Jaunākais izdevums

Ar termināļa kapitāldaļu iegādi Ventspilī nodrošinās pircējiem ritmisku un ekonomiski pamatotu piegādi

Viens no lielākajiem slāpekļa un fosfora minerālmēslu ražotājiem Krievijā – AAS Vienotā ķīmijas kompānija Uralhim – caur savu meitas uzņēmumu Uralchem Freight limited kļuvusi par kontrolpaketes (55%) turētāju SIA Despina Capital, kam 100% pieder SIA Ventamonjaks. Darījuma summa ir 55 miljoni eiro, no kuriem 33 miljonus eiro uz 11 gadiem aizdevusi ABLV Bank, apstiprina darījumā iesaistītās puses.

Drošības garantijas

Uralhim, kas ir lielākais amonjaka eksportētājs Krievijā, gadā saražo ap 2,8 miljoniem tonnu šī produkta. Lielākā daļa šīs produkcijas – ap 2 miljoniem tonnu – izmanto pats Uralhim minerālmēslu ražošanai. Savukārt 700–800 tūkstoši tonnu ir pieejami vai nu citām kaimiņvalsts minerālmēslu rūpnīcām, kuras pašas nespēj saražot amonjaku pietiekamā daudzumā, vai arī var tikt eksportētas pa dzelzceļu uz citām valstīm, norāda Uralhim ģenerāldirektors Dmitrijs Koņajevs.

Viens no lielākajiem Uralhim klientiem ir norvēģu izcelsmes kompānija Yara, kuras ražotnēm Somijā amonjaks tiek piegādāts pa dzelzceļu, jo abās valstīs ir vienāds dzelzceļa sliežu platums. Tāpat amonjaks tiek nosūtīts uz Baltijas jūras termināļiem, kur tālāk to pārkrauj kuģos. Odesas pieostas rūpnīca atrodoties pārāk tālu no Urālos izvietotajām ražotnēm un nav izdevīga transporta izmaksu dēļ. Tāpēc Uralhim produkcijas eksportēšanai tālāk pa jūru ir divas iespējas – vai nu caur Ventspils ostu, vai arī caur Akron grupas kontrolēto termināli BCT Igaunijā, Silamē ostā, kura kapacitāte gan esot mazāka nekā Ventspilī vai Odesā. «Šobrīd vairāk koncentrēsimies uz pārvadājumiem caur to termināli, kur mums pieder kapitāldaļas,» saka D. Koņajevs. Uralhim ir globāls spēlētājs minerālmēslu tirgū un gadā saražo ap sešiem miljoniem tonnu gatavās produkcijas, kas tiek nosūtīta uz 60 valstīm, saka D. Koņajevs. Ventamonjaka kapitāldaļu iegāde bija pamatota ar stratēģisko nepieciešamību pēc piegāžu drošības, jo transportēšanas izmaksu daļa produkcijas cenā ir visai liela. «Tādējādi vai nu ar iesaistīšanos termināļu celtniecībā vai jau esošu termināļu daļu iegādi cenšamies saviem klientiem nodrošināt ritmisku un ekonomiski pamatotu piegādi,» Ventamonjaka iegādes iemeslus skaidro Uralhim ģenerāldirektors. Ienākšana uzņēmumā diezin vai būtiski mainīšot pārkraušanas tarifus kravu īpašniekam Uralhim, jo jāsedz gan kredīti, gan termināļa darbības izmaksas, sacīja uzņēmuma ģenerāldirektors. Kaut arī turpmāk ienākumi no pārkraušanas paliks pašu rīcībā, Uralhim galvenais ienākumu avots arī turpmāk būs tā ražošanas uzņēmumi.

Bankas loma

Savukārt kredītresursu iegūšana, piesaistot darījumam banku, esot līdzīga tai veiksmīgajai pieredzei, kas iegūta Riga Fertilizer Terminal (RTF) gadījumā. Proti, bankas iesaiste veidojot pareizu paradigmu akcionāru attiecībās, jo «mums kā ražotājiem un Latvijas pusei kā stividoriem ne visos jautājumos var sakrist intereses», taču esošais izkārtojums radot pareizu un caurspīdīgu sadarbības mehānismu.

Banku biznesā ir svarīgi, lai kreditējamā nozare būtu perspektīva, un amonjaka pārkraušanas gadījumā tas tā ir, norāda ABLV Bank padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs. Tāpat ir būtiski, ka kreditēšanā iesaistītie ir spēcīgi partneri, un Uralhim kā globālais spēlētājs tāds ir. Būtisks vēl ir finanšu jautājums, un apņemšanās palielināt kravu apjomu būs pamatā tam, lai pieaugtu uzņēmuma apgrozījums. Pēc viņa teiktā, šis ir viens no lielākajiem darījumiem pēdējos gados Latvijā.

Dubultos apjomus

Ventspils termināļa jaudas šobrīd nav pilnībā noslogotas, pērn tas apkalpojis 330 tūkstošus tonnu šķidrā amonjaka, savukārt maksimālo kravu daudzumu Ventamonjaks piedzīvojis 1994. gadā, kad kuģos tika uzkrauti 1,35 miljoni tonnu produkcijas. «Galvenais no Uralhim kā termināļa līdzīpašnieka darbības virzieniem būs palielināt kravu apjomu,» uzņēmuma darbības plānus ieskicē D. Koņajevs. Tas tikšot darīts, pārvirzot amonjaka piegādes no citiem virzieniem, lai 2015.–2016. gadā Ventamonjaks jau pārkrautu 600–700 tūkstošus tonnu produkcijas gadā.

