2019. gadā ārvalstu ceļotāji 8,3 milj. reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 7,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Ceļotāju izdevumi pieauga par 7,2 % un sasniedza 806,3 milj. eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tādējādi 2019. gadā Latvijā sasniegts augstākais ārvalstu ceļotāju skaits un izdevumu apjoms.

2019. gadā vienas dienas ceļotāju braucienu jeb robežšķērsojumu skaits pieauga par 9,9%, sasniedzot 6,4 miljonus, izdevumi – par 14%, sasniedzot 268,1 miljonu eiro.

Visvairāk pieauga vienas dienas ceļotāju skaits no Ukrainas – par 93,4% (175,7 tūkst.), Krievijas – par 36,2% (626,3 tūkst.) un Baltkrievijas – par 32,4% (246,3 tūkst.). Par 3,7% pieauga arī vidējais izdevumu apjoms vienas dienas braucienā – 41,8 eiro.

Lai arī 48,5% vienas dienas ceļotāju Latvijā uzturējās tranzīta nolūkā, izdevumu struktūrā viņu izdevumi veidoja 17,1%. No kopējiem vienas dienas ceļotāju izdevumiem vislielāko īpatsvaru (52,3%) veidoja ceļotāju izdevumi, kas ieradās iepirkšanās nolūkā.

2015. gadā Latviju apmeklēja 6,8 miljoni ārvalstu ceļotāju, un to skaits salīdzinājumā ar 2014. gadu audzis par 9,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pērn ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā, neieskaitot transporta izdevumus, bija 742,2 miljoni eiro – par 73,7 miljoniem eiro jeb 11% vairāk nekā 2014. gadā.

Visvairāk Latviju apmeklēja ārvalstu ceļotāji no Lietuvas (38,6%), Igaunijas (19,4%), Krievijas (8,3 %) un Zviedrijas (4,9%).

30,3% no ārvalstu ceļotājiem apmeklēja Latviju atpūtas nolūkos, 16,2% viesojās pie draugiem vai radiniekiem, bet 11,7% ieradās darījumu braucienā. Visvairāk ceļotāju (67,5%) ieceļoja Latvijā ar sauszemes transportu, 26,2 % – ar gaisa transportu, 5,1 % – ar jūras transportu un tikai 1,3 %, izmantojot dzelzceļu.

2015. gadā 2 miljoni ārvalstu ceļotāju uzturējās Latvijā ilgāk par vienu dienu, turklāt trešdaļa (33,5%) no tiem apmeklēja Latviju pirmo reizi. Pērn ārvalstu vairākdienu ceļotāji iztērēja 540,8 milj. eiro, kas ir par 4,6% vairāk nekā 2014. gadā. Šie ceļotāji Latvijā uzturējās vidēji 4 diennaktis (2014. gadā – 4,2 diennaktis) un dienā iztērēja vidēji 66,3 eiro (par 0,30 eiro mazāk nekā gadu iepriekš). Visilgāk Latvijā uzturējās vairākdienu ceļotāji no ASV (8,7 naktis), Īrijas (8,6 naktis), Apvienotās Karalistes (6,9 naktis) un Krievijas (6,8 naktis).

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājaslapā internetā ievietotā informācija, pārvalde ir veikusi kārtējo valsts robežu šķērsojošo personu izlases veida apsekojumu robežkontroles punktos. Aptaujāti tiek gan Latvijas iedzīvotāji, kuri atgriežas no ārzemēm, gan ārzemju ceļotāji, kuri dodas prom no Latvijas.

LATVIJAS CEĻOTĀJI ĀRZEMĒS

Robežu šķērsojošopersonu izlases veida apsekojuma rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāji 2007. gadā kopumā šķērsojuši valsts robežu 3.4 milj. reižu, kas ir par 8% vairāk nekā 2006. gadā. Eiropas Savienības valstis pagājušajā gadā apmeklēja 80% ceļotāju, tai skaitā Lietuvu - 37% un Igauniju - 15%. Uz NVS valstīm bija devušies 15% Latvijas iedzīvotāju, uz Krieviju - 11%.

