Krīzei saasinoties, daudzi profesionāļi izvēlas doties strādāt uz ārzemēm. Turklāt tas nebūt nav kārtējais Īrijas vilnis, ko uzkūluši labākas dzīves meklētāji jeb mazkvalificēts darbaspēks, jo Latviju pošas pamest arī kvalificēti speciālisti.

Sācies emigrācijas trešais vilnis, kas draud izskalot valsti pustukšu, raksta Rīgas Balss.

«Parasti, kad mazkvalificēta darbaspēka trūkumu tirgus neizjūt, pietrūkst tieši augsti kvalificētu speciālistu,» norāda Latvijas Universitātes socioloģijas doktorante, vairāku pētījumu par darbaspēka migrāciju autore Aija Lulle.

Turklāt jau masveidīgās Īrijas iekarošanas laikā neapstiprinājās stereotips, ka Latviju pamet tikai nekvalificēts darbaspēks. Arī tad daudzos gadījumos aizbraucēji bija kvalificēti — vidējo, vidējo speciālo, nepabeigtu augstāko vai augstāko izglītību ieguvuši cilvēki. Protams, ārzemēs viņi strādāja savai izglītībai un spējām neatbilstošu darbu.

Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Latvijas strādnieki, kuri dodas prom no mājām, vairāk neraujas uz Īriju, tā vietā viņi priekšroku dod Krievijai.

Komunālo maksājumu pieaugums, uzņēmumu bankrots un kopējais pesimisms Latvijā piespiež cilvēkus arvien biežāk doties projām no Latvijas lielākas peļņas meklējumos, atsaucoties uz Telegraf, ziņo Biznews.

Rekrutēšanas aģentūras laikrakstam norāda, ka iedzīvotāju skaits, kas dodas prom no Latvijas, ir vairākas reizes pieaudzis. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šogad cilvēki izvēlās doties nevis uz Lielbritāniju vai Īriju, bet gan uz Krieviju. Rekrutēšanas aģentūras arī norāda, ka šogad no Latvijas sākuši braukt prom arī kvalificēti darbinieki.

Izsverot sekas aiziešanai no eirozonas, ietekmīgi Somijas politiķi un uzņēmēji nonākuši pie slēdziena, ka Helsinkiem tas ir izdevīgāk, uzskata pazīstamais ASV ekonomists Nuriels Raubini.

Savā blogā N. Raubini, kurš tiek dēvēts arī par Doktoru Pastardienu, aicina apsvērt vairākus faktorus. Pirmkārt, citas Ziemeļvalstis ir ārpus eirozonas un jūtas lieliski – Norvēģija un Islande nav pat Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, Dānija atteikusies no eiro ieviešanas, bet Zviedrija to pagaidām neplāno darīt. Tā kā neviena Ziemeļvalsts nav Eiropas monetārās savienības dalībniece, kāds labums no eiro ir Somijai, vaicā N. Raubini.

Otrkārt, lai gan Somiju pēc izstāšanās no eirozonas varētu piespiest pamest arī ES, Helsinki var saglabāt eirozonas un ES labumus bez lielām papildus izmaksām – piesaistot savu valūtu eiro un noslēdzot brīvās tirdzniecības līgumus. Treškārt – izstājoties, Somija varētu izvairīties no zaudējumiem, kurus rada dalība eirozonā – Helsinkiem vairs nevajadzētu piedalīties citu valstu glābšanā, bet ceturtkārt – Somijā ir politiķu un uzņēmēju aprindas, kas pret eiro noskaņoti visai skeptiski.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Kad Gintu Dandzbergu sāk mocīt ar jautājumiem, kā pasargāt naudas maciņu, viņš parasti atbildot tā: jums ir vairāk par 50 tūkstošiem eiro vienā bankā? Nē? Tad atslābstiet, neuztraucieties un beidziet baidīt paši sevi un cits citu. Sitiens nav tik traks kā sitiena gaidīšana.

Latvijas lielāko nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību BTA Gints Dandzbergs vada nu jau divpadsmit gadus. To kopā ar saviem diviem jaunākajiem brāļiem viņš pārņēma uzreiz pēc tēva Andreja Dandzberga nāves 1996. gada oktobrī. Gints ir dzimis Aizputē, jo māte pati agrāk bijusi vecmāte un baidījusies, ka Liepājā bērnu samainīs. Apprecējies 23 gadu vecumā, tagad ģimenē audzina trīs bērnus – dēlu un divas meitas. Tā viņš negribot esot izpildījis Tautas partijas norādījumus, Dandzbergs smejas un neslēpj – jā, esot mēģinājis «noiet BTA no skatuves» un deleģēt vadītāja funkcijas citiem, tomēr pēc notikumiem ASV visā pasaulē uzsāktā cilvēku baidīšana likusi šos nodomus mainīt. Savukārt par pašreizējo situāciju, kad ekonomikai gan Latvijā, gan pasaulē klājas grūti, Dandzbergs joko – kamēr neatver avīzes vai neieslēdz televizoru, viss ir kārtībā.

Uzņēmēji no kustības Par labu Latviju ir nolēmuši turpmāk darboties atsevišķi no politiskās apvienības Par labu Latviju, kuru Saeimā pārstāv astoņi opozīcijas deputāti.

Pēc pirmdien notikušās apvienības Par labu Latviju valdes sēdes kustības Par labu Latviju padomes priekšsēdētājs, telekompānijas LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis paziņoja: «Minimālie mērķi ir sasniegti, bet uzņēmēji vēlas īstenot savu programmu, tādēļ esam nolēmuši atdalīties un neturpināt sadarbību ar Par labu Latviju politiķiem, lai mēs viens otru nediskreditētu.»

No Ēķa teiktā noprotams, ka, lai īstenotu savus mērķus, uzņēmēji vēlas sadarboties arī ar citiem politiskajiem spēkiem.

Par labu Latviju Saeimas frakcijas deputāts Andris Šķēle uzskata, ka uzņēmēju lēmums apliecina, ka viņi ir skaidri nodefinējuši savu mērķi. «Viņi vēlas paplašināt savu ietekmi un nodalīt politisko darbību no uzņēmējdarbības,» paskaidroja Šķēle.

Nākamajā Covid-19 vilnī Latvijas valdība neplāno vērt ciet ekonomiku, taču nevakcinētajiem valsts iedzīvotājiem daži pakalpojumi būs grūti pieejami, šorīt Latvijas Radio sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

"Es neko vairs nevēlos slēgt ciet," izteicās politiķis, skaidrojot, ka nākamajā Covid-19 saslimstības vilnī valdība neplāno vērt ciet ekonomiku un neplāno neklātienes mācības.

Pēc premjera vārdiem, pret Covid-19 vakcinētiem cilvēkiem valdība neplāno nekādus ierobežojumus, bet nevakcinētajiem vairāki pakalpojumi varētu būt grūti pieejami, īpaši iekštelpās, piemēram, sabiedriskā ēdināšana, kultūra un izklaide u.tml.

Ja mums ir svarīgi, lai neaug saslimstība un mirstība no Covid-19, ejam vakcinēties, mudināja premjers un atgādināja, ka Latvijai ir tūkstošiem vakcīnu pret Covid-19 devu, kuras izmantot, lai pasargātu sevi no saslimšanas un nodrošinātu ierastā dzīves ritma pieejamību.

Emigrācija no Latvijas lielos apjomos pastāvēs vēl trīs četrus gadus, kuru laikā valsti pametīs vēl aptuveni 100 000 cilvēku, prognozē šā gada Spīdolas balvas ekonomikā ieguvējs, Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Jau ziņots, ka Hazana šā gada septembrī publiskotajā pētījumā «Latvijas demogrāfiskā situācija šķērsgriezumā: kas šodien dzīvo Latvijā?» secināts, ka pēdējo desmit gadu laikā no Latvijas emigrējuši nevis oficiālajā statistikā minētie 33 tūkst. cilvēku, bet gan aptuveni 200 tūkst. Latvijas iedzīvotāju.

Hazans stāstīja, ka šā gada sākumā veiktajā aptaujā tika atklāts, ka tuvākajā laikā valsti grasās pamest 9% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 65 gadiem, kas kopumā esot aptuveni 120 tūkst. cilvēku. Savukārt 17% aptaujāto (ap 220 tūkst.) šādu iespēju pieļāva.

«Pat pieņemot, ka no pirmās grupas aizbrauks puse un no otrās - viena piektā daļa, tie jau būs vairāk nekā 100 tūkst. emigrantu. Līdz ar to emigrācija lielos apjomos būs vēl kādus trīs četrus gadus. Tas ir, neskatoties uz ekonomikas atveseļošanos, jo katrs trešais no tiem, kas plāno pamest valsti, to grasās darīt ne ekonomisku iemeslu dēļ,» uzsvēra Hazans.

#ASV darba tirgū viņa novēroja kādu tendenci, kas pamazām kļūst izplatītāka.

Iveta Grīnberga desmit gadus strādājusi ASV akadēmiskajā vidē un atgriezusies Latvijā, lai turpinātu mācīt latviešu valodu ārzemniekiem

«Darbs ir mana aizraušanās, un man ir prieks par iespēju mācīt latviešu valodu, kā arī iepazīstināt ar mūsu kultūru un tradīcijām amerikāņus, kas nekad nav dzirdējuši par mūsu zemi,» laikrakstam Dienas Bizness atzīst mācību centra Valodu kursi Tev vadītāja, Rīgas Tehniskās universitātes lektore Iveta Grīnberga.

I. Grīnberga uz ASV pirmo reizi devās 2005. gadā, kad Izglītības un zinātnes ministrija meklēja latviešu vieslektori Vašingtonas universitātē Sietlā. Tolaik viņa strādāja Latvijas Universitātes (LU) Baltu valodas katedrā un mācīja apmaiņas studentiem latviešu valodu.

Slēdzot savu gaisa telpu, Krievijai jārēķinās ar atbildi no Rietumiem - tā saka valsts uzņēmuma Latvijas Gaisa satiksme (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš. Intervijā LGS vadītājs stāsta par iespējamiem riskiem sankciju dēļ, nepieciešamību saņemt pielaidi valsts noslēpumam Baibai Brokai un tiesvedību ar aviokompāniju Ryanair.

Eiropa un Krievija viena otrai šobrīd piemēro dažādas ekonomiskās sankcijas. Kā tas ietekmē, tēlaino sakot, debesīs notiekošos procesus jeb gaisa satiksmes sistēmu?

Šobrīd reāli mēs to neizjūtam. Īstenībā ir tā, ka pēdējo divu trīs mēnešu laikā tranzīta segmentā ir pieaugums 4% līdz 6% apmērā, tas ir vairāk, nekā plānojām. Tas saistāms ar apstākli, ka ekonomika pasaulē attīstās, situācija uzlabojas. Tā tas ir šobrīd.

Krievijas valdība ir norādījusi, ka jaunu ekonomisko sankciju ieviešanas gadījumā no Eiropas puses varētu tikt slēgta Krievijas gaisa telpa eiropiešu aviokompānijām. Ar kādām sekām tad jārēķinās Latvijas aviācijas nozarē?

«Pēdējais, kurš aizbrauc, izslēdz lidostā gaismu!», «Sarunās ar partneriem, labāk neminu, ka esam no Latvijas», «Vārds Latvija ārvalstu biznesa aprindās izraisa smīkņāšanu vai neuzticību» - arvien biežāk nākas saskarties ar šiem un līdzīgiem apgalvojumiem. Vēl neseno svētku noskaņās, šoreiz atļaušos būt vairāk emocionāls kā racionāls un jau iepriekš atvainojos, ja izklausīšos pārāk salkans, jo gribu parunāt par mūsu zemi - Latviju.

Tā vien šķiet, ka drīz vien medijos sāks parādīties padomu apkopojumi - kā ārzemēs izlikties par ne- latvieti. Jā, no uzņēmēju, biznesa viedokļa noteikti ir pietiekami daudz argumentu, lai tiešam slēptu savu izcelsmes valsti, tomēr, atzīšos, mani aizskar, ka par zemi, kas ir mana dzimtene, kurā es dzīvoju, strādāju - kādam manam līdzgaitniekam ir kauns.

Protams, cieņu un lepnumu neviens, pat ne valsts, ar varu panākt nevar. Diemžēl, mēs paši darām visu, lai nekad šo cieņu nenopelnītu. Ir sāpīgi noskatīties kā mēs lēnām zaudējam valsts pamatkapitālu - tautu, kura gluži vienkārši aizbrauc. Vēl vairāk - sāpīgi dzirdēt aizbraucēju stāstus par to, kas viņiem liek pamest savas mājas, savu dzimteni? Atkal un atkal masveidā medijos tiek stāstīts par aizbraucējiem, viņu padomiem - kā pareizāk aizbraukt, kā pareizāk pamest, lielākā tiesa atainoti kā varoņi, kuri, spītējot grūtajiem laikiem, iet, rīkojas, darbojas un smagi strādā.... bet ne Latvijā. Kādā valsts vadošajā laikrakstā kāds aizbraucējs atstāstot savu sūro dzīvi ārzemes norāda, ka Latvijā paliks tikai «bailuļi».

No politisko partiju apvienības Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš (LPP/LC) nolēmuši izstāties aptuveni 20 liepājnieki - LPP/LC aktīvākie biedri, to vidū partijas valdes loceklis Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis. Partiju grasās pamest arī citu nodaļu biedri.

Aģentūrai BNS Vilnītis pastāstīja, ka pagājušonedēļ notika LPP/LC Liepājas nodaļas aktīvāko biedru sanāksme, kurā visi nolēmuši uzrakstīt iesniegumu par izstāšanos no partijas. Partiju nolēmuši pamest uzņēmēji Gunvaldis un Tālivaldis Vēsmiņi, ārste Laila Atiķe, uzņēmuma Elme Messer Metalurgs vadītājs Silvis Fridrihsons, uzņēmuma Liepājas metalurgs personāla daļas vadītājs Atis Deksnis, Latvijas gāzes Liepājas iecirkņa vadītājs Aivars Ķirsis un citi.

Viņš norādīja, ka no LPP/LC plāno izstāties arī vairāki valdes locekļi un citu partijas nodaļu pārstāvji, tostarp atsevišķu novadu vadītāji. Šonedēļ visi LPP/LC biedri, kas nolēmuši izstāties no partijas, plāno nākt klajā ar kopīgu paziņojumu.

Nepietiekamas pārvades jaudas kavē elektroenerģijas cenas samazinājumu Latvijā, norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta Elektroenerģijas nodaļas vadītājs Valters Kalme.

Analizējot elektroenerģijas vairumtirgus rādītājus šī gada janvārī, var izdarīt vairākus secinājumus, kas raksturo esošo situāciju elektroenerģijas jomā Latvijā, kā arī iezīmē zināmas tendences.

Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un Elektroenerģijas tirgus likumam viens no Regulatora uzdevumiem ir elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzība. Regulators analizē elektroenerģijas nākamās dienas biržas ik-stundas cenas un vidējās cenas. Latvijā 2016.gada janvāra mēnesī vidējā (aritmētiskā) cena bija 50,01 EUR/MWh, kas ir nedaudz zemāka kā Lietuvā – 50,32 EUR/MWh, bet ievērojami lielāka nekā Igaunijā – 37,63 EUR/MWh. Salīdzinot ar aizvadītā gada janvāri, elektroenerģijas cena Latvijā ir par 20,5% augstāka.

Lai nākotnē Latvijai būtu panākumi, nākamais līmenis visiem jāsasniedz kopīgi, nevis katram individuāli, uzskata tehnoloģiju konsultante Aleksa Krolls, kompānijas This Side Up īpašniece.

Viņa ir dzimusi un augusi ASV, strādājusi Indijā un Dienvidāfrikā, bet kopš šā gada vasaras dzīvo un strādā šeit. Ar Latviju viņu saista īpašas saites, jo viņas vecvecvectēvs ir Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Kopš bērnības viņa ģimenē dzirdējusi daudz par tuvinieku dzimteni, tās vēsturi un kultūru, bet, lai uzzinātu, kāda Latvija ir patiesībā, Aleksa nolēma pārcelties uz Latviju, jo mūsdienās tehnoloģiju biznesā nav lielas nozīmes, kur atrodies, ja vien ir pieejama laba infrastruktūra. Vairāk par motivāciju pārcelties uz Latviju, pirmajiem mēnešiem šeit un vīziju par nākotnes Latviju viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Par Vācijas energokompānijai E.ON Ruhrgas piederošajām 47,23% AS Latvijas gāze akcijām interesējas finanšu spekulanti, tāpat interese par šīm akcijām varētu būt Somijas energokompānijai Fortum, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja SIA Itera Latvija vadītājs Juris Savickis.

Savickis stāstīja, ka pie viņa ir vērsušies dažādi finanšu spekulanti, kas izrādījuši interesi par Latvijas Gāzes akciju iegādi. Pēc viņa teiktā, interese par šīm akcijām noteikti būs gan no ASV, gan Eiropas finanšu spekulantiem, taču, pēc Savicka domām, akcijas vajadzētu iegādāties kādai lielai kompānijai.

Viņš pieļāva, ka E.ON Ruhrgas vietā Latvijas Gāzē varētu nākt Fortum, jo, atšķirībā no Vācijas uzņēmuma, kas nolēmis pamest valsti, Somijas uzņēmums Latvijā attīstās.

«Tā kā vācieši Latviju vēlas pamest ātri, cena Fortum varētu būt pieņemama. Tāpat arī somiem ir labas attiecības ar Krieviju,» norādīja Savickis.

Jābūt pacietīgiem. Lielākā daļa kompāniju sāk pelnīt pēc 5-7 gadiem no biznesa sākšanas brīža. Taču llielākā problēma, gaidot veiksmes stāstus, ir finansējums. Lai gan tirgū ir pieejami dažādi finansējuma avoti, pametot inkubatoru, risks tik un tā ir pārāk liels un ir ļoti grūti piesaistīt līdzfinansējumu, intervijā Dienas Biznesam stāsta Sture Eriksons, fonda Teknikdalen izpilddirektors un Baltijas jūras reģiona valstu inkubatoru sadarbības projekta IBI Net eksperts

«Latvijā lielāks fokuss ir uz ēku, bet pie mums - uz procesu. Inkubators nav kopēšanas centrs - šādi pakalpojumi nav tik svarīgi. Uzņēmējiem nepieciešama pieredze un atbalsts. Ja esi jauns, tev nav ne jausmas, kā rīkoties, un ir ļoti svarīgs koučings,» saka S. Eriksons. Taču viņš arī izprot, kādas priekšrocības sniedz darbs vienā ēkā - pieredzes apmaiņa utt.

Visā Zviedrijā ir ap 80 inkubatoru. Teknikdalen fonda vadītais biznesa inkubators atrodas apdzīvotā vietā Borlengē, aptuveni 200 km no Stokholmas, tas darbojas kopš 2006. gada. «Mūsu reģionā inkubators ir tikai viens, jo kvalitatīva inkubatora uzturēšana maksā pārāk dārgi. Mēs nevaram atļauties inkubatoru katrā pilsētā, tāpēc arī nepiesaistām uzņēmumu pilsētai - palieciet, kur esat, mēs dosimies pie jums,» saka S. Eriksons. Viņš precīzi nezina, kurš bija pirmais biznesa inkubators Zviedrijā un pirms cik ilga laika tas dibināts, bet pieļauj, ka tas bija pirms desmit gadiem. Teknikdalen fonda inkubatoram nav konkrētas specializācijas. «Mēs neatrodamies galvaspilsētā, tāpēc mūsu inkubators nevar specializēties kādā konkrētā jomā. Mums ir ļoti dažādi uzņēmumi, turpretī Stokholmā ir speciāli inkubatori, piemēram, medicīnas tehnoloģijām, hi-tech u.c.,» viņš saka. Tomēr liela daļa uzņēmumu ir saistīti ar IT. «Būtu smieklīgi specializēties uz IT, jo visi tagad uz to specializējas,» viņš spriež. Šodien zviedru uzņēmēji bieži vien orientējas uz pakalpojumiem, nevis produktiem. Tie saistīti ar tūrismu, «zaļajām» tehnoloģijām, atkritumu apsaimniekošanu, pārstrādi u.c. «Jāņem vērā, ka Ķīnā vai Indijā var saražot lētāk, tāpēc jāskatās uz citām iespējām. Nākotnē ražošana nebūs mūsu stirprā puse,» teic S. Eriksons.

Ar sievu dosimies garākā ceļojumā, visu vajadzīgo pastāstīs meita Sintija, teic Līgatnes Vīna darītavas saimnieks Ainārs Vanags. Bērnu iesaistīšanos biznesā viņš uzskata par lielāko veiksmi pēdējos gados.

«Pēc vīna darīšanas apjoma Latvijā esam pirmajā vietā no mazajām vīna darītavām,» apgalvo Sintija Vanaga. Viņas tēva Aināra Vanaga radītais vīns bijis viens no pirmajiem, kas no mājas vīna darītavām ar akcīzes marku sācis ceļu uz veikaliem.

Visu gadu, bet jo īpaši vasarā populāra ir vīna degustācija kafejnīcā Lustūža klints alā.

Uzticība dod stimulu

Tēvs Ainārs atzīstas, ka pirmajās reizēs mazliet bail bijis atstāt Latviju, taču tad izvērtējis, ka nekādu lielo kaitējumu biznesā bērni mazāk aktīvajā sezonā nodarīt nevarēšot, jāradina patstāvīgi pieņemt lēmumus un domāt kā saimniekiem.

«Manā uzraudzībā ir vīna darītava, brālim Kristapam – karošu darbnīca,» stāsta Sintija. Protams, svarīgākos lēmumus visi pieņemot kopīgi, arī darbus nevarot nodalīt. Pirmoreiz vecāki biznesu atstājuši bērnu uzraudzībā pirms pāris gadiem. Paši uz nedēļu aizbraukuši laivu braucienā, bet jaunā paaudze jutusies kā ūdenī iemesta. Tēvs visus zvanus pārreģistrējis bērniem un licis pašiem tikt galā. «Izpeldējām!» teic Sintija, un kopš tā laika abiem ar brāli vēl vairāk iepaticies darboties ģimenes uzņēmumā. Viņa lepojas, ka pati pērn pirmoreiz tikusi pie vīna ielikšanas, uzticēta ievārījuma vārīšana.

Jaunās valdības izveidi sarežģī jautājums par atbildības sfēru sadalījumu un amatiem, tāpēc sarunas netiek prognozētas ātras un vieglas arī pēc tam, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis būs nosaucis Ministru prezidenta amata kandidātu.

Lai gan politiķi oficiālajos komentāros uzsver, ka runāt par atbildības jomu sadalījumu vēl ir pāragri, nopietnas diskusijas ir par vairākām no tā dēvētā saimnieciskā bloka ministrijām - Satiksmes ministriju (SM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Ekonomikas ministriju (EM). Savukārt par Zemkopības ministriju (ZM) būtisku strīdu nav, jo tās vadība tradicionāli varētu tikt uzticēta Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvjiem.

ZZS esot interese pārņemt SM vadību, kas Straujumas valdībā bija Vienotības pārraudzībā, liecina neoficiālā informācija. Tikmēr Vienotības interešu lokā varētu būt VARAM - pašlaik šī ir nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) atbildības joma. VL-TB/LNNK neplāno viegli atteikties no VARAM pārraudzības, lai arī tā vietā viņiem iecerēts piedāvāt EM vadību.

Sācis savu karjeru kā sportists, turpinājis kā komjaunatnes līderis, iekšlietu sistēmas darbinieks un politiķis, nu jau vairākus gadus kādreizējais iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers ir pievērsies vienīgi uzņēmējdarbībai. Turklāt ārpus Latvijas, jo šeit viņu valsts līmenī ne pārāk mīlot.

Arī pats pret šeit notiekošajiem procesiem Čevers savos izteikumos nav īpaši saudzīgs – uzņēmēji ir pusdepresīvā stāvoklī, lats ticis nepareizi novērtēts, analītiķi, kas nav spējīgi domāt, bet mūsu ceļi… Tie ved uz nekurieni.

Kādu jūs redzat pašreizējo politekonomisko situāciju Latvijā?

Tā ir pietiekami smaga, runājot gan par politiku, gan par ekonomiku. Faktiski šī ir ceturtā reize Latvijas neatkarības pastāvēšanas vēsturē, kad mēs saskaramies ar krīzi. Pirmā bija deviņdesmito gadu sākumā, otrā – 1995. gadā, kad norisinājās banku krīze, trešā – 1998. gadā, saistībā ar notikumiem Krievijā, ceturtā – esošā, kas ir un vēl būs lielākā no visām.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmēji par vispievilcīgāko Baltijas valsti ārvalstu investīcijām uzskata Igauniju, par visnepievilcīgāko – Latviju, liecina KPMG Baltijas valstu uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas Pulss 2012.

Tikai 1% Lietuvas uzņēmēju un 15% Igaunijas uzņēmēju Latviju uzskata par pievilcīgāko valsti ārvalstu investīcijām. Tomēr neskatoties uz šo salīdzinoši slikto novērtējumu igauņu un lietuviešu uzņēmēji nākamo trīs gadu perspektīvā primāri plāno investēt tieši Latvijā 23% - Igaunijas uzņēmēji, 14% - Lietuvas uzņēmēji. Arī Latvijas uzņēmēji vairāk interesējas par iespējām investēt kaimiņvalstīs – Lietuvā 16%, Krievijā 10% un Igaunijā 8%. Darbības paplašināšanai ārvalstīs atvērtāki ir Latvijas lielie uzņēmumi, savukārt visnoraidošākie pret investīciju iespējām ārvalstīs ir tie Latvijas uzņēmumi, kuriem nav eksporta pieredzes.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.