Einārs Repše atbrīvojies gan no liela daudzuma ASV kompāniju vērtspapīriem, gan no Rāznas īpašuma. Samazinājušies ir arī E. Repšes parādi, kas no 1,16 miljoniem latu pagājušā gada decembrī sarukuši līdz 217 tūkstoši latu, raksta žurnāls Kas Jauns?.

Žurnāls raksta, ka bijušā premjera īpašumu skaits pēdējā gada laikā ir strauji krities - kapitāldaļas uzņēmumā Rāznas priedes, kas apsaimniekoja pārbūvēto atpūtas bāzi Rāznas ezera krastā, pārdotas kompanjonam Donātam Vanagam, iztirgoti visi Rāznas ezera krasta nekustamie īpašumi kā arī Repše šķīries no īpašuma Kolkas pagastā.

Vēl šī gada sākumā E. Repšes īpašumā bija milzīgs dažādu ASV kompāniju vērtspapīru apjoms, kurus viņš arī ir pārdevis. Vietā nākuši ieguldījumi trīs Hansa Investment fondos nedaudz vairāk nekā 15 tūkstošu eiro (10 542 latu) apmērā.

Šobrīd E. Repšem ir tikai nedaudz vairāk par 84 tūkstošu latu. Savukārt parādi ir vairāk nekā 217 tūkstoši, līdz ar ko pašreizējais mīnus ir apmēram 133 tūkstoši latu, raksta žurnāls.

Labējās opozīcijas partija Sabiedrība citai politikai (SCP) finanšu ministra amatam izvirzījusi SCP Ekonomikas un finanšu darba grupas vadītāju, bijušo Ernst&Young partneri Egonu Liepiņu, liecina SCP izplatītais paziņojums presei.

«SCP ir pārliecināts, ka iespējams grozīt budžetu, nesamazinot ne pensijas, ne citus sociālos pabalstus. SCP Ekonomikas un finanšu darba grupai jau no Valsts kontroles revīzijas datiem un citas publiskās informācijas ir redzami būtiski samazinājumi ministrijās un valsts aģentūrās, nemazinot mazās algas valsts pārvaldē. Mēs redzam būtiskus līdzekļus, kuri šobrīd tiek neefektīvi izmantoti valsts akciju sabiedrībās vai ir iesaldēti dažādos kontos. Tam visam ir jāparādās budžeta grozījumos,» pauž SCP izvirzītais finanšu ministra amata kandidāts.

V. Dombrovska pārstāvētais Jaunais laiks par vienu no reālākajiem kandidātiem uz finanšu ministra amatu uzskata partijas dibinātāju, bijušo premjeru Einaru Repši.

31. martā opozīcijā esošā Jaunā laika ārkārtas kongresā par partijas valdes priekšsēdētāju ievēlēts šīs partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš.

Cīņā par Jaunā laika valdes priekšsēdētāja amatu K. Kariņš par mata tiesu apsteidza savu konkurenti Saeimas deputāti Solvitu Āboltiņu – par K. Kariņu nobalsoja 213 kongresa delegāti, bet par S. Āboltiņu – 190 Jaunā laika biedri.

Līdzšinējais Jaunā laika valdes priekšsēdētājs Einars Repše, kurš partiju vadīja kopš tās dibināšanas 2002. gada februārī, turpmāk vadīs jaunizveidoto Jaunā laika domi, kurā darbosies partijas reģionālo nodaļu vadītāji un deleģēti pārstāvji. Domes izveidošanu paredz ārkārtas kongresā apstiprinātie Jaunā laika statūtu grozījumi. Tiesa, pagaidām nav īsti skaidrs, kāda būs Jaunā laika domes kompetence – tā tikšot precizēta tuvākā gada laikā.

Latvijas kokapstrādes uzņēmumi aicina nepieļaut sasteigtu koksnes tirdzniecības pamatprincipu maiņu, kas var "radīt neatgriezenisku kaitējumu Latvijas mežu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, iecirst robu valsts ekonomikai un padarīt Latviju par vienkāršu apaļkoku piegādātāju Ķīnas ekonomikas vajadzībām".

Uzņēmēji vēstulē Latvijas prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Latvijas Kokrūpniecības federācijai un AS "Latvijas valsts meži" aicina politiķus apzināties nacionālās kokrūpniecības lomu reģionu ekonomikā, darbavietu nodrošināšanā un tāpēc nepieļaut pārsteidzīgus lēmumus, kas var vecināt nozīmīgu nacionālās ražošanas samazināšanos un bezdarba pieaugumu visas valsts mērogā.

Uzņēmēji aicina pārtraukt un nepieļaut pēdējo mēnešu centienus panākt būtiskas un neatgriezeniski negatīvas izmaiņas kokrūpniecībā, kas ir viena no stabilākajām un nozīmīgākajām Latvijas ekonomikas nozarēm. Šobrīd tiekot izdarīts spiediens uz Latvijas lielākā mežu īpašnieka AS "Latvijas valsts meži" valdi, lai tiktu mainīti līdzšinējie koksnes pārdošanas principi, ļaujot neapstrādātus koksnes izejmateriālus un zāģbaļķus uzpirkt ārvalstu uzpircējiem bez vietējām ražotnēm. Nepārdomāti mainot esošos koksnes tirdzniecības nosacījumus, priekšrocības varot iegūt uzpircēji no citām valstīm, piemēram, Ķīnas, kur tiem ir ievērojams valsts atbalsts.

Rīgas domes vadība pieprasa vēl šajā gadā sasaukt valdības un Saeimas ārkārtas sēdes, grozīt nākamā gada budžetu un samazināt konkrētus nodokļus. Ja nē – Einaram Repšem jāmeklē cits darbs, informēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomnieks Ģirts Dripe.

«Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) un domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers (LPP/LC) uzskata, ka Valda Dombrovska valdības lēmums palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokli par 3% un uzņēmumu ienākumus apkraut ar papildus 10% ir pretvalstisks un novedīs Latviju strupceļā,» teikts paziņojumā.

«Iedzīvotāji nemaksās 26% lielu ienākumu nodokli, visticamāk, viņi maksās apaļu nulli. Tas būs pamatīgs trieciens tieši pašvaldībām, jo pašvaldību galvenais ienākumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tāpēc tas nekavējoši jāsamazina,» sacījis N. Ušakovs (SC).

Šādas rīcības pamatotību apliecinot arī finanšu ministra Einara Repšes (JL) pēkšņais paziņojums, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa paaugstināšana bijusi kļūda un arī Latvijas Bankas atzinums, ka nodokļus nākamajā gadā nevajadzēja celt.

Finanšu ministra atstādinātais VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns prasa izbeigt pret viņu ierosināto disciplinārlietu un atjaunot viņu VID ģenerāldirektora amatā.

Iesniegumu, kurā aicina finanšu ministru to izdarīt, Dz.Jakāns E.Repšem nosūtījis jau 8.janvārī pēc tam, kad bija iepazinies ar disciplinārpārkāpumu izmeklēšanas komisijas atzinumu, kurā secināts, ka sodāmu pārkāpumu viņa rīcībā neesot.

Pēc viņa vārdiem, šādai rīcībai nav tiesiska pamatojuma. Ministram vispirms ir jāpieliek punkts pret viņu ierosinātajai disciplinārlietai, jāpieņem lēmums par atjaunošanu amatā un tikai pēc tam varot lemt par to, vai viņš var tikt pārcelts uz kādu citu amatu. Dz.Jakāns uzsvēra, ka tādu sodu kā rotāciju likumi neparedz.

Dz.Jakāns atzina, ka nekādas sarunas ar E.Repši par viņa iespējamo pārclešanu nav notikušas un viņš līdz šim nav saņēmis nekādus citus amata piedāvājumus.

Neskatoties uz taupību, finanšu ministrs Einars Repše (Jaunais laiks) nodrošinājies ar rekordskaitu – septiņiem – padomniekiem, no kuriem seši ir algoti.

Par to ziņoja LNT raidījums Top 10. Raidījums vēstīja, ka E. Repšem ir visvairāk algoto padomnieku, pat premjeram Valdim Dombrovskim padomus sniedz vien četri padomdevēji.

Juridiskos padomus finanšu ministram sniedz pat divi padomnieki, neskatoties uz to, ka ministrijā ir atsevišķs Juridiskais departaments. Bez tam E. Repšem ir arī padomdevēji stratēģiskās plānošanas jautājumos un valsts pārvaldes reformu jautājumos.

E. Repše padomniekus esot izvēlējies pats. Četri padomdevēji saņem 1000 latus mēnesī pirms nodokļu nomaksas, savukārt divi padomdevēji - 500 latus mēnesī.

Vairums E. Repšes padomnieku nav sabiedrībā zināmas personas, ja neskaita Baibu Brigmani. Padomdevēju vidū ir Māra Sīmane, Baiba Fromane, Normunds Zvaulis, Reinis Trolis un Andris Jacino.

Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis sniedzis paskaidrojumu Ministru prezidentam Einaram Repšem par to, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pērnā gada decembrī dzēstais 23.6 miljonu latu nodokļu parāds ASV reģistrētajai ārzonas kompānijai Dinaz Oil Terminal LLC atbilst likumiem, informē ministra biroja vadītāja Žanete Lūse. Ministrs E. Repšem paskaidrojis, ka VID ģenerāldirektors parādu dzēsis, balstoties uz likumu par nodokļiem un nodevām. Db jau ziņoja (22.01.), ka VID ģenerāldirektors Kārlis Ketners parādu dzēsis, balstoties uz pērn vasarā veiktajām izmaiņām likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz, ka valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādi jādzēš, ja lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu nav izpildīts triju gadu laikā un nodokļu administrācijas rīcībā ir tiesiski apstiprināts akts par piedziņas neiespējamību.

Bijušais Saeimas deputāts un iekšlietu ministrs, kādreizējais LPP priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons šodien izplatījis paziņojumu, kurā norāda, ka partijas Jaunais Laiks līderis Einars Repše, 18.aprīlī raidījumā Kas notiek Latvijā? sakot, ka ir notikusi trīspusēja saruna starp Repši, Lembergu un Jēkabsonu, ir melojis.

Piedāvājam lasīt visu paziņojuma tekstu:

Runājot par pēdējā laikā izveidojušos neapskaužamo politisko situāciju un straujo notikumu attīstību, kas līdzinās karstai izvirduma vulkāna lavai, uzskatu par nepieciešamu šajā paziņojumā sniegt savu viedokli par toreizējo politisko notikumu gaitu, lai kliedētu E.Repšes publiski izteiktos melus par it kā kopēju tikšanos ar Lembergu, Repši un mani pie viena sarunu galda, lai runātu par valdības veidošanu.

Pēc 8.Saeimas vēlēšanām politiskā situācija izveidojās, ka Saeimā iekļuvušie JL un LPP izveidoja sabiedroto bloku. Tajā laikā es biju LPP priekšsēdētājs un izjutu dziļu cieņu un godbijību pret JL līderi E.Repši, taču šīm jūtām nebija lemts turpināties mūžīgi. Valdības veidošanas sākuma stadijā Repše vairakkārt tikās ar mani individuāli un tikšanās reizēs atzina, ka A.Lembergs kategoriski iebilst pret LPP cilvēkiem (konkrēti A.Šleseru un A.Laksu) valdībā, jo baidās, ka A.Šlesers un A.Laksa ar viņu izrēķināsies (iespējams notika otrādāk, jo vēlāk, kad mēs turpinājām konsekventi panākt taisnību, A.Laksa saņēma draudus, kurus drosmīgi ignorēja). Jau priekšvēlēšanu laikā starp Ventspils grupējumu un LPP politiskajā un mēdiju telpā norisinājās karš, tāpēc attiecības starp A.Lembergu un LPP vēl pēc Saeimas vēlēšanām bija naidīgas. Šī iemesla dēļ valdības veidošanas process ievilkās. E.Repše nebija spējīgs noformēt valdību, radot politisku nestabilitāti valstī un neizpratni sabiedrībā.

Bijušais premjers Einars Repše pārdevis savus Rāznas īpašumus uzņēmumam SIA Partners Assets, kas jauniegūtos īpašumus nekavējoties ieķīlājusi Baltic International Bank par 1,365 miljoniem latu, trešdien raksta žurnāls Kas Jauns?.

Kā norāda žurnāls, situāciju par īpatnēju padara fakts, ka iepriekš Repšem pārmests tas, ka viņš, ņemot no bankām kredītus ar īpašiem noteikumiem, faktiski pieņem dāvanas. Turklāt viens no galvenajiem Repšes kreditētājiem bija Baltic International Bank, tas savukārt rada situāciju, ka jaunais īpašnieks Repšem samaksājis ar tās bankas naudu, kurai nauda jāatdod.

Turklāt interesanta esot arī SIA Partners Assets īpašniece 1972. gadā dzimusī Anita Lase - lai gan viņas vārds nav plaši pazīstams uzņēmēju aprindās, viņa ieņem būtiskus amatus vairākos Belokoņu ģimenes un saistītos uzņēmumos. Kā norāda žurnāls, tas faktiski nozīmē, ka, lai Repše varētu samaksāt parādu Belokoņa Baltic International Bank, šos uzņēmumus nopirkusi Belokoņa darbiniece, samaksājot ar Baltic International Bank naudu.

Iecirtusies pret finanšu ministra Einara Repšes (JL) nostāju nomainīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadību, Tautas partija (TP) būs panākusi, ka lietai par atstādinātā VID šefa Dzintara Jakāna karjeru punkts netiks pielikts arī otrdienas valdības sēdē, raksta Diena.

Pēc neoficiālas informācijas, iespējams, Tieslietu ministrija valdībā nāks klajā ar atzinumu, ka vispirms E.Repšem jāizlemj par disciplinārlietu, kas ierosināta pret Dz.Jakānu, un tikai pēc tam valdība var lemt par viņa pārcelšanu citā amatā.

Dzintars Jakāns. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)TP skatījumā E.Repšem vispirms būtu jārosina viņa atjaunošana VID vadītāja amatā un tikai pēc tam jāpiedāvā rotācija. Turklāt TP uzskata, ka jāsagaida arī prokuratūras atzinums par pārbaudi, kas ierosināta pēc Dz.Jakāna iesnieguma.

Ekonomistu apvienība 2010 nolēmusi piešķirt Spīdolas balvu — ābeles statueti, kas simbolziē radošo spēku, bagātību, ražību un labklājību par ieguldījumu ekonomiskās brīvības attīstībā Latvijā Einaram Repšem un Andrim Šķēlem, Db pastāstīja apvienības pārstāve Anna Geide. E. Repšem balvu piešķirs par lata atjaunošanu Latvijā 1993. gadā un turpmāko tā vērtības uzturēšanu, bet A. Šķēlem — par reformu programmas īstenošanu ekonomiski kritiskajos 1996. — 1997. gados. Balvas tiks pasniegtas 18. novembrī Latvijas Universitātes Mazajā aulā. Ceremonijas laikā abi balvas saņēmēji uzstāsies ar uzrunu, kurā atspoguļos savu redzējumu par ekonomisko procesu norisi Latvijā. Spīdolas balva ekonomikā tiek pasniegta reizi gadā kopš 1997. gada. 2003. gadā tās koncepcija tika mainīta, un galvenais kritērijs, par ko šī balva tiek piešķirta, ir konkrētas personas ieguldījums ekonomiskās brīvības palielināšanā Latvijas tautsaimniecībā. Ekonomistu apvienība 2010 ir dibināta 1994. gadā.

Ņemot vērā ekonomisko un finanšu krīzi, Latvijas pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) aicina tūlīt pieņemt sekojošus mērus pārtikas apstrādes nozares atbalstam:

1. Saistībā ar katastrofālo situāciju piensaimniecības nozarē, pieņemt ārkārtas mērus par galaprodukcijas eksporta subsidēšanu un veikt pasākumus iekšējā tirgus aizsardzībai;

2. Sakarā ar protekcionisma tendenču stiprināšanos ārējos tirgos, noteikt Latvijas produktu prioritāti valsts un pašvaldību iepirkumos, aizsargājot iekšējo tirgu;

3. Tirdzniecības vietām, kas nodarbojas ar pārtikas produktu apstrādi noteikt vienlīdzīgus noteikumus ar pārtikas apstrādes uzņēmumiem;

4. Ņemot vērā, ka Latvijas patērētājs pārtikai tērē 40% no saviem ienākumiem un pirktspēja krītas, samazināt PVN likmi vismaz pamatproduktiem;

5. Nepieļaut dabas resursa nodokļa paaugstināšanu;

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzsācis sociālo kampaņu, izvietojot plakātus Latvijas pilsētās un lidostā, aicinot ziņot par koruptīviem darījumiem un neklusēt, informē KNAB pārstāve Laura Dūša.

Šodien, 1. jūnijā, kampaņas atklāšanas pasākumā Rīgas Juridiskajā augstskolā KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks sacīja, ka kopumā socioloģiskā aptauja rāda pozitīvu tendenci, jo palielinās to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka korupcijas līmenis Latvijā mazinās. «Kas ir nepieciešamais, lai šis līmenis būtu vēl mazāks? Galvenais, lai tas būtu morāli nepieņemami, kauns dot kukuli,» uzsvēra KNAB priekšnieks. Statistika liecina, ka morāli nepieņemama kukuļa došana ir 38% iedzīvotāju. Aptauja liecina, ka par korupciju ziņotu apmēram puse iedzīvotāju.

Sociālās kampaņas Nepieļauj! mērķis ir pievērst iedzīvotāju uzmanību korupcijas problemātikai, kad lēmumi tiek pieņemti un spriesti prettiesisku labumu un kukuļu devēju interesēs, nevis taisnības vārdā, kā arī aicināt informēt KNAB, sastopoties ar korupcijas gadījumiem.

Četras nacionālā līmeņa sabiedriskās organizācijas uzstāj uz kvalitatīvu izdevumu samazinājumu 500 miljonu latu apmērā 2010. gada budžetā, lai nepieļautu nodokļu paaugstināšanu.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) izstrādājušas Reformu vadības grupas darbības principus un aicina Ministru prezidentu tos ievērot, veidojot 2010.-2012.gada makroekonomisko ietvaru izstrādē un 2010.gada budžetu.

Lai rastu nepieciešamo izdevumu samazinājumu, partneri pieprasa divu soļu pieeju – pirmkārt, ka valsts budžeta izdevumu daļa tiek veidota, par pamatu ņemot 2004.gada valsts budžeta bāzes izdevumus. Otrkārt, konsultēties ar partneriem, ja atsevišķām nozarēm ir nepieciešams papildus finansējums konkrētu valsts pamatfunkciju īstenošanai un panākt vienošanos par atbilstošu izdevumu pārdali. Veidojot vidējā termiņa valsts budžetu, būs jāievēro fiskālā disciplīna, lai 2012.gadā budžeta deficīts būtu 3%, tā sasniedzot Māstrihtas kritērijus turpmākai eiro ieviešanai.

Zaudējums mūsu valstij un Latvijas ekonomikai ir ABLV Bank likvidācija. Tomēr labāka ir bankas pašlikvidācija FKTK pārraudzībā, nekā bankas izlaupīšana maksātnespējas administratoru un politiķu mafijas interesēs. Dienas Bizness ir cīnījies par ABLV Bank tiesībām civilizēti pašlikvidēties, godīgi nokārtojot visas saistības ar kreditoriem.

Pats galvenais bankas īpašnieku un Latvijas valsts finanšu reputācijai ir spēja norēķināties ar saistībām pret kreditoriem, saglabājot reputāciju kā valstij, kuras bankām cilvēki var uzticēt savu naudu. Šo reputāciju veido pārliecība, ka nauda tiks atgriezta likumīgajiem īpašniekiem, nevis kaut kur pazudīs afēru rezultātā. Valsts reputācijai ir ļoti būtiski, ka cilvēki ir pārliecināti, ka Latvija ir vieta, kuras bankās var glabāt savu naudu.

Tikai pavisam nesen FKTK ir izdevies apstiprināt metodoloģiju naudas atmazgāšanas novēršanas kontrolei ABLV Bank kreditoru prasību izmaksās. Cerams, ka solījumi tiks pildīti un ABLV Bank kreditori jau vasarā varēs sākt saņemt savu naudu. Naudas atgriešana ABLV Bank kreditoriem būs lakmusa papīrs. Ne tikai ārvalstu, bet arī Latvijas uzņēmējiem un pilsoņiem tā radīs pārliecību par Latviju kā tiesisku valsti, kurai var uzticēties, kurā var veikt biznesu un investīcijas. Vai par nedrošu valsti, ja nauda atgriezta netiks. Finanšu pārskati liecina, ka bankā ir nauda, akcionāru izteikumi liecina, ka viņiem rūp sava reputācija un gods. Riska moments ir politiskais faktors. Mēs zinām, ka ABLV Bank miljardi joprojām nedod mieru daudziem, kas gribētu tiem piekļūt, izmantojot politisko varu un ietekmi uz valsts iestādēm, par argumentu izmantojot arī «cīņu ar naudas atmazgāšanu» un citus mērķus. Nepieļaut ABLV Bank izlaupīšanu varēja, tikai esot modriem un sekojot līdzi informācijai – gan oficiālajai, gan tai, ko iegūstam no mazāk oficiāliem, bet drošiem avotiem. Šodien var teikt, ka mums visiem kopā tas ir izdevies, bet atslābt nedrīkst.

Pēkšņā apstākļu pasliktināšanās prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrotu vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu, uzsver uzņēmēji.

Pilnībā vēl nebeidzoties Covi-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmei uz ekonomiku, tostarp būvniecību, nozari satricinājusi nākamā, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā, kas būtiski saasinājusi gan būvniecības materiālu deficītu, gan veicinājusi cenu pieaugumu atsevišķiem materiāliem no 20 līdz pat 200%. Apzinoties, ka jau pandēmijas laikā piedzīvotie zaudējumi vairs neļaus pārdzīvot šo daudz lielāko krīzi, būvnieki aicina valsti nekavējoties iesaistīties un palīdzēt rast risinājumus, lai nepieļautu nozares sabrukumu.

Jārīkojas kopīgi

"Pēdējo dienu laikā esošās materiālu piegādes ķēdes ir pārtrauktas, kā arī iztrūkstot ievērojamam daudzumam būvniecībā izmantojamo materiālu – metāla, koksnes, polimēru, siltumizolācijas materiālu -, būtiski palielinājušās to cenas. Turklāt, vairāku būvmateriālu, piemēram, cementa izmaksas dēļ energoresursu cenu straujā kāpuma sankciju un karadarbības dēļ augušas par vairākiem desmitiem procentu," vēstulē ekonomikas un finanšu ministriem norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP), rosinot valdību krīzes situāciju risināt ar vairākiem instrumentiem, tostarp īstenojot cenu indeksāciju gan nākotnes, gan arī esošajos līgumos (sākot no 24. februāra), kā arī pagarināt līguma izpildes termiņus, nepiemērojot līgumsodus par kavējumiem.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Prezidenta prasību neizdosies izpildīt un Satversmes grozījumus līdz 31.martam nebūs iespējams pieņemt, paziņojis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Ja tas netiks izpildīts, prezidents solījis Saeimu atlaist. G.Daudze skaidroja, ka Saeima aktīvi ķērusies pie pārējo prezidenta uzdevumu pildīšanas - jau izveidota uzraudzības padome, kam būs jāuzrauga starptautisko aizdevumu izlietojums. Tāpat jau šodien otrajā lasījumā tiks skatīti grozījumi Vēlēšanu likumā, kas arī bija viens no prezidenta uzdevumiem. Runājot par grozījumiem Satversmē, Daudze iztiecās, ka pašreizējā kārtība, kas paredz prezidentam tiesības jautājumu par Saeimas atlaišanu nodot referendumam, par labu nenākot. Tomēr esot skaidrs, ka līdz marta beigām grozījumi Satversmē nevar tikt pieņemti.

Pēc uzņēmēju priekšlikumiem sagatavotais ekonomikas sildīšanas plāns tuvāko divu nedēļu laikā tiks koriģēts un pieslīpēts, tā atzina LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme — Grende.

Viņa norādīja, ka galīgā šī dokumenta redakcija tiks publicēta pēc divām nedēļām un līdz tam uzņēmēji vēl var iesniegt savus priekšlikumus un galu galā šis plāns tiks iesniegts valdībā. Sagatavotais plāns skar uzņēmumu likviditāti, eksporta veicināšanu, ES fondu apguvi, inovāciju veicināšanu un pārvaldes efektivitāti. Šodien ar šo plānu tika iepazīstināts Ministru prezidents Ivars Godmanis, kā arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards.

Uzņēmēji piedāvā būtiski mainīt esošo nodokļu sistēmu — atsakoties no avansa maksājumiem nodokļos, kā arī mainīt esošo PVN iekasēšanas kārtību, būtiski samazināt valsts pārvaldes izdevumus, mainīt ES struktūrfondu apguvi, kā arī pasākumus eksporta veicināšanai.

Saeima nodevusi izskatīšanai komisijās grozījumus Lauksaimniecības likumā, kas precīzi noteiks lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieku pienākumus, kā arī paplašinās zemes nomnieku pienākumus apsaimniekot nolaistās platības. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieka, lietotāja vai nomnieka pienākumos ietilps nepieļaut augsnes auglīgās virskārtas iznīcināšanu vai kvalitātes pasliktināšanos, pasargāt zemi no ūdens un vēja erozijas, ar savu darbību neizraisīt zemes applūšanu ar notekūdeņiem, pārpurvošanos un sablīvēšanos, kā arī nepieļaut zemes piesārņošanu ar ražošanas atkritumiem u.c. Zemes īpašniekiem, lietotājiem un nomniekiem būs jāpasargā lauksaimniecībā izmantojamā zeme no aizaugšanas un citiem procesiem, kas pasliktina zemes stāvokli. Pēc Valsts zemes dienesta datiem, 2002.gada sākumā īpašumi bija nostiprināti uz 3,1 miljonu hektāru jeb 48,4% no valsts zemes kopplatības, tai skaitā 2,9 miljoni hektāru zemes piederēja fiziskām personām. I. Veģe

Stretēģiski nozīmīgākie tirgi Latvijas uzņēmēju biznesa attīstībai 2015. gadā ir Krievija, ko norādījuši 53% aptaujāto uzņēmēju, Igaunija (24%) un Vācija (21%). Par būtiskiem Latvijas uzņēmēji uzskata arī Ķīnas, Ukrainas, Somijas, ASV un Baltkrievijas tirgus, liecina vispasaules uzņēmumu vadītāju aptauja, ko Latvijā veica auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC).

Latvijas uzņēmumu vadītāji, tāpat kā uzņēmēji Centrālajā un Austrumeiropā (CAE), uzskata, ka globālā ekonomikas izaugsme nākamā gada laikā saglabāsies līdzšinējā apmērā vai samazināsies, liecina vispasaules uzņēmumu vadītāju aptauja, ko Latvijā veica auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC).

Tikai 9% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka ekonomiskā izaugsme uzlabosies.

Neskatoties uz to, uzņēmēji saglabā pārliecību par sava uzņēmuma izredzēm palielināt ieņēmumus, sevišķi īstermiņā. 71% Latvijas uzņēmumu vadītāju ir pārliecināti par ieņēmumu pieaugumu tuvākajos 12 mēnešos.

Liela daļa Latvijas uzņēmēju, tāpat kā uzņēmēji CAE reģionā, vēlas palielināt darbinieku skaitu. To plāno darīt 41% Latvijas respondentu un 42% CAE reģiona uzņēmumu vadītāju. Tikai 15% vadītāji Latvijā ir izteikuši viedokli par štatu samazināšanu tuvāko 12 mēnešu laikā.

Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru apvienība Eurochambres sadarbībā ar tirdzniecības un rūpniecības kamerām Eiropā ik gadu veic aptauju par Eiropas uzņēmumu biznesa prognozēm. Tas ir kvalitatīvs biznesa prognožu pētījums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un kandidātvalstīs. Aptaujā, kura tika rīkota jau 14. reizi, piedalījās vairāk nekā 78 000 uzņēmumu no 27 Eiropas valstīm, t.sk. 445 uzņēmumi no Latvijas.

Kā informē