Viena no lielākajām un prominentākajām pornogrāfisko filmu industrijas kompānijām Digital Playground paziņojusi, ka līdz 2008. gada beigām tā plāno pārstāt izlaist pornogrāfiskās filmas HD DVD formātā, ziņo i4u.

Šādu paziņojumu izteica Digital Playground dibinātājs Joone, minot divus iemeslus. Pirmais iemesls ir tāds, ka viena no pasaulē lielākajām filmu studijām Warner ir nolēmusi pāriet no HD DVD uz Blu-ray.

Otrs iemesls ir tāds, ka jau tagad kompānijas pornogrāfiskā satura filmas Blu-ray formātā ir ievērojami vairāk pieprasītas nekā HD DVD formātā.

Joone uzskata, ka Blu-ray panākumu atslēga daļēji ir Sony PlayStation 3, kura formāts ir Blu-ray.

Digital Playground joprojām sagādā problēmas līguma noslēgšana ar Sony un tāpēc kompānijas filmas Blu-ray diskos izgatavo cita, neatkarīga kompānija.

Strauji samazinājies HD DVD atskaņotāju pieprasījums, kas savukārt ir izraisījis milzīgu lēcienu Blu-ray atskaņotāju pārdošanas apjomā, ziņo NYTimes.

Ja 2007. gadā HD DVD un Blu-ray tirgus daļa katram bija 50%, tad šā gada sākumā Blu-ray tirgus daļa jau ir sasniegusi 90%, kamēr HD DVD tikai 10%.

Šāds iznākums jau tika pareģots, kad kompānija Warner Bros. Entertainment (4. janvārī) paziņoja, ka tā turpmāk izdos filmas tikai Blu-ray. Tādu pašu lēmumu pieņēma viena no lielākajām pornogrāfisko filmu industrijas kompānijām Digital Playground.

Bet vai šā gada pārdošanas rādītāji liecina, ka HD DVD ir pagātne?

Kompānijas Toshiba digitālās un audio nodaļas viceprezidente Džodija Salija (Jodi Sally) norādīja, ka HD DVD vēl nav pagātne. Zemos pārdošanas rādītājus var skaidrot ar to, ka kompānijai Toshiba tikko ir beigusies Ziemassvētku izpārdošana, bet Blu-ray pārdošanas apjomi ir auguši, jo Blu-ray atskaņotāji tiek doti līdzi televizoriem kā dāvana.

SIA Koncertmeistars valdes priekšsēdētājs Ēriks Naļivaiko lūdzis Rīgas domi piešķirt 19.6 tūkstošus latu kā līdzfinansējumu Mārtiņa Brauna un grupas Sīpoli koncertam un tā ieraksta veikšanai, kā arī CD un DVD izdošanai.

Šā gada jūnijā iecerēts grupas Sīpoli un komponista M. Brauna koncerts, kas būs 2008. gada 18. novembrī notikušā īpašā koncerta atkārtojums. Koncerta rīkotājs SIA Koncertmeistars savā iesniegumā raksta, ka tikai par saviem līdzekļiem nevar realizēt šo projektu, un piedāvā Rīgas domei kļūt par koncerta – ieraksta un DVD un CD izdošanas līdzfinansētāju.

Iesniegumam pievienota izmaksu tāme par 38 tūkstošiem latu, tai skaitā mākslinieciskās izmaksas 3.6 tūkst. Ls, gaismas un skaņu aparatūras īre 4.4 tūkst. Ls, Dailes teātra telpu īre un personāla atalgojums 7.2 tūkst. Ls, TV tehnikas īre un personāls 5 tūkst. Ls, bet DVD un CD ierakstīšanas un izdošanas izmaksas lēstas 11.2 tūkst. Ls. Pati SIA Koncertmeistars apņēmusies segt 15.2 tūkstošus latu, bet Rīgas domei lūgusi 19.6 tūkstošus latu. Koncerta rīkotājs Ē. Naļivaiko projekta īstenošanā aicinājis piedalīties Latvijas Televīziju un Ivetas Mielavas vadīto mūzikas izdevniecību Upe tuviem un tāliem.

Pēc tam, kad kompānija Toshiba atteicās no HD DVD formāta, videospēļu konsoles Xbox ražotājs Microsoft arī nolēmis pārtraukt ražot HD DVD formāta paplašinājumus savām videospēļu konsolēm Xbox 360, ziņo BBC.

Microsoft bija viena no lielākajām kompānijām, kas cīņā ar Blu-ray formātu, kāds ir integrēts Sony ražotajām PlayStation 3 konsolēm, pastāvēja par HD DVD formātu.

Microsoft gan norāda, ka turpinās garantijas apkopi HD DVD formāta Xbox 360. Savus Xbox 360 aprīkot ar HD DVD paspējuši apmēram 300 000 konsoles īpašnieku.

Db.lv jau ziņoja, ka kompānija Toshiba pēc tam, kad lielās filmu studijas izteica atbalstu Blu-ray formātam, nolēma pārtraukt HD DVD formāta atskaņotāju ražošanu.

Ķīnas amatpersonas atklājušas valsts lielākos pagrīdes banku darījumus, kuru apmērs sasniedz 64 miljardus ASV dolāru, raksta Reuters.

Izmeklēšana tika sākta septembrī un tās uzmanības centrā bija Žejiangas province. Izmeklēšanas laikā secināts, ka dučiem Hongkongā reģistrētu tā saucamo čaulas kompāniju veica vairāk nekā 1,3 miljonus viltus pārskaitījumu, lai pārvietotu naudu uz ārzonas kompānijām.

Ķīna pret pagrīdes banku sektoru sāka vērsties šā gada aprīlī un līdz šim ir atklājusi vairāk nekā 170 naudas atmazgāšanas un nelegālu līdzekļu pārskaitījumu gadījumus 125,34 miljardu dolāru vērtībā.

Pēdējā reizē apcietināti simts aizdomās turamo no astoņām grupām.

Aizdomās turamie izmantoja nerezidentu kontus, un ar vairāk nekā 14 tūkstošu partneru palīdzību pārskaitīja miljardiem juaņu uz ārzonas valstīm.

Iekārtu importētāji patlaban piedāvā ar nodevu aplikt šaurāku iekārtu loku un piemērot tām mazāku atlīdzības apmēru, taču tajā pat laikā tiesību īpašnieki piedāvā salīdzinoši plašāku ar datu nesēju atlīdzību apliekamo iekārtu loku un lielāku atlīdzības apmēru.

Lai izstrādātu priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību, Kultūras ministrija (KM) darba grupas sēdē ceturtdien rosinājusi autortiesību un blakustiesību īpašnieku organizācijas un tukšo datu nesēju un kopēšanas iekārtu importētāju organizācijas rast savstarpēju kompromisu attiecībā uz datu nesēju atlīdzības lielumu un ar to apliekamo nesēju un iekārtu loku.

KM gaidīs jaunus iesaistīto pušu priekšlikumus līdz 31.martam un tad darba grupā tiks lemts par jautājuma tālāko virzību.

Grobiņā uzietās nelegālās gaļas produktu ražotnes īpašniekam par iesaistīšanos pārtikas apritē bez reģistrēšanās Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) piemērots 300 eiro sods, aģentūrai LETA pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Viņa piebilda, ka lēmums attiecīgajā administratīvā pārkāpuma lietā pieņemts piektdien.

Meistere atgādināja, ka atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam par uzņēmuma iesaistīšanos pārtikas apritē bez normatīvos noteiktās pārtikas uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas fiziskajām personām var piemērot naudas sodu no 70 līdz 350 eiro, bet juridiskajām - no 400 līdz 700 eiro. Ja gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas pārkāpums tiek izdarīts atkārtoti, sods ir lielāks.

Vienlaikus viņa arī atzina, ka atkārtotu pārbaudi Grobiņā uzietajā nelegālajā gaļas produktu ražotne PVD neplāno veikt, taču objekts paliks dienesta uzraudzības lokā.

Saeima konceptuāli atbalstījusi likumprojektu, kura mērķis ir ierobežot pagrīdes lombardu darbību un palielināt sodu par patērētāju kreditēšanu bez licences juridiskajām personām no trim līdz desmit tūkstošiem latu.

Db.lv jau vēstīja, ka septembrī grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā jau atbalstīja valdība.

Kā norāda Ekonomikas ministrija, līdz 2011. gadam privātpersonu kreditēšana Latvijā praktiski nekādi netika regulēta un ar to varēja nodarboties faktiski jebkurš, sākot no bankām un beidzot ar autolīzinga kompānijām, lombardiem, viesiem iespējamajiem īsziņu kreditētājiem un pat privātpersonām.

