No 5. līdz 20.janvārim notiks 30. Dakāras rallijs – maratons. Katru dienu, plkst. 22.00, kanālā TV5 tiks pārraidītas sacensības ar katras dienas apskatu, liecina TV5 sniegtā informācija.

Pirmo reizi arī kanālā LNT, katru svētdienu, plkst. 15.15 tiks demonstrēts nedēļas raidījums par latviešu gaitām Dakārā ar speciālistu komentāriem un citiem papildinājumiem.

Rallijreids maršrutā Lisabona - Dakāra sāksies Portugāles galvaspilsētā un pēc trim nedēļām noslēgsies Senegālā.

Rallijreida kopējais garums 2008. gadā būs 9273 kilometri, no tiem 5736 jāveic ātrumposmos.

Pirmo reizi Dakāras vēsturē motocikli, vieglās un smagās automašīnas brauks katra pa savu trasi, lai izvairītos no savstarpējas traucēšanas un smagām avārijām kādu 2007. gada maratonā piedzīvoja Vladimira Čagina vadītais KAMAZ.

Rallijreidu komandai Rīga (RRT) un Vintera motokomandai Rīga šīs sacensības būs jubileja. Dzeltenie OSCAR un KTM motocikli jau piekto reizi vagos Āfrikas smiltājus. RRT pārstāvēs trīs ekipāžas, no kurām divas brauks ar jaunākās paaudzes OSCAR O3 sacīkšu automobiļiem. Sacīkšu mašīnas kabīnē atgriezies Māris Saukāns, kurš brauks kopā ar stūrmani Didzi Zariņu, otra ekipāža jau ir pazīstama - Jānis Āzis/Ainārs Princis. Viņi 2007. gadā izcīnīja 33. vietu. Turpretim trešajai RRT ekipāžai - Andrim Feldmanim un Kristam Feldmanim šī būs pirmā Dakāra. Tomēr rallijeidos viņi nebūt nav iesācēji, vairākus gadus startē Latvijas čempionātā un pabijuši Baja tipa 4x4 sacīkstēs ārzemēs. Lisabona - Dakāra 2008 klāt būs arī OSCAR izgudrotājs un idejas tēvs Andris Dambis.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs kopā ar Vjetnamas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidentu Dujhionu Doanu (Doan Duy Khoung) 17. jūlijā atklāja Latvijas-Vjetnamas Biznesa forumu. Ārlietu ministru vizītē Vjetnamā pavada AS «Grindeks», AS «Wasserkabel Baltic», SIA «X Infotech», SIA «HORTUS Digital», SIA «Vārpas 1», SIA «Impexwood» un SIA «Nordichem Europe», kā arī Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji.

Uzrunājot klātesošos Vjetnamas biznesa kopienas pārstāvjus, ministrs akcentējis Latvijas ieinteresētību veidot un attīstīt ekonomiskos kontaktus, un norādījis, ka Dienvidaustrumāzijas tirgus kopumā kļūst arvien pievilcīgāks Latvijas uzņēmējiem. «Valdībai ir jāstrādā pie labvēlīgas biznesa vides veidošanas, tikmēr uzņēmēji var nākt klajā ar efektīviem risinājumiem iepretim šodienas un nākotnes izaicinājumiem,» teica ministrs.

E. Rinkēvičs paudis pārliecību, ka Latvijas biznesa delegācijas pārstāvētās nozares atspoguļo perspektīvās sadarbības jomas ar lielu izaugsmes potenciālu: informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, inženiertehniskie risinājumi, farmācija un ķīmiskā rūpniecība, kokrūpniecība, kā arī izglītība. Lai gan šobrīd prioritāri raugāmies uz preču un pakalpojumu eksportu kā galvenajām ekonomiskās sadarbības jomām, Latvija ieinteresēta sadarbībā ar Vjetnamu arī investīciju jomā. Ministrs izteicis cerību, ka 2019. gadā tiks ratificēti 30. jūnijā parakstītie ES nolīgumi ar Vjetnamu Brīvās tirdzniecības un Ieguldījumu aizsardzības jomā, kas dos impulsu ciešākai ekonomiskajai sadarbībai.

Iesaka Kaspars Ulsts, Idea Havas Media stratēģiskais direktors un bloga adventures.lv autors.

Pirms diviem gadiem kopā ar draugiem devāmies uz Vjetnamu. Mūsu mērķis bija 16 dienās redzēt un izbaudīt pēc iespējas vairāk no šīs valsts daudzveidības, jo Vjetnamas apgabali dabas ziņā cits no cita ievērojami atšķiras. Vjetnama ir izstiepusies gar Dienvidķīnas jūru vairāk nekā 1000 km garumā. Ziemeļos ir bambusiem noauguši kalni un Holongas līcis, kurā iespējams dzīvē redzēt unikālos dabas veidojumus – milzīgos kaļķakmens stabus, kurus bieži attēlo tūrisma ceļvežos, savukārt dienvidos ir Indoķīnas ievērojamākās upes Mekongas delta.

Kad turp braukt?

Rudens tiek uzskatīts par zelta sezonu ceļošanai uz Āziju, tostarp Vjetnamu, kur laika apstākļus ietekmē musona un lietus sezonas. Vasarā tur ir karsts un katru dienu līst, savukārt rudenī ir patīkami laika apstākļi. Mēs uz Vjetnamu devāmies novembrī, kad gaisa temperatūra bija ap 30 grādiem. Patīkams un silts laiks bija arī naktīs, izņemot kalnus, kur, guļot metāla angārā, izsalām līdz kaulam, bet no rīta bambusa stublājus klāja sarma.

Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) oficiālās vizītes laikā Vjetnamā notika AS «Wasserkabel Baltic» testa instalācijas atklāšanas pasākums Hanojas Augsto Tehnoloģiju Profesionālās Koledžas Atjaunojamās enerģijas un tās pielietojuma izpētes laboratorijā kopā ar Vjetnamas valdības, Hanojas pašvaldības un biznesa vides pārstāvjiem.

«Wasserkabel» tehnoloģija ir instalēta laboratorijas telpas griestos 100 m2 platībā – vienā pusē telpas kapilāru plates ir iestrādātas apmetumā, otrā pusē – aiz dekoratīvā griestu režģa. Ir veikta arī instalācija vienā no telpas sienām, izmantojot instalācijas metodi, kas nodrošina gan telpas dzesēšanu, gan mitruma samazināšanu telpā. Tādējādi kapilāru plates var nodrošināt gan telpu apkuri, gan dzesēšanu, gan mitruma regulēšanu telpā.

Vizītes laikā notika uzņēmuma pārstāvju tikšanās ar Vjetnamas celtniecības ministru, Sertifikācijas centra vadību, Industrijas un Tirdzniecības ministra vietnieku, Izglītības ministru, Vjetnamas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras prezidentu, kā arī ar Vjetnamas uzņēmumu pārstāvjiem.

Hasbro ziņo, ka paātrinās savu ražotņu pārcelšanu no Ķīnas

Globālie tirdzniecības kari sākuši mainīt pasaules kārtību, un vairākas lielās Rietumvalstu kompānijas izsver savas ražošanas nākotni šajā valstī. Šonedēļ, piemēram, pasaules lielākais rotaļlietu ražotājs Hasbro ziņojis, ka paātrinās savu ražotņu pārcelšanu no Ķīnas uz Vjetnamu un Indiju.

Jāpiebilst, ka Hasbro ražo vairākas pasaulē ļoti populāras rotaļlietu franšīzes, piemēram, Frozen un Avengers. Šobrīd uzņēmums aptuveni divas trešdaļas savu rotaļlietu rada tieši Ķīnā. Uzņēmuma vadība gan klāstījusi, ka jau nākamgad šis īpatsvars varot sarukt līdz 50%.

Tādējādi Hasbro ir vēl viens liels uzņēmums, kas pēdējā laikā ziņojis par savas stratēģijas mainīšanu, visticamāk, saistībā ar asāku ASV un Ķīnas tirdzniecības karu un šo valstu savstarpējo tarifu vētru.

Lai gan tas ir mazāk par 0,1% no tirgus, Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Jeff App" līdzdibinātājs Toms Niparts ir pārliecināts, ka iespējamais izaugsmes potenciāls ir milzīgs.

"Turklāt tas ir tikai mūsu pirmais tirgus Āzijā," viņš uzsver. Pirmo klientu attieksme pret risinājumu esot visnotaļ laba un atgriežas tie, kas reģistrējušies pirms kāda laika.

Uzņēmuma stratēģija šajā tirgū ietver vairākus soļus. Sākumā tas piedāvā vietējiem finanšu uzņēmumiem nepieciešamu risinājumu, kas risina pamatvajadzību: piesaista jaunus klientus. "Kad esam iekarojuši atpazīstamību un nodibinājuši attiecības, piedāvājam papildu pakalpojumus – alternatīvos datus. Augustā laidām klajā mobilo lietotni, kuru drīzumā sāksim jaudīgi reklamēt. Tuvāko mēnešu laikā lietotājiem būs arī iespēja saņemt izdevīgākās banku kredītkartes un finansējuma iespējas ar mopēda vai motocikla nodrošinājumu, kas Āzijā ir būtiski. Pakāpeniski pāriesim no tā, ka esam kā "Tinder" piemērotākā aizdevuma atrašanai uz aplikāciju īpašajiem piedāvājumiem, kas nozīmē, ka piedāvājam atrast ne vien finansējumu, bet arī apdrošināšanu, telekomunikāciju pakalpojumus u. tml. Šāds risinājums mums dos vairāk datu par lietotāju uzvedību, kas ilgtermiņā ļauj veidot kredītvērtējumu, kas ir viens no mūsu lielākajiem mērķiem," ieskicē T. Niparts.

Igaunijas pilsētā Tartu notiekošajā jaunuzņēmumu konferencē "sTARTUp Day" agrīnas stadijas startup konkursā uzvarēja Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums "Jeff App".

Kopumā jaunuzņēmumu konkursā piedalījās 33 jaunuzņēmumi, kas izvēlēti no vairāk nekā 240 pieteikumiem. "Konkurence bija tiešām augsta līmeņa - šeit patiešām varēja just gan biznesa ideju, gan to izpildījuma, gan arī komandu prezentēšanas spēju apvienojumu augstā kvalitātē. Patiess gandarījums, ka ne vien spējām izpelnīties lielāko atzinību tik spēcīgā lokā, bet arī igauņu pašu vērtējumā bijām pārāki par viņu pašmāju jaunuzņēmumiem," teic Toms Niparts, "Jeff App" dibinātājs un vadītājs.

"Jeff App" ieguva 170 tūkstošu eiro investīciju no Igaunijas biznesa eņģeļu tīkla "EstBAN" sindikāta, kā arī desmit tūkstošu eiro bez saistībām no "Swedbank".

"Finansējums nāk negaidot, jo nupat esam noslēguši investīciju kārtu. Taču esam ļoti priecīgi - papildus resursiem, kas ļaus straujāk augt un piesaistīt spēcīgākus speciālistus jau tagad, "savā pusē" nu esam piesaistījuši investīciju veterānus no Igaunijas, Somijas un citām valstīm, kuri ar savu pieredzi un plašo kontaktu loku dos mums ļoti daudz," norāda T. Niparts.

2007. gada 4. septembrī

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera organizē tirgus izpētes braucienu uz Vjetnamu, kas notiks no 12. novembra līdz 24. novembrim. LTRK tirgus izpētes brauciena mērķis ir veicināt Latvijas un Vjetnamas uzņēmēju sadarbību un uzzināt jaunus sadarbības iespējas.

"Vjetnama ir valsts ar lielu ekonomisko potenciālu nākotnē. Kopš 2001. gada Vjetnamas valdība ir uzsākusi ekonomikas liberalizācijas un ārvalstu investīciju piesaistes programmas, kā arī cenšas veicināt valsts starptautisko integrāciju. Jāatzīmē, ka lielāko daļu no Vjetnamas iekšzemes kopprodukta veido rūpniecība (40,1%), pakalpojumu sniegšana (38,1%) un lauksaimniecība (21,8%). Latvijas uzņēmējus varētu interesēt Vjetnamas tirgus, jo tas ir līdz šim neizzināts jauns tirgus, kas varētu būt veiksmīgs eksporta preču noieta tirgus. Labi kontakti varētu būt loģistikas, pārtikas, konsultāciju, tirdzniecības un tūrisma jomās," stāsta LTRK Uzņēmējdarbības veicināšanas un pakalpojumu daļas eksperte Baiba Bramane.

Stokholmas ekonomikas skolas Rīgā pārstāvji plāno Latvijā izveidot Zviedrijas slimnīcu, lai paaugstinātu valsts slimnīcu standartus, kā arī atslogot Zviedrijas medicīnas sistēmu, raksta The Local.

Stokholmas skolas vecākais viceprezidents Gunnars Lungdals sacījis, ka Latvijas slimnīcu administrēšanai nepieciešama lielāka izglītošana un Zviedrijas sistēma varētu funkcionēt kā paraugs.

Neskatoties uz palīdzību Latvijas medicīnas sektoram, G. Lungdals arī cer samazināt pacientu rindas Zviedrijā slimnīcā, kuri gaida operācijas.

«Rindas ir garas un šī varētu būt lieliska alternatīva,» viņš uzsvēris. «Cilvēkiem varētu būt uztraukums par operāciju citā valstī, taču, ja tur būs iesaistīti viņu valsts pārstāvji, tad viņi jutīsies daudz drošāk.»

ASV prezidents Baraks Obama un ASV pirmā lēdija Mišela Obama plāno viesoties Lielbritānijā, Francijā, Vācijā un Čehijā, un tas būs viņu pirmais brauciens uz Eiropu kopš Obamas prezidentūras sākuma, ziņo time.com.

B. Obamas Eiropas apmeklējums sāksies Lielbritānijā ar G-20 samitu, kas notiks Londonā. Viņš arī piedalīsies NATO sanāksmē Francijā un Vācijā, kā arī tiksies ar Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī un Vācijas Kancleri Angelu Merkeli.

ASV prezidente vizīte Eiropā noslēgsies ar ASV-Eiropas Savienības konferenci Prāgā.

Igaunijas pilsētā Tartu ļoti aktīvi izmanto atjaunojamos energoresursus, kas pilsētas iedzīvotājiem ļauj ietaupīt 10 milj. kronu gadā.

Tas izskanēja 9. Baltijas kūdras ražotāju forumā, kas šodien sācies Igaunijā Tartu. Kūdra ir viens no ekonomiskākajiem enerģijas ieguves veidiem un Igaunijā 80% no visas apkures tiek iegūta no kūdras, forumā teica Igaunijas Kūdras ražotāju asociācijas prezidents Erki Nītlāns (Erki Niitlaan).

Līdz ar to Tartu, kur nesen atklāta jauna kūdras termoelektrocentrāle, apkure ir viena no vislētākajām Igaunijā, iedzīvotājiem izmaksājot vairākus 10 miljonus kronu mazāk nekā citās valsts daļās, kur tiek izmantoti importētie energoresursi. Igaunijā attīsta arī citus atjaunojamos energoresursus, piemēram, biogāzes izmantošanu transportā. Drīzumā paredzēts, ka arī autobusi Tartu varētu braukt ar biogāzi nevis fosilo degvielu.

Vispārējā taupības režīma ietekmē Valsts policija spiesta samazināt arī izmantojamo automašīnu skaitu. Visa autoparka nodarbināšanai nepieciešamajam benzīnam nepietiks naudas.

Valsts policijas priekšnieks policijas ģenerālis Aldis Lieljuksis informēja, ka par miljonu latu samazinoties degvielas iegādei atvēlētajiem līdzekļiem, Valsts policijai būs jāatsakās no aptuveni 500 auto izmantošanas. Pavisam VP autoparkā atrodas 1721 braucamais.

«Aptuveni 500 automašīnas būs jānoliek pie sētas – jāiesaldē,» drūmu seju paziņoja ģenerālis.

Tomēr arī šīs prognozes var būt pārāk optimistiskas, ja degvielas cenas atsāks augt ar jau pieredzēto sparu. «Pie sētas liekamo» automašīnu skaits izrēķināts, ņemot vērā, ka ikvienā lietošanā atstātajā automašīnā mēnesī tiks ielieti ne vairāk par 181 litru degvielas, par tās iegādi iztērējot ne vairāk par 100 latiem. «Policijai nav funkciju, kuras tā varētu nepildīt, tādēļ meklēsim visus iespējamos veidus, kā ieekonomēt,» stāstīja A. Lieljuksis, piebilstot, ka no automašīnām atteiksies arī VP centrālais aparāts un reģionālā vadība.

Pievienotā vērtības nodakļa (PVN) likmes ļoti straujā palielināšana (no līdzšinējiem 5% līdz 21%) viesnīcu sektoram ir šoks.

Bez jaunajām izmaiņām 2009. gads, atbilstoši mūsu prognozēm, būtu vismaz tādā līmenī kā 2008. gads, kas jau bija sliktāks nekā iepriekšējie. Tiem, kas tirgū ienākuši nesen, varbūt nav, ar ko salīdzināt, bet tās viesnīcas, kas jau ir ar vārdu un darbojas, redzēja, ka bija zemāks noslogojums. Protams, uzņēmumi bija rentabli un varēja maksāt savas parādsaistības un visu pārējo un uzturēt līmeni.

Bet patreiz notiekošais ir šoks, jo visi līgumi ir noslēgti, budžets ir saplānots un nenotiks arī nekādi absolūti lieli un grandiozi pasākumi. Stipri mainās arī konferenču bizness, konferences vairs nerīko tik daudz — taupa ne jau tikai Latvijas uzņēmumi, bet arī ārvalstu kompānijas. Ja nebūtu šis šausmīgais PVN, tad viss varbūt būtu līdzvērtīgi 2008.gadam.

Rīgas satiksme informē, ka no 1. jūlija tiks atklāts jauns autobusa maršruts – Nr. 60, kas brauks pa Dienvidu tiltu, savienojot Ziepniekkalnu ar Ķengaragu, informē Rīgas satiksme.

Jaunais maršruts būtiski atvieglos Bišumuižas, Ķengaraga, Valdlauču un Ziepniekkalna iedzīvotāju pārvietošanos un nodrošinās plašu piekļuvi citām Rīgas apkaimēm. Braucot virzienā no Ķengaraga pasažieriem, būs iespēja ērti pārsēsties Ziepniekkalna, Bišumuižas un Valdlauču apkaimē esošajos sabiedriskajos transportlīdzekļos, tādos kā 19., 24. un 27. trolejbusa maršruts, 12., 23., 26., 40., 44., 46., 56. autobusa maršruts, 10. tramvaja maršruts. Braucot virzienā no Ziepniekkalna, Bišumuižas, Valdlaučiem pasažieriem būs iespēja ērti pārsēsties Ķengaraga apkaimē esošajos sabiedriskajos transportlīdzekļos, tādos kā 3., 7. un 9. tramvaja maršruts, 15., 31., 49. autobusa maršruts. Visi iepriekš minētie maršruti nodrošina plašu piekļuvi citām Rīgas apkaimēm.

Kāds automašīnu zaglis Vācijā, izmantojot puķupodu, nozadzis 150 000 eiro vērtu Porsche 997 Turbo, ziņo Reuters.

Atpakaļgaitā braucot ārā no savas garāžas, Porsche īpašnieks izdzirdējis plīstoša stikla skaņu, un izkāpis ārā no mašīnas to izlūkot. Tiklīdz īpašnieks noliecies pie puķupodu, kas bijis aizlikts aiz automašīnas pakaļējā riteņa, zaglis pagrūdis viņu malā un ielecis automašīnā, stāstījis policija.

"Viss ko 56 gadus vecais automašīnas īpašnieks varēja darīt, bija pamukt malā no ceļa, lai viņu nenobrauc," sacījis policijas pārstāvis.

150 000 eiro vērtais Porsche 997 Turbo tika nozagts Vācijas pilsētā Bonnā.

Komersanti neredz Eiropas dzelzceļa projektam ekonomisko pamatojumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pretstatā lielai daļai politiķu un Eiropas platuma sliežu infrastruktūras projekta Rail Baltica (RB) īstenotājiem, autobusu biznesā iesaistītie ir par to visai skeptiski. Vaicāts, vai RB īstenošana nebūs starptautisko autobusu pārvadājumu kapakmens, Lux Express (LE) vadītājs Latvijā Krišjānis Reķis saka: jautājums ir par to, cik bieži vilciens brauks. LE no Tallinas uz Rīgu brauc 11 reizes dienā. Protams, vilciens brauks ātrāk, ja vien neņem vērā to, kāds būs ātrums Polijā, kur vēl nebūs ātrvilcieniem piemērotas infrastruktūras. Viņš pieļauj, ka vilcienu lidmašīnu vietā varētu izvēlēties cilvēki, kam biļetes cena nav būtiska, bet ir svarīgi taupīt laiku. Tomēr arī daudzi uzņēmēji skatās līdzi, cik tērē, tostarp, piemēram, labāk brauc nevis ar uzņēmuma auto, bet autobusu.

Bijušais Rīgas mērs Gundars Bojārs intervijā laikrakstam Dienas Bizness pauž viedokli, ka Rīgas centrā bizness tiek iznīcināts.

Fragments no intervijas:

Manuprāt, nekad Rīgas centra skatlogos nav bijis tik daudz sludinājumu «izīrē» vai «pārdod». Vai tas nav saistīts ar dārgajām stāvvietām pilsētas centrā, velojoslām, kas vēl mākslīgi rada sastrēgumus?

Tā bija mana iniciatīva – ieviest šīs stāvvietu maksas. Tas ir mehānisms, ar ko regulēt pilsētas dzīvi. Ir vajadzīgs monitorings, kur jāstimulē satiksme, kas ir pilsētas asinsrite, un kur tā jābremzē. Šobrīd tas ir pārvērties par naudas pelnīšanu. Uzliekot augstās stāvvietu maksas, pilsētas «tēviem» droši vien liekas, ka ienākumi pilsētas budžetā palielināsies. Un tagad varēsim visu «atdot nabagiem». Bet tā tas nenotiek. Kādu brīdi gan notiek. Taču, ja pārmērīgās stāvvietu maksas rada zonas, kur uzņēmējs vairs nevar eksistēt – un par tādu zonu kļūst Rīgas centrs –, tas nav pareizi. Jo nav klientu. Viņi nebrauc, jo tas ir pārāk dārgi – novietot tur savas automašīnas. Bet aiziet uz kafejnīcu, tā arī ir aktivitāte, kas pilsētas budžetā ienes līdzekļus caur nodokļiem. Ja es un daudzi citi Rīgas apkaimē dzīvojošie iedzīvotāji izvēlēsies kafejnīcu nomalē, pilsētas centrā kafejnīcu bizness panīks. Bet es nebraukšu uz centru, kur nav, kur nolikt mašīnu, stāvvietas ir dārgas, ir sastrēgumi. Es patiešām nesaprotu, kāpēc attiecībā uz Rīgas centru, kur jāplaukst kafejnīcām, restorāniem un sīkajai tirdzniecībai, politika ir tāda, kas aizdzen klientus no turienes.

Rallijā Latvija – Kuldīgas rudens 2009 šī gada N4 klases čempiona titulu izcīnījušais Aivis Egle, kurš savu sacīkšu Mitsubshi Lancer EVO ir novietojis garāžā, bet tā vietā uz starta izies ar Subaru Impreza WRC automobili.

Aivis Egle šā gada Latvijas autorallija čempionāta pēdējā, sestajā posmā uz starta stāsies ar 1999.gada Subaru Impreza WRC, taču tas nebūtu bijis iespējams, ja vien nu jau pieckārtējais Latvijas autorallija čempions šā gada titulu nebūtu nodrošinājis iepriekšējā čempionāta posmā – rallijā Kurzeme 2009. Tieši ar šādu tehniku savā laikā braucis arī britu rallists Ričards Bērnss, kurš 1999.gadā ieguva pasaules vicečempiona titulu, savukārt Subaru rūpnīcas komanda pietrūka tikai četri punkti, lai togad iegūtu Ražotāju kausu.

Kā stāsta Aivis Egle, viņam Subaru Impreza WRC sagādājusi kompānija Baltic Rally Rent. "Auto pieder somu rallistam Saku Vierimā un igauņu kompānija, ar kuras starpniecību to dabūju, apgalvo, ka auto ir pilnā komplektācijā – tieši tāds, kāds piedalījās 1999.gada pasaules rallija čempionātā. Par rezultātu prognozēm pagaidām vēl neizteikšos, jo Impreza ir tehnoloģiski vecāka nekā pārējie WRC auto, kas brauks Latvijas rallijā. Bet imprezai vēl ir visi aktīvie reduktori, tā kā domāju, ka būs interesanti braukt," saka Aivis Egle.

Rīgas mērijā laiku pa laikam atskan idejas par to, kā pārvērst Latvijas galvaspilsētu par kaut ko citu, nekā tā ir. Vēl augustā itin plaši tika spriests, kā izveidot no Rīgas «mazo Lasvegasu» jeb Latvegasu.

Tagad, izskatās, Domes amatpersonas ir atgriezušās pie jau krietni senākās koncepcijas par Rīgu kā mazo Parīzi, jo nu, pēc vicemēra Aināra Šlesera paziņotā, pie mums iecerēts veidot ko tikpat simbolisku «kā Eifeļa tornis» — proti, jaunu maksas tiltu pār Daugavu, kura augstums būs 60 metri virs ūdens un kurš savienos Spilves pļavas ar Sarkandaugavu. Turklāt tas viss — par aptuveni «nieka» miljardu eiro.

Ir skaidrs, ka visnotaļ trūcīgā un ekonomiskās krīzes žņaugos nonākusī Latvija šādu projektu atļauties nespēs, tāpēc pēc palīdzības vajadzēšot vērsties pie privātiem investoriem, par to pretī pagaidām solot tiesības 30 gadus iekasēt samaksu par tilta šķēršošanu. Tiesa, pēc A. Šlesera teiktā, vēl jau nemaz neesot rēķināts, kādi ienākumi varētu būt no Ziemeļu koridora projekta, kas ietver šķērsojuma būvniecību, tāpat kā neesot vēl zināms arī tas, cik liels varētu būt ikgada pieejamības maksājums privātajiem partneriem par būvdarbiem, tilta uzturēšanu utt. Tiek lēsts, ka tie varētu būt ap 140-160 miljoniem gadā (tātad laika posmā no 2019. līdz 2041. gadam, kad publiskajam partnerim ir jāveic pieejamības maksājumi, šī summa izaug līdz 3.5 miljardiem eiro). Patiešām interesanti, uz kā rēķina un kur domes amatpersonas iecerējušas šādus līdzekļus iegūt, ņemot vērā, ka pēdējos gados pašvaldības budžeta ieņēmumi bijuši ap 500 milj. latu.

No 2011.gada 1.janvāra tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta maršrutos, kustību sarakstos, kā arī pieturvietu nosaukumos.Sabiedriskā transporta kopējais reisu skaits netiks samazināts, un izmaiņas veiktas, lai sinhronizētu transportlīdzekļu atiešanas un pienākšanas laikus pieturvietās, informē Rīgas satiksme.

Īpaša uzmanība jāpievērš trolejbusu pasažieriem, jo izmaiņas tiks veiktas visu trolejbusu maršrutu darba dienu un brīvdienu kustības sarakstos. Izmaiņas būs arī sekojošos autobusu maršrutu darba dienu un brīvdienu kustības sarakstos – 1., 2., 3., 5., 11., 13., 14., 21., 24., 33., 37., 40. un 41. Savukārt 36.autobusu maršrutā tiks veiktas izmaiņas brīvdienu kustības sarakstā vienam atiešanas laikam. Lielākās izmaiņas skars 2. un 24.autobusu maršrutu kustības sarakstus – tie tiks koriģēti atbilstoši pasažieru plūsmai un plānoti tā, lai nebūtu situācijas, kad abi pieminētie maršruti pieturvietā ierodas vienlaikus, jo abi šie maršruti gandrīz pilna maršruta garumā dublē viens otru. Tramvaju maršrutos un kustības sarakstos izmaiņas nav veiktas.

No šī gada 1.augusta Ekspress Ādaži maršrutos sāk kursēt 10 jauni minibusi, kas kursēs no Ādažiem uz Rīgu, kā arī maršrutos novadā, informē SIA Ekspress Ādaži Sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Lazdiņa.

Līdz ar jaunu minibusu ieviešanu ir veiktas izmaiņas arī kustību sarakstos, kas stājas spēkā no 1.augusta.

Jaunie minibusi ir aprīkoti ar drošības jostām, kondicionieriem un ērtiem sēdekļiem. Maršrutos kursēs 10 Volkswagen Crafter minibusi, kuri ir aprīkoti ar 19 sēdvietām un 2 stāvvietām.

Ņemot vērā, ka rīta un vakara stundās, pasažieru plūsma ir ievērojami lielāka, reisos brauks lielie autobusi, savukārt pa dienas vidu, kad pasažieru plūsma ir mazāka, maršrutos brauks minibusi.

SIA Ekspress Ādaži vietējas nozīmes reģionālos pasažieru pārvadājumus nodrošina 7 maršrutos ar 30 autobusiem Bez regulārajiem pasažieru pārvadājumiem, uzņēmums nodrošina arī skolēnu regulāros pārvadājumus un piedāvā transporta nomu tūrisma vai kolektīviem izbraucieniem.

A/s Liepājas autobusu parks un a/s Air Baltic Corporation noslēdzis sadarbības līgumu, kas paredz nodrošināt autobusu pārvadājumu pakalpojumus airBaltic pasažieriem, kuri lido uz un no starptautiskās lidostas Rīga.

Autobusi savienos lidostu ar autoostām tādās Latvijas pilsētās kā Valmiera, Jēkabpils, Jelgava un Daugavpils, Tartu Igaunijā un Šauļiem Lietuvā. Autobusi brauks pēc grafika, kas izveidots atbilstoši airBaltic reisu ielidošanas un izlidošanas laikiem.

Līgums noslēgts no šī gada 1. marta līdz šī gada 31. decembrim, un tā plānotais apgrozījums ir 400 tūkstoši eiro.

Liepājas autobusu parka pārstāvji informējuši, ka uzņēmums šim mērķim ir iegādājies vienu 2013. gada izlaiduma Mercedes-Benz Tourismo autobusu par 216 tūkstošiem eiro.

Db.lv jau ziņoja, ka airBaltic no šā gada 1. marta sāks pasažieru pārvadājumus ar autobusu, lai savienotu Rīgu ar reģionu pilsētām Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. airBaltic pasažieriem šis pakalpojums būs bezmaksas. Autobusi savienos lidostu ar autoostām tādās Latvijas pilsētās kā Valmiera, Jēkabpils, Jelgava un Daugavpils, Tartu Igaunijā un Šauļiem Lietuvā. Autobusi brauks pēc grafika, kas izveidots atbilstoši airBaltic reisu ielidošanas un izlidošanas laikiem.

Pazīstamais Latvijas autorallists Ivars Vasaraudzis, kurš rallijā Kurzeme 2009 brauks ar Mitsubishi Lancer WRC automobili, saņēmis 1. starta numuru.

"Pat neatceros, cik reižu esmu startējis ar pirmo numuru, bet sajūtas vienmēr ir divējādas. Pagājušajā gadā tās bija trīs ar pusi reizes, šogad tās ir bijušas divas, un līdz šim ir bijis forši. Katrā ziņā es centīšos numuru saglabāt un arī Kurzemē nobraukt kā pirmais," saka Ivars Vasaraudzis.

2. starta numurs Kurzemes rallijā piešķirts igaunim Georgam Grosam, kurš Liepājā brauks ar Ford Focus WRC automobili. Tieši šis sportists uzskatāms par Ivara Vasaraudža sīvāko konkurentu šajā nedēļas nogalē, kuram latviešu rallists velta atzinīgus vārdus.

"Gross ir spēcīgs braucējs. Ne jau tikai tāpēc, ka viņš uzskatāms par kādreizējā igauņu pasaules rallija čempionāta dalībnieka Marko Martina audzēkni, bet arī tāpēc, ka viņam šajā sezonā ir vairāk braukšanas stundu un lielāka pieredze nekā mūsu ekipāžai. Būs interesanti braukt," – tā Ivars Vasaraudzis.

Valdību veidojošo partiju koalīcija šodien nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.

Kā žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), uz 14.septembrī gaidāmo Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksmi iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) brauks ar iepriekš pieņemto Latvijas pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā.

«Nav vienošanās, strādāsim tālāk,» norādīja Straujuma, vienlaikus piebilstot, ka aicinās jautājuma risināšanā iesaistīties arī Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.

«Šodien ļoti nopietni diskutējām. Vienošanos koalīcija nav panākusi. Acīmredzot pirmdien Kozlovskis brauks ar to pašu pozīciju, kas Latvijai ir, proti, iepriekšējo pozīciju,» sacīja Ministru prezidente.

Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) ierobežojusi indiešu, šrilankiešu un uzbeku krāpniecības iespējas, kuri vēlas izglītības aizsegā nokļūt Eiropas Savienībā (ES) darba meklēšanas nolūkos. Turpmāk RTU mācībspēki brauks uz šīm Āzijas valstīm klātienē atlasīt studentus un novērtēt viņu zināšanu atbilstību universitātes prasībām, vēsta LNT Ziņas.

Šo RTU centru izveide un uzturēšana Āzijā gada laikā izmaksājot vairākus desmitus tūkstošus eiro, taču universitāte atteicās atklāt precīzu summu. Kā iemesls minēts – «šim mērķim līdzekļi neesot valsts piešķirtās dotācijas, bet gan ieņēmumi no ārvalstu studentu studiju maksām».

Indieši, šrilankieši un uzbeki līdz šim bija krāpušies elektroniskajos iestājeksāmenos, lai nokļūtu Latvijā. Daļu no viņiem nākošajos atlases posmos atsijāja Latvijas vēstniecības, pieķerot pretendentus ar viltotiem vidusskolu beigšanas dokumentiem vai konstatējot blēdīšanos vīzu interviju laikā, piemēram, pretendentam sūtot sev līdzīgas personas, kas spēj runāt angliski. Indijā vien šogad šādi pieķerti 400 krāpnieku.