Mērķis ir parādīt latviešiem, kas ir Japāna, daudzi to vēl nezina, saka konditore Kristīna Čirikala.

SIA Sweet Memory (zīmols Mochi) novembrī svinēs gada jubileju. Izmēģināt dažādus Japānas produktus un nogaršot mochi jau ir iespējams divās kafejnīcās Rīgā – Barona un Skolas ielā. To izveidotāja Kristīna Čirkala stāsta, ka tas nebūtu noticis bez pircēju pamudinājuma. «Tolaik, kad mochi pārdevām internetā, daudzi rakstīja, ka gribētu atnākt, padzert kafiju un apēst šo desertu pie mums,» atceras jaunā uzņēmēja.

Iedvesmu rod ceļojot

Ēdināšana Kristīnai vienmēr ir bijusi ļoti tuva, viņa ir ieguvusi gan konditora, gan pavāra izglītību un strādājusi dažādos konditorejas uzņēmumos. Pēc atgriešanās no ceļojuma uz Japānu viņai dzima doma jaunatvestās idejas un receptes likt lietā, vilināja gan interese pamēģināt radīt Japānā tik populāro desertu, gan doma to piedāvāt citiem. «Tā pasaule man raisīja šoku, arī tas, ko cilvēki ēd. Katru dienu pamēģināju kaut ko jaunu. Tradicionālais deserts Mochi – rīsu mīklas kūciņas – tur ir visur,» stāsta konditore.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", kas nosaka tā dēvētā "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā.

Iecerēts, ka vēlāk šis īpašums tiktu pārdots, lai gūtos ienākumus piešķirtu Ukrainai. Par pārdošanu gan atsevišķi vēl būs jālemj izpildvaras līmenī.

Pieņemtā likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Pēc autoru - Nacionālās drošības komisijas (NDK) - vārdiem, likums nodrošinās, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā "Maskavas namā" notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts "Maskavas nams" kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.

Saistībā ar siltumtīklu rekonstrukciju pabeigšanu 2. oktobrī uz laiku atslēgs siltumenerģijas padevi Krasta ielas rajonā

Laikā no 2. oktobra plkst. 00.00 līdz 3.oktobra, plkst. 6.00 uz laiku atslēgs siltumenerģijas padevi daļai māju Krasta, Ogres, un Maskavas ielu rajonā.

Plānots īslaicīgi atslēgt siltumenerģijas padevi mājām šādās adresēs:

Krasta 84, Krasta 86; Ogres 1, Ogres 8, Ogres 10, Ogres 12, Ogres 14; Maskavas 192, Maskavas 198, Maskavas 198a, Maskavas 208, Maskavas 202, Maskavas 214, Maskavas 216, Maskavas 218, Maskavas 220a, Maskavas 222, Maskavas 222a, Maskavas 222b, Maskavas 222c, Maskavas 224, Maskavas 226, Maskavas 227, Maskavas 237, Maskavas 237a, Maskavas 239, Maskavas 241, Maskavas 243, Maskavas 245, Maskavas 247, Maskavas 255, Zilupes 14, Zilupes 14a, Zilupes 22, Zilupes 24, Zilupes 29, Zilupes 31, Zilupes 33, Indrupes 3, Salacas 16, Salacas 9, Salacas 17, Salacas 19, Salacas 21, Salacas 23, Salacas 27, Salacas 22/1, Salacas 22/2, Salacas 28, Salacas 32, Rītupes 28, Rītupes 30, Rītupes 32, Rītupes 34, Rītupes 43, Rītupes 45.

Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) iesniegusi likumprojektu, kas paredz, ka ēka "Maskavas nams" Rīgā, Marijas ielā 7, pāriet Latvijas valsts īpašumā.

Likuma mērķis esot garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Pēc autoru vārdiem, likumprojekts nodrošinās, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā "Maskavas namā" notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts "Maskavas nams" kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.

