Vietējos ceļus ir iespējams uzturēt un remontēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem un tie jau ilgstoši nav pietiekami, raksta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Šobrīd valdība strādā pie nākamā gada valsts budžeta. Publiski izskanējusi informācija, ka finansējumu autoceļiem plāno samazināt par 47 miljoniem eiro, par ko nozarē ir liels satraukums, jo jau tā nepietiekamie resursi neļauj uzturēt ceļus kārtībā.

Pašvaldības, pagastu pārvaldes cenšas, cik spēj tikt galā ar savā pārziņā esošajiem ceļiem, bet aiz pašvaldības ceļa turpinās valsts ceļi un tie nereti ir pat daudz sliktākā stāvoklī. Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis atzīst, ka arī viņu pagastā uz vietējiem valsts nozīmes ceļiem noteikti prasītos remontdarbi. «Tie visi ir grants ceļi, bet ne uz viena grants nav, būtībā varētu teikt, ka tie ir ceļi bez seguma. Paies vēl kādi gadi un tie tiešām tādi arī būs. Grants tur nav bērta virsū, kopš tie ir uzbūvēti.» J.Graumanis atzīst, ka uzturētājs, protams, pūlas, greiderē, bet neesot jau ko greiderēt.

Atsevišķi autovadītāji maija vidū ir nolēmuši veikt miermīlīgu protestakciju uz Ventspils šosejas, lai tādējādi vērstu sabiedrības un atbildīgo institūciju uzmanību faktam, ka braucot pa noteiktu tās posmu, automašīnu sabojāt ir pat ļoti elementāri. Nebūtu jābrīnās, ja tuvāko nedēļu, mēnešu laikā šāda veida protestakcijas norisināsies uz ceļiem burtiski visā Latvijas teritorijā. Aizvadītās ziemas laikā vien sabrukuši 700 km Latvijas ceļu. Runa ir par ceļiem, to posmiem, kur bedrītes lāpīt vairs nav nekādas jēgas. Atsevišķas pašvaldības šajā jomā uzskaitīt pat nav vērts, jo ceļa posmus, uz kuriem skatoties, rodas iesaids, ka pa ziemu tiem pāri būtu dzīti tanki, var bez pūlēm atrast visur.

Protams, ceļu uzturēšana kārtībā, remontēšana, rekonstrukcija maksā daaudzus tūkstošus un pat miljonus latu. Droši vien būs kāda it kā atbildīga amatpersona, kas steigs klāstīt, ka principā ir krīze, naudas nav, jāsavelk jostas utt. Tam visam nevar nepiekrist, tomēr tieši saistībā ar ceļiem situācija ir nedaudz citādāka nekā ar dažādām citām sfērām. Būtu tikai loģiski, ja ceļu nodokļa nauda tiktu novirzīta ceļiem.

Otrkārt, kārtējo reizi jāatgādina vēsture saistībā ar degvielas akcīzes nodokli Latvijā. Kad to ieviesa mūsu valstī, tika paziņots, ka, fakts nenoliedzami ir nepatīkams - degviela šā nodokļa dēļ kļūs dārgāka, tomēr tādējādi iegūtie līdzekļi tiks novirzīti ceļiem. To paziņojot, tika arī izveidots speciālais budžets akcīzes nodokļa administrēšanai, un ceļu remonti tomēr sākās. Kopumā šis speciālais budžets neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas laikā ir divas reizes radīts un tikpat arī likvidēts - lielā mērā atkarībā no tā, kurš politiķis ir ticis premjera krēslā. Šobrīd tieši degvielas akcīzes nodoklis pat tiek izmantots valsts budžeta konsolidācijas vajadzībām (šā gada vidū palielinot astronomiskās benzīna cenas vēl par aptuveni diviem santīmiem), lai varētu atskaitīties starptautiskajiem aizdevējiem, neaizraujoties ar strukturālo reformu īstenošanu, bet ceļi tikmēr pārliecinoši turpina brukt. Loģiski rodas jautājums - kāda gan jēga no tā, ka no auto īpašniekiem tiek iekasēts gan ceļu, gan arī akcīzes nodoklis, ja atgriezeniskās saistes principā nav?! Vienīgais mierinājums valsts aparātam šajā sakarā - no minētajiem nodokļiem, līdzīgi kā no PVN, izvairīties nav iespējams.

Fotoradaru piegādātājs V-Traffic (iepriekš Vitronic Baltica un partneri) ir piekritis slēgt pagaidu vienošanos ar Valsts policiju (VP), lai maksimāli nodrošinātu uz Latvijas ceļiem izvietoto fotoradaru darbības nepārtrauktību pēc tam, kad pamata līguma darbība būs beigusies.

Par to aģentūru LETA informēja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) padomniece Daiga Holma. Viņa atzina, ka pārrunas ar V-Traffic turpinās, taču «labā ziņa ir tā, ka partneris ir piekritis sadarbībai», līdz ar to neatbildēts palicis vienīgi jautājums, kad šī pagaidu vienošanās tiks noslēgta – piektdien, 28.septembrī, vai nākamās nedēļas sākumā.

Tādējādi joprojām nav skaidrs, vai fotoradari uz Latvijas ceļiem darbosies šīs nedēļas nogalē, taču ir skaidrs, ka gadījumā, ja to darbībā būs pārrāvums, tad tas nebūs ilgāks par dažām dienām. Tādā gadījumā šajās dažās dienās ātruma kontroli un satiksmes drošību uz Latvijas ceļiem pilnā apmērā nodrošinās VP.

Ungārija ir ieviests nodoklis par luksus precēm, piemēram, mājām, laivām un lidmašīnām, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze norādījis Ungārijas vēstnieks Latvijā Ištvāns Mohači. Šī un vairākas citas reformas ļāva Ungārijai atteikties no tālāka SVF aizdevuma izmantošanas.

Kopumā nodokļu sistēmas pārveidošana bijusi būtisks solis. Valdība samazināja nodokļus, ko darba devējam ir jāmaksā par darbiniekiem, līdz ar to uzņēmumiem kļuva vieglāk piesaistīt un paturēt darbiniekus, bet paaugstināts pievienotās vērtības nodokli, un šobrīd tā pamatlikme ir 25%.

Ungārija ir atteikusies no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevuma tālākas izmantošanas. Ministrs intervijā laikrakstam norāda, lai pārvarētu krīzi, jaunajai valdībai nācās īstenot milzīgu skaitu reformu. Valdība sekmīgi ieviesusi pusi no tām, savukārt citas vai nu neapstiprināja parlamentā, vai arī to ieviešanai bija nepieciešams referendums. Piemēram, referendumā tika noraidīta iecere par vispārējas studiju maksas ieviešanu un maksu par uzturēšanos slimnīcā.

Ungārija varētu būt pirmā valsts pasaulē, kas izkļūs no pasaules ekonomiskās lejupslīdes radītajām sekām valsts ekonomikā. Bloomberg norāda, ka valdības stingrie taupības pasākumi sākuši atmaksāties.

«Ungārija ievēroja ļoti stingru fiskālo politiku, tādējādi Ungārija nākamajā gadā būs pasaules finanšu līdere,» norāda Merrill Lynch ekonomists Radoslavs Bodijs (Radoslaw Bodys).

«2011. gadā Ungārija, iespējams, būs viena no tām valstīm pasaulē, kas varēs atvieglot nodokļu politiku valstī, kamēr pārējām nāksies pieņemt vēl stingrākus lēmumus,» uzsvēra. R. Bodijs. Tādējādi Ungārija ilgtermiņā kļūs par ļoti perspektīvu un spēcīgu valsti. Viņš arī prognozēja, ka Ungārijas ekonomika nākamā gada laikā varētu palielināties par 5%.

Runājot par eiro ieviešanu Ungārijā, R. Bodijs sacīja: «Godīgi sakot, es domāju, ka Ungārija to var izdarīt jebkurā laikā. Es pat varu iedomāties scenāriju, kad eiro valstī tiek ieviests nākamgad.»

Arvien biežāk Eiropas Savienībā (ES) un Latvijas publiskajā telpā tiek runāts par problēmām ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu un samērā lielo PVN plaisu (proti, starpību starp iekasējamo un iekasēto PVN apjomu) rādītāju PVN krāpniecības dēļ. Šī nodokļa sistēmas nenoturība pret krāpniecību nodara būtiskus zaudējumus nacionālo valstu budžetu ieņēmumiem, kas savukārt ietekmē tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību.

Lai cīnītos ar liela apjoma un pēkšņu PVN krāpniecību, viens no efektīvākajiem ātras reakcijas mehānismiem ir tā sauktā apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība. Pirmo reizi Latvijā šī kārtība tika ieviesta 1999. gada 1. jūlijā vienā no nozīmīgākajām un lielākajām tautsaimniecības nozarēm – kokrūpniecībā. Ja sākotnēji apgrieztā PVN maksāšanas kārtība tika attiecināta tikai uz kokmateriālu piegādēm, tad šobrīd tā aptver ne tikai dažāda veida kokmateriālu piegādes, bet arī dažādus pakalpojumus, kas tiek sniegti šajā nozarē.

Noderīga ziņa? Padalies! Twitter Facebook Draugiem

Diemžēl vispārīgā PVN piemērošanas kārtība un parastie PVN administrēšanas pasākumi ir izrādījušies neefektīvi pret PVN izkrāpšanu arī attiecībā uz metāllūžņu piegādēm un ar tām saistītiem pakalpojumiem, būvniecības pakalpojumiem un atsevišķu elektronisko ierīču piegādēm, tāpēc Latvijā arī šajās jomās tika ieviesta minētā īpašā PVN maksāšanas kārtība attiecīgi 2011. gada 1. oktobrī, 2012. gada 1. janvārī un 2016. gada 1. aprīlī. No šā gada 1. jūlija paredzēts ieviest apgriezto PVN maksāšanas kārtību arī graudaugu nozarē.

Ar vai bez SVF aizdevuma, bet no konsolidācijas neizvairīties.

Tā ekonomiskās krīzes situācijā savas valsts politiku vērtē Ungārijas vēstnieks Latvijā Gabors Dobokajs.

Vai ungāri mājokļu kredītu krīzes jautājumā, vienpusēji samazinot Šveices frankos maksājamo kredītu valūtas kursu, ir ņēmuši par piemēru kādu agrāku precedentu?

Pēdējos mēnešos Ungārija par to ir daudz kritizēta par izvēlēto kredītu atmaksāšanas veidu. Esam mēģinājuši atrast to labāko, bet gatava piemēra gan mums nav bijis.

Runājot par to, jāņem vērā pirmām kārtām tas, ka Ungārijas ekonomika pašlaik ir viegli ievainojama gan valsts, gan privātpersonu ārzemju valūtās ņemto aizdevumu dēļ. Bija kaut kas jādara, un nav šaubu, ka gan starptautiski, gan pašmāju finanšu tirgū tas nozīmē dažu interešu aizskaršanu. Tomēr tas nenozīmē, ka mēs savu problēmu nevarētu risināt tieši šādi.

Ringier AG turpina paplašināt darbību Austrumeiropā un palielina savu starptautisko portfeli digitālo mediju un sludinājumu portālu jomā, šim nolūkam iegādājoties visas Axel Springer akcijas Ungārijā, Serbijā, Slovākijā, kā arī Baltijas valstīs Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Slovākijā uzņēmuma dibinātājs joprojām saglabās mazākuma akcijas. Citās valstīs Ringier grupai turpmāk piederēs 100 procenti akciju. Atbilstoši savai izaugsmes stratēģijai Axel Springer fokusējas uz digitālā biznesa attīstību lielos stratēģiskajos tirgos. Uzņēmuma lielākās investīcijas tiks novirzītas uz Vāciju, ASV un Poliju. Tādēļ veiksmīgais Ringier un Axel Springer kopuzņēmums Polijā saglabāsies bez izmaiņām.

Latvijā daļa no "Ringier Axel Springer Media AG" kopuzņēmuma ir darba portāls "cvmarket.lv".

Kopš Ringier Axel Springer Media AG dibināšanas 2010. gada jūlijā Ringier AG un Axel Springer SE kopuzņēmums ir attīstījies par vienu no lielākajiem un modernākajiem mediju uzņēmumiem Centrālajā un Austrumeiropā ar aptuveni 3100 darbiniekiem. Portfelī ietilpst vairāk nekā 200 digitālie un drukātie produkti.

Latvijai ir savi nebeidzamie problēmstāsti, kuriem laika gaitā pat ir atrasti risinājumi, bet kurus pie varas esošie prāti spītīgi negrib īstenot. Droši vien spilgtākais piemērs šajā jomā ir ceļu stāvoklis, kuru, taisnību sakot, nekad nav varēts nosaukt par kaut cik sakarīgu. Turklāt pārsvarā gadījumu kaut ko uzlabot šajā jomā tiek mēģināts kampaņveidīgi, bez jebkādām ilgtermiņa perspektīvām.

Izskatās, ka arī pārskatāmā nākotnē nekas šajā jomā nemainīsies - vismaz uz labo pusi noteikti ne. Sagaidot nākamo ES plānošanas periodu, ir paredzēts, ka ceļu attīstībai Latvija no Eiropas fondu līdzekļiem saņems itin pieklājīgu summu - 970 miljonus eiro, ko ir paredzēts novirzīt ceļu sakārtošanai deviņās tā dēvētajās lielajās pilsētās, kā arī 21 novadā. Vienkāršāk sakot, naudu plānots dot lielajiem ceļiem, atstājot novārtā mazos lauku ceļus. It kā jau izklausās loģiski, ka vispirms tiek domāts par lielajiem ceļiem, kas nereti pilda arī tranzītceļu funkcijas, otrajā plānā atstājot mazos lauku ceļus. Tomēr problēma slēpjas faktā, ka tieši pa mazajiem lauku ceļiem sava produkcija pie pārstrādātājiem ir jāaizved lauksaimniekiem. Daudzās vietās vasaras periodos ar dievpalīgu to vēl izdodas izdarīt, lai gan ceļu stāvoklis ir tāds, ka nu jau lūst ne tikai automašīnas, bet arī traktori, toties rudeņos un pavasaros attiecīgajos reģionos dzīvojošie zemnieki jūtas nošķirti no ārpasaules. To, ka situācija ar mazajiem ceļiem var izveidoties vēl draņķīgāka, nekā ir jau šobrīd, acīmredzot ir apjautušas arī atbildīgās Latvijas valsts amatpersonas, un nonākušas pie teju ģeniālas ieceres - mazajiem ceļiem jānovirza daļu no tās naudas, ko ES nākamajā plānošanas periodā plāno piešķirt lauku attīstībai.

Eiropas Savienības (ES) amatpersonas vienojušās palielināt garantiju griestus banku depozītiem līdz 50 000 eiro, sākot no jūnija beigām, un līdz 100 000 eiro, sākot no 2010. gada beigām, raksta The Wall Street Journal.

Šis lēmums pieņemts, lai palīdzētu atjaunot uzticību banku sektoram ar noguldītāju aizsardzības stiprināšanu, skaidrojusi ES padome.

Līdz šim garantiju apjoms bija 20 000 eiro apmērā, tomēr dažas valdības jau iepriekš ir pieņēmušas lēmumu paaugstināt garantēto depozītu griestus. Arī Latvija pagājušā gada bES paaugstinās banku depozītu garantiju griestus līdz 100 000 eiroeigās pieņēma lēmumu paaugstināt garantēto depozītu griestus līdz 50 000 eiro.

Ceļu tīklu daudzgadu plāni problemātisko budžetu laikmetā ir retums, bet bez tiem cieš plašāka ekonomika

Tā kā biznesa attieksme pret savām vērtībām nav izteikta ne sabiedrībai, ne politiķiem, nākas pārlikt uzsvarus uz ceļu infrastruktūras sociālo nozīmību, saka Pasaules ceļu asociācijas (PCA) ģenerālsekretārs Žans Fransuā Kortē.

Kāds ir ieteicamais finanšu instruments šai valstu budžetiem spiedīgajā situācijā? Vai tā ir publiskā un privātā partnerība (PPP)?

(Vilcinās.)

Un – vai ir kāda noslodze, pie kuras PPP darbojas efektīvāk? Teiksim, Latvijā tās noslodzes ir atšķirīgas no Polijas vai Vācijas – vai šeit PPP ir labākais modelis?

Vislabāk jau tas darbojas tur, kur ir liela satiksme, jo tur ceļu būve atmaksājas efektīvāk. Dažādos veidos atmaksājas, bet pārsvarā es ar to domāju transporta nodevas.

Ap 60 tiltus Latvijā vajadzētu nekavējoties slēgt vai jāuzliek vēl stingrāki satiksmes ierobežojumi, jo ir bīstami tālāk tos ekspluatēt, šodien, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš pauda sašutumu, ka nākamgad budžets vietējiem un reģionāliem ceļiem un tiltiem neko nesola. Piemēram, vietējiem ceļiem piecu gadu laikā vajadzēja ieguldīt 690 miljonus eiro. Tāpēc būvnieki plānojuši vērsties Satiksmes ministrijā (SM) un pie premjerministres Laimdotas Straujumas (V), lai skaidrotu pašreizējo lauku ceļu bīstamību.

SM atzinusi, ka 145 tilti ir sliktā stāvoklī, bet līdzekļi šim mērķim nav piešķirti.

Būtiska esot arī pārkrauto automašīnu ietekmes uz ceļu stāvokli problēma - tās par vienu piektdaļu laika samazina ceļu ilgmūžību. Līdz ar to 20% naudas, nekontrolējot automašīnu svaru, tiekot «nomesta zemē». Kā norāda Bērziņš, tā ir strukturāla problēma. SM ar vienu roku uzstādot svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto kravas auto atļauju jeb licenču skaitu: 2012.gadā - 12000, bet 2014.gadā - 15000. Autotransporta direkcijas atļaujas dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus. Tāpat ministrija izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011.gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. «Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010.gadā uz 156 reizēm 2014.gadā?» jautā Bērziņš.

Attiecību saraušana ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) Ungārijai ilgtermiņā var izmaksāt dārgāk, jo SVF ieteiktās reformas, ko Ungārijas valdība noraidīja, tagad ar novēlošanos vienalga ir jāveic, vēsta laikraksts Diena.

Pērn Ungārija veica eksperimentu, cenšoties stimulēt krīzē nonākušu ekonomiku ar papildu tēriņiem, nevis griešanu. «Tas nenostrādāja,» laikrakstam atzinusi Ungārijas Centrālās bankas (UCB) Monetārās stratēģijas un ekonomiskās analīzes departamenta direktore Āgneša Čermelia Kaderjakne.

Neskaidrā eirozonas valstu nākotne, kas ir Ungārijas galvenais eksporta tirgus, nodokļu celšana pašu mājās un vērienīgie taupības pasākumi veido visai drūmu sajūtu par Ungārijas tuvāko nākotni. Ekonomikas norises spilgti ataino notikumi ungāru lepnuma - vieglo automašīnu - ražošanas segmentā. Piemēram, šogad 20 gadu jubileju (kopš Ungārijā atsāka ražot automašīnas) nosvinējušajam Suzuki nācies ražošanu samazināt par aptuveni 40%.

Ungārijas Ekonomikas ministrija apsūdzējusi ekonomistu Norielu Raubini, kuš dažreiz tiek dēvēts par Dr. Pastardienu, saistībā ar nacionālās valūtas forinta vērtības krituma izraisīšanu. Forinta vērtība nedēļas sākumā samazinājās līdz zemākajam līmenim pēdējo septiņu mēnešu laikā.

Budapešta atsaucās uz N. Raubini kompānijas Roubini Global Economics aizvadītajā nedēļā investoriem izteikto rekomendāciju pārdot forintu, kam sekoja Ungārijas valūtas kritums līdz 295,36 forintiem par vienu eiro. Pazīstamā ekonomista kompānija ieteica pārdot forintu pēc tam, kad Ungārija nespēja panākt vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF).

Ungārijas valdība norādīja, ka valūtas spekulanti izlēmuši uzbrukt forintam un izmantojuši N. Raubini ieteikumus kā attaisnojumu. Iepriekš valsts ekonomikas ministrs Ģērģs Matolči pauda, ka Ungārijai būtu jāatsakās no tradicionāliem ekonomikas modeļiem, ieskaitot mehānismus, kuri uztur forinta kursu, lai tādējādi apkarotu inflāciju. Tomēr vēlāk Ungārija paziņoja, ka forinta kursa kritumam nav nekāda sakara ar ministra izteikumiem, un visa atbildība gulstas uz N. Raubini.

Ungārijas forints tiek masveidā pārdots sakarā ar ekonomikas un finanšu tirgus problēmām, teikts Ungārijas centrālās bankas paziņojumā.

Tāpēc Ungārijas centrālā banka nolēmusi Eiropas Savienības finansējumu izmantot savas valūtas atbalstam, konvertējot šo naudu un veicot valūtu intervences.

Līdz šim vairākās valstīs ir veiktas valūtu intervences, piemēram, ļoti plaši šajā sakarā tirgū tika diskutēts par Krievijas CB darbību un ietekmi uz tās ārvalstu valūtu rezervēm, skaidro Nordea Markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš.

Tā kā parasti krīzes laikā valūtu tirgū ir interese pārdot forintus un pirkt eiro, ES nauda kalpos Ungārijas centrālajai bankai kā palīgs eiro/forinta cenas regulēšanai, skaidro eksperts.

Trīs mēnešos no šā gada februāra līdz aprīlim bezdarbs Ungārijā saglabājies 11,8% līmenī. Rekordlielais bezdarba līmenis Ungārijā saglabājies, neskatoties uz to, ka ekonomiskā izaugsme valstī atsākās jau pērn pēdējā ceturksnī, ziņo Bloomberg.

11,8% līmenī bezdarbs Ungārijā bija arī šā gada pirmo trīs mēnešu laikā. Pērn gada sākumā bezdarba līmenis valstī bija 9,9%.

Ungārijas ekonomika 2009. gadā saruka par 6,3%, kas ir valsts lielākais iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums kopš 1991. gada.

Ungārija pirmā Eiropas Savienības (ES) valsts, kas 2008. gadā saņēma starptautisko aizdevumu. Ungārija aizņēmās 20 miljardus eiro.

Ieviešot maksu par ceļu lietošanu Latvijā no 1.jūlija, nav skaidrs, kāpēc vēl papildus būs jāmaksā ceļa nodeva, atzīst vieglo automašīnu transportētāja ar autovedējiem Kurbads un Ko pārstāvji Kristīne Rīmene un Mārtiņš Eglītis.

Tas nozīmējot, ka divreiz nāksies maksāt par vienu un to pašu, situācijā, kad konkurenti kaimiņvalstīs to nedara, savukārt konkurence ir asa.

Rīmene norāda, ka nodeva tiek atlikta jau vairākus gadus un uzņēmējs vienmēr teiks, ka nevajag papildu izmaksas, un tā ir normāla uzņēmēja loģika. Taču būtiskākais jautājums esot, «cik liela jēga ir no tā visa, kur šie līdzekļi tiek novirzīti»? «Piemēram, nesaprotu, vai uzņēmēji netiks dubultā aplikti ar nodokļiem - gan šo ceļa maksu, gan plus vēl to, ko uzņēmēji jau maksā, izejot tehnisko apskati, - ceļu nodokli. Nevienā valsts institūciju mājaslapā neatradu precīzu skaidrojumu šai situācijai,» neizpratnē ir uzņēmēja.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Satiksmes negadījumu skaits mēnesī, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn, palielinājies, autovadītāju neapmierinātība pieaug, sabojāto spēkratu apjoms arī. To visu ir izraisījusi kārtējā ikpavasara «sērga» uz Latvijas ceļiem, kad, nokūstot sniegam, atklājas, ka bedru uz tiem ir vairāk nekā saprašanas.

Turklāt to skaits un lielums pieaug ar katru gadu teju ģeometriskā progresijā, un rezultātā šobrīd ne vienā vien vietā braucamā daļa izskatās nevis pēc ceļa ar bedrītēm, bet gan uzspridzināta asfalta laukuma. Protams, var teikt, ka ir krīze, ka naudas ceļiem, tāpat kā daudz kam citam, nepietiek. Tomēr…

Pirmkārt, šeit ir jārunā par Latvijas ceļu veidošanas un labošanas tradīcijām kopumā. Par to, ka bedru lāpīšana faktiski ir ikgadēja naudas nomešana zemē, tiek runāts jau gadiem ilgi, jo tāpat ir skaidrs, ka šādi ielāpi ilgi neturēsies. Tomēr tas joprojām tiek darīts. Tāpat uzņēmēji, kas strādā ceļu būves jomā, nereti ir sūdzējušies, ka uztaisīt, protams, var visādi, taču valsts finansējumu paredz teju vai minimālajā apjomā. Šajā sakarā jāatgādina, ka savulaik deviņdesmitajos gados, ieviešot Latvijā degvielas akcīzes nodokli, tika skaidri pateikts, ka tādā veidā samaksātā patērētāju nauda ir jānovirza ceļiem. Dažādām valdībām šo uzstādījumu ir izdevies īstenot ar stipri vien mainīgām sekmēm. Tomēr var teikt, ka katastrofālajam ceļu stāvoklim, kāds tas ir šobrīd, īpaši liela attaisnojuma nav, ņemot vērā, ka par labošanu autovadītāji jau ir samaksājuši, pērkot degvielu.

Pēc Ungārijas statistikas biroja datiem, 2005. gada pirmajā pusē valsts tūrisma peļņa no komerciālajām naktsmītnēm pieaugusi par 13,5%, sasniedzot 94,2 miljardus Ungārijas forintu (476 miljonus ASV dolāru). Jūnijā peļņas pieauguma temps samazinājies līdz 6,2%. Iepriekšējos mēnešos tas bija 14-15%. Ārzemju viesu skaits Ungārijā sasniedzis 6,578 miljonus, kas ir par 8,8% vairāk nekā 2004. gada pirmajā pusē. Ungārijas statistikas birojs vērš uzmanību uz to, ka tikai 30% no šiem ārzemniekiem palikuši vismaz vienu nakti Ungārijā. Lielākā daļa ārzemju tūristu atradušies Ungārijā caurbraucot vai iepirkšanās nolūkos. Kopumā 2005. gada pirmajos sešos mēnešos tika izmantotas 7,8 miljoni guļvietu, kas ir par 3,4% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada analogu periodu. Kaut gan jūnijā vien vietējie viesi naktsmītnes izmantoja par 3,1% vairāk, ārzemju viesi naktsmītnes izmantoja par 3,9% mazāk. Kopumā naktsmītņu noslogojums 2005. gada jūnijā bija par 0,8% mazāks, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Bet pirmajos sešos 2005. gada mēnešos vērojams, ka ārzemju viesi naktsmītnes izmantojuši 4,403 miljons reižu, kas ir par 4,3% vairāk. Ārzemju viesu pieplūdums pieaudzis viesnīcās, jauniešu hosteļos un "wellness" viesnīcās. Ārzemju viesu pieplūdums ievērojami samazinājies vasarnīcās un kempingos. 2005. gada pirmajos sešos mēnešos Ungārijā nakšņojuši 3,3 miljoni Eiropas Savienības viesu, kas sastāda vairāk nekā 2/3 no kopējā viesu skaita. Tas ir par 5,3% vairāk nekā 2004. gada pirmajā pusē. Ievērojami pieaudzis tūristu skaits no Bulgārijas, Polijas, Lielbritānijas, Īrijas, Japānas un Ķīnas. Par 11% vairāk guļvietu izmantots Ungārijas centrālajā daļā, kamēr citviet guļvietu izmantošanas pieaugums ir niecīgs vai nav konstatēts vispār. No naktsmītņu kopējās peļņas (94,2 miljardi Ungārijas forintu) 2005. gada pirmajā pusē 48,4 miljardus Ungārijas forintu veidoja maksa par naktsmītnēm, 23,5 miljardus – ēdināšana, 22,2 miljardus – citi pakalpojumi. Kamēr kopējie ieņēmumi pieauga par 13,5%, cenu indekss naktsmītņu sektorā sasniedzis 6,4%.

Liepājas rajona lauksaimnieka Jāņa Sprūda apsaimniekošanā ir arī ap 2000 ha nomas zemes Tulas apgabalā Krievijā graudu audzēšanai, kā arī viņam pieder 49 % no uzņēmuma Ungārijā, kur lopkopība un lopbarības audzēšana izvērsta bijušā kolhoza teritorijā.

Ungārijā iesaistīties biznesā Jāni Sprūdu palūdzis viens no sadarbības partneriem Vācijā, jo bijušo Ungārijas dienviddaļas kolhozu pieņemtie darbinieki noveduši līdz bankrotam. "Tik brutālu izzagšanu neesmu redzējis nekur citur pasaulē!" atzīst J. Sprūds.

Īpašnieks piedāvājis latvietim 49% no uzņēmuma, lai viņš uzņemtos sakārtot šo saimniecību. "Tas ir interesanti – dienvidu zeme, saulespuķes, kukurūza, soja aug 250 ha zemes. Saimniecībā ir 130 govis. Doma ir to visu sakopt, attīstīt un pārdot," plānos dalās uzņēmējs.

Nodokļu sistēma Ungārijā ir stingrāka nekā Latvijā – PVN ir 20 %, ienākumu nodokļi, ko maksā darba devējs, arī esot lielāki. Toties ražošanas izmaksas – zemākas. "Ziemas nav, apkure nav vajadzīga, kalte nepieciešama tikai slapjai kukurūzai," uzskaita priekšrocības lauksaimnieks. Kukurūzas raža ir ap 10 t no hektāra. Arī piena cenas Ungārijā nav kritušas – iepirkuma cena turas 23 – 25 santīmu līmenī. Krievijā gan tā pakritusi. "Kam tad seko Latvijas ekonomika, ja šeit piena cena krīt?" secina J. Sprūds. vairāk par Jāņa Sprūda darbošanos Latvijā un aiz robežām lasiet 8. maijā laikrakstā Dienas Bizness.

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Nākamā gada 7.janvārī stāsies spēkā jaunas Rīgas ostas maksas, liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Turpmāk kuģiem vairs netiks piemērota kravas maksa, kas šobrīd tankkuģiem ir 0,962 eiro par kuģa bruto tilpības vienību (Gross Tonnage/GT), specializētajiem kuģiem - 0,427 eiro/GT, bet pārējiem kuģiem - 0,855 eiro/GT.

Kravas maksas arī patlaban neiekasē no konteinerkuģiem, ro-ro kuģiem, pasažieru kuģiem, refrižeratorkuģiem, kruīza kuģiem un kuģiem, kas ienāk un iziet no ostas, neveicot kravas operācijas.

Savukārt kanāla maksai atsevišķām kuģu kategorijām gaidāms neliels pieaugums, piemēram, konteinerkuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,7% - no 0,406 eiro/GT līdz 0,409 eiro/GT, bet refrižeratorkuģiem un ro-ro kuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,5% - no 0,203 eiro/GT līdz 0,204 eiro/GT.

Lai uzlabotu pēdējā laikā pasliktinājušos satiksmes drošību, Valsts policija turpinās reidus, informatīvas kampaņas un citus pasākumus. Tāpat tiek apsvērta iespēja palielināt netrafarētu policijas automašīnu skaitu.

Pēdējo mēnešu statistika ir drūma - līdz šodienai tumšajos rudens mēnešos - oktobrī un novembrī - uz ceļiem bojā gājuši 37 cilvēki. Tas ir par 12 vairāk nekā pērn tādā pašā laika periodā. No šiem 37 vairāk nekā puse bija gājēji. Kopumā šogad dzīvību uz ceļiem zaudējuši 157 cilvēki. Par atstarotāju nelietošanu šogad liecina 7057 protokoli. Tāpat desmit mēnešos pieaudzis kopējais sastādīto administratīvo protokolu skaits - par pārkāpumiem ceļu satiksmē sastādīti 25 763 protokoli, kas ir par 12% salīdzinot ar pagājušo gadu.

Tāpat šogad pēc privātā komersanta fotoradaru aizvākšanas valstī pieaudzis vidējais ātrums. Iepriekš tas bija 90 kilometri stundā, bet šobrīd pieaugums ir par trīs līdz četriem kilometriem stundā.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard03(82).jpg

Lai gan ceļu satiksmes negadījumu skaits Latvijā pēdējo gadu laikā ir būtiski samazinājies, joprojām statistika par dažādām likstām uz ceļiem ik dienu ir visai iespaidīga. Diemžēl regulāri nākas lasīt arī ziņas par smagām auto sadursmēm ar traģiskām sekām, proti, ne tikai sabojātiem vai iznīcinātiem spēkratiem, bet arī bojāgājušajiem cilvēkiem.

Turklāt statistikas datu tabulās parasti ir norādīts bojāgājušo skaits, taču mēs tā arī nekad droši vien neuzzināsim, cik lielus zaudējums visas šādi dzēstās dīvības ir radījušas Latvijas tautsaimniecībai, piemēram, pēdējo desmit gadu laikā. Protams, nevar nenovērtēt gan policijas darba uzlabošanu, gan dažādas sociālās kampaņas, tomēr acīm redzami ir tas, ka ar līdzšinējām aktivitātēm vien ir par maz. Tāpēc pozitīva ir iecere ir noteikt, ka autovadītājiem, kuri par agresīvu braukšanu būs pamanījušies nopelnīt astoņus soda punktus, tiks rekomendēts apmeklēt psihologa grupu nodarbības.