Jaunākais izdevums

Rīgas pašvaldībai pilnībā vai daļēji piederoši uzņēmumi pērno gadu lielākoties noslēguši ar labākiem finanšu rādītājiem nekā iepriekš, tikai dažam samazinājies apgrozījums vai ciesti zaudējumi

Par to liecina DB izpēte.

Starp lielākajiem zaudētājiem jau tradicionāli ir SIA Rīgas satiksme. Tiesa, līdz ar braukšanas maksas dubultošanu no pērnā gada februāra uzņēmumam ir izdevies ļoti būtiski samazināt zaudējumus un audzēt apgrozījumu. Proti, pērno gadu uzņēmums noslēdzis ar aptuveni 204 tūkst. eiro lieliem zaudējumiem pretstatā iepriekš zaudētajiem ap 4,6 milj. eiro, liecina kompānijas pērnā gada pārskats. Tomēr ar iepriekšējiem gadiem salīdzinoši nelielie zaudējumi turpina arvien audzēt uzkrāto zaudējumu kopsummu, kas nu jau pārsniedz 30 milj. eiro atzīmi.

Rīgas satiksmes meitas uzņēmuma Rīgas karte (pašvaldības uzņēmumam pieder 51%, bet Francijas kompānijai Xerox Business Solutions (France) S.A.S. – 49%), kas nodarbojas ar galvaspilsētas sabiedriskā transporta e-talonu sistēmas apkalpošanu, finanšu darbība gan ir ievērojami veiksmīgāka.

Visu rakstu Uz pozitīvas nots lasiet 31. augusta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Piesardzīgi raugoties 2023. gadā – ko gan varam sagaidīt?

Arnis Blūmfelds, “ERST Finance” izpilddirektors, 24.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada izskaņā šķita, ka nu nāks 2022. gads, viss sakārtosies, un jaunajā gadā varēsim sagaidīt arī izaugsmi – būs ekonomikas uzplaukums, inflācijas samazināšanās, Covid-19 pastāvīgi klātesošās ēnas atkāpšanās. Tad atnāca 2022. gads, un jau pavisam drīz patiesās norises sāka liecināt par pretējo, liela daļa pasaules palika gluži kā uz pauzes.

Krievijas aizsāktais karš Ukrainā daudziem uzņēmumiem apturēja plānoto ekonomisko augšupeju, lika pārskatīt darbību līdzšinējos tirgos, pārstrukturizēt piegāžu ķēdes un uzsākt cīņu ar izmaksu pieaugumu. Taču 2022. gadā mēs atguvām savu cilvēcīgo būtības šķautni – karš Ukrainā vienaldzīgu atstāja tikai reto. Nupat ir sācies nākamais gads, kurā atkal lūkojamies ar zināmām bažām un cerībām. Vai 2023. gads atnesīs pozitīvas pārmaiņas vai tomēr iestūrēs dziļāk tumšajos un dziļajos ūdeņos, kur mājo pieaugoša inflācija, resursu dārdzība un sajūta, ka nekad nepaliks labāk?

Alternatīvo finansētāju 2022. gada rezumē

2022. gada nogale finansēšanas nozarei bija netipiska – parasti darījumu skaits decembrī pieaug, bet pērn tas samazinājās. Spriežot pēc mūsu uzņēmuma datiem, darījumu skaita samazinājums pret 2021. gada decembri bija 12%, taču pieauga vidējā darījuma summa – par 19%. Tas izlīdzsvaroja nozares darbības apjomus un ļāva pabeigt gadu uz pozitīvas nots. Kopumā 2022. gada pēdējā ceturksnī klienti kļuva vēl piesardzīgāki, lielāku vērību pievēršot biznesa plānošanai un iespējamo ieguldījumu atdeves rēķināšanai. Līdzīgu tendenci jutām jau Covid-19 pandēmijas laikā un energoresursu krīzes priekšvakarā. Varējām precīzi just, kā samazinās patēriņš, jo patērētāji sāka vairāk taupīt un attiecīgi – tērēt mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju 2.līmeņa plānu rezultāti aizvadītajā gadā uzrādījuši mīnusus, taču tajā pašā laikā vērojama pozitīva tendence saistībā ar pārvaldīšanas komisiju maksu izmaiņām – tās virzās lejup, vairāk līdzekļu atstājot uzkrājumam, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tiesa gan, pārvaldītāji uzskaita vairākas jaunas potenciālās izmaiņas, kas varētu palielināt pensiju kapitālu – tostarp iemaksu palielināšanu, jauniešu iemaksu novirzīšanu aktīvajos plānos un citus.

Pērnais gads, vērtējot pēc pasaules finanšu indeksiem (tai skaitā, SP 500, Eurostoxx 50 un Shanghai Composite), bijis viens no neveiksmīgākajiem pēdējo 10 gadu laikā, stāsta SEB Dzīvības apdrošināšana valdes priekšsēdētāja Kristīne Lomanovska. Šis gads, savukārt, ir iesācies uz pozitīvas nots, un pārvaldnieki, kas pieturējušies pie savām ilgtermiņa stratēģijām, lielu daļu iepriekšējā gada zaudējumu jau ir atguvuši, vērtē IPAS «PNB Asset Management» fonda pārvaldnieks Ģirts Veģeris, kurš piebilst, ka pagaidām nesaskata iemeslus, lai šogad mainītu savas pārvaldīšanas stratēģijas, kas ir nodrošinājušas to atdevi, kādu plāni uzrādījuši par pēdējiem 5 – 10 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju tirgus trešdien satricināja obligāciju ienesīguma samazināšanās, jo triju centrālo banku lēmumi pazemināt procentlikmes un Vācijas rūpniecības straujais kritums jūnijā pastiprināja investoru bažas par globālās ekonomikas perspektīvu, ieilgstot ASV-Ķīnas tirdzniecības karam.

Volstrītā tirdzniecības sesijas sākumā akciju cenas kritās, bet dienas gaitā sāka pieaugt, Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgumam paceļoties no sasniegtā minimuma. Divi no trim galvenajiem Volstrītas indeksiem noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu.

Vēl dažu centrālo banku lēmumi pazemināt procentlikmes un vājie Vācijas rūpniecības dati «atgādināja investoriem, ka ekonomikas izaugsme vairākos citos pasaules reģionos vēl arvien ir apdraudēta, kamēr ilgst ASV un Ķīnas tirdzniecības strīds», savā piezīmē sacīja CFRA analītiķe Lindsija Bela.

Lielākā daļa banku akciju bija pakļautas spiedienam. Itālijas «UniCredit» un Vācijas «Commerzbank» akciju cenas krasi saruka pēc brīdinājumiem par zemāku procentlikmju ietekmi. Lielo ASV banku «JPMorgan Chase» un «Wells Fargo» akciju cenas samazinājās par vairāk nekā 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Volstrītas indeksi pirmdien pieauga, noslēdzot nestabilu trešo ceturksni uz pozitīvas nots, savukārt naftas cenas kritās pēc ziņām, ka Saūda Arābija atjaunojusi naftas ieguvi normālā apjomā ātrāk, nekā bija gaidāms pēc uzbrukumiem tās infrastruktūrai.

Analītiķi atsaucās uz negaidīti labiem Ķīnas ražošanas datiem, kā arī uz ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas amatpersonu izteikumiem, kas vērtēja potenciālus jaunus ASV ierobežojumus Ķīnas investīcijām kā maz ticamus. ASV akciju cenas piektdien bija kritušās pēc ziņām, ka Baltais nams izskata priekšlikumus izslēgt Ķīnas kompānijas no ASV akciju tirgiem vai bloķēt ASV investīcijas Ķīnā. Investori tagad gaida tirdzniecības sarunu atsākšanu starp ASV un Ķīnu oktobrī, sacīja «Prudential Financial» galvenā tirgus stratēģe Kvinsija Krosbija.

Šīs sarunas ir «skaidrs pozitīvs faktors tirgiem, jo to ietekme uz pasaules ekonomiku pēdējā ceturksnī ir ļoti svarīga,» teica Krosbija. Eiropas un Āzijas biržās akciju cenas mainījās dažādos virzienos. Naftas cenas krasi saruka pēc ziņām, ka Saūda Arābija ir atjaunojusi savas naftas ieguves apjomu pēc 14.septembrī notikušajiem dronu uzbrukumiem tās naftas infrastruktūrai. Šo uzbrukumu izraisītais naftas ieguves samazinājums sākotnēji bija novedis pie ievērojama cenu kāpuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Tirgi mēģina "ierēķināt" vīrusu; var vien spekulēt par gaismu tuneļa galā

Jānis Šķupelis, 03.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd atliek vien spekulēt, cik liela būs koronavīrusa ietekme uz Ķīnas un līdz ar to - visas pasaules - tautsaimniecību. Vīrusam pagaidām izdevies pamatīgi pašķobīt vairāku akciju novērtējumus.

Pašas Ķīnas akciju tirgus Shanghai Composite indeksa vērtība šodien samazinājās gandrīz par 8%. Jāteic gan, ka tik straujš kritums galvenokārt ir tādēļ, ka šīs valsts birža pavērās pēc ilgajām Ķīnas Jaunā gada brīvdienām. Iepriekšējo reizi Ķīnas tirgus vaļā bija vien 23. janvārī. Līdz ar to - vienā dienā bija jāierēķina visas vīrusa atnestās šausmas un riskus (to citi pasaules tirgi, cik nu tas vispār ir iespējams, jau mēģinājuši izdarīt).

Ķīnas akcijas no šādas gaisa nolaišanas neapturēja pat valsts centrālās bankas ziņojums par papildu 171 miljardu likviditātes nodrošināšanu komercbankām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekonomisti: Latvijas ražotāju sniegums priecē

