Klajā nācis izdevuma tūrisma nozares profesionāļiem Tūrisms otrais numurs. Salīdzinājumā ar Tūrisms iepriekšējo un nulto numuru, kuri iezīmēja jaunā izdevuma pamatvirzienus, otrais numurs pretendē uz žurnāla statusu, Db.lv infomēja Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) sabiedrisko attiecību speciālists Normunds Ķietis.

Žurnāla tirāža – 3000 eksemplāri, kuri bez maksas tiek izsūtīti tūrisma nozares pārstāvjiem un interesentiem. Tūrisms pdf versiju iespējams lejuplādēt internetā: www.corpmedia.lv/turisms_200706.pdf (2.15 Mb)

Tūrisms izdevējs ir TAVA, un tā redaktore ir NRA žurnāliste Baiba Lulle. Izdevums reģistrēts arī LR UR kā masu informācijas līdzeklis. Tūrisms veidošanā piesaistīts arī korporatīvo mediju centrs CorpMedia, kas specializējas nozaru un organizāciju laikrakstu un žurnālu veidošanā. Tūrisms auditorija: tūrisma firmas, tūrisma objekti, tūrisma informācijas centri, transporta kompānijas, restorāni, kā arī valsts un pašvaldības organizācijas u.c.

Tūrisma profesionāļu žurnāls Tūrisms un tūrisma profesionāļu portāls Eiropa.lv apkopojis nozares pārstāvju viedokļus par izskanējušajām runām par iespējamu Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) it kā taupības nolūkos.

Asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele:

"Nedomāju, ka LIAA un TAVA apvienošana tiek virzīta taupības nolūkos, tai ir politiska aizmugure. Visas pārmaiņas parasti ir politiskas, nevis ekonomiskas, un šīs, manuprāt, vērstas uz to, lai palielinātu LIAA ietekmi un budžetu. Mēs tam kategoriski iebilstu un industrija taisītu lielu skandālu.

Šāda rīcība būtu ļoti negodīga laikā, kad TAVA beidzot uzsākusi aktivitātes, kādas tai vajadzēja veikt jau 15 gadus. Kopš TAVA vada Uldis Vītloņš, ir pavisam cita kustība, aktivitāte un profesionalitāte no TAVA puses. Esmu pārliecināta, ka tūrisms noteikti nebūs ieguvējs. Jau tā tūrisms politiķiem nav bijusi prioritāte, un apvienojot TAVA ar LIAA, tūrisms vienkārši noslīktu tajā struktūrā, uzmanība tūrismam vairs nebūtu tik liela, turklāt ir LIAA ir citi uzdevumi. Idejas virzītājiem, šķiet, interesē tikai avionozare un varbūt kāda lielā viesn��cu ķēde, bet TAVA darbība ir daudz plašāka.

ASV amatpersonas ir atklājušas shēmu, kas ļāva cilvēkiem krāpnieciskā veidā iegūt Ungārijas pases un ierasties ASV ar neīstu identitāti, un ASV tāpēc varētu izslēgt Ungārijas pilsoņus no vīzu režīma atcelšanas programmas (VWP), ceturtdien ziņoja ASV un Ungārijas mediji.

«Ievainojamība» Ungārijas pasu sistēmā ir novedusi pie «drošības pārkāpumiem», sacīja ASV amatpersonas, kuras tika citētas ASV laikraksta The Washington Post un Ungārijas vietnes Direkt36 kopīgā rakstā.

Saskaņā ar laikraksta iegūtu ASV Iekšzemes drošības ministrijas (DHS) dokumentu apmēram 700 cilvēku bija krāpnieciski ieguvuši autentiskas Ungārijas pases un pieņēmuši šo pasu sākotnējo īpašnieku identitāti.

«Ir acīmredzams risks, ka uz ASV dodas cilvēki, kuriem ir iemesls slēpt savu identitāti,» sacīja bijusī DHS amatpersona, kas citēta šajā rakstā.

DHS dokumentā teikts, ka vismaz 65 no šiem Ungārijas pasu ieguvējiem veiksmīgi iekļuvuši ASV. Neraugoties uz DHS mēģinājumiem atrast un izraidīt šos cilvēkus, pērnā gada oktobrī 30 no viņiem vēl nebija atrasti.

Ungāriju šobrīd apmeklē Latvijas biotehnoloģiju un farmācijas sektora pārstāvji, lai meklētu sadarbība s iespējas starp abu valstu uzņēmējiem biotehnoloģiju un farmācijas jomās.

Uzņēmēju vizīti organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Ungārijā, Ungārijas Investīciju un tirdzniecības attīstības aģentūru un Ungārijas Biotehnoloģiju asociāciju.

Vizītes ietvaros 1.decembrī Budapeštā notika seminārs Latvijas un Ungārijas biotehnoloģiju sektoru sadarbības iespējas. Semināra dalībnieki pārrunāja aktuālo situāciju un attīstības tendences Latvijas un Ungārijas biotehnoloģiju sektoros, kā arī sadarbības iespējas ķīmiskās ražošanas un farmācijas jomās.

Latvijas uzņēmēji apmeklēja Ungārijas biotehnoloģiju uzņēmumus un tikās ar Ungārijas farmācijas uzņēmumu pārstāvjiem. Savukārt šodien uzņēmēji apmeklē Ungārijas pilsētu Segedu, kur izvietots viens no Ungārijas biotehnoloģiju centriem. Segedā Latvijas uzņēmēji apmeklēs Ungārijas Zinātņu akadēmijas Bioloģisko pētījumu centru un vairākus biotehnoloģiju uzņēmumus.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Pēc personāla atlases kompānijas veiktās analīzes, kā arī ņemot vērā kandidātu iniciatīvas un saskatītās perspektīvas attiecībā uz airBaltic tālāku attīstību, par «viscerīgāko» pretendentu airBaltic vadītāja amatam patlaban tiek uzskatīts Ungārijas aviokompānijas Malev vadītājs Martins Gauss.

Tā LNT raidījumam 900 sekundes norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Viņš skaidroja, ka sākotnēji jaunais airBaltic vadītājs tiks pieņemts darbā uz kompānijas restrukturizācijas laiku. Pēc šī perioda, kas tiek minēts divi mēneši, tiks vērtēts airBaltic vadītāja darbs un, iespējams, darba attiecības varētu tikt pagarinātas.

Runājot par nākamā airBaltic vadītāja atalgojumu, Augulis sacīja, ka «Flika alga tā nebūs». Viņš pauda uzskatu, ka Latvijas lidsabiedrības vadītāja atalgojums nedrīkstētu pārsniegt 20 tūkstošus latu mēnesī.

Atspēkojot presē iepriekš izskanējušo informāciju, ka M. Gausa līdzšinējā darbība Ungārijas aviokompānijas Malev vadītāja amatā neesot bijusi diez ko spīdoša, satiksmes ministrs norādīja, ka Ungārijas aviokompānijas stāstu nevar salīdzināt ar airBaltic.

Ar vai bez SVF aizdevuma, bet no konsolidācijas neizvairīties.

Tā ekonomiskās krīzes situācijā savas valsts politiku vērtē Ungārijas vēstnieks Latvijā Gabors Dobokajs.

Vai ungāri mājokļu kredītu krīzes jautājumā, vienpusēji samazinot Šveices frankos maksājamo kredītu valūtas kursu, ir ņēmuši par piemēru kādu agrāku precedentu?

Pēdējos mēnešos Ungārija par to ir daudz kritizēta par izvēlēto kredītu atmaksāšanas veidu. Esam mēģinājuši atrast to labāko, bet gatava piemēra gan mums nav bijis.

Runājot par to, jāņem vērā pirmām kārtām tas, ka Ungārijas ekonomika pašlaik ir viegli ievainojama gan valsts, gan privātpersonu ārzemju valūtās ņemto aizdevumu dēļ. Bija kaut kas jādara, un nav šaubu, ka gan starptautiski, gan pašmāju finanšu tirgū tas nozīmē dažu interešu aizskaršanu. Tomēr tas nenozīmē, ka mēs savu problēmu nevarētu risināt tieši šādi.

Ekonomikas ministrija apņēmusies palielināt ieņēmumus no tūrisma, kā arī nākamajos piecos līdz septiņos gados izveidot aptuveni 1000 inovatīvus un kvalitatīvus tūrisma produktus. Taču ieņēmumu palielināšanai nepieciešami jauni tirgi, ne tikai jauni produkti, turklāt vispirms no ministrijas puses nepieciešama nopietna tūrisma nozares revīzija.

9% no visiem nodarbinātajiem strādā tūrismā

Tūrisma nozares tiešais ieguldījums iekšzemes kopproduktā veido aptuveni miljardu jeb 4,3%. Nozarē strādā 9% no visiem nodarbinātajiem jeb 77 000 cilvēku. Lai saprastu, kā palielināt ieņēmumus, vispirms jāatbild uz jautājumu – no kurām valstīm šobrīd Latvijā ir visvairāk tūristu? 2019. gada 3. ceturkšņa dati liecina, ka visvairāk viesu uzņemts no Vācijas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Lielbritānijas. Lietuva un Igaunija ir kaimiņvalstis un ciemiņi no tām Latvijā uzturas neilgi, tāpēc ar šīm valstīm ieņēmumus nepaaugstināsim. Atliek Vācija, Lielbritānija, arī Zviedrija un Norvēģija – valstis ar augstu maksātspēju.

Ungārijas gāzes cauruļvadu operators FGSZ paziņojis, ka uz nenoteiktu laiku pārtraucis gāzes piegādes Ukrainai, šādu rīcību skaidrojot ar tehniskiem iemesliem.

Gāzes piegāžu apturēšanu ceturtdienas vakarā apstiprināja arī Ukrainas enerģētikas uzņēmums Naftogaz, Ungārijas lēmumu nodēvējot par negaidītu un neizskaidrojamu.

FGSZ paziņojumā Ungārijas ziņu aģentūrai MTI norāda, ka gāzes piegādes Ukrainai pārtrauktas ceturtdienas vakarā.

Tāpat FGSZ norāda, ka kopš pagājušā gada marta uzņēmums Ukrainai piegādāja 16,8 miljonus kubikmetru gāzes dienā.

FGSZ uzver, ka šo piegāžu apjoms neesot garantēts, jo tas esot atkarīgs no tehniskiem un komerciāliem apstākļiem.

Ungārijas uzņēmums skaidro, ka Ungārijā vērojams pieprasījuma pieaugums, ko esot nepieciešams apmierināt.

Tajā pat laikā gāzes tranzīta centrā Beregdarocā uz Ungārijas un Ukrainas robežas nepieciešams veikt tehniskus darbus, lai varētu nodrošināt lielāku gāzes importu.

Ungārija ir atsākusi dabasgāzes piegādes kaimiņvalstij Ukrainai, kuras tā septembrī bija pārtraukusi uz nenoteiktu laiku, svētdien paziņoja Ungārijas gāzes cauruļvadu tīkla operators FGSZ.

«Es varu apstiprināt, ka ir sākusies gāzes piegāde Ukrainai no Ungārijas,» e-pasta vēstulē ziņu aģentūrai AFP pavēstīja FGSZ preses sekretāre Edina Lakatoša. Viņa apstiprināja, ka sestdien tika piegādāti apmēram 2,6 miljoni kubikmetru gāzes.

FGSZ 25.septembrī apturēja gāzes transportēšanu uz Ukrainu uz nenoteiktu laiku. Ukrainas valsts naftas un gāzes kompānija Naftogaz Ukraini kritizēja šādu rīcību kā «negaidītu un neizprotamu», jo ir spēkā FGSZ un Ukrainas gāzes transporta sistēmas operatora Ukrtransgaz kontrakts, kas regulē gāzes plūsmu starp Ukrainu un Ungāriju abos virzienos.

Gāzes piegādes Ukrainai no Ungārijas tika pārtrauktas dažas dienas pēc tam, kad Budapeštā tikās Krievijas koncerna Gazprom vadītājs Aleksejs Millers un Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš ir bieži brīdinājis nekaitēt tirdzniecības sakariem ar Krieviju.

Reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi Ungārijas valdības parāda reitingu līdz «junk» (miskastes) statusam, vēsta BBC.

Reitingu aģentūra norādījusi uz Ungārijas parāda augstajiem apmēriem un vājajām izaugsmes perspektīvām, kā arī uz nenoteiktību, vai valdība spēs sasniegt izvirzītos ekonomiskos mērķus.

Ungārijas valdība pavēstījusi, ka Moody’s reitinga samazinājums ir «viens no finansiālajiem uzbrukumiem», kas tiek vērsti pret valsti. Ungārijas ekonomikas ministrs norādīja, ka šim Moody’s solim nav bijis nopietna pamatojuma, jo, neņemot vērā ārējās grūtības, pēdējā pusotra gada laikā lielākajā daļā Ungārijas ekonomikas ir notikušas pozitīvas izmaiņas.

Jau iepriekš reitingu aģentūra Standard&Poor’s samazināja Ungārijas reitingu. Šis samazinājums tika noteikts līdz Ungārija pabeigs sarunas ar Starptautisko Valūtu fondu (SVF) un Eiropas Savienību (ES). Aizvadītajā nedēļā Ungārijas valdība paziņoja, ka meklēs finansiālu atbalstu no iepriekš minētajām institūcijām.

Lai arī vācietis Martins Gauss tiek slavēts par spīdošu karjeru - no pilota līdz pat aviokompānijas vadībai -, pēdējie karjeras pakāpieni, vadot Ungārijas aviokompāniju Malev, nav bijuši izcili, liecina informācija, ko laikraksts Diena ieguvis sadarbībā ar Ungārijas žurnālistu neoficiālajiem avotiem.

M. Gauss ir viens no trim pretendentiem uz airBaltic vadītāja krēslu, ko pirms pāris nedēļām pēc akcionāru vienošanās atstāja Bertolts Fliks. Par jauno kompānijas vadītāju airBaltic padome lems piektdien. AirBaltic padomes priekšsēdētājs Ģirts Kiršteins tikai noteicis: «Par Malev mums Martins Gauss visu loģiski izstāstīja, un mums ir skaidrs, kas tur notika.» Ar pašu M. Gausu Dienai nav izdevies sazināties.

Laikraksts informē, ka jau pirms M. Gausa Malev mocījās ar lieliem zaudējumiem. 2006. gadā tie bija 36 miljonus eiro lieli, un 2007. gadā Ungārijas valdība nolēma aviokompāniju privatizēt. Par vairākuma akcionāriem kļuva divi Ungārijas pilsoņi, lai lidsabiedrībai nodrošinātu Eiropas aviokompānijas statusu, raksta The Budapest Times, kā arī Krievijas pilsonim Borisam Abramovičam piederoša sabiedrība Airbridge, kam līdzekļus akciju iegādei garantēja Krievijas valdībai daļēji piederošā Vņeštorgbank (tagad Bank VTB). Taču kompānijas finanšu dati neuzlabojās. 2008. gadā Malev zaudējumi bija jau 49 miljonus eiro lieli, un 2009. gada sākumā VTB banka pārņēma B. Abramovičam piederošās kapitāla daļas, kļūstot par Malev 49% daļu īpašnieku. Uzņēmuma vadību pārņēma Krievijas valsts aviokompānija Aeroflot, un šajā brīdī par jauno Malev ģenerāldirektoru tika uzaicināts M. Gauss.

Pēc jūtamas atlabšanas vasaras mēnešos šobrīd tūrisma nozare atkal nonāk situācijā, no kuras tā bija veiksmīgi sākusi ceļu ārā, Latvijā uz laiku ieviešot ārkārtas situāciju un komandantstundu. Jau trešo reizi esam paralizējošā situācijā un nezinām, vai un kādu atbalstu saņemsim.

Lai arī tikušas izteiktas dažādas prognozes par Latvijas tūrisma nozares dzīvotspēju pandēmijas kontekstā kopumā, 2021.gada jūlijs, augusts un septembris bija vistiešākais pierādījums nozares acīmredzamai augšupejai. Ienākošā tūrisma, kas dod Latvijai vislielāko pievienoto vērtību (salīdzinot ar vietējo un izejošo tūrismu), apjomi pakāpeniski pieauga un pieprasījuma dinamika uzrādīja pozitīvu, augšupejošu tendenci.

Tūristi, ko esam gatavi sagaidīt ar ziediem

Piedzīvojot divu līdz trīs mēnešu ieskriešanās periodu, augusta otrajā pusē ārvalstu tūrisms sāka iegūt veselīgas aprises, un līdz oktobra sākumam noskaņojums bija kļuvis cerīgs. Tas izskaidrojams ar to, ka Eiropas sabiedrības aktīvākā daļa, kas ceļo, pārsvarā (ap 80%) ir vakcinējušies, kā arī Latvija atradās tūristiem pievilcīgā režīmā.

Tehnoloģiju vilnis turpina savu attīstības gaitu un automatizācija ir ikdiena daudzās nozarēs, tāpēc aizvien vairāk tiek diskutēts par to, vai mākslīgais intelekts (roboti) aizstās darbiniekus.

Oksfordas universitātes zinātnieku pētījumā par nodarbinātības nākotni secināts, ka radošo un inovatīvo profesiju pārstāvjiem ir mazāka iespēja tikt aizstātiem ar mākslīgo intelektu. Biznesa augstskolas Turība profesore Maija Rozīte skaidro, ka arī tūrisma nozare ir jaunu darba vietu radītāja – pasaulē strauji aug tūristu skaits, attīstās nozare un tās piedāvātie pakalpojumi, līdz ar to pieaug arī darba vietu skaits.

Analizējot, kā pēdējo 20 gadu laikā ir mainījies viesnīcu un citu tūristu mītņu skaits Latvijā, ir vērojamas ievērojams pieaugums. Ja 1998. gadā Latvijā bija 211 naktsmītnes, tad šobrīd to ir 809. Rīgā naktsmītņu skaits šajā pat periodā audzis no 35 līdz 130. Gultasvietu skaits 1998. gadā bija gandrīz 18 tūkstoši, savukārt šobrīd to ir vairāk nekā 40 tūkstoši, Rīgā naktsmītņu kapacitāte ir pieaugusi no 5 tūkstošiem līdz gandrīz 16 tūkstošiem gultasvietu. Un joprojām tiek atvērtas jaunas viesnīcas. Pērn pasaulē starptautisko tūristu skaita pieaugums sasniedza 7%. Tas liecina, ka salīdzinājumā ar kopējiem ekonomikas attīstības tempiem, pieprasījums šajā nozarē aug straujāk. Arī nākotnē tiek prognozēts starptautisko tūristu skaita pieaugums 4-5% vidēji gadā. Tāpēc darba spēks tūrisma un viesmīlības nozarē ir un būs vajadzīgs.

Līdz maija beigām valsts un pašvaldības institūcijas var pieteikt tūrisma objektus un projektus konkursam Eiropas izcilākie galamērķi (European Destinations of Excellence – EDEN)

Tā ir iespēja popularizēt Eiropā savu tūrisma piedāvājumu. Projektiem šogad jāatbilst tematikai Tūrisms un ūdens resursi, kā arī dažādiem nosacījumu (pieejams TAVA mājaslapā www.tava.gov.lv).

Lai arī projektus iesniedz pašvaldību vai valsts struktūras, iniciēt projekta pieteikšanu un iekļaut piedāvājumā savus pakalpojumus var arī privātie uzņēmēji. To produktam vai pakalpojumam jābūt iekļautam tūrisma vietas ilgtermiņa attīstības plānos.

«Latvijai kā valstij, kas atrodas pie jūras, kas bagāta ar iekšējiem ūdeņiem, kuru izmantošana tūrismā pēdējos gados attīstīta dažādām gaumēm un mērķauditorijām, šī ir ļoti pateicīga tēma. Turklāt tematikā iekļaujas viss, kas saistīts ar ūdeni, arī minerālavotu izmantošana, SPA, kur mums arī ir ko piedāvāt. Tādēļ ceru, ka netrūks kvalitatīvu pieteikumu,» sacīja EDEN Latvija projekta vadītājs Latvijā Armands Muižnieks.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Ungārijas premjers Viktors Orbans saasinājis diplomātiskās attiecības ar Berlīni, salīdzinot kancleres Angelas Merkeles politiku ar nacistiskās Vācijas iebrukumu Ādolfa Hitlera vadībā.

Budapešta veikusi dažādas parlamentārās un konstitucionālās reformas, kas Briselē izraisījušas bažas, ka Ungārija tuvojas autoritārismam un valstī tiek apdraudēta brīvā tirgus sistēma, tiesu varas neatkarība un preses brīvība. Izskanējušas arī balsis, aicinot Ungāriju izslēgt no Eiropas Savienības.

Aizvadītajā nedēļā A. Merkele izteikusies, ka Vācija «darīs visu, lai Ungāriju aizvestu uz pareizā ceļa. Tomēr tas nenozīmē, ka uzreiz tiks sūtīta kavalērija». Tādējādi atbildot uz opozīcijā esošās Sociāldemokrātu partijas kandidāta kanclera amatam Pēra Šteinbrika pausto, ka Budapeštas nedemokrātiskās reformas varētu novest pie valsts izslēgšanas no ES, vēsta Euobserver.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) samazinājusi Ungārijai piešķirto reitingu no BB+ līdz BB, tādējādi nosakot to divas pakāpes zemāk par līmeni, kas tiek uzskatīts par investīcijām derīgu.

Aģentūra arī norāda, ka Ungārijas ekonomiskā situācija turpinās pasliktināties, kas, visticamāk, ietekmēs tās izaugsmes tempus. S&P norāda, ka Ungārijas budžeta deficīts 2013. un 2014. gadā būs zemāks par trīs procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču šādu līmeni būs grūti uzturēt.

Reitingu aģentūra prognozē, ka Ungārijas IKP šogad samazināsies par 1,2%, bet nākamajā gadā - par 0,8%.

Reaģējot uz kredītreitinga samazinājumu, Ungārijas Ekonomikas ministrija nākusi klajā ar paziņojumu, ka šāds S&P lēmums nav ņemams nopietni. Ņemot vērā S&P lomu ekonomiskās krīzes izraisīšanā, aģentūrai neesot nekādas autoritātes.

Eiropas Savienība (ES) vērsīsies pret Ungārijas ekonomiku, ja Budapešta šonedēļ samitā bloķēs jauno palīdzību Ukrainai, liecina ES amatpersonu izstrādātais dokuments, kas nonācis laikraksta "Financial Times" rīcībā.

Dokumentā izklāstīta stratēģija, kas paredz triecienus Ungārijas ekonomikas vājajām vietām, apdraudēs tās valūtu un izraisīs investoru uzticības sabrukumu, kaitējot tās "nodarbinātībai un izaugsmei", ja Budapešta turpinās bloķēt palīdzību Kijivai.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ceturtdien ES līderu samitā solīja bloķēt ES budžeta izmantošanu, lai sniegtu 50 miljardu eiro lielu finansiālu palīdzību Ukrainai. Ja Orbāns nemainīs savu nostāju, pārējiem ES līderiem būtu publiski jāapsola uz visiem laikiem pārtraukt jebkādu ES finansējumu Budapeštai, tādējādi pārbiedējot tirgu, izraisot Ungārijas valūtas forinta kursa samazināšanos un aizņemšanās izmaksu pieaugumu, teikts Briseles sagatavotajā dokumentā.

Jaunā Ungārijas lidsabiedrība Solyom savu pirmo čārterlidojumu veiks septembrī, bet jau no oktobra plānoti regulāri reisi, atklājis kompānijas izpilddirektors Josefs Vago (Jozsef Vago).

Aizvadītās nedēļas nogalē Solyom (ungāru valodā – piekūns) prezentēja savu pirmo lidaparātu – no British European Aviation Group iznomātu Boeing 737 – 500. Kopumā aviokompānija nākamo gadu laikā iecerējusi savu gaisa floti palielināt līdz 50 lidmašīnām. Patlaban biļetes uz iecerētajiem reisiem vēl nav pieejamas, kā arī kompānija neatklāj, kas būs tās pirmais galamērķis. Tas gan būšot Eiropā, norādījis J. Vago. Lidsabiedrība iecerējusi lidot kopumā uz 22 galamērķiem un daļa no tiem būšot Ziemeļamerikā un Ķīnā.

Aizvadītajā gadā sabruka bijušā airBaltic šefa Martina Gausa vadītā Ungārijas aviokompānijas Malev, jo kompānijas finanšu situācija bija palikusi neilgtspējīga. Tas noticis, jo Eiropas Komisija likusi Malev atmaksāt dažāda veida valsts atbalstu, kas saņemts no 2007. līdz 2010. gadam. Attiecīgās summas sasniedza 38 miljardus forintu (130 miljonus eiro), summu, kas vienāda ar 2010. gada ieņēmumiem.

Rīgas plānošanas reģions starptautiska projekta "Vietējās garšas" ("Local Flavours") ietvaros veicis izpēti par mazo un vidējo tūrisma produktu attīstītājiem Pierīgā, secinot, ka 98% ir uzticīgi tam, ko dara, un tikai 2% būtu gatavi apdomāt iespēju pārdot biznesu.

Katrs trešais respondents atzinis, ka tūrisms ir viņa pamatnodarbošanās. Puse aptaujāto norādīja, ka ir pārcēlušies no Rīgas, lai tieši konkrētajā vietā nodarbotos ar tūrisma produkta attīstīšanu. Savukārt katrs ceturtais – ka jau iepriekš dzīvojis vietā, kur to attīsta.

Pierīgā tūrisma nišu vairāk attīsta sievietes (63%) pretstatā vīriešiem (37%). Vairāk nekā pusē gadījumu tūrisma produktu attīsta ģimenes uzņēmums un tikai 16% tā ir "viena cilvēka armija". 9% tās ir valsts un pašvaldība un tikpat lielā daļā tas ir nevalstisko organizāciju sektors.

Sabīne Skudra, Rīgas plānošanas reģiona pārstāve un projekta eksperte, komentē: "Mazais un vidējais tūrisms ir ļoti nozīmīgs tūrisma asinsrites nodrošināšanai reģionā. Tāpēc apzinājām situāciju, kas sniedz priekšstatu par tūrisma produktu attīstītājiem. Lai arī tie katrs saskaras ar lieliem izaicinājumiem, paliek uzticīgi savam iesāktajam darbam un saskata potenciālu. Pierīga ir tā vieta, kur ilgus gadus mazais tūrisms attīstījās lēni, jo iekšējā un ārējā tūrismā cilvēki deva priekšroku doties no Rīgas uz attālākiem reģioniem. Šobrīd mēs redzam, ka situācija strauji mainās, kas sniedz iespēju veiksmīgi attīstīt arī jaunus tūrisma produktus."

Televīzijas un elektronisko skaru kompānijas SIA Baltcom TV līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Andras Pillers pametīs darbu Baltcom TV, kur darbu viņš uzsāka šā gada jūlija otrajā pusē. Līdzšinējais Baltcom TV vadītājs karjeras gaitas turpinās Ungārijas elektronisko mediju izplatīšanas kompānijas Antenna Hungaria vadītāja amatā.

Antenna Hungaria izplatīja oficiālu paziņojumu par A. Pillera iecelšanu kompānijas izpilddirektora amatā šā gada 30. augustā.

A. Pillers stājās Baltcom TV valdes priekšsēdētāja amatā šā gada 18. jūlijā, Baltcom TV dibinātāja Pētera Šmidres vietā. Patlaban P. Šmidre darbojas Baltcom TV padomes priekšsēdētāja amatā. Patlaban kompānijas valdē darbojas Miks Kārkliņš, Dace Markeviča un A. Pillers, liecina Lursoft dati.

Jau vēstīts, ka, stājoties Baltcom TV vadītāja amatā, A. Pillers norādīja, ka jau 2011. gada nogalē detalizēti iepazinies ar Baltcom TV darbību, konsultējot uzņēmuma finanšu projektus.

Mainoties apstākļiem, arī gala produktu cenas mēdz pieaugt, kā tas šobrīd ir ar dažāda veida kurināmajiem. Viens no tiem ir briketes, kas pēdējā gada laikā ievērojami kāpinājušas cenas (tāpat kā malka, gāze, elektroenerģija u.c. apkures izejmateriāli). Kas jāzina par briketēm un kādi ir cenu pieauguma iemesli? Par visu svarīgāko lasi un uzzini šajā rakstā!

Kas ir briketes?

Briketes ir biomasas degvielas veids, kas izgatavots no saspiestiem, pārstrādātiem koksnes atkritumiem un ir piemērots sadedzināšanai lielākajā daļā apkures ierīču. Līdzīgi kā kokskaidu granulas, briketes tiek izgatavotas no zāģu skaidām vai neapstrādātas koksnes šķiedrām, kas citādi tiktu izmestas kokrūpniecībā, tādējādi padarot to par efektīvu bioenerģijas veidu, kas samazina atkritumu daudzumu. Šīs koksnes šķiedras lielākoties ir no skujkokiem, bet dažreiz tās tiek apvienotas ar cietkoksni.

Brikešu veidi

Ejot pa veikalu, nereti pamanām briketes. Bet kas tās atšķir? Kopumā izšķir trīs brikešu veidus:

1. koksnes briketes. Tās iedalās zāģu skaidu briketēs, mizu briketēs un siltuma baļķos jeb nakts briketēs un ir populārākais brikešu veids. Skaidu briketes cena ir draudzīgāka, tādējādi tās padarot pievilcīgas iegādei;