no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

Sākot ar 7.augustu, maršrutā starp Rīgu un Stokholmu turpmāk nekursēs prāmis Romantika, un tā pēdējais reiss no Rīgas paredzēts 6.augustā plkst. 17.30, informēja Tallink Latvija pārdošanas un marketinga direktore Baiba Muceniece.

Viņa informē, ka prāmis Isabelle turpinās kursēt saskaņā ar esošo grafiku. Līdz ar to patlaban Tallink jūras ceļojumus uz Stokholmu piedāvās ar kuģi Isabelle ar atiešanu no Rīgas katru otro dienu.

Uz jautājumu par Tallink tālākiem plāniem attiecībā uz Rīgas maršrutu, Muceniece norādīja, ka, lai optimizētu uzņēmuma flotes un maršrutu efektīvu darbību, uzņēmums turpināšot izvērtēt dažādas alternatīvas, kas varētu radīt izmaiņas arī turpmāk. «Mēs neizslēdzam iespēju, ka nākotnē maršrutā starp Rīgu un Stokholmu varētu atkal kursēt divi prāmji, tomēr šobrīd šāds lēmums nav pieņemts,» uzsver uzņēmuma pārstāve.

Kruīza prāmis M/S Festival, kas līdz šim nodrošināja satiksmi līnijā Stokholma – Turku, maršrutā Rīga – Stokholma sāks kursēt 2. augustā.

Prāmis M/S Festival nomainīs prāmi M/S Vana Tallinn un, sākot ar 2. augustu līnijā kursēs prāmji M/S Regina Baltica un M/S Festival, Db.lv informē Baiba Muceniece, AS Tallink Latvija, Tirdzniecības un mārketinga vadītāja.

Līdz šim M/S Festival nodrošināja satiksmi starp Stokholmu un Turku. 23. jūlijā līnijā Stokholma - Turku sāka kursēt prāmis M/S Galaxy, kuru maršrutā Tallinn – Helsinki nomainīja jaunais kruīza prāmis M/S Baltic Princess. Kruīza prāmis M/S Festival kursēs ar Latvijas karogu un Tallink zīmolu.

M/S Festival ir 171 m garš un 27.6 m plats. Uz M/S Festival ir 9 klāji un 588 kajītes. Prāmis var uzņemt 1750 pasažierus un transporta līdzekļus 885 līniju metru garumā. M/S Festival ir augstākā 1A Super ledus klase. Kursēšanas ātrums ir 22 mezgli. Uz M/S Festival ir dažādas atpūtas un izklaides iespējas: konferenču centrs ar 12 telpām, 4 restorāni un kafejnīcas, 3 veikali, bērnu rotaļu istaba un saunas komplekss ar baseinu.

Šodien, 12. decembrī, maršrutā starp Tallinu un Helsinkiem atsāk kursēt kruīza prāmis Silja Europa, kura atjaunošana izmaksāja 16 miljonus eiro, savukārt prāmis Romantika, kas kursēja Tallina–Stokholma līnijā, atsāk kursēt maršrutā starp Rīgu un Stokholmu, informē Tallink Grupp.

Rīt, 13. decembrī, prāmis Baltic Queen pārtrauc kursēt Tallina–Helsinki līnijā un atsāk kursēt maršrutā starp Tallinu un Stokholmu.

Maršrutā starp Rīgu un Stokholmu turpmāk kursēs Romantika un Isabelle, nodrošinot regulāru ikdienas jūras satiksmi starp Latviju un Zviedriju. Ceļotājiem līdz ar to tiek piedāvāta vēl plašāka un interesantāka kruīza ceļojuma pieredze, kā arī tiek nodrošināta pasažieru, pasažieru transportlīdzekļu un kravu jūras pārvadājumi starp Rīgu un Stokholmu katru dienu. 2017. gada sākumā arī prāmim Romantika būs plānotā tehniskā apkopē, kuras laikā tiks atjaunots restorāns-kafejnīca Fast Lane un tiks pārveidots Seaside bārs, nodrošinot plašāku bērnu spēļu telpu. Atjaunots tiks arī bufetes restorāns un šova zāle.

Tallink Latvija prāmis Festival, kurš maršrutā Rīga – Stokholma nomainījis līdz šim kursējošo Vana Tallinn, uz Rīgu varētu piesaistīt daudz lielāku tūristu plūsmu no Zviedrijas.

Tallink pārstāvji uzsver, ka jaunais prāmis atbilst visām prasībām un skandināvu gaumei. Jau šobrīd esot vērojama liela interese par Festival sniegtajām iespējām – pirmajā reisā uz Rīgu prāmis atvedis vairāk nekā 1 000 pasažierus, no kuriem vairums bijuši zviedru tūristi.

Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Enns Pants norādīja, ka Rīga šobrīd kļuvusi par vienu no galvenajām kompānijas prioritātēm un nākotnē Rīgas virziens tikšot attīstīts arvien vairāk.

Festival marštutā Rīga – Stokholma sāka kursēt no 2.augustā, jo iepriekšējo prāmi Vana Tallinn vajadzēja nomainīt pret lielāku un jaunāku kruīza prāmi.

No 26.aprīļa maršrutā Rīga - Stokholma - Rīga sāks kursēt otrs Tallink prāmis - M/S Vana Tallinn, Db.lv informēja AS Tallink Grupp. Šobrīd M/S Vana Tallinn kursē maršrutā Tallina - Helsinki, bet tas tiks nomainīts pret jaunu prāmi.

Līnijā Rīga - Stokholma turpinās kursēt arī prāmis M/S Regina Baltica.

"No 26.aprīļa pasažieriem un kravu pārvadātājiem vairs nebūs jāskaitļo, kurā dienā izmantot prāmju satiksmi no Rīgas uz Stokholmu, un atpakaļ uz Rīgu. Prāmis maršrutā Rīga - Stokholma - Rīga kursēs katru dienu, piedāvājot ceļojuma iespējas visu nedēļu. Otrs prāmis palielinās pieprasīto pasažieru, transporta un kravu pārvadājumu servisu. Papildus tiks nodrošināta arī saistītā satiksme ar citiem maršrutiem, piemēram, Tallink prāmju satiksme no Zviedrijas uz Somiju un Igauniju," stāsta Tallink Latvija izpilddirektors Hillard Taur.

Pēc Latvijas Konkurences padomes 2007.gada 21.februāra pozitīva atzinuma saņemšanas par to, ka nav šķēršļu starptautiskās korporācijas Vitol uzņēmuma Euromin Holdings (Ciprys) Limited un akciju sabiedrības Ventspils nafta kopējas izšķirošas ietekmes gūšanai a/s Ventspils nafta 100% meitas uzņēmumā SIA Ventspils nafta termināls, un Euromin Holdings uzturētā sadarbības piedāvājuma kopēja biznesa veidošanai ar SIA Ventspils nafta termināls a/s Ventspils nafta vadība ir piekritusi Euromin Holdings līdzdalībai SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā 49% apmērā. Šādas stratēģiskas sadarbības rezultātā starp Baltijas reģiona lielāko naftas un naftas produktu pārkraušanas sabiedrību SIA Ventspils nafta termināls un pasaules naftas un gāzes sektora ietekmīgo kompāniju Vitol veidosies nopietns kopuzņēmums, kurā mažoritārā ietekme paliek a/s Ventspils nafta rokās.

“Mēs priecājamies par to, ka esam panākuši 49% līdzdalību SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā un sekmēsim šī nozīmīgā stratēģiskā aktīva attīstību kopā ar mūsu partneriem no a/s Ventspils nafta. Dalība SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā ir dabisks nākamais solis mūsu līdzdalībā a/s Ventspils nafta, un esam gandarīti redzēt, ka mūsu ieguldījums rada ievērojamu produktu apjoma pieaugumu terminālī,” norāda Vitol galvenais komerciālais pārstāvis Deniss Krema.

Savukārt a/s Ventspils nafta valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone uzsver: „No vienas puses, kā esam teikuši jau iepriekš, mēs esam gandarīti par pasaules līmeņa kompānijas pilnvērtīgu ienākšanu Ventspils naftas koncerna biznesā un Latvijas tirgū kopumā. No otras puses, šo gandarījumu pastiprina fakts, ka Ventspils nafta, saglabājot kontroli pār šo koncernam būtisko uzņēmējdarbības sfēru, vienlaikus iegūst stratēģisku partneri tranzīta jomā un garantijas stabiliem ienākumiem ilgtermiņa perspektīvā.”

No 16.septembra oficiāli sāk kursēt prāmis Petersburg līnijā Zasnica-Liepāja - Ustjluga.

Prāmja līnijas operators ir Krievijas dzelzceļa meitasuzņēmums BFI, savukārt ģenerālaģents ir privātkapitāla SIA Alfastar.

Prāmis pēc pagaidu grafika reizi divās nedēļās kursē no 9.septembra, taču pēc oficiālās atklāšanas 16. septembrī tā grafiks tiks apstiprināts. Tuvākajā laikā tiks nodrošināta prāmja kustība abos virzienos, sagatavošanā ir otrs prāmis, db.lv pastāstīja SIA Alfastar valdes priekšsēdētājs Valērijs Onatskis.

Db.lv rakstīja, ka Petersburg ir kravas un pasažieru prāmis. Prāmja garums ir vairāk nekā 150 līnijmetri (aptuveni 100 kravas treileriem) un uz tā ir arī 110 pasažieru vietas.

Prāmju kompānijas Scandlines prāmī URD, uz kura atradās arī kravas automašīnas no Latvijas, Travemindes ostā Vācijā ietriecies prāmis Nils Holgersons.

Kompānija Scandlines līdz šim četras reizes nedēļā nodrošināja pārvadājumus no Liepājas ostas. Patlaban no Liepājas kursē tikai viens prāmis nedēļā, savukārt transporta palīgdarbību nozares kompānijai Terrabalt uz pusi samazinājies kravu apgrozījums, vēsta Latvijas Radio.

No Liepājas turpina kursēt otrs prāmis ASK, kas ļauj nodrošināt pārvadājumus, taču notikušais uzņēmumam Terrabalt radīs īslaicīgus zaudējumus.

Liepājas ostas kapteiņa vietnieks Kārlis Ludāns norādīja, ka «līdzīgi gadījumi ostās mēdz notikt».

Scandlines mājas lapā scandlines.lt izmainītajos prāmju līnijas kursēšanas grafikus redzams, ka prāmis URD atsāks kursēt maršrutā Liepāja - Traveminde jūnija sākumā. Liepājas ostas kapteiņdienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka prāmja avārija aizkavēs normāla kustības grafika atjaunošanu vismaz uz mēnesi. Plānots, ka prāmis pēc remonta līnijā atgriezīsies 15. jūnijā, noskaidroja Db.lv.

Baltijas jūras floti papildinās jauns prāmis, informē kuģniecības kompānijā Stena Line.

Sākotnēji 186 metrus garais Visentini RoPax prāmis Stena Livia aprīļa vidū piebiedrosies prāmim Stena Flavia un kursēs maršrutā Nīnashamna-Ventspils. Vēlāk šī gada laikā, abi prāmji tiks novirzīti maršrutā Trāveminde-Liepāja, palielinot kapacitāti šajā maršrutā par 40%, un un saīsinot arī pārbrauciena laiku no 27 uz 20 stundām.

Stena Line 2021. gadā paplašina savu darbību Baltijas jūrā, abus prāmju maršrutus no Latvijas uz Zviedriju un Vāciju papildinot ar moderniem RoPax prāmjiem. Stena Line prāmji maršrutos Nīnashamna-Ventspils un Trāveminde-Liepāja sāka kursēt 2012. gadā. Šobrīd tie veido nozīmīgu Eiropas loģistikas tīkla daļu, savienojot Baltijas valstis, Krieviju un NVS valstis ar Vāciju un Zviedriju, kā arī ar pārējo Eiropu.

2006/2007 finanšu gadā, kas beidzās 2007.gada 31.augustā, AS Tallink Grupp apkalpoja 6 873 339 pasažierus kas ir par 63,5% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo finanšu gadu. Pieaugums vērojams arī kravu un pasažieru automašīnu pārvadājumos: salīdzinot ar 2005/2006 finanšu gadu, šogad to skaits palielinājies attiecīgi par 91,0%, kas sastāda 359 781 kravas vienības, un 45,2% ar 590 978 pasažieru transporta līdzekļiem .

AS Tallink Grupp valdes loceklis Andres Hunt pastāstīja, ka uzņēmums šogad ieguldīja daudz darba kompānijas attīstībā un rezultāti redzami jau šobrīd. "Jaunā servisa koncepcija Tallina - Helsinki maršrutā, jaunais prāmis, kuģa flotes un maršrutu funkcionālā izmaiņas un uzlabojumi noteikti ir attīstība ar perspektīvu. Mēs arī turpmāk strādāsim saskaņā ar esošo stratēģiju," papildināja Andres Hunt.

2006/2007 finanšu gadā Tallink maršrutā Rīga - Stokholma sāka kursēt otrs prāmis, nodrošinot ikdienas satiksmi starp abu pilsētu ostām. Līnijā Tallina - Helsinki darbību uzsāka jaunais ātrgaitas prāmis M/S Star, kas vienlaicīgi ieviesa arī jaunu servisa konceptu Tallink Shuttle. Rostoka Hanko maršruts tika izmainīts, par ostas pilsētu Somijā nosakot Helsinkus un pagarinot maršrutu līdz Tallinai. Šobrīd tā ir vienīgā tiešā pasažieru jūras satiksme starp Igauniju un Vāciju.

Šovasar starp Tallinu un Helsinkiem sāk kursēt trīs jauni prāmji, dienā kopā veicot 30 reisus. Kuģniecības Linda Line jaunais ātrgaitas prāmis Linda Express sāks kursēt 7. jūnijā. Sanktpēterburgā būvētais prāmis var uzņemt 286 pasažierus un veikt ceļu vienā stundā. Skandināvijas kuģniecība Silja Line šogad ūdenī palaidīs speciālizēto kruīzu prāmi Silja Opera, kas nepārvadās automašīnas. Silja Opera sākotnējais maršruts būs Helsinki–Tallina–Visbija. Vasaras otrajā pusē Silja Opera divreiz nedēļā veiks reisus no Helsinkiem uz Sanktpēterburgu un trīsreiz nedēļā uz Tallinu. 2003. gadā Silja Opera Sanktpēterburgas vietā dosies uz Rīgu, vēsta Aripaev. Septembrī Silja Line plāno palaist vēl vienu prāmi maršrutā Tallina–Helsinki, kas veiktu 11 reisus nedēļā. Pagājušajā nedēļā starp Tallinu un Helsinkiem sāka kursēt jaunais Igaunijas kuģniecības Tallink prāmis Romantika. Tallink pieder 50 % tirgus daļā prāmju satiksmē starp Tallinu un Helsinkiem. Statistika liecina, ka apmēram 85 % pasažieru šajā maršrutā ir somi un tikai 10 % — igauņi.

Jūras pasažieru pārvadātājs Tallink, visticamāk, nevarēs piemeklēt otru prāmi, lai atjaunotu divu prāmju ikdienas satiksmi maršrutā Rīga-Stokholma, sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR).

Grūtības joprojām saistāmas ar pakalpojumam piemērota ledus kuģa piemeklēšanu, skaidroja brīvostas valdes priekšsēdētājs.

Kā ziņots, kuģniecības uzņēmums Tallink meklējot otru prāmi, lai varētu atjaunot ikdienas satiksmi maršrutā Rīga-Stokholma, aprīļa sākumā vēstīja laikraksts Dienas Bizness.

Kā laikrakstam sacījis Ameriks, bijis iecerēts, ka jau šī gada 16.martā šajā maršrutā sāks strādāt otrs prāmis. Pēc viņa teiktā, kompānijai joprojām esot interese šo maršrutu saglabāt, tomēr esot grūtības atrast piemērotu ledus klases kuģi. Tiklīdz tāds būs pieejams, līnijā atgriezīšoties otrs prāmis.

Jaunajam prāmim uzņēmums devis vārdu Star, Db.lv informēja Tallink Grupp pārstāvis Peters Rūzs (Peter Roose). Jaunais prāmis sāks kursēt maršrutā Helsinki-Tallina 2007.gada pavasarī.

Atbilstoši Tallink Grupp sniegtajai informācijai, jaunais prāmis ir videi draudzīgāks nekā tie kuģi, kas darbojas patlaban. Star neradīšot tik lielus viļņus, kas ir vieni no galvenajiem krastu erozijas cēloņiem un jūras dzīvības traucētājiem. Arī motoru radītais trokšņu līmenis ir zemāks.

Star arī aprīkots ar jaunāko navigācijas sistēmu.

Jaunais prāmis ir ledus klases, līdz ar to tas kursēšot visu gadu. Prāmis ir mazāk jūtīgs pret vēju un ledu, kā rezultātā tas var darboties arī ziemas periodā.

Līdz ar jauno prāmi kompānija radījusi jaunu pakalpojumu, kas nodēvēts par Tallink Shuttle. Sākot ar 2007.gadu, pasažieri varēs izvēlēties no trim pārvietošanās veidiem: Tallink Shuttle, Tallink Express vai Tallink Cruise.

AS Tallink Grupp piektdien ieliekot ķīli būvētavā Fincantieri Itālijā, uzsākusi jauna Tallink kuģa būvi.

Prāmis sāks kursēt 2008.gadā. Kuģa ledus klase būs 1 A; tā bruto tonnāža – 36 000, Db.lv informēja AS Tallink Latvija mārketinga un produktu attīstības vadītāja Baiba Muceniece.

Jaunais kuģis, kura garums būs 175 m un platums 28 m, uzņems 2 000 pasažierus un transportlīdzekļus 2 000 līnijmetru garumā. Kuģa ātrums būs 29 mezgli.

Jaunākās paaudzes kuģis tiks pabeigts 2008. gadā. Kompānija plāno, ka tas kursēs maršrutā Tallina – Helsinki.

Tallink pirmais jaunākās paaudzes ātrgaitas prāmis Star tiek būvēts kuģu būvētavā Aker Yards Somijā. 2007. gada aprīlī Star sāks kursēt maršrutā Tallina – Helsinki.

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

20.novembrī atklātā prāmju līnija Liepāja - Trāveminde darbību sākusi veiksmīgi, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde. Pagaidām lielāka kravu plūsma vērojama virzienā no Liepājas uz Vāciju.

Piemēram, 7. decembrī prāmis AVE Liepaja uz Liepāju atveda 19 kravas automašīnas un 22 pasažierus, bet uz Travemindi aizveda 55 kravas automašīnas un 60 pasažierus. Prāmis darbojas testa režīmā, tomēr kravu plūsma esot lielāka nekā gaidīts, apgalvo LSEZ pārvalde.

Prāmis AVE Liepaja ir pasažieru – kravas prāmis, kas būvēts 1998. gadā un tas brauc zem Lielbritānijas karoga. Uz prāmja ir 2000 kravu līniju metri un 396 pasažieru vietas, no kurām 270 ir kajītēs. Prāmis ir 180 m garšs un ceļā no Trāvemindes uz Liepāju pavada aptuveni 20 stundas. Šobrīd prāmis AVE Liepaja kursē trīs reizes nedēļā – otrdienās, ceturtdienās un svētdienās.

No Liepājas ostas jau no pagājušā gadsimta 90. gadu vidus sadarbībā ar prāmju operatoru Scandline notika regulāri reisi uz Rostoku (Vācijā) un Karlshamnu (Zviedrijā), taču 2005. gada nogalē Scandline nolēma atstāt Liepāju un organizēt prāmju līnijas no Ventspils.

AS Tallink Grupp un Meyer Turku Oy ziņo, ka šodien, 4. augustā, ar metāla griešanas ceremoniju Turku kuģu būvētavā ir uzsākta jaunā Tallink LNG ātrgaitas prāmja būvniecība. Prāmi paredzēts izmantot satiksmei maršrutā starp Tallinu un Helsinkiem.

Prāmis bruģēšot ceļu jaunai ērai ātrgaitas prāmju satiksmē Tallina – Helsinki maršrutā.

Turku kuģu būvētavai 2016. gadā šis pasūtījums palielinās produkcijas apjomu par 30%, salīdzinot ar 2015. gadu.

Prāmis būs aptuveni 212 m garš ar 2 800 pasažieru vietām. Prāmja būvniecība izmaksās aptuveni 230 miljonus eiro. Prāmis tiks būvēts Turku kuģu būvētavā Meyer Turku Oy, un tā piegāde ir plānota 2017. gada sākumā. Uz jaunā prāmja tiks nodrošinātas aptuveni 300 darbavietas. Jaunais prāmis kā degvielu izmantos sašķidrināto dabasgāzi (LNG). Ar bruto tonnāžu 49 000 t un ātrumu 27 mezgli jaunais prāmis būs ar būtiskiem uzlabojumiem energoefektivitātē. Korpusa forma samazinās straumes pretestību un nodrošinās prāmim labu kursēšanu ledus apstākļos.

Daudzu Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu līdzīpašnieks uzņēmējs Oļegs Stepanovs šodien publicētā intervijā laikrakstā Dienas bizness norāda, ka tuvākā nākotnē Kālija parka termināli varētu pārdot Baltkrievijas un Krievijas kompānijām, lai nodrošinātu kālija sāls kravu plūsmu caur Ventspili.

Tāpat viņš izklāsta savu skatījumu par faktu, ka ir atzīts par vienu no aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas tika sākts 2005.gadā par krāpšanu lielā apmērā attiecībā pret LK un tās meitasuzņēmumiem, kā rezultātā LK ir zaudējis ap 29,1 miljonu ASV dolāru. O. Stepanovs uzskata, ka šis process ir saistīts ar gaidāmo tiesvedību pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Intervijā O. Stepanovs atklāj t.s. tranzītkara iemeslus, un atklāj aptuveno Ventspils tranzītzbiznesa aktīvu vērtību, kas savstarpējo konfliktu rezultātā ir strauji kritusies. Db.lv piedāvā iepazīties ar visu interviju, ko O. Stepanovs sniedzis laikrakstam.

AS Ventspils nafta padome ir apstiprinājusi uzņēmuma turpmākās attīstības stratēģijas maiņu un piekritusi apjomīga darījuma slēgšanai, kā rezultātā a/s Ventspils nafta tuvākajā nākotnē specializēsies ar tranzīta nozari saistītu aktīvu pārvaldē, atsakoties no holdinga darbības pārējās plaša spektra nozarēs, kurās līdz šim aktīvi īstenotās biznesa risku diversifikācijas rezultātā iesniedzās a/s Ventspils nafta koncerna uzņēmējdarbība.

Uzņēmuma publicētā informācija Rīgas Fondu biržā liecina, ka optimizējot un restrukturizējot a/s Ventspils nafta koncerna darbību, mātes uzņēmuma pārvaldē tiks saglabāti tikai ieguldījumi naftas un naftas produktu tranzīta un kuģošanas biznesa jomās. Līdz ar a/s Ventspils nafta padomes lēmumu nekustamo īpašumu, poligrāfijas un izdevējdarbības uzņēmumi vienotā paketē tiek pārdoti a/s Ventspils nafta asociētajai sabiedrībai a/s Latvijas kuģniecība, šā darījuma summai sasniedzot 82.7 miljonus latu. Darījuma rezultātā a/s Ventspils nafta peļņa sasniegs ap 40 miljonu latu.

A/s Ventspils nafta restrukturizācijas plāna īstenošanu nosaka globālie un vietējie makroekonomiskie rādītāji, kuru ietekme uz koncerna uzņēmumu darbības rezultātiem šobrīd un pārskatāmā nākotnē ir likusi mainīt gan visa koncerna, gan a/s Ventspils nafta mātes uzņēmuma turpmākās attīstības stratēģiju, lai nodrošinātu ieguldījumu nepieciešamo atdevi visu a/s Ventspils nafta akcionāru interesēs. Balstoties uz vietējo un starptautisko ekspertu un konsultantu ieteikumiem, par a/s Ventspils nafta stratēģiskās attīstības turpmāko virzienu definēta tranzīta nozare, kas ir uzņēmuma vēsturiskais pamatbizness.

A. Lemberga aizturēšana varētu izraisīt varas maiņu Ventspils tranzītbiznesā.

Līdz Db nodošanai tipogrāfijā Rīgas Centra rajona tiesa vēl nebija pieņēmusi lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu Ventspils mēram. Prokuratūra paziņojusi, ka apsūdzība (skat. tab.) Aiva-ram Lembergam uzrādīta par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, ja tas ir saistīts ar kukuļu izspiešanu, par naudas atmazgāšanu trīs epizodēs vairāk nekā 10 milj. Ls apmērā, kā arī par to, ka viņš nedeklarēja tādas īpašumtiesības, kas deva pastiprinātu ietekmi Latvijas kuģniecībā (LK). Procesa virzītājs Lembergam piemērojis pirmsapcietinājuma aizturēšanu, ziņo LETA.

A. Lemberga advokāts Aivo Leimanis apstiprina, ka Ventspils mērs aizturēts t.s. Ventspils amatpersonu lietas ietvaros, kurā Lembergam piemērots liecinieka statuss. Tas noticis trešdien ap plkst. 8:30 no rīta, kad viņš devies pie ārsta. Kā uzskata Leimanis, Lemberga apcietināšana notikusi nelikumīgi, jo viņam minētajā lietā bija liecinieka, nevis aizdomās turamā statuss, ziņo LETA. Jau ziņots, ka Lembergam pērn uzrādīta apsūdzība par kukuļņemšanu, noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu un amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Lembergs kā kukuli esot pieņēmis ·veicē reģistrētās kompānijas Multinord AG akcijas un uz to pamata viņam izmaksātos 453 tūkst. Ls. Tāpat Lembergs kopš 1994. gada esot bijis slēpts Kālija parka akcionārs.

Akciju sabiedrības Ventspils nafta koncerna konsolidētais neto apgrozījums 2006.gadā sasniedzis 69,3 miljonus latu, bet neto peļņa - 6,85 miljonus latu, un tas ir par 1,15 miljoniem latu jeb 20,2% vairāk, nekā plānots, liecina a/s Ventspils nafta auditētais konsolidētais 2006.gada pārskats.

A/s Ventspils nafta 2006.gada apgrozījuma līmeni, kas ir zemāks par plānoto, ietekmēja dzelzceļa pārvadājumu nestabilā un iepriekš faktiski neprognozējamā situācija, kas attiecībā uz a/s Ventspils nafta meitas sabiedrību naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmumu SIA Ventspils nafta termināls atkarīga gan no Krievijas Federācijas politiski definētajiem augstajiem dzelzceļa tarifiem kravu pārvadājumiem ārpus savas valsts ostām, gan augstās naftas produktu izvedmuitas, gan no kopējās tirgus situācijas. Lai gan kopumā, neskatoties uz negatīvajiem ārējiem apstākļiem, SIA Ventspils nafta termināls pārskata periodā strādājis stabili, gūstot peļņu vairāk nekā 0,6 miljonu latu apjomā, paredzams, ka arī 2007.gadā uzņēmuma rezultāti būtiskā apmērā būs atkarīgi no sarežģītās situācijas naftas produktu dzelzceļa pārvadājumu jomā.

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.