Kolektīvās iepirkšanās portāli CityLife.lv un Cherry.lv nonākuši pie kopīga lēmuma - neļaut savus piedāvājumus izvietot portālos, kuri apkopo visu Latvijas kolektīvās iepirkšanās portālu piedāvājumus. Konkurenti un piedāvājumu apkopotāji par šādu lēmumu pauž gan izbrīnu, gan nožēlu.

Kā iepriekš norādīja CityLife.lv un Cherry.lv, šāds lēmums esot pieņemts, «lai pircējiem aktīvāk skaidrotu atšķirības starp kvalitāti, ko spēj piedāvāt vadošie kolektīvās iepirkšanās portāli, un mazo portālu piedāvājumiem, kuru ierobežotie resursi liedz iespēju uzņemties atbildību par to piedāvājumiem». CityLife.lv un Cherry.lv akcentēja, ka šobrīd Latvijā darbojas ap 40 kolektīvās iepirkšanās portālu, tomēr 93% no tirgus veido četri vadošie kolektīvās iepirkšanās portāli CityLife.lv, Cherry.lv, Zizu.lv un Perkamkopa.lv.

No fiziskās agresijas, ko nodarījis kāds no tuviniekiem, pēdējo divu gadu laikā cietuši 8% iedzīvotāju.

Pretēji vispārpieņemtajiem stereotipiem attiecībā uz vardarbību, par agresijas upuri vienlīdz lielas iespējas ir kļūt kā sievietei, tā arī vīrietim, jo no visiem fiziskās vardarbības upuriem 49% ir vīriešu un 51% sieviešu, secināts Sabiedrības veselības aģentūras 2008.gada pētījumā par alkohola lietošanu saistībā ar traumatismu un vardarbību.

Aģentūras pētījumā norādīts, ka lielāks risks kļūt par vardarbības upuri ir gados jaunākiem cilvēkiem, bet, pieaugot vecumam, iespēja kļūt par vardarbīgas rīcības upuri samazinās. Vardarbīga rīcība ģimenēs biežāk raksturīga apdzīvotās vietās ar augstu teritorijas attīstības indeksu, proti, ekonomiski attīstītās pašvaldībās, taču retāk tā izplatīta trūcīgās pašvaldībās. Šis novērojums skaidrojams ar to, ka ekonomiski attīstītās pašvaldībās izteiktākas ir iedzīvotāju sociālā statusa atšķirības, kas savukārt rada atstumtību un psiholoģisko spriedzi marginālās iedzīvotāju grupās un to ģimenēs. Tādējādi netiešu apstiprinājumu gūst apgalvojums, ka vardarbības ģimenē viens no būtiskākajiem cēloņiem ir psiholoģiskā spriedze, ko rada indivīda vai ģimenes atšķirīgais sociālais statuss attiecībā pret iedzīvotāju vairākumu.

Neskatoties uz to, ka kolektīvās iepirkšanās tirgum vēl nav pat gads, tas ir kļuvis par nopietnu biznesa nišu, norāda vietne MrDeal.lv, kas izskaitļojusi, cik pelna kolektīvās iepirkšanās portāli Latvijā.

Kopumā Latvijā savu darbību mēģinājuši uzsākt 39 portāli, taču, ņemot vērā lielo konkurenci un darba intensitāti, ne visi ir izturējuši cīņu par izdzīvošanu, un šobrīd darbu turpina 28 portāli, kas esot ļoti liels skaits Latvijas tirgum.

Pētījuma veicēji norāda, ka šī biznesa vēsture mūsu valstī ir uzsākusies 2010. gada vasarā, kad šādus pakalpojumus sāka piedāvāt portāls oppaa.lv, lai gan daudzi uzskata, ka pirmais portāls bija Kopā Lētak, jo tas savu darbību uzsāka skaļāk un ar reklāmu.

Pavisam periodā no 2010. gada 23. augusta līdz 2011. gada 29. jūlijam kolektīvās iepirkšanās portāli pārdevuši kuponus par summu Ls 3 043 148 un kopumā lielākie portāli ir pārdevuši 504 107 kuponus. Līdz ar to vidējā kupona cena ir 6 lati.