Žanete Hāka, 06.03.2017

AS Citadele banka ekonomists  Mārtiņš Āboliņš 
Latvijas ražotāji turpina veiksmīgi izmantot pēdējo mēnešu labvēlīgās tendences pasaules ekonomikā un janvārī saražotās produkcijas apjoms Latvijas apstrādes rūpniecībā palielinājās par 7,8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada sākumu. Līdz ar to izaugsme apstrādes rūpniecībā šobrīd ir aptuveni trīs reizes straujāk nekā ekonomikā kopumā un šis ir jau piektais mēnesis pēc kārtas, kad izaugsme apstrādes rūpniecībā pārsniedz 5%.
Tik pozitīva pēdējā laika dinamika Latvijas apstrādes rūpniecībā pamatā saistīta ar notikumiem ārpus Latvijas. Pēdējo mēnešu laikā dažāda vieda uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji ASV, Eiropā un Krievijā sasnieguši to augstākos līmeņus pēdējo gadu laikā, savukārt pēc divu gadu krituma pozitīvs pieaugums atsācies arī pasaules tirdzniecība. Tā rezultātā kopš rudens mēnešiem aug ārējais pieprasījums un šī pozitīvās tendences atspoguļojas ne tikai mūsu rūpniecībā, bet arī visā reģionā kopumā un pēdējos mēnešos arī Lietuvā, un Igaunijā būtiski paātrinājusies apstrādes rūpniecības izaugsme.
Pozitīva izaugsme šobrīd vērojama gandrīz visās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs, taču lielāko pieaugumu joprojām nodrošina kokapstrāde (+11,5% pret iepriekšējo gadu), gatavo metālizstrādājumu ražošana (+16,9%), datoru un optisko iekārto ražošana (+14%), kā arī ļoti strauji pieaugumu fiksēti arī citās mašīnbūves nozarēs. Vienlaikus arī pārtikas rūpniecība pakāpeniski atgriežas pie izaugsmes un pirmo reizi 3 gadu laikā šajā nozarē sāk pieaugt arī eksporta apjomi, taču salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu izlaide kopumā augusi vien par 1,1%.
Līdz ar to šobrīd var teikt, ka šis ir labākais gada sākumus Latvijas ekonomikā pēdējo gadu laikā. Bez straujā pieauguma apstrādes rūpniecībā, janvārī labs pieaugums fiksēts arī mazumtirdzniecībā un gada pirmajos divos mēnešos beidzot sācis uzlaboties arī noskaņojums būvniecības nozarē, savukārt budžeta izdevumu janvāri auguši par gandrīz 9%. Protams šie ir dati tikai par vienu mēnesi, taču tie kopumā liek domāt, ka izaugsme Latvijas ekonomikā turpina paātrināties, lai gan joprojām būsim ļoti atkarīgi no norisēm pasaules un Eiropas ekonomikā, kuras nevaram ietekmēt.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gads rūpniecībā sācies uz pozitīvas nots, norāda ekonomisti.

Paredzams, ka izaugsmes tempi uzņems apgriezienus un nākamajā gadā kāpums būs vēl straujāks.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada janvārī, salīdzinot ar 2016. gada janvāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā – par 7,8 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 18,8 %, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 0,4 % (pieauga elektroenerģijas ražošana, bet samazinājās gāzes patēriņš).

Ar ekspertu komentāriem un prognozēm sīkāk iespējams iepazīties galerijā augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es vēlos cilvēkiem ļaut piedzīvot dažādas sajūtas: manis veidotas glāzes putna vai ananasa formā, neparastas formas traukus, jaunas garšu kombinācijas – visu, kas iedvesmo cilvēkus sapņot, tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness atklāja itālietis Deniss Zopi, viens no Eiropas labākajiem bārmeņiem, kurš ieradās Rīgā, lai sniegtu meistarklases starptautiskā bārmeņu konkursa World Class programmas laikā.

Labākais no Latvijas bārmeņiem, kuri piedalīsies no janvāra līdz maijam notiekošajā konkursā, sacentīsies ar diviem bārmeņiem no Igaunijas un Lietuvas. Savukārt bārmenis, kurš uzvarēs Baltijas posmā, pārstāvēs Baltijas valstis Meksikā, kur jūnija vidū, piedaloties bārmeņiem no 60 valstīm, tiks noteikts labākais bārmenis pasaulē. 2012. gadā Deniss Zopi ieguva 2. vietu starptautiskajā bārmeņu konkursā World Class.

Bārmeņu atalgojums ir ļoti dažāds. Tas ir atkarīgs no tā, kādas kategorijas bārā bārmenis strādā, saka D. Zopi.

«Ja jūs strādājat naktskluba bārā, tad varat nopelnīt samērā pieklājīgu naudas summu, bet ne pārāk daudz. Viss ir atkarīgs no darbavietas. Var nopelnīt 1000 eiro nedēļā vai 500 eiro nedēļā,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar viesnīcas un restorāna Aparjods vadītāju Edmundu Siksni

Lelde Petrāne, 22.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Edmunds Siksne, viesnīcas un restorāna Aparjods īpašnieks.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Kvalitāte, uzņēmuma darbības ilgums, darbinieki. Grūti teikt, vai unikāls, bet īpašs gan. Tas ir mūsu ģimenes «butiks», mūsu otrās mājas, kur domājam par katru sīkumu – sākot no latvju zīmēm uz slēģiem un beidzot ar niedru jumtiem.

Ēdienkarte mūsu uzņēmumā gan ir unikāla – tajā ir vairāk nekā 27 pamatēdieni. Kad pienācis laiks mainīt ēdienkarti, mēs to papildinām. Mūsu restorānam ir īpašs pastāvīgo klientu loks, kas vēlas no virtuves tieši to pašu, ko pirms 5 gadiem. Pavāriem nav tas vieglākais darbs, jo jāspēj pagatavot visu, kas iekļauts ēdienkartē. Kā arī rūpēs par klientu neveidojam tā saucamos «slēgtos vakarus» – jā, esam gatavi sagatavot grupai vakariņas, uzklāt viesību galdu, bet ar noteikumu, ka ikviens viesis var nākt restorānā un paēst. Tās ir rūpes par klientiem, lai nav tā, ka klients atbrauc un katru trešo sestdienas vakaru slēgts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas eirozonas biržās pirmdien pieauga, sākot jauno gadu uz pozitīvas nots pēc smaga 2022.gada, lai gan Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgijeva brīdināja, ka trešdaļai pasaules ekonomikas šogad draud recesija.

Parīzes biržas indekss pieauga par 1,9%, bet Frankfurtes biržas indekss - par 1,1%. Londonas biržā, Volstrītā un naftas tirgos tirdzniecība nenotika, turpinoties Jaungada brīvdienām. Arī lielākā daļa Āzijas akciju tirgu bija slēgti.

Akciju tirgu noskaņojumu pirmdien uzlaboja Vācijas un Francijas valsts obligāciju ienesīguma samazināšanās.

SVF vadītāja Georgijeva svētdien pārraidītā ASV televīzijas intervijā brīdināja, ka 2023.gads pasaules ekonomikai būs "smagāks par aizvadīto gadu".

"Kāpēc? Jo trīs lielajās ekonomikās - ASV, ES, Ķīnā - visās vienlaicīgi būs [ekonomikas izaugsmes] palēnināšanās," Georgijeva sacīja telekanālam CBS sniegtajā intervijā. "Mēs paredzam, ka trešdaļā pasaules ekonomikas būs recesija."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. decembra starptautisko alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas koncernu “Amber Beverage Group” (ABG) vada tā finanšu un operacionālā direktore Jekaterina Stuģe, līdzšinējam izpilddirektoram Sīmuram Fereiram pārtraucot darbību kompānijā, informē uzņēmuma pārstāve Sabīne Rutka.

Finanšu eksperte J.Stuģe uzņemsies līdzšinējā izpilddirektora pienākumus nodrošināt kompānijas darbības nepārtrauktību. Viņa ir bijusi daļa no ABG jau vairāk nekā sešus gadus, būdama atbildīga par vairākām galvenajām Grupas darbības funkcijām finanšu, ražošanas, noliktavu un loģistikas, IT un citās jomās, kā arī viņa ir bijusi daļa no Grupas valdes un padomes, kas veidoja ABG stratēģiju. Neskatoties uz pārmaiņām vadības komandā, ABG turpinās savu darbību kā ierasts visos reģionos, tostarp arī Latvijā.

Amber Beverage Group "kapteinis" Rīgas Melno balzamu vedīs apkārt pasaulei 

“Man ļoti patīk Latvija, tā iedveš mieru,” žurnālam "Dienas Bizness" saka Sīmurs...

“Man ir bijis patiess prieks strādāt plecu pie pleca kopā ar Sīmuru, veidojot ABG izaugsmes stratēģiju. Mūsu mērķi un ambīcijas paliek nemainīgi, un es esmu pārliecināta, ka kopā ar jaudīgo ABG komandu un mūsu partneriem mēs tos sasniegsim,” komentē J.Stuģe.

Mēs esam uz pareizā ceļa, lai nākamajos gados izaugtu par 1 miljarda eiro uzņēmumu un apliecinātu sevi kā izcilu nozares spēlētāju daudzos reģionos. Mēs esam labi sagatavojušies 2021. gadam un esam pat vairākus soļus priekšā mūsu konkurentiem. Es ticu, ka arī šo sarežģīto gadu mēs noslēgsim uz pozitīvas nots un ar stabiliem biznesa rādītājiem,” norāda J.Stuģe.

Konkurences padome atļāvusi Amber Beverage Group iegūt izšķirošu ietekmi pār Lido 

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut "Amber Beverage Group Holding S.à r.l."...

Pēdējo septiņu gadu laikā ABG kā grupa ir teju divkāršojusi savu biznesu, paplašinoties globālā mērogā un īstenojot vairāku kompāniju iegādi Lielbritānijā, Austrālijā, Austrijā, Krievijā, Kiprā un Baltijas valstīs. Grupa ir ievērojami uzlabojusi savu starptautisko tīklu, izveidojot un palielinot tās klātbūtni Amerikā, Eiropā, Āzijas un Klusā okeāna reģionā.

“Esmu lepns, ka varēju piedalīties ABG izveidē un attīstīšanā līdz patiesi starptautiskam uzņēmumam. Kopā mēs esam sasnieguši to, kas pirms septiņiem ar pusi gadiem šķita neiedomājams. Esmu pārliecināts, ka arī nākamajos gados ABG gaida spīdoša izaugsme,” komentē S. Fereira.

“Amber Beverage Group” (ABG) ir starptautisks alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas koncerns. Tas darbojas globālā mērogā no galvenā biroja Luksemburgā, kā arī caur ražošanas un izplatīšanas uzņēmumiem Krievijā, Meksikā, Lielbritānijā, Austrālijā, Austrijā un Baltijā – tā vēsturiskajā mājvietā. ABG nodarbina vairāk nekā 2000 darbinieku, kas nodrošina ražošanas, pildīšanas, tirdzniecības, izplatīšanas, eksportēšanas un mazumtirdzniecības funkcijas.

ABG grupas zīmolu portfelī ietilpst vairāk nekā 600 zīmolu, ko tā aktīvi izplata vairāk nekā 185 tirgos visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stena Line liks jaunākus prāmjus; mudinās uz bezpavadības pārvadājumiem

To Dienas Biznesam norāda zviedru kompānijas Stena Line (SL) kravu pārdošanas direktors Baltijas un NVS valstīs, SIA Stena Line valdes loceklis Oskars Osis.

Vai Latvijas virzienā jums ir kāda konkurence, neesat kā monopolisti?

Konkurenti prāmju biznesā ir līdzvērtīgi spēlētāji. Nevar saukt par konkurentu sauszemes pārvadājumus Rietumeiropas virzienā. Par konkurentiem šajā reģionā uzskatu DFDS Seaways, Tallink un Transfennica Rietumeiropas un Skandināvijas pārvadājumos no Klaipēdas, Rīgas un Paldiskiem. SL no Lietuvas un Igaunijas pārvadājumus neveic. Pārvadājumus Skandināvijas virzienā (Ventspils‒Nīneshamna) izmanto Latvijas un Lietuvas klienti. Tā kā Lietuvas tirgus ir lielāks, ap 65% no šiem klientiem ir Lietuvas pārvadātāji. Savienojumā ar Rietumeiropu (Liepāja‒Trāveminde) lielākais pārvadātāju segments – ap 65% ‒ ir igauņi ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, jo Igaunijas šoferis, nostrādājot vienu maiņu, var ievērot darba un atpūtas režīmu, pēc tam piegādāt kravu Rietumeiropai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

McDonald’s attīstības licences turētājs Premier Capital iesaldē kapitālu

Lelde Petrāne, 25.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maltā bāzētā uzņēmumu grupa "Premier Capital", kas ir "McDonald’s" attīstības licences turētājs sešos Eiropas tirgos, 2019. gadā strādājusi ar 28 miljonu eiro peļņu pirms nodokļu nomaksas. 2020.gada plānus un prognozes ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija.

Grupas apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis par 16,2%, ieņēmumiem sasniedzot 341 miljonu eiro. Pateicoties 8800 cilvēku lielajai komandai 156 "McDonald’s" restorānos Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Grieķijā, Maltā un Rumānijā, "Premier Capital" apkalpoja kopumā 131 miljonu viesu. Tas ir par 11 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā, tādējādi sasniedzot jaunu apkalpoto viesu skaita rekordu.

Uzņēmuma darbība pēdējo nedēļu laikā tikusi ierobežota saskaņā ar veselības institūciju un valdību norādījumiem. Dažos no darbības tirgiem vajadzēja uz laiku slēgt restorānus, taču lielākā daļa turpinājusi apkalpot viesus, sagatavojot maltītes līdzņemšanai, izmantojot "McDelivery" piegādes un "McDrive".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Redzēt uz Latvijas ceļiem elektroauto vairs nav brīnums. Tie, kuri atklājuši šo automobiļu priekšrocības, jau šobrīd dzīvo nākotnē, tomēr daudzus joprojām uztrauc vairāki jautājumi: vai elektroauto ir izdevīgi, kādas būs uzlādes iespējas, iegādājoties auto, un kā tas izmainīs ierasto ikdienas ritmu. Kādi tad, galu galā, ir elektroauto ieguvumi un kādēļ vērts apsvērt to iegādi? Turpiniet lasīt rakstu un ieskatieties nākotnē, ko mums atnes šīs automašīnas.

Ne tikai videi, bet arī ģimenei draudzīgs

Piekritīsiet, ka lasīts un dzirdēts daudz un dikti par automobiļu ietekmi uz vidi. Tieši klimata pārmaiņas daudzus arī ir ieinteresējušas lūkoties daudz zaļākā un ilgtspējīgākā risinājumā – elektroauto. Ne velti jau no 2035. gada Eiropas Savienības tirgū varēs izlaist tikai bezemisiju automašīnas.

Taču mūsdienu cilvēkam svarīgi ir arī tas, kā viņš pats jūtas šajā auto. Te nu var droši apgalvot, ka elektroauto izvēles klāsts ir plašs. Sākot no dizaina līdz ietilpībai – tie ir auto, kur padomāts par modernākajām tehnoloģijām un ērtībām. Piemēram, ģimene, kura vēlas ilgtspējīgu un videi draudzīgu auto, ar kuru ik dienas pārvietoties, gan braucot uz darbu, gan transportējot bērnus uz skolu, šodienas tirgū atrastu vairākus sev apmierinošus variantus. Auto ražotāji arvien vairāk domā par to, kā sniegt labāko braukšanas pieredzi, vienlaikus nekaitējot arī videi, un Hyundai ir viens no tiem, kas pierādījis, ka to var veiksmīgi sasniegt. 2023. gada elektroauto modelis IONIQ 5 ir pilnīgs inovāciju skaistums – lielāka ietilpība, ātrāka uzlāde un nākotnes prasībām pielāgots dizains.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šobrīd finanšu tirgos novērojamas divas galējības

Anželika Dobrovoļska - Luminor Ieguldījumu konsultāciju vadītāja Baltijas valstīs, 13.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd novērojamas divas galējības – no vienas puses, ļoti pozitīvas globālās ekonomikas attīstības tendences un pieaugoša uzņēmumu peļņa, bet, no otras puses, procentu likmju kāpums ar palielinātu nervozitāti investoru vidū.

Tas nozīmē, ka investoriem jābūt gataviem gan lielākam svārstīgumam tirgos, gan jābūt nomodā, lai izmantotu tās labās iespējas, ko varētu sniegt tirgi.

Kā jau bija gaidīts, 2018. gads finanšu tirgos atnesa daudz lielāku svārstīgumu un februāris bija pirmais mēnesis pēc 15 mēnešu nepārtraukta kāpuma, kad pasaules akcijas piedzīvoja kritumu. Tomēr pozitīvās prognozes par globālo ekonomisko attīstību un kopējais optimisms tirgos tikai motivēja investorus izmantot cenu kritumu papildu aktīvu iegādei, kas rezultātā noveda pie ātras tirgus atgūšanas. Uz visu valstu pasaules indeksa (All Country World Index) piemēra tas bija gandrīz 8% kritums, kuram uzreiz sekoja gandrīz 4% kāpums, tāpēc rezultātā februāris noslēdzās ar samērā mēreniem -2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija apsteidz Rietumvalstis valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē

Db.lv, 16.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā caurmērā ir līdzīga tiešsaistes pakalpojumu intensitāte kā Baltijā un Rietumvalstīs, taču valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē Latvija jau būtiski apsteidz vadošās pasaules ekonomikas.

Tā liecina EY (agrāk Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 22 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju. Pētījums atklāj gan aktīvus tiešsaistes lietošanas paradumus, gan cilvēku ekspektācijas pēc jauniem digitālo pakalpojumu uzlabojumiem.

Jau šobrīd Latvijā valsts pakalpojumus ar interneta starpniecību izmanto 62% iedzīvotāju, kamēr to dara tikai 23% Vācijā, 51% Francijā, 46% Lielbritānijā, 29% ASV un tikai 17% Japānā. Arī citās Baltijas valstīs valsts pakalpojumu izmantošana tiešsaistē ir augstā līmenī – Lietuvā to dara 66%, bet Igaunijā – 73%.

“Mūsu pētījuma dati skaidri parāda, ka Latvijas sabiedrība neatpaliek no Rietumvalstīm tiešsaistes pakalpojumu izmantošanā un atsevišķos gadījumos pat esam soli priekšā, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā būtiskus valsts ieguldījumus e-pārvaldes jomā. Tāpat redzam arī, ka cilvēki apzināti sagaida jaunus uzlabojumus, kas kopumā liek secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ir ne tikai gatavi, bet arī vēlas jaunu digitālās transformācijas vilni. Tai pat laikā redzams, ka Latvijā vēl ir neizmantots digitalizācijas potenciāls it sevišķi veselības aprūpē un izglītības jomā, kur digitālo iespēju izmantošana nav tik attīstīta kā valsts pārvaldes vai finanšu jomās. Cilvēki vēl nezina, ko varētu gaidīt no digitālajiem pakalpojumiem veselības aprūpē, taču tas mainīsies līdz ar jaunu iespēju ieviešanu, līdzīgi kā tas bija, piemēram, finanšu sektorā” saka Nauris Kļava, EY partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas krona pagājušajā nedēļā daļu zaudējumu atguva, bet šo nedēļu atkal uzsāka uz vājas nots, kas eiro cenu pacēla virs 9,75 kronu atzīmes, jaunākajā valūtu apskatā norāda SEB bankas Finanšu pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.

Pēc septembra datiem, ražošanas apjomi Zviedrijā mēneša laikā pieauguši par 2,2%, bet gada laikā par 4,5%.

Ražotāju dati pagājušajā nedēļā bija galvenais kronas atbalsts. Tikmēr Eiropas Centrālās bankas un Zviedrijas CB uzvedība ir kronas vājuma iemesls. Otrdien tiks publicēti Zviedrijas oktobra inflācijas dati, kuri var ietekmēt viedokli par kronas procentu likmju nākotni un attiecīgi kronas cenu, atgādina eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz globālo pandēmiju, 2020. gads bija ļoti labs periods akcijām – īpaši tehnoloģiju uzņēmumu vērtspapīriem.

Uz pamatā optimistiskas nots šajos tirgos iesācies arī šis gads, lai gan daudzi eksperti paredz, ka ceļš uz priekšu, ņemot vērā to dārdzību, akcijām var arī nebūt diez ko līdzens.

“Bloomberg” izceļ, ka šis gads var būt labs brīdis, lai veiktu atsevišķus alternatīvus ieguldījumus. Tas ļautu gan diversificēt savus uzkrājumus, gan dažos gadījumos gūt morālu gandarījumu par kādu šādi iegādātu lietu. Eksperti mēdz brīdināt, ka dažādu šādu alternatīvu ieguldījumu viens no lielākajiem mīnusiem ir tas, ka šādi tirgi var būt nelikvīdi. Proti, ja ir vajadzība, piemēram, kādu gleznu vai retu pastmarku pārdot jau tagad, tad pircēja atrašana var prasīt visai ilgu laiku. Otrs variants ir tas, ka šādā gadījumā var nākties samierināties ar krietni zemāku darījuma cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Stereotipi bremzē diasporas potenciālu

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liels vairums no plašsaziņā redzamās atgriezeniskās saiknes pēc Eiropas Latviešu kongresa (ELK) četrām dienām (ja skaitām arī diskusiju dienu Saeimā) Rīgā, Stokholmā un uz prāmja starp abām pilsētām ir sabiedrības stereotipu atainojums. Cilvēkiem patīk lasīt kaut ko atpazīstamu, sevišķi, ja tas ir uz «sliktie viņi» nots. Attiecīgās publikācijas atstāj iespaidu, ka ir noticis kaut kāds tūdaliņu saiets, kamēr diasporas latvieši no dzimtenes apzināti atsvešinās, bet valsts tik apgūst Eiropas naudu bez sajēgas par tās reālo labumu saviem ļaudīm.

Kaut ne bez iemesla radušies, tie tomēr ir stereotipi – tā ir realitātes daļa, tomēr ne visa patiesība. Man ir gadiem ilgas saiknes ar diasporu, bet līdz nesenam laikam tie bija vien individuāli kontakti. ELK ir pirmais organizētais diasporas pasākums, kurā jebkad esmu piedalījies, un gluži etnogrāfiskam sarīkojumam es tik daudz laika veltījis nebūtu. Ar šo gribu norādīt uz saviem pēdējā laika (apmēram divu gadu) novērojumiem, ka Latvijas diasporā notiek būtiska pārbīde par labu lietišķai un profesionālās attiecībās pamatotai komunikācijai ar dzimteni dažādos privātā un publiskā sektora līmeņos.

Kultūra, sevišķi latviešu valoda, aizvien paliks goda vietā attiecībās ar diasporu, kur tai pamatoti ir arī jābūt. Tomēr nepārprotama ir īpaši jaunās diasporas jeb atgūtās neatkarības laikā aizbraukušo profesionāļu griba un arī aizvien fokusētākā prasība pēc viņu biznesa, ekonomikas un pārvaldības globālo kompetenču ņemšanas vērā. Un ELK lielā ziņa manā uztverē bija tieši šī prasība un arī Latvijas publiskā sektora principiālā atvērtība tai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto pārdošana Eiropā stagnējusi, un arī nākotne netiek prognozēta viegla, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iepriekšējais gads Vecā kontinenta auto tirgū sākās uz cerīgas nots. Lai gan tika gaidīts, ka šis tirgus uzspiedīs pa bremzēm, gada pirmajā daļā spēkratu pārdošanas izaugsme izskatījās visai pieņemama. Tiesa gan, 2018. gada izskaņa atnesa gana strauju auto pārdošanas kritumu, kas nozīmēja, ka visa gada skatījumā Eiropas Savienībā šis tirgus stagnēja. Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) dati liecina, ka pagājušajā gadā Eiropā reģistrēts vien par 0,1% vairāk pasažieru auto, nekā tas bija iepriekšējā gadā. ES jaunu auto reģistrācija sevišķi spēji sarukusi iepriekšējo četru mēnešu laikā, kas lielā mērā saistīts ar jaunu emisiju standartu ieviešanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Panākumu spārnots, Volvo laiž tautās biznesa klases sedanu S90 un elegantu universāli V 90

Ķīniešu Geely dāsni investētie miljardi un zviedru inženiertehniskie prāti izrādījusies lieliska kombinācija, lai Volvo uzņēmumā atgrieztos prieks un līksmība. To šobrīd jau nodrošina otrās paaudzes Volvo XC 90, kas ar panākumiem tiek tirgots visā pasaulē, tostarp arī Latvijā. Uz šīs pašas nots ir noskaņojušies jaunie S90 un V90 modeļi, kam ir tieša saistība ar XC90. Pēc būtības abu automašīnu saloni gan pēc izmēriem, gan pēc iekārtojuma būs XC 90 kopija.

Visticamāk, pie mums nedz S 90, nedz arī V 90 nespēs konkurēt ar to popularitāti, ko varētu piedzīvot jaunais V90 Cross Country universālis. Pagaidām no sabiedrības acīm šī modeļa patiesie apveidi tiek slēpti, taču kolēģi Rietumeiropā jau ir nomedījuši komuflāžās apkarinātos V90 CC, kas, iespējams, jau šī gada Parīzes autoizstādē varētu nomest slepenības plīvuru. Paaugstināts klīrenss, plastmasas moldingi un citi mednieka mundierim atbilstoši atribūti iekustinās milzīgo autoentuziastu pūli, kas brauc un slavē esošo Volvo XC70 Cross Country. Kā zināms, otrreizējā tirgū šis zviedru modelis pēdējos gados Latvijā ir neapstrīdams līderis dažādu cenu kategorijās. Kas attiecas uz šī stāsta galvenajiem varoņiem, ārpus Latvijas robežām Zviedrija, ASV un Ķīna būs jauno S90 un V90 galvenie noieta tirgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cilvēki seko ekonomikai

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 31.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas izmiršanas stāstam ir vairāk dimensiju, nekā pirmajā acu uzmetienā šķiet, un tādēļ ir vērts paraudzīties uz iedzīvotāju skaita izmaiņām uz kopējā Eiropas fona.

Pamata aina, bez plašiem komentāriem, ir Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa pēc Eurostat datiem apkopotā informācija par iedzīvotāju skaita izmaiņām Eiropas Savienības (ES) valstīs, kuru viņš publicēja savā sociālā tīkla Twitter kontā šogad. Kopš 2000. gada esam procentuāli zaudējuši visvairāk iedzīvotāju no visiem ES. Ir gluži tā, it kā Latvijā būtu bijusi fronte, tikai bez neviena šāviena.

Latvijā bērni dzimst

Ievadā ir jāuzsver, ka Latvijā bērni dzimst un mēs neesam pēdējā vietā dzimstības ziņā uz vienu sievieti. Protams, neviena Eiropas valsts nevar lepoties ar spēju pašatražot sevi. Proti, vidējam lielumam jābūt 2,1 bērnam uz vienu sievieti valstī. Visaugstākie rādītāji, pēc kompānijas Statista datiem, ir Francijai un Zviedrijai – 1,84 bērni uz sievieti. Latvija ir vairāk TOP galvgalī, ja raugāmies uz ES kopumā. Mums 2021. gadā bija 1,75 bērni uz vienu sievieti, atbilstoši Statista.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Rada lupatu zvērus no otrreiz pārstrādāta materiāla

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājniece Kristīne Dekovice šuj rotaļlietas – jautrus un neglītus zvēriņus no otrreiz izmantota materiāla. Pēc profesijas viņa ir datorgrafiķe un šūšanu nekur speciāli nav apguvusi.

Zīmola Fun and Ugly pirmsākums bija pasākums Ideju kauss, kurā varēja iegūt finansējumu savu ideju attīstībai. Kristīnei tolaik bija doma radīt neglītus apavus no otrreiz izmantojamiem materiāliem, ar riepu zolēm, bet vēl nebija skaidrības, kā to tehniski izdarīt. «Gribēju izgatavot kaut ko tik neglītu, ka tūlīt gribi sev,» viņa norāda uz paradoksu. Izgājusi pirmo kārtu, taču tālāk nav tikusi, un ideja palika domu līmenī.

Tad piedzima meita, un atkal uzjundījās domas par šūšanu. 2017. gadā tapa soma ar uzrakstu Keep calm and enjoy Liepāja (Esi mierīgs un izbaudi Liepāju), un pēc tam arī zvēri no vecas brezenta telts, jo viņai ir tuvs dabai draudzīgs dzīvesstils un bijusi vēlme izmantot jau reiz lietotu materiālu. Tolaik iestājusies biznesa inkubatora pirmsinkubācijas programmā, tomēr «biju par slinku un neuzņēmīgu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Miķelis Rēdlihs papildlaikā izrauj Rīgas Dinamo šosezon pirmo uzvaru savā laukumā

LETA, 17.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vārtus pagarinājumā gūstot Miķelim Rēdliham, Latvijas komanda Rīgas «Dinamo» Kontinentālās hokeja līgas (KHL) regulārā čempionāta mačā savā laukumā pagarinājumā ar 3:2 (0:1, 1:1, 1:0, 1:0) pārspēja Čerepovecas «Severstaļ» vienību, tiekot pie šosezon pirmās uzvaras savā laukumā.

Iepriekšējās astoņās spēlēs savā laukumā «Dinamo» cieta astoņus zaudējumus. Treneru kolektīvā un sastāvā būtiskas izmaiņas veikusī Rīgas komanda pēdējās 19 spēlēs piedzīvojusi 17 zaudējumus, bet pēdējos piecos mačos gūtas divas uzvaras.

Pamatlaikā laukuma saimnieku labā vārtus guva amerikāņu uzbrucējs Denijs Kristo un Gunārs Skvorcovs, bet pagarinājumā ar precīzu metienu atzīmējās Miķelis Rēdlihs.

Spēli aktīvāk iesāka mājinieki, turklāt pirmajā minūtē sadursmē ar «Dinamo» uzbrucēju Gintu Meiju divi viesu hokejisti guva savainojumus. Tiesa, pirmās puslīdz bīstamās situācijas pie vārtiem izveidoja pretinieki, taču Rīgas komandas vārtsargs Jānis Kalniņš bija uzdevumu augstumos. Tuvojoties perioda vidum, rīdzinieki tika pie iespējas spēlēt skaitliskajā vairākumā, taču tas palika neizmantots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atpūtinātu prātu un domas no ikdienas, Sanita Spilve sākusi mezglot un izveidojusi Mezglotavu, kas piedāvā gan kāzu dekorus, gan interjera elementus

«Mezglotava ir pavisam «svaiga»,» saka S. Spilve. Pavisam nesen viņa reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja un patentmaksas maksātāja. «Pērn rudenī pavisam nejauši apmeklēju mezglošanas meistarklasi, jo meklēju kaut ko, kur atpūtināt prātu un novērst domas no ikdienas ar bērniem. Tas man likās kaut kas jauns, sāku meklēt informāciju par šo jomu, un vienīgais, ko iepriekš biju dzirdējusi, ka padomju laikos gandrīz visiem dzīvokļos bija mezglotās pūcītes. Nebija teju nevienas mājas, kur tādas nebija,» apgalvo S. Spilve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Komentāri

Pievienot komentāru