Šodien Rīgas apgabaltiesa turpinās skatīt krimināllietu par digitālās TV ieviešanas afēru. Lielākā daļa no šajā lietā apsūdzētajiem ir sabiedrībā zināmas personas, vairākas saistītas ar Tautas partijas dibinātāju uzņēmēju Andri Šķēli.
Apsūdzēto vidū ir A. Šķēlem piederošās SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas finanšu konsultants Harijs Krongorns, bijusī A. Šķēles uzticības persona Jurģis Liepnieks un A. Šķēles bijušais runasvīrs, zvērināts advokāts Jānis Loze. Viņi pārstāvēja A. Šķēli 2003. gadā sarunās par iespējamo SIA Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs (DLRTC) pirkšanu. Toreiz DLRTC īpašumā bija 1/4 Latvijas mobilā telefona (LMT) akciju. A. Šķēle plānoto pirkumu tomēr neveica.
Vēl apsūdzēti Latvijas Neatkarīgās televīzijas valdes priekšsēdētājs Andrejs Ēķis, Kempmayer Media Limited (KML) meitasuzņēmuma SIA Kempmayer Media Latvia (KMLat) valdes loceklis Jānis Svārpstons, VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs bijušais valdes priekšsēdētājs Māris Pauders, likvidētā DLRTC bijušais ģenerāldirektors Guntars Spunde un Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis, a/s Latvijas Naftas tranzīts padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Kvēps un citi.
Divdesmit apsūdzētajiem celtas apsūdzības pēc sešiem Krimināllikuma pantiem - par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā; par atkārtotu vai personu grupā veiktu naudas atmazgāšanu; par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu mantkārīgā nolūkā; par uzņēmuma darbinieka nolaidību; par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tā izraisījusi smagas sekas vai veikta mantkārīgā nolūkā; par valsts amatpersonas bezdarbību, ja tā izraisījusi smagas sekas vai ja amatpersonai bijis mantkārīgs nolūks. Lielāko daļu - vienpadsmit personas - vaino naudas atmazgāšanā. Apsūdzētie J. Loze un A. Ēķis Db iepriekš izteicās par apsūdzībām kā nepamatotām un absurdām. Par vainīgu sevi pagaidām neatzīst neviens.
2002. gadā parakstītais līgums digitālās TV ieviešanai paredzēja tērēt vismaz 53 milj. USD jaunās tehnoloģijas ieviešanas pirmajam posmam, to finansējot no tobrīd DLRTC piederošajām LMT daļām, kā arī, iespējams, šīs daļas ieķīlājot. Visas valsts digitalizācijas izmaksas lēsa ap 150 milj.USD. Rezultātā digitālā TV nekad netika ieviesta. DLRTC tika nodarīti zaudējumi vairāk nekā 4 milj. Ls apmērā un uzkrauta saistība maksāt līgumsodu KML vairāku tūkstošu Ls apmērā, teikts Db rīcībā esošajā apsūdzības rakstā. Vienīgais, kas reāli tika izdarīts - nodibināts KML meitasuzņēmums KMLat. KML bija konts AS Parex banka, kurā 2002. gadā DLRTC ieskaitīja vairāk nekā 2 milj. Ls. No šīs summas 2003. gada sākumā 100 000 Ls tika iemaksāti jaundibinātā KMLat pamatkapitālā.