Facebook, MySpace un vairāki citi sociālie mediji tika sūtījuši reklāmas kompānijām datus, kas varēja tikt izmantoti patērētāju vārdu un citu personas datu iegūšanai, lai gan tika solīts, ka šie sociālie portāli neatklāj šādu informāciju bez patērētāju piekrišanas.

Sociālie portāli piekopa praksi, kurā reklāmdevējiem tika nosūtīti lietotāju vārdi un personas kodi kopā ar personīgo profila informāciju ikreiz, kad lietotājs atvēra kādu reklāmas logu. Pēc The Wall Street Journal aktualizētajiem jautājumiem Facebook un MySpace nolēma veikt izmaiņas savās darbībās. «Mēs izlabojām problēmu tiklīdz par to dzirdējām,» atklāj Facebook pārstāvis.

Reklāmas kompānijas saņem informāciju, kura var tikt izmantota, lai sameklētu individuālos profilus, kurus atkarībā no lapas informācijas lietotājs ir padarījis publiski pieejamu un kuros ietverta tāda informācija kā personas īstais vārds, vecums, dzīvesvieta un nodarbošanās.

Kolektīvās iepirkšanās portāli CityLife.lv un Cherry.lv nonākuši pie kopīga lēmuma - neļaut savus piedāvājumus izvietot portālos, kuri apkopo visu Latvijas kolektīvās iepirkšanās portālu piedāvājumus. Šāds lēmums esot pieņemts, «lai pircējiem aktīvāk skaidrotu atšķirības starp kvalitāti, ko spēj piedāvāt vadošie kolektīvās iepirkšanās portāli, un mazo portālu piedāvājumiem, kuru ierobežotie resursi liedz iespēju uzņemties atbildību par to piedāvājumiem».

Kā akcentē CityLife.lv un Cherry.lv, šobrīd Latvijā darbojas ap 40 kolektīvās iepirkšanās portālu, tomēr 93% no tirgus veido četri vadošie kolektīvās iepirkšanās portāli CityLife.lv, Cherry.lv, Zizu.lv un Perkamkopa.lv. CityLife.lv un Cherry.lv sasniedz gandrīz 60% no industrijas kopējā apgrozījuma.

Pēc CityLife.lv mārketinga vadītājas Ances Rancānes un Cherry.lv mārketinga vadītājas Annas Brūnas teiktā, «mazie portāli bieži kaitē industrijai kopumā, jo nespēj nodrošināt pienācīgu kvalitāti. Savukārt, piedāvājumus apkopojošajos portālos, piemēram, refresh.lv, salidzini.lv un gudriem.lv, cilvēki nezina, no kāda portāla piedāvājums tiek iegādāts».

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Tallinas tehnoloģiju universitātē veiktais latviešu studenta Arņa Paršova pētījums liecina, ka gandrīz visos gadījumos klientu atpazīšana caur internetbankām ir nedroša un dažos gadījumos pietiktu pat tikai ar sveša cilvēku vārdu un personas kodu, lai jebkurš piekļūtu tikai konkrētam lietotājam domātajai informācijai, vēstīja raidījums Nekā personīga.

Tas norāda, ka pētījumā minētās nepilnības nekādā veidā neattiecas uz pašu internetbanku drošību. To uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija un komisija apliecināja, ka visas operācijas, kas saistītas ar klientu naudas pārskaitījumiem, ir drošas.

Pēdējos gados Latvijā daudzi portāli ļauj lietot elektroniskos pakalpojumus, klientus atpazīstot ar internetbanku palīdzību. Tas notiek tā. Pie datora piesēžas, pieņemsim, Jānis Bērziņš, atver portālu, lai, piemēram, samaksātu par fotoradara pārkāpumu. Portāls pierasa, lai lietotājs apliecina, ka pa tiešām ir Jānis Bērziņš. Ja Bērziņam ir elektroniskā paraksta vai jaunizdotā ID karte, viņš to var izdarīt uzreiz. Bet lielākajai daļai šādu karšu nav. Tāpēc turpat visi elektronisko pakalpojumu piedāvātāji klientu atpazīšanā sadarbojas ar bankām. Bērziņš bankai apstiprina savu personības īstumu, un bankas nosūta portālam apstiprinājumu, ka tas tiešām ir Bērziņš, un viņš var sākt izmantot portāla pakalpojumus.

Saeima šodien pēc garām debatēm iekšlietu ministres amatā apstiprināja parlamenta deputāti, kādreizējo politikas pētnieci Mariju Golubevu (AP).

Par Golubevu nobalsoja 54 deputāti, pret bija 35, bet viens atturējās.

Ģirģena jaunākais brālis, Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens (KPV LV) teica, ka Iekšlietu ministrijā pēdējo divu gadu laikā paveikts daudz vairāk nekā pēdējo desmit gadu laikā, stāstot par uzlabojumiem atalgojuma sistēmā, jaunajiem depo, Valsts policijas reorganizāciju un negodprātīgu amatpersonu izķeršanu. Viņaprāt, viņa brālis bija viens no labākajiem iekšlietu ministriem, un viņš arī nākotnē vēlētos viņu redzēt šajā amatā, ja būs tāda iespēja.

Arī Ģirģenu partijas biedrs Ralfs Nemiro (KPV LV) teica, ka līdzšinējam ministram izdevies paveikt daudz apsveicamu darbu, ar kuriem lepoties, un "lentītes griezt" varēs nākamais ministrs. Nemiro ieskatā, Golubeva nebūtu atbalstāma iekšlietu ministres amatā, jo viņai nepieciešams pilnveidot savas zināšanas, ņemot vērā, ka tas ir ļoti specifisks amats. Viņu pārsteidza premjera izvēle virzīt tieši Golubevu šai amatā.

Par ieguldījumu Latgales reģiona izaugsmē un par godu Latvijas Valsts 90.gadadienai 16. novembrī Rēzeknes rajona padomē ar Latgales plānošanas reģiona (LPR) Atzinības rakstu tika apbalvoti 10 cilvēki, kuri savu ikdienas darbu veltījuši Latgales attīstībai un nostiprināšanai.

Atzinības rakstus saņēma:

SIA Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrs direktore Veneranda Stramkale - par Austrumlatvijas lauku uzņēmēju, zemnieku darbības veicināšanu un lauksaimniecības produkcijas ražošanas attīstību.

Rēzeknes Latgales kultūras centra izdevniecības vadītājs, grāmatizdevējs, Rēzeknes Goda pilsonis Jānis Elksnis – par Latgales izdevniecības attīstību un latgaliešu valodas popularizēšanu.

SIA Rēzeknes slimnīca valdes priekšsēdētājs Jānis Jukna - par sasniegumiem Latgales reģiona attīstībā.

Ludzas Bērnu un jauniešu centra direktore Eleonora Obrumāne – par veiksmīgu un radošu darbu bērnu un jaunatnes pilsoniskajā audzināšanā, Latgales kultūrvēsturisko tradīciju saglabāšanu un attīstību.

Lai visā Baltijā būtu zem vienota zīmola, kolektīvās iepirkšanās portāls atlaižuklubs.lv ir mainījis zīmolu uz www.citylife.lv, jo pirms laika ir uzsācis darbību Lietuvā un Igaunijā.

Konkurence kolektīvās iepirkšanās portāliem Latvijā šobrīd ir liela. CityLife.lv pārdošanas vadītājs Māris Strods Db.lv pastāstīja, ka šobrīd Latvijā aktīvi šāda veida portāli ir aptuveni 20. Tomēr Latvijā, pēc viņa teiktā, optimālais šādu portālu skaits varētu būt 3-4 portāli. Tiesa, daži mazi portāli savu darbību jau ir pārtraukuši.

Kolektīvās iepirkšanās portālus aktīvi izmanto tieši sievietes vecumā no 20 - 40 gadiem, tāpēc iecienītākie piedāvājumi ir saistīti ar skaistumkopšanu, tāpat populāri ir restorānu apmeklējumu, suši piedāvājumi, kā arī dažādu koncertu un kino biļešu piedāvājumi.

Pretēji prokurora Arvja Miglāna prasītajam, Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja lūgumu par kukuļdošanā apsūdzētā un no amata atstādinātā Finanšu ministrijas (FM) ierēdņa Vladimira Vaškeviča drošības līdzekļa grozīšanu uz apcietinājumu.

Kā informēja viena no Vaškeviča advokātēm Jeļena Kvjatkovska, prokurors lūgumu par apsūdzētā apcietināšanu pieteica vakar, taču aizstāvji oponēja, ka klientu nav pamata apcietināt, jo viņa atrašanās vieta esot zināma. Pēc advokātu teiktā, Vaškevičs joprojām ārstējas slimnīcā Austrijā.

Jautāta, vai tiesa nav vērtējusi iespēju izskatīt šo lietu videokonferences režīmā, Kvjatkovska sacīja, ka pagaidām par to neesot lemts.

Kārtējā slēgtā tiesas sēde Vaškeviča krimināllietā plānota rīt, 25.septembrī, plkst.9.40, kad tiesa lems par dažiem procesuāliem jautājumiem, pastāstīja advokāte.

Kā ziņots, tiesnese Tamāra Broda, kuras lietvedībā nonākusi Vaškeviča krimināllieta, par apsūdzētā drošības līdzekli lēma arī šā gada 19.martā, grozot to uz apcietinājumu, tomēr jau 5.aprīlī Augstākā tiesa (AT) šo lēmumu atcēla. Rezultātā Austrijā slimojošais Vaškevičs apcietinājumā tā arī nenonāca.

Augstākā tiesa (AT) šodien atcēla Rīgas apgabaltiesas 19.marta lēmumu par kukuļdošanā apsūdzētā atstādinātā Finanšu ministrijas (FM) ierēdņa Vladimira Vaškeviča apcietināšanu.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, šodien pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesas 19.marta lēmumu par Vaškeviča drošības līdzekļa grozīšanu 22.martā pārsūdzēja viņa advokāti Jeļena Kvjatkovska, Valērijs Ickevičs un Juris Dzelme.

AT minēto sūdzību šodien izskatīja aiz slēgtām durvīm.

Rīgas apgabaltiesa 19.martā nolēma grozīt Vaškeviča drošības līdzekli uz apcietinājumu. Pats apsūdzētais gan uz šo tiesas sēdi nebija ieradies, jo viņš ilgstoši ārstējas Austrijā. Minēto lēmumu par drošības līdzekļa grozīšanu likumā noteiktajā kārtībā varēja pārsūdzēt, taču pārsūdzība neapturēja tā izpildi.

Prokurors Arvis Miglāns, iespējams, lūdzis Rīgas apgabaltiesu grozīt atstādinātajam Finanšu ministrijas (FM) ierēdnim Vladimiram Vaškevičam piemēroto drošības līdzekli un apcietināt viņu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Šādu lūgumu prokurors pieteicis Vaškeviča kukuļdošanas krimināllietā, kuru Rīgas apgabaltiesa jau aptuveni gadu izskata aiz slēgtām durvīm.

Ne pats prokurors, ne arī Vaškeviča advokāti šo informāciju neapstiprināja, aizbildinoties ar to, ka nedrīkst izpaust slēgtā tiesas sēdē apspriesto.

Iespējams, lūgums grozīt atstādinātajam FM ierēdnim piemēroto drošības līdzekli ir saistīts ar jauno kriminālprocesu, kas sākts par Vaškeviča kukuļdošanas lietas liecinieku ietekmēšanas plānošanu. Tāpat pastāv iespēja, ka lūgums grozīt drošības līdzekli saistīts ar apsūdzētā ilgstošo slimošanu.

2015. gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, nedaudz samazinājies noziedzīgos nodarījumos cietušo nepilngadīgo personu skaits. Šogad par trešdaļu mazinājies no fiziskas un seksuālas vardarbības cietušo bērnu skaits, taču pirmajā pusgadā nepilngadīgie biežāk kļuvuši par zagļu un laupītāju upuriem. Savukārt nepilngadīgo pastrādāto noziegumu skaits ievērojami mazinājies, kaut arī jauniešu skaits, kuri pastrādājuši noziegumus, nedaudz audzis, informē Valsts policija.

Kā liecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra apkopotā informācija, šā gada pirmajā pusgadā no noziedzīgiem nodarījumiem valstī kopumā cietuši 226 bērni, kas ir par 37 mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Visbiežāk jeb 26% gadījumu bērni cietuši no mantiskiem nodarījumiem, bet 23% gadījumu kļuvuši par seksuālās vardarbības upuriem.

Šā gada sešos mēnešos visbiežāk bērni par upuriem kļuvuši uz ielas, dzīvesvietā vai mācību iestādē. Aplūkojot statistiku, var secināt, ka, palielinoties bērnu vecumam (11 – 17 gadi), pieaug risks kļūt par mantiska nozieguma, nozieguma pret veselību vai tikumību un dzimumneaizskaramību upuri. Savukārt bērni vecumā līdz 11 gadiem pārsvarā cietuši no cietsirdības un vardarbības.

Rīgas apgabaltiesa šodien nolēma grozīt kukuļdošanas krimināllietā apsūdzētā Finanšu ministrijas (FM) ierēdņa Vladimira Vaškeviča drošības līdzekli un piemērot viņam apcietinājumu. Pats apsūdzētais gan uz šo tiesas sēdi nebija ieradies, jo viņš ilgstoši ārstējas Austrijā.

Kā informēja viena no Vaškeviča advokātēm Jeļena Kvjatkovska, šodien pieņemto Rīgas apgabaltiesas lēmumu trīs dienu laikā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā. Vaškeviča aizstāvji to noteikti darīšot.

Jautāta, kāda ir šodien pieņemtā Rīgas apgabaltiesas lēmuma motivācija, Kvjatkovska aģentūrai sacīja, ka pagaidām nevar to komentēt, jo paša lēmuma viņas rīcībā nav. Tomēr advokāte pieļāva, ka tiesa apsūdzētā drošības līdzekli varētu būt grozījusi bažās par iespējamu viņa izvairīšanos no krimināllietas iztiesāšanas.

Kvjatkovska aģentūrai LETA sacīja, ka pagaidām grūti spriest, kā varētu tikt nodrošināta reāla apsūdzētās personas apcietinājuma izpilde, ņemot vērā, ka viņš uzturas ārzemēs, turklāt ārstniecības iestādē.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projektam jau ir saziedoti 441 000 Ls (1998.-2006.), no kuriem 75 000 Ls ziedoti iepriekšējā 2006. gadā. Pērnā gada lielākais ziedotājs ir A/S "Eko Investors", kurš LNB projektam ziedojis 16 605 Ls. Vairāku gadu garumā uzņēmums jau ir ziedojis 51 000 Ls, un līdz ar to kļuvis par pirmo uzņēmumu, kurš varēs izmantot akcijas "Iemūžini savu vārdu Gaismas pilī" priekšrocības - iemūžināt A/S "Eko Investors" vārdu īpašā pateicības plāksnītē pie kādas no "Gaismas pils" lasītavām. A/s "Ekoinvestors" vārds būs lasāms pie Uzziņu un Informācijas centra lasītavas.

2006. gads Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrībai (LNBAB) pagājis, saspringti strādājot gan pie iepriekšējo gadu izstrādātajiem projektiem, gan domājot par jaunām iespējām, kā veicināt LNB projekta - "Gaismas tīkla" un "Gaismas pils" - popularizēšanu un veiksmīgu īstenošanu. 2007. gada galvenās LNBAB aktivitātes būs saistītas ar "Gaismas pils" popularizēšanu un ziedojumu piesaisti, kā arī dažādu akciju īstenošanu: "Iemūžini savu vārdu Gaismas pilī!", "Izdevēji Gaismas pilij!" un datorspēles bērniem un skolēniem "Uzcel Gaismas pili!" izdošanu un popularizēšanu.

LNBAB priecājas, ka ar katru gadu pieaug uzņēmēju atsaucība LNB projekta īstenošanā. Lūk, daži fakti par lielākajiem korporatīvajiem ziedotājiem 2006. gadā:

Kolektīvās iepirkšanās portāli Latvijā jau sen vairs nedarbojas pēc sākotnējās ieceres, proti, pārdodot preces vai pakalpojumus vairākumā, tās iespējams pircējiem piedāvāt par draudzīgāku cenu, secinājis laikraksts Neatkarīgā.

Šobrīd šie portāli lielākoties esot kā internetveikalu un kuponu tirdzniecības mistrojums, kura galvenais pircēju pievilināšanas āķis ir pēc iespējas lielāka atlaide.

Neatkarīgā vakar pārlūkojusi šo portālu piedāvājumu un secinājusi, ka nemaz nav tik viegli pārliecināties, vai piedāvātā atlaide ir reāla, jo daļu preču vispār Latvijā nekur citur nevarot nopirkt kā tikai konkrētajā portālā. Savukārt daudzas uzrādīto sadarbības partneru mājaslapas vai konkrētās to sadaļas tieši šobrīd esot veidošanas stadijā, tajās nav informācijas par identiska piedāvājuma cenu vai vispār šāda prece netiek piedāvāta.

Internetā uzdarbojas krāpnieki, kas dažādos atlaižu kuponu portālos piedāvā iegādāties ceļojumus, taču reāli šādu pakalpojumu nesniedz, brīdina policija. Patlaban policija konstatējusi vairāk nekā 25 gadījumus, kad šādā veidā iedzīvotājiem izkrāpta nauda.

Atlaižu kuponu portāli piedāvāja cilvēkiem iegādāties tūrisma braucienus uz dažādām Eiropas valstīm, un iedzīvotāji iegādājās atlaižu kuponus vērtībā no 50 līdz 340 latiem.

Pēc Db.lv rīcībā esošās informācijas, krāpšana ar atlaižu kuponiem notikusi portālos orangelife.lv un kupon.lv, un patlaban ir aizturēts šo portālu vadītājs. Policija norāda, ka pēc izmeklēšanas likumsargi pagājušās nedēļas beigās aizturēja kādu 1980. gadā dzimušu vīrieti, kurš tiek turēts aizdomās par krāpšanu.

Gan kupon.lv, gan orangelife.lv pārvalda SIA Izdevīgi pirkumi.

Kā liecina interneta izpētes un konsultāciju uzņēma Gemius dati, Polijā, Krievijā un Turcijā interese par kolektīvās iepirkšanās portāliem samazinās, bet Dānijā tā ir ievērojami pieaugusi. Kamēr Turcijā šādus portālus visbiežāk apmeklē pircēji vecuma grupā no 18 līdz 34 gadiem, Dānijā tie ir interneta lietotāji vecumā virs 45 gadiem.

Gemius ir izpētījis kolektīvo iepirkšanās portālu popularitāti Polijā, Krievijā, Turcijā un Dānijā. Kā rāda dati, vislielākais intereses zudums par kolektīvās iepirkšanās portāliem novērojams Krievijā - salīdzinot ar situāciju pirms diviem gadiem, portālu auditorija samazinājusies no 38% līdz 8%. Arī Polijā manāms auditorijas kritums no 27% līdz 12%, bet Turcijā no 27% līdz 22%. Pretēja situācija ir Dānijā, kur kolektīvo iepirkšanās portālu auditorija pieaugusi no 5% līdz 13%.

Kristians Hjorts, nozares ekspers un Gemius filiāles vadītājs Dānijā skaidro: «Šīs situācijas pamatā ir divi iemesli. Pirmkārt - kolektīvās iepirkšanās portāli Dānijā parādījās vēlāk nekā citās valstīs, kur veikts Gemius pētījums. Otrkārt - Dānijā lēnām, bet ir novērojama ekonomiskā izausgme. Lai arī cilvēki ir sākuši tērēt vairāk naudas, vēlme saņemt izdevīgus piedāvājumus nav zudusi. Tas ir tieši tas, ko klientiem piedāvā kolektīvās iepirkšanās portāli.»

Kolektīvās iepirkšanās portāli pēdējā laikā ir kļuvuši gana populāri, tomēr patlaban līdz galam nav skaidra situācija šajā nozarē. Tādēļ šīs nozares izpēti, ieskaitot spēlētāju skaita apzināšanu un to darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izvirzījis par vienu no šā gada prioritātēm.

Gada laikā PTAC vērtēs, cik godīgi šīs nozares spēlētāji pārdod pakalpojumus, un galvenokārt kolektīvās iepirkšanās portāli tiks vērtēti no normatīvo aktu viedokļa, jo internetā, piedāvājot pakalpojumus, ir noteikta citādāka pārdošanas kārtība, skaidroja PTAC patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Santia Gertmane.

Pēdējā laikā PTAC saņēmis diezgan daudz cilvēku sūdzību – patērētāji PTAC vērsušies pēc mutiskas konsultācijas, e-pasta veidā, savukārt rakstisko sūdzību skaits pēdējo trīs mēnešu laikā pārsniedzis desmit.

PTAC saņēmis sūdzības par pakalpojumu kvalitāti, kā arī par to, ka atsevisķos gadījumos, piemēram, restorānos, kuponi jāuzrāda pirms pakalpojuma saņemšanas, lai arī iepriekš, pērkot kuponu, šāda informācija nav minēta, radot aizdomas, ka, norēķinoties ar kuponiem, tiek piedāvāta zemākas kvalitātes ēdienkarte.

Latvijā uzņēmumiem ir ļoti liela interese, lai viņu piedāvājumi tiktu iekļauti kolektīvās iepirkšanās portālos. «Pieredze liecina, ka visaugstāko efektivitāti sasniedz tieši vidēji un mazi uzņēmumi ar ierobežotiem līdzekļiem mārketinga aktivitātēm,» Db.lv norāda kolektīvas iepirkšanās portāla Cherry vadītājs Ģirts Slaviņš.

Uzņēmumi pat gaida rindu, lai to piedāvājumi tiktu iekļauti šāda veida portālos, Db.lv pastāstīja kolektīvās iepirkšanās portāla CityLife.lv (iepriekš atlaižuklubs.lv) pārdošanas vadītājs Māris Strods. Tiesa, ne visi uzņēmumu izteiktie piedāvājumi tiek iekļauti piedāvājumā.

Šobrīd tikai neliels skaits piedāvājumu nesavāc noteikto lietotāju skaitu, lai piedāvājums būtu spēkā. «Tādu praktiski nav, jo pirms piedāvājumu iekļaušanas, ļoti rūpīgi izanalizējam, vai būs pieprasījums,» Db.lv atzīmē kolektīvās iepirkšanās portāla KopāLētāk.lv projektu vadītājs Helmuts Apsis

Atjaunota tehnisku iemeslu dēļ otrdien traucētā valsts e-pakalpojumu portālu darbība, aģentūru LETA informēja Valsts reģionālās attīstības aģentūrā (VRAA).

VRAA no rīta sociālajā tīklā «Twitter» paziņoja ka, tehnisku iemeslu dēļ nav pieejama ne vien tīmekļa vietne «latvija.lv», bet arī Elektronisko iepirkumu sistēma «eis.gov.lv», portāli «Geolatvija.lv» un «Tapis.gov.lv».

Kā novēroja LETA, Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā nebija iespējams autentificēties ar «latvija.lv», tāpat iedzīvotājiem nebija iespējams pieslēgties e-veselības sistēmai.

VRAA pārstāvis Kristaps Prēdelis aģentūrai LETA rīta pusē skaidroja, ka aizdomas par kiberuzbrukumu pagaidām nav.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas «Cert.lv» pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka otrdienas rītā saņemta informāciju no VRAA par to, ka atsevišķas sistēmas nav pieejamas tehnisku iemeslu dēļ, bet šoreiz tas nav nekas ārkārtējs.

Pašreizējās valdības un Saeimas zīmīga darbības iezīme ir divi dažādi likumprojektu un kabineta noteikumu tipi.

Pirmie ir tādi, kurus maina desmitiem reižu vai loka desmitiem variantos, kāda partija noraida, cita aizstāv, parādās viedokļi un kaismīgas debates. Otro, nemainīgi pieņemamo likumu pakete ir nodokļi, nodevas un citi it kā brīvprātīgi maksājumi, kas tieši mazina pirktspējas paritāti valsts iedzīvotājiem.

Mūžīgi mainīgā sadaļa

Piecu partiju valdība jau kopš 2019. gada sākuma nemitīgi strīdas par visu iespējamo, kas tieši neskar tautas labklājību, vai arī strīdas, lai nemainītu lēmumus, kas to varētu mainīt uz labo pusi. Spilgts piemērs ir nesen piedāvātā Vakcinācijas loterija, kuras reklamēšanai jau tika iztērēti resursi, debates aizpildīja sociālo tīklu lapas, un noslēgumā par to nenobalsoja.

Zirgu stallis "Dabas zirgi" meklē veidus, kā pelnīt ar zirgiem, neliekot tiem tiešā veidā strādāt, vizinot cilvēkus uz savas muguras.

Marta veiksmes stāsts bija "pabaro zirgu" – klients pārskaita septiņus eiro, bet "Dabas zirgi" no vietējiem bioloģiskajiem zemniekiem nopērk burkānus, pabaro zirgu un uzfilmē video, ko nosūta cilvēkam personīgi vai publicē "Instagram" un "Facebook" ar sveicienu klientam.

SIA "Dabas zirgi" saimniece Līga Broduža stāsta, ka, iestājoties ārkārtas situācijai, komanda piedzīvoja plašu emociju gammu – sākumā bija "viss ir slikti" stadija, jo īpaši ņemot vērā apstākli, ka tik tikko uzņēmums aizņēmās naudu zemes iegādei un ir sācies investēšanas process, ko nevar apturēt, bet ienākumi no tūrisma jomas šobrīd samazinājušies par 95%. Taču visai drīz sāka rasties dažādas idejas, tostarp tādas, kas jau labu laiku bija virmojušas gaisā, bet netika īstenotas.

Stīvēšanās ap Stambulas konvenciju izraisījusi «vannas pārplūdi», dodot stimulu kurnētājiem skaidrāk formulēt iebildumus pret šajā amatā pieredzējušā tieslietu ministra darbību vai bezdarbību

Tieslietu ministra Dzintara Rasnača atteikums parakstīt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu raisījis diskusiju par ministra veiksmēm un neveiksmēm kopumā. Vieni viņam pārmet izdevīgas figūras lomu un marionetes striķīšu gūzmu, kas jau sacilpojušies mezglos, vēl citi ar smīnu atceras kautiņu ar bijušo sievu, kad tā iepērusi vīru ar rabarberiem, ko no Dz. Rasnača iesnieguma policijai citē izdevums Mūsu vēsture: 1985.–2005. Pats Dz. Rasnačs gan laikrakstam Diena šā gada februārī sacīja – esot absurdi uzskatīt, ka par tiesiskumu valstī atbild tieslietu ministrs. Šāda nostāja tikai pastiprina sajūtu, ka Tieslietu ministrija dzīvo no valsts atrautā realitātē, lai gan, uzsvēršu vēlreiz, Dz. Rasnačs neba pirmo reizi uzvilcis ministra buktētās bikses. No otras puses – pēdējā valdības vīru un sievu rotācijā jeb jaunas valdības veidošanas procesā īpašas izvēles tieslietu ministra amatam nemaz nebija, jo uzņemties vadīt tieslietu nozari – tam vajag lielu dūšu un vēl lielāku krampi. Vai Dz. Rasnačam tie abi bija? Vēl jājautā, vai Dz. Rasnačam, kurš zināmu laiku ir pavadījis Saeimas prezidija pavēnī, ir izpratne par to, ka ministra postenis nenozīmē sēdēšanu, bet svīšanu maratonā kalnos un karstumā.