Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).

Ar diviem koncertiem pēc kārtas Rīgā 2010. gada 17.aprīlī un 18.aprīlī Arēnā Rīga uzstāsies grupa Metallica. Uzstāšanās paredzēta uz 360 grādu skatuves, un skatītāji varēs baudīt grupas priekšnesumu no visām tās pusēm, informēja koncertaģentūra FBI.

Skatuve atradīsies zāles vidū. «Metallica vēlas jums visiem ieskatīties acīs!» tā grupas solists Džeimss Hetfīlds pamato skatuves risinājumu. Metallica šovam nepieciešamās iekārtas sver 58 tonnas un tās Latvijā tiks nogādātas 13 smagajās automašīnās.

Grupa Latvijā ieradīsies savas pasaules turnejas World Magnetic Tour ietvaros, kuru Metallica uzsāka 2008. gadā. Kopš turnejas uzsākšanas grupa ASV un Eiropā kopā sniegusi jau vairāk nekā 100 koncertus. Sekojot panākumiem, World Magnetic Tour turpināsies arī 2010. gadā. Turneja veltīta grupas jaunākā albuma Death Magnetic popularizēšanai.

Sestdien, 17. aprīlī, uz 360 grādu skatuves, kas novietota Arēna Rīga centrā, koncertu sniedza viena pieprasītākajām grupām pasaulē – Metallica.

Metallica ierašanos neapturēja Eiropā un Latvijā paralizētā gaisa satiksme. Grupa Latvijā ar autobusu un prāmi ieradās no Kopenhāgenas, kur bija devušies pēc sava iepriekšejā koncerta Oslo, un ceļš kopumā prasīja 28 stundas. Džeimss Hetfīlds, Kirks Hemets, Larss Ulrihs un Roberts Truhiljo, atceroties savu uzstāšanos Latvijā pirms diviem gadiem, pauda sajūsmu par iespēju atkal atgriezties un koncertēt šeit, norāda koncertaģentūra FBI.

Metallica Latvijā ieradās savas pasaules tūres World Magnetic Tour 2010 ietvaros. Šī tūre, kas tika uzsākta pirms diviem gadiem, pēc Pollstar.com apkopotajiem datiem ir starp 2009. gada desmit komerciāli veiksmīgākajām turnejām koncertējošo mūziķu vidū.

Uz diviem grupas Metallica koncertiem, kas 2010. gada 17.aprīlī un 18.aprīlī norisināsies Arēnā Rīgā uz 360 grādu skatuves, biļešu tirdzniecība tiek uzsākta šodien, 7. decembrī, plkst. 10.00, informēja koncertaģentūra FBI.

Stāvbiļetes cena ir Ls 30, bet sēdvietas cena - Ls 40. Labākās sēdvietas biļetes cena (LMT Biznesa kluba zonā un atbilstošās vietās pretējā pusē) ir Ls 50.

Metallica koncertos skatuve atradīsies zāles vidū, dodot iespēju apmeklētājiem skatīt grupas priekšnesumu no visām pusēm.

Šī ir arī pirmā reize, kad A klases mūziķi izziņo uzreiz divus koncertus Latvijā.

Db.lv jau rakstīja, ka Latvijā Metallica ieradīsies pasaules turnejas World Magnetic Tour ietvaros. Koncertu biļetes daudzās valstīs tiek izpirktas rekordlielos ātrumos, tā, piemēram, uz diviem Metallica koncertiem Oslo, Norvēģijā 48 000 biļetes tika izpārdotas nepilnas dienas laikā, bet uz uzstāšanos Santjago, Čīlē 10 000 biļetes izpirktas vien dažās stundās.

Koncertaģentūra FBI informēja, ka biļetes uz grupas Metallica koncertu sāks tirgot 17.martā. Uz Metallica uzstāšanos Skonto futbola stadionā 20.jūlijā tirdzniecībā pieejamas būs tikai 29 000 biļetes.

Biļetes uz Metallica koncertu Latvijā iespējams iegādāties, sākot ar 17. martu, no plkst. 10.00 rītā visās Biļešu servisa kasēs un internetā www.bilesuserviss.lv. Biļetes būs nopērkamas arī Piletilevi kasēs Igaunijā un Tiketa kasēs Lietuvā.