Uralhim ģenerāldirektors cer, ka ģeopolitiskā situācija pasaulē Uralhim darbību neskars un būs iespējams arī turpmāk attīstīt termināli Ventspilī. Atbildot uz Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja un pilsētas mēra Aivara Lemberga teikto, ka pilsētai un brīvostai šajā konkrētajā gadījumā būtiskākais ir nevis nauda, bet drošība, viņš uzsvēra, ka drošības jautājumi ir arī Uralhim prioritāte gan Latvijā, gan četrās Krievijas rūpnīcās.

Kravas apjomi amonjaka gadījumā ir jo īpaši būtiski termināļa darbībā, norāda Vent- amonjaks direktoru padomes priekšsēdētājs Andrejs Višņauskas. Proti, šī produkta specifikas – augsto apkalpošanas izmaksu – dēļ izmaiņas tirgus konjunktūrā var būtiski audzēt pašizmaksu un samazināt konkurētspēju. Jau līdz šim Uralhim ir bijis termināļa nozīmīgākais klients, jo tā daļa kopējā produkcijas apjomā vidēji gadā veidojusi 35%, bet šobrīd tā ir ap 45%. Šī proporcija saglabāsies, piebilda D. Koņajevs, jo neesot jēgas atteikties no citiem izdevīgiem kontraktiem. Tai pašā laikā viņš redz pozitīvu dinamiku amonjaka pārkraušanas apjomiem nākotnē kopumā.

Kravu īpašnieka kļūšana par uzņēmuma līdzīpašnieku atstāšot arī pozitīvu efektu uz personāla nodarbinātību. Šobrīd Ventamonjaka tehnoloģiskajā procesā iesaistīti 150 cilvēki, sacīja A. Višņauskas. Uralhim ienākšana būšot arī pozitīvs faktors ne tikai pilsētas mērogā, bet arī visas Latvijas tranzīta koridora konkurētspējā. Ventspils ieguvums cita starpā ir 10% no dažādām ostu maksām, kas nonāk brīvostas rīcībā un pieaug palielinoties kravu apjomam, norādīja pilsētas mērs A. Lembergs.

Otrais projekts

Šis ir jau otrais projekts, kurā notiek sadarbība ar partneriem no Latvijas, kuriem ir pieredze produkcijas pārkraušanas biznesā ostās, norāda D. Koņajevs. Tādējādi kopuzņēmumā veidojas būtiska sinerģija, kur Uralhim kā produkcijas īpašnieks nodrošina kravu apjomu, bet ostas stividors – to pārkraušanu kuģos. DB jau rakstījis, ka pērnā gada nogalē tika atklāts 60 miljonus eiro vērts jauns Rīgas brīvostas terminālis Kundziņsalā.

Uralhim un SIA Rīgas Tirdzniecības osta (RTO) beramo minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas terminālis SIA Riga Fertilizer Terminal jauda bija plānota divi miljoni tonnu gadā. Nākotnē tika plānots investīciju un termināļa jaudas palielinājums līdz 3,5 miljoniem tonnu. Kopuzņēmums pieder holdingam Uralhim (51%) un RTO (49%). Krievijas minerālmēslu kravas pa dzelzceļu nonāk RFT un tālāk no Rīgas tiek nosūtītas uz daudziem galapunktiem, tostarp uz Eiropu, Ķīnu, Dienvidameriku un Austrāliju.

RFT strādā, kā plānots, un šā gada augusta beigās kopumā jau pārkrauts viens miljons tonnu minerālmēslu, norādīja D. Koņajevs, piebilstot, ka šogad varētu tikt pārkrauti divi miljoni tonnu produkcijas. Pēc viņa teiktā, šobrīd ir vērojams cenu pieaugums, un pēdējā mēneša laikā amonjakam tā pieaugusi par 15%, bet no tā izgatavotajiem minerālmēsliem – par 10%. Tāpat šobrīd ir pieprasījuma kāpums pēc slāpekļa minerālmēsliem Indijā, Dienvidaustrumāzijā un Latīņamerikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventamonjaks iegādājusies kompānija Despina Capital, kurā 55% pieder Uralhim meitasuzņēmumam

NOZARE.LV, 18.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils uzņēmumu Ventamonjaks iegādājusies SIA Despina Capital, kuras 55% daļas pieder Kiprā reģistrētai kompānijai Uralchem Freight, kas ir Uralhim meitasuzņēmums, un 45% - Latvijā reģistrētai kompānijai AS Halcyon Capital.

Iepriekš Ventamonjaks īpašnieki bija Šveicē reģistrētā kompānija Transmar Holding.

Uralchem Freight pieder 51% arī Rīgas ostā strādājošā kompānija Riga fertilizer terminal, kur nesen atvēra jaunu minerālmēslu pārkraušanas termināli.

Kompānija Despina Capital ir reģistrēta šī gada februārī, un tā pamatkapitāls ir 50 000 eiro. Arī Halcyon Capital ir izveidota šī gada februārī.

Uralhim ir viens no pasaules lielākajiem minerālmēslu ražotājiem, kas nodrošina ar produkciju Krievijas un ārvalstu lauksaimniecības produkcijas ražotājus. Kompānijai ir četras rūpnīcas, kas atrodas Krievijā - Kirovas apgabalā, Permā un Maskavas apgabalā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Riga Fertilizer Terminal" un SIA "Ventamonjaks" patiesais labuma guvējs vairs nav Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā iekļautais Dmitrijs Mazepins, bet Amirs Atta Bidvals, informēja "Riga Fertilizer Terminal" un "Ventamonjaks" valdes priekšsēdētājs Artūrs Skadats.

Viņš norāda, ka abu Latvijas uzņēmumu līdzīpašnieka Kiprā reģistrētā uzņēmuma "Uralchem Freight Limited" dalībnieku struktūrā 1.martā ir notikušas izmaiņas, par "Uralchem Freight Limited" dalībnieku kļūstot Šveices uzņēmumam "Svizraa SA". Tādējādi Mazepins kopš 1.marta vairs nav patiesais labuma guvējs "Riga Fertilizer Terminal" un "Ventamonjaks".

Vienlaikus "Firmas.lv" datubāzē, kā abu kompāniju vienīgais patiesais labuma guvējs, joprojām ir uzrādīts Mazepins, taču, pēc Skadata minētā, ir sākts process attiecīgo izmaiņu iegrāmatošanai Uzņēmumu reģistrā.

Tuvākajā laikā plānotas arī izmaiņas abu termināļu pārvaldes institūcijās.

"Riga Fertilizer Terminal" un "Ventamonjaks" valdes priekšsēdētājs norāda, ka Bidvals ilgstoši darbojies ķīmisko produktu biznesā, tostarp minerālmēslu transportēšanas, loģistikas, piegāžu un izplatīšanas jomās, tāpēc saskatījis potenciālu abu termināļu esamībai viņa aktīvu portfelī un, sekojoši, netiešā uzņēmumu iegādē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

KP atļauj Uralchem Freight Limited, AS Halcyon Capital un SIA Ventamonjaks apvienošanos

Lelde Petrāne, 25.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut Uralchem Freight Limited (UFL) un AS Halcyon Capital (HC) iegūt kopīgu izšķirošu ietekmi pār SIA Ventamonjaks. Atļaujošs lēmums pieņemts, jo darījuma rezultātā netiks būtiski ietekmēta konkurence, liecina KP sniegtā informācija.

Saskaņā ar apvienošanās ziņojumā norādīto informāciju UFL ietilpst uzņēmumu grupā, kura izmanto sašķidrinātā bezūdens amonjaka pārkraušanas pakalpojumu sniedzēja SIA Ventamonjaks pakalpojumus. Šī iemesla dēļ KP izvērtēja risku, ka UFL varētu apgrūtināt vai liegt citiem sašķidrinātā bezūdens amonjaka ražotājiem pieeju SIA Ventamonjaks terminālim, lai amonjaku eksportētu uz Eiropu.

Tomēr, kā liecina tirgus dalībnieku līgums, pēc apvienošanās darījuma noslēgšanas esošajiem un potenciālajiem klientiem tiks nodrošināta līdzvērtīga pieeja SIA Ventamonjaks sniegtajiem pakalpojumiem un terminālim, kā arī netiks pieļauta atsevišķu uzņēmumu diskriminācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Riga Fertilizer Terminal pārkrauta divmiljonā tonna produkcijas

Lelde Petrāne, 23.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma Uralhim terminālī Riga Fertilizer Terminal Rīgā 2014. gada februāra vidū pārkrauta divmiljonā tonna produkcijas kopš tā nodošanas ekspluatācijā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Riga Fertilizer Terminal sāka darboties 2013. gada decembrī. Kopš iedarbināšanas brīža terminālī pārkrauti 106 dažādas pilnās kravnesības kuģi. Divmiljonā tonna bija amonija salpetris, kas ražots Uralhim Kirovočepeckas Ķīmijas kombināta Minerālmēslu rūpnīcā. Krava tika nosūtīta ar kuģi Yuilia uz Čīli Dienvidamerikā.

Pēc 2014. gada datiem, terminālī kopumā tika pārkrauts 1,71 miljons tonnu produkcijas.

Termināļa būvniecības investīcijas bija 60 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventamonjaks serviss gandrīz dubultojis peļņu

Žanete Hāka, 19.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ventamonjaks serviss neto apgrozījums aizvadītajā gadā sasniedzis 10,065 miljonus eiro, kas ir par 1,5% vairāk nekā 2012. gadā, liecina Lursoft dati

Finanšu gadu uzņēmums noslēdza ar peļņas palielinājumu par 86,5%, paaugstinot peļņu no 541,573 tūkstošiem eiro 2012. gadā līdz 1,01 miljonam eiro pērn. Uzņēmuma vadība skaidro, ka ieņēmumu palielinājums ir saistīts ar naftas produktu pārkraušanas apjoma pieaugumu un amonjaka tarifu politikas izmaiņām. Lielākais īpatsvars pārkrauto kravu struktūrā ir amonjakam (29,9%) un naftas produktiem (58%).

Uzņēmuma vadība norāda, ka 2013. gadā SIA Ventamonjaks serviss turpināja sniegt pakalpojumus biodīzeļdegvielas ražotnei SIA Bio-Venta, organizējot un nodrošinot izejvielu un gatavās produkcijas glabāšanu un transportēšanu līdz rūpnīcai, kā arī to iekraušanu transportlīdzekļos. Pārskata gadā veikti ieguldījumi 431,7 tūkstošu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventamonjaks pērn cietis zaudējumus

Lelde Petrāne, 07.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventamonjaks vadība vēsta, ka 2013. gadā pārkrauto amonjaka kravu apjoms sasniedzis 330,5 tūkst. tonnu, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, amonjaka pārkraušanas apjoms samazinājies par 22,4%, bet neto apgrozījums attiecīgi samazinājies par 9,2%, nokrītoties līdz 3,787 milj. EUR, liecina informācija vietnē klientuportfelis.lv.

Pārskata gadā pamatlīdzekļu renovācijā investēti 233,4 tūkst. EUR, bet amonjaka pārkraušanas iekārtu un būvju kārtējie remonti veikti par 73,1 tūkst. EUR. 2013. gadu SIA Ventamonjaks noslēdza ar zaudējumiem 510,040 tūkst. EUR apmērā, iepriekšējā pārskata gadā uzņēmums strādājis ar 7,790 tūkst. EUR peļņu.

Šogad notikusi Ventamonjaks reorganizācija, pārveidojot to no akciju sabiedrības par sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Lursoft pieejamā informācija liecina, ka lēmums par reorganizāciju pieņemts 2014. gada 14. martā.

Ventamonjaks valdes priekšsēdētājs ir Arnis Janvars, savukārt valdes locekļa amatu ieņem Jons Višņausks. Uzņēmums reģistrēts 1994. gadā, tā pamatkapitāls ir 5,149 tūkst. EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pērn reģistrēti vairāki jauni uzņēmumi, kuru pamatkapitāls mērāms vairākos miljonos eiro

Žanete Hāka, 07.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretstatā lielai daļai jauno uzņēmumu, kuru pamatkapitālu veido tikai vienu eiro, aizvadītajā gadā Latvijas uzņēmumu pulkam pievienojušies arī vairāki jauni komersanti, kuru pamatkapitāls mērāms vairākos miljonos eiro, liecina Lursoft apkopotie dati.

Rekordists reģistrētā pamatkapitāla apjoma ziņā aizvadītajā gadā ir nīderlandiešu S.P.I. Regional Business Unit B.V reģistrētā SIA Amber Beverage Group ar 104,536 miljonu eiro lielu pamatkapitālu, kas izveidota ar mērķi nodrošināt vienotu biznesa resursu pārvaldību Baltijā, apvienojot starptautiskās alkoholisko dzērienu kompānijas SPI Group uzņēmumus Baltijas valstīs.

Pērn izveidotajā Amber Beverage Group holdingā ietilpst tādi uzņēmumi, kā AS Latvijas balzams, dzērienu izplatītāji SPI Distribution Latvia, SPI Distribution Estonia un Bennet Distributors Lietuvā, kā arī veikalu ķēde Latvijas balzams veikali Latvijā un Darija Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kas tev jāzina

Kas tev jāzina 16. septembrī

Dienas Bizness, 16.09.2014

Pasaulē.

Divi berlīnieši stāsta par dzīvi pie Apple veikala

Vairums cilvēku nedēļu ilgu atvaļinājumu, dzīvojot teltī, izvēlētoes pavadīt, piemēram, pie kāda ezera vai pludmales, bet divi berlīnieši uz sešas dienas ilgu laika periodu izvietojušies pie pilsētā esošā kompānijas Apple veikala. Viņu mērķis ir būt pirmajiem, kuru rokas pieskārsies jaunajiem iPhone 6, vēsta thelocal.de. Lasīt tālāk...

Avots: @HelgeBruhn, Twitter

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Vai uz gadu (vai pat ilgāk) praktizēts vienpusīgas labvēlības režīms no Eiropas puses pret ukraiņu eksportētājiem Kijevā kavēs reformas? Varbūt tikai mazliet, bet tā noteikti nebūs šādas kavēšanās sakne. Un es pieņemu, ka pat karastāvoklis, kādā faktiski atrodas Ukraina, arī nav tās ekonomikai nepieciešamo reformu bremzēšanās īstais iemesls. Patiesais iemesls drīzāk gan būs vecais labais cilvēciskais faktors nacionālo biznesa īpatnību mērcē". Par to otrdien DB viedoklī Didzis Meļķis.

Uralhim par 55 miljoniem eiro iegādājies SIA Ventamonjaks kontrolpaketi. Nākotnes plānos ir dubultot kravu apgrozījumu.

Pagaidām nākamā gada nozīmīgāko pasākumu – Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē – piekrituši atbalstīt vien autotirgotāji, organizētāji gaida lielāku biznesa aktivitāti .

Pieteikumi šīm un citām aktuālākajām ziņām - raksta galerijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventamonjaks serviss valdi atstājusi Svetlana Kopirina

Žanete Hāka, 12.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svetlana Kopirina atstājusi kravu iekraušanas un izkraušanas uzņēmuma Ventamonjaks serviss valdi, liecina Lursoft dati.

Svetlana Kopirina Ventamonjanks serviss valdē darbojās jau kopš tā dibināšanas. Šobrīd uzņēmuma valdes locekļu amatus ieņem Vjačeslavs Verņuks un SIA Coer Investīcijas līdzīpašnieks Jons Višņausks. Ventamonjaks serviss valdes priekšsēdētāja pienākumus pilda SIA AJ nams īpašnieks Arnis Janvars, kas ir arī SIA Meža Roze M.S. un SIA Alamolīdzīpašnieks.

2006. gadā dibinātais Ventamonjaks serviss pērn, pateicoties naftas produktu pārtraukšanas apjomu pieaugumam un amonjaka tarifu politikas izmaiņām, paaugstināja gan peļņu, gan apgrozījumu. Uzņēmuma neto apgrozījums 2013.gadā mērojams ar 1,065 miljonu eiro, savukārt peļņa, ko tas ieguva pēc nodokļu nomaksas, bija 1,01 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē pieaug minerālmēslu ražotāju un termināļu skaits; Rīgas brīvostā investē jaunās noliktavās

To DB norāda SIA Riga fertilizer terminal (RFT) valdes priekšsēdētājs Artūrs Skadats. Viņš ir dzimis un audzis Rīgā, 1994. gadā devies uz ASV, kur nodzīvojis astoņus gadus, iegūstot izglītību mārketinga, starptautiskā biznesa attīstības jomā un strādājot. Pēc tam vairākus gadus dzīvojis Krievijā, strādājot naftas produktu, kā arī ogļu tranzīta biznesā Latvijas ostu virzienā, bet 2009. gadā sācis darbu Uralhim saistībā ar termināļa izveidi Rīgā.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Fragments no intervijas:

Kas ir RFT pārkrautās produkcijas gala patērētājs?

Lauksaimniecība. Patlaban pārkraujam trīs veidu produkciju: divu veidu amonija nitrātu un karbamīdu. 2013. gadā ekspluatācijā nodotā termināļa jauda ir divi mlj. t produkcijas gadā. Sākumā tika pārkrauts vairāk nekā viens mlj. t produkcijas gadā, bet pēdējos divos gados apgrozījums ir ap diviem mlj. t, un ceram to sasniegt arī 2017. gadā. Pamatā produkciju kraujam tādos Handymax tipa kuģos, kādu šobrīd redzat piestātnē, un tā iet uz visiem pasaules tirgiem, ieskaitot Latīņameriku un Ziemeļameriku, Eiropu, Brazīliju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No konkurences pie partnerības – šāds uzdevums šobrīd ir Krievijas dzelzceļam (RŽD), konferencē TransRussia 2014 norādīja RŽD pirmais virceprezidents Vadims Morozovs. Tikai tādējādi turpmāk būšot iespējams efektivizēt kravu plūsmas, jo transporta nozarē spēlētājs viens pats rezultātus sasniegt nevarot. RŽD galvenais mērķis šobrīd esot kompleksa pakalpojuma sniegšana.

Maskavā notiekošajā starptautiskajā transporta un loģistikas izstādē un konferencē piedalās vairāk nekā 500 kompānijas no divdesmit deviņām valstīm, tostarp vairāk nekā 40 kompānijas, ostas, iestādes no Latvijas. Savukārt deviņām valstīm, tostarp Latvijai iekārtoti savi stendi. Organizatori aplēsuši, ka četru dienu laikā nu jau 19. izstādi apmeklēs 24 tūkstoši nozares profesionāļu.

Latvijas Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš bija vienīgā amatpersona no Eiropas Savienības valstīm, kas konferencē lasīja referātu. Viņš uzsvēra Latvijas kā uzticama loģistikas partnera lomu, uz ko norāda arī Krievijas biznesa investīcijas ostās, piemēram, Uralhim un Rīgas Tirdzniecības ostas kopuzņēmums Riga Fertilizer Terminal, kā arī UralVagonZavod meitas uzņēmuma UVZ Baltija investīcijas dzelzceļa vagonu ražotnē Jelgavā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

[FOTOREPORTĀŽA] Kā Jelgavā top UVZ Baltija vagonu rūpnīca, kurā ieguldīs 75 milj. eiro

Egons Mudulis, Māris Ķirsons, 26.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas lielākais mašīnbūves un metālapstrādes nozares projekts, kas ļaus atgūt daļu no Liepājas metalurga tautsaimniecībā radītā iztrūkuma

A/s UVZ Baltija māteskompānija UralVagonZavod (UVZ) ir pieņēmusi lēmumu, ka dzelzceļa vagonu ražošanas rūpnīcas projekts tiks paplašināts, īstenojot arī otro un trešo kārtu. Naudas izteiksmē ieguldījumi būs trīsreiz lielāki, nekā sākotnēji iecerēts, sasniedzot 75 milj. eiro. Līdz šim jau ieguldīts 17 milj. eiro. UVZ ir Krievijas metālrūpniecības un mašīnbūves nozares pētniecības, ražošanas (tostarp militārās tehnikas – tanku) un loģistikas gigants.

Otrajā kārtā paredzēts izveidot ražotni specializētajiem konteineriem sašķidrināto gāzveida vielu pārvadāšanai. Savukārt trešajā kārtā ieplānots izveidot cehu kompozītmateriāliem – vagonu jumtiem, sienām –, kas paredzēti, lai būtiski samazinātu paša vagona svaru, saglabājot tā ekspluatācijas īpašības. Ražošanas telpu ziņā tas nozīmē divkāršu pieaugumu, bet darbavietu skaita ziņā pieaugums nebūšot dubultīgs, jo tiek izmantotas augstās tehnoloģijas un ražošana tikšot robotizēta. Līdz ar to rūpnīca piedāvās plašu produkcijas spektru, darbinieku skaitam sasniedzot 350. Iekārtas rūpnīcai jau tuvākajā laikā tiks piegādātas no UVZ holdingā ietilpstošās zinātniskās ražošanas firmas Tehvagonmasch, kas atrodas Ukrainā, skaidro a/s UVZ Baltija valdes priekšsēdētājs Andrejs Sačiks. Neraugoties uz sarežģīto politisko situāciju, UVZ kompānijas darbību tā neietekmējot, jo ir ekonomisks, nevis politisks projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas universālais termināls par 5 miljoniem eiro rekonstruēs divas piestātnes

Žanete Hāka, 26.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas valdes sēdē skatīts jautājums par SIA Rīgas universālais termināls (RUT) ieceri uzsākt divu piestātņu rekonstrukcijas projekta realizāciju par provizorisko summu 5 miljonu eiro vērtībā.

Pamatojoties uz to, ka starp RBP un RUT ir noslēgts ilgtermiņa nomas līgums par konkrētajām piestātnēm, kā arī ņemot vērā, ka šāda projekta realizācija nodrošinātu ostas piestātņu infrastruktūras attīstību, kas ilgtermiņā palielinātu apkalpoto kravu apjomu, RB valde nolēma atbalstīt piestātņu rekonstrukcijas projekta realizāciju, informē brīvostas pārvalde.

Privāto uzņēmumu investīcijas Rīgas brīvostā, pirmkārt, liecina par konkurenci, kas valda ostas uzņēmumu starpā un tādejādi virza to attīstību, otrkārt, šādi kapitālieguldījumi kalpo par indikāciju tam, cik labvēlīgs kopumā ir investīciju klimats Rīgas brīvostā. Pieredze rāda, ka RBP nodrošinātā publiskā infrastruktūra ir efektīva, konkurētspējīga un saistoša gan vietējiem, gan starptautiskiem uzņēmumiem. Spilgtāko piemēru starpā var minēt gan RUT, kas 2013.gadā piesaistīja Mitsui & Co meitaskompānijas Portek International investīcijas, gan 2013.gadā ekspluatācijā nodoto Riga Fertilizer Terminal, kas ir SIA Rīgas Tirdzniecības osta un Uralhim meitas uzņēmuma Uralchem Freight Limited kopuzņēmums, uzsver brīvostas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uralchem Trading samazinājies apgrozījums un peļņa

Žanete Hāka, 30.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minerālmēslu vairumtirgotāja SIA Uralchem Trading apgrozījums sarucis par 7,76%, līdz 1,123 miljardiem eiro, liecina Lursoft dati.

Vēl ievērojamāk nekā apgrozījums pagājušajā gadā samazinājusies SIA Uralchem Trading peļņa, kura pēc nodokļu nomaksas bijusi par 30,64% mazāka nekā 2012.gadā. Aizvadīto gadu apgrozījuma ziņā lielākais Latvijas uzņēmums noslēdzis ar 23,938 miljonu eiro peļņu.

Iesniegtajā vadības ziņojumā teikts, ka 2013.gadā SIA Uralchem Trading, kas ir Uralhim grupas sastāvdaļa, kas nodrošina grupā ražoto slāpekļa, fosfāta un komplekso minerālmēslu tirdzniecību, pārdevusi 3,977 miljonus tonnu minerālmēslu. Uzņēmuma lielākie noieta tirgi ir Eiropas Savienība un Latīņamerika.

Lursoft esošā informācija rāda, ka šogad SIA Uralchem Trading atzīmē savu piecu gadu darbības jubileju, uzņēmums reģistrēts 2009.gada 15.aprīlī un pieder kipriešu Havenport Investments Limited.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Baltijas TOP 100: Apgrozījuma līderi – lietuvieši

Aleksejs Sentuhovskis, PwC Finanšu vadības un darījumu konsultāciju nodaļas menedžeris, 16.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas lielāko uzņēmumu sarakstā izteikti ir jūtams lietuviešu īpatsvars. Visa Baltijas TOP 100 līderis ir naftas sektora uzņēmums Orlen Lietuva ar 4,565 miljardu eiro lielu apgrozījumu.

Šim uzņēmumam arī pieder vienīgā naftas pārstrādes rūpnīca Baltijā. Tā apgrozījums ir trīs reizes lielāks nekā 2. vietas ieguvējam Lietuvas uzņēmumam Maxima LT, kura apgrozījums 2014. gadā bija 1,494 miljardi eiro. Trijnieku noslēdz Igaunijas telekomunikāciju uzņēmumus Ericsson Eesti ar 1,362 miljardu eiro lielu apgrozījumu. Savukārt Latvijas lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma ir Uralchem Trading, kas ierindojas topa 4. vietā ar 1,135 miljardu eiro lielu apgrozījumu 2014. gadā, kas ir četras reizes mazāks nekā topa līderim Orlen Lietuva. Uralchem Trading trešo gadu pēc kārtas ir Latvijas lielākais uzņēmums un vienīgais Latvijas uzņēmums, kura apgrozījums pārsniedz miljardu eiro. Uzņēmums ir Krievijas Uralhim grupas sastāvdaļā un nodrošina grupā ražotā slāpekļa, fosfāta un komplekso minerālmēslu tirdzniecību ārpus Krievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sarucis kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos

Žanete Hāka, 08.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada maijā Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,4 miljoni tonnu kravu. Kopējais kravu apgrozījums piecu mēnešu laikā Ventspils brīvostas termināļos sasniedzis 9 miljonus tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2016.gada pirmajos piecos mēnešos ir mazāks nekā šajā laikā pirms gada. Būtiski salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies naftas produktu un akmeņogļu tranzīta apjoms, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apgrozījumu.

Par 1,5 miljonu tonnu jeb 27% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls kravu apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal pārkrauts par 609 tūkstošiem tonnu (t.t.) jeb 45% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos un arī šeit netiek izmantota pat puse termināļa jaudas. Būtisks kravu apgrozījuma samazinājums, galvenokārt uz akmeņogļu rēķina, ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta (-441 t.t. jeb 32%), kā arī naftas produktu terminālī SIA Ventall Termināls (- 507 t.t. jeb 60%). Slikti rezultāti ir AS Kālija parks, kur piecu mēnešu laikā pārkrauti 95 t.t., lai gan viena mēneša jauda terminālī ir 500-600 t.t.. Mazāks, bet tomēr kritums kravu apjomā ir arī AS Ventbunkers (-35 t.t. jeb 3%), kur terminālis izmanto tikai nedaudz vairāk par trešo daļu iespējamās jaudas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos nesasniedz plānoto

Žanete Hāka, 07.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn decembrī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,5 miljoni tonnu kravu, līdz ar to gadā kopā visos termināļos kravu apgrozījums sasniedzis 22,5 miljonus tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Savukārt Ventspils brīvostas pārvalde 2015.gadā īstenojusi vienu no apjomīgākajām investīciju programmām, nodrošinot ostas termināļiem un rūpnieciskajiem uzņēmumiem vislabākos apstākļus darbības attīstībai.

Kopējais kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2015.gadā būtiski atpaliek no veiksmīgāko gadu rādītājiem un nesasniedz arī gada sākumā plānoto apjomu. Būtiski kravu apgrozījums samazinājies trīs termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kravu apgrozījuma rādītājus. Par 2 miljoniem tonnu jeb 17% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. 2015.gadā SIA Ventspils Nafta termināls pārkrauti 9,7 miljoni tonnu, kas ir būtiski mazāk nekā agrākos gados. Tā 1983.gadā terminālī gadā pārkrāva pat 34,3 miljonus tonnu. AS Baltic Coal Terminal šogad pārkrauti tikai 1,9 miljoni tonnu akmeņogļu, kas ir par 45% jeb par 1,5 miljoniem tonnu mazāk nekā iepriekšējā gadā un nesasniedz pat trešdaļu termināļa jaudas. 2015.gadā AS Baltic Coal Terminal bijušas 249 dīkstāves dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspils ostā pārkrauts lielākais viena mēneša kravu apjoms kopš pērnā gada maija

Žanete Hāka, 07.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada februārī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauts 2,1 miljons tonnu kravu, informē brīvostas pārstāvji.

Tas ir lielākais viena mēneša kravu apjoms Ventspils ostā kopš pagājušā gada maija. Kopējais kravu apgrozījums divu mēnešu laikā Ventspils brīvostas termināļos sasniedzis 3,9 miljonus tonnu.

Kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2016.gada februārī nedaudz atpaliek no pagājušā gada februāra, tomēr tas pārsniedz pēdējo astoņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītājus. Būtiski kravu apgrozījums salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies divos termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apjomu. Par 562 tūkstošiem tonnu jeb 24% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls kravu apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal pārkrauts par 438 tūkstošiem tonnu jeb 40% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos un arī šeit netiek izmantota pat puse termināļa jaudas. Salīdzinot ar iespējamo jaudu, minimāla darbība vērojama AS Kālija parks, kur divos mēnešos pārkrauti 35 tūkstoši tonnu, kas nozīmē, ka tiek izmantoti vien 3% termināļa jaudas. Salīdzinoši mazāks, bet tomēr samazinājums ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta (par 55 tūkstošiem tonnu jeb 11%), SIA Ventamonjaks (par 19 tūkstošiem tonnu jeb 24%), SIA Ventall Termināls (par 14 tūkstošiem tonnu jeb 6%) un SIA Noord Natie Ventspils Terminals (par 39 tūkstošiem tonnu jeb 10%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākā komercķīla – Sasof II Aviation Ireland Limited

Žanete Hāka, 18.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 128 komercķīlas, bet 118 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 188 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 125 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 63 miljardi eiro.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devis uzņēmums Sasof II (H) Aviation Ireland Limited, kā parādnieku norādot Sasof II (H), LLC. Ķīlas maksimālā nodrošinājuma summa ir 98 miljoni eiro un to ņēmusi National Association Wells Fargo Bank Northwest.

Otru lielāko komercķīlu devuši uzņēmumi SIA Despina Capital, AS Halcyon Capital, SIA Ventamonjaks un Uralchem Freight Limited, kā parādnieku norādot SIA Despina Capital. Komercķīlas vērtība ir 66 miljoni eiro un to nēmusi AS ABLV Bank.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils brīvostas kravu apgrozījums– 24,4 miljoni tonnu

Dienas Bizness, 04.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada novembrī kravu apgrozījums Ventspils brīvostā sasniedza turpat 2 miljonus tonnu, nodrošinot kopējo kravu apjomu vienpadsmit mēnešos 24,4 miljonu tonnu apmērā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Kravu apgrozījuma dati par 2014.gada novembri (1,94 miljoni tonnu) pārsniedz pēdējo četru mēnešu rādītājus. Tomēr krasais akmeņogļu tranzīta samazinājums, kas radies pret Krieviju vērsto sankciju dēļ, novedis pie tā, ka brīvostas zaudējumi rēķināmi apmēram 500 tūkstošu eiro apmērā mēnesī, no kuriem 10% pienākas valstij un 10% pašvaldībai.

Šā gada februārī tika atklāts jaunais Ventspils brīvostas sauskravu terminālis. Investīcijām Ventspils brīvostas infrastruktūrā 2014.gadā plānoti 37,2 miljoni eiro, tai skaitā 15,1 miljons eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums. Ir pabeigts 34.piestātnes remonts, turpinās 12.piestātnes būvniecība, kur būs jauns universālo kravu terminālis, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija. 2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Turpināsies jau iesākto projektu realizācija, kā arī sāksies projekta Grunts stabilitātes nodrošināšana realizācija, kas paredz veikt grunts pastiprināšanu aiz atsevišķu piestātņu līnijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspils brīvostas 34.piestātnes rekonstrukcija izmaksājusi nedaudz vairāk kā miljonu eiro

Žanete Hāka, 09.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgušies rekonstrukcijas darbi Ventspils brīvostas 34.piestātnē, kas tiek izmantota amonjaka un citu ķīmisko kravu kuģu pietauvošanai.

Piestātne celta pirms 38 gadiem un līdz šim tajā kapitāli remontdarbi nebija veikti., informē Ventspils brīvosta.

Ventspils brīvostas 34.piestātne būvēta 1976.gadā, tās garums ir 190 metru, bet dziļums pie piestātnes – 9,5 metri. No Ventspils brīvostas pārvaldes piestātni nomā stividorsabiedrība Ventamonjaks serviss.

Tā sauktā bolverka tipa piestātnes pamatne bija pildīta ar grunti, bet fasādes sienu veidoja čaulpāļi. Spraugas starp piestātnes nesošajiem betona čaulpāļiem bija aizpildītas ar šķembām un smiltīm un noslēgtas ar koka vairogiem. Piestātnes ekspluatācijas turpat 40 gadu ekspluatācijas laikā konstrukcijas bija nolietojušās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ventspils brīvostas kravu apgrozījums astoņos mēnešos 16,4 miljoni tonnu

Dienas Bizness, 10.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015.gada augustā Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,6 miljoni tonnu kravu. Pirmajos astoņos mēnešos kopā visos termināļos kravu apgrozījums sasniedzis 16,4 miljonus tonnu, informē brīvostā.

Tiesa, 2015.gada astoņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītāji atpaliek no kravu apgrozījuma datiem pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Neskatoties uz piesardzīgajām kravu apgrozījuma prognozēm 2015.gadā un sekojošo plānoto budžeta samazinājumu, Ventspils brīvostas pārvalde neplāno paaugstināt maksu par ostas pakalpojumiem, vienlaikus turpinot maksimāli daudz līdzekļu ieguldīt ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā – nodrošinot drošus kuģošanas apstākļus un sakārtotus pievedceļus termināļiem un industriālajām zonām.

2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Šogad noslēdzas vairāki vērienīgi infrastruktūras pilnveides projekti – 12.piestātnes celtniecība, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija. Ir sākti 2.un 3.piestātnes pastiprināšanas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspils brīvosta izjūt Krievijas sankcijas sekas

Žanete Hāka, 08.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvosta pērno gadu noslēgusi ar 26,2 miljonu tonnu lielu kravu apgrozījumu, liecina brīvostas paziņojums.

Īpaši gada otrā puse daļai Ventspils brīvostas termināļu bijusi sarežģīta un arī prognozes par 2015.gadu ir piesardzīgas.

Lai arī pozitīvas tendences vērojamas prāmju satiksmes attīstībā Ventspils brīvostā un atsevišķu termināļu darbībā, kuri savus rādītājus salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būtiski uzlabojuši, kopumā 2014.gads, īpaši tā otrā puse, Ventspils brīvostā aizritēja sankciju gaisotnē. To rezultātā būtiski kritās akmeņogļu tranzīts caur Ventspils ostu (-21%). Sankciju rezultātā radītie zaudējumi jau šobrīd mērāmi līdz 500 tūkstošu eiro apmērā mēnesī, no kuriem 10% pienākas valstij un 10% pašvaldībai. Ne tik lielā mērā kā akmeņoglēm, bet samazinājies arī pārkrauto naftas produktu un dzelzsrūdas apjoms. Līdz ar to Ventspils ostā netika sasniegts gada sākumā plānotais kravu apgrozījums un arī nākamā gada prognozes ir piesardzīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ventspils brīvostas kravu apgrozījums deviņos mēnešos 17,7 miljoni tonnu

Dienas Bizness, 07.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015.gada septembrī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,3 miljoni tonnu kravu. Pirmajos deviņos mēnešos kopā visos termināļos kravu apgrozījums sasniedzis 17,7 miljonus tonnu, informē brīvostas pārvaldē.

2015.gada deviņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītāji atpaliek no kravu apgrozījuma datiem pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Neskatoties uz piesardzīgajām kravu apgrozījuma prognozēm 2015.gadā un sekojošo plānoto budžeta samazinājumu, Ventspils brīvostas pārvalde neplāno paaugstināt maksu par ostas pakalpojumiem, vienlaikus turpinot maksimāli daudz līdzekļu ieguldīt ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā - nodrošinot drošus kuģošanas apstākļus un sakārtotus pievedceļus termināļiem un industriālajām zonām.

2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Šogad noslēdzas vairāki vērienīgi infrastruktūras pilnveides projekti - 12.piestātnes celtniecība, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits: Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu ietekmes

LETA, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu un uzņēmumu ietekmes, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš norādīja, ka Ventspils brīvostas pārvalde pārvalda otru lielāko ostu Latvijā - kravu apgrozījums Ventspils ostā ir apmēram 20 miljoni tonnu gadā un tajā strādā vairāk nekā 2000 darbinieku.

"Faktiski Ventspils osta ir mūsu tranzīta sistēmas viens no pamatelementiem, tāpēc jebkādas darbības, kas varētu kaitēt tranzīta plūsmai un arī uzņēmumiem, kas strādā Ventspils ostā un nav saistīti ar [Ventspils mēru Aivaru] Lembergu, mums būtu jāmēģina novērst vai vismaz mazināt," teica satiksmes ministrs.

Viņš arī atzīmēja, ka saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu varētu būt traucēti norēķini par brīvostas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru