Lai arī vācietis Martins Gauss tiek slavēts par spīdošu karjeru - no pilota līdz pat aviokompānijas vadībai -, pēdējie karjeras pakāpieni, vadot Ungārijas aviokompāniju Malev, nav bijuši izcili, liecina informācija, ko laikraksts Diena ieguvis sadarbībā ar Ungārijas žurnālistu neoficiālajiem avotiem.

M. Gauss ir viens no trim pretendentiem uz airBaltic vadītāja krēslu, ko pirms pāris nedēļām pēc akcionāru vienošanās atstāja Bertolts Fliks. Par jauno kompānijas vadītāju airBaltic padome lems piektdien. AirBaltic padomes priekšsēdētājs Ģirts Kiršteins tikai noteicis: «Par Malev mums Martins Gauss visu loģiski izstāstīja, un mums ir skaidrs, kas tur notika.» Ar pašu M. Gausu Dienai nav izdevies sazināties.

Laikraksts informē, ka jau pirms M. Gausa Malev mocījās ar lieliem zaudējumiem. 2006. gadā tie bija 36 miljonus eiro lieli, un 2007. gadā Ungārijas valdība nolēma aviokompāniju privatizēt. Par vairākuma akcionāriem kļuva divi Ungārijas pilsoņi, lai lidsabiedrībai nodrošinātu Eiropas aviokompānijas statusu, raksta The Budapest Times, kā arī Krievijas pilsonim Borisam Abramovičam piederoša sabiedrība Airbridge, kam līdzekļus akciju iegādei garantēja Krievijas valdībai daļēji piederošā Vņeštorgbank (tagad Bank VTB). Taču kompānijas finanšu dati neuzlabojās. 2008. gadā Malev zaudējumi bija jau 49 miljonus eiro lieli, un 2009. gada sākumā VTB banka pārņēma B. Abramovičam piederošās kapitāla daļas, kļūstot par Malev 49% daļu īpašnieku. Uzņēmuma vadību pārņēma Krievijas valsts aviokompānija Aeroflot, un šajā brīdī par jauno Malev ģenerāldirektoru tika uzaicināts M. Gauss.

Pēc personāla atlases kompānijas veiktās analīzes, kā arī ņemot vērā kandidātu iniciatīvas un saskatītās perspektīvas attiecībā uz airBaltic tālāku attīstību, par «viscerīgāko» pretendentu airBaltic vadītāja amatam patlaban tiek uzskatīts Ungārijas aviokompānijas Malev vadītājs Martins Gauss.

Tā LNT raidījumam 900 sekundes norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Viņš skaidroja, ka sākotnēji jaunais airBaltic vadītājs tiks pieņemts darbā uz kompānijas restrukturizācijas laiku. Pēc šī perioda, kas tiek minēts divi mēneši, tiks vērtēts airBaltic vadītāja darbs un, iespējams, darba attiecības varētu tikt pagarinātas.

Runājot par nākamā airBaltic vadītāja atalgojumu, Augulis sacīja, ka «Flika alga tā nebūs». Viņš pauda uzskatu, ka Latvijas lidsabiedrības vadītāja atalgojums nedrīkstētu pārsniegt 20 tūkstošus latu mēnesī.

Atspēkojot presē iepriekš izskanējušo informāciju, ka M. Gausa līdzšinējā darbība Ungārijas aviokompānijas Malev vadītāja amatā neesot bijusi diez ko spīdoša, satiksmes ministrs norādīja, ka Ungārijas aviokompānijas stāstu nevar salīdzināt ar airBaltic.

2007.gada 4.janvāra valdes sēdē Privatizācijas aģentūras (PA) valde nolēmusinodot privatizācijai vairākus valsts objektus, Db.lv informēja Privatizācijas aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Anete Frīdenšteina- Brīdiņa.

Sēdē PA valde nolēmusi:

-Akceptēt Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts īpašuma objektu nodošanau privatizācijai, nodot privatizācijai šādus valsts objektus:

1.Nekustamais īpašums Bauskas rajonā, Bauskā, Rīgas ielā 3;

2.Nekustamais īpašums Liepājas rajonā, Grobiņā, Lielajā ielā 72;

3.Administratīvo ēku, saimniecības ēku, divus šķūņus, pagrabu un tiem piekrītošo zemesgabalu Liepājā, Cietokšņa ielā 4;

-Apstiprināt valsts zemesgabala Rīgā, Zentenes ielā 21, 908/54338 domājamo daļu privatizācijas paziņojumu;

Nolēma noslēgt pirkuma līgumu:

-ar Pāvelu Kravcovu kā ar pirmpirkuma tiesīgo pretendentu, kurš atbilstoši privatizācijas paziņojuma nosacījumiem apliecinājis gatavību privatizēt valsts zemesgabala Rīgā, Hospitāļu ielā 8, 913/62135 domājamās daļas;

Pašlaik airBaltic ieguldītā valsts nauda, visticamāk, tiks kvalificēta kā ES neatļauts valsts atbalsts un būs jāatmaksā, tādēļ Eiropas Komisija jau ir uzsākusi izpēti.

Tādu vērtējumu esošai situācijai par airBaltic sniedz bijušais šīs kompānijas prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks. DB jau rakstīja, ka ungāru lidkompānija Malev, kuras bijušais vadītājs Martins Gauss tagad vada airBaltic, pēc ilgstošiem un milzīgiem zaudējumiem, ko palielināja fakts, ka Eiropas Komisija Malev ieguldīto Ungārijas valsts naudu atzina par nelikumīgu atbalstu un lika atmaksāt, pirms pāris nedēļām savu darbību apturēja. Tāpat DB rakstīja, ka arī airBaltic veiktajiem valsts ieguldījumiem, kas, ja neizdosies piesaistīt privāto investoru, lēšami uz 100 milj. Ls, pastāv risks ietilpt nelikumīga valsts atbalsta kategorijā.

«Sabrukusi» Ungārijas nacionālā aviokompānija Malev, jo tās finanšu situācija kļuvusi neilgtspējīga, ziņo BBC.

Jāatgādina, ka savulaik to vadīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation prezidents Martins Gauss. Malev Gauss vadīja divus gadus.

«Pēc 66 gadus ilgas gandrīz nepārtrauktas darbības Malev vairs nepacelsies,» teikts kompānijas paziņojumā.

Tas noticis, jo Eiropas Komisija likusi Malev atmaksāt dažāda veida valsts atbalstu, kas saņemts no 2007. līdz 2010. gadam.

Attiecīgās summas sasniedza 38 miljardus forintu (130 miljonus eiro), summu, kas vienāda ar 2010. gada ieņēmumiem.

airBaltic draud uzkāpšana uz tā paša grābekļa, tāpat kā jau bankrotējušajām lidsabiedrībām Malev un Spanair, tāpēc Latvijas nacionālajai.

Eirozonas krīze, pieaugošas degvielas izmaksas un lielais nodokļu slogs Eiropas lidsabiedrībām šogad radīs 600 miljonus dolāru lielus zaudējumus, prognozējusi Straptautiskā Aviotransporta asociācija (IATA). Eiropas reģionālajiem gaisa pārvadātājiem, pie kuriem pieskaitāms arī airBaltic, situācija ir sevišķi sarežģīta.

Konkurence savā starpā un ar zemo cenu lidsabiedrībām ir nežēlīga, ieņēmumi ir nepietiekami, bet Eiropas Komisija arvien stingrāk raugās uz valsts piešķirtajiem aizdevumiem lidsabiedrībām, nereti kvalificējot tos kā neatļautu valsts atbalstu un liekot atmaksāt.

Skumjākais no nesenajiem piemēriem tam ir ungāru lidkompānija Malev, kam Eiropas Komisija (EK) janvāra sākumā piesprieda atmaksāt teju 400 milj. dolāru lielo valsts atbalstu, tādējādi pieliekot punktu 66 gadus ilgušajai Malev darbībai. Malev nebūt nav vienīgā lidkompānija, kas pašlaik ir zem EK lupas - ir uzsākta izmeklēšana par 172 milj. dolāru lielo iespējamo Maltas valdības restrukturizācijas atbalstu Air Malta, izmeklēšana turpinās Czech Airlines, arī Slovēnijas Adria Airways dzīvo no valsts fondu atbalsta - pērn Slovēnijas valdība lidsabiedrībā ieguldīja 49,5 milj. eiro.

Eiropas Komisija ir sākusi padziļinātu izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai vairāki valsts atbalsta pasākumi, ko Latvija ir sniegusi par labu lidsabiedrībai airBaltic, kuras lielākais akcionārs ir valsts, atbilst ES noteikumiem par valsts atbalstu.

Šobrīd Komisija šaubās par to, ka šie pasākumi ir veikti atbilstoši noteikumiem, kādiem būtu piekritis privāts uzņēmējs tirgus apstākļos. Padziļinātas izmeklēšanas sākšana dod visām ieinteresētajām trešajām personām iespēju izteikt viedokli par izvērtējamajiem pasākumiem. Tas neietekmē izmeklēšanas rezultātus, liecina informācija vietnē europa.eu.

Kopš 2008. gada airBaltic bija finansiālas grūtības, kā rezultātā 2010. un 2011. gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus un tam bija negatīvs pašu kapitāls, un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. Komisija pēc savas iniciatīvas sāka ar tiem iepazīties un saņēma arī divas sūdzības. Padziļinātajā izmeklēšanā galvenā uzmanība tiks pievērsta šādiem pasākumiem:

Attiecību saraušana ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) Ungārijai ilgtermiņā var izmaksāt dārgāk, jo SVF ieteiktās reformas, ko Ungārijas valdība noraidīja, tagad ar novēlošanos vienalga ir jāveic, vēsta laikraksts Diena.

Pērn Ungārija veica eksperimentu, cenšoties stimulēt krīzē nonākušu ekonomiku ar papildu tēriņiem, nevis griešanu. «Tas nenostrādāja,» laikrakstam atzinusi Ungārijas Centrālās bankas (UCB) Monetārās stratēģijas un ekonomiskās analīzes departamenta direktore Āgneša Čermelia Kaderjakne.

Neskaidrā eirozonas valstu nākotne, kas ir Ungārijas galvenais eksporta tirgus, nodokļu celšana pašu mājās un vērienīgie taupības pasākumi veido visai drūmu sajūtu par Ungārijas tuvāko nākotni. Ekonomikas norises spilgti ataino notikumi ungāru lepnuma - vieglo automašīnu - ražošanas segmentā. Piemēram, šogad 20 gadu jubileju (kopš Ungārijā atsāka ražot automašīnas) nosvinējušajam Suzuki nācies ražošanu samazināt par aptuveni 40%.

Lielbritānijas lidsabiedrība British Airways un Ungārijas lidsabiedrība Malev parakstījušas vienošanos par sadarbību kodu jomā, kas stāsies spēkā 2006.gada novembrī. Tādejādi abas lidsabiedrības, vēl pirms Malev plānotās pievienošanā oneworld aliansei nākamajā gadā, stratēģiskā jomā sadarbosies ciešāk. Sākot no novembra, trīs British Airways apkalpotos ikdienas reisus no Hītrovas lidostas Londonā uz Budapeštu būs iespējams rezervēt arī ar Malev rezervācijas kodu. Savukārt abus Malev apkalpotos reisus no Gētvikas lidostas Londonā uz Ungārijas galvaspilsētu būs iespējams rezervēt ar British Airways rezervācijas kodu. Vienošanās ietver arī to, ka abus lidsabiedrību klienti varēs krāt papildus bosnuspunktus, kurus izmatot varēs jebkurā no abām lidsabiedrībām.

Jaunā Ungārijas lidsabiedrība Solyom savu pirmo čārterlidojumu veiks septembrī, bet jau no oktobra plānoti regulāri reisi, atklājis kompānijas izpilddirektors Josefs Vago (Jozsef Vago).

Aizvadītās nedēļas nogalē Solyom (ungāru valodā – piekūns) prezentēja savu pirmo lidaparātu – no British European Aviation Group iznomātu Boeing 737 – 500. Kopumā aviokompānija nākamo gadu laikā iecerējusi savu gaisa floti palielināt līdz 50 lidmašīnām. Patlaban biļetes uz iecerētajiem reisiem vēl nav pieejamas, kā arī kompānija neatklāj, kas būs tās pirmais galamērķis. Tas gan būšot Eiropā, norādījis J. Vago. Lidsabiedrība iecerējusi lidot kopumā uz 22 galamērķiem un daļa no tiem būšot Ziemeļamerikā un Ķīnā.

Aizvadītajā gadā sabruka bijušā airBaltic šefa Martina Gausa vadītā Ungārijas aviokompānijas Malev, jo kompānijas finanšu situācija bija palikusi neilgtspējīga. Tas noticis, jo Eiropas Komisija likusi Malev atmaksāt dažāda veida valsts atbalstu, kas saņemts no 2007. līdz 2010. gadam. Attiecīgās summas sasniedza 38 miljardus forintu (130 miljonus eiro), summu, kas vienāda ar 2010. gada ieņēmumiem.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Tiek pieļauts, ka aktivitātes ap iespēju privatizēt mājokļus brīvostu un SEZ teritorijās saistītas ar kādu personu biznesa interesēm.

Potenciāli vērtīgi

"Problēma ir tā, ka interese par iespēju privatizēt dzīvokļus ir ne tikai to īpašniekiem, bet arī personām no malas. Būtībā šīs personas, kuras vadās no biznesa interesēm, nevēlas privatizēt dzīvokļus, bet gan zemi, uz kuras atrodas dzīvojamās mājas, tādējādi savā īpašumā iegūstot potenciāli ļoti vērtīgu zemi," skaidro J. Lagzdiņš, norādot, ka īpaši aktuāls šis jautājums ir Liepājā, kur zemes vērtība SEZ teritorijā pēdējo gadu laikā augusi pat desmit un vairāk reižu. Pašlaik tiek pieļauta versija, ka personas, kas vēlas savā īpašumā iegūt nekustamos īpašumus brīvostu un SEZ teritorijās, uzstājas kā šajās teritorijās esošo dzīvokļu īrnieku tiesību aizstāvji, lai gan patiesībā vēlas īpašumus pēc to privatizācijas no to pašreizējiem īpašniekiem atpirkt.

Pēc plašajiem protestiem Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna valdība, šķiet, pārskatījusi ieceri uzcelt galvaspilsētā Ķīnas Fudaņas universitātes pilsētiņu.

Orbāna oponenti bažījas, ka šis divu miljardu ASV dolāru lielais projekts iedragās augstākās izglītības kvalitāti un palīdzēs Pekinai palielināt savu ietekmi Ungārijā un Eiropas Savienībā (ES).

Demonstranti apsūdzēja Orbānu un viņa valdošo konservatīvo partiju "Fidesz" par izdabāšanu Ķīnai.

Kāda Orbānam tuvu stāvoša amatpersona svētdien atklāja, ka universitātes pilsētiņa pat vēl neatrodas plānošanas stadijā, un norādīja, ka, tiklīdz plāns būs izstrādāts, kas varētu būt 2023.gada sākumā, tas tiktu nodots balsošanai referendumā Budapeštas pilsoņiem.

Orbāns veidojis draudzīgas attiecības ar Ķīnu, tostarp atbalstījis lielus kopējus biznesa projektus, un šogad vairākkārt bloķējis ES paziņojumus, kuros nosodīti cilvēktiesību pārkāpumi Ķīnā.

Veikalu tīkls SIA Maxima Latvija sadarbojas ar SIA Leversa, kuras izplatīto konservēto gurķu tirdzniecību šodien apturēja Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), informē SIA Maxima Latvija komunikāciju speciālists Jānis Beseris.

Beseris apliecina, ka Maxima veikalos var iegādāties SIA Leversa izplatītos konservētos gurķus, taču veikalos nopērkamie gurķi gan neesot pārmarķēti.

Šobrīd Maxima Latvija veic noliktavu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka veikala pircēju grozos nenonāk PVD konstatētie Marinēti gurķi ungāru gaumē, kuriem ir beidzies derīguma termiņš.

Mūsu veikalos neatrodas šīs firmas izplatītie konservētie gurķi, uz kuru vākiem ir uzlīmēts zaļš papīrs, kuru noplēšot var redzēt, ka vāks daļēji pārkrāsots. Veikalā esošie gurķi ir ar oriģinālmarķējumu, uzsver Beseris.

Ja tomēr veicot noliktavu pārbaudi, tiks atklāta bojātā konservēto gurķu partija, tad SIA Maxima Latvija arī domās, ko darīt tālāk ar šiem sadarbības partneriem, stāsta Beseris.

Ungārijas lidsabiedrības Malev tiešsaistes rezervēšanas un pārdošanas apjomi Lielbritānijā kopš 2005. gada sākuma jau pārsnieguši 1 miljonu britu mārciņu. Kopš tiešsaistes tirdzniecības mehānisma ieviešanas 2004. gada jūnijā, Malev tiešās pārdošanas īpatsvars Lielbritānijā palielinājies no 15% 2004.gadā līdz 25% 2005. gada pirmajā pusē ar tendenci pieaugt. Līdztekus maršrutam uz Budapeštu, pieprasīti ir reisi no Lielbritānijas Stanstedas un Hītrovas lidostām uz Tirānu, Sofiju, Burgasu, Varnu, Prištinu un Bukaresti. Ungārijas lidsabiedrība Malev no Budapeštas veic lidojumus uz vairāk kā 60 galamērķiem.

[papildināta 5. rindkopa]

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss Vācijas presē piesavinās savu priekšgājēju nopelnus

Radošu ideju pārbagātība, airBaltic velosipēdu un taksometru ieviešana, atteikšanās no novecojušām Fokker propelleru lidmašīnām – tāda ir slavasdziesma airBaltic izpilddirektoram Martinam Gausam vienā no lielākajiem Vācijas laikrakstiem Süddeutsche Zeitung. Tiesa, tur aizmirsts piebilst, ka šīs starptautiski lielu ievērību guvušās inovācijas airBaltic ieviestas nevis Martina Gausa laikā, kurš šo aviokompāniju vada kopš pērnā gada nogales, bet gan bijušā airBaltic prezidenta un līdzīpašnieka Bertolta Flika laikā.

Neskatoties uz aviācijas investora Hansa Rudolfa Vērla nepārprotami pausto interesi par airBaltic akcijām, Latvijā sarunas ar viņu vēl nav sāktas un nav zināms, vai sāks, šodien raksta Dienas Bizness.

«Dotā brīdī varam sniegt sekojošu komentāru. Pēc sludinājuma publikācijas Financial Times tiek izrādīta interese par aviokompānijas airBaltic daļu pārdošanu. Taču minēt konkrētus potenciālos investorus vai valstis šobrīd nevar, jo tā ir komercinformācija, kurā nav ieinteresēti potenciālie investori,» DB sacīja IBS Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš, kura vadītajam uzņēmumam pēc noslēgtā līguma ir pienākums nodarboties ar airBaltic investora meklēšanu.

Savukārt Satiksmes ministrija vispār no komentāriem par potenciālajiem investoriem atturējās, norādot, ka šajās lietās kompetenti runāt ir Prudentia pārstāvji. Tāpat neskatoties uz plašajiem un draudzīgajiem H. R. Vērla komentāriem Vācijas un Latvijas presē par līdzšinējo sadarbību ar Martinu Gausu, M. Gauss savu viedokli DB par šo investoru nesniedz. Tāpat nav arī oficiāla airBaltic komentāra šajā sakarā.

Ar airBaltic darbības uzraudzību saistīto darbību finansēšanai nākamā gada valsts budžetā Satiksmes ministrijai nepieciešams aptuveni ceturtdaļmiljons latu, taču tikai neliela daļa no šīs summas tiks tērēta Prudentia pakalpojumu apmaksai.

To Saeimas deputātiem atzinušas Satiksmes ministrijas amatpersonas – valsts sekretārs Anrijs Matīss un satiksmes ministrs Aivis Ronis.

Nozares amatpersonas skaidro, ka papildus izdevumi saistībā ar airBaltic valstij radušies tādēļ, ka nācies noalgot Briselē juristus, kas «palīdz risināt jautājumu par valsts atbalsta nosacījumiem». Šo pašu jautājumu risināšanai arī Satiksmes ministrijā tiek algots viens cilvēks. Turkāt papildu tēriņus radījusi arī nepieciešamība segt komandējumu izmaksas speciālistiem, kas iesaistīti airBaltic potenciālo investoru uzrunāšanā.

Satiksmes ministrs publiski atzinis, ka uz viņu tiek izdarīts spiediens ar šantāžas elementiem, bet reakciju no represīvajiem dienestiem nemana

Pēc ilgāka laika nacionālā aviokompānija AirBaltic atkal ir nonākusi ziņu virsrakstos sakarā ar diezgan akūtu nepieciešamību pēc naudas, tostarp no valsts kā šīs aviokompānijas īpašnieka. Vismaz tā liecina AirBaltic konsultējošās kompānijas Prudentia publiskie paziņojumi. Situācija diezgan bīstami sāk atgādināt iepriekšējos AirBaltic krīzes laikus – 2011. gadu. Toreiz «bada dzeguzes» lomu uzņēmās tā brīža ekonomikas ministrs Artis Kampars, Rietumu radio paziņodams, ka aviokompānija ir bankrota priekšā, bet tagad šo funkciju, šķiet, uzņēmies izpildīt Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš, Latvijas Radio sacīdams, ka AirBaltic jau oktobrī var nespēt samaksāt par pasūtītajām lidmašīnām.

Uz laikraksta Dienas Bizness jautājumiem atbild aviācijas eksperts, bijušais AirBaltic komercdirektors Ginters Solingers.

Ar ko atšķīrās Latvijas aviācija 90. gados un pēc 2000. gada, kad jūs bijāt AirBaltic komercdirektors?

Vispirms jārunā par to, kas ar AirBaltic ir noticis pēdējos četros gados – ir krities pasažieru skaits, sarukusi kompānijas tirgus daļa, izmisīgi ir meklēts AirBaltic privātais investors, bijuši paziņojumi par jaunām lidmašīnām, aviokompānijas vadītājs nemitīgi ir turpinājis uzsvērt, ka uzņēmums strādā ar peļņu utt. – tas viss man liek uzdot jautājumu, kas patiesībā notiek aiz aizvērtajām durvīm AirBaltic.

Kā jums kā aviācijas ekspertam, vērtējot no ārpuses, šķiet – kas AirBaltic šodien pietrūkst?

Balstoties uz Ungārijas vadošā ceļojumu žurnāla Traveller veikto tūrisma profesionāļu, ceļotāju un uzņēmumu vadošo darbinieku aptauju, lidsabiedrība Malev ieguvusi prestižo apbalvojumu “Gada lidsabiedrība 2005”. Žurnāls Traveller lūdza tūrisma ekspertus, biežos lidotājus un savus patstāvīgos lasītājus balvas nominācijai izvirzīt to lidsabiedrību, kuru uzskata par augstāko standartu pakalpojumu Ungārijā nodrošinātāju. Tādējādi jau otro gadu pēc kārtas godalgu ieguva Malev. Jāpiemin, ka lidsabiedrība ne vienu reizi vien ir atzinīgi novērtēta par tās pūlēm nodrošinot augstvērtīgu un rūpēm pilnu apkalpošanu gan uz sauszemes, gan atrodoties gaisā.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic izsludinājusi konkursu par kompānijas reklamēšanu, uzrunājot 16 potenciālās reklāmas aģentūras. Kopējais reklāmas budžets paredzēts 1,6 miljonu latu apmērā, bet konkursa pretendentu atlases termiņš noteikts vien divas nedēļas.

Kā vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga, par«konkursu notikušo procedūru varot saukt nosacīti, jo kompānija pati atlasījusi un izsūtījusi piedāvājumu firmām Latvijā un ārzemēs. Uz šo piedāvājumu atsaukušās astoņas firmas, no kurām līdz maija vidum airBaltic izvēlēsies uzvarētāju.

Par šādu rīcību neizpratnē ir vairākas lielās reklāmas aģentūras, kas par šādu pretendentu atlasi nemaz nav zinājušas. Kameras priekšā šie uzņēmumi konkursa nolikumu komentēt atteicās, bet neoficiālās sarunās norādīja, ka konkurētspējīgu piedāvājumu tik īsā laikā varētu sagatavot tikai tie, kas par airBaltic prasībām zināja iepriekš.

Lidsabiedrību savienība Skyteam ar četrām lidsabiedrībām uzsāk jaunu programmu. Sākumā šīm lidsabiedrībām tiek piešķirts asociēto lidsabiedrību statuss un tām ir pieeja lielai daļai Skyteam lidojumu tīkla. Tajā pašā laikā, lai šīs integrācijas process noritētu veiksmīgi, Skyteam lidsabiedrības-dalībnieces piedalās kā sponsori. Patlaban asociēto lidsabiedrību statusu ir ieguvušas lidsabiedrības Air Europa ar lidsabiedrību Air France kā sponsoru, Copa Airlines ar lidsabiedrību Continental kā sponsoru, Kenya Airways ar KLM kā sponsoru un lidsabiedrība Tarom, ko sponsorēs Alitalia.

No šī gada 15. septembra lidsabiedrības KLM, Northwest un Continental Airlines oficiāli kļūst par lidsabiedrību savienības Skyteam dalībniecēm. Visas iepriekš minētās lidsabiedrības kādu laiku tika apsvērušas iespēju dibināt ceturto pasaules lidsabiedrību savienību Wings, taču izšķirošs pagrieziena punkts kļuva lidsabiedrību Air France un KLM apvienošanās. Tagad lidsabiedrību savienība Skyteam piedāvā pasažieriem papildus desmit jaunas bāzes lidostas un 141 lidojumu mērķa vietas. Jāatzīmē, ka lidsabiedrību savienībā ietilpst arī tāgad lidsabiedrības kā Aeromexico, Air France, Alitalia, CSA, Delta un Korean. Avots: Eiropa.lv