Transports un loģistika

Uzņēmēji grib nostiprināties Centrālāzijā

Egons Mudulis, 21.06.2013

Valsts prezidents ar uzņēmējiem izvērtē vizīšu Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Kazahstānā rezultātus

Foto: Vitālijs Stīpnieks

Jaunākais izdevums

Oficiālās vizītes esot lietderīgas, atzīst uzņēmēji, steidzot izmantot Centrālāzijas valstu potenciālu. Spriežot pēc lielās uzņēmēju atsaucības, acīmredzot šādām vizītēm ir jēga, norādīja Valsts prezidents Andris Bēziņš, izvērtējot oficiālo vizīšu rezultātus uz Azerbaidžānu, Turkmenistānu un Kazahstānu.

Viņš uzsvēra, ka gan ministri, gan valsts institūciju darbinieki, gan viņš pats ir gatavs aktīvi iesaisīties uzņēmēju interešu aizstāvībā, risinot jebkādas vajadzības visaugstākajā līmenī. Tai pašā laikā Valsts prezidents aicināja Latvijas biznesa pārstāvjus izvērtēt, vai šķēršļi lietu virzībai nav meklējami nevis pretimnākšanas trūkumā konkrētajā valstī, bet pašu nevarēšanā.

Valsts prezidents Bērziņš oficiālajās vizītēs Kazahstānu, Turkmenistānu un Azerbaidžānu apmeklēja šā gada pavasarī. Visās vizītēs prezidentu pavadīja plašas uzņēmēju delegācijas.

Vizītē Azerbaidžānā piedalījušies 80 Latvijas uzņēmēji, Turkmenistānā - 46, bet Kazahstānā - 70, kas pārstāvēja galvenās Latvijas tautsaimniecības nozares, sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols. Vislielākā interse Latvijas komersantu starpā bijusi par pakalpojumu un preču eksportu uz šīm valstīm, kā arī šo tirgu izpēti.

Azerbaidžānai ir liela interese un iestrādnes dzelzceļa, arī konteineru satiksmes attīstībā koridorā, kas skar Melno jūru, Kaspijas jūru un tad tālāk caur Turkmenistānu un Uzbekistānu Ķīnas virzienā, norāda LDz Cargo valdes loceklis Kaspars Gerhards. To viņi arī piedāvājot Latvijai kā pagarinājumu konteinervilcienam «Zubr». «Azerbaidžānai ir lieli plāni investēt jaunos prāmjos, un tas mums varētu būt interesanti,» saka K. Gerhards. Savukārt Turkmenistāna ir ieinteresēta veicināt satiksmi pāri Kaspijas jūrai, tādēļ tiek attīstīta Turkmenbaši osta. Nule atklātais dzelzceļa posms, kas savieno Turkmenistānu un Kazahstānu, ir jauna alternatīva līdz šim esošajam koridoram, kas veda caur Uzbekistānu.

Vidusāzijas tirgus ir ļoti dinamisks un ātri attīstās, kravu apjomi nākotnē šajā virzienā strauji pieaugs, sevišķi ņemot vērā jauno dzelzceļa atzaru, kas savieno Kazahstānu un Turkmenistānu, prognozē SIA Nurminen Maritime Latvia valdes loceklis Māris Luns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apmaksātā stažēšanās programmā uzņēmumi var pieņemt praktikantus, kas reizē solās būt arī biznesa partneri, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par Latvijas ārpolitisko prioritāti deklarētā Centrālāzija ar ES finansējuma palīdzību solās uzrādīt labāku sniegumu arī biznesa sadarbībā. Sākums tam acīmredzot būs Uzbekistānā.

«Uzbekistāna ir mūsu galvenais stratēģiskais partneris Centrālāzijā,» DB saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Centrālāzijā Florens Jansons. «Ne velti tieši tur ir Latvijas vēstniecība, kas sedz arī pārējās Centrālāzijas valstis (izņemot Kazahstānu, kur ir atsevišķa vēstniecība), un tieši Uzbekistānai ir vēstniecība Rīgā, kamēr citi Centrālāzijas vēstnieki rezidē citviet». Viņš norāda, ka Latvija jau no 90. gadiem bauda Uzbekistānas uzticību jautājumos par ES, tomēr «politiski tā ir viena lieta, bet cita – jau ekonomikā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ja gribi iet ātri, ej viens; ja gribi iet tālu – jāiet kopā

Andrejs Pumpurs, eksporta konsultāciju uzņēmuma SIA Orient Instruments valdes priekšsēdētājs un CleanTech Latvia eksperts NVS un Centrālāzijas tirgos, 09.07.2013

Andrejs Pumpurs, eksporta konsultāciju uzņēmuma SIA Orient Instruments valdes priekšsēdētājs un CleanTech Latvia eksperts NVS un Centrālāzijas tirgos.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties NATO un Eiropas Savienībā (ES), Latvija ieguva sabiedrotos, tomēr palika bez turpmākai attīstībai svarīgiem stratēģiskiem mērķiem. Pašlaik, kad pamazām esam atguvušies no ekonomiskās krīzes radītajiem satricinājumiem, laiks domāt par tautsaimniecības izaugsmi un principiālu valsts virzību. Līdz ar to kā nākamais solis valsts attīstības kontekstā būtu ekonomiski izdevīgu un politiski draudzīgu eksporta tirgu (ārpus ES) noteikšana un atbilstošajiem tirgiem piemērotu, inovatīvu preču un pakalpojumu identificēšana.

Arvien biežāk organizētās Latvijas augstāko amatpersonu un uzņēmēju vizītes uz Centrālāzijas valstīm, no kurām visspilgtākajā atmiņā palikusi pēdējā Valsts prezidenta un uzņēmēju delegācijas viesošanās Kazahstānā, liek domāt, ka beidzot valsts vadības līmenī ir identificēti svarīgākie eksporta tirgi – bijušās Padomju Savienības republikas Kaukāza un Centrālāzijas reģionā. Šāda valsts augstāko amatpersonu politiskā izšķiršanās par ekonomiskās sadarbības virzienu ir ļoti apsveicama un nozīmīga, lai pavērtu jaunas iespējas Latvijas uzņēmumiem un Latvijas speciālistu pakalpojumiem.

Protams, kā alternatīvs variants ekonomiskās sadarbība kursam ir Krievija, Baltkrievija un Ukraina, kas ir atjaunotās Latvijas tradicionālie eksporta tirgi. Tomēr, salīdzinot ar Centrālāzijas un Kaukāza reģiona valstīm, eksporta īpatsvaru šajās valstīs būtu grūti strauji audzēt. Krievija arvien mērķtiecīgāk cenšas nosargāt savu tirgu vietējiem ražotājiem, turklāt gan Ukrainas, gan Krievijas tirgus virzienā mērķtiecīgi iet citi mūsu politiskie draugi un vienlaikus ekonomiskie konkurenti no ES un ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēji uzskata, ka Krievijas tirgus būs stratēģiski nozīmīgākais arī 2015. gadā

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 19.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stretēģiski nozīmīgākie tirgi Latvijas uzņēmēju biznesa attīstībai 2015. gadā ir Krievija, ko norādījuši 53% aptaujāto uzņēmēju, Igaunija (24%) un Vācija (21%). Par būtiskiem Latvijas uzņēmēji uzskata arī Ķīnas, Ukrainas, Somijas, ASV un Baltkrievijas tirgus, liecina vispasaules uzņēmumu vadītāju aptauja, ko Latvijā veica auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC).

Latvijas uzņēmumu vadītāji, tāpat kā uzņēmēji Centrālajā un Austrumeiropā (CAE), uzskata, ka globālā ekonomikas izaugsme nākamā gada laikā saglabāsies līdzšinējā apmērā vai samazināsies, liecina vispasaules uzņēmumu vadītāju aptauja, ko Latvijā veica auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC).

Tikai 9% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka ekonomiskā izaugsme uzlabosies.

Neskatoties uz to, uzņēmēji saglabā pārliecību par sava uzņēmuma izredzēm palielināt ieņēmumus, sevišķi īstermiņā. 71% Latvijas uzņēmumu vadītāju ir pārliecināti par ieņēmumu pieaugumu tuvākajos 12 mēnešos.

Liela daļa Latvijas uzņēmēju, tāpat kā uzņēmēji CAE reģionā, vēlas palielināt darbinieku skaitu. To plāno darīt 41% Latvijas respondentu un 42% CAE reģiona uzņēmumu vadītāju. Tikai 15% vadītāji Latvijā ir izteikuši viedokli par štatu samazināšanu tuvāko 12 mēnešu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā MVU sektora uzņēmēji sektorā ir vienisprātis: būtiskākie šķēršļi biznesa izaugsmei ir augstais nodokļu slogs un sarežģītās normatīvās un birokrātiskās prasības, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Vērtējot šos faktorus skalā no 1 (nekāda ietekme) līdz 5 (ļoti būtisks šķērslis), nodokļu sloga ietekmi uz sava uzņēmuma iespējām nākamo 12 mēnešu laikā kāpināt apgrozījumu lietuviešu uzņēmēji novērtējuši ar 3.9 ballēm, igauņi ar 3,5 ballēm, bet Latvijas uzņēmēji piešķīruši zemāku vērtējumu – 3,2 balles. Arī normatīvo prasību un birokrātijas ietekmi visaugstāk ir vērtējuši lietuviešu uzņēmēji – ar 3,5 ballēm, kamēr Latvijas uzņēmēji šim faktoram piešķīruši 3,2 balles, bet igauņu uzņēmēji – 3,1 balli.

«Lai arī Latvijā bieži dzirdam viedokļus par Igaunijas nodokļu sistēmas priekšrocībām, ir skaidrs, ka arī tur maza un vidēja lieluma uzņēmumi satraucas par nodokļu slogu. Mazie uzņēmumi – it īpaši tie, kas savu darbību ir uzsākuši nesen, vēl nav uzkrājuši pieredzi un uzaudzējuši biznesa apjomus, jebkādus nodokļus izjutīs sāpīgāk, nekā lielās kompānijas,» saka SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs, 31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

ELKO Grupa uzsāk Dell produktu izplatīšanu Baltijas valstīs

Dienas Bizness, 11.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no vadošajiem IT produktu vairumtirgotājiem, risinājumu un servisa ekspertiem Austrumeiropā ELKO Grupa un pasaules vadošais datortehnoloģiju ražotājs Dell paziņojuši par jauna sadarbības līguma noslēgšanu. Saskaņā ar jaunā līguma nosacījumiem, ELKO Grupa ir uzsākusi Dell produktu izplatīšanu Baltijas valstīs, inform uzņēmumā.

Sadarbības starp ELKO Grupa un Dell aizsākās 2012.gadā, kad ELKO Grupa uzsāka Dell monitoru un aksesuāru izplatīšanu Ukrainas tirgū. Līdz ar Dell oficiālā izplatītāja DL Distributors biznesa iegādi Igaunijā šā gadā jūnijā, ELKO Grupa ir ieguvusi Dell produktu izplatīšanas tiesības visās trīs Baltijas valstīs.

AS ELKO Grupa ir dibināta 1993.gadā un ir viens no vadošajiem IT produktu vairumtirgotājiem, risinājumu un servisa ekspertiem Austrumeiropā ar aktīvu biznesa attīstību Centrālāzijā. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir IT risinājumu izstrāde un serviss, datortehnikas un elektronikas preču vairumtirdzniecība Baltijā, Centrālajā un Austrumeiropā, Centrālāzijā un NVS. Uzņēmums pārstāv vairāk nekā 90 IT ražotājus un pārdod to preces vairāk nekā 7000 mazumtirgotājiem, vietējiem datortehnikas ražotājiem un sistēmu integratoriem. Pašlaik uzņēmumā nodarbināti vairāk nekā 700 cilvēki. AS ELKO Grupa pieder vairākām juridiskām personām, kā arī investīciju fondam Amber Trust

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas uzņēmēji vairāk raizējas par iekšējās vides nesakārtotību

Žanete Hāka, 01.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru gadu PwC globālajā vadītāju aptaujā PwC CEO Survey tiek pētīts, kā globālās tendences ietekmē uzņēmējus visā pasaulē. Šogad, lai pievērstu uzmanību Latvijas un Baltijas valstu biznesa vides salīdzinājumam, PwC Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tika veikta atsevišķa aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot, kā biznesa vidi vērtē uzņēmēji Baltijā, ņemot vērā izaugsmes iespējas, konkurences apstākļus, attiecības ar valsti un nodokļu sistēmas novērtējumu.

PwC valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzsver, ka aptaujas rezultāti pauž gan kopīgo, gan atšķirīgo: «Redzam, ka Baltijas valstīm ir kopīgi ārējās vides izaicinājumi – kvalificēta darbaspēka trūkums un nenoteiktība, ko rada ģeopolitiskā situācija, taču Latvijas uzņēmēji krietni vairāk raizējas par iekšējās vides nesakārtotību, kamēr kaimiņvalstīm bažas vairāk saistās ar savstarpējo konkurenci, patērētāju uzvedības maiņu un citiem biznesa faktoriem. Vienlaikus, es vēlos norādīt, ka aptaujā parādījās arī vairākas pozitīvas lietas, kā piemēram, - mūsu valsts uzņēmēji ir gatavi sadarboties, sevišķi ar valsts institūcijām, lai kopīgiem spēkiem šo vidi uzlabotu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, uzņēmēji biežāk sev iegādājas jaunas kurpes un kreklus, liecina jaunākais Citadele Index pētījums.

Viens no indikatoriem, kas liecina par labklājību un pārliecību par stabilu ekonomisko situāciju, ir tas, ka cilvēki tērē vairāk un iegādājas jaunas preces.

Uzņēmējas pētījumā atzina, ka pēdējā gada laikā ir iegādājušās vidēji trīs kurpju pārus un vienu rokassomiņu, savukārt uzņēmēji – vidēji divus kurpju pārus un trīs jaunus kreklus. Pirms gada pētījums atklāja, ka gan uzņēmējas, gan uzņēmēji jaunas lietas iegādājās retāk.

Visbiežāk jeb katra ceturtā uzņēmēja (26%) norādījusi, ka gada laikā iegādājusies trīs līdz četrus pārus kurpju, 22% uzņēmēju iegādājušās vienu pāri apavu, 17% - divus, 14% - nevienu, 14% - piecus vai vairāk. Kurzemes un Zemgales uzņēmējas gada laikā ir iegādājušās vairāk kurpju – vidēji trīs pārus kurpju, kamēr Rīgā, Pierīgā, Vidzemē un Latgalē – vidēji divus pārus kurpju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«2016. gada budžeta veidošanas politikai labākajā gadījumā varētu būt neitrāla ietekme uz tautsaimniecību, bet drīzāk varētu būt kādi zaudējumi,»

To intervijā DB saka ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

Kā jūs vērtējat situāciju Latvijas ekonomikā šajā starptautiskās nenoteiktības un sankciju laikā?

Ģeopolitiskā situācija un tās ietekme ir devusi mazāku sitienu pa pašu tautsaimniecību kā pa uzņēmēju noskaņojumu. Uzņēmēju noskaņojums ir uzmanīgāks, piesardzīgāks. Kaut gan patiesie rādītāji liecina, ka neskatoties uz to, ka ir gan sankcijas, gan krīze Krievijas ekonomikā, to ietekme uz Latviju ir 0,6% no IKP. Ir strauji krities eksporta apjoms uz Krieviju un NVS valstīm. Vēl pirms gada 12% no visa Latvijas eksporta veidoja Krievija. Īsajā periodā, kopš sākās sankcijas, eksporta kritums uz Krieviju ir 20% un vairāk. Neskatoties uz to, Latvijas kopējais eksports pat pieaug. Šajos pēdējos astoņos mēnešos tas ir pieaudzis par 3%. Interesanti, ka neliels eksporta pieaugums ir uz ES valstīm, bet būtisks – 20% – ir uz trešajām valstīm. Tās ir bijušās PSRS valstis, Centrālāzija un pat tādi eksotiski tirgi kā Ķīna. Uzņēmēji vairs nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta. Tad, kad bija 1998. gada krīze, tas bija smags trieciens. Tagad neteiksim, ka viegli, jo tas nekad nav viegli, bet tomēr daudz vieglāk uzņēmēji pārorientējas uz citiem tirgiem. Dažādojas gan eksporta tirgi, gan produkcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Inovē vai gatavojies aiziet no biznesa

Anda Asere, 02.01.2019

Nikolauss Franke (Nikolaus Franke), Vīnes Ekonomikas un biznesa universitātes WU Vienna Uzņēmējdarbības un inovācijas institūta vadītājs.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākoties uzņēmējus virza vajadzība pēc neatkarības, nevis vēlme nopelnīt vēl vienu miljonu, tā uzskata profesors Nikolauss Franke (Nikolaus Franke), Vīnes Ekonomikas un biznesa universitātes WU Vienna Uzņēmējdarbības un inovācijas institūta vadītājs.

Viņa skatījumā, visa sabiedrība iegūtu, ja jau bērniem un jauniešiem viņiem piemērotā veidā mācītu par uzņēmējdarbību un mudinātu aktivizēt uzņēmējspējas. Vairāk par mītiem saistībā ar biznesu un to, kā ieviest organizācijā inovāciju, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Kas ir populārākie mīti par uzņēmējdarbību?

Viens no tiem ir par uzņēmēju kā supervaroni. Medijiem patīk šie stāsti, kur viens cilvēks pārvar visus šķēršļus un kļūt par varoni. Realitātē tā gluži nav. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, parasti ir komanda, vienam ir grūti. Ļoti reti visas vajadzīgās prasmes, spējas un zināšanas ir apvienotas vienā indivīdā. Visbiežāk cilvēki ar tehnoloģiju zināšanām ir relatīvi nabadzīgi, ja runājam par biznesa prasmēm, pārdošanu, finanšu plānošanu. Otrkārt, maldīgs ir priekšstats par tūlītējiem panākumiem. Tie prasa laiku, reti notiek vienas nakts laikā. Varbūt ir tādi priekpilni brīži, kad tiek piesaistīts pirmais klients vai investors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji Latvijā kopumā ir apmierināti ar uzņēmējdarbības vidi, tomēr svarīgus vietas izvēles kritērijus novērtē sliktāk nekā gadu iepriekš. Tādi ir ikgadējās Vācijas Ārējās tirdzniecības kameru, arī Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) konjunktūras aptaujas rezultāti, piedaloties 1700 uzņēmējiem no Centrālās un Austrumeiropas, Ziemeļvalstīm un Ķīnas, kopumā – no 21 valsts.

13 kritērijos no pavisam 21 dotā vērtējuma kritērija Latvijas vērtējums ir sliktāks nekā iepriekšējā gadā.

Īpaši zemu investori novērtē nodokļu sistēmu un korupcijas apkarošanu, turklāt arī produktivitāte un valsts iepirkumu norise tiek novērtēta zemāk, nekā tas bija vēl gadu iepriekš. Aptaujātie uzņēmēji augstāk vērtē tikai trīs faktorus – tie ir pieeja valsts atbalstam, profesionālās izglītības sistēma un speciālistu pieejamība. Tāpat kā gadu iepriekš, labi tiek novērtēta akadēmiskā augstskolas izglītība un maksājumu disciplīna. Tādi ir rezultāti, aptaujājot 78 uzņēmējus, kuri darbojas Latvijā. Kopumā aptaujā piedalījās 1698 uzņēmēji. Uzņēmējdarbības vietas izvēles rangā, aptaujājot visus 21 valsts uzņēmējus, Latvija atrodas augstajā 6. vietā, par vienu vietu augstāk, nekā Latviju novērtējuši Latvijā aptaujātie uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmēji: Valsts nodokļu politika ir uzņēmējdarbību visnegatīvāk ietekmējošais aspekts

Zane Atlāce - Bistere, 06.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot dažādus ar uzņēmējdarbību saistītus aspektus, uzņēmēju viedoklis ir drīzāk negatīvs nekā pozitīvs. Viskritiskāk uzņēmēji vērtē nodokļu likmes, apjomu un samaksas kārtību, liecina Citadele Index pētījums, kurā aptaujāti 750 uzņēmēji.

Latvijas nodokļu politiku kā ļoti sliktu vērtē 24% uzņēmēju, bet vēl 48% uzņēmumu vadītāju vai īpašnieku nodokļu likmes, apjomu un samaksas kārtību vērtē kā drīzāk sliktu. Nodokļu politiku kā ļoti labu novērtē vien 0,2% uzņēmēju.

Augsta neapmierinātība ir arī par pašvaldību atbalstu uzņēmējdarbībai – kā ļoti sliktu to novērtē 23% komersantu, bet kā drīzāk sliktu – 32% uzņēmumu vadītāju Kā ļoti labu pašvaldību sniegto atbalstu uzņēmējdarbībai saredz 1% uzņēmumu.

66% Latvijas uzņēmēju ir neapmierināti arī ar valsts un pašvaldību izvirzītajām regulējošām un administratīvajām prasībām uzņēmumiem. Tāpat negatīvi tiek vērtēta darbaspēka pieejamība, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalsts uzņēmējdarbībai. Šajā sadaļā īpaši negatīvi noskaņoti ir Latgales uzņēmēji, kur 49% uzņēmēju to vērtē kā drīzāk sliktu, bet 25%, kā ļoti sliktu. Pozitīvāko vērtējumu valsts un Eiropas Savienības atbalstu uzņēmējdarbībai saredz Vidzemes uzņēmēju – kā drīzāk labu vai ļoti labu to kopumā novērtē 27% vidzemnieku. Salīdzinoši pozitīvs noskaņojums ir arī Pierīgā, kur 24% uzņēmēju situāciju šajā sadaļā vērtē kā ļoti labu vai drīzāk labu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas uzņēmumus mēreni satrauc Brexit un tirdzniecības kari

Lelde Petrāne, 25.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brexit un Ķīnas-ASV tirdzniecības karš ir sējis neziņu par globālās ekonomikas nākotni. Tomēr Baltijas valstu uzņēmumiem ir visai atšķirīgi uzskati par to, kā šīs divas ilglaicīgās starptautiskās sāgas ietekmēs uzņēmējdarbību.

Latvijā uzņēmēji vairāk uztraucas par Brexit, Lietuvā lielāko uztraukumu rada ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, tikmēr Igaunija izceļas ar mieru un pārliecību par abiem notiekošajiem procesiem, rāda Luminor aptaujas rezultāti.

Luminor aicināja mazos un vidējos uzņēmumus izvērtēt riskus, ko varētu radīt divi notikumi — Brexit, kā arī Ķīnas un ASV tirdzniecības karš. Aptaujas dati atklāj, ka visvairāk par Brexit satraucas Latvijā — katrs ceturtais jeb 27% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzskata, ka Brexit lielākā vai mazākā mērā viņus ietekmēs. Tikai 16% mazo un vidējo uzņēmumu Lietuvā atbildēja, ka Brexit viņus ietekmēs, līdzīgi arī Igaunijā — 18%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji no iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitātes baidās, jo ir bažas, ka tam varētu sekot kapitāla pieauguma nodokļa progresivitātes ieviešana, intervijā DB skaidro LTRK padomes priekšsēdētāja amata kandidāts Guntis Belēvičs.

Fragments no intervijas

Kas bija jūsu galvenā motivācija, piesakoties kandidēt uz LTRK padomes priekšsēdētāja amatu (vēlēšanas notiks 20.martā – red.)?

Mani uzrunāja vairāki uzņēmēji, kuri acīmredzot ir novērtējuši manu līdzšinējo darbību. Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu ir likumi par kamerām, un vairākās valstīs uzņēmumiem dalība tajās ir obligāta. Latvijā uzņēmēji stājas LTRK, lai sekmīgāk spētu aizstāvēt savas intereses un panākt uzlabojumus uzņēmējdarbības vidē. Kļūt par kameras prezidentu ir katra biedra tiesības. Es uzskatu, ka ir ļoti labi, ja uz šo amatu ir konkurence, jo ir jābūt ideju sāncensībai, konkurējošiem priekšlikumiem, lai biedriem ir no kā izvēlēties. Jāpiemin, ka Latvijā ir daudzas ārvalstu uzņēmēju tirdzniecības kameras, kas savas problēmas risina ar attiecīgo vēstniecību palīdzību. Latvijas uzņēmējiem nav savas vēstniecības. Par šādu vēstniecību jākļūst LTRK. Vienīgā iespēja ir pašiem iet un darīt. Tā arī ir mana galvenā motivācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

69% uzņēmēji uzskata, ka nepieciešams ieviest sociālās apdrošināšanas iemaksu griestus

Žanete Hāka, 26.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto Baltijas uzņēmumu vadītāju uzskata, ka ir nepieciešams ieviest griestus ikgadējām sociālās apdrošināšanas iemaksām par darbaspēku, liecina KPMG Baltijas valstu uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas Pulss 2013.

Latvijā tādi uzņēmēji ir 69%, Igaunijā un Lietuvā – 73%. Savukārt sociālā nodokļa likmes samazināšanu visvairāk vēlas uzņēmēji Latvijā (66%), kam seko Lietuvas (60%) un Igaunijas uzņēmēji (52%).

Igaunijā 50% respondentu ir norādījuši, ka atbalsta darba devēja un darba ņēmēja maksāto sociālās apdrošināšanas iemaksu proporcijas maiņu, kamēr Latvijā šo ideju atbalsta 44%, bet Lietuvā – 34% respondentu. Zemāku nodokļa likmi patēriņa precēm vēlas 56% Latvijas respondentu, savukārt Lietuvā – 40%, bet Igaunijā – 39% respondentu.

Visnoraidošākā attieksme pret privātīpašuma aplikšanu ar nodokļiem ir Igaunijas uzņēmējiem – 92%, savukārt Latvijā pret šo ideju ir 64%, bet Lietuvā – 66% respondentu. Luksusa preču aplikšanu ar nodokļiem visvairāk atbalsta Latvijā (63%), savukārt Lietuvā – 57% un Igaunijā – 47%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Citviet pasaulē wok ēdieni popularitātes ziņā ierindojas līdzās picai, burgeriem un suši, bet Latvijā par tiem vietējā publika vēl jāpārliecina .

«Pirms sākām realizēt ideju, vairākus mēnešus pētījām tirgu, lai saprastu, kas būs mūsu tiešie konkurenti, meklējām finansējumu un piemērotas telpas,» stāsta viens no ātrās ēdināšanas restorānu City Woks līdzīpašniekiem Jānis Straubergs. Kopā ar Kasparu un Gati Mitriķiem ideju par šādu ēdināšanas vietu sākuši lolot aptuveni pirms gada.

Visiem trim uzņēmuma īpašniekiem iepriekšējā darba pieredze nav bijusi saistīta ar ēdināšanas biznesu. J. Straubergs pirms kafejnīcas atvēršanas bijis praktizējošs jurists, K. Mitriķis ilgus gadus strādājis starptautiskā auditoru kompānijā, bet G. Mitriķis specializējies namu apsaimniekošanas jomā un ir vienīgais, kurš vēl nav pametis iepriekšējo darba vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Baltijas mazie un vidējie uzņēmumi jūtas stabili, bet optimisms sarūk

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 04.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelabvēlīgās izmaiņas ārējā vidē negatīvi ietekmējušas Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) prognozes par turpmākajām uzņēmējdarbības izredzēm. Uzņēmumu, kas 2015. gadā sagaida apgrozījuma pieaugumu par vairāk nekā 15 %, ir kļuvis mazāk, liecina SEB bankas pētījuma Baltijas biznesa pārskats rezultāti.

73% Latvijas MVU 2015. gadā sagaida nelielu apgrozījuma pieaugumu (līdz 15%). Līdzīgs noskaņojums ir arī vairāk nekā pusei Igaunijas un Lietuvas uzņēmumu MVU segmentā.

Savukārt apgrozījuma samazinājumu visvairāk paredz Lietuvas uzņēmēji (31%), viņiem seko Igaunijas (20%) un Latvijas (17%) uzņēmēji.

«Labā ziņa ir tā, ka uzņēmēji jūtas stabili, bet sliktā - optimisms samazinās,» sacīja Ieva Tetere, SEB bankas valdes locekle. Viņa norādīja, ka joprojām pastāv būtiska ģeopolitiskā spriedze un ekonomiskie izaicinājumi.

Tomēr I. Tetere atzina arī to, ka bankas pieredzē Krievijas krīze nav sagādājusi būtiskas problēmas kādam mazajam vai vidējam uzņēmumam, noticis veiksmīgs darbības pārorientēšanās process.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Finanšu ministrija ar savu rīcību panāks, ka no Latvijas emigrēs arī uzņēmēji

Benita Sadauska, Domenikss valdes priekšsēdētāja, 12.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumu autoparkus jau rotā Lietuvas un Igaunijas numurzīmes. Vai mūsu ierēdņi vēlas panākt, lai arī savu biznesu līdz ar autoparkiem Latvijas uzņēmēji pārceļ uz kaimiņvalstīm? Citādi nevaram izskaidrot Finanšu ministrijas ierēdņu jaunākās kalkulācijas - «krīzes» laikos tika noteikta reprezentatīvo automašīnas absurdā vērtības robeža - virs 25 tūkst. latu, taču tagad jau virmo ideja, ka šāds automobilis ir gandrīz divas reizes lētāks - virs 14 tūks. latu.

Spēkā esošie noteikumi paredz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumu, iegādājoties vieglās automašīnas, un izmaksu (t.sk nolietojuma) norakstīšanu par reprezentatīvam automašīnām uzņēmumu ienākumu nodokļa gada deklarācijā. Pašreiz ir pieteikti apjomīgi grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz, ka par reprezentatīvo transporta līdzekli nevarēs atskaitīt nodokli vispār. Uzņēmējiem, kas savu autoparku ir veidojuši ar kvalitatīviem transporta līdzekļiem, nevis pašmērķīgi iegādājušies «luksusa» automašīnas, būs platāk jāatver maks par savu auto uzturēšanu. Divreiz samazinot luksuss klases automašīnas noteikto vērtību, noteikumi attieksies praktiski uz visiem uzņēmumiem. Respektīvi, par pārvietošanas ar drošu un ekonomisko auto valsts piemēro sodu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sākam biznesu: Burgerbārs paplašinās un nākotnē cer izveidot tīklu

Monta Glumane, 19.06.2019

Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča un SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis.

Foto: Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji maz sūdzas ES Vispārējā tiesā, lai arī Eiropas regulējumi attiecināmi gandrīz uz visām dzīves sfērām, sākot no lauksaimniecības fondiem un pārtikas un beidzot ar pasažieru kompensācijām.

Par to, kas ir Eiropas Savienības Tiesa, kas ES Vispārējā tiesa, ko tām prasīt un ko tās spriež, Dienas Biznesa jautājumi ES Vispārējās tiesas tiesnesei Ingai Reinei.

Kas pēc būtības ir ES Vispārējā tiesa, kāds ir lietu tvērums, un kad tajā vēršas?

Tiesiskums ir viena no ES pamatvērtībām, tāpēc Eiropas Savienības Tiesas kā iestādes galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai ES tiesības visās ES dalībvalstīs tiktu piemērotas un interpretētas vienādi. Eiropas Savienības Tiesa kā iestāde sastāv no divām tiesām: ES Tiesas (EU Court of Justice - EST) un ES Vispārējās tiesas (EU General Court). ES Vispārējā tiesa nodrošina tieši pieejamu tiesiskās aizsardzības līdzekli privātpersonām un uzņēmumiem, kas vēlas apstrīdēt kādu ES iestādes tiesību aktu, praktisko rīcību vai bezdarbību, kas tiem ir adresēts vai skar tiešā veidā. ES Vispārējā tiesa skata arī zaudējumu atlīdzības prasības par ES iestāžu prettiesiska tiesību akta, rīcības vai bezdarbības rezultātā nodarītu kaitējumu. ES Vispārējās tiesas kompetenci var salīdzināt ar Latvijas Administratīvo tiesu, vispārējās jurisdikcijas tiesu un Ekonomisko lietu tiesu kompetenci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas uzņēmēji ir gardēži, kuriem cieņā pārbaudītas vērtības

Linda Zalāne, 29.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji ir gardēži, kuri gan lietišķās tikšanās reizēs, gan atpūtas brīžos vēderpriekus bauda izsmalcinātos restorānus

Visu 2014. gadu DB ik piektdienas atpūtas rubrikā uzņēmēji izcēluši un ieteikuši virkni restorānu, kurus labprāt izvēlas biznesa pusdienām, kur ietur svētku maltītes vai mēdz iegriezties atpūtas brīžos kopā ar ģimeni un draugiem. Tāpat DB aptaujātie uzņēmēji atklāja, uz kurām kafejnīcām dodas malkot kafiju un risināt nesteidzīgas sarunas, kā arī dalījās pieredzē par to, kādus restorānus, krodziņus un kafejnīcas atklājuši ārpus Rīgas. Kopumā DB uzklausījis 46 dažādu nozaru profesionāļu sniegtās atbildes un apkopojis datus par biežāk nosauktajiem ēdināšanas uzņēmumiem. Interesanti, ka izceltie restorāni lielā mērā sakrīt ar starptautiskās žūrijas izveidoto apkopojumu Ekselence 30 labākie restorāni Latvijā 2014.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri un citi Jelgavas uzņēmēji trešdien tikās ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu, iezīmējot vairākas problēmas, kurām būtu nepieciešams operatīvs risinājums, informē LTRK.

Viena no būtiskām problēmām, ar kuru saskārušies uzņēmēji, ir elektroenerģijas izmaksu kāpums no 1.augusta. «Tas, ka iedzīvotājiem maksa palielinās, jo jāmaksā arī par pieslēguma jaudu, ir saprotams, jo viņi iepriekš par to nemaksāja, taču uzņēmēji to darīja. Neskatoties uz to, mūsu uzņēmumam maksa par elektroenerģiju būtiski palielinājās,» situāciju skaidro SIA «Signum» īpašnieks Vitālijs Upenieks, kurš atklāj, ka nākamgad uzņēmumam šis izmaksu kāpums papildus izmaksās kā minimums 5000 eiro. Vēl sarežģītāk šajā situācijā ir tiem uzņēmējiem, kuriem nepieciešamās elektrības jaudas ir nepieciešamas tikai sezonāli, bet jāmaksā par tām - cauru gadu. Ministra ierosinājumu, uz laiku samazināt maksimālo jaudu, to atslēdzot, uzņēmēji nesaskata kā risinājumu šai problēmai, jo būs lieli izdevumi, lai atkal atjaunotu atslēgtās jaudas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB banka šogad visaktīvāk finansējusi lauksaimniecības nozari

Dienas Bizness, 18.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanos, Latvijas uzņēmēji cenšas optimizēt izmaksas un ir piesardzīgi, gan plānojot investīcijas, gan ņemot aizņēmumus bankās. Pirmajā pusgadā SEB banka kredītos ir izsniegusi 208 miljonus eiro, no kuriem 87% saņēma tieši uzņēmēji. Tomēr kopumā privātpersonu un uzņēmēju kreditēšanai šogad SEB banka paredzējusi 750 miljonus eiro, informē bankā.

Pirmā pusgada laikā SEB banka uzņēmumiem izsniegusi aizdevumus 180 miljonu eiro apmērā, no tiem 105 miljoni piešķirti lielajiem uzņēmumiem, bet 75 miljonus saņēmuši mazie un vidējie uzņēmēji. Līdzekļus uzņēmēji plānojuši ieguldīt ražošanas attīstībā un investīcijas projektu īstenošanā.

«Mazie un vidējie uzņēmumi vairāk orientējas uz vietējo tirgu, tādēļ to dzīvotspēja un attīstības iespējas ir atkarīgas gan no iekšēja patēriņa, gan no valsts ekonomikas izaugsmes. Šogad pēc SEB bankas prognozēm IKP pieaugums varētu būt 2,4% vai pat mazāks. Iedzīvotāju pirktspēja turpinās uzlaboties, bet pieaugums būs mazāks nekā pērn. Ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanās rezultātā, uzņēmēji cenšas optimizēt resursus un rūpīgi izvērtē katru investīciju lēmumu. Pirmajā pusgadā uzņēmumiem esam izsnieguši 180 miljonus eiro, ko vērtējam kā salīdzinoši nelielu līdzekļu apjomu. Kopumā kreditēšanai šogad esam paredzējuši līdz pat 750 miljoniem eiro, ko esam gatavi izsniegt piešķirt saviem klientiem, lai atbalstītu viņus savu mērķu sasniegšanā. Esam gandarīti ar lauksaimnieku augsto aktivitāti un sagaidām, ka arī citu nozaru pārstāvji kļūst aktīvāki, kad būs pieejamas jaunā plānošanas perioda ES struktūrfondu programmas,» norāda SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieglprātība un skopums liedz ieguldīt eksportā saskaņā ar riska izvērtējumu; apdrošināšana risinātu virkni problēmu

Sākot ar pilnīgi liekiem un pat muļķīgiem uzņēmējdarbības riskiem un beidzot ar Latvijas tirdzniecības bilances izkļūšanu no hroniski negatīvajiem rādītājiem – tik plaša spektra risinājumu spēj dot eksporta kredītrisku vadības instrumenti. Neinformētība par tiem Latvijā ir kritiski augsta. Tā secināts attīstības finanšu institūcijas Altum un DB rīkotajā ekspertu diskusijā Riski eksporta tirgos un priekšizpētē.

Priekšapmaksas bremze

Jau pēc gadiem ilgušiem valsts atbalsta pasākumiem eksportētājiem no jaunu tirgu meklējumiem, biznesa sākšanas līdz apjomīgām kredītgarantijām uzņēmēju neinformētība par to, kā arī neticīga attieksme pret šādiem finanšu instrumentiem Latvijā ir ļoti augsta. Dažādās auditorijās tā ir atšķirīga. DB aptaujas rezultāti ir redzami grafikā, un Altum dati ir līdzīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru