Ungārija varētu būt pirmā valsts pasaulē, kas izkļūs no pasaules ekonomiskās lejupslīdes radītajām sekām valsts ekonomikā. Bloomberg norāda, ka valdības stingrie taupības pasākumi sākuši atmaksāties.

«Ungārija ievēroja ļoti stingru fiskālo politiku, tādējādi Ungārija nākamajā gadā būs pasaules finanšu līdere,» norāda Merrill Lynch ekonomists Radoslavs Bodijs (Radoslaw Bodys).

«2011. gadā Ungārija, iespējams, būs viena no tām valstīm pasaulē, kas varēs atvieglot nodokļu politiku valstī, kamēr pārējām nāksies pieņemt vēl stingrākus lēmumus,» uzsvēra. R. Bodijs. Tādējādi Ungārija ilgtermiņā kļūs par ļoti perspektīvu un spēcīgu valsti. Viņš arī prognozēja, ka Ungārijas ekonomika nākamā gada laikā varētu palielināties par 5%.

Runājot par eiro ieviešanu Ungārijā, R. Bodijs sacīja: «Godīgi sakot, es domāju, ka Ungārija to var izdarīt jebkurā laikā. Es pat varu iedomāties scenāriju, kad eiro valstī tiek ieviests nākamgad.»

Ar vai bez SVF aizdevuma, bet no konsolidācijas neizvairīties.

Tā ekonomiskās krīzes situācijā savas valsts politiku vērtē Ungārijas vēstnieks Latvijā Gabors Dobokajs.

Vai ungāri mājokļu kredītu krīzes jautājumā, vienpusēji samazinot Šveices frankos maksājamo kredītu valūtas kursu, ir ņēmuši par piemēru kādu agrāku precedentu?

Pēdējos mēnešos Ungārija par to ir daudz kritizēta par izvēlēto kredītu atmaksāšanas veidu. Esam mēģinājuši atrast to labāko, bet gatava piemēra gan mums nav bijis.

Runājot par to, jāņem vērā pirmām kārtām tas, ka Ungārijas ekonomika pašlaik ir viegli ievainojama gan valsts, gan privātpersonu ārzemju valūtās ņemto aizdevumu dēļ. Bija kaut kas jādara, un nav šaubu, ka gan starptautiski, gan pašmāju finanšu tirgū tas nozīmē dažu interešu aizskaršanu. Tomēr tas nenozīmē, ka mēs savu problēmu nevarētu risināt tieši šādi.

Ringier AG turpina paplašināt darbību Austrumeiropā un palielina savu starptautisko portfeli digitālo mediju un sludinājumu portālu jomā, šim nolūkam iegādājoties visas Axel Springer akcijas Ungārijā, Serbijā, Slovākijā, kā arī Baltijas valstīs Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Slovākijā uzņēmuma dibinātājs joprojām saglabās mazākuma akcijas. Citās valstīs Ringier grupai turpmāk piederēs 100 procenti akciju. Atbilstoši savai izaugsmes stratēģijai Axel Springer fokusējas uz digitālā biznesa attīstību lielos stratēģiskajos tirgos. Uzņēmuma lielākās investīcijas tiks novirzītas uz Vāciju, ASV un Poliju. Tādēļ veiksmīgais Ringier un Axel Springer kopuzņēmums Polijā saglabāsies bez izmaiņām.

Latvijā daļa no "Ringier Axel Springer Media AG" kopuzņēmuma ir darba portāls "cvmarket.lv".

Kopš Ringier Axel Springer Media AG dibināšanas 2010. gada jūlijā Ringier AG un Axel Springer SE kopuzņēmums ir attīstījies par vienu no lielākajiem un modernākajiem mediju uzņēmumiem Centrālajā un Austrumeiropā ar aptuveni 3100 darbiniekiem. Portfelī ietilpst vairāk nekā 200 digitālie un drukātie produkti.

Attiecību saraušana ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) Ungārijai ilgtermiņā var izmaksāt dārgāk, jo SVF ieteiktās reformas, ko Ungārijas valdība noraidīja, tagad ar novēlošanos vienalga ir jāveic, vēsta laikraksts Diena.

Pērn Ungārija veica eksperimentu, cenšoties stimulēt krīzē nonākušu ekonomiku ar papildu tēriņiem, nevis griešanu. «Tas nenostrādāja,» laikrakstam atzinusi Ungārijas Centrālās bankas (UCB) Monetārās stratēģijas un ekonomiskās analīzes departamenta direktore Āgneša Čermelia Kaderjakne.

Neskaidrā eirozonas valstu nākotne, kas ir Ungārijas galvenais eksporta tirgus, nodokļu celšana pašu mājās un vērienīgie taupības pasākumi veido visai drūmu sajūtu par Ungārijas tuvāko nākotni. Ekonomikas norises spilgti ataino notikumi ungāru lepnuma - vieglo automašīnu - ražošanas segmentā. Piemēram, šogad 20 gadu jubileju (kopš Ungārijā atsāka ražot automašīnas) nosvinējušajam Suzuki nācies ražošanu samazināt par aptuveni 40%.

Ungārijas Ekonomikas ministrija apsūdzējusi ekonomistu Norielu Raubini, kuš dažreiz tiek dēvēts par Dr. Pastardienu, saistībā ar nacionālās valūtas forinta vērtības krituma izraisīšanu. Forinta vērtība nedēļas sākumā samazinājās līdz zemākajam līmenim pēdējo septiņu mēnešu laikā.

Budapešta atsaucās uz N. Raubini kompānijas Roubini Global Economics aizvadītajā nedēļā investoriem izteikto rekomendāciju pārdot forintu, kam sekoja Ungārijas valūtas kritums līdz 295,36 forintiem par vienu eiro. Pazīstamā ekonomista kompānija ieteica pārdot forintu pēc tam, kad Ungārija nespēja panākt vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF).

Ungārijas valdība norādīja, ka valūtas spekulanti izlēmuši uzbrukt forintam un izmantojuši N. Raubini ieteikumus kā attaisnojumu. Iepriekš valsts ekonomikas ministrs Ģērģs Matolči pauda, ka Ungārijai būtu jāatsakās no tradicionāliem ekonomikas modeļiem, ieskaitot mehānismus, kuri uztur forinta kursu, lai tādējādi apkarotu inflāciju. Tomēr vēlāk Ungārija paziņoja, ka forinta kursa kritumam nav nekāda sakara ar ministra izteikumiem, un visa atbildība gulstas uz N. Raubini.

Trīs mēnešos no šā gada februāra līdz aprīlim bezdarbs Ungārijā saglabājies 11,8% līmenī. Rekordlielais bezdarba līmenis Ungārijā saglabājies, neskatoties uz to, ka ekonomiskā izaugsme valstī atsākās jau pērn pēdējā ceturksnī, ziņo Bloomberg.

11,8% līmenī bezdarbs Ungārijā bija arī šā gada pirmo trīs mēnešu laikā. Pērn gada sākumā bezdarba līmenis valstī bija 9,9%.

Ungārijas ekonomika 2009. gadā saruka par 6,3%, kas ir valsts lielākais iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums kopš 1991. gada.

Ungārija pirmā Eiropas Savienības (ES) valsts, kas 2008. gadā saņēma starptautisko aizdevumu. Ungārija aizņēmās 20 miljardus eiro.

Pasaules Banka veikusi aptauju, kuras ietvaros pētīta krīzes ietekme uz 1 686 uzņēmumiem sešās valstīs Austrumeiropā un Centrālāzijā: Bulgārijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Rumānijā un Turcijā. Iegūtie dati liecina, ka šajās valstīs lielākā krīzes ietekme ir pieprasījuma kritums.

«Tā nav finanšu krīze - tā ir pieprasījuma krīze,» norāda Pasaules Banka. Pieprasījuma samazināšanos pavada sarukums nodarbinātībā, kas skar galvenokārt pastāvīgos darbiniekus.

Vidēji uzņēmumi visās aplūkotajās valstīs piedzīvojuši pārdošanas apjomu samazināšanos. Taču ne visi uzņēmumi norādījuši uz šādu tendenci. Piemēram, Turcijā 15% no uzņēmumiem laika posmā no 2008.gada jūnija līdz 2009.gada jūnijam piedzīvojuši pārdošanas apjomu pieaugumu. Arī Latvijā 12% no lielajiem uzņēmumiem ziņojuši par šādu tendenci.

Kā liecina pētījums, lielie uzņēmumi saskārušies ar mazāku pārdošanas apjomu kritumu nekā vidēji uzņēmumi, bet vidēji uzņēmumi - ar mazāku nekā mazie uzņēmumi. Šī tendence nav iezīmējusies tikai Rumānijā un Ungārijā.

Noskaidrojies, ka Ungārija ir bijusi pārprasta un tā nevēlas «boikotēt» jauno Eiropas Savienības (ES) līgumu par stingrāku fiskālo noteikumu ieviešanu. Tāpat papildus pārdomu laiks ir nepieciešams Dānijai un Bulgārijai. Zviedrija, kas, tāpat kā Čehija, ir viena no Eiropas Savienības (ES) valstīm, kura jau iepriekš pavēstīja, ka nav izlēmusi pievienoties vai noraidīt dalību jaunajā starpvalstu līgumā eirozonas glābšanai, pārējo 23 ES valstu lēmumam - stiprināt eiro «ceļā nestāsies», raksta thelocal.se.

Zviedrijas premjerministrs Frederiks Reinfelds (Frederik Reinfeldt) medijam pauda šaubas par pievienošanos jaunajam ES mēroga līgumam. «Zviedrija, kas nav eirozonas valsts, nevēlas tikt saistīta ar noteikumiem, kas ir labvēlīgi pārējai eirozonai,» norādīja Zviedrijas premjerministrs.

Savukārt ES komisijas pārstāvji ir gan kritizējuši Lielbritāniju, gan norādījuši, ka iespēja vēlāk pievienoties līgumam nav izslēgta. «Mēs neesam pateikuši «nē». Mēs uzskatām, ka ir labi, ka eirozonas valstis šajā haosā ir nākušas klajā ar kādu ideju, un mēs nenoslēdzam savas durvis,» medijam norādīja ES komitejas pārstāve Marija Granlunda (Marie Granlund). Savukārt ES komisijas vadītājs Karls Hamiltons (Carl Hamilton) kritizēja Lielbritāniju, kas krasi noraidījusi pievienošanos jaunajam līgumam. «Šādā veidā viņi šķel Eiropu. Lielbritānija nav rīkojusies konstruktīvi,» viņš norādīja.

Pēdējo sešu mēnešu laikā Centrālās un Austrumeiropas valstu tirgi ir uzrādījuši labākus attīstības rezultātus, un investoru bažas no jaunajām Eiropas valstīm pārcēlušās uz reģiona attīstītajām valstīm, raksta Financial Times.

Eiropas centrālajā un austrumu daļā valstu valdības bijušas pakļautas lielākam spiedienam savest kārtībā valsts finanses, turklāt atsevišķās valstīs, piemēram, Ungārijā un Latvijā, lielu lomu spēlējušas arī izmantotās Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevuma programmas.

Salīdzinot ar eirozonas dalībvalstīm, piemēram, Grieķiju, kura pagājušajā nedēļā piedzīvoja sabrukumu valsts obligāciju tirgū, investori ir apmierināti ar Centrālās un Austrumeiropas reģiona valstīs panāktajiem rezultātiem, piemēram, Polijā, kā arī valstīs, kurām palīdzējis SVF – Latvijā un Ungārijā.

«Te ir runa par valsts finansēm. Ja salīdzina Ungāriju un Grieķiju, tad ieguldīt Ungārijā, kas ir jaunā Eiropas valsts, ir drošāk,» norāda BNP Paribas jauno tirgu stratēģis Šahins Vallijs (Shahin Vallee).

Ja nākamā valdība spēs ievērot budžeta disciplīnu, Ungārija eiro varētu ieviest tuvāko četru gadu laikā. Tā uzskata Ungārijas premjerministrs Gordons Bajnai (Gordon Bajnai), raksta Bloomberg.

Premjerministrs uzskata, ka Ungārija varētu ieviest eiro ātrāk nekā Čehija vai Polija.

Ungārijai solījusi samazināt sava budžeta deficītu, lai pildītu Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izvirzītos nosacījumus 20 miljardu eiro lielā aizdevuma saņemšanai, kas valstij nepieciešams globālās ekonomiskās krīzes radīto seku pārvarēšanai. Līgumā ar SVF noteikts, ka Ungārijas budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3.9% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) 2009. gadā un 3.8% no IKP šogad.

Šī gada otrajā ceturksnī Ungārijā paredzētas Parlamenta vēlēšanas. Tiek lēsts, ka uzvaru tajās gūs patlaban opozīcijā esošajā lielākā partija Fidesz. Partija aprēķinājusi, ka šogad budžeta deficīts varētu būt pat divas reizes lielāks nekā pērn. Tas daļēji skaidrojams ar to, ka ekonomiskā lejupslīde valstī šogad varētu būt lielāka par valdības prognozētajiem 0.6%, kā rezultātā būtiski samazinātos budžeta ieņēmumi.

Pašlaik ne vienā vien Eiropas valstī ir noteikti ierobežojumi lauku zemes pircējiem. Arī Latvijas zemnieki aicina pieņemt ierobežojumus, neraugoties uz pretrunu ar brīvā tirgus principiem

Zemkopības ministrijas pētījums par ārvalstu pieredzi zemes tirgus regulēšanā liecina, ka dažādu veidu ierobežojumi pastāv ne tikai jaunajās ES dalībvalstīs – Ungārijā, Lietuvā un Igaunijā, bet arī vecajās ES dalībvalstīs – Francijā, Austrijā, Vācijā. Pašlaik Saeimā tiek izstrādāti normatīvi, kas ierobežotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirdzniecību, kā arī zemes platību nonākšanu viena īpašnieka rokās. Līdz šā gada 1. maijam (10 gadus) Latvijā darbojās ierobežojums – ES dalībvalstu pilsoņiem bija liegts iegādāties lauksaimniecības un meža zemi, tomēr šis ierobežojums faktiski bija dekoratīvs, jo ārvalstu fiziskās personas varēja reģistrēt savu (vai kopā ar Latvijas pilsoni) SIA Latvijā, kurai nekādu liegumu vai ierobežojumu pirkt un pārdot zemi nebija. Lauksaimnieku vidū vienprātības par iecerēto LIZ tirgus regulēšanu nav, jo ir divi pretēji skatupunkti. Visi uzskata, ka turpmāka zemes resursu koncentrēšanās Lavijas situācijā ir nevēlama, jo galu galā «mūziku pasūtīs daži», savukārt otra daļa uzskata, ka ierobežojumi ir pretrunā ar brīvā tirgus un efektīvas strādāšanas principiem. Tā uzskata arī viena no lielākajiem privātajiem zemes īpašniekiem Latvijā SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds.

Austrumeiropas bankas vēl nav tikušas «ārā no meža» un finanšu pakalpojumu nozares perspektīvas valstīs, kurās, visticamāk, šogad joprojām būs novērojama lejupslīde, ir «satraucošas».

Capital Economics vecākais ekonomists Londonā Neils Šērings (Neil Shearing) norāda, ka Ungārijā Rumānijā, Bulgārijā un Baltijas valstīs finansiālais stāvoklis aizvien ir ļoti vājš. Viņš uzskata, ka pēdējo desmit gadu laikā reģiona kredītu tirgū novēroto «pārmērību» dēļ, kredītu nosacījumi, visticamāk, saglabāsies ļoti saspringti, raksta Bloomberg.

N.Šērings uzsvēra, ka vēl viens būtisks kaitējums globālajā finanšu vidē var izraisīt jaunu problēmu vilni bankām. Latvijā, Igaunijā, Rumānijā un Bulgārijā ir augstākais slikto kredītu īpatsvars šajā reģionā, attiecīgi ir 14.5%, 12%, 11.2% un 10,1% no kopējā skaita. Ungārijā slikto kredītu procentuālais lielums ir 9.5%, savukārt Lietuvā 8.2%.

Ungārija oficiāli lūgusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Savienības (ES) finanšu palīdzību.

Aizvadītajā nedēļā Ungārija pārsteidza daudzus investorus, kad paziņoja, ka vēlas panākt jaunu līgumu ar SVF, pēc tam, kad pērn beidzās iepriekšējais, vēsta Reuters. Līdz šim Ungārijas valdība centās veicināt valsts ekonomikas izaugsmi saviem spēkiem.

Jaunākie dati liecina, ka Ungārijas parādsaistību apjoms veido 82% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), un samazinājusies nacionālās valūtas forinta vērtība.

Atsevišķi analītiķi pieņem, ka Ungārijas valdība tādā veidā cenšas izvairīties no valsts kredītreitinga samazināšanas, «barojot» finanšu tirgus ar solījumu par starptautiskās finanšu palīdzības saņemšanu, norāda Reuters.

Pēc septembrī ieviestā «čipsu nodokļa», Ungārija plāno nodokļus piemērot arī kafijai, alkoholu saturošiem kokteiļiem un aromatizētiem aliem, vēsta AFP.

Ungārija plāno piemērot nodokļus 250 forīnu (aptuveni 0,86 eiro) apmērā par kilogramu kafijas, 100 forīnu (aptuveni 0,337 eiro) apmērā par litru alkoholu saturošiem kokteiļiem un 35 forīnu (0,117 eiro) apmērā par litru aromatizētā alus.

Topošajā nodokļu plānā atzīmēs, ka alkoholu saturošie kokteiļi un aromatizētie ali «satur cukuru un ir pievilcīgi jauniem cilvēkiem, tādējādi tie sāk lietot alkoholu».

Db.lv jau vēstīja, ka 1. septembrī Ungārijā stājies spēkā pretrunīgi vērtēts likums, kurš paredz, ka ar nodokli tiks aplikti pārlieku saldi vai sāļi pārtikas produkti. Jaunais nodoklis jau ir ieguvis apzīmējumu «čipsu nodoklis».

Ungārijas valdība «iesaldēs» 40 miljardus forintu (180 miljoni ASV dolāru) no valsts izdevumiem, cerot, ka tas palīdzēs izpildīt solījumu starptautiskajiem kreditoriem samazināt budžeta deficītu, ziņo Bloomberg.

Premjerministra Viktora Orbana administrācija, kas savus pienākumus sāka pildīt 29.maijā, likusi «iesaldēt» izdevumus visās astoņās ministrijās un vairākās valsts aģentūrās.

Ungārija šomēnes apņēmās šogad turēties pie 3,8% no IKP deficīta mērķa, ko apstiprinājis gan Starptautiskais Valūtas fonds, gan Eiropas Savienība.

Valsts amatpersonas šomēnes sašūpoja pasaules tirgus, sakot, ka Ungārija tuvojas līdzīgai parādu krīzei, kāda tika piedzīvota Grieķijā, bet vēlāk trauksme tika atsaukta.

Līdz šā gada maija beigām budžeta deficīts Ungārijā sasniedza 84,6% no gada mērķa, liecina valdības sniegtā informācija 7. jūnijā.

Ungārija un Polija pirmdien uzlikuši veto Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžetam un bloka tautsaimniecības atveseļošanas paketei pēc Covid-19 izraisītās krīzes, tādējādi izsakot savu protestu pret ES fondu līdzekļu piešķišanas sasaisti ar tā dēvētās likuma varas ievērošanu.

Bija paredzēts, ka dalībvalstu vēstnieki pirmdien Briselē apstiprinās pagājušajā nedēļā ar Eiropas Parlamentu (EP) panākto kompromisu par 1,8 triljonus eiro lielo finanšu paketi, taču tas nebija iespējams Varšavas un Budapeštas veto dēļ, vēsta diplomāti.

Vācija, kas šobrīd rotācijas kārtībā pilda ES prezidējošās valsts pienākumus, informējusi, ka vēstnieki vispirms apstiprinājuši ar EP saskaņoto mehānismu, kas paredz ES fondu līdzekļu piešķiršanu saistīt ar likuma varas ievērošanu attiecīgajā dalībvalstī, jo tam pietika ar kvalificēto vairākumu.

Taču balsojumā par paša 1,1 triljonu eiro lielā budžeta un 750 miljardus lielā tautsaimniecības atveseļošanas fonda apstiprināšanu, kam nepieciešams visu dalībvalstu vienprātīgs atbalsts, "divas dalībvalstis izteica iebildumus", pavēstīja Vācija.

Ungārija otrdien uzlikusi Eiropas Savienības (ES) plānam nākamgad nodrošināt Ukrainai palīdzību 18 miljardu eiro apmērā.

Tā vietā, lai vienprātīgu apstiprinātu palīdzību Ukrainai, Ungārijas veto liek pārējām 26 ES dalībvalstīm izstrādāt sarežģītāku tehnisku plānu, lai nodrošinātu palīdzības plūsmu uz Kijivu arī jaunajā gadā.

Palīdzības programma Ukrainai ir viena no ES prioritātēm, ko Ungārija pēdējos mēnešos ir nobloķējusi. Ungārija, kā izskatās, izmanto savas veto tiesības, lai panāktu, ka ES atbrīvo miljardiem eiro lielo finansējumu, kas Ungārijai aizturēts saistībā ar bažām par likuma varas ievērošanu un korupciju.

Šī mērķa sasniegšanai Ungārijas valdība arī iebildusi pret ES centieniem pieņemt 15% minimālo uzņēmumu ienākuma nodokli, kam nepieciešams vienprātīgs bloka dalībvalstu atbalsts.

Ķīnas lielākais elektrisko automobiļu ražošanas uzņēmums BYD būvēs automašīnu ražotni Ungārijā, teikts piektdien publiskotajā kompānijas paziņojumā.

"BYD būvēs pirmo vieglo automašīnu ražotni Segedā, Ungārijā, sperot milzīgu soli pretī videi draudzīgai mobilitātei Eiropā," mikroblogošanas vietnē "X" norādīja "BYD Europe".

BYD jau darbojas Ungārijā, tostarp valstī pārvalda elektrisko autobusu ražotni.

Sākotnēji BYD specializējās akumulatoru ražošanā, taču 2003.gadā sāka arī automobiļu ražošanu, un kopš tā laika kļuvis par nozīmīgu elektrisko automašīnu ražotāju.

Šogad BYD kļuva par pirmo autoražotāju pasaulē, kas kopumā saražojis piecus miljonus elektroauto.

Turklāt vairāki lielie autobūves uzņēmumi, tostarp "Tesla", BMW, "Mercedes-Benz" un "Audi", izmanto BYD ražotos akumulatorus.

Savstarpējo aizdevumu platforma TWINO publicējusi pirmo Alternatīvo Aizdevumu indeksu (AAI), kas sniedz vispusīgu pārskatu par alternatīvās finanšu nozares attīstības potenciālu Eiropā.

Pētījums, kas tapis sadarbībā ar starptautisko biznesa konsultāciju kompāniju KPMG Baltics, salīdzina kreditēšanas vidi Eiropā laikposmā no 2010. līdz 2016. gadam.

AAI izmantoti dati, kas iegūti no Eiropas Centrālās bankas (ECB), ārpus eiro zonas esošo valstu Centrālajām bankām un Eurostat. Indekss ir augstāks tajās valstīs, kurās pastāv pieprasījums pēc kredītiem, bet to pieejamība ir relatīvi zema un/vai pastāv nekonkurētspējīgi vai stingri kredītu izsniegšanas kritēriji.

Atbilstoši pētījumam, Eiropas valstis ar visaugstāko AAI jeb augstāko potenciālu attīstīt alternatīvo aizdevumu nozari, ir Ungārija, Slovēnija, Latvija, Polija, Rumānija, Grieķija un Īrija. Tikmēr Igaunija ierindojas tikai 12. vietā, kamēr Lietuva 15. vietā.

Eiropas Savienība (ES) vērsīsies pret Ungārijas ekonomiku, ja Budapešta šonedēļ samitā bloķēs jauno palīdzību Ukrainai, liecina ES amatpersonu izstrādātais dokuments, kas nonācis laikraksta "Financial Times" rīcībā.

Dokumentā izklāstīta stratēģija, kas paredz triecienus Ungārijas ekonomikas vājajām vietām, apdraudēs tās valūtu un izraisīs investoru uzticības sabrukumu, kaitējot tās "nodarbinātībai un izaugsmei", ja Budapešta turpinās bloķēt palīdzību Kijivai.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ceturtdien ES līderu samitā solīja bloķēt ES budžeta izmantošanu, lai sniegtu 50 miljardu eiro lielu finansiālu palīdzību Ukrainai. Ja Orbāns nemainīs savu nostāju, pārējiem ES līderiem būtu publiski jāapsola uz visiem laikiem pārtraukt jebkādu ES finansējumu Budapeštai, tādējādi pārbiedējot tirgu, izraisot Ungārijas valūtas forinta kursa samazināšanos un aizņemšanās izmaksu pieaugumu, teikts Briseles sagatavotajā dokumentā.

Ungārija bloķē jauno Eiropas Savienības (ES) sankciju Krievijai apstiprināšanu, pieprasot tās neattiecināt uz Krievu pareizticīgās baznīcas patriarhu Kirilu, ziņu aģentūrai DPA pastāstījuši avoti diplomātiskajās aprindās.

Pēc šo avotu teiktā, savus iebildumus Ungārija paudusi trešdien Briselē notikušajā ES valstu vēstnieku sanāksmē, kurā bija paredzēts pabeigt sankciju detalizētu izstrādāšanu.

Kirils, kurš ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina piekritējs, izteicis atbalstu Putina sāktajam karam Ukrainā. Savukārt Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš gan ir nosodījis Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir pazīstams ar savām draudzīgajām attiecībām ar Putinu.

Kad EK maija sākuma ierosināja sesto sankciju paketi, Ungārija iebilda pret Kirila iekļaušanu sankciju sarakstos. Tomēr ES samitā pirmdien, kurā tika panākta vienošanās par šīm sankcijām, jautājums par sankciju attiecināšanu uz Kirilu netika apspriests.

Ungārija trešdien pasludināja apdraudējuma stāvokli saistībā ar Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisīto enerģijas krīzi un paziņoja par plānu tās pārvarēšanai.

"Situācija ir ļoti sarežģīta visur Eiropā, ņemot vērā karu un ar to saistītās sankcijas," žurnālistiem norādīja Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna biroja vadītājs Gergejs Gujāšs.

Viņš skaidroja, ka valdības jaunais plāns izstrādāts kā reakcija uz kara izraisīto enerģijas krīzi, un tas spēkā stāsies augustā.

Šis plāns paredz, ka Ungārijā dabasgāzes ieguve tiks palielināta no 1,5 līdz diviem miljardiem kubikmetru gadā, vienlaikus meklējot citus dabasgāzes piegāžu avotus.

Valdība arī noteiks eksporta aizliegumu tādiem enerģijas avotiem kā malkai un palielinās brūnogļu ieguvi.

Tiks arī atjaunota ar brūnoglēm darbināmās spēkstacijas ekspluatācijā Mātrā un pagarināta valsts vienīgās atomelektrostacijas darbība.

Eiropas Savienības (ES) budžeta pieņemšana draud ieilgt, un pat pie noteikuma, ka Ungārija un Polija šonedēļ atsauc uzlikto veto ES daudzgadu budžetam un Atveseļošanās fonda veidošanai, agrākais tā pieņemšanas termiņš ir nedēļā pirms Ziemassvētkiem.

Lai valstis normāli sagatavotos, tam bija jābūt gatavam jau oktobrī.

Pat pie veiksmīgākā vienošanās scenārija Eiropas Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta trīspusējās sarunās budžeta aprises kļūs zināmas tikai līdz ar jaunā gada pirmo dienu, kas neapšaubāmi radīs problēmas un aizkavēšanos iecerēto projektu realizēšanai. Lielāka kavēšanās, piemēram, budžetu pieņemot tikai 2021. gada janvārī vai februārī, kam seko arī Atveseļošanās fonda apstiprināšana, faktiski nozīmē neatliekamas palīdzības kavēšanos Covid-19 seku novēršanai.

Veto ES budžetam Ungārija un Polija veto ES budžetam un atveseļošanās paketei uzlika šā gada 16. novembrī, tā protestējot pret ES fondu līdzekļu piešķiršanas sasaisti ar tā dēvēto likuma varas ievērošanu. Jau novembrī bija ieplānots, ka Briselē tiks apstiprināts kompromiss par 1,1 triljona eiro vērto ES budžetu un 750 miljardu lielo Atveseļošanās fondu, kuru bija iecerēts veidot kā aizņēmumu, kuru garantē visas Eiropas Savienības valstis ar ES budžetu.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā ir profesionāla komanda, efektīva resursu pārvaldība un pareizi izstrādāta stratēģija, domā Krištofs Hegedjušs, CityBee Latvija reģionālais vadītājs.

Lai uzņēmums ilgtermiņā sasniegtu nospraustos mērķus, vadītājam jāspēj paredzēt nākotnē potenciāli sagaidāmās problēmas, jāizvērtē iespējamie riski un attiecīgi jārīkojas, spriež K.Hegedjušs, piebilstot, ka visa pamatu pamatā ir plānošana. Pasaule nemitīgi mainās, tāpēc tai līdzi jāmainās arī uzņēmējiem - tas, kas tiek uzskatīts par labu šodien, iespējams, tāds vairs nebūs rīt, tāpēc sniegto pakalpojumu kvalitāte nepārtraukti jāuzlabo, atzīmē CityBee Latvija reģionālais vadītājs.

Seko ģimenes piemēram

Lai gan esmu dzimis Latvijā, uzaugu un mācījos Ungārijā, stāsta K.Hegedjušs, kurš šajā valstī guva arī savu pirmo darba pieredzi. “Vēl būdams skolnieks, vasaras brīvlaikos iesaistījos ģimenes biznesā un pavadīju latviešu tūristus Ungārijā, bet, kad sāku studijas Londonā, kā maiņas vecākais strādāju kādā glaunā interneta kafejnīcā. Mana ģimene bija cieši saistīta ar aviāciju, tāpēc likumsakarīgi, ka arī es, pēc vidusskolas beigšanas, nolēmu sevi profesionāli attīstīt tieši šajā jomā. Tā kā Ungārijā apgūt aviācijas menedžmentu nebija iespējams, devos uz Londonu, un neslēpšu - šī valsts man ļoti iepatikās. Biju apmierināts gan ar vidi, gan ar studijām, kas studentiem sniedza iespēju ne tikai iepazīties ar nozares specifiku, bet apgūt arī vispārējās vadības teoriju un aviācijas praktiskās lietas, par ko ļoti priecājos,” norāda K.Hegedjušs, kurš drīz pēc tam aviācijas nozarē sāka arī strādāt.