Šodien, 15.oktobrī, aprit 100 dienas kopš Valdis Zatlers Saeimā deva Valsts prezidenta zvērestu.

Līdz ar pirmo amatā stāšanās dienu, Valsts prezidents ir pildījis visus ar Satversmi uzliktos pienākumus, akcentē Prezidenta Preses dienests:

-reprezentējis valsti, pārstāvot Latviju starptautiskajās organizācijās, darba vizītēs apmeklējot tuvākās kaimiņvalstis, tiekoties ar ārvalstu amatpersonām, akreditējot ārvalstu vēstniekus, izsniedzot akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekiem ārvalstīs;

-pildot Latvijas valsts bruņotā spēka augstākā vadoņa pienākumus, apmeklējis Latvijas armijas kareivjus viņu dienesta vietās Latvijā un Latvijas lielākajā starptautiskajā misijā Afganistānā;

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, klātesot delegācijai no Latvijas, iestādījis koku Turkmenistānas Neatkarības pieminekļa goda viesu alejā.

Bērziņš ar plašu delegāciju otrdien, 14.maijā, sāka divu dienu oficiālo vizīti Turkmenistānā.

Turkmenistānas prezidenta Gurbanguli Berdimuhamedova rīkotajās oficiālajās vakariņās Andris Bērziņš sacīja, ka aktivizējoties politiskajam dialogam, ir palielinājusies arī interese par ekonomisko sadarbību starp Latvijas un Turkmenistānas uzņēmējiem.

«To apstiprina plašā uzņēmēju delegācija, kas pavada mani šajā vizītē, un šodien notikušais Latvijas-Turkmenistānas biznesa forums,«» uzsvēra Valsts prezidents.

Viņš pauda gandarījumu, ka ostu sadarbībai un attīstībai tiek atvēlēta īpaša vieta valstu dialogā. «Tajā pašā laikā aicinu uz to skatīties ne tikai pieredzes un ekspertu apmaiņas kontekstā, bet ieraudzīt to kā būtisku daļu tranzīta infrastruktūras attīstībā.»

Uz Dienas biznesa jautājumiem par Eiropas Savienības ideālu un ekonomisko interešu sadursmi attiecībās ar Krieviju atbild Austrumeiropas politikas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Dr. hist. Ainārs Lerhis.

Vai un kādā mērā ES kritika par politiskajiem procesiem Krievijā var ietekmēt mūsu attiecības, piemēram, enerģētikā?

Nopietnas domstarpības drīzāk gaidāmas līdz ar situācijas eskalāciju Sīrijā un ASV centieniem realizēt pretraķešu aizsardzības sistēmas nākamo posmu. Zināma spriedze valda aizsāktajā «cīņā par Arktiku» – izpaužas pretenzijas uz Ziemeļpola sektorā atrodošo derīgo izrakteņu krājumiem.

ES un Krievijas enerģētiskās attiecības nav tik viegli ietekmējamas, lai gan šeit politiskie jautājumi vienmēr spēlē zināmu lomu Krievijas attieksmē pret dažām ES dalībvalstīm. Piemēram, neatkarīgi no Latvijas referenduma rezultātiem pēc 18. februāra Krievijas politiskā retorika var kļūt ievērojami asāka.

Turpinot uzņēmuma attīstību un orientēšanos uz rietumu tirgiem, AS “Olainfarm” 2023. gadā reģistrējusi jaunu uroloģijā lietotu medikamentu un sākusi reģistrāciju vairākiem kardioloģijas un pretiekaisuma produktiem. Tas ļaus būtiski paplašināt AS “Olainfarm” produktu portfeli Eiropas iedzīvotāju veselībai aktuālās jomās. Medikamentu reģistrācija sākta kopumā 10 Eiropas Savienības (ES) valstīs.

Jaunais AS “Olainfarm” antibakteriālais uroloģijas līdzeklis jau reģistrēts piecās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Čehijā un Slovākijā. Savukārt divi kardioloģijas produkti – hemostatisks līdzeklis un antitrombotisks līdzeklis – pieteikti reģistrācijai 10 ES valstīs: Francijā, Spānijā, Itālijā, Vācijā, Polijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Čehijā un Slovākijā.

Tikmēr Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Francijā, Slovākijā un Spānijā sākta seruma lipīdus modificējoša līdzekļa reģistrācija.

Pretiekaisuma un pretreimatisma līdzekļa, kā arī endokrīnās terapijas līdzekļa reģistrācija sākta deviņās valstīs (Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Vācijā, Spānijā, Itālijā, Čehijā un Slovākijā).

Līdz 2030. gadam importētās degvielas un gāzes apjomus valstī plānots samazināt uz pusi, bet ar pašu teritorijā iegūtiem ogļūdeņražiem naftu un dabasgāzi varētu aizstāt pat 10% apmērā. Principā var teikt, ka nupat minētais varētu būt visnotaļ labs turpmākās divdesmitgades valsts enerģētiskās attīstības plāns, piemēram, Turkmenistānai.

Reālā situācija gan ir tāda, ka šādu dokumentu pilnā nopietnībā ir radījusi pašmāju Ekonomikas ministrija.

Atbilstoši šīs valsts institūcijas uzskatiem, jau pēc sešiem gadiem mums varētu būt sava koksnes biodīzeļa rūpnīca, bet laika gaitā lielā mērā savas energoproblēmas mēs varot atrisināt ar kūdras ieguves palīdzību. Vispirms jau jāteic, ka pasaulē vēl nav dzirdēti daudzi veiksmīgi piemēri, kad ar koksnes biodīzeļa rūpnīcu palīdzību fosilās degvielas patēriņu būtu iespējams samazināt 50% apmērā, turklāt bail iedomāties, kas šādas ražotnes darbināšanas rezultātā jau dažu gadu laikā būtu palicis pāri no Latvijas mežiem. Nenoliedzami koksni var uzskatīt par mūsu valsts dabas resursu, tomēr jau pašreizējā tās izmantošana, eksportējot kā vienkāršus baļķus, vairāk atgādina izšķiešanu. Šim resursam nozīme ir tad, ja tas tiek eksportēts, pirms tam radot augstu pievienoto vērtību. Vienkārši sakot, piemēram, ražojot mēbeles. Savukārt vienkārša sadedzināšana būtu totāls absurds un nekas vairāk. Tāpat nav izslēgts, ka jau drīz vien mums nāktos uzsākt pārrunas, piemēram, ar Krieviju un Skandināvijas valstīm par koksnes resursu importu, jo pašiem ar saviem resursiem izrādītos krietni vien par maz.

Ķīnas kompānija China North Locomotive and Rolling Stock Industry Corporation parakstījusi līgumu ar Igaunijas AS EVR Cargo par sešpadsmit lokomotīvju piegādi.

Lokomotīves Igaunijai tiks piegādātas nākošo divu gadu laikā. Darījuma summa netiek atklāta. Kā vēstīts Ķīnas kompānijas paziņojumā - šī ir pirmā reize, kad tā ienāk Eiropas Savienības tirgū.

Ķīnas dzelzceļa kompānija ir arī parakstījusi kontraktu par 395 miljoniem ASV dolāru par vilcienu piegādi Turkmenistānai. Iepriekš kompānija paziņojusi, ka kopumā tai ir noslēgti seši kontrakti par lokomotīvju piegādi ar kopējo summu 6,9 miljardu juaņu apmērā.

Ekonomikas transformācija ir veids, kā pārvarēt Latvijas strukturālo atpalicību, šodien uzrunājot Saeimas deputātus pēdējā pavasara sesijas sēdē, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš atzīmēja, ka īstermiņā tas nozīmē atgūt konkurētspēju, bet ilgtermiņā - kalpot Latvijas ilgtspējīgai attīstībai Eiropas un globālās ekonomikas kontekstā. Prezidenta ieskatā, ilgtspējīga attīstība ir atslēga nevienlīdzības mazināšanai.

"Nevienlīdzība Latvijā ir ievērojami augstāka kā vidēji Eiropā, taču risinājums nav esošā kopprodukta pārdale. Tas var būt tikai plāksteris. Risinājums nevienlīdzības mazināšanai var būt vienīgi ievērojams kopprodukta pieaugums, un tam ir jābūt straujākam kā mūsu Baltijas kaimiņvalstīs un straujākām kā Eiropā vidēji," pauda valsts pirmā persona.

Levits sacīja, ka tas ir iespējams tikai un vienīgi rūpīgi piestrādājot pie katra no elementiem un to sazobes. Šie elementi ir skolas izglītība, augstākā izglītība, zinātne, pētniecība, inovācija, ražošana un eksports. Prezidents akcentēja, ka tieši šādā kārtībā galarezultāts ir pastāvīgi augošs nacionālais kopprodukts.

Valsts prezidents Valdis Zatlers otrdien, 25.septembrī, piedalījies ASV prezidenta Džordža Buša rīkotajā apaļā galda diskusijā par cilvēktiesībām un demokrātiju, Db.lv informēja Prezidenta preses dienests.

Līdz ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu diskusijā piedalījās vēl četrpadsmit Dž.Buša aicināti pasaules valstu prezidenti. Piemēram, uz diskusiju bija aicināts Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Afganistānas prezidents Hamids Karzajs, Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, kā arī Čehijas prezidents Vaclavs Klauss un citi.

Vairāk nekā pusotru stundu garās diskusijas laikā valstu vadītāji dalījās pieredzē, kā valstīm izdevies nostiprināt demokrātijas pamatprincipus. Latvijas Valsts prezidents savā uzrunā diskusijas dalībniekiem uzsvēra, ka, atgūstot neatkarību, Latvijā bija uzstādīts skaidrs mērķis – demokrātiska un neatkarīga valsts. Šodien, kad pirms 17 gadiem uzstādītie mērķi ir sasniegti un Latvija ir ES un NATO dalībvalsts, esam spējīgi dalīties gūtajā pieredzē, uzsvēra Valsts prezidents. Kā piemēru Valsts prezidents minēja savu neseno vizīti Afganistānā un norādīja, ka šodien Latvija spēj ne vien piedalīties militārās misijās, bet arī sniegt būtisku atbalstu pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā un demokrātijas principiem atbilstošas valsts pārvaldes struktūras izveidē. Uzrunas noslēgumā Valsts prezidents piebilda, ka, veicot demokrātiskas reformas un sniedzot padomu, būtu jārespektē katras valsts vēsturiskā pieredze un reliģiskās tradīcijas.

1. Valsts prezidenta rīkojums par Saeimas atlaišanu

1) Satversmes 48.pants nosaka, ka Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Satversmē nav noteikti termiņa ierobežojumi Valsts prezidenta tiesībām saistībā ar tuvojošamies Valsts prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. Valsts prezidents ir pilntiesīgs, t.i., viņam ir visas Satversmē noteiktās kompetences, līdz savu pilnvaru termiņa pēdējai dienai. Amata pildīšanas termiņa beigu tuvums neietekmē viņa kompetences apjomu.

2) Valsts prezidents pieņem lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu nevis patstāvīgu lēmumu atlaist Saeimu. Lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņem tauta tautas nobalsošanā.

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs!

Cienījamās Saeimas deputātes un godājamie deputāti!

Godājamais Ministru prezidenta kungs!

Godājamie ministri!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Latvijas un Krievijas attiecības kā divām suverēnām valstīm sāka atjaunoties pēc tam, kad 1991. gada augustā Krievijas Federācija atzina Latvijas valsts neatkarību, balstoties uz Augstākās padomes pieņemto Konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu.

Pirmajos gados gan Latvija, gan Krievija vēl tikai meklēja savu vietu pasaulē. Gan vienā, gan otrā valstī bija spēki, kas vēlējās virzīt savu valsti neiespējami pretējos virzienos. Latvijā bija spēki, kas vēlējās pāršķirt jaunu lapu un aizmirst visu, kas nodarīts Latvijas tautai piecdesmit okupācijas gados. Citi spēki neatlaidīgi noliedza Latvijas Republikas atjaunošanas likumību, bet Augstāko Padomi un vēlāk - Saeimu - godāja par pretlikumīgā 4. maija režīma institūcijām. Krievijā konfrontēja tie, kas vēlējās Krieviju padarīt par rietumu demokrātiju un tie, kas loloja cerības par impērijas atjaunošanu - vienalga kādā veidolā.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Latvija, Lietuva un Igaunija ir pirmās Eiropas valstis, kas pilnībā atteikušās no Krievijas gāzes, otrdien uzrunā Daugavpilī uzsvēris Valsts prezidents Egils Levits.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, otrdien reģionālās vizītes laikā Levits Daugavpils Universitātē aizvadīja diskusiju ar Latgales plānošanas reģiona pašvaldību vadītājiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu (AP), Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāri Ilzi Indriksoni (NA) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem par Latgales attīstības perspektīvām jaunajos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos.

Valsts prezidents skaidroja, ka līdz rudenim Latvijai pietiek ar Inčukalnā uzkrāto gāzi, bet starplaikā jānodrošina alternatīvas piegādes. Pēc Levita paustā, pastāv iespējas importēt gāzi caur Klaipēdas gāzes terminālu, kā arī caur gāzes vada savienojumu no Polijas uz Lietuvu, kas būs gatavs maijā.

Esošā Eiropas Savienības (ES) pārvaldes modeļa ietvaros ilgtermiņa situācijas uzlabojumi Eiropā nav iespējami un šis modelis būtu jāmaina, uzskata Valsts prezidents Andris Bērziņš.

«Merkeles kundze skaidri pavēstīja, ka nāksies vienoties par daudzām nepatīkamām lietām – kopēja budžeta veidošana utt. Es uzskatu, ka tas ir loģiski. Ja izdosies vienoties, tad ES būs nākotne, ja nē – tas vienkārši nav iespējams,» intervijā Imhoclub.lv akcentēja prezidents.

A. Bērziņš skaidroja, ka gadījumā, ja izdosies vienoties par stingru finanšu pārvaldību, kā arī par kopēju nodokļu sistēmu, tam sekos arī vajadzība pēc vienotas enerģētikas politikas. «Es uzskatu, ka vienota enerģētikas politika var kļūt par balansa mehānismu, īpaši dēļ maziem spēlētājiem,» sacīja prezidents.

Izmaiņas mikrouzņēmumu režīmā atliek līdz brīdim, kamēr stāsies spēkā alternatīvs mazo uzņēmumu regulējums, šodien vienojās Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Līdz ar to, neatkarīgi no tā, vai Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinās vai neizsludinās Saeimā pieņemtos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, šā gada decembrī valdība plāno iesniegt Saeimā grozījumus MUN likumā, papildinot to ar pārejas noteikumiem, proti, tās likuma normas, kas paredz mikrouzņēmuma režīma izbeigšanas termiņus, stāsies spēkā tikai pie nosacījuma, ja Saeimā tiks apstiprināts jauns mazo uzņēmumu regulējums.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš aģentūrai LETA sacīja, ka tādējādi Saeimā pieņemtie grozījumi MUN likumā, kurā paredzēts mikrouzņēmumu regulējuma izbeigšanas termiņš, pagaidām nebūs spēkā.

Valsts prezidents Andris Bērziņš, uzsākot darba vizīti Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), pirmdien Hjūstonā tiekoties ar ASV gāzes ieguves un transportēšanas sektora ievērojamāko uzņēmumu vadību, vērsa potenciālo investoru uzmanību uz šī brīža situāciju, kad uzņēmums Latvijas Gāze ir īpašnieku pārmaiņu procesā, kā arī joprojām nav atrisināts jautājums par vietu, kur tiks būvēts Eiropas Komisijas atbalstīts reģionālais sašķidrinātās gāzes terminālis (LNG), informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Valsts prezidents atzina, ka nesenie notikumi pie Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas ir pierādījuši, ka cieša saite ar trešajām valstīm energoapgādes jomā Eiropu pakļauj lieliem riskiem. «Tieši tādēļ tagad ir īstais laiks aktivizēt visus pieejamos resursus, lai novērstu nestabilitāti. Mums ir nepieciešami neatkarīgi un spēcīgi investori stabilai ilgtermiņa darbībai ne tikai Latvijā, bet arī reģionā,» uzsvēra Valsts prezidents A.Bērziņš un piebilda, ka viens no līdzšinējiem Latvijas Gāzes akcionāriem (E.ON Ruhrgas International) ir pieņēmis lēmumu savas akcijas pārdot, mainot savu stratēģiju. Vienlaikus Valsts prezidents uzsvēra, ka uzņēmums Latvijas Gāze ir ļoti labā ekonomiskā stāvoklī, kas ir būtisks arguments, lai piesaistītu tādus investorus, kam ir liela pieredze un ilgtermiņa plāni attiecībā uz darbību Eiropā.

22. jūnijā Valsts prezidents Valdis Zatlers nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai trīs parlamenta pieņemtos likumus: Maksātnespējas likumu, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu un likumu Grozījumi likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā.

Savā motivācijas rakstā Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem par 17. jūnijā Saeimā pieņemto likumu Maksātnespējas likums Valsts prezidents norāda, ka jauna maksātnespējas procesa regulējuma procesa izstrāde ir ļoti nepieciešama. Tomēr motivācijas rakstā Valsts prezidents pievērš uzmanību, pirmkārt, tam, ka 2010.gada 17.jūnijā pieņemtais likums pieļauj, ka vienāds tiesiskais regulējums tiktu piemērots personām, kuru kredītsaistības mērāmas vairākos simtos tūkstošu latu apmērā, un tām personām, kuru parādsaistības ir ievērojami mazākas un kalpo savu un savas ģimenes pamatvajadzību apmierināšanai. Otrkārt, pieņemot Maksātnespējas likumu, nav izvērtēta tajā noteikto regulējumu ietekme uz valsts budžetu, valsts ekonomisko aktivitāti un kreditēšanas un ekonomikas atjaunošanas stāvokli kopumā. Treškārt, netika apzināta likuma spēkā stāšanās ietekme uz visiem tautsaimniecības sektoriem un komersantiem, kas nodarbojas ar preču un pakalpojumu sniegšanu, un kuriem ir parādnieki – fiziskas personas. Ceturtkārt, pieņemtā likuma redakcija rada risku, ka maksātnespējas procesā iesaistītās personas saistību dzēšanas periodā būtu ieinteresētas norādīt pēc iespējas zemākus ienākumus. Piektkārt, Valdis Zatlers ir norādījis, ka likums neatvieglo to fizisko personu tiesisko stāvokli, kas jau uzsākušas maksātnespējas procedūru, bet gluži pretēji – nostāda minētās fiziskās personas nevienlīdzīgā stāvoklī. Valsts prezidents uzsver, ka trešajam lasījumam, neuzklausot iesaistītās puses, iesniegts komisijas atbalstītais priekšlikums izteikt fiziskās personas maksātnespējas regulējumu būtiski jaunā redakcijā, neizvērtējot tās spēkā stāšanās sekas. Saeimas 7.jūnija sēdē pieņemtais Maksātnespējas likums noteic, ka jaunais regulējums stāsies spēkā 2010.gada 1.novembrī. Valsts prezidents uzskata, ka Saeimai ir iespējams līdz šim datumam likumu atkārtoti caurlūkot un pilnveidot.

G8 sanāksmē izdarīti arī secinājumi, ka globālo ekonomiku turpmāk noteiks piecas valstis: Ķīna, Indija, Brazīlija, Meksika un Dienvidāfrika, mazinot ASV dolāra noteicošo lomu. Līdz ar to spēka pozīcijas atvirzīsies no finanšu stresa pārņemtajiem Rietumiem, raksta Bloomberg.

(Foto: AFP/SCANPIX)

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, Itālijas premjers Silvio Berluskoni, Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs un Lībijas līderis Muamars Kadafi G8 samitā. (Foto: AFP/SCANPIX)«Noteicošais bija viedoklis, ka G8 vairāk nav ideālā struktūra, lai nodarbotos ar pasaules ekonomikas pārvaldīšanu,» teica Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni. «Lielais piecinieks», kas pārstāv 3 miljardu cilvēku un 7 triljoni dolāru lielu IKP, «lielā astoņnieka» sanāksmēs vienotā frontē ierodas jau piekto reizi.

Somijas prezidents Saule Nīnisto atzinīgi novērtējis Latvijas plānus šogad pievienoties Ziemeļvalstu energobiržai Nord Pool spot, kas nozīmē atvērtu elektroenerģijas tirgu, pēc Latvijas prezidenta Andra Bērziņa vizītes Somijā informē Prezidenta preses dienests.

Latvijas pievienošanās Nord Pool spot biržai nozīmē atvērtu elektroenerģijas tirgu, proti, apmēram 70% no Latvijā patērētās elektroenerģijas tiek pirkta elektroenerģijas tirgū par vienošanās cenu, savukārt par regulētu cenu elektroenerģiju var saņemt mājsaimniecības.

Tāpat abu valstu prezidenti tikšanās laikā apsprieda jautājumu par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību, par kuru joprojām tiek gaidīti neatkarīgā Eiropas komisijas pētījuma rezultāti.

Jautājums par šī termināļa vietu joprojām paliek atvērts, tai pašā laikā Latvijai ir iespējas un Latvija var piedāvāt iespējas gāzes uzglabāšanai Inčukalna gāzes krātuvē, uzsvēra A. Bērziņš. Ar šīm iespējām Somijas pusei tiks piedāvāts iepazīties nākotnē gaidāmā Somijas prezidenta vizītes laikā Latvijā.

Uzņēmēji koalīcijas virzīto prezidenta kandidātu Valdi Zatleru uzskata par cienījamu, tomēr apšaubot, vai viņš būs ietekmīgs politiķis. Aptaujātie arī neslēpj, ka viņos neizpratni radījis veids, kādā valdošā koalīcija vienojusies par kopīgu Valsts prezidenta amata kandidātu.

Šaubās par ievēlēšanu

Ģimenes ārsts Andris Lasmanis stāsta, ka viņu ziņa par V. Zatlera izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam iepriecējusi. "Es viņu pazīstu jau kopš studiju gadiem, kad viņš bija mans students. Tomēr nedaudz šaubos, vai viņu ievēlēs, jo, cik pazīstu V. Zatleru, viņš nav cilvēks, kas ļaus ar sevi manipulēt un mūsu politiķiem tas varētu nepatikt. Protams, V. Zatleram nav politiskās pieredzes, bet viņam ir liela organizatoriskā darba pieredze un, kā jau ārstam, arī labs kontakts ar cilvēkiem," tā A. Lasmanis.

Krietni skarbākās domās ir viesnīcu īpašniece Mairita Solima: "V. Zatlers ir ļoti cienīts gan ārstu, gan pacientu vidū. Taču viņa izvirzīšana man atgādina padomju laikus, kad tika izvirzīts viens kandidāts - kāds Brežņevs vai Andropovs un visiem kā tādiem auniem nācās viņu atbalstīt. Viena konkrēta kandidāta - V. Zatlera apspriešana, manuprāt, ir izlikšanās, ka mēs te spēlējam demokrātiju. Personiski man ļoti gribētos uzzināt, ar kādiem noteikumiem V. Zatlers ir pēkšņi, tik aizmuguriski izvirzīts."

Ja «Jaunās Vienotības» (JV) politiķim Krišjānim Kariņam ar savu Ministru kabineta piedāvājumu neizdosies gūt Saeimas vairākuma atbalstu, tad Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amata kandidātu parlamentā vairs nemeklēs, izriet no Vējoņa šorīt paustā intervijā LNT raidījumam «900 sekundes».

Valsts prezidents pieļāva iespēju, ka jau šodien varētu tikties ar Kariņu un, iespējams, arī oficiāli nominēt viņu premjera amatam, ja tiks saņemti «signāli», ka Kariņa piedāvātais valdības koalīcijas modelis gūtu Saeimas vairākuma atbalstu.

Jautāts, vai prezidenta lēmumu par Kariņa nominēšanu premjera amatam ietekmēs arī viņa piedāvātās valdības sastāvs, proti, konkrētu ministru vārdi un uzvārdi, Vējonis atbildēja, ka pagaidām viņš uz personālijām neskatīsies. «Svarīgāk - ir vai nav vairākums. Attiecībā uz personālijām, tas, protams, būs nākamais solis valdības veidošanas procesā. Ja es Kariņa kungu nominēšu, pirmkārt, viņam pašam un JV būs jāvērtē, vai piedāvātās personālijas ir «okei» konkrētajiem ministru amatiem,» norādīja prezidents. Tajā pašā laikā viņš gan nenoliedza, ka personālijas var būt izšķirošas jautājumā par Saeimas vairākuma atbalstu konkrētai valdībai, tomēr šo kandidatūru vērtēšanu un izvēli prezidents pagaidām vairāk vēlas atstāt potenciālā premjera ziņā, prasot saskaņot tikai aizsardzības un ārlietu ministra kandidātus.

Ekspremjeram Ivaram Godmanim spilgtā atmiņā palicis 2008. gada 12. augusta lidojums Polijas prezidenta lidmašīnā uz kara plosīto Gruziju.

Ekspremjers DB noliedz, ka toreiz Lehs Kačiņskis pilotam licis riskēt un nosēsties Tbilisi. Vēlme simboliski ierasties Gruzijas galvaspilsētā un «pārtraukt karu» bijusi visiem valstu līderiem, kuri atradušies lidmašīnā, bet pilots pieņēmis gala lēmumu nosēsties drošākā lidlaukā Azerbaidžānā.

2008. gada augustā ar Polijas prezidenta lidmašīnu uz Gruziju devās Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, kā arī I. Godmanis, jo prezidents Valdis Zatlers atradās olimpiskajās spēlēs Pekinā. Ceļā no Varšavas tā tā nolaidās Ukrainas pilsētā Simferopolē, kur uzņēma V. Juščenko un Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili sievu Sandru Rulofsu.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvija, Latvijas Auto asociāciju un VW Moller Auto Lidosta rīko ikgadējo auto nozares forumu AUTO 2020.

Šogad AUTO 2020 atzīmēs jau desmito pastāvēšanas gadu kopš norisinās ikgadēja nozares foruma veidā. Forums ik gadu pulcē nozares profesionāļus, viedokļu līderus, ekspertus un auto nozares entuziastus. Arī šogad forums rosinās nozares pārstāvjus pārrunāt auto nozares aktualitātes, tendences un apstākļus, kam var būt būtiska ietekme uz auto nozari turpmākajos gados.

Auto nozares industrijā 2020. gads ir bijis satricinājumiem pilns un kā tas viss beigsies – nav vēl zināms. Ir skaidrs, ka sekas būs jūtamas vēl ilgi visā pasaulē, tostarp, arī Latvijā.

Kā nozare attīstīsies tālāk? Un pats galvenais – kādā virzienā? Auto nozares attīstības stratēģija nav skaidra – kam tiks dota priekšroka? Elektroauto, CNG, hibrīdiem vai kam? Kas notiks ar novecojošo autoparku un kā valsts ilgtermiņā risinās aizvien lielo pieprasījumu pēc lietotajiem auto no Rietumeiropas ar dabai nedraudzīgiem dīzeļdzinējiem Latvijas iedzīvotāju pirktspējas dēļ? Auto industrija ir pilnībā atkarīga no valsts ekonomiskās attīstības un, Eiropas uzsāktā zaļā kursa ietekmē, tā piedzīvos paša lielākās pārvērtības, ka, savukārt, ietekmēs visas pārējās tautsaimniecības nozares.

Ēnu ekonomikas un aplokšņu algu mazināšana primāri ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un citu kontrolējošo valsts iestāžu pienākums, kuru nevar pārlikt uz darba devēju vai darbinieku pleciem, uzskata Valsts prezidents Egils Levits.

LETA jau rakstīja, ka Levits piektdien ir izsludinājis likumu "Par valsts budžetu 2021.gadam", likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam" un ar 2021.gada budžetu saistītos likumos, bet atsevišķā paziņojumā ir izteicis izvērstu novērtējumu gan par valsts budžeta saturu, gan minēto likumu pieņemšanas gaitu.

Paziņojumā Valsts prezidents atzina, ka sevišķi problemātisks šajā budžeta paketē ir likums "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", ar kuru katram noteiktas obligāti veicamās minimālās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Levits pauda uzskatu, ka Ministru kabinets budžeta paketē sākotnēji ietvēra nekvalitatīvi sagatavotu likumprojektu, kuram trūka pārdomāts un loģisks izvērtējums par attiecīgā regulējuma potenciālo piemērošanu.

Šodien ASV jaunais prezidents Baraks Obama dos zvērestu un sāks pildīt valsts vadītāja pienākumus. Viņa inaugurācijas ceremonija solās būt grandiozākā un dārgākā valsts vēsturē, bet pēc tās amerikāņi sagaida no jaunā līdera pārmaiņas uz labo pusi, īpaši ekonomikā, raksta Dienas bizness.

Zelta ādere biznesam

Taču gaidāmā prezidenta inaugurācija nav tikai milzu izdevumi. Vašingtonas uzņēmējiem tā kļuvusi par īstu zelta āderi. Populārākie ir suvenīri ar Obamas attēlu. Krūzītes, T-krekli, mērces un cepumi, kā arī suvenīru dolāri ar jaunā prezidenta fotogrāfiju tiek ķertin izķerti. Dienas laikā suvenīru veikalu īpašnieki Vašingtonā dabū nedēļas ieņēmumus — līdz pieciem tūkstošiem dolāru. Pieprasījums aug, jo inaugurācijas dienā Vašingtonā tiek gaidīti ierodamies līdz pieciem miljoniem cilvēku no visas valsts.

Galvenā - ekonomika