No visiem Latvijas ceļotājiem, kas 2007.gadā apmeklējuši ārvalstis, 27% bija devušies atpūsties, 26% - apmeklēt draugus un radiniekus, 15% - kārtot biznesa darījumus, bet 14% kā ceļojuma iemeslu minēja iepirkšanos. Pēdējo gadu laikā pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas kā galveno ārzemju ceļojuma motīvu nosauc atpūtu. Piemēram, ja 1996. gadā atpūsties uz ārzemēm devās 6% ceļotāju, tad 2007.gadā - jau 27%.

Pagājušajā gadā nedaudz pieaudzis ārvalstu ceļotāju skaits un viņu izdevumi Latvijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Ārvalstu ceļotāji pērn 5,6 miljonus reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 0,6% vairāk nekā 2011.gadā. Ceļotāju skaita nelielo pieaugumu ietekmēja pasažieru apgrozības samazinājums lidostā Rīga un nelielais ceļotāju skaita pieaugums pārējos transporta veidos.

Pērn ārvalstu ceļotāji mūsu valstī iztērēja 383,6 miljonus latu, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2011.gadā. Visvairāk Latvijas apmeklējuma laikā tērējuši vairākdienu ceļotāji no Krievijas, atstājot 63,2 miljonus latu. Tūristi no Zviedrijas Latvijā iztērējuši 40,1 miljonus latu, no Vācijas – 30,3 miljonus latu, no Norvēģijas – 25 miljonus latu, no Lietuvas – 19,6 miljonus latu, bet no Lielbritānijas – 17,5 miljonus latu. Ceļotāji Latvijā uzturējušies vidēji 4 diennaktis.

2008. gadā Latviju apmeklējuši 5.5 miljoni ārvalstu viesu, kas ir par 5% vairāk nekā 2007. gadā, leicina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ārvalstu ceļotāji Latvijā iztērējuši 403 milj. Ls, kas ir par 65 milj.Ls vairāk nekā 2007.gadā (šajā summā neietilpst ceļa izdevumi, izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā, kā arī kapitālieguldījumi). Visvairāk naudas Latvijā tērējuši ceļotāji no Lietuvas (75 milj. Ls) un Vācijas (42 milj. Ls). Vidēji dienā ceļotāji tērējuši 51 Ls, savukārt tie valsts apmeklētāji, kuri bija apmetušies pie radiem un draugiem, dienas laikā izdeva vidēji 25 Ls.

Lielākā daļa ārvalstu ceļotāju bijuši kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – iedzīvotāji. No Eiropas Savienības valstīm ieradās 86% ārvalstu ceļotāju un NVS valstīm – 10%.

Pēc apsekojuma datiem 22% ārvalstu ceļotāju Latvijā ieradušies tikai caurbraucot (tranzītā). Brīvdienu pavadīšanu Latvijā kā galveno ceļojuma iemeslu minējuši 31% ārvalstu ceļotāju, draugu un radu apmeklējumu – 13% ārvalstu ceļotāju, kā arī darījumu kārtošanu – 16%, bet 9% ārvalstu ceļotāju kā savu ceļojuma iemeslu minēja iepirkšanos.

Latvijas tūrisma firmas izstrādā specpiedāvājumus trešo valstu tūristiem, lai piesaistītu lielāko daļu Šengenas zonas apmeklētāju.

Pašreizējā Latvijas tūrisma industrijas vīzija ir piesaistīt lielu daļu potenciālo NVS un Āzijas valstu ceļotgribētāju uz Latviju kā sava ceļojuma sākumpunktu. Galvenais «ierocis» cīņā par tūristiem varētu kļūt Rīgas lidosta un aviobiļešu piedāvātās cenas. Tiesa, šobrīd problēmas var radīt augošās cenas, kas neatbilst tūrisma pakalpojumu kvalitātei.

Strādā kopīgi

Lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters uzsver, ka gan airBaltic, gan lidosta, gan Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) plāno strādāt kopīgi, lai mērķus realizētu. TAVA direktors Uldis Vītoliņš, kura vadītā organizācija šobrīd uzņemoties tādas kā koordinatora funkcijas un mudina tūrisma nozarē iesaistītās kompānijas sadarboties un piedāvāt dažādus specpakalpojumus potenciālajiem NVS tūristiem, norāda, ka bez airBaltic specpasākumus un koordinētas darbības veic arī kuģošanas kompānija Tallink, viesnīcu ķēdes u.c. tūrisma nozarē iesaistītas kompānijas un struktūras. «Vīzija ir tāda, ka mēs vēlamies izveidot Latviju par tūrisma centru, no kura tālāk plānot un doties ceļojumā pa visu reģionu,» uzsver U. Vītoliņš. Latvijas pirmais mērķis šobrīd esot aizsteigties priekšā kaimiņvalstīm Lietuvai un Igaunijai un nodrošināt labākās pozīcijas NVS valstu tūristu piesaistīšanai, jo arī mūsu kaimiņvalstīm iestāšanās Šengenā sniegs līdzīgas priekšrocības cīņā par tūristiem. «Mums arī tīri ģeogrāfiski ir priekšrocības - esam Baltijas reģiona pašā vidū un Rīga ir kā radīta, lai kļūtu par tūrisma plūsmas centru,» uzsver U.Vītoliņš.

2014. gadā ārvalstu ceļotāju skaits audzis par 7,3% salīdzinājumā ar 2013. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ārvalstu ceļotāji 6,2 milj. reizes šķērsoja Latvijas robežu, valstī iztērējot 668,5 milj. eiro - par 60,2 milj. eiro jeb 9,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Latviju visvairāk apmeklēja ārvalstu ceļotāji no Lietuvas - 35,6%, Igaunijas - 19,0%, Krievijas - 10,0% un Zviedrijas - 6,7%.

2014. gadā ārvalstu vairākdienu ceļotāji Latvijā uzturējās vidēji 4,2 diennaktis un iztērēja 516,9 milj. eiro, kas ir par 7,4% vairāk nekā 2013. gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājies vairākdienu ceļotāju skaits no Vācijas par 36,4%, no Polijas - par 35,8%, no Lietuvas - par 26,7% no Igaunijas - par 23,7% un Apvienotās Karalistes - par 22,3%. Lai arī ceļotāju skaits no Krievijas turpināja pieaugt, tomēr pieauguma temps ir samazinājies no 22,0% līdz 4,5%, salīdzinot ar 2013. gadu.

44,0% ārvalstu ceļotāju kā apmeklējuma iemeslus minēja atpūtu, 29,5% draugu vai radinieku apmeklējumu un 21,2% - darījumu kārtošanu. No visiem vairākdienu ceļotājiem 34,4% Latviju apmeklēja pirmo reizi.

2017. gadā ārvalstu ceļotāji 7,7 milj. reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 13,7 % vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Pērn ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 milj. eiro – par 46,7 milj. eiro jeb 7,2 % vairāk nekā 2016. gadā.

2017. gadā Latviju apmeklēja 1,9 milj. ārvalstu vairākdienu ceļotāji, kas ir par 8,7 % vairāk nekā 2016. gadā, un, iztērējot par 12,5 % jeb 533.9 milj. eiro vairāk. Kopējais pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 1,0 %, sasniedzot 8,9 milj. nakšu. Savukārt vidējais viesu uzturēšanās ilgums bija 4,5 naktis, kas ir par 0,4 diennaktīm mazāk nekā 2016. gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ievērojami palielinājās ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits no Apvienotās Karalistes (par 95,7 %), kā arī pieauga vairākdienu ceļotāju skaits no Vācijas (31,8 %), Krievijas (9,3 %) un Zviedrijas (7,3 %). Samazinājās ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits no Igaunijas (par 27,1 %), Lietuvas (19,8 %) un Baltkrievijas (15,3 %).

Aizgājušā gada tūrisma nozares tendences un pasaules ekspertu prognozes liecina par izmaiņām ceļošanas ieradumos - iezīmējot gan ceļotāju arvien drosmīgāku atgriešanos pasaules izziņā, gan izmaksu turpmāku paaugstināšanos.

ES COVID digitālā sertifikāta stāšanās spēkā tika stabilizējusi ceļošanas noteikumus, iedrošinot arvien vairāk cilvēku pārdomātai ceļošanai. Pasaule ir pielāgojusies jaunajai ceļošanas realitātei, ieviešot tūrisma nozarei obligātus drošības un higiēnas protokolus, kas arī veicina tūristu atgriešanos pasaules izzināšanā. Tāpat svarīgi, ka arī apdrošināšanas kompānijas un bankas ir pielāgojušās šīm izmaiņām un piedāvā īpašas COVID-19 apdrošināšanas polises.

Palielinās pieprasījums pēc tūroperatoru plānotiem ceļojumiem

Pandēmijas laikā vairāk cilvēku savu ceļojumu plānošanu uztic ceļojumu rīkotājiem, nekā plāno paši. Šī tendence turpināsies arī 2022. gadā, jo tūroperatori uzņemas daudz dažādu risku, nodrošina elastīgus nosacījumus ceļojumu plānu maiņai, ir pienākums atdot ceļotājiem naudu, ja ceļojumu pabeigt objektīvu iemeslu dēļ nebūtu iespējams. Tūroperatoriem ir arī obligātā garantijas apdrošināšana, kas ir viens no svarīgākajiem drošības pasākumiem ceļotāju interešu aizsardzībai.

Tūrisma nozares atpazīstamībai (mārketinga aktivitātēm), kā arī darījumu un pasākumu tūrisma līdzfinansēšanai, Ekonomikas ministrija (EM) ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda ietvaros paredzējusi atbalstu 20 miljonu eiro apmērā, informē EM.

Papildus atbalsts plānots publiskās infrastruktūras sakārtošanai, kultūras un dabas tūrisma produktu attīstībai, dabas dziedniecisko resursu izpētei, klasteru darbībai un citām aktivitātēm.

Veicinot Latvijas tūrisma nozares ilgtspējīgu attīstību un palielinot Latvijas tūrisma produktu konkurētspēju ārvalstu tirgos, EM sadarbībā ar profesionālajām un reģionālajām tūrisma nozares apvienībām ir izstrādājusi Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam, kas apstiprinātas šā gada 1. jūlija Ministru kabineta sēdē.

«Latvijas tūrisma nozare pēdējos gados ir strauji attīstījusies, to katrs var ieraudzīt, piemēram, pastaigājoties pa Vecrīgu un vērojot tūristu grupas. Diemžēl tūristu grupas un arī atsevišķie ceļotāji brauc pie mums pārsvarā vasaras sezonā, tāpēc viens no svarīgākajiem tūrisma industrijas uzdevumiem ir mazināt šo sezonalitātes iezīmi. Arī mūsu nepastāvīgie laika apstākļi diktē nepieciešamību dažādot tūrisma piedāvājumu, lai viesiem būtu ar ko nodarboties arī tik vēsā vasarā, kā šogad,»

Atpūtas braucienu skaits 2008. gada 4. ceturksnī bija 3493.2 tūkst., no tiem 2710.4 tūkst. bija vienas dienas (bez nakšņošanas) braucieni un 782.8 tūkst. vairākdienu ceļojumi ar nakšņošanu, liecina statistika.

Centrālās statistikas pārvaldes veiktā ceļotāju apsekojuma rezultāti liecina, ka ceļotāju skaits pa Latviju 2008. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2007. gada attiecīgo periodu, atpūtas braucienos ir palielinājies ziemas sezonas atpūtas iespēju rezultātā (piemēram, slēpošana, zemledus makšķerēšana). Savukārt ceļotāju skaits darījumu braucienos nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekšēja gada 4. ceturksni. Ceļotāji, kas nepiedalījās atpūtas braucienos, kā galveno iemeslu minēja finansiālās problēmas (45%), laika nepietiekamību (17%), intereses trūkumu (12%). Citus iemeslus nosauca 26% respondentu.

Iecienītākie ceļotāju galamērķi bija Rīgas rajons, Rīga un Jūrmala, kur priekšroku ceļotāji deva vienas dienas braucieniem. Uz Rīgu veikti 31% no visiem atpūtas braucieniem. Uz Latvijas galvaspilsētu tika veikti 36% no visiem vienas dienas atpūtas braucieniem un 12% no visiem vairākdienu atpūtas braucieniem.

Ceļotāji Ventspilī atzinīgi novērtē par ventiem piešķirtās atlaides vairāk nekā 60 tūrisma objektos.

Virtuālās vēstniecības visitventspils.com mājas lapa kopš darbības uzsākšanas 2011.gada decembrī apmeklēta gandrīz 180 tūkst. reižu, bet par reģistrētiem lietotājiem kļuvuši gandrīz 11 tūkstoši cilvēku visā pasaulē, informē Ventspils Tūrisma informācijas birojs. Aktīvākie ir Latvijas, Lietuvas un Krievijas ceļotāji. 208 ceļotāji seko Ventspils aktualitātēm populārajā sociālās komunikācijas vietnē Facebook, bet vairāk nekā 2000 – Twitter.

Populārākās ventu izmantošanas vietas ir Mazbānītis, Livonijas ordeņa pils, Piedzīvojumu parks un Ūdens piedzīvojumu parks. Dažādos Ventspils tūrisma objektos ar ventiem norēķinājušies vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku, izmantojot atlaides par gandrīz 705 tūkst. ventu jeb vairāk nekā 7000 latiem.

2016. gadā ārvalstu ceļotāji 6,8 milj. reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 0,7 % mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Pērn ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 645,2 milj. eiro – par 97,0 milj. eiro jeb 13,1 % mazāk nekā 2015. gadā.

2016. gadā Latviju apmeklēja 1,8 milj. ārvalstu vairākdienu ceļotāji, kas ir par 11,4 % mazāk nekā 2015. gadā, iztērējot par 12,3 % mazāk jeb 474,4 milj. eiro. Latviju pirmo reizi pērn apmeklēja 30,1 % ārvalstu ceļotāji. Kopējais pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 7,6 %, sasniedzot 8,8 milj. nakšu. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums bija 4,9 naktis, kas ir par 0,9 diennaktīm vairāk nekā 2015. gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājās ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits no Polijas – par 8,6 %, Lietuvas – par 8,5 %, Vācijas – par 6,7 % un Apvienotās Karalistes – par 4,8 %. Samazinājās ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits no Zviedrijas – par 37,1 %, Beļģijas – par 34,6 %, Čehijas – par 23,4 %, Krievijas – par 20,3 % un Igaunijas – par 7,0 %.

Baltijas tūrisma tirgus līderis “Novaturas”, kas ietver arī Latvijas uzņēmumu “Novatours”, šī gada pirmajā ceturksnī uzrādījis stabilu izaugsmi, reģistrējot to kā vienu no labākajiem ceturkšņiem uzņēmuma vēsturē.

Reģionā daudzveidīgā un plašākā galamērķa programma, kā arī efektīva izmaksu vadība ļauj aktualizēt finanšu prognozi 2023. gadam. Gada sākumā paziņotā sagaidāmā EBITDA 3 - 5 miljonu eiro apmērā ir mainīta uz 4 - 6 miljoniem eiro.

Pirmajā ceturksnī uzņēmuma ieņēmumi bija 39,6 miljoni eiro, kas ir par 35% vairāk nekā tajā pašā periodā pērn. Kopējais apkalpoto ceļotāju skaits bija 38,1 tūkstotis, kas ir par 4,6% vairāk nekā 2022. gadā. Uzņēmuma EBITDA bija pozitīva 2,6 miljonu eiro apmērā, salīdzinot ar negatīvu EBITDA -96 tūkstošu eiro apmērā pagājušā gada pirmajā ceturksnī.

"Stabilie pirmā ceturkšņa rezultāti nodrošina drošu pamatu turpmāko rezultātu prognozēšanai. Šobrīd mēs esam pārdevuši vairāk nekā 56% no šī gada kopējās programmas, un agrīnās rezervācijas ziemas sezonai ir gandrīz trīs reizes lielākas par pagājušā gada līmeni. Ņemot vērā pirmo trīs mēnešu panākumus, mēs esam pārskatījuši un uzlabojuši grupas gada finanšu prognozi. Mēs sagaidām, ka EBITDA būs 4–6 miljoni EUR un tīrā peļņa būs 2–4 miljoni EUR. Mēs plānojam nodrošināt šo pieaugumu, piedāvājot saviem klientiem sabalansētu programmu, plašu galamērķu klāstu un turpinot efektīvi pārvaldīt izmaksas, kā mēs to esam darījuši pirmajā ceturksnī,” stāsta “Novaturas” grupas izpilddirektors Vitālijs Rakovskis.

2008. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar 2007. gada attiecīgo periodu, ārvalstu ceļotāju apmeklējumu skaits Latvijā palielinājās par 8.7%. Savukārt 2007. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar 2006. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, apmeklējumu skaits bija palielinājies par 15%, liecina Centrālā statistikas pārvaldes informācija.

2008. gada 1. pusgadā ārvalstu ceļotāji Latviju apmeklējuši 2 488 000 reizes. No kopējā ārvalstu ceļotāju skaita 70% Latvijā uzturējušies mazāk par 24 stundām. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums mūsu valstī bijis 1.4 diennaktis (2007. gada 1. pusgadā 1.2 diennaktis). Ceļotāji, kuri Latvijā pavadīja vairāk nekā diennakti, šeit uzturējās vidēji 4.1 diennaktis (2007. gada 1. pusgadā – 3.6 diennaktis).

Lielākā daļa ārvalstu ceļotāju bijuši no šādām valstīm : 33% bija ieradušies no Lietuvas, 29% - no Igaunijas, 6% - no Krievijas, 6% - no Zviedrijas, 5% - no Somijas un 4% - no Vācijas.

Kā galvenos apmeklējuma iemeslus ārvalstu ceļotāji ir minējuši atpūtu un darījumu kārtošanu.

Gruzijas parlaments ir nolēmis izstāties no Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS). Dokumenti par to ir saņemti arī NVS galvenajā mītnē Minskā, un tas nozīmē, ka ir sākusies oficiāla Gruzijas izstāšanās procedūra no NVS, ziņo newsru.com.

Izstāšanās procedūra ietver Gruzijas izslēgšanu no 1991. gada 8.decembra lēmuma par NVS dibināšanu.

Kā paziņojis Gruzijas vēstnieks Minskā Dāvids Zalkaliani (Давид Залкалиани), Gruzija ir oficiāli paziņojusi par izstāšanos no NVS. «Vakar, 18.augustā, mēs, Gruzijas vēstniecība Baltkrievijā saņēmām ziņu no Gruzijas Ārlietu ministrijas un nodevām to tālāk NVS galvenajai mītnei Minskā,» paziņojis Gruzijas vēstnieks.

Pirmoreiz par Gruzijas izstāšanos no NVS pagājušajā nedēļā paziņoja Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili.

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

Latvijas maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2006. gada 4. ceturksnī bija 26,3% no IKP (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā – 15,2%), bet 2006. gadā tas sasniedza 21,1% no IKP (2005. gadā – 12.6%), liecina Latvijas Bankas informācija.

Tekošā konta negatīvā saldo palielināšanos gadā kopumā noteica būtisks preču negatīvā saldo attiecības pret IKP (no 18,9% 2005. gadā līdz 24,4% 2006. gadā) palielinājums, tāpat arī ienākumu negatīvā saldo attiecības pret IKP kāpums (galvenokārt pieaugot reinvestētajai peļņai), bet pakalpojumu un kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP samazinājās.

Latvijas tautsaimniecībā aizvadītajā gadā un it īpaši tā 4. ceturksnī pastiprinājās ekonomikas pārkaršanas pazīmes. Rekordstraujo iekšzemes kopprodukta kāpumu galvenokārt nodrošināja nevis uz eksportu vērstās ražojošās nozares, bet iekšzemes patēriņa pieaugums. Tādējādi veidojās situācija, ka preču eksporta gada pieaugums saglabājās visai mērens (13,3%), bet imports auga divas reizes straujāk (29,4%), ko gan daļēji ietekmēja arī vairāku nozīmīgu investīciju projektu īstenošana. Līdz ar to palielinājās Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts un auga nesabalansētās attīstības radītie riski. Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 4. ceturksnī palielinājies līdz 26,3% no IKP, kas ir rekordaugsts līmenis, 2006. gadā kopumā sasniedzot 21,1% no IKP.

Centrālā statistikas pārvaldes veiktais valsts robežu šķērsojošo personu apsekojums robežkontroles punktos liecina, ka no kopējā ārvalstu viesu skaita 72% Latvijā uzturējušies mazāk par 24 stundām.

Vidējais viesu uzturēšanās ilgums mūsu valstī bijis 1.2 diennaktis. Viesi, kuri Latvijā pavadīja vairāk par diennakti, šeit uzturējās vidēji 3.5 diennaktis (2006.g.- 4.0 diennaktis).

Apekojumā aptaujāti tika gan Latvijas iedzīvotāji, kuri atgriežas no ārzemēm, gan ārzemju viesi, kuri dodas prom no Latvijas.

Apsekojumā iegūtie rezultāti liecina, ka š.g. 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2006.gada attiecīgo ceturksni ārvalstu viesu skaits Latvijā palielinājies par 13%.

Pavisam 2007.gada 1.ceturksnī ārvalstu viesi Latvijas robežu šķērsojuši 958 tūkst. reizes. Lielākā daļa ārvalstu viesu bijuši tuvējo kaimiņvalstu iedzīvotāji - 37% no ceļotāju kopskaita bija ieradušies no Lietuvas, 26% - no Igaunijas, 7% - no Polijas, 7% - no Krievijas, 4% -no Zviedrijas un 3% - no Vācijas.

Izvērtējot tūrisma nozares attīstību Latvijā, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka no gada gadā palielinās šīs nozares īpatsvars valsts ekonomikā un ar to saistītajās nozarēs. Tas ļaujot valstī attīstīties apkalpošanas sektoram kopumā un pozitīvi ietekmē nodarbinātības pieaugumu.

2005. gadā Latviju apmeklēja 3774 tūkst. ārzemju ceļotāju (pieaugums par 24,4%, salīdzinot ar 2004.gadu). 2006.gadā - 4645 tūkst. ārzemju ceļotāju, kas ir par 23% vairāk nekā 2005.gadā.

Tūrisma nozares pieaugumu 2006. gadā esot veicinājuši galvenokārt šādi faktori:

- Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā;

- īstenotie Latvijas tūrisma mārketinga pasākumi tūrisma mērķa tirgos;

- zemo izmaksu aviolīniju pakalpojumu piedāvājuma parādīšanās;

- Eiropā pieaugošā īso brīvdienu popularitāte;

- pilsētas un darījumu tūrisma attīstība;

- vidējo un zemo cenu viesnīcu veidošanās.

Pagājušais gads Latvijā bijis ievērojams arī ar diviem lieliem starptautiskiem pasākumiem - Pasaules hokeja čempionātu un NATO valstu vadītāju tikšanos Rīgā. Viesu uzņemšana biji svarīgs uzdevums tūrisma nozarei.

Pērn salīdzinājumā ar 2012.gadu audzis ārvalstu ceļotāju skaits un viņu izdevumi Latvijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ārvalstu ceļotāji 5,8 miljonus reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 4,5% vairāk nekā 2012.gadā. Pērn ārvalstu ceļotāji mūsu valstī iztērēja 608,4 miljonus eiro, kas ir par 62,5 miljoniem eiro jeb 11,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

No visiem ārvalstu ceļotājiem Latviju visvairāk apmeklēja viesi no Lietuvas – 35,2%, Igaunijas – 18,3%, Krievijas – 9,9%, kā arī no Zviedrijas – 5,9%, Vācijas – 4,6%, Polijas – 4% un Baltkrievijas – 3,3%.

2013.gadā vairākdienu ārvalstu ceļotāji Latvijā uzturējās vidēji 4,6 diennaktis un iztērēja 481,5 miljonus eiro, kas ir par 9,9% vairāk nekā 2012.gadā.

No ārvalstu ceļotājiem, kuri nakšņoja Latvijā, 69% apmetās viesnīcās vai citās tūristu mītnēs, bet 31% - pie radiem vai draugiem.

Katram trešajam ceļotājam no Latvijas uz ārzemēm ir savlaicīgi nenokārtotas parādsaistības, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā ceļotāju paradumu izpēte. Tas apstiprina, ka laikā nenokārtoti parādi ir ne tikai naudas, bet arī attieksmes jautājums, norāda bankas pārstāvji.

Puse Latvijas mājsaimniecību katru gadu atrod laiku un iespēju, lai īstenotu vēlēšanos doties tuvākā vai tālākā ceļojumā, taču, izpētot ceļojumu finansēšanas avotus, atklājas, ka līdzekļi ceļošanai tiek rasti ne tikai no uzkrājumiem un tekošajiem ienākumiem, bet arī uz laicīgi nenokārtotu saistību rēķina, noskaidrojies Swedbank pētījumā.

Bankas Privātpersonu finanšu institūts aptaujāja vairāk nekā 500 respondentu, ka šogad bija devušies vai plānoja doties salīdzinoši dārgākos ceļojumos uz ārzemēm, kuru laikā Latvijas iedzīvotāji iztērē vidēji desmit reizes lielāku summu nekā vietējā ceļojumā, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati. Kā ceļojuma finansējuma avoti visbiežāk tika nosaukti tekošie ienākumi, tostarp alga un atvaļinājuma nauda (48% aptaujāto), kā arī uzkrājumi (40%). 6% ceļojumam vajadzīgo naudu vai daļu no tās aizņemas vai pērk ceļojumu uz nomaksu.

Ceļotāju skaits atpūtas braucienos pa Latviju 2008. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2007. gada attiecīgo periodu, ir samazinājies par 12.5%. Savukārt ceļotāju skaits darījumu braucienos ir sarucis par 31%.

Atpūtas braucienu skaits 2008. gada 2. ceturksnī bija 3.5 milj., no tiem 2.6 milj. bija vienas dienas (bez nakšņošanas) braucieni, 0.8 milj. īsie (1 – 3 diennaktis) braucieni un 0.1 milj. bija ceļojumi, kas ilga 4 un vairāk dienas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā iedzīvotāju apsekojuma rezultāti.

Iemesli, kas kavēja Latvijas iedzīvotājus doties ceļojumā – finansiālie apstākļi (40%), nebija laika (20%), intereses trūkums (15%). Citus iemeslus minēja 25% respondenti.

Iecienītākie ceļotāju galamērķi bija Rīga, Rīgas rajons un Jūrmala, kur priekšroku ceļotāji deva vienas dienas braucieniem. Uz Rīgu veikti 16.6% no visiem atpūtas braucieniem, bet vienas dienas atpūtas ceļojumi veidoja 19.6%. Uz Rīgu tika veikti 7.0% no visiem īsajiem (1 – 3 naktis) atpūtas braucieniem un 19.3% no visiem garajiem (4 un vairāk naktis) atpūtas braucieniem.

Ienākošais tūrisms turpina sabalansētu izaugsmi, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā ir palielinājies Latvijas tūristu mītnes nakšņojošo ārvalstnieku skaits – par 7%, sasniedzot 1,7 miljonus, turklāt šā gada pirmajā ceturksnī panākts uzlabojums vēl par 10% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laika posmu. Tai pat laikā kopējais ceļotāju (jeb robežšķērsojumu skaits) pērn saglabājies 2015. gada līmenī, savukārt vairākdienu ceļotāju skaits pat sarucis (par 11%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Te gan jāpiebilst, ka tūrisma nozarē par uzticamāku statistikas rādītāju uzskata nakšņojumu skaitu, lai arī, protams, pārējie statistikas dati ļauj sajust norises nozarē. Robežšķērsotāji parāda vienas dienas ceļotājus, ne tikai nakšņotājus, šādā griezumā visvairāk mūsu valsti apmeklē kaimiņi – lietuvieši un igauņi, to skaits gandrīz vai sakrīt ar pašu valstu iedzīvotāju skaitu. Turklāt diezgan liela ceļotāju daļa nakšņo dzīvokļos, izmantojot, piemēram, airbnb pakalpojumus. Šāda veida piedāvājumi, it īpaši vasaras periodā, ir ļoti plaši.

Gandrīz katrs otrais jeb 49% ceļotāju, kas šovasar devušies ārpus Latvijas, apmeklējuši kaimiņzemes, Lietuvu vai Igauniju, un viņu ceļojumu budžets lielākoties nav pārsniedzis 100 latus.

To atzinusi gandrīz puse jeb 47% aptaujāto ceļotāju, liecina Simple Express veiktais pētījums par ceļojumu paradumiem. Robežās no 100 līdz 200 Ls tērējuši 31% respondentu, savukārt 15% respondentu norādīja summu 200 līdz 300 Ls. Nedaudz vairāk nekā 5% ceļotāju tērēja 300 līdz 500 Ls, savukārt tikai 2% atzina, ka ceļojuma budžets pārsniedzis 500 Ls.

Pētījuma dati arī parāda, ka 38% ceļotāju no Latvijas šogad apmeklējuši Lietuvu vai Igauniju vienu līdz divas reizes, savukārt 11% to darījuši vairāk nekā divas reizes.

«Vēlme ceļot joprojām pieaug, tomēr pēckrīzes periodā ceļojumu izdevumi tiek plānoti daudz prātīgāk. Analizējot ceļošanas paradumus, esam pamanījuši jaunu tendenci – daļa iedzīvotāju nomainījuši dārgos ceļojumus, ko varēja atļauties tikai reizi gadā, pret biežāku ceļošanu uz tuvējām kaimiņvalstīm,» norāda Simple Express pārstāve Vlada Kulmane.