Pret Krieviju ieviestās starptautiskās sankcijas ir apgrūtinājušas "Maskavas nama" darbību, taču ne pilnībā to ierobežojušas vai izbeigušas. Valsts drošības dienests konstatējis, ka arī pēc 2022.gada 24.februāra "Maskavas nama" telpas tiek iznomātas personām, kuru darbībā saskatāmas pazīmes, kas liecina par atbalstu Krievijas īstenotajai agresīvajai ārpolitikai. Tā kā Maskavas namā ilglaicīgi izvērstas naidīgas un kaitnieciskas aktivitātes un šādu bīstamu politisko ideju koncentrēšanās apdraud Latvijas valsts drošību un demokrātisko valsts iekārtu, Latvijai ir pienākums aktīvi rīkoties, vēršoties pret šādu aktivitāšu atbalsta vietas pastāvēšanu, teikts likumprojekta anotācijā.

Maskavas forštate vienmēr bijusi kā karsts kartupelis pilsētplānotāju, nekustamo īpašumu darboņu un pašvaldības rokās.

Neatrisinātais Rīgas tuvā centra jautājums. Vieta ar milzu attīstības potenciālu un tomēr pēdējo 30 gadu laikā faktiski bez jaunbūvēm. Pievilcīga, jo atrodas tuvu Rīgas centram, un labi nodrošināta ar sabiedrisko transportu, tomēr tik sarežģīta - vēsturisko notikumu aura, koka apbūves izaicinājumi un Maskačkas garša - iedzīvotāji, kas šajā teritorijā nodarbojas ar dažādiem rūpaliem. Tik krāsaina ir šī Rīgas daļa.

Pirmās ziņas par šo rajonu atrodamas ap 14. gadsimtu, kad to dēvēja par Lastādiju – apzīmējums, kas Hanzas Savienības pilsētās nozīmēja teritorijas saistību ar kuģiem un to kravām. Maskavas forštatē nav sastopamas koka ēkas, kas celtas agrāk par 19.gadsimtu, jo pēc Krievijas imperatora pavēles 1812. gada 24. jūlijā Daugavas labā krasta priekšpilsēta līdz ar citām Maskavas un Sanktpēterburgas piepilsētām tika nodedzināta.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību "Baltic International Bank" noguldītājiem, sākot ar ceturtdienu, 22.decembri, informē FKTK pārstāvji.

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem tiks sāktas septītajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 13.decembra lēmumu.

Baltic International Bank akcionāri nepiekrīt bankas darbības apturēšanai 

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam...

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas noguldītājiem ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Latvijas kredītiestāžu klienti ir valsts aizsardzībā, skaidro FKTK pārstāvji. Valstī izveidotā noguldījumu garantiju sistēma šādā situācijā sniedz risinājumus, kā nodrošināt klientu noguldījumu aizsardzību. FKTK ir nodrošinājusi noguldītāju interesēm atbilstošāko risinājumu un izstrādājusi kārtību, kā tiks organizēta garantētās atlīdzības izmaksas. Garantētās atlīdzības veidā savus noguldījumus saņems 1257 vai 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksu FKTK nodrošinās ar Latvijas Bankas starpniecību, izmantojot Latvijas Bankas informācijas sistēmas, tādējādi nodrošinot pēc iespējas ātrāku un noguldītājiem ērtāku garantētās atlīdzības izmaksu Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā.

Garantēto atlīdzību katram noguldītājam izmaksās vienā nedalītā maksājumā eiro valūtā ar pārskaitījumu uz "Baltic International Bank" noguldītāja vārdā atvērtu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, kura darbojas SEPA ("Single Euro Payments Area") zonā.

"Baltic International Bank" klienti - noguldītāji varēs pieteikt sev pienākošos garantēto atlīdzību, izmantojot "Baltic International Bank" internetbankas sistēmu un iesniedzot garantētās atlīdzības pieteikumu.

Tiem bankas klientiem - noguldītājiem, kuriem nav pieejas tiesību "Baltic International Bank" internetbankai, būs iespēja trijos veidos pieteikt garantētās atlīdzības izmaksu - "Baltic International Bank" darba laikā fiziski ierodoties klātienē bankas telpās - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, vai iesniegt pieteikumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīts uz "Baltic International Bank" e-pasta adresi "[email protected]", vai arī nosūtīt notariāli apliecinātu pieteikumu pa pastu uz "Baltic International Bank" adresi - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, LV- 1050.

Garantētās atlīdzības pieteikumus nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim jāiesniedz Latvijas Bankas telpās tās darba laikā - līdz 30.decembrm (ieskaitot) Latvijas Bankas klientu kasēs Krišjāņa Valdemārā ielā 1B, Rīgā, bet no 2.janvāra Latvijas Bankas jaunajās klientu kasēs Bezdelīgu iela 3, Rīgā.

Saskaņā ar nepilngadīgā noguldītāja likumiskā pārstāvja vai personas, kura sākotnēji atvēra kontu nepilngadīgajam noguldītājam, pieteikumu garantētās atlīdzības izmaksa tiks pārskaitīta uz pieteikumā norādīto kontu, kurš atvērts uz nepilngadīgā vārda citā noguldījumu piesaistītājā un kurā esošo līdzekļu izmantošanas nosacījumi ir līdzīgi tiem, kādi bija noteikti "Baltic International Bank".

FKTK par garantētās atlīdzības (noguldījuma) pārskaitīšanu uz nepilngadīgās personas - noguldītāja kontu citā kredītiestādē nekavējoties rakstiski paziņos nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim.

Vienlaikus saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu FKTK uzlikusi par pienākumu "Baltic International Bank" segt FKTK prasījumu izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā.

Latvijas Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram noguldītājam, kuram ir tiesības uz garantēto atlīdzību. To izmaksā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank". Savukārt 13.decembrī pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību bankā.

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta.

Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Savukārt "Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt FKTK lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu. Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, pavēstīja bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Īres maksa sērijveida dzīvokļiem Maskavas forštatē pēdējo četru gadu laikā ir palielinājusies par 15%, bet iegādes cena par kvadrātmetru – par 31%, liecina nekustamo īpašumu aģentu platformas "Big Bang Realty" un programmatūras un datu analīzes uzņēmuma "D.Vision" pētījums.

Maskavas forštate ir apkaime, ko norobežo Daugava, Aizkraukles virziena dzelzceļš un Dienvidu/Slāvu tilts. Tātad, piemēram, 467. sērijas ēku komplekss, kas atrodas uz rietumiem no Slāvu tilta (tā saucamais “Krasta masīvs”), ir pieskaitāms Maskavas forštatei, taču t/c “Akropole” ir pieskaitāma Ķengaragam. Maskavas forštates apkaime ir diezgan liela (759,4 ha) un nav viendabīgi apbūvēta. Sērijveida daudzdzīvokļu ēkas lielākoties koncentrējas tuvāk tās dienvidaustrumu robežai. Iespējams, tieši tāpēc populārajos sludinājumu portālos teritorijai mēdz piešķirt atsevišķu nosaukumu – “Krasta rajons”, tomēr - tāpat kā “Krasta masīvs” - šie nav oficiālie nosaukumi un Rīgas kartē īstenībā neeksistē.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) nākamnedēļ dosies vizītē uz ASV, kur tiksies ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu, enerģētikas sekretāru Ernestu Monicu un potenciālajiem investoriem, informē Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.

Vizīte ASV notiks no 28.aprīļa līdz 2.maijam, un tās mērķis ir stiprināt abu valstu sadarbību drošības jomā, veicināt politisko dialogu gan ASV nacionālajā līmenī, gan štatu līmenī, kā arī attīstīt sadarbību ekonomikā un stiprināt saiknes ar latviešu diasporu ASV.

Saistībā ar NATO Straujuma ar ASV amatpersonām runās par alianses prioritārajiem stratēģiskajiem jautājumiem, kā arī par ASV spēku klātbūtnes nostiprināšanu Baltijas jūras reģionā.

Viens no vizītes būtiskākajiem mērķiem būs ekonomisko attiecību stiprināšana. Lai gan līdz šim Latvija jau ir daudz paveikusi dialoga stiprināšanā ar ASV, tomēr šīs valsts tirgum ir lielas perspektīvas un abu valstu uzņēmējiem ir neizmantots sadarbības potenciāls. Vizītes laikā puses meklēs iespējas, kā to attīstīt.

Prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu plānots atjaunot šā gada 20. decembrī, kad prāmis Baltic Kristina zem Latvijas karoga varētu doties pirmajā reisā uz Stokholmu. Līdz tam gan prāmis, gan tā apkalpe tiek sagatavota darbam atbilstoši jaunākajiem starptautiskajiem drošības standartiem jūras satiksmes jomā. Rekonstruētais pasažieru - kravu prāmis Baltic Kristina pirmajā reisā no Rīgas Pasažieru ostas uz Frīhamnenas ostu Stokholmas centrā varētu dosies šā gada 20. decembrī. Precīzs prāmja izbraukšanas laiks tiks paziņots decembra sākumā pēc prāmja kustības grafika apstiprināšanas Zviedrijas ostas administrācijā. Līdz šim ir veikta prāmja rekonstrukcija, kas paredzēja nelielu interjera kosmētisko remontu, atsevišķa sēdvietu salona izveide, kā arī papildu augstākā līmeņa kajīšu un kazino telpu ierīkošanu. Patlaban turpinās servisam nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzstādīšana, kā arī prāmja apkalpojošā personāla un ekipāžas apmācības un sagatavošanas darbi eksaminācijai. Prāmim ir 9 klāji, šobrīd tas ir paredzēts 512 pasažieru pārvadāšanai, kuri ceļošanai varēs izvēlēties kādu no 195 dažāda līmeņa kajītēm vai sēdvietu aptuveni 80 pasažieriem speciāli ierīkotā sēdvietu salonā. Prāmis nodrošina arī iespēju vienā reisā pārvadāt līdz 50 vieglajām automašīnām un līdz 30 kravas treileriem vai autobusiem. Baltic Kristina no Rīgas uz Zviedriju varētu doties trīs reizes nedēļā – pirmdienās, trešdienās un piektdienās, bet plānotais brauciena ilgums ir 17,5 stundas. Prāmja kustības grafiks ir izveidots tā, lai nodrošinātu ceļotājiem iespēju katru otro nedēļu pavadīt nedēļas nogali Stokholmā vai Rīgā. Plānotās Baltic Kristina pārvadājumu cenas Pasažieru biļešu cenas būs atkarīgas no izvēlētās kajītes klases, kā arī brauciena laika. Speciālie piedāvājumi būs pieejami ģimenēm un pasažieru grupām ar autotransportu, kā arī vienas dienas vai nedēļas nogales ceļojumam (kruīzam) uz Stokholmu vai Rīgu. Atlaides biļetēm varēs saņemt studenti, bērni, pensionāri, cilvēki ar invaliditāti un pasažieru grupas (no 10 personām). Bezmaksas brauciens sēdvietu salonā paredzēts bērniem līdz 5 gadu vecumam. Lētākā brauciena biļete tiks piedāvāta sēdvietu salonā. Biļete vienai personai maksās tikai Ls 20 vienā virzienā, bet abos virzienos Ls 40. Pasažieru grupām, kam paredzētas atlaides, biļetes cena būs Ls 18 braucienam vienā virzienā un Ls 36 - abos. RJL plāno, ka sēdvietu salons būs populārs aktīvo tūristu un studentu vidū. RJL piedāvās trīs klašu kajītes. Lētākā biļete kajītē vienā virzienā maksās tikai Ls 25 vienai personai, bet abos virzienos - Ls 49. Tas ir piedāvājums trīsvietīgajā C klases kajītē. Vidējās (B) un augstākās (A) klases kajītēs ir tualete un duša, un tās ir izvietotas uz 5. un 7. klāja. To biļešu cenu amplitūda braucienam vienā virzienā ir no Ls 40 līdz Ls 50, bet abos virzienos no Ls 70 līdz Ls 85. Automašīnas pārvadājumu cena būs Ls 35 vienā virzienā un Ls 60 abos. Papildu pasažieru un autotransporta pārvadājuma cenai ir jāmaksā arī ostas nodeva Ls 1,50 (vienā virzienā). Izstrādāti arī kravu pārvadājumu tarifi. Kravas treilera pārvadājuma cena būs atkarīga no treilera tipa un garuma. Ir paredzēti speciālie piedāvājumi treileru regulārajiem pārvadājumiem gan ar, gan bez kravas. Prāmja biļešu rezervēšanu un iegādi, kā arī kravu pārvadājumu pakalpojumu noformēšanu plānots uzsākt decembra sākumā RJL biļešu tirdzniecības kasēs. Avots:A/s Rīgas jūras līnija

Turpinot iesākto sadarbību, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss šī gada 8. un 9.aprīlī dosies oficiālā vizītē uz Vologdas apgabalu, Krievijas Federācijā. Vizītes ietvaros Latvijas delegācija tiksies ar vietējām amatpersonām, parakstīts vienošanos par sadarbību un tiksies ar apgabala uzņēmējiem, liecina sniegtā informācija medijiem.

8.aprīlī paredzēta A.Matīsa vizīte Čerepovecā, kuras ietvaros EM valsts sekretārs tiksies ar pilsētas mēru O.Kuvšiņņikovu un Domes pārstāvjiem, kā arī ar Čerepovecas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras pārstāvjiem. Vizītes ietvaros A.Matīss ar delegāciju apmeklēs rūpniecības uzņēmumu a/s Severstaļ un tiksies ar pilsētas uzņēmējiem.

9.aprīlī notiks Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vizīte Vologdā, kuras laikā tiks parakstīta Vienošanās par ekonomisko sadarbību starp Krievijas Federācijas Vologdas apgabalu un Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju.

Noslēgtā vienošanās būšot nozīmīgs solis savstarpējās sadarbības aktivizēšanai un pavēršot plašākas iespējas ekonomisko un tirdzniecības sakaru turpmākai veicināšanai. Latvija ar Vologdas apgabalu paredz apmainīties ar ekonomisko informāciju, veidot kontaktus un organizēt savstarpējo tirdzniecību veicinošus pasākumus. Perspektīvākās sadarbības nozares starp Latviju un Vologdu ir metalurģija, metālapstrāde, kā arī mežu, tekstila un pārtikas nozares.

"Baltic International Bank" klientiem garantētajās atlīdzībās līdz šim ir izmaksāti 12,976 miljoni eiro, informē Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā informē, ka līdz piektdienas, 13.janvāra, dienas beigām noguldījumus garantētās atlīdzības veidā bija saņēmis 461 "Baltic International Bank" noguldītājs.

No visiem noguldītājiem, kuri līdz šim ir saņēmuši garantēto atlīdzību, 71,8% ir iekšzemes klienti.

Jau vēstīts, ka 22.decembrī sākās garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības veidā noguldījumus saņems 1257 bankas klienti jeb 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda, un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Pārstāvniecība Zviedrijā (Stokholmā)

Pārstāvniecību vada Guntis Rubīns

MIO (otra lielākā mēbeļu tirdzniecības ķēde aiz IKEA) sākusi sveču eksportu no Latvijas ražotāja, kā arī paneļmāju eksportu. Latvijas uzņēmumi, kas Zviedrijā piedalījās dažādās marketinga aktivitātēs pagājušā gada beigās š.g. sākumā ir uzsākuši jaunus eksporta projektus - Primekss, Arčers, UPB, vairāki pārtikas pārstrādes uzņēmumi - projekta Go Sweden dalībnieki.

Pārstāvniecība turpina sadarbību ar General Motors (SAAB Automobile). Divi Latvijas uzņēmumi ir sākuši strādāt pie specialā autobūves sertifikāta TS 16949 iegūšanas, kas ir priekšnoteikums kļūšanai par tiešo piegādātāju autoražotājiem.

Turpinot Jūrmalas pilsētas domes sadarbību ar sadraudzības partneriem ārzemēs, jūnija sākumā Jūrmalā risināsies Maskavas dienas, kas paredz gan kultūras programmu, gan amatpersonu un uzņēmēju tikšanās, biznesa portālu Db.lv informēja Jūrmalas pilsētas dome.

2007.gada martā tūrisma gadatirgus MITT 2007 ietvaros, kur Latvijas stendā tika pārstāvēta arī Jūrmalas pilsēta, pašvaldības pārstāvji tikās ar Maskavas Dienvidrietumu apgabala prefektūras pārstāvjiem, lai pārrunātu Maskavas dienu Jūrmalā organizatoriskos jautājumus.