Stāvbiļešu cena ir 33 Ls. Sēdvietas maksās 40 Ls, 50 Ls un 70 Ls (atkarībā no attāluma līdz skatuvei).

No trešdienas, 12.marta, plkst. 10.00 tiks uzsākta koncerta biļešu iepriekšpārdošana Latvijas Mobilā Telefona abonentiem (vairāk: www.lmt.lv) un FBI koncertu kluba biedriem. Pirmo 1000 stāvbiļešu akcijas cena būs 25 Ls.

Koncertaģentūra FBI informē: pēc tikšanās ar grupas METALLICA pārstāvjiem koncerta norises vietā Latvijā – Skonto futbola stadionā, koncerta organizatori ir raduši iespēju laist tirdzniecībā papildu biļetes sēdvietās uz METALLICA koncertu, kas norisināsies 20.jūlijā, Db.lv informēja koncertaģentūras FBI preses sekretāre Anda Jansone.

Koncertaģentūras FBI direktore Inga Kadeka skaidro: ''Kā jau ziņots, 30 000 biļetes uz grupas METALLICA koncertu tika izpirktas rekordīsā laikā. Tomēr pieprasījums pēc biļetēm joprojām nav mitējies, tāpēc, tiekoties ar grupas pārstāvjiem koncerta norises vietā un ņemot vērā skatuves izvietojumu, tika saņemta atļauja izmantot sēdvietas, kuras līdz šim tirdzniecībā nebija pieejamas. Pārdošanā laistas papildu biļetes pirmajā rindā visos sektoros visapkārt stadionam (cena 40 Ls, 50 Ls un 70 Ls). Šobrīd pārdošanā pieejamas arī biļetes sānu sektoros A un V (cena Ls 70), kuri atrodas vistuvāk skatuvei, tātad ir ar ļoti labu redzamību. Šāds risinājums dos iespēju biļetes iegādāties tiem, kas to nepaspēja izdarīt iepriekšpārdošanā, kā arī mazinās spekulantu izredzes nopelnīt.''

Svētdien, 20. jūlijā Skonto stadionā norisināsies grupas Metallica koncerts un, kuru koncerta rīkotāji neiesaka ņemt līdzi bērnus un izvairīties no stadiona apkārtnes braucot ar automašīnu.

Grupas uzstāšanos vēros vairāk nekā 30 000 skatītāju un koncerts Rīgā būs vienīgais Metallica koncerts Baltijas valstīs. Koncertaģentūra FBI, bērnus neiesaka ņemt līdzi sakarā ar augsto skaņas līmeni un lielo apmeklētāju skaitu.

Kā norāda aģentūras mārketinga un sabiedrisko attiecību speciālists Kristaps Kārkliņš, 20. jūlijā no plkst. 15.00 līdz pat plkst. 24.00 būs slēgta visa veida transportlīdzekļu satiksme (izņemot operatīvo transportu un iedzīvotāju un uzņēmumu, kas atrodas tālāk minētajās ielās un ielu posmos, transportlīdzekļu piebraukšanu dzīves vietai vai uzņēmumam un transportlīdzekļiem ar speciālām caurlaidēm novietošanai maksas autostāvvietā) Hanzas ielas posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Skanstes ielai, Emīla Melngaiļa ielā, Strēlnieku ielas posmā no Dzirnavu ielas līdz Hanzas ielai, Vesetas ielas posmā no Hanzas ielas līdz Sporta ielai, Antonijas ielas posmā no Emīla Melngaiļa ielas līdz Dzirnavu ielai.

Stāvbiļetes uz Metallica grupas koncertu 17. aprīlī ir izpārdotas, taču vēl pieejamas ir sēdvietas. Uz koncertu 18. aprīlī nopērkamas gan stāvvietas, gan sēdvietas.

Par to informējis koncerta organizatoru FBI pārstāvis Kristaps Kārkliņš, raksta diena.lv.

Metallica koncerti 2010. gada 17. un 18. aprīlī Arēnā Rīgā notiks uz 360 grādu skatuves. Skatuve atradīsies zāles vidū, dodot iespēju apmeklētājiem skatīt grupas priekšnesumu no visām pusēm.

Skatītāju vietas atradīsies visapkārt skatuvei. Stāvbiļetes cena ir Ls 30, bet sēdvietas cena – Ls 40. Labākās sēdvietas biļetes cena (LMT Biznesa kluba zonā un atbilstošos sektoros pretējā pusē) ir Ls 50.

Grupa Latvijā ieradīsies savas apjomīgās pasaules turnejas World Magnetic Tour ietvaros. Metallica šovam nepieciešamās iekārtas sver 58 tonnas un tās Latvijā tiks nogādātas 13 kravas automašīnās.

Koncertaģentūras FBI sniegtā informācija liecina, ka visas 30 000 biļetes uz grupas Metallica koncertu tika izpirktas deviņdesmit minūšu laikā kopš publiskās biļešu pārdošanas uzsākšanas 17. martā. Ieņēmumi no biļetēm uz koncertu pēc aptuveniem aprēķiniem bija 1,07 miljoni LVL.

Db.lv jau informēja, ka Metallica koncerts būs visapmeklētākais ārvalstu mūziķu koncerts Latvijas vēsturē, un ātrums, kādā tika izpirktas koncerta biļetes, arī ir jauns rekords Latvijai.

Koncertaģentūras FBI direktore Inga Kadeka: ''Šāds rezultāts priecē. Gaidījām, ka ažiotāža ap šo koncertu būs liela, bet šāds pārdoto biļešu daudzums tik īsā laika posmā pārspēja visoptimistiskākās prognozes. Tas vēlreiz pierāda, ka Latvija tuvojas Skandināvijas valstu līmenim, kur biļešu pieprasījums uz A klases mākslinieku koncertiem ir milzīgs un tās tiek izpirktas ļoti īsā laikā.''

AS ABLV Bank Likvidācijas komiteja pieņēmusi lēmumu dzēst daļu bankas emitētās parastās un subordinētās obligācijas, kuras atrodas sabiedrības īpašumā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Obligāciju dzēšana tiek veikta saskaņā ar Obligāciju emisijas prospektu noteikumos paredzētām emitenta tiesībām dzēst pirms termiņa sākotnējā izvietošanā nepārdotu vai otrreizējā tirgū iegādātu obligāciju daļu, kā rezultātā tiek samazināts publiskā apgrozībā esošais likvidējamās sabiedrības emitēto obligāciju skaits.

Obligāciju dzēšanai saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likvidējamajā sabiedrībā iecelto pilnvarnieku atļauja.

Obligāciju dzēšana paredzēta 2018.gada 4.jūlijā.

Dzēstas tiks sekojošas obligācijas:

ISIN

Sērija (Programma)

Valūta

Emisijas kopējais apjoms

Nomināls Likvidējamās sabiedrības portfelī

Emisijas kopējais apjoms pēc dzēšanas, mlj eiro

Subordinētās obligācijas

LV0000801124

ABLV SUB USD 180323

USD

20,000,000

8,826,000

11,174

LV0000801173

ABLV SUB USD 270623

USD

20,000,000

18,247,000

1,753

LV0000801181

ABLV SUB EUR 270623

EUR

20,000,000

7,391,100

12,608

LV0000801223

ABLV SUB USD 231023

USD

15,000,000

8,732,700

6,267

LV0000801520

ABLV SUB EUR 271024

EUR

20,000,000

4,826,900

15,173

Parastās obligācijas

LV0000802080

ABLV FXD EUR 110718

EUR

20,000,000

13,655,000

6,345

LV0000802072

ABLV FXD USD 110718

USD

75,000,000

29,597,000

45,403

LV0000802163

ABLV FXD USD 311018

USD

75,000,000

21,019,000

53,981

LV0000802171

ABLV FXD EUR 311018

EUR

20,000,000

13,602,000

6,398

LV0000802239

ABLV FXD USD 270219

USD

75,000,000

10,031,000

64,969

LV0000802247

ABLV FXD EUR 270219

EUR

20,000,000

13,480,000

6,520

LV0000802270

ABLV FXD USD 030719

USD

75,000,000

3,133,000

71,867

LV0000802288

ABLV FXD EUR 030719

EUR

20,000,000

12,733,000

7,267

LV0000802320

ABLV FXD USD 271019

USD

75,000,000

5,005,000

69,995

LV0000802338

ABLV FXD EUR 271019

EUR

20,000,000

9,362,000

10,638

Par 44% krities Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms aprīlī, patēriņš samazinājies par 13%.

Tāpat samazinājusies arī elektroenerģijas cena – vienas megavatstundas (MWh) cena bija 23,52 EUR, kas jau trešo mēnesi ir vēsturiski zemākais rādītājs kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Elektroenerģijas ražošanas apjoma samazināšanās vērojama visos ģenerācijas veidos, izņemot saules elektrostacijas, kuru saražotais apjoms audzis par 72% attiecībā pret martu, tomēr kopējais šo energoavotu devums ir salīdzinoši nebūtisks – tikai 269 MWh.

Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājies par 56% salīdzinājumā ar martu, bet, salīdzinot ar 2019. gada aprīli – krities par 28%.

http://www.db.lv/images/article/2008/07/08/1bb22b6e-66d5-436d-8b22-f81e04c7881d.jpg

Down dibināta 1991. gadā Ņūorleānā un tajā apvienojās slaveno grupu Pantera, Corrosion of Conformity, Crowbar, Eyehategod un Kingdom of Sorrow dalībnieki. Grupu dibināja Pantera vokālists un dziesmu autors Fils Anselmo (Phil Anselmo), Corrosion of Conformity ģitārists Pepers Kīnens (Pepper Keenan), Crowbar un Kingdom of Sorrow ģitārists Kērks Vindsteins (Kirk Windstein) un Crowbar basists Tods Streindžs (Todd Strange), kā arī Eyehategod bundzinieks Džimmijs Bovers (Jimmy Bower). Kopš dibināšanas Down izdevuši trīs studijas albumus.

Šogad Down ir Metallica Eiropas turnejas koncertu galvenie iesildītāji. Klātesošie varēs redzēt grupu Down kā iesildītājus arī koncertā Rīgā, 20. jūlijā Skonto futbola stadionā. Pirms Down uz skatuves kāps otrie iesildītāji – Amerikas smagā metāla grupa Sword.

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, tajā pašā laikā vairāki priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.

Atbalstīts priekšlikums piešķirt Ministru kabinetam (MK) tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem.

Ierobežojumi attiektos uz visu vai kādas konkrētas trešās valsts pilsoņiem, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātajos priekšlikumos.

Deputātu atbalstītie grozījumi paredz, ka MK, izvērtējot termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstī vai koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, izdod noteikumus, kuros nosaka ierobežojumus atļauju izsniegšanai konkrētos gadījumos. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju grozījumi ļaus noteikt ierobežojumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

Pēc zemkopības ministres Laimdotas Straujumas ierosinājuma 19. un 20. martā Briselē Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē tiks izskatīts jautājums par Krievijas lēmumu aizliegt dzīvo liellopu un mazo atgremotāju, kā arī dzīvo cūku importu no visām ES dalībvalstīm, sākot jau ar 20. martu.

Dzīvās cūkas ir ceturtais nozīmīgākais Latvijas lauksaimniecības eksporta produkts uz Krieviju. Kopumā 2011. gadā Latvija uz Krieviju eksportēja 16,3 tūkstošus tonnas dzīvo cūku 14 miljonu latu vērtībā.

Krievija lēmumu par dzīvo lauksaimniecības dzīvnieku importa aizliegumu pamato ar infekciozā Šmalenberga vīrusa izplatības ES risku un nepietiekamas veterinārās kontroles nodrošināšanu. Zemkopības ministrija uzsver, ka ar infekciozo Šmalenberga vīrusu cūkas neslimo un Latvijā Šmalenberga vīruss nav konstatēts.

Latvija jau paudusi bažas par Krievijas lēmumu ar šā gada 20. martu aizliegt dzīvo cūku importu no visām ES dalībvalstīm, pamatojot to ar eksporta prasību pārkāpumiem. Latvija uzskata, ka šāds Krievijas lēmums ir nesamērīgs un nepieņemams, jo pēdējos divos gados Latvija nav saņēmusi nevienu neatbilstības ziņojumu no Krievijas atbildīgajām iestādēm saistībā dzīvu cūku eksportu, bet 2011. gadā ir konstatēti divi nebūtiski pārkāpumi pārtikas produktu eksporta jomā, kas saistīti ar neatbilstībām kravu pavaddokumentos.

Eiropas automašīnu ražotāju asociācijas dati liecina, ka šī gada martā, salīdzinot ar 2007. gada martu, Rietumeiropas valstīs jaunu automašīnu reģistrāciju skaits samazinājies par 10,2%, ziņo Financial Times.

Visvairāk Rietumeiropā samazinājies Toyota tīkotāju skaits. Šī gada martā, salīdzinot ar 2007. gada martu, jaunu Toyota vieglo automašīnu reģistrāciju skaits samazinājies par 16,5%. Otrs visvairāk cietušais ražotājs ir Peugeot - par 13,9% mazāk reģistrētu automašīnu.

Visvairāk pieaudzis jaunu Nissan automašīnu reģistrāciju skaits. Šī gada martā, salīdzinot ar 2007. gada martu, reģistrētas par 37% vairāk Nissan automašīnas. Martā ir palielinājies arī jaunu General Motors un Ford automašīnu reģistrāciju skaits.

http://www.db.lv/images/article/2009/05/29/89d7ebda-866a-4d3a-a099-da8cd8c19109.jpg

DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja:

Mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies par 0.3%, uzrādot pirmo pieaugumu kopš pagājušā gada aprīļa. Tiesa, gada krituma temps gan kļuvis vēl nedaudz straujāks, sasniedzot 29.6%, jo pagājušā gada aprīlī mazumtirdzniecības mēneša pieaugums bija lielāks.

Aprīļa mazumtirdzniecības dati norāda uz zināmu situācijas stabilizēšanos un uzlabošanos nozarē, par ko jau iepriekš signalizēja patērētāju un biznesa pārliecības indeksu rādītāji, kā arī DnB NORD Latvijas Barometra rezultāti, kas pēdējos divos mēnešos uzrādījuši iedzīvotāju noskaņojuma uzlabošanos. Arī EK veidotajā biznesa pārliecības indeksā Latvijai, tāpat kā visai Eiropas Savienībai, jau divus mēnešus fiksēts kāpums, kas lielā mērā saistāms ar noskaņojuma uzlabošanos tirdzniecības sektorā. Tas vedina domāt, ka arī nākamajos mēnešos mazumtirdzniecībā varētu saglabāties pieaugums pret attiecībā pret iepriekšējo mēnesi un gada krituma temps varētu samazināties.

Nedz Eiropā, nedz ASV gada inflācijas līmenis martā neizrādīja nekādas pazīmes par patēriņa cenu pieauguma mazināšanos. Eiropas Savienības (ES) valstu gada inflācija martā sasniedza 3,8%, savukārt ASV - 4%, ziņo International Herald Tribune.

ES gada inflācija martā bija 3,8%, kas ir par 0,3 procenta punktiem vairāk nekā gada inflācija šī gada februārī - 3,5%.

ASV patēriņa cenas šī gada martā, salīdzinot ar 2007. gada martu, palielinājušās par 4%. Savukārt mēneša laikā, salīdzinot šī gada februāri un šī gada martu, cenas palielinājušās par 0,3%.

Ķīnā patēriņa cenu pieaugums šī gada martā, salīdzinot ar 2007. gada martu, palielinājušās par 8,3%.

Pat Japānā, kur nesen vēl bija vērojama deflācija, šī gada martā, salīdzinot ar 2007. gada martu, patēriņa cenas palielinājās par 1%.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2016. gada martā, salīdzinot ar 2015. gada martu, samazinājās par 0,6%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumiem pieauga par 1,6%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada martā, salīdzinot ar 2015. gada martu, bija cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis 2016. gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 0,2%. Būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu bija svaigiem dārzeņiem, augļiem, makaronu izstrādājumiem, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, kartupeļiem un cukuram. Savukārt lētāks kļuva siers un biezpiens, piens, kefīrs, konditorejas izstrādājumi.

2015. gada martā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenas palielinājās par 0,8%. Precēm cenas palielinājās par 1,0%, bet pakalpojumiem par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Savukārt vidējais patēriņa cenu līmenis 2015.gada martā, salīdzinot ar 2014.gada martu, palielinājās par 0,4%

Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām martā bija cenu kāpumam apģērbiem un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, atpūtai un kultūrai, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas cenas palielinājās par 0,4%. Sezonālo faktoru ietekmē cenas kāpušas dārzeņiem un kartupeļiem (+2,4%), galvenokārt gurķiem, saldajiem pipariem un svaigajiem kāpostiem. Toties lētāki palikuši tomāti. Dārgāka kļuva gaļa un gaļas izstrādājumi, maltā kafija, cukurs, siers. Cenas samazinājās pienam un piena produktiem, eļļai un taukvielām, augļiem.

Cenu kāpumu apģērbu un apavu grupā ietekmēja sezonālo izpārdošanu noslēgums un jaunās sezonas preču nonākšana tirdzniecībā. Apģērbiem cenas palielinājās par 9,2%, apaviem – par 12,7%.

2017. gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,15 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 14,3 % vairāk nekā 2016. gada martā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 13,2 % un importa vērtība – par 15,2 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Martā Latvija eksportēja preces 960,2 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,19 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 44,7 % (2016. gada martā – 45,1 %).

2017. gada 1. ceturksnī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 5,76 miljardus eiro – par 609,2 milj. eiro jeb 11,8 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 2,6 miljardus eiro (par 239,1 milj. eiro jeb 10,1 % vairāk), bet importa – 3,16 miljardus eiro (par 370,1 milj. eiro jeb 13,3 % vairāk).

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2017. gada martā, salīdzinot ar 2016. gada martu:

Neskatoties uz klātienes tirdzniecības ierobežojumiem, marta statistikas dati par auto tirdzniecību ir sagādājuši pozitīvu pārsteigumu - vieglo auto tirgus piedzīvojis 35% pieaugumu salīdzinot ar šo pašu mēnesi gadu iepriekš.

Tā liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati. Asociācijas prezidents Andris Kulbergs gan atzīmē, ka kopumā 2021. gada pirmie trīs mēnešu pārdoto vieglo automašīnu skaits ir par 7% mazāks, kā tas bija 2020. gada pirmajā kvartālā.

Vislielākais pieaugums piedzīvots tieši vieglā komerctransporta segmentā, kas salīdzinoši ar 2020 gada martu piedzīvojis par 83% pieaugumu (265 pret 145). Taču pieauguma pamatā ir vairāki lieli korporatīvie darījumi. Auto parkus ar jauniem auto papildinājuši Nacionālie bruņotie spēki, Rīgas namu pārvaldnieks, City bee un VanWorks. Līdz ar to izdarīt secinājumus par ekonomikas strauju atkopšanos būtu pāragri, piebilst A.Kulbergs.

Pirmās Latvijas gurķu ražas šogad ir gaidāmas marta pirmajā pusē, savukārt tomāti - aprīļa vidū, aģentūrai BNS sacīja aptaujātie dārzeņu audzētāji.

Dārzeņu audzētāju kooperatīvās sabiedrības Baltijas dārzeņi valdes loceklis Jānis Bušs aģentūrai BNS teica, ka pirmo gurķu ražu plānots ievākt līdzīgā laika periodā kā pērn. «Marta pirmajā nedēļā mums sākas siltumnīcas saimniecībām pirmā jaunā gurķu raža. Ļoti cerams, ka mums te nebūs tā kā šobrīd viss apmācies un miglains. Gurķiem, lai augtu sulīgi skaisti un zaļi, ir vajadzīga saules gaisma. Cerams, ka saule spīdēs, gurķi būs un ap 5.martu, vēlākais uz 8.martu,» norādīja Bušs, piebilstot, ja turpmākās trīs nedēļas būs apmācies un tumšs laiks, tad gurķi ienāksies vēlāk - ap 12.martu.

Savukārt pirmie tomāti gaidāmi aprīļa sākumā, norādīja Baltijas dārzeņu valdes loceklis.

Absolūtais vairākums (77%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem plāno svinēt Starptautisko sieviešu dienu jeb 8.martu (46% - noteikti plāno un 31% - drīzāk plāno atzīmēt 8.martu).

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, marta sākumā veiktais pētījums.

Piektā daļa (20%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju no 18 līdz 55 gadiem neplāno svinēt 8.martu (15% - drīzāk neplāno atzīmēt un 5% noteikti neplāno atzīmēt 8.martu).

3% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Vairāk nekā puse (57%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 no 55 gadiem uzskata, ka nepieciešams 8.martam – Starptautiskajai sieviešu dienai - piešķirt brīvdienas statusu (35% - uzskata, ka šai dienai noteikti nepieciešams piešķirt brīvdienas statusu; 23% - drīzāk nepieciešams piešķirts brīvdienas statusu).