Pieaugot dažādu pārkāpumu skaitam, tika nolemts ieviest nebanku kreditētāju licencēšanu. Tā rezultātā tika sagatavots likums un vairāki Ministru kabineta nosacījumi, kas noteica, ka licence nebanku kreditētājiem turpmāk maksās 50 tūkstošus tās pirmajā iegādes reizē un 10 tūkstošus latus par tās ikgadējo atjaunošanu.

Kinoteātrī Forum Cinemas nosvinēta Staņislava Tokalova un Jura Kursieša režisētā seriāla “Padomju džinsi” pirmo divu sēriju pirmizrāde.

“Padomju džinsi” ir stāsts par biksēm, kas izmainīja pasauli, un tas būs skatāms kinoteātros visā Latvijā no 1. marta.

Seriāla scenāriju rakstīja Staņislavs Tokalovs, Teodora Markova un Valdemars Kalinovskis, balstoties uz trim patiesiem stāstiem. “Padomju džinsi” ir traģikomisks stāsts par brīvdomātājiem un konformistiem, par attiecībām un izvēlēm, par robežu un pasaules atvēršanos. Un par biksēm, kas izmainīja pasauli! Septiņdesmito gadu izskaņā – laikā, kad visā PSRS ir izvērsta pati sīvākā propaganda pret rietumu kultūru – kādā Latvijas psihiatriskajā slimnīcā kvēls rokmūzikas fans ir izveidojis veiksmīgu un nelegālu pagrīdes džinsu ražotni.

Jauna optiskā ieraksta metode varētu panākt, ka jau drīzumā veikalu plauktos būs DVD izmēra disks ar 300 reižu lielāku kapacitāti, t.i. vienā ierasta izmēra diskā varēs ierakstīt 1.6 terabaitus informācijas, ziņo BBC.

Šīs tehnikas ieraksta metode izmanto nanometra izmēra zelta daļiņas, ar kuru palīdzību papildus divām dimensijām, kas tiek izmantotas informācijas ierakstīšanai DVD un kompaktdiskos, tiek izveidotas vēl trīs – krāsu un polarizācijas dimensijas, kā arī, nodrošinot informācijas ierakstīšanu 10 kārtās, tiek pievienota telpiskā dimensija.

Ja zinātniekiem izdotos šī datu pārnēsātāja izmērus samazināt līdz DVD diska izmēram, tad viņi varētu tajā ierakstīt informāciju 1.6 terabaitu apjomā, kas būtu vairāk nekā 300 DVD disku kopējā kapacitāte.

Datu nesēju saraksts, par kuriem būs jāmaksā autortiesību atlīdzība un ar kuru papildināti Ministru kabineta (MK) noteikumi, ir viens no šaurākajiem Eiropā un vērtējams kritiski vairākos aspektos, uzskata Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA). Apvienība akcentē, ka pieņemtais saraksts tuvākajā nākotnē ir pārskatāms.

[Papildināta ar 5. rindkopu]

AKKA/LAA norāda, ka par projektu atbildīgā Kultūras ministrija (KM) apstiprināto nesēju sarakstu pamatojusi ar sabiedriskās aptaujas rezultātiem, tomēr aptaujā ticis konstatēts, ka aizsargātu darbu kopēšanai tiek izmantoti arī mobilie telefoni un datoru cietie diski, kas nesēju sarakstā nav iekļautu. Tāpat nav ņemts vērā apstāklis, ka datoru cietie diski tirdzniecībā ir pieejami atsevišķi.

Apvienība kritiski vērtē arī noteiktos atlīdzības apmērus – noteikumu projektu autori CD un DVD procentu likmi pamato ar analoģisku atlīdzības likmi Lietuvā, tomēr neesot ņemts vērā, ka kaimiņvalstī nesēju atlīdzība tiek piemērota vairāk nekā desmit veidu nesējiem, tajā skaitā arī visa veida atmiņas kartēm, televizoriem, mobilajiem telefoniem un citām iekārtām ar ierakstīšanas funkciju. AKKA/LAA arī norāda, ka nav ņemts vērā tas, ka Lietuvā par USB zibatmiņām atlīdzība tiek noteikta atkarībā no nesēja ietilpības.