Maskavas dienas Jūrmalā plānots rīkot no 2007.gada 6. līdz 8. jūnijam. Pasākumu ietvaros notiks oficiālas Jūrmalas pilsētas domes un Maskavas Dienvidrietumu apgabala administrācijas tikšanās, kurās tiks pārrunāta līdzšinējā sadarbība, īstenotie projekti un nākotnes vīzijas.

Programmā tiks iekļauti kultūras pasākumi - koncerts, izstāde, kurā tiks atspoguļota Maskavas dienvidrietumu apgabala vēsture un šodiena, kā arī turpmākā attīstība, lai Jūrmalas iedzīvotāji un viesi iepazītos ar vienu no Jūrmalas sadarbības partneriem Krievijā.

Tiesām nosūtīta informācija par Baltkrievijas un Krievijas valsts struktūrām piederošām sanatorijām "Belorusija" un "Jantarnij bereg" Jūrmalā, lai iesaldētu viņu finanšu aktīvus, trešdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Tiesu administrācija lūgusi tiesai izvērtēt divu sanatoriju nekustamo īpašumu iesaldēšanu Jūrmalā. Sanatorija "Belorusija" pieder Baltkrievijai Prezidenta lietu pārvaldes personā un līdz ar to faktiskais kontrolētājs ir sankcionētais prezidents Aleksandrs Lukašenko.

Savukārt sanatorija "Jantarnij bereg" ir Krievijas Prezidenta lietu pārvaldes "Atveseļošanas kompleksa "BOR"" filiāle, tātad kontrolētājs ir prezidents Vladimirs Putins.

Abas sanatorijas iekļautas arī Uzņēmumu reģistra ar sankcijām saistīto juridisko personu sarakstā.

Jau vēstīts, ka Tieslietu ministrija (TM) ir nolēmusi iesaldēt arī "Maskavas nama" aktīvus, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijā sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K).

No pirmdienas, 27. oktobra, tiks atvieglota satiksmes plūsma Maskavas ielā posmā no Ķengaraga ielas līdz Glūdas ielai virzienā uz pilsētas robežu.

Minētajā posmā SIA Rīgas luksofors uzstādīs ceļa zīmes, kas aizliedz transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt uz šīs ielas labās malējās brauktuves, Db.lv informē Rīgas domes Satiksmes departamenta preses sekretārs Mareks Ivans.

Maskavas ielā šobrīd šādā braukšanas virzienā ir trīs braukšanas joslas. Taisni, pilsētas robežas virzienā braucošie transportlīdzekļi un sabiedriskais transports pārsvarā iekārtojas tikai vidējā braukšanas joslā, vairojot satiksmes sastrēgumus pat uz Krasta ielas.

Lai atslogotu satiksmes plūsmu uz Krasta ielas un Maskavas ielas, tiks aizliegts transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt uz Maskavas ielas labās malējās braukšanas joslas virzienā uz pilsētas robežu posmā no Ķengaraga ielas līdz Glūdas ielai, pagarinot apstāšanās un stāvēšanas aizlieguma zonu, kas šobrīd darbojas no Slāvu ielas līdz Ķengaraga ielai. Šādas satiksmes organizācijas izmaiņas ļaus taisni braucošajiem izmantot labo malējo braukšanas joslu savā iecerētajā braukšanas virzienā no pilsētas centra uz Ķengaragu.

11.09.2007.

Plkst.14.00

Darba Kārtība:

1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā

2. Par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu peldbaseinu izmantošanas maksas noteikšanu

3. Par pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanu Rīgā, Pārslas ielā 16

4. Par izmaiņām Rīgas bāriņtiesas sastāvā un grozījumiem Rīgas domes 13.09.2005. lēmumā Nr.387 "Par Rīgas bāriņtiesas sastāvu"

5. Grozījumi Rīgas domes 21.02.2006. saistošajos noteikumos Nr.40 ''Par pašvaldības palīdzību audžuģimenei ''

6. Grozījumi Rīgas domes 25.10.2005. saistošajos noteikumos Nr.26 "Par svētku pabalstu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"

Kaut arī Maskavā pārtikas pietiek, tās piegāžu apjomus no Latvijas iespējams palielināt nevis par tik un tik procentiem, bet vairākas reizes, pēc tikšanās ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC) paziņoja Maskavas mērs Jurijs Lužkovs, kurš ieradies vienas dienas vizītē Rīgā.

«Maskavā pārtikas tirgus ir pietiekams, katru dienu maskavieši patērē 32 –34 tūkstošus tonnu pārtikas, bet tajā jānotiek diversifikācijai – nevar orientēties uz vieniem un tiem pašiem piegādātājiem. Tad uzreiz ir monopols. Sadarbojoties ar daudziem piegādātājiem, izdodas noturēt normālas cenas,» teica J.Lužkovs, ziņo diena.lv. Maskavas valdībā ar pārtikas jautājumiem nodarbojas divi departamenti – viens regulē iepirkumus vairumā, otrs sadarbojas ar mazumtirdzniecības tīkliem. J.Lužkovs arī norādīja, ka maskavieši pie Latvijas pārtikas esot pieraduši un uzskata to par kvalitatīvu. Taču Maskavas mērs tieši neatbildēja, vai pārtikas piegāžu palielināšanās no Latvijas varētu būt saistīta ar Rīgas markas projektu.

9:00 Saeimas Eiropas lietu komisijas sēde.

Par Latvijas pozīciju Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē, kas notiks šī gada 13.jūlijā Briselē.

10:00 Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes sēde.

10:00 tieslietu ministrs Mareks Segliņš apmeklēs Valsts tiesu ekspertīžu biroju, bet 11:00 Juridiskās palīdzības administrāciju, lai pārrunātu šo iestāžu darba organizāciju samazināta finansējuma apstākļos.

11:00 Rīgas domes prezidija zālē Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs tiksies ar Maskavas valdības delegāciju, kuru vadīs Maskavas valdības ministrs Vladimirs Mališkovs.

13:00 Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs tiksies ar izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi.

Rīt, 7. decembrī Tautas partijas frakcijas deputāti tiksies ar iedzīvotājiem reģionos, liecina sniegtā informācija medijiem.

Frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis apmeklēs Valmieru, kur pēc Latvijas – Austrālijas kopuzņēmuma Valpro Corp uzaicinājuma apskatīs rūpnīcu. Kučinskis iepazīsies ar rūpnīcas darbu un tiksies ar uzņēmuma vadību un administrācijas pārstāvjiem. Uzņēmuma galvenā darbības nozare ir metālapstrāde. Rūpnīcā tiek izgatavoti ugunsdzēsības aparāti un degvielas kannas.

Juris Dalbiņš plkst. 10.00-10.45 piedalīsies telefonakcijā Madonas laikrakstā Stars un atbildēs uz lasītāju jautājumiem. Plkst. 11.10 Dalbiņš apmeklēs Cesvaines vidusskolu un tiksies ar Cesvaines domes priekšsēdētāju Vilni Špatu un skolas direktoru Didzi Bauni. Tikšanās laikā tiks pārrunāti risinājumi, kā finansiāli atbalstīt skolu. Plkst. 12.00 deputāts viesosies Cesvaines internātskolā.

Maskavas valdība plāno 2012. gada pirmajā pusgadā izsolē pārdot tai piederošās Jelgavas autobusu rūpnīcas SIA Amo plant daļas par sākumcenu 21 miljons eiro (14,7 miljoni latu), ziņo Krievijas portāls Marker.ru.

Amo Plant vadība portālam uzsvērusi, ka neviens investors šādu summu nemaksās un uzņēmuma maksimālā vērtība patlaban neesot lielāka par pieciem miljoniem eiro (3,5 miljoniem latu).

«Pagaidām neviens no investoriem nav izrādījis interesi par rūpnīcas akciju iegādi. Ja investors arī parādītos, tad, visticamāk, cena būs krietni zemāka par to, ko vēlas Maskavas valdība. Tas ir saistīts ar to, ka rūpnīca vēl tikai sāk savu darbību un pagaidām var vērtēt tikai īpašuma kompleksu, nevis visu biznesu kopumā,» portālam norādījis Amo Plant izpilddirektors Aleksejs Maslovs.

Amo Plant vadība piedāvājusi Maskavas valdībai citu variantu, raksta Marker.ru. Tuvākajā akcionāru sapulcē varētu lemt par papildu akciju emisiju 12,5 miljonu eiro (8,75 miljonu latu) apmērā. Ja Maskavas valdība atteiksies no pirmpirkuma tiesībām, tad tās pāries pie citiem akcionāriem, kuri var šīs tiesības izmantot. Tādā gadījumā Maskavas valdības daļa uzņēmuma pamatkapitālā samazināsies no 96% līdz 73%.

Tieslietu ministrija (TM) ir nolēmusi iesaldēt arī "Maskavas nama" aktīvus, 6.aprīlī Saeimas Pieprasījumu komisijā sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K).

"Maskavas nams", kas atrodas Rīgā, Marijas ielā 7, tiek pozicionēts kā kultūras un biznesa centrs. Iestādes izveidi un uzturēšanu finansējusi Maskavas mērija. Projekta ierosinātāji 2001.gadā bija tā laika Maskavas mērs Jurijs Lužkovs un toreizējais Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Udaļcovs. Nama svinīgā atklāšana notika 2004.gada maijā.

Šobrīd "Maskavas namā" pamatā tiek rīkotas izrādes, kinoseansi un citi kultūras pasākumi, kas pārsvarā orientēti uz krievu valodā runājošu publiku.

Pašlaik Latvijā sankciju dēļ iesaldēto, ar Krievijas personām saistīto nekustamo īpašumu vērtība pārsniedz 100 miljonus eiro, tomēr ir sagaidāms, ka iesaldēto īpašumu vērtība varētu pieaugt, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem pauda tieslietu ministrs.

#Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts.

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts. Uzdevums nav vienkāršs, par ko varētu liecināt tas, ka ministrs vairs nerunā par stratēģiskā investora piesaisti, bet, iespējams, uz valdību virzīs finanšu investora piedāvājumu.

Daudzi igauņi un lietuvieši mūs apskauž par Air Baltic un Rīgas kā Baltijas avio nozares centru, tomēr uzņēmuma uzturēšana ir prasījusi lielus valsts līdzekļus, jo īpaši pēc B. Flika atstātā «mantojuma», ar kura sekām uzņēmums cīnās vēl šodien.

Valsts pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumā Air Baltic ir ieguldījusi apmēram 220 miljonus eiro: no 2010. līdz 2012. gadam tika veiktas ap 140 miljonu eiro valsts investīcijas, ieskaitot LVRTC iegādātās 0% obligācijas un divus kapitalizētus valsts aizdevumus, bet 2015. gada nogalē valsts ieguldīja vēl 80 miljonus eiro kopā ar Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.

Ministru prezidents Andris Bērziņš ir saņēmis vēstuli no Rīgas brīvostas pārvaldes. Atsaucoties uz Rīgas brīvostas valdes lēmumu, tā lūdz valsts finansu palīdzību a/s «Rīgas jūras līnija» iecerei - iegādāties prāmi «Baltic Kristina», kādreiz sauktu par «Iļjič», par summu līdz 5.5 miljoniem ASV dolāru. Tā kā vēstulē neesot minēti argumenti, kāpēc 27 gadus vecā «Baltic Kristina» jeb «Iļjič» iegādē nepieciešama valsts līdzdalība, tad Ministru prezidents ir nosūtījis rezolūciju Rīgas Domes priekšsēdētājam un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājam G. Bojāram sagatavot un iesniegt precīzu informāciju par prāmja «Max Mols», kurš līnijā Rīga -Stokholma kursēja līdz šā gada 18. septembrim, izmaksām, zaudējumiem vai peļņu, kā arī biznesa plānu jaunajam kuģim. Savu viedokli par šo ieceri ir uzdots sagatavot arī Satiksmes ministram A. Gorbunovam un Finansu ministram G. Bērziņam. «Baltic Kristina» jeb «Iļjič» pirms vairākiem gadiem jau ir kursējis līnijā Rīga – Stokholma. Toreiz tas bija privātuzņēmēju projekts, kam tika piešķirtas ostas maksu atlaides, norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā .