Dienas Bizness

  • 23 ceturtdiena,
    februāris

    Haralds, Almants

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8445

    USD: 1.0513

Ražošana

Foto: LETA

Tuvākajos gados lidostā Rīga izaugsme nespīd  12

Tuvākajā laikā Latvijas aviāciju sagaida daudzi izaicinājumi, straujās izaugsmes laiks ir beidzies, svarīgi ir izdzīvot.

Tādi secinājumi izskanēja DB sadarbībā ar GatewayBaltic, Nordea un Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) rīkotajā konferencē Starpvalstu tilts, kas šoreiz bija veltīta aviācijas un tūrisma jautājumiem Baltijas reģionā. Visas iesaistītās puses norādīja, ka atrast optimālu risinājumu sarežģītajā situācijā, ko nosaka ne tikai vietējie, bet arī globālie apstākļi, traucē vienotas stratēģijas trūkums nozarē. Nav visiem saprotama plāna, ko pēc pieciem gadiem grib sasniegt nacionālā aviokompānija airBaltic, ko Rīgas lidosta, un līdz ar to arī tūrisma nozares pārstāvjiem un potenciāliem investoriem nav skaidrs, kur un kā Latvijā investēt, un galu galā - vai investēt vispār. Tikmēr aviobiļešu cenas pieaug un viss liecina par to, ka ļoti lētas biļetes tuvākā laikā, visticamāk, vairāk netiks piedāvātas.

«Vienotas stratēģijas tiešām trūkst, līdz ar to katrs no avioindustrijas uzņēmumiem mēģina īstenot savu atsevišķu stratēģiju,» sacīja valsts a/s Starptautiskā lidosta Rīga valdes loceklis Aldis Mūrnieks. «Paldies Dievam, ka Rīgā ir tāda aviokompānija kā airBaltic, kas šeit bāzējas. Mēs noteikti bez airBaltic nebūtu sasnieguši tādus skaitļus, kādi mums tagad ir. Taču tas vairāk attiecas uz pagātni. Pašlaik Rīgas lidostā ir vērojams pasažieru skaita kritums - 5,9% pirmajos sešos mēnešos. Es to nesauktu par dramatisku kritumu. Pārsvarā sarūk tranzītpasažieru skaits, kas lielā mērā veidoja tos piecus miljonus pasažieru, ko lidosta apkalpoja pērn. Jāskatās, kur iet tālāk,» sacīja A. Mūrnieks.

Šogad lidosta rēķinās ar aptuveni pusmiljonu pasažieriem mazāk nekā pērn. «Lidostai bija grandiozi attīstības plāni - 30 milj. pasažieru, divi skrejceļi, jauns terminālis, ko ceļ lidosta, tad airBaltic, un beigās to neceļ neviens. Mēs esam kādu laiku parunājuši par iespēju attīstīties, bet diemžēl reāli attīstījušies neesam,» secināja A. Mūrnieks, piebilstot, ka lidostas kā infrastruktūras elementa attīstība nav tik daudz pašas lidostas rokās, cik valsts politiskā stratēģijā.

«Lidosta, protams, analizē nenosegtos virzienus, strādā kopā ar aviokompānijām. Ryanair mums nesen teica - ja dosiet labu cenu, mēs jums vēl vienu miljonu pasažieru atvedīsim. Laba doma, bet vai lidostai kā instrumentam vajag šo vienu miljonu? Paši saviem spēkiem mēs papildu infrastruktūru neesam spējīgi uzcelt. Aprunājoties arī ar citām iesaistītām pusēm, nācām pie slēdziena, ka nevienam īsti to vēl vienu miljonu pasažieru Rīgā nevajag,» skaidroja A. Mūrnieks.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Saistītie raksti

Reklāma