Valsts valodas centra apkopotā informācija liecina, ka bez lietošanas instrukcijas jeb pamācības valsts valodā pircējam var laimēties nopirkt praktiski jebko: sākot no pārtikas precēm un beidzot ar dārgiem auto, šodien, 7.janvārī, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Daudzos gadījumos tirgotāja nevērīgā attieksme pret valsts valodu ejot rokrokā ar tikpat nevērīgu, pat nicinošu attieksmi pret pircēju, norāda laikraksts.

Kā vēsta Latvijas Avīze, par to uz savas ādas dabūjusi pārliecināties arī Odiņu ģimene. Kaspars Odiņš bija iecerējis kopā ar bērniem pavadīt ģimenisku pēcpusdienu, noskatoties nesen nopirktās DVD filmiņas. K. Odiņš veikalā Stockmann nopircis DVD atskaņotāju. Taču, to izsaiņojot, iznākusi vilšanās. Instrukcijas nebija ne latviešu, ne krievu un pat ne angļu valodā.

Turklāt K. Odiņš pamanījis treknu uzrakstu: "Nekādā gadījumā nepieslēdziet šo DVD atskaņotāju, neizlasot instrukciju!" Jo, ja prece tiek sabojāta, nepareizi to lietojot jeb "pircēja vainas dēļ", veikals atsakās to nomainīt ar citu un preci nav arī iespējams nodot garantijas remontā. Šādas situācijas nedaudz samulsināts, K. Odiņš zvanījis uz Stockmann elektropreču nodaļu, un saņēmis norādi: "Zvaniet rīt!" Nākamajā dienā atbilde tikpat gudra: "Piezvaniet rīt!"

Pētījumu kompāniju TNS sadarbībā ar Eiropas Komisiju veikusi Flash Eirobarometra pētījumu, kurā noskaidrota ES dalībvalstu pilsoņu attieksme pret lietotu preču iegādi. Lielākā daļa eiropiešu atzīst, ka iegādātos lietotas grāmatas, kompaktdiskus (CD), DVD un videospēles (72%). Līdzīgi vairāk nekā puse eiropiešu iegādātos lietotas mēbeles (55%).

Lietotu grāmatu, kompaktdisku, DVD un videospēļu iegādi salīdzinoši visbiežāk apsvērtu Zviedrijas un Apvienotās Karalistes (81%), kā arī Somijas (79%) un Vācijas (78%) pilsoņi. Tomēr būtiski, ka šī ir biežāk norādītā atbilde visu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu vidū, izņemot Igauniju, kuras pilsoņi salīdzinoši biežāk apsvērtu tekstilizstrādājumu iegādi: šādu atbildi norādījuši 63% Igaunijas pilsoņu, kamēr lietotas grāmatas, kompaktdiskus, DVD un videospēles apsvērtu iegādāties 53% igauņu.

TNS sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Alise Lāce komentē - interesanti, ka salīdzinoši biežāk lietotu preču iegādi apsver vidēji gados jaunāki eiropieši, kamēr sievietes salīdzinoši biežāk norādījušas, ka iegādātos tekstilizstrādājumus (apģērbu, gultasveļu, aizkarus u.tml.).

Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) neplāno nākt klajā ar jauniem ierosinājumiem par Ministru kabineta noteikumos iekļautajiem datu nesējiem, jo, sākot no 2007.gada līdz pat 2011.gadam, sadarbojoties ar Kultūras ministriju, jau tika iesniegts detalizēts ierosinājums, kurā iekļauti visi datu nesēji, kas pašreiz ir lietošanā, norāda AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Ierosinājumi pērn izvirzīti, vadoties pēc AKKA/LAA rīcībā esošajām sabiedriskajām aptaujām un pētījumiem, kur esot redzamas izmaiņas datu nesēju patēriņā.

«Samazinājies CD, DVD, audio un video kasešu nesēju lietojums, tāpēc AKKA/LAA ierosinājums bija samazināt atlīdzības apmēru no šiem nesējiem. Jaunie datu nesēji ir zibatmiņas, atmiņas kartes, ar MP3 aprīkoti mobilie telefoni, datoru cietie diski, televīzijas papildierīces,» norādīja Briģis.

Briģis paskaidroja, ka, ja 20 santīmi bija DVD, desmit santīmi CD, tad AKKA/LAA ierosinājums bija samazināt uz četriem santīmiem, šo summu nosakot visai CD/DVD nesēju grupai.

Kā zināms, autoru darbi ir aizsargāti ar autortiesībām un to kopēšana nav atļauta. Mūsdienās gan vairāki autori atļauj savus darbus gan brīvi kopēt, gan lejuplādēt, jo tas ir papildus marketings, kas rada iespēju koncertos saņemt lielāku peļņu.

Analogo iekārtu laikmetā, privātā lietošanā parādoties iekārtām ar kurām bija iespējams veikt kopēšanu, radās situācija, ka katrs autors vairs nevarēja noslēgt ar katru lietotāju licences līgumu par autora darba kopēšanu. Tā rezultātā privāta nekomerciāla kopēšana vairākās valstīs tika atļauta, bet ar nosacījumu, ka autoriem par to jāsaņem atlīdzība. 2001.gadā Eiropas Savienība (ES) izdeva direktīvu 2001/29/EC (2001.g. 22. maijā), kura izņēmuma kārtā atļauj privāta legāli iegādāta autordarba kopijas izgatavošanu savām privātām nekomerciālām vajadzībām. Latvijā autortiesību likums nosaka, ka šādi drīkst izgatavot tikai vienu kopiju. Direktīva arī nosaka, ka par šo kopēšanu autoriem ir jāsaņem taisnīga atlīdzība. Atlīdzības lielums un iekasēšana tiek atstātas katras dalībvalsts ziņā. Dalībvalstis šo direktīvu var ieviest vai var neieviest. Ieviesušas ir 22 valstis, nav ieviesušas 5 valstis: Lielbritānija, Īrija, Luksemburga, Kipra un Malta. Pēc būtības šī direktīva saka: lūdzu ņemiet preci, par samaksu par šo preci vienosimies vēlāk. Biznesa pasaulē šāds princips parasti nav funkcionēt spējīgs. Piemēram, Jūs nevarēsiet celtniekam teikt: uzbūvē man māju, pēc tam par godīgu atlīdzību vienosimies.

Jūlija vidū Ogres iecirkņa policisti konstatējuši un apturējuši profesionāli aprīkotu nelegālo cigarešu ražotni Lielvārdes novadā, izņemot 13,6 miljonus nelegālo cigarešu un deviņas tonnas tabakas, informēja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Divos savstarpēji savienotos angāros tika konstatētas plašas telpas cigarešu ražošanai ar modernu ražošanas iekārtu. Policijas ierašanās brīdī ražotnē bija 9 personas, visas aizturētas, četras no tām apcietinātas. Katrai no aizturētajām personām izdarītajā noziegumā bija sava loma. Viens no viņiem iepriekš ir sodīts par laupīšanu, savukārt vēl viens par nodokļu nemaksāšanu.

Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 221. panta trešās daļas - par tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu vai realizāciju, ja tas izdarīts lielā apmērā, un, ja to izdarījusi organizēta grupa. Par šādu noziegumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Noslēdzoties piecu gadu izstrādes un būvniecības projektam, Ādažos oficiāli atklāta “Orkla Biscuit Production” – modernākā cepumu ražotne Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā.

Jaunā ražotne ir lielākā šāda tipa specializētā cepumu un vafeļu ražotne un lielākā jaunuzceltā “Orkla” ražotne ar mērķi ražot produkciju kā vietējam Latvijas, tā visas Ziemeļeiropas tirgiem. Tās būvniecībā un tehnoloģiskajā aprīkojumā investēti teju 100 miljoni eiro – pēdējos gados lielākās investīcijas Latvijas pārtikas ražošanas nozarē.

“Orkla Biscuit Production” ir “Orkla Confectionery & Snacks” cepumu un vafeļu ražošanas kompetences centrs reģionā, uz kuru tika pārcelta šo produktu ražošana no līdzšinējām vietām Kungālvā Zviedrijā un Rīgā.

Jaunā, vairāk nekā 30 000 m2 plašā ražotne ar 13 ražošanas līnijām, ir lielākā jaunuzceltā “Orkla” ražotne. Ražošanas kapacitātei sasniedzot 30 tūkstošu tonnu produkcijas gadā un potenciālu apjomus palielināt nākotnē, šī rūpnīca būs iesaistīta dažādu spēcīgu, ilggadēju zīmolu produktu ražošanā Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas, Igaunijas, Latvijas un citiem tirgiem.

Valsts policija (VP) Ropažu pagastā atklājusi rūpniecisku kompleksu, kurā ražotas sintētiskās narkotikas nelegālajiem Austrumu tirgiem. Ražotne darbojusies oficiāli reģistrētas alkohola ražošanas firmas aizsegā un ir bijusi lielākā atklātā pēdējos piecos gados.

Telpas, kurās notikusi narkotiku ražošana, bijušas ļoti meistarīgi nomaskētas, un Ekonomikas policijas darbinieki tās atklājuši, veicot ierastās pārbaudes, kādu šogad kopā bijis vairāk nekā 3900, raksta diena.lv Likumsargi gan tieši neatbildēja, vai ražotne uzieta nejauši, vien norādot, ka «policija darbojās saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju».

Pagaidām saistībā ar ražotni aizturēti trīs cilvēki, no kuriem viens bijis agrāk tiesāts. Izmeklētāji nevēlējās atklāt aizturēto vārdus, norādot, ka ražotne bijusi vērienīga un ļoti iespējams, ka tikai trīs cilvēki nebūtu spējuši nodrošināt tās darbību, turklāt vēl jāatrod galvenais noziedzīgās darbības organizētājs, tādēļ lietā varētu parādīties vēl kādi aizturētie. No šobrīd aizturētajiem viens bijis vienkāršs ražotnes strādnieks, otrs - tās īpašnieks, bet trešais slēdzis līgumus par iekārtu piegādi.

Noslēgumam tuvojas 2020.gadā uzsāktie “Orkla Biscuit Production” ražotnes būvniecības darbi Ādažos un iecerēts, ka gada nogalē jauna rūpnīca sāks darbu.

Jaunā, vairāk nekā 30 000 m2 plašā ražotne ar 13 ražošanas līnijām specializēsies cepumu un vafeļu ražošanā, un būs lielākā šāda veida ražotne Ziemeļvalstīs un Baltijā. Papildus būvniecībai sekos vēl būtiskas investīcijas jaunās iekārtās un ražošanas līnijās, kopumā veidojot pēdējos gados lielākās investīcijas Latvijas pārtikas ražošanas nozarē, kas radīs ap 300 jaunu darba vietu. Šīs būs vienas no ievērojamākajām “Orkla” investīcijām, kas ir veiktas Latvijas pārtikas nozarē pēdējos gados.

Lai atstātu vēstījumus nākamajām paaudzēm, topošās “Orkla Biscuit Production” ražotnes pamatos 11.maijā tika ierakta īpaša kapsula. Svinīgajā pasākumā piedalījās “Orkla” grupas viceprezidente Ingvilla Berga (Ingvill Tarberg Berg), “Orkla Biscuit Production” valdes priekšsēdētājs Johans Udins (Johan Uddin), Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, kā arī būvniecības kompānijas “Merks” celtniecības direktora vietnieks Jānis Zilgme.

Uzņēmums “Orkla Latvija” šogad plāno investēt vairāk nekā 4,6 miljonus eiro ilgtspējīgā ražošanas procesu attīstībā, jaunu produktu izstrādē, kā arī darba vides un infrastruktūras uzlabošanā.

2021. gada lielākie investīciju projekti būs jaunas konfekšu glazēšanas iekārtas uzstādīšana “Laimas” ražotnē, vafeļu griešanas iekārta “Staburadzes” ražotnē, šerbeta ražošanas automatizēšana “Laimas” jaunajā ražotnē u.c. Papildus tam liela daļa investīciju būtiski uzlabos energoefektivitāti vairākās “Orkla Latvija” ražotnēs, tostarp “Ādažu Čipsu” un “Spilvas”, palīdzot uzņēmumam kopumā radīt par 305 tonnām mazāk CO2 izmešu.

“Covid-19 izraisītā krīze mainīja mūsu plānus, bet mēs jau pērn proaktīvi reaģējām un pielāgojāmies situācijai, lai rastu risinājumus biznesa nepārtrauktībai, tai pat laikā rūpējoties par darbinieku drošību un veselību. Arī 2021. gadā mēs neapstājamies un turpinām pilnveidoties, gādājot par iecienīto produktu ražošanu, atbilstoši mūsu augstajiem kvalitātes standartiem, kā arī radām vēl nebijušas inovācijas Latvijas tirgū. Šogad mēs uzstādīsim jaunas, ilgtspējīgas ražošanas iekārtas mūsu ražotnēs, pilnveidosim darba vidi un infrastruktūru, kā arī mūsu zīmolu produktu sortimentu papildināsim ar vairākiem desmitiem jaunu produktu, kurus izstrādājusi “Orkla Latvija” inovāciju komanda,” uzsver “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kokskaidu granulu ražošanas līderis Latvijā SIA Latgran pie Gulbenes oficiāli atver savu ceturto ražotni, tādējādi pieaugs granulu ražošana un eksports

Ražotnes izveide tika uzsākta pērn, bet testa režīmā tā sāka strādāt jau šā gada vasarā. SIA Latgran šobrīd ir lielākais kokskaidu granulu ražotājs Latvijā, un jaunā ražotne tikai nostiprinās uzņēmuma pozīcijas šajā jomā. 17 milj. eiro vērtā investīcija ir lielākā meža nozarē, kuras rezultātā mazvērtīgā koksne tiks pārvērsta produktā ar augstāko iespējamo pievienoto vērtību – kokskaidu granulās. To, ka šis investīciju projekts ir būtisks arī Skandināvijas uzņēmējiem, apliecināja meža nozares giganta Billerudkorsnas (kura meitas kompānija Latvijā ir viens no ražošanai nepieciešamās koksnes izejvielu piegādātājiem) prezidenta Pera Lindberga klātbūtne.

«Ir pabeigta ražotnes izveides pirmā kārta, kas ļauj gadā saražot līdz 85 000 m3 bērza finiera,» uzsver a/s Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Finieri sāk ražot Lietuvā

Viņš norāda, ka šo ražotnes jaudu plānots sa­sniegt 2010. gadā, bet 2009. gadā plānotā jauda tiks apgūta 70 - 75 % apmērā. Plānotais Lietuvas bērza finiera ražotnes neto apgrozījums 2009. gadā tiek lēsts 12-13 milj. eiro. U. Biķis atzīst, ka atkarībā no pieprasījuma un piedāvājuma sabalansētības pasaules tirgū tiks lemts par tālāku ražotnes attīstību. «Šobrīd vispirms ir jāapgūst paredzētie finiera ražošanas apjomi un tad raudzīsimies tālākā perspektīvā par šī produkta dziļāku pārstrādi Ukmerģē,» norāda U. Biķis. Viņš atzīst, ka iespējamais nākošais solis jeb otrā kārta varētu būt finiera ražošanas apjomu palielināšana, finiera žāvēšana un tālākā apstrāde. «Šāds attīstības scenārijs ir saistīts ar situācijas pārmaiņām pasaules tirgū,» skaidro U. Biķis.

Ticis izdots režisora Jāņa Streiča 1981. gada filmas Limuzīns Jāņu nakts krāsā DVD.

Limuzīns Jāņu nakts krāsā iekļauta Latvijas Kultūras kanonā, tiek augsti novērtēta arī skatītāju aptaujās un iemantojusi īpašu tautas komēdijas statusu, savukārt vairāki filmas dialogu fragmenti ir folklorizējušies.

Limuzīns Jāņu nakts krāsā ir trešā filma, kas iznākusi DVD sērijā Latvijas filma. Līdz šim ir izdota J. Streiča filma Rūdolfa mantojums un Viļa Lapenieka filma Zvejnieka dēls, kas kinoteātros nonākusi 1940. gadā.

Limuzīns Jāņu nakts krāsā ir pirmā no Latvijas kino zelta fonda filmām, kas tiek izdota DVD ar digitāli restaurētu attēlu un skaņu.

Nodrukājot miljono t-kreklu, darbu uzsāk Draugiem Group uzņēmuma Printful otrā ražotne ASV

Klātesot Latvijas vēstniekam ASV un Ziemeļkarolīnas štata amatpersonām, darbu uzsāka Draugiem Group uzņēmuma Printful otrā ražotne ASV pilsētā Šarlotā.

«Pirms sešiem gadiem es kopā ar sievu ierados ASV, kas uzskatāms par Printful sākumu, lai gan toreiz mēs vēl nenojautām, ka Draugiem Group veidos drukas uzņēmumu. Mēs esam nodrukājuši vairāk nekā miljonu t-kreklu un pusmiljonu citu apdrukas priekšmetu. Mums ir jau otrā ražotne ASV un gada laikā atvērsim trešo kādā Eiropas valstī. Nākotnes plāns ir kļūt par pirmo Latvijas uzņēmumu, kas tiek kotēts ASV Fondu biržā,» nākotnes plānus atklāj Draugiem Group dibinātājs Lauris Liberts.