Ar termināļa kapitāldaļu iegādi Ventspilī nodrošinās pircējiem 
ritmisku un ekonomiski pamatotu piegādi


Viens no lielākajiem slāpekļa un fosfora minerālmēslu ražotājiem Krievijā – AAS Vienotā ķīmijas kompānija Uralhim – caur savu meitas uzņēmumu Uralchem Freight limited kļuvusi par kontrolpaketes (55%) turētāju SIA Despina Capital, kam 100% pieder SIA Ventamonjaks. Darījuma summa ir 55 miljoni eiro, no kuriem 33 miljonus eiro uz 11 gadiem aizdevusi ABLV Bank, apstiprina darījumā iesaistītās puses.


Drošības garantijas


Uralhim, kas ir lielākais amonjaka eksportētājs Krievijā, gadā saražo ap 2,8 miljoniem tonnu šī produkta. Lielākā daļa šīs produkcijas – ap 2 miljoniem tonnu – izmanto pats Uralhim minerālmēslu ražošanai. Savukārt 700–800 tūkstoši tonnu ir pieejami vai nu citām kaimiņvalsts minerālmēslu rūpnīcām, kuras pašas nespēj saražot amonjaku pietiekamā daudzumā, vai arī var tikt eksportētas pa dzelzceļu uz citām valstīm, norāda Uralhim ģenerāldirektors Dmitrijs Koņajevs.


Viens no lielākajiem Uralhim klientiem ir norvēģu izcelsmes kompānija Yara, kuras ražotnēm Somijā amonjaks tiek piegādāts pa dzelzceļu, jo abās valstīs ir vienāds dzelzceļa sliežu platums. Tāpat amonjaks tiek nosūtīts uz Baltijas jūras termināļiem, kur tālāk to pārkrauj kuģos. Odesas pieostas rūpnīca atrodoties pārāk tālu no Urālos izvietotajām ražotnēm un nav izdevīga transporta izmaksu dēļ. Tāpēc Uralhim produkcijas eksportēšanai tālāk pa jūru ir divas iespējas – vai nu caur Ventspils ostu, vai arī caur Akron grupas kontrolēto termināli BCT Igaunijā, Silamē ostā, kura kapacitāte gan esot mazāka nekā Ventspilī vai Odesā. «Šobrīd vairāk koncentrēsimies uz pārvadājumiem caur to termināli, kur mums pieder kapitāldaļas,» saka D. Koņajevs. Uralhim ir globāls spēlētājs minerālmēslu tirgū un gadā saražo ap sešiem miljoniem tonnu gatavās produkcijas, kas tiek nosūtīta uz 60 valstīm, saka D. Koņajevs. Ventamonjaka kapitāldaļu iegāde bija pamatota ar stratēģisko nepieciešamību pēc piegāžu drošības, jo transportēšanas izmaksu daļa produkcijas cenā ir visai liela. «Tādējādi vai nu ar iesaistīšanos termināļu celtniecībā vai jau esošu termināļu daļu iegādi cenšamies saviem klientiem nodrošināt ritmisku un ekonomiski pamatotu piegādi,» Ventamonjaka iegādes iemeslus skaidro Uralhim ģenerāldirektors. Ienākšana uzņēmumā diezin vai būtiski mainīšot pārkraušanas tarifus kravu īpašniekam Uralhim, jo jāsedz gan kredīti, gan termināļa darbības izmaksas, sacīja uzņēmuma ģenerāldirektors. Kaut arī turpmāk ienākumi no pārkraušanas paliks pašu rīcībā, Uralhim galvenais ienākumu avots arī turpmāk būs tā ražošanas uzņēmumi.


Bankas loma


Savukārt kredītresursu iegūšana, piesaistot darījumam banku, esot līdzīga tai veiksmīgajai pieredzei, kas iegūta Riga Fertilizer Terminal (RTF) gadījumā. Proti, bankas iesaiste veidojot pareizu paradigmu akcionāru attiecībās, jo «mums kā ražotājiem un Latvijas pusei kā stividoriem ne visos jautājumos var sakrist intereses», taču esošais izkārtojums radot pareizu un caurspīdīgu sadarbības mehānismu.


Banku biznesā ir svarīgi, lai kreditējamā nozare būtu perspektīva, un amonjaka pārkraušanas gadījumā tas tā ir, norāda ABLV Bank padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs. Tāpat ir būtiski, ka kreditēšanā iesaistītie ir spēcīgi partneri, un Uralhim kā globālais spēlētājs tāds ir. Būtisks vēl ir finanšu jautājums, un apņemšanās palielināt kravu apjomu būs pamatā tam, lai pieaugtu uzņēmuma apgrozījums. Pēc viņa teiktā, šis ir viens no lielākajiem darījumiem pēdējos gados Latvijā.


Dubultos apjomus


Ventspils termināļa jaudas šobrīd nav pilnībā noslogotas, pērn tas apkalpojis 330 tūkstošus tonnu šķidrā amonjaka, savukārt maksimālo kravu daudzumu Ventamonjaks piedzīvojis 1994. gadā, kad kuģos tika uzkrauti 1,35 miljoni tonnu produkcijas. «Galvenais no Uralhim kā termināļa līdzīpašnieka darbības virzieniem būs palielināt kravu apjomu,» uzņēmuma darbības plānus ieskicē D. Koņajevs. Tas tikšot darīts, pārvirzot amonjaka piegādes no citiem virzieniem, lai 2015.–2016. gadā Ventamonjaks jau pārkrautu 600–700 tūkstošus tonnu produkcijas gadā. 


Uralhim ģenerāldirektors cer, ka ģeopolitiskā situācija pasaulē Uralhim darbību neskars un būs iespējams arī turpmāk attīstīt termināli Ventspilī. Atbildot uz Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja un pilsētas mēra Aivara Lemberga teikto, ka pilsētai un brīvostai šajā konkrētajā gadījumā būtiskākais ir nevis nauda, bet drošība, viņš uzsvēra, ka drošības jautājumi ir arī Uralhim prioritāte gan Latvijā, gan četrās Krievijas rūpnīcās.


Kravas apjomi amonjaka gadījumā ir jo īpaši būtiski termināļa darbībā, norāda Vent-
amonjaks direktoru padomes priekšsēdētājs Andrejs Višņauskas. Proti, šī produkta specifikas – augsto apkalpošanas izmaksu – dēļ izmaiņas tirgus konjunktūrā var būtiski audzēt pašizmaksu un samazināt konkurētspēju. Jau līdz šim Uralhim ir bijis termināļa nozīmīgākais klients, jo tā daļa kopējā produkcijas apjomā vidēji gadā veidojusi 35%, bet šobrīd tā ir ap 45%. Šī proporcija saglabāsies, piebilda D. Koņajevs, jo neesot jēgas atteikties no citiem izdevīgiem kontraktiem. Tai pašā laikā viņš redz pozitīvu dinamiku amonjaka pārkraušanas apjomiem nākotnē kopumā.


Kravu īpašnieka kļūšana par uzņēmuma līdzīpašnieku atstāšot arī pozitīvu efektu uz personāla nodarbinātību. Šobrīd Ventamonjaka tehnoloģiskajā procesā iesaistīti 150 cilvēki, sacīja A. Višņauskas. Uralhim ienākšana būšot arī pozitīvs faktors ne tikai pilsētas mērogā, bet arī visas Latvijas tranzīta koridora konkurētspējā. Ventspils ieguvums cita starpā ir 10% no dažādām ostu maksām, kas nonāk brīvostas rīcībā un pieaug palielinoties kravu apjomam, norādīja pilsētas mērs A. Lembergs. 


Otrais projekts


Šis ir jau otrais projekts, kurā notiek sadarbība ar partneriem no Latvijas, kuriem ir pieredze produkcijas pārkraušanas biznesā ostās, norāda D. Koņajevs. Tādējādi kopuzņēmumā veidojas būtiska sinerģija, kur Uralhim kā produkcijas īpašnieks nodrošina kravu apjomu, bet ostas stividors – to pārkraušanu kuģos. DB jau rakstījis, ka pērnā gada nogalē tika atklāts 60 miljonus eiro vērts jauns Rīgas brīvostas terminālis Kundziņsalā.


Uralhim un SIA Rīgas Tirdzniecības osta (RTO) beramo minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas terminālis SIA Riga Fertilizer Terminal jauda bija plānota divi miljoni tonnu gadā. Nākotnē tika plānots investīciju un termināļa jaudas palielinājums līdz 3,5 miljoniem tonnu. Kopuzņēmums pieder holdingam Uralhim (51%) un RTO (49%). Krievijas minerālmēslu kravas pa dzelzceļu nonāk RFT un tālāk no Rīgas tiek nosūtītas uz daudziem galapunktiem, tostarp uz Eiropu, Ķīnu, Dienvidameriku un Austrāliju. 


RFT strādā, kā plānots, un šā gada augusta beigās kopumā jau pārkrauts viens miljons tonnu minerālmēslu, norādīja D. Koņajevs, piebilstot, ka šogad varētu tikt pārkrauti divi miljoni tonnu produkcijas. Pēc viņa teiktā, šobrīd ir vērojams cenu pieaugums, un pēdējā mēneša laikā amonjakam tā pieaugusi par 15%, bet no tā izgatavotajiem minerālmēsliem – par 10%. Tāpat šobrīd ir pieprasījuma kāpums pēc slāpekļa minerālmēsliem Indijā, Dienvidaustrumāzijā un Latīņamerikā.


Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra