Šogad būtiski samazinājies to uzņēmēju skaits, kuri atbalsta valsts budžeta veidošanu ar pārpalikumu (-13.7%). Tāpat par 3.5% ir samazinājies bezdeficīta budžeta atbalstītāju skaits.
Tajā skaitā nākamā gada valsts budžeta veidošanu bez deficīta atbalsta 42.8% (pērn – 46.3%), bet par budžetu ar pārpalikumu iestājas 11.5% (pērn – 25.2%). No aptaujātajiem uzņēmējiem 27.7% šogad atbalsta nākamā gada valsts budžeta veidošanu ar deficītu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pieaugums par 13.4%. Nedaudz – par 3.8% šogad ir palielinājies arī neizlēmušo uzņēmēju skaits.
Salīdzinot ar 2007. gada aptaujas rezultātiem, šogad pilnīgi visās 26 uzņēmēju grupās procentuāli ir palielinājies valsts budžeta deficīta piekritēju skaits, bet samazinājies budžeta ar pārpalikumu atbalstītāju daudzums.
Interesanti, ka izteikti lielu atbalstu budžetam ar deficītu 2009. gadā izsaka lielo uzņēmumu vadītāji, kuros ir nodarbināti vairāk nekā 250 cilvēki (61.5%) un ārvalstu kapitāla uzņēmumu vadītāji (52.9%). Abās šajās grupās absolūtais vairākums uzņēmēju iestājas par budžeta veidošanu ar deficītu.
Savukārt lielākais atbalsts budžetam bez deficīta ir Kurzemes (51.5%), Pierīgas (50.7%) un dalīta vietējā un ārvalstu kapitāla uzņēmumos (50.8%). Lielākais atbalsts budžetam ar pārpalikumu ir Latgalē (16.7%), tomēr šajā reģionā ir arī lielākais neizlēmušo uzņēmēju skaits (28.6%).