Satiksmes ministrija šobrīd strādā pie divu daudzmiljonu ceļu būves projektu realizācijas Rīgas apkārtnē par privāto investoru līdzekļiem. Projektu aptuvenās izmaksas šobrīd nav precizētas, tomēr tās būs mērāmas daudzos desmitos miljonu latu. Viens no projektiem būs Ķekavas apvedceļa būvniecības projekts, bet otrs - Rīgas apvedceļa projekts, kuriem būtu jāatvieglo sastrēgumu un transporta plūsmas problēmas šajos posmos.

Abi ceļu būves objekti tiks realizēti pēc t.s. Valsts un privātās partnerības (VPP) modeļa, kas paredz, ka privātais investors par savu naudu sākotnēji uzceļ objektu un apsaimnieko to, bet valsts vairāku gadu garumā naudu atmaksā. Tādējādi valstij tiks dota iespēja realizēt milzu autoceļu projektus, bet maksāt par to vēlāk. Satiksmes ministrijas aptuvenās aplēses liecina, ka 2009. gadā VPP projektu realizētājiem no Valsts autoceļu fonda tiks maksāti 12 miljoni latu, bet 2010. gadā maksājumi jau varētu sasniegt 20 miljonus latu un ar katru gadu arvien pieaugt. "Mēs paši varēsim koriģēt un plānot, cik daudz VPP projektus gribēsim realizēt un kādas summas varēsim atļauties izlietot VPP projektos," norāda SM pārstāvis Lauris Dripe, uzsverot, ka kopumā SM varētu realizēt pat piecus VPP projektus, jo ar katru gadu pieaugšot arī Valsts autoceļu fonda finansiālās iespējas. Db jau vēstīja, ka projektu realizācija pēc VPP principa izmaksā krietni dārgāk nekā tradicionālais iepirkums, tomēr valsts ierobežotie budžeta līdzekļi neļauj realizēt lielus projektus pēc tradicionālā iepirkuma. Ilgtermiņā gan VPP princips noteikti atmaksāšoties, vērtē speciālisti.

Kad valstij nav naudas, bet infrastruktūrā ar katru gadu robi kļūst arvien lielāki, ar steigu jāmeklē iespējas, kas pārsniedz Eiropas Savienības (ES) Latvijas virzienā pavērtā maciņa kapacitāti un jaudas. Izdarīt to ir visai vienkārši - atliek meklēt pasaules praksi. Jau šodien lielākie pasaules autoceļu, dzelzceļu, skolu, slimnīcu, tiltu, cietumu un citu infrastruktūras objektu projekti eksistē pateicoties privāto kompāniju un valsts aģentūru sadarbībai.

Līderi - Lielbritānija, Austrālija, Īrija

Ne tikai pie mums, arī ļoti attīstītās valstīs pieaug prasības pret valdību pārziņā esošās infrastruktūras kvalitāti un pieejamību, ko nosaka gan ekonomiskā attīstība un ar to saistītais apjomu pieaugums, gan cilvēku vēlme dzīvot pēc iespējas labākos apstākļos. Līdz ar to valdības arvien lielāku uzmanību pievērš alternatīvām iespējām, ko sniedz VPP.

Līderis šajā jomā ir Lielbritānija, kur šobrīd 10-13% no visām valsts investīcijām infrastruktūrā tiek finansētas ar partnerības palīdzību. Tai seko Austrālija un Īrija. Kopumā šādu praksi pasaulē pielieto vismaz 30 valstis. Latvija šobrīd atrodas šī saraksta pašā apakšā, taču tā ir priekšā ļoti daudzām citām valstīm, kurās virzība vispār nav sākusies.

Par nepieciešamību attīstīt Valsts un privātās partnerības (VPP) un Publiskās un privātās partnerības (PPP) modeļus, kas valstij un pašvaldībām ļautu ar privātā kapitāla palīdzību sniegt būtiskus pakalpojumus iedzīvotājiem, tiek runāts jau gadiem.

Jāsecina, ka darbi no valsts puses liecina par pretējo - piemēram, valsts ir atteikusies no Valsts policijas ēkas celtniecības Ventspilī VPP modeļa ietvaros.

Tas ir skumjš fakts, jo šis faktiski bija vienīgais VPP projekts Latvijā, kas pieredzēja pat izpētes stadiju, kurai tika iztērēti apmēram 100000 Ls. Kā iemesli tiek minēti pieredzes trūkums privātkompānijām, veicot šādus projektus, kā arī nesakārtotā likumiskā bāze. ·āda argumentācija šķiet vairāk nekā dīvaina, un no tā izriet, ka VPP un PPP projekti Latvijā acīmredzot varētu būt tikai tāda dažu dīvainīšu izklaide, jo pieredze no tukša gaisa neveidojas.

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar valsts aģentūru Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra izstrādājusi standartizētā koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas un iepirkuma konkursa dokumentāciju, kā arī paskaidrojošo metodoloģija valsts un privātās partnerības projektiem.

Tas palīdzēs sagatavot atklātā konkursa dokumentāciju valsts un privātās partnerības (VPP) projektiem un iepirkumiem par jaunas pirmskolas iestādes būvniecību un apsaimniekošanu. Tomēr ministrijas speciālisti uzsver, ka paraugi jāpielāgo konkrētajai situācijai, ņemot vērā tās finansiālos, juridiskos, tehniskos un citus aspektus, kā arī vadoties pēc paskaidrojošajā metodoloģijā iekļautajiem skaidrojumiem.

Standartizētā iepirkuma dokumentācijā ietilpst atklātā konkursa nolikums un tā pielikumi, tai skaitā VPP iepirkuma līgums, kā arī vadlīnijas pasūtītājam VPP iepirkuma dokumentācijas sagatavošanai. Tā ir sagatavota, izmantojot VPP BOOT veidu (angļu val. Build-Own-Operate-Transfer) kā īstenošanu reglamentē Publisko iepirkumu likums.

Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir apkopojusi un izcēlusi pieejamās Ekonomikas ministrijas (EM) un LIAA programmas un aktivitātes, kur gan topošie zinātnē bāzētie uzņēmumi, gan pētnieki var pieteikties finansējumam vēl šogad.

Pašlaik jaunuzņēmumiem akcelerācijas fondu finansējumu turpina piedāvāt tikai “Commercialization Reactor” un “Buildit”, vēsta

“LabsofLatvia.com”.

““Commercialization Reactor” primārais fokuss ir zinātnisko atklājumu komercializācija un dziļo tehnoloģiju uzņēmumu skaita palielināšana Latvijā. Pašlaik jaunuzņēmējiem ir iespēja saņemt kopējo finansējumu 300 tūkstoši eiro apmērā. Taču tā kā zinātnē balstīto biznesu izveidei un vadībai ir nepieciešamas specifiskas prasmes, mēs aicinām interesentus vispirms piedalīties intensīvā sešu nedēļu apmācību kursu “Cutting-Edge Entrepreneurship”, ko īstenojam kopā ar LIAA un Rīgas Ekonomikas augstskolu,” skaidroja fonda valdes priekšsēdētāja Ilona Gulčaka.

Satiksmes ministrija ir izsludinājusi iepirkuma procedūru, lai izvēlētos uzņēmumu, kurš četru gadu laikā uzbūvēs ātrgaitas ceļu Rīgas apvedceļa – Sēnītes ceļa posmā, kā arī pēc tam vēl 20 gadu to uzturēs, Db pastāstīja satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.

Šo projektu paredzēts īstenot kā valsts un privātās partnerības projektu (VPP), un tas kļūs par pirmo šāda veida projektu ceļu būvē Latvijā. Kopumā VPP valsts projektu programma paredz ne tikai minētā ceļa būvniecību, bet vēl piecu citu ceļa posmu būvniecību laikā līdz 2017. gadam. Taču līdz 2013.gadam VPP projektu īstenošanai iecerēts izlietot aptuveni 950 miljonus latu. VPP ir valsts un privātā sektora uzņēmēja sadarbība, kuras ietvaros kāds publiskais pakalpojums vai objekts tiek nodots privātajam partnerim uz noteiktu laika periodu publisku pakalpojumu nodrošināšanai.

Pēc A. Šlesera teiktā, konkrētais ceļa posms ir viens no visvairāk noslogotajiem autoceļiem un tam ir nepieciešama rekonstrukcija. Satiksmes intensitāte uz šī ceļa pārsniedz 20 000 automašīnu diennaktī. A. Šlesers pastāstīja, ka pirmkārt rekonstrukcijai izvēlēts tieši šis ceļa posms, jo ceļa pārbūve ir tehniski vienkārša, investīcijas – paredzamas, bet zemju atsavināšanas apjoms – salīdzinoši neliels.

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Degvielas cenām kāpjot, mazās un lētās automašīnas patērētāju acīs kļuvušas daudz pievilcīgākas. Žurnāls Žurnāls Forbesir apkopojis 12 lētākās jaunās automašīnas ASV tirgū.

Bez liekiem komentāriem Db.lv piedāvā aplūkot šo automašīnu topu.

12. Mitsubishi Lancer 2009

Cena: 13 990 ASV dolāru (ražotāja norādīt bāzes modeļa cena)

11. Honda Fit 2008

Cena: 13 950 ASV dolāru (bāzes modeļa cena)

10. Mazda 3 2008

Cena: 13 895 ASV dolāru (bāzes modeļa cena)

9. Hyndai Elantra 2008

Limbažos norisināsies bezmaksas seminārs par Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes Reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība programmu Valsts un privātās partnerības attīstības veicināšana Latvijā.

Programmas par valsts un privātās partnerības (VPP) attīstības veicināšanu Latvijā mērķis ir uzlabot sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un pieejamību valsts un reģionālā līmenī. Jau šī gada 14. augustā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka apakšprojektu iesniegumu pieņemšanu šajā programmā. Iesniegumu pieņemšana noslēgsies šī gada 14. novembrī, Db.lv informē LIAA Mārketinga un komunikāciju departaments.

VPP nozīmē sadarbību starp valsts vai pašvaldības institūciju un privātā sektora komersantu, kuras ietvaros kāds publiskais pakalpojums vai objekts uz līguma pamata tiek nodots privātajam komersantam uz noteiktu laika periodu un nosacījumiem, lai nodrošinātu publiskos pakalpojumus un piesaistītu privātā sektora resursus. Seminārā tiks sniegta informācija par iespējām vietējām un rajonu pašvaldībām, kā arī ministrijām un īpašu uzdevumu ministra sekretariātiem pieteikties programmai, lai saņemtu atbalstu VPP projektu dokumentācijas izstrādei.

Latvijas Investīciju attīstības aģentūra (LIAA) 14. augustā uzsāks apakšprojektu iesniegumu pieņemšanu programmā «Valsts un privātās partnerības attīstības veicināšana Latvijā».

Par to Db informēja LIAA Mārketinga un komunikāciju departaments. Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta programmas «Valsts un privātās partnerības attīstības veicināšana Latvijā» mērķis ir sekmēt valsts un privātās partnerības (VPP) pielietošanu publiskās infrastruktūras būvniecībā, apsaimniekošanā un finansēšanā tādējādi uzlabojot sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un pieejamību valsts un reģionālā līmenī.

Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs var būt Latvijas Republikas ministrija, īpašu uzdevumu ministra sekretariāts, vietējā vai rajona pašvaldība. Programmas apakšprojektu konkursam kopējais pieejamais līdzfinansējums ir 1 940 135 eiro, bet maksimālais programmas atbalsts apakšprojektam ir 90 % no kopējām izmaksām.

Db.lv piedāvā apskatīt žurnāla Forbes izveidotā pasaulē ātrāko automašīnu saraksta pirmo desmitnieku. Secinājums ir viens - pasaulē ātrākās automašīnas ir ASV un Eiropā.

1. Saleen S7 Twin Turbo

MAX ātrums: 386 līdz 418 km/h (provizoriski)

Bāzes modeļa cena: 567 200 USD

Ražotājvalsts: ASV

2. Koenigsegg CCR

MAX ātrums: 389 km/h

Bāzes modeļa cena: 562 659 USD

Ražotājvalsts: Zviedrija

3. Koenigsegg CC8S

Max ātrums: 386 km/h

Bāzes modeļa cena: 522 120 USD

Ražotājvalsts: Zviedrija

4. Ultima Can-Am 640 un Ultima GTR 640 (neizšķirts)

Max ātrums: 372 km/h

Bāzes modeļa cena: 122 542 USD (katra)

Ražotājvalsts: Lielbritānija

5. Spyker C8 Double 12 S

Max ātrums: 301 līdz 346 km/h (provizoriski)

Renault Fuego šogad atzīmē 30 gadu pastāvēšanas jubileju. Fuego, kas ir Megane Coupe priekšgājējs, savu debiju piedzīvoja 1980.gada martā Ženēvas auto izstādes laikā.

Renault Fuego vēsture aizsākās 1976.gada sākumā, kad jaunais Renault direktors Bernards Vernjers – Paliezs (Bernard Vernier-Paliez) uzsāka darbu pie programmas, kas paredzēja atjaunot visu Renault modeļu līniju. Viena no prioritātēm bija turpināt darbu pie vidēja izmēra automašīnām, kas līdzinātos jau vecajam Renault 12 modelim. Ieviešot pārmaiņas, tika radīts kupejas modelis -Renault 15/17 pēctecis.

Modeļa virsbūve – futūriskais dizains ar apaļotiem galiem – tika prezentēta 1976.gada nogalē slēgtā Renault valdes sanāksmē. Bernards Vernjers-Paliezs (Bernard Vernier-Paliez) bija ļoti entuziastisks – jaunās dizaina līnijas bija kā 80-to gadu stila prognoze. Runājot par tehnoloģiju, jaunā modeļa virsbūve bija gandrīz identiska modelim Renault 18. Visnozīmīgākās atšķirības vērojamas tieši modeļa aizmugurējās daļas dizainā.

Izmantojot 3D izveidotu pacienta autentisku sirds modeli, Stradiņa slimnīcā veikta sarežģīta sirds ķirurģiska operācija. Šāda sirds modeļa izveide izmaksājusi 2000 eiro, informē slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle.

Pēc infarkta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas sirds ķirurgu rokās nonāca 58 gadus vecs vīrietis, kuram konstatēta reta sirds kambaru defekta patoloģija – izveidojies caurums starpsienā, kuru bija nepieciešams slēgt. Ārsti norāda, ka šādas operācija notiek reti un tās ir tehniski sarežģītas ar augstu mirstības risku. Neoperējot šādus pacientus, mirstība ir 100%.

«Tradicionālās diagnostikas metodes neļauj tik precīzi izprast problēmas novietojumu telpā, kā arī ir nepietiekamas, lai izprastu, kā labāk piekļūt problēmai. 3D printētais sirds modelis bija ļoti svarīgs, lai jau pirms operācijas varētu izplānot, no kuras vietas piekļūt, kuru sirds kameru atvērt, lai pēc iespējas saudzīgāk veiktu jau tā ļoti sarežģīto un riskanto operāciju,» stāsta ķirurgs Edgars Freilibs, kurš veica sarežģīto operāciju un tās tehnisko plānošanu.

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Lai risinātu vides problēmas Latvijā, Vides ministrija piedāvā pārstrukturizēt kopējo nodokļu slogu un ieviest tā dēvēto «zaļo nodokli».

Tas šodien izskanēja Ministru kabineta sēdē, kurā tika skatīts Vides politikas pamatnostādņu projekts 2009.-2015. gadam. Ar zaļo nodokli šajā kontekstā jāsaprot nodokļu kopums - jau esošais dabas resursu nodoklis kombinācijā ar ieviešamajiem nodokļu atvieglojumiem par videi draudzīgas degvielas izmantošanu u.c.

Arī šo problēmjautājumu risināšanai piešķirtais finansējums esot nepietiekams.

Vides ministrijas piedāvātajos risinājumos ietilpst plānveida sabiedrības izglītošana, valsts institūciju un privāto uzņēmēju sadarbības veicināšana un vides aizsardzības institūciju rīcībspējas paaugstināšana. Tas darāms, samazinot visu tautsaimniecības sektoru energointensitāti, izstrādājot un ieviešot tādus ekonomiskos politikas instrumentus, kas veicinātu produktu un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu, tai skaitā, pārstrukturējot kopējo nodokļu slogu, t.i., realizējot zaļo nodokļu reformu.

Līdz ar stingrākām likuma normām, ko plānots ieviest nelegālo spirta tirgotāju apkarošanai, stingrāk jākontrolē arī nelegālā degvielas tirdzniecība. Tā uzskata Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA), kura plāno rakstīt vēstuli ministru prezidentam Aigaram Kalvītim, lai vērstu uzmanību uz to, ka jāpaplašina likuma normas, kas skar arī nelegālās degvielas ievešanu un tirdzniecību, Db informēja LDTA valdes priekšsēdētājs Uldis Sakne.

Vēstule jau nosūtīta iekšlietu ministram Ivaram Godmanim. Atbilde gan pagaidām vēl neesot saņemta. Komentāru no I. Godmaņa Db diemžēl neizdevās iegūt.

Vismaz 500 automašīnu gada laikā regulāri šķērso Latvijas robežu, ievedot degvielu, kura pēc tam tiek nelegāli realizēta. LDTA ir aprēķinājusi, ka šādi gada laikā Latvijā tiek ievesti aptuveni 63 milj. litru degvielas. Nenomaksājot akcīzes un pievienotās vērtības nodokli vien, šāda nelegāla degvielas tirdzniecība valstij gada laikā rada vismaz 14 milj. latu zaudējumus.

Citādi aprēķini ir Finanšu ministrijai. "Teorētiski iespējamā, neiekasētā akcīzes nodokļa īpatsvars par iekšzemē patērēto (izlietoto) degvielu salīdzinājumā ar iekasēto akcīzes nodokļa summu, visticamāk, nepārsniedz 1 - 2%," Db informēja finanšu ministra padomnieks Modris Sprudzāns.

Db viedoklis: Radikāls protests pret valdības neizdarību

Ludzas rajona padome nākusi klajā ar pieņēmumu, ka rajonā varētu aizliegt iebraukt kravas automašīnām gadījumos, kad uz Latvijas - Krievijas robežas automašīnu rinda varētu kļūt kritiska.

Pati ideja izklausās pietiekami absurda, lai tā tiktu ieviesta, tomēr šis paziņojums būtu vērtējams kā ļoti nopietns signāls valsts ilgstošai nespējai risināt kravas automašīnu rindas uz robežas.

Premjers A. Kalvītis jau gan ir paziņojis par valdības plāniem, sākot no nākamā gada, ieviest nodevu kravas automašīnām, kuras mērķis būtu samazināt kritisko situāciju uz robežas. Tomēr premjers arī atzīst, ka diemžēl nav efektīvu līdzekļu, kā ātri atrisināt iepriekšminēto problēmu. ·āda piebilde diemžēl arī apliecina valdības apņēmības un politikas trūkumu risināt kravas transporta rindu problēmu uz robežas un Ludzas rajona padomes frustrācijas ir situācijai likumsakarīgas sekas. Turklāt valsts arī savulaik noniecināja uzņēmēju iniciatīvu sakārtot tranzītpārvadājumus un pierobežu, veidojot zaļos koridorus.

Ministru kabinets atbalstījis Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu Grozījums Ceļu satiksmes likumā, kas paredz noteikt pienākumu mehāniskā transportlīdzekļa vadītājam uzrādīt pārbaudei vadītāja apliecību un citus dokumentus pēc robežsarga pieprasījuma ne tikai pierobežā, bet visā valsts teritorijā.

Tas nepieciešams, lai nodrošinātu vienlīdz efektīvu nelikumīgās imigrācijas apkarošanu valstī kopumā.

Līdz šim attiecīgie pienākumi attiecās uz ierobežotu valsts teritoriju – pierobežu, kas atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma prasībām gar ārējo sauszemes robežu ir nosakāma ne šaurāka par 30 kilometriem, bet gar iekšējo sauszemes robežu – ne šaurāka par 15 kilometriem.

Ievērojot, ka nelikumīgās imigrācijas apkarošanas pienākums Valsts robežsardzei ir noteikts visas valsts teritorijā, pienākums vadītājam apturēt transportlīdzekli, kā arī uzrādīt attiecīgos dokumentus tikai pierobežā nav nodrošinājis iespēju vienlīdz efektīvi apkarot nelikumīgo imigrāciju valstī kopumā.

Konkurences padome (KP) par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū piemērojusi VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) 5,7 miljonu eiro sodu, aģentūrai LETA apstiprināja LDz pārstāve Ella Pētermane.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka LDz nepiekrīt KP pārmetumiem un uzskata tos par nepamatotiem. LDz plāno iesniegt Administratīvajai apgabaltiesai pieteikumu par KP lēmuma atcelšanu.

LDz ieskatā, ne mātes kompānija kā publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ne par dzelzceļa kravu pārvadājumu organizēšanu atbildīgā meitas sabiedrība "LDz Cargo" nav radījuši tādus apstākļus, kas liegtu citiem komersantiem nodarboties ar pārrobežu kravu pārvadājumiem.

LDz pārstāve skaidroja, ka KP lietu par "LDz Cargo" un LDz darbību dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū Latvijā ierosināja 2018.gada 28.decembrī pēc 2017.gada 7.novembrī saņemtā AS "Baltijas ekspresis" iesnieguma un tā vēlākiem papildinājumiem. Lietas izpētē KP vērtēja "LDz Cargo" un LDz darbības, kas saistītas ar pārvadātāju piekļuvi pierobežu zonai un kravu pāradresāciju.

Sniedzot savu ekspertu pienesumu valstij, tautsaimniecībai un sabiedrībai akūti nepieciešamu strukturālo reformu īstenošanā, Latvijas Banka pirms mēneša publicēja un nodeva politikas veidotājiem detalizētus un ar aprēķiniem pamatotus ekspertu priekšlikumus veselības aprūpes finansēšanas modeļa sakārtošanai, kas apkopoti Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas koncepcijā.

Priekšlikumi paredz skaidru risinājumu un rīcības plānu medicīnas pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, veselības aprūpes finansējuma palielināšanai un efektīvam, caurredzamam finansējuma izlietojumam ar valsts un privātu apdrošinātāju iesaisti, vienlaikus paredzot iespēju, ka valsts noteiktais pakalpojumu grozs būtu vienlīdz pieejams visiem sabiedrības locekļiem.

Jāatzīmē, ka vēlāk valdības apspriešanai un lēmuma pieņemšanai sagatavotajā Veselības ministrijas (VM) Konceptuālā ziņojuma Par Latvijas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa maiņu projektā un atbilstošajā ziņā medijiem Latvijas Bankas priekšlikuma nav. Lai Ministru kabinetam un citām iesaistītajām pusēm būtu droša iespēja iepazīties ar mūsu sagatavoto koncepciju, tātad izvērtēt visas iespējas veselības aprūpes finansēšanai un pieņemt labāko iespējamo lēmumu, Latvijas Banka 10. augustā katram personiski nosūtīja tās sagatavoto koncepciju drukātā veidā.

Ja Latvijā vajadzētu izveidot polittehnologu-ciniķu galeriju, Jurģis Liepnieks tajā ierakstītos pirmajās rindās. Katrā ziņā viņš bija viens no tiem cilvēkiem, kas savulaik radīja Tautas partijas tēlu. Šobrīd viņš atļaujas visai neglaimojoši izteikties par mūsu valsts politiķiem, viņu izredzēm vēlēšanās, kā arī skaidri norāda — gaidāmā komunikācija ar sabiedrību ir tizla.

Kādu redzat pašreizējo politisko situāciju Latvijā?

Tā ir neskaidra. Vēl jau nevar zināt, kā tas viss beigsies. Tautas partija (TP) un ZZS saprata, ka ja viņi vēl tādā garā paturpinās visu ko samazināt, viņi var iet mājās. Līdz ar to lēmums gāzt Ivara Godmaņa valdību un ļaut to taisīt Jaunajam laikam (JL) ir izcili pareizs. TP tagad ir dabūjusi ārkārtīgi reprezentablus un krīzes laikam ļoti piemērotus amatus, izņemot Veselības ministriju, bet tur viņiem ir vienīgais sakarīgais ministrs. Jāatzīst, ka neko gan es nevaru pateikt par Dāldera kungu – varbūt viņš izrādīsies ļoti spēcīgs kultūras ministrs. Jautājums ir par to, vai TP turpmāk mācēs šo situāciju izmantot. Viņiem ir jāpārvar psiholoģiska vēlme vienkārši gūt prieku no tām grūtībām, kādās tagad ir JL – tā var izrādīties viņu galvenā problēma. Vismaz pirmā Valda Dombrovska valdības nedēļa liecina, ka TP ļauj JL strādāt pēc principa – lai jau tie trakie to visu dara. Labākais piemērs bija brīdī, kad tika lemts par valdes locekļu algām valsts akciju sabiedrībās, Aigars Kalvītis un vēl daži vienkārši izgāja no telpas. Faktiski tika pieņemts lēmums dažiem vadošajiem menedžeriem samazināt algas, kas, protams, ir pilnīgs populisms – bezjēdzība.

Franču ražotājs Peugeot laižot ražošanā jauno krosoveru Peugeot 3008 vispirms vēlās iekarot to pircēju auditoriju, ko veiksmīgi pēdējo divu gadu laikā ekspluatē Nissan modelis Qashqai.

Oficiālo debiju Peugeot daudzfunkcionālais auto nule kā nosvinēja Ženēvas starptautiskajā autoizstādē. Auto ir izgatavots uz 308. sērijas modeļa platformas, līdzi paķerot arī kompaktklases hečbeka dzinēja gammu.

Tradicionāli Peugeot spēcīgākie argumenti būs meklējami dīzeļmotoru apcirkņos. Vispirms tas būs 1.6 litru HDi ar 109 zirgspēku jaudu, kam sekos divu litru HDI motors ar divām dažādām jaudām - 150 ZS un 163 ZS lielu jaudu. Benzīna dzinēju cienītāji varēs izvēlēties starp 1.6 VTi dzinēju un 1.6 THP litru karstasinīgo turbomotoru. Pirmais attīstīs 120 zirgspēku jaudu, savukārt turbomotors garantēs 150 ZS lielu jaudu. Nav izslēgts, ka 3008. modeļa rīcībā nonāks arī 1,6 litru turbomotora jaudīgākā versija ar 175 zirgspēkiem. Akcentējot 3008. modeļa daudzfunkcionālo dabu ar sevišķu centību Peugeot inženieri ir veidojuši 3008. modeļa bagāžas nodalījuma iekārtojumu. Transformēšanas opcijas 3008. modeļa astes galā ir tik daudz, ka auto pārdevējiem nāksies potenciālajam pircējam ļoti rūpīgi un sīki apstāstīt katru funkciju.

Saeima vēlēs prezidentu. Lai arī kā, vienmēr ir bijuši divi jautājumi – kādu prezidentu gribam un kādu mums vajag? Tas, ko gribam, nav tas, ko vajag, un kas ir svarīgāk – tautas griba vai valsts intereses?

Par to, ko gribam. Sauc, kuru uzvārdu vēlies, puse Latvijas iedzīvotāju kandidātu noraida. Ja kandidāts ar kādu darbu sabiedrībā pazīstams, tad noteikti ir tā puse, kas saka, ka darbs nekam neder, bet, ja pilsonis neko ievērības cienīgu nav paveicis, tad vispār nav viedokļa, un arī tas ir slikti. Nereti spriedelējumi ļaudis noved pie atziņas, ka gribas tautas vēlētu prezidentu. Tad gan būs labi! Diemžēl izvēles veids nemaina tautas alkas pēc vienības.

Mēs paši nezinām, kādu prezidentu mums vajag, ja notiks mūsdienu karš.

Alkst latvieši vienības ideāla – vadoņa un visu priekšstāvja, tomēr diktatoru Kārli gribēt nedrīkst. Tādēļ tautas gribēts prezidents ir tāds Baltais tēvs, kurš, baltu bārdu vai gludu pazodi brucinādams, saka visiem, kā ir pareizi, bet pie varas tieši netiek laists. Atcerieties mūsu prezidentus un ievērosiet, ka labā tautas atmiņā ir tie, kuri zināja teikt, kā ir pareizi, bet tie, kuri nezināja, kas paši ir, izpelnījušies vien izsmieklu. Ar prezidentiem Latvijā dažkārt neveicas. Nav viedā vīra amatā, un gaida tauta nākamo, prezidenta krēslam piedodama grēkus.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Lai iepazīstinātu Latvijas uzņēmējus ar franšīzes modeļa iespējām un identificētu veiksmīgākās šī biznesa modeļa stratēģijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā (EEN) projekta ietvaros organizē semināru Franšīzes biznesa modeļa stratēģija un attīstība eksporta tirgos: Lielbritānijas piemērs.

Franšīzes biznesa modelis ir viens no veidiem, kā paplašināt uzņēmuma darbību ārējos tirgos. Semināra ietvaros lektori sniegs informāciju par franšīzi kā par biznesa modeļa stratēģiju un attīstību eksporta tirgos, izmantojot Lielbritānijas piemēru.

Ieskatu veiksmīga franšīzes biznesa modeļa attīstīšanā semināra laikā sniegs Lielbritānijas uzņēmuma Platinum Wave LLP izpilddirektore un Britu franšīzes asociācijas (The British Franchise Association) Skotijas reģiona priekšsēdētāja Sūzija Makafertija (Suzie McCafferty), par juridiskajiem aspektiem informāciju sniegs Harper Macleod LLP juridiskais konsultants Deivids Keijs (David Kaye), savukārt ar praktisko pieredzi dalīsies SIA Stenders Eiropas tirgus vadītājs Mikus Narvils un uzņēmumu Sanondaf un Coldwell Banker licenšu īpašnieks Stjuarts Vaits (Stuart White).