Nedēļa 3 zvaigžņu viesnīcā Antālijas kūrortā par 150 Ls? Tas nav reklāmas triks, bet reāls piedāvājums. Uz Turciju, Tunisiju, Krētu vai Spāniju var aizbraukt par samērā zemu cenu.

Jau februārī tūroperatori sāka vasaras sezonas ceļojumu pārdošanu, piedāvājot cilvēkiem iegādāties vasaras ceļojumu ar 20 % atlaidi, taču šobrīd atlaide uz ceļojumiem jūlijā svārstās no 50 % līdz 75%. Pēc vairāku tūrisma tirgus pārstāvju teiktā, šobrīd Latvijas tūrisma tirgū tūroperatoru vidū notiek cīņa par līdera pozīciju.

Absurda situācija

«Trakas» atlaides uz ceļojumiem parādījušās tieši šogad, kad tūroperators JTL skaļi paziņoja par tūrisma tirgus iekarošanu. Un viens no veidiem, kā iekarot tirgu, ir lēti ceļojuma piedāvājumi. Nozares pārstāvji atzīmē, ka no biznesa viedokļa izveidota absurda situācija - tūroperatori piedāvā lētus ceļojumus, kas maldina cilvēkus un sarežģī tūrisma aģentūru darbību. Situācija kļūst aizvien absurdāka, un tūrisma pārstāvji ir noraizējušies. «Pagājušā nedēļā uz Turciju bija piedāvājums uz 7 dienām par 62 latiem plus nodoklis. Bet, ja reāli paskatīsimies uz cenām- viena aviobiļete maksā 200 Ls, tas jau liecina par zaudējumiem. Latvija ir ļoti maza valsts, un jau tik daudz gribētāju, lai katru dienu laistu lidmašīnu uz Turciju. Uz Antāliju, piemēram, lido gandrīz katru dienu 5 reizes nedēļā divas trīs dažādu tūroperatoru lidmašīnas, to nevar aizpildīt, fiziski nav tik daudz cilvēku, kas gribētu braukt atpūsties.Tas ietekmē arī cilvēku izvēli. Pirmo jautājumu, kādu cilvēks uzdod, ienākot tūrisma aģentūrā, ir - kādas ir atlaides. Agrāk cilvēks interesējās par servisu, par ko viņš maksā, ar kādu lidmašīnu viņš lidos, bet šobrīd galvenais ir lētāk nopirkt ceļojumu. Tomēr cilvēks neaizdomājas, ka aiz tās atlaides stāv - zemas kvalitātes serviss. Pēdējā laikā aizvien biežāk cilvēki sāk sūdzēties par viesnīcas kvalitāti, par apkalpošanu,» skaidro tūrisma aģentūras Atlas Tour direktors Arsēnijs Haitins. Zemas ceļojumu cenas, nepilnas lidmašīnas, plašs piedāvājums - tas viss ietekmē kopējo Latvijas tūrisma tirgus situāciju, kurā cieš gan patērētāji, gan tūrisma aģentūras. «Tūrisma aģentūras strādā ar komisijas naudu no pārdotiem ceļojumiem - jo zemāka ir cena ceļojumiem, jo mazāk nopelnām. Sarežģīti strādāt vienāda piedāvājuma dēļ, dažreiz mēs nevaram pat saprast, kurš ko piedāvā, jo visi trīs tūroperatori strādā vienādos virzienos - Turcija, Grieķija un Tunisija. Būtu labāk, ja katrs ieņemtu savu nišu, un tas atvieglotu darbu,» saka A. Haitins. Īpašu uzmanību Turcijai, Grieķijai un Tunisijai līdz šim dalīja savā starpā Tez Tour un Novatours, JTL līdzīpašnieks Ķēstutis Ļutkus to skaidro ar pieprasījumu. «Cilvēki vēlas braukt uz šīm zemēm, un kāpēc lai atsakām viņiem.»

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Indonēzijai ir laba nākotnes investīciju perspektīva, ko veicina tās resursi un plašā apdzīvotība, uzskata investīciju guru un Templeton Asset Management vadītājs Marks Mobiuss.

«Kopumā mums ir pozitīvs skats uz investīciju iespējām šajā valstī,» norādījis M. Mobiuss. «Indonēzijai ir jauns, pieaugošs iedzīvotāju skaits, un tiek prognozēts, ka Indonēzijas galvaspilsēta Džakarta nākamo divdesmit gadu laikā būs lielākā pilsēta pasaulē.»

Jakarta Composite Index šogad ir pieaudzis par 11%, uzrādot labāko rezultātu starp lielākajiem Āzijas tirgiem.

Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvji paredz, ka lielākās Dienvidaustrumu Āzijas valsts ekonomika šajā gadā pieaugs par 6%, salīdzinot ar 4,5% izaugsmi pērn. Tādējādi valsts uzrādītu labāko izaugsmes rezultātu aiz Ķīnas un Indijas G20 valstu vidū.

Lai veicinātu finanšu pakalpojumu pieejamību Latvijas novados un veiktu virkni pasākumu, kas ļautu reģionos attīstīties uzņēmējdarbībai, pirmdien, 27. aprīlī Latvijas Pašvaldību savienība un AS Swedbank parakstīja sadarbības memorandu, teikts paziņojumā medijiem.

Saskaņā ar parakstīto memorandu, lai nodrošinātu banku pakalpojumu pieejamību visā Latvijā un skaidras naudas pieejamību ikvienā novadā, Swedbank apņemas līdz šī gada beigām uzstādīt 15 bankomātus novados, kuros šobrīd nav nevienas bankas bankomāta. Banka apņemas arī uzstādīt tos jebkurā novadā, ja gadījumā kāda cita kredītiestāde nākotnē izlemtu no saviem bankomātiem atteikties.

Tāpat sadarbībā ar pašvaldībām plānots meklēt piemērotāko modeli, kā panākt bankas darbinieku regulāru klātbūtni visos Latvijas Nacionālajā attīstības plānā noteiktajos attīstības centros.

Saskaņā ar parakstīto memorandu, papildus bankas fizikās pieejamības paplašināšanai, Swedbank atbalstīs ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos Latvijas novados, piedāvājot kreditēšanas pakalpojumus, kas ir īpaši pielāgoti novadu uzņēmēju un iedzīvotāju prasībām. Tie sevī ietver gan mikrokredītus nelielu pamatlīdzekļu iegādei vai apgrozāmo līdzekļu papildināšanai uzņēmumiem, gan hipotekāros kredītus ar atvieglotiem nosacījumiem mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem, gan arī ēku energoefektivitātes finansēšanu. Tāpat 2015. gadā Swedbank apņemas atbalstīt vismaz 600 skolēnu mācību uzņēmumu izveidi, lai dotu iespēju skolas vecuma jauniešiem gūt pirmo pieredzi uzņēmējdarbībā.

2015.gada 5.maijā, turpinot sadarbību ar nozaru asociācijām, lai kopīgi mazinātu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un aplokšņu algas, kā arī veicinātu godīgas konkurences apstākļus, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone un Eiropas apbedītāju asociācijas (EAA) pārstāvis valdes loceklis Sergejs Pizānsir parakstījuši sadarbības vienošanos.

VID jau līdz šim ir konstatējis gadījumus, kad šajā nozarē strādājošie komersanti izvairās no nodokļu nomaksas, kā arī nodarbojas ar nereģistrētas saimnieciskās darbības veikšanu, izmantojot iespēju daudzkārtīgi un regulāri saņemt apbedīšanas pabalstus par personām, kuras nav pabalstu saņēmēju tuvinieki.

Tādēļ gan VID, gan EAA apņemas atbalstīt otras puses priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, kas varētu veicināt negodīgas konkurences samazināšanos apbedīšanas pakalpojumu nozarē un mazināt izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Līdz ar šo vienošanos Eiropas apbedītāju asociācija apņemas, ka pēc gada no Vienošanās noslēgšanas brīža Latvijā reģistrēto EAA biedru (komersantu) darba ņēmējiem aprēķinātie mēneša vidējie darba ienākumi ir vismaz 20% virs valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Asociācija arī apņemas sniegt VID tās rīcībā esošo informāciju par metodēm, kādas atsevišķi komersanti izmanto ar mērķi izvairīties no nodokļu nomaksas, par apbedīšanas pakalpojumu nozari skarošām sfērām, kurās būtu nepieciešami aktīvāki VID nodokļu administrēšanas pasākumi, kā arī citu tās rīcībā esošo informāciju, kas varētu būt noderīga VID nodokļu administrēšanas procesā.

No 1. līdz 3. februārim Ķīpsalā notiek 26. starptautiskā tūrisma izstāde-gadatirgus «Balttour 2019», kur tūroperatori, tūrisma aģentūras un citi nozares uzņēmumi piedāvā ceļojumus un aktīvās atpūtas galamērķus teju 200 valstīs, informē BT1.

Plānots, ka Balttour 2019 piedalīsies vairāk nekā 880 tūrisma uzņēmumu no aptuveni 40 valstīm un apmeklētāju skaits sasniegs 30 tūkstošus.

Ceļotgribētāji varēs uzzināt par dažādu valstu tūrisma iespējām, kā arī uzreiz izstādē iegādāties ceļojumus.

«Izstādes dalībnieki piedāvās izdevīgus ceļojumus gan uz nemainīgi populārajiem galamērķiem – Turciju, Ēģipti, Spāniju, Grieķiju un citiem, gan piemērotus ceļojumus eksotiska piedzīvojuma cienītājiem – uz Kubu, Seišelu salām, Indonēziju, Taizemi vai Vjetnamu. Tūroperatori, kas darbojas Latvijā, piedāvā galamērķus teju 200 pasaules valstīs, tāpēc katrs Balttour 2019 apmeklētājs trīs dienu laikā Ķīpsalā noteikti atradīs savu ceļojumu,» stāsta «Balttour» projekta vadītājs Dainis Bricis.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone un multinacionālās tabakas kompānijas Imperial Tobacco Limited galvenais nelikumīgās tirdzniecības apkarošanas vadītājs Fedors Žavoronkovs (Fedor Zhavoronkov) parakstīja Saprašanās memorandu par visa veida nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu tabakas izstrādājumiem. Šis ir pirmais šāda veida līgums, ko paraksta VID un lielizmēra tabakas ražotājs, un tas rada bāzi savstarpējās informācijas un datu apmaiņai, skaidro VID.

Saprašanās memoranda mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikas ekonomisko, sociālo, fiskālo un drošības interešu un Imperial Tobacco Limited uzņēmuma interešu maksimālu aizsardzību, un arī turpmāk novērst kontrabandas tabakas izstrādājumu importu un pārdošanu.

Saprašanās memoranda parakstīšana esot apliecinājums abu pušu izpratnei par to, ka tabakas izstrādājumu kontrabanda un nelikumīga tirdzniecība ir pieaugoša problēma gan Latvijas Republikai, gan likumīgajai tirdzniecībai kopumā.

Sarunas par iespējamo Saprašanās memoranda parakstīšanu uzsāktas šā gada maijā, kad VID ģenerāldirektore darba vizītē apmeklēja Apvienoti Karalisti un tikās ar Lielbritānijā dzīvojošajiem tautiešiem. Darba vizītes ietvaros I.Pētersone Bristolē tikās arī ar Imperial Tobacco Limited galveno nelikumīgās tirdzniecības apkarošanas vadītāju F.Žavoronkovu un apsprieda iespēju sadarboties ēnu ekonomikas apkarošanā cigarešu tirdzniecības jautājumos.

Viesmīlības nozares darba devēju un ņēmēju organizācijas, Ekonomikas ministrija (EM) un Iekšlietu ministrija (IeM) ir parakstījušas memorandu par sociāli atbildīgas un epidemioloģiski drošas komercprakses īstenošanu.

Nozares uzņēmēji uzskata, ka sabiedrības veselība ir lielākā vērtība un apņemas darīt visu, lai saglabātu un veicinātu sabiedrības veselību Covid-19 pandēmijas laikā.

Viesmīlības nozares dalībnieki, EM un IeM apņēmušās stiprināt sadarbību, lai kopīgi izstrādātu, pastāvīgi pilnveidotu un praksē īstenotu viesmīlības nozarei piemērotākos rīcības scenārijus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai atbilstoši faktiskajai vīrusa izplatības situācijai valstī.

"Sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, Valsts darba inspekciju, Valsts policiju un Ekonomikas ministriju esam izstrādājuši drošas darbības vadlīnijas ēdināšanas nozarei, lai uzņēmumi varētu atsākt pilnvērtīgu darbību, vienlaikus garantējot drošību gan darbiniekiem, gan klientiem. Tagad svarīgi apņemšanos īstenot praksē, mācoties strādāt citādos apstākļos. Tieši tā iespējams atrast labākos un drošākos risinājumus, kā veiksmīgi pielāgoties jaunajam normālajam," komentē Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Masāžas pistoles ir kļuvušas par iecienītu instrumentu gan fitnesa entuziastu, gan sportistu vidū. Kopš perkusīvās terapijas (Perkusīvā terapija ir mīksto audu manipulācijas veids) tendences sākuma 2016. gadā, kad sportisti iepazina “Theragun” masāžas pistolēm, daudzi citi uzņēmumi ir radījuši savas dažādās cenu kategorijās. Nav nekāds pārsteigums, ka masāžas pistoles ir kļuvušas populāras, jo tās palīdz samazinātu muskuļu sāpes un palielinātu kustību apjomu.

Theragun masāžas pistoli Jūs varat iegādāties fiziopreces.lv interneta veikalā

Masāžas pistoles ir diezgan dārgas, tāpēc Jums varētu varētu rasties jautājums, vai ir vērts to iegādāties. Aplūkosim piecus iemeslus, kādēļ masāžas pistole būs laba investīcija Jūsu veselības uzturēšanā.

1. Tā nav domāta tikai atlabšanai pēc treniņiem

Masāžas pistoles galvenokārt tiek uzskatītas par ierīci kas palīdz ātrāk atjaunoties pēc treniņiem. Taču sākotnēji to kā sāpju mazināšanas instrumentu izstrādāja hiropraktiķis, Dr. Džeisons Verslands. Verslands ir “Theragun” dibinātājs un vadītājs, un ierīci viņš radīja pēc traumu gūšanas motocikla avārijā. Tā vietā, lai pievērstos tradicionālajām sāpju mazināšanas metodēm, viņš vēlējās holistisku veidu, kā tikt galā ar sāpēm, un kā risinājumu izvēlējās perkusīvo terapiju.

Migrācija, imigrācija, kā ari imigranti tās ir tēmas, kuras Latvijas sabiedrība pēdējā laikā uztver

saasināti un arvien negatīvāk. Ar katru gadu migrācijas tēma kļūst aktuālāka un dažreiz

sabiedrība saskaras ar to, ka informācija, kas izskan plašsaziņas līdzekļos, nav pārbaudīta, ir

neprecīza vai pat sagrozīta. Rodas pārpratumi, neizpratne un maldīgi priekšstati. Plašsaziņas

līdzekļi Latvijā bieži pauž negatīvo, steriotipisku viedokli par migrāciju un imigrantiem. Visai

bieži, lai saasinātu tēmu, tiek izrautas frāzes no intervijām, diskusijām un apjomīgiem

rakstiem, tādejādi zūd to sākotnējā nozīme un vēstījuma mērķis. Izveidojas nepareizais

priekšstats par migrācijas tēmu.

Viena no aktuālākajam tēmām, kas pēdējos mēnešus ir bijusi Eiropas un visas pasaules

Kultūras ministrija un Liepājas pilsētas dome 29. septembrī noslēdza līgumu par valsts finansējuma izlietošanu projekta „Simfoniskā orķestra koncertzāles izbūve Liepājā” pirmā etapa īstenošanai. Līgumu parakstīja kultūras ministre Helēna Demakova un Liepājas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde, informē Kultūras ministrija. Saskaņā ar līgumu Liepājas dome apņemas īstenot projekta 1.etapu, bet Kultūras ministrija apņemas projekta 1.etapa īstenošanai pārskaitīt finansējumu Ls 400 000 apmērā. Projekts tiks realizēts atbilstoši kultūras ministres apstiprinātajai tāmei un darba grafikam. Liepājas dome ar līgumu apņemas iesniegt līdz 2006.gada 1.maijam ministrijā pilnu projekta tāmi, projekta darbu izpildes grafiku un projekta biznesa plānu. Kopējās izmaksas projekta 1.etapa īstenošanai ir Ls 600000. Domes finansējums sastāda Ls 200000. Ministrijas finansējums ir Ls 400 000, kurš piešķirts saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 15.decembra rīkojumu „Par līdzekļu piešķiršanu Liepājas domei simfoniskā orķestra koncertzāles izbūvei Liepājā”. Liepājas koncertzāles izbūves pirmajā posmā veiks topogrāfiskos uzmērījumus un ģeoloģiskp izpēti, notiks inženiertīklu pārlikšanas un teritorijas rekultivācijas projekta izstrāde, būvlaukumā esošo ēku nojaukšana un nožogošana, inženiertīklu pārlikšana un jaunas transformatoru apakšstacijas izbūve. Tiks veikts arī avansa maksājums par koncertzāles skiču projekta izstrādi.

Ogres novada pašvaldība šonedēļ parakstījusi līgumu ar VAS Latvijas dzelzceļš par tuneļu projektēšanu Ogres pilsētā, informē pašvaldības pārstāvji.

Sadarbības ietvaros pašvaldība apņemas veikt izpēti par iespējamajiem tehniskajiem risinājumiem dzelzceļa sliežu šķērsošanas tuneļu izbūvei Kalna prospektā un Mālkalnes prospektā līdz 2017.gada 1. aprīlim. Tāpat pašvaldība apņemas līdz 2017. gada 31. maijam izstrādāt projektēšanas uzdevumu, savukārt līdz 2017. gada 31. decembrim tehnisko projektu.

Atbilstoši savai kompetencei VAS Latvijas dzelzceļš līdz dzelzceļa sliežu šķērsošanas tuneļu izbūvei apņemas veikt nepieciešamos darbus un uzlabojumus esošās gājēju pārejas šķērsošanai Mālkalnes prospektā.

VAS Latvijas dzelzceļš tuneļu projektēšanas darbiem atvēlējis 40 000 EUR līdzfinansējumu jeb pusi no projektēšanas darbu izmaksām.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRa) vienojas par sadarbību un uzsāk kopīgu izglītojošu akcija «Prasi čeku!», informē VID un LVRA pārstāvji.

Vienošanos par minēto parakstījusi VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule un LVRA prezidents Jānis Pinnis.

Sadarbības vienošanās mērķis ir mazināt izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, sekmēt atbilstošu atalgojumu un godprātīgu nodokļu nomaksu nozares uzņēmumos, kā arī caurskatāmus un pilnīgus pārskatus par gūtajiem ieņēmumiem, tādējādi samazinot negodīgas konkurences iespējas šajā nozarē.

«Nav noslēpums, ka ēdināšanas bizness ir viena no jomām, kur krāpšanās ar nodokļiem ir bieži sastopama un grūti kontrolējama. Aprēķini liecina, ka Latvijā restorānu sektorā nodokļos netiek ieņemts vairāk nekā 60 miljoni eiro gadā. Ja mums izdotos panākt, ka kaut neliela daļa no šīs summas tiek nomaksāta, tas būtu ievērojams ieguldījums valsts sociālajā budžetā,» atzīst VID ģenerāldirektore.

Nodomu protokols par Liepājas daudzfunkcionālā centra Lielais Dzintars telpu izmantošanas programmas īstenošanu, paredz izvietot tās pakļautībā esošo Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolu un valsts SIA Liepājas Simfoniskais orķestris, kā arī nodrošināt šo institūciju telpu nomas maksu saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

«Šis ir jauns solis pašvaldības un Kultūras ministrijas līdzšinējā sadarbībā, jo ministrija ir paudusi skaidru atbalstu šā visas valsts kultūras dzīvē nozīmīgā projekta īstenošanā. Kā izteicās ministre, mums priekšā tagad ir atbildīgs savstarpējās sadarbības laiks, lai projektu īstenotu vislabākajā kvalitātē. Man par to ir liels prieks, jo ministres viedoklim pilnībā pievienojos,» nodomu protokolu vērtē Domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde.

Turklāt gan Liepājas pilsētas Dome, gan Kultūras ministrija nodomu protokolā apņemas sadarboties projektam nepieciešamā finansējuma piesaistē, sadarboties un nodrošināt daudzfunkcionālā centra Lielais Dzintars apsaimniekošanas un juridiskā modeļa īstenošanu.

Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) un bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga 1999. gadā noslēgtā vienošanās paredzējusi, ka partija saņems 70 000 latu, ziņo Latvijas Radio.

Līgumu 1999. gadā parakstīja Aivars Lembergs, Juris Bojārs un LSDSP bijušais Saeimas frakcijas vadītājs Egils Baldzēns, Latvijas televīzijas raidījumā 100. pants atklājis bijušais LSDSP priekšsēdētājs Juris Bojārs.

Bojārs neesot varējis atcerēties precīzu summu, kādu partija saņēmusi par līguma pildīšanu, taču piebildis, ka neviena partija nevarot pastāvēt bez sponsoriem.

Bojārs neuzskata, ka sakarā ar vienošanos ir notikusi politiskā korupcija.

Publiski pieejamais vienošanās teksts vietām esot aizkrāsots, un pilnībā nav identificējams. Taču tas liecina, ka līgums slēgts starp pusēm V, kas varētu būt kāds ar Ventspili saistīts uzņēmējs, un S, kas iespējams bija LSDSP, liecina vienošanās teksts, ziņo LNT.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) ir apturējis Ogres novada domes pieņemto lokālplānojumu zemesgabaliem Ogres novada Madlienas pagastā, kur tiek apsvērtas iespējas veidot olu un olu produktu ražotni.

Jaunu olu produkcijas ražotni Latvijā vēlas veidot Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums "Gallusman", ražotnes atrašanās vietai izskatot vairākus variantus - Ogres, Valkas un Tukuma novadus. Uzņēmums ražotnes izveidē līdz 2026.gadam plāno investēt vismaz 85 miljonus eiro un radot līdz 200 jaunu darbavietu. "Gallusman" iecerējusi Latvijā izveidot vistu novietņu kompleksu un olu un olu produktu ražotni, kur kopumā būtu līdz astoņiem miljoniem vistu.

Kompleksā paredzētas 18 dējējvistu kūtis, deviņas jaunputnu kūtis, olu šķirotavas ēka, barības cehs ar graudu pirmapstrādi un noliktavu, kā arī deviņi graudu torņi. Kompleksā varētu tikt izbūvēta arī biogāzes stacija. Mēslu īslaicīgās uzglabāšanas laukumu vai biogāzes ražošanas laukumu plānots izveidot 100x280 metru lielā platībā.

Rīgas pašvaldības aģentūras Mežaparks izsludinātajā konkursā par tiesībām Mežaparkā veidot rotaļu un aktīvās atpūtas pilsētiņu, uzvarējusi SIA Fixman un Lapset Group Oy apvienība, liecina sniegtā informācija medijiem.

2007.gada 27.novembrī izsludinātajā konkursā piedalījās 5 pretendenti: SIA Eismas, SIA Jūrmalas mežaparki, SIA JLD, SIA Ksil Baltic un SIA Fixman un Lappset Group Oy apvienība.

Saskaņā ar Mežaparka attīstības stratēģiju parka teritorijā paredzēts izveidot rotaļu un aktīvās atpūtas pilsētiņu 1,5 hektāru platībā, kurā būtu izvietotas atpūtas un rotaļu atrakcijas dažādu vecumu bērniem, un pirmo reizi Latvijā, tiktu ierīkotas fizisko aktivitāšu iekārtas arī viņu vecākiem un vecvecākiem. Tādejādi šī rotaļu un aktīvās atpūtas pilsētiņa būs ne tikai pirmais šāda veida objekts Latvijā, bet arī viens no lielākajiem aktīvās atpūtas centriem mūsu valstī, kurā bērni aktīvi varēs atpūsties kopā ar saviem vecākiem. Par vispiemērotāko vietu gan sava novietojuma, gan bērnu drošības ziņā tika atzīta vieta, netālu no Zaļā teātra.

Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums "Gallusman" joprojām ir apņēmības pilns Latvijā veidot jaunu olu produkcijas ražotni, pauž "Gallusman" līdzīpašnieks Arnis Veinbergs.

Šā apņēmība uzņēmumam ir neraugoties uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) apturēto Ogres novada domes pieņemto lokālplānojumu tās tapšanai potenciālajiem zemesgabaliem Ogres novada Madlienas pagastā

"Man ir grūti komentēt šo Pūces kunga lēmumu. Jāizsaka liela nožēla par šādu lēmumu," sacīja Veinbergs, norādot, ka ne viņam vērtēt lēmuma iemeslus, bet valsts iestāžu pārziņā ir lemt, vai Ogres novadam šāda ražotne ir nepieciešama.

Veinbergs teica, ka "Gallusman" ražotnes tālākais liktenis ir atkarīgs no Ogres novada domes lēmuma. "Jautājums, vai Ogres novadam šis projekts ir, vai nav vajadzīgs. Otrs jautājums, vai VARAM saskata nepieciešamību attīstīt reģionus vai nē," retoriski vaicāja Veinbergs. Vienlaikus viņš apliecināja apņēmību celt rūpnīcu, ja tāda iespēja būs.

Šodien Rīgas domē tika prezentēts Mežaparka jaunās rotaļu un aktīvās atpūtas pilsētiņas projekts, kas paredz 1,5 hektāru platībā izvietot 40 dažādus rotaļu un aktīvās atpūtas elementus.

Pilsētiņa nosacīti būs sadalīta 7 zonās – Moderno iekārtu zona; Lielā kāpšanas piramīda; Mazo bērnu zona; Vingrošanas un sporta zona; Zona ar pieeju cilvēkiem ar īpašām vajadzībām; Rotaļu kuģis un karuseļi; Lielie rotaļu džungļi, liecina sniegtā informācija medijiem.

Rotaļu un atpūtas atrakcijas paredzētas dažādu vecumu bērniem, taču fizisko aktivitāšu iekārtas tiek aicināti izmantot arī viņu vecāki un vecvecāki.

2007. gada 19. septembrī Mežaparkā starp Rīgas domi, nodibinājumu Rietumu Bankas labdarības fonds un Rīgas pašvaldības aģentūru Mežaparks tika parakstīts trīspusējs nodomu protokols par aktīvās atpūtas un rotaļu pilsētiņas izveidi. Nodomu protokols paredz, ka nodibinājums Rietumu Bankas labdarības fonds apņemas nodrošināt konkrētā projekta īstenošanai līdzfinansējumu 100 000 latu apmērā, bet Rīgas dome apņemas rotaļu un aktīvās atpūtas pilsētiņas izveidei nodrošināt nepieciešamo apbūves platību (zemi) un līdzfinansējumu 200 000 latu apmērā. Savukārt Rīgas pašvaldības aģentūra Mežaparks apņemas pēc šī projekta īstenošanas veikt spēļu laukuma uzraudzības un uzturēšanas darbus.

Starptautiskais energopārvaldības uzņēmums “Schneider Electric” 25.janvārī parakstīja sadarbības līgumu ar Ogres tehnikumu.

Līgums paredz, ka abas puses apņemas līdzdarboties nozares izglītības procesa nodrošināšanā, popularizēšanā un attīstības veicināšanā. Tostarp “Schneider Electric” apņemas piešķirt stipendijas labākajiem Ogres tehnikuma audzēkņiem, kas ir nolēmuši savu nākotni saistīt ar nozari.

Sadarbības ietvaros Ogres tehnikuma audzēkņiem būs iespēja apmeklēt “Schneider Electric” rūpnīcu un uzņēmuma iespēju robežās saņemt atbalstu pētniecisko un projektu darbu veikšanā.

Ogres tehnikuma direktore Ilze Brante stāsta, ka šī sadarbība audzēkņiem pavērs plašākas iespējas praktiski pielietot iegūtās zināšanas un gūt lielāku ieskatu nākotnes profesionālajā dzīvē.

Sadarbība arī paredz, ka “Schneider Electric” sniegs ekspertu novērtējumu Ogres tehnikuma izstrādātajiem mācību materiāliem un piedāvās stipendijas labākajiem Ogres tehnikuma audzēkņiem no elektronikas un datorsistēmu tehniķa programmām, piešķirot katrai kvalifikācijai pa trim stipendijām. Līdztekus tam uzņēmums nodrošinās vieslektorus Ogres tehnikuma profesionālās izglītības programmu kvalitatīvai īstenošanai un informēšanai par nozares jaunumiem un attīstību.

Ekonomikas ministrija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un sešas nozaru asociācijas šā gada 25. aprīlī parakstīja Memorandu par Latvijas rūpniecības attīstību ar mērķi tuvāko trīs gadu laikā transformēt rūpniecību uz augstāku pievienoto vērtību un sasniegt rūpniecības pieaugumu par 30%, informē Ekonomikas ministrija.

Memorands arī paredz rūpniecības eksporta apjomus audzēt līdz vienam miljardam eiro, pētniecībā ieguldīt 67 miljonus eiro, paaugstināt kvalifikāciju 8400 nodarbinātajiem, trīs gadu laikā transformēt rūpniecību uz augstāku pievienoto vērtību un sasniegt rūpniecības pieaugumu par 30%.

Memorandu parakstījušās Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) apņemas trīs gados investēt 345 miljonus eiro, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) - 301 miljonu eiro, Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija (MASOC) - 280 miljonus eiro.

Tāpat Latvijas Būvmateriālu ražošanas asociācija (LBRA) apņemas investēt 146 miljonus eiro, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija (LAĶĪFA) - 97 miljonus eiro, bet Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LEERA) - 54 miljonus eiro.

Ir pagājuši vairāk nekā divi dīkstāves mēneši, kas būtiski skāruši tūrisma nozari: tūrisma pakalpojumu sniedzēji Covid-19 krīzi izjuta vieni no pirmajiem, tiklīdz tika slēgtas valstu robežas.

Protams, tāpat kā citas nozares, arī tūrisma jomā strādājošie uzņēmumi ir izmantojuši valsts atbalsta instrumentus - dīkstāves pabalstus un "Altum" aizdevumus. Līdz maija vidum dīkstāves pabalstus šajā nozarē saņēmuši 1318 uzņēmumu, pabalsti izmaksāti 13 795 darbiniekiem par kopējo summu vairāk nekā 8 miljoni eiro, kas ir 37 procenti no kopējās dīkstāves pabalstos izmaksātās summas. Tāpat tūrisma nozares uzņēmumi ir saņēmuši 5 miljonus eiro atbalstu finanšu instrumentu veidā no "Altum". Tomēr visnozīmīgākais atbalsts nozares restartēšanai būs sabiedrības iesaiste un tas, cik prasmīgi spēsim piesaistīt klientus tūrisma nozarei pēc Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršanas. Vislabākais atbalsts, ko valsts var uzņēmumiem sniegt, ir ļaut tiem strādāt, bet, lai varētu strādāt tūrisma pakalpojumu sniedzēji, ir vajadzīgi tūristi. Liels atbalsts šajā ziņā būtu robežu atvēršana uz tām valstīm, kuras vīrusa izplatība skārusi mazāk.

Gandrīz trīs gadus pēc terora aktiem Indonēzijai piederošajā Bali salā atkal pagājušajā sestdienā (01.10.2005) nogranda vairāki spēcīgi sprādzieni, nogalinot 36 un 120 ievainojot cilvēkus. Bojāgājušo un ievainoto vidū ir gan indonēzieši, gan ārvalstnieki. Divi teroristu sprādzieni notika viesnīcas “Four Seasons”, kas atrodas Džimbaranā, tuvumā, bet trešais sprādziens sagrāva vācu restorānu tūristu ciematā Kutas centrā. Sestdienas vakarā un svētdienas rītā pasaules valstu līderi nosodīja šo terora aktu Indonēzijā un izteica līdzjūtību upuru tuviniekiem. Indonēzijas prezidents Susilo Bambangs Judhojono savā televīzijas runā asi nosodīja terora aktus. "Tas skaidri un gaiši ir terora akts, jo tas bija vērsts pret cilvēkiem sabiedriskās vietās. Pēdējos trijos gados pirms šī uzbrukuma politiskā, sociālā un ekonomiskā situācija Bali salā bija sākusi uzlaboties." Turpretī Austrālijas ārlietu ministrs Aleksadrs Dauners svētdienas rītā uzbrukumā vainoja reģionālo teroristu grupējumu "Jemaa Islamiya" (JI), kas bija atbildīgs arī par 2002.gada sprādzieniem, kuros tika nogalināti daudzi ārvalstu tūristi, tai skaitā 88 austrālieši. Latvijas Ārlietu ministrija pārbauda vai sprādzienos Indonēzijas salā Bali nav cietuši Latvijas iedzīvotāji. Ārlietu ministrija aicina iedzīvotājus sazināties ar piederīgiem, draugiem, paziņām, kas šajā laikā varētu atrasties minētajā reģionā. Ministrija arī atgādina, ka pastāvīgi darbojas ministrijas Konsulārā departamenta "karstais tālrunis" 9287398. Zvanot pa šo numuru, iedzīvotāji var sniegt ziņas par personām, kas varētu atrasties Bali un ar kurām neizdodas sazināties. Pagaidām Ārlietu ministrijas rīcībā nav informācijas par to, ka Latvijas iedzīvotāji varētu būt cietuši eksploziju rezultātā.

Grupa bagāto valstu, kurās dzīvo 13% no pasaules iedzīvotājiem, jau ir uzpirkušas vairāk nekā pusi no solītajām Covid-19 vakcīnu dozām, teikts nevalstiskās organizācijas "Oxfam" trešdien publicētā ziņojumā.

"Oxfam" analizēja darījumus, kurus farmācijas uzņēmumi un vakcīnu ražotāji ir noslēguši par piecām vadošajām Covid-19 vakcīnu kandidātēm, kurām pašlaik tiek veikti pēdējās stadijas izmēģinājumi. Organizācija balstījās uz datiem, kurus savākusi analītikas kompānja "Airfinity".

"Dzīvību glābjošas vakcīnas pieejamībai nevajadzētu būt atkarīgai no tā, kur jūs dzīvojat vai cik daudz naudas jums ir," sacīja "Oxfam America" pārstāvis Roberts Silvermens.

"Drošas un efektīvas vakcīnas izstrāde un apstiprināšana ir svarīga, bet tikpat svarīgi ir nodrošināt, lai vakcīnas būtu pieejamas visiem un visi tās varētu atļauties. Covid-19 kaut kur ir Covid-19 visur."

Kanādas mobilo telefonu ražotājs BlackBerry prezentējis savu jaunāko viedtelefonu Z3. Tas ir pirmais BlackBerry produkts, kas ražots Taivānā bāzētā starptautiskā kompānijā Foxconn.

Viedtālrunis BlackBerry Z3 paredzēts galvenokārt Indonēzijas tirgum. Jaunajai ierīcei ir piecu collu ekrāns, tāpat tajā iestrādātas Indonēzijā pieprasītas lietojumprogrammas. Telefons darbosies, izmantojot BlackBerry 10.2.1. operētājsistēmu.«Z3 ir viss, kas atrodams BlackBerry 10 viedtālrunī, tikai tas ir pielāgot speciāli Indonēzijai,» teikts uzņēmuma paziņojumā.

Tiek plānots, ka Z3 viedtelefoni būs pieejami Indonēzijā, sākot no šā gada aprīļa.

«Šis ir tikai sākums ilgai un auglīgai sadarbībai starp BlackBerry un Foxconn,» paziņojumā norādījis Foxconn dibinātājs un vadītājs Terijs Gou (Terry Gou).