gan vietējiem tūristiem. Pērn reģionālais tūrisms palielinājies par aptuveni 17%.

Kā atzina Ziemele, Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk no sirds priecājas par lauku tūrisma iespējām un ceļo vairāk. Populāra esot laivošana, velotūrisms, kā arī pārgājieni, pēdējiem no tiem gan pietrūkstot infrastruktūras.

Iecienītākais reģions Latvijas tūristiem ir Latgale. Tās tiešie konkurenti esot Sāremā sala Igaunijā un Kuršu kāpa Lietuvā.

Arī ārvalstu tūristiem Latvija kļūstot arvien populārāka, jo ir labs un interesants galamērķis.

Kā norādīja Lauku ceļotāja vadītāja, ārvalstu tūristi ir labi maksātāji un uzturas ilgi. Daudz Latviju apmeklējot Vācijas tūristi. Visdevīgākie gan esot japāņu tūristi, bet to ir maz. Pēdējā laikā arī lietuvieši sākuši «atstāt» naudu Latvijas tūrisma objektos.

Latvijas padrēgnais klimats un palietotā infrastruktūra mūsu valsti nav nostādījusi starp populārākajiem ceļojuma galamērķiem, kas ir viens no galvenajiem skaidrojumiem kāpēc ārvalstu tūristi Latvijā uzturas salīdzinoši neilgi un iztērē mazāk naudas nekā mūsu tūristi ārzemēs.

2011.gadā ārvalstu viesi mūsu valstī iztērējuši 379,5 milj. Ls, kas ir par 14% vairāk nekā 2010.gadā., savukārt mūsu valsts iedzīvotāji ārzemēs pērn iztērējuši 402,6 milj. Ls, kas ir par 9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Ārvalstu ceļotāji Latvijas robežu pērn šķērsojuši nepilnus 5,64 miljonus reižu, kas ir par 10% vairāk nekā 2010.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pēc Pasaules tūrisma organizācijas datiem līdzīga tendence bija arī Centrālajā un Austrumeiropā, ienākošā tūrisma vidējais pieaugums bija 8%.

Viesi, kuri Latvijā pavadīja vairāk nekā diennakti, šeit uzturējās vidēji 4,1 diennakti. No vairāku dienu ceļotājiem 72% apmetušies viesnīcās vai citās tūristu mītnēs, bet 28% pie radiem vai draugiem. No visiem vairāku dienu ceļotājiem 35% Latviju apmeklēja pirmo reizi.

Saglabājoties samērā augstam Covid-19 infekcijas izplatības līmenim un inficēšanas riskam, tostarp arī mājsaimniecībās, kā arī jauno vīrusa celmu izplatībai, nolūkā ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību mājsaimniecību vidū, Ministru kabinets 27. maija sēdē lēma līdz š.g. 30. jūnijam pagarināt atbalsta programmu personām, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija un to kontaktpersonām.

Kā zināms, kopš 2020. gada nogales atbalsta programmu pašizolācijai vai izolācijai tūristu mītnēs administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Valsts sniedz atbalstu uzturēšanās un ēdināšanas pakalpojumu izmaksu segšanai tūristu mītnē, kura ir iekļauta LIAA administrētajā tūristu mītņu sarakstā, šādām personām, kurām nav iespējas ievērot izolāciju savā dzīvesvietā, nepakļaujot inficēšanās riskam citus mājsaimniecības locekļus:

Patlaban Ēģiptes kūrortos ir 460 tūristi no Latvijas - Šarm eš Šeihā atrodas 270, bet Hurgadā - 190 tūristi.

Kā šodien preses brīfingā informēja aviokompānijas airBaltic viceprezidents Jānis Vanags, tūristus no Šarm eš Šeihas Latvijā varētu nogādāt ar diviem reisiem, ja tiks dota atļauja veikt lidojumus.

Patlaban airBaltic reisus uz Šarm eš Šeihu neveic, kamēr netiks dota atļauja no kompetentajām iestādēm. Šodien Civilās aviācijas aģentūrā notiek sēde, kurā šis jautājums tiks izlemts. Lēmums var būt gan aizliedzošs, gan rekomendējošs.

Ja atļauja tiks dota, airBaltic esot gatava lidot uz Šarm eš Šeihu jau rīt. Pagaidām tūristi ir izmitināti viesnīcās. Šos izdevumus segs airBaltic un tūroperators Tez Tour. Vanags prognozēja, ka pozitīvā gadījumā reiss uz Šarm eš Šeihu varētu notikt rīt plkst.9. Interesenti tiek aicināti sekot līdzi airBaltic sociālajos tīklos, kur šodien vakarā visoperatīvāk tiks publiskota jaunākā informācija.

Epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātā noskaidrojies, kā kādā atsevišķā uzliesmojumā no viena Covid-19 pacienta inficējušies kopumā 109 cilvēki, savukārt divi pacienti miruši, piektdienas preses konferencē atklāja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Viņš skaidroja, ka vienā izglītības iestādē izveidojās sākotnējais perēklis ar 16 gadījumiem, kamēr inficēšanās ar Covid-19 bija konstatēta arī pedagogiem. No šī sākotnējā perēkļa Covid-19 izplatījās tālāk vismaz piecos virzienos - korī, sporta klubā, ģimenēs un divās baznīcas draudzēs.

Pirmā infekcijas ķēde bija, kad Covid-19 izplatījās līdz kādam kora dalībniekam, kā rezultātā saslima vēl divi cilvēki. Tālāk šī ķēde izplatījās līdz citai izglītības iestādei, inficējot vēl vienu personu.

Otrajā gadījumā infekcija izplatījās līdz sporta klubam, kur papildu pirmajam pacientam ar Covid-19 saslima vēl seši cilvēki. No šīs ķēdes tālākā slimības izplatība noveda pie vēl trīs ģimenes locekļu inficēšanās.

«Izvērtējot pirmo jaunās sistēmas darbības periodu, tika mainīta tirdzniecības centra Olimpia autostāvvietas lietošanas kārtība,» biznesa portālam db.lv stāstīja EuroPark Latvia valdes loceklis Mārtiņš Meisītis.

Jaunā autostāvvietas lietošanas kārtība paredz priekšrocības iepirkšanās centra lojālajiem klientiem, kuri tajā pavada ilgāku laiku un izmanto vairāk pakalpojumu. Izmaiņas veiktas, balstoties uz klientu atsauksmēm un sistēmas datiem, kas sniedz informāciju par auto plūsmas intensitāti stāvvietā, tajā pavadīto laiku, noslogotākajām stundām u.c. «Sistēmas dati liecina, ka vairums autobraucēju stāvvietā nepavada ilgāk par vienu stundu. Šai tendencei tika pielāgots arī bezmaksas laiks, lai nodrošinātu lielāku auto aprites iespējamību autostāvvietā un varētu pagarināt bezmaksas auto novietošanas iespēju tiem klientiem, kas apmeklē arī sporta klubu, izmanto skaistumkopšanas salona vai automazgātavas pakalpojumus,» skaidroja EuroPark Latvia pārstāvis.

Apzinot slimnīcu kapacitātes, panākta vienošanās par papildu 300 slimnīcas gultu atvēršanu vai pārprofilēšanu, šodien žurnālistiem pavēstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre un Valsts operatīvās medicīniskā komisijas (VOMK) priekšsēdētāja Daina Mūrmane-Umbraško.

"Šī ir slimnīcu darbības pārkārtošana bez striktākiem ierobežojumiem jau uz iepriekš pieņemto lēmumu pamata," sacīja Mūrmane-Umbraško.

Papildus gultu atvēršana sākusies jau šodien, tomēr, pēc valsts sekretāres paustā, tā turpināsies arī visu nākošās nedēļas pirmo pusi.

"Pietiekoši liels skaits [gultasvietu] ilgtermiņā varētu būt ne tikai Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, bet arī lielajās reģionālajās slimnīcās. Piemēram, Daugavpils Reģionālā slimnīca ir ļoti aktīva - viņi paši plāno pārprofilēt ap 100 gultām," skaidroja Mūrmane-Umbraško, piebilstot, ka šis gultu skaita pieaugums būs arī reģionos.

Pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēti vēl 250 Covid-19 gadījumi, kas ir līdz šim lielākais vienā diennaktī atklātais inficēto skaits, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.

Tāpat pagājušajā diennaktī mirusi ar Covid-19 inficēta persona vecumā no 55 līdz 60 gadiem.

Aizvadītajā diennaktī kopumā veikti veikti 5726 Covid-19 testi, līdz ar to diennakts laikā atklāto pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testēto skaitu sasniedzis līdz šim augstāko punktu - 4,4%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Kopš pavasara Latvijā veikti 413 905 Covid-19 izmeklējumi, inficēšanās laboratoriski apstiprināta 4208 personām, bet 1357 personām apstiprināta izveseļošanās.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pagājušās diennakts laikā slimnīcās ievietoti 17 Covid-19 pacienti, savukārt kopumā stacionāros ārstējas 113 saslimušie, no kuriem 103 ar vidēji smagu slimības gaitu, bet desmit ar smagu slimības gaitu. Aizvadītajā diennaktī stacionāru pametuši astoņi sasirgušie, kamēr kopš Covid-19 parādīšanās no slimnīcām izrakstīti kopumā 312 pacienti, starp kuriem ir gan atlabušie, gan mirušie.

No kopējā ārvalstu tūristu skaita Latvijā, divas trešdaļas (64,3%) veido Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu tūristi. Otra lielākā tūristu plūsma ir no postpadomju valstīm. Lielākā tūristu daļa (apmēram 70%) ir vecuma grupā no 26 līdz 59 gadiem.

To atklāj Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) sadarbībā ar Latvijas augstskolām un tirgus un socioloģisko pētījumu aģentūru Latvijas fakti veiktās ārvalstu tūristu aptaujas rezultāti.

ES dalībvalstu tūristu vidū 20,1% bija no tuvākajām kaimiņzemēm – 13,8% viesu nāca no Lietuvas, bet 6,2% no Igaunijas. Ziemeļvalstu tūristi veidojuši 10,3%. Visvairāk pārstāvēta bija Zviedrija (4,9%), Somija (3,6%), un Norvēģija (1,3%).

Rietumeiropas valstu iedzīvotāju vidū kā biežākie Latvijas apmeklētāji izceļas vācu tūristi (13,7%), bet otra biežāk sastapto Rietumeiropas tūristu mītnes zeme bija Lielbritānija (5,1%).

Savukārt 27.1% aptaujas dalībnieku mītnes zeme ir kāda no bijušajām PSRS republikām, kur dominējošo vietu ieņem tūristi no Krievijas, kas kopumā veidoja būtiskāko vienas valsts tūristu kopu – 23.3%.

Medicīnas iestāžu reformas rezultātā Latvijā tuvākajā nākotnē varētu palikt 19 daudzprofilu slimnīcas. Ja šis plāns tiks īstenots, viskritiskākā situācija būs Latgalē, kur paliks tikai 2 slimnīcas, kas medicīnisko palīdzību sniedz 24 stundas diennaktī.

Ar šādu plānu ārsti iepazīstināti pirms svētkiem.

Saskaņā ar Preiļu slimnīcas galvenās ārstes Dainas Pličas sniegto informāciju Kurzemē (316 719 iedzīvotāji, platība – 13 498 km2) plānots saglabāt 3 slimnīcas, kas medicīnisko palīdzību sniedz 24 stundas diennaktī, Zemgalē (291 595 iedzīvotāji, platība – 10 742 km2) – 3 slimnīcas, Vidzemē (257 569 iedzīvotāji, platība – 15 346 km2) – 4 slimnīcas, bet Latgalē (364 345 iedzīvotāji, platība – 14 547 km2) – tikai 2 slimnīcas. Rīgas plānošanas reģionā paredzēts saglabāt 7 daudzprofilu slimnīcas.

Kā norādīja D. Pliča, trūkst loģikas un pamatojuma tam, kādēļ Latgalē, kur ir visvairāk iedzīvotāju (neskaitot Rīgas plānošanas reģionu), plānots vismazākais slimnīcu skaits. Pēc viņas domām, līdzīgi kā pārējos Latvijas reģionos, arī Latgalē būtu nepieciešamas vismaz trīs slimnīcas, pretējā gadījumā Latgales iedzīvotājiem krasi pasliktināsies stacionārās neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamība.

Rietumu sankciju ietekmē pērn sagruvusi Krievijas tūrisma nozare, ceturtdien secinājusi Krievijas Tūrisma operatoru asociācija.

2022.gadā Krieviju apmeklēja tikai 200 100 ārzemju tūristi, kas ir par 96,1% mazāk nekā gados pirms pandēmijas.

"Iemesli ir skaidri: slēgtās debesis starp Krieviju un lielāko daļu Eiropas valstu, kā arī neiespējamība Krievijā izmantot ārvalstīs izdotās "Visa" un "Mastercard" kartes," norādīja asociācija.

Lielākā daļa Eiropas slēdza savu gaisa telpu Krievijas lidmašīnām dažas dienas pēc tam, kad Krievija 2022.gada februārī atkārtoti iebruka Ukrainā.

Krievijas nacionālā lidsabiedrība "Aeroflot" no 2022.gada marta pārtrauca visus ārvalstu reisus, bet pēcāk pakāpeniski atjaunoja lidojumus uz valstīm, kurus Maskava uzskata par draudzīgām.

Tūrismu negatīvi ietekmēja arī Ķīnas stingrie ierobežojumi cīņā ar Covid-19.

"Rimi" e-veikalā pasūtītos pirkumus "Rimi Ozols" un "Rimi Spice" būs iespējams saņemt 24 stundas diennaktī.

Piedāvājot arvien daudzveidīgākas iepirkšanās iespējas un ātrāku "Rimi" e-veikalā veikto pirkumu saņemšanu, tiešsaistē pasūtītos pirkumus "Rimi Ozols" un "Rimi Spice" būs iespējams saņemt 24 stundas diennaktī. Savus pirkumus visu diennakti "Rimi Ozols" varēs saņemt "Rimi Drive", kurā pircēji var ierasties ar savu auto un saņemt e-veikalā veikto pasūtījumu tieši automašīnā. Savukārt "Rimi Spice" pirkumus visu diennakti varēs saņemt "Saņem veikalā" punktā pie "Rimi Spice" Informācijas centra, kur, ievadot speciālā terminālī pasūtījuma PIN kodu, "Rimi" darbinieks izsniegs sakomplektēto pirkumu grozu.

"Aicinām ikvienu šajā laikā būt atbildīgiem pret sevi un citiem – ne vien ievērot drošības un piesardzības noteikumus veikalos, bet arī plānot savus pirkumus, gatavot iepirkumu sarakstus, uz veikalu doties tikai nepieciešamības gadījumā. Savukārt, lai nodrošinātu ātrāku pirkumu saņemšanu "Rimi" e-veikalā, esam uzsākuši darbu nakts maiņās un sākuši testēt "Rimi" vēsturē pirmo nakts pasūtījuma saņemšanas projektu.

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, par 5,8 % palielinājās Latvijas iedzīvotāju vienas dienas braucienu skaits un to izdevumi – par 11,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairākdienu braucienu skaits samazinājās par 2,6 % un pavadīto nakšu skaits – par 5,0 %, savukārt izdevumi palielinājās par 21,0 %. Visos braucienos kopā iedzīvotāji pērn iztērējuši 930,9 milj. eiro, par 141,4 milj. jeb 17,9 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Vienas dienas braucienos pa Latviju iedzīvotāji dodas 3 reizes biežāk nekā vairākdienu braucienos

Latvijas iedzīvotāji 2017. gadā devās 9,6 milj. vienas dienas braucienos pa Latviju, kas ir par 5,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. 27,5 % braucienu galamērķis bija Pierīgas reģions, tam seko Rīga – 21,0 %, bet retāk Latgale – 11,8 %. Līdzīgi kā 2016. gadā arī 2017. gadā populārākie vienas dienas braucienu galamērķi bija Rīga (21,0 %) un Jūrmala (8,1 %). Vienas dienas braucienos pavisam iztērēti 232,1 milj. eiro, kas ir par 7,0 % vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējie izdevumi braucienā bija 24,2 eiro.

Lietuvā aizvadītajā diennaktī inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta 36 cilvēkiem, ceturtdien paziņojusi Veselības ministrija.

Līdz ar to Lietuvā inficēšanās ar šo vīrusu konstatēta kopumā 2762 cilvēkiem.

No 36 jaunatklātajiem gadījumiem vienā gadījumā inficēšanās notikusi ārzemēs. Viens gadījums ir saistīts ar uzliesmojumu korī, divi gadījumi - ar uzliesmojumu popmūzikas festivālā "PravalFestas" Prieņu rajonā, viens gadījums - ar uzliesmojumu skaistumkopšanas salonā Kauņā, 13 gadījumi - ar uzliesmojumiem dažādos uzņēmumos. Desmit gadījumos inficēšanās notikusi, kontaktējoties ar inficētu personu, kas ir identificēta. Astoņos gadījumos nav zināms, kur notikusi inficēšanās.

1802 cilvēkiem apstiprināta atveseļošanās.

Pagājušajā diennaktī veiktas 5436 analīzes, bet pavisam Lietuvā veikta 623 841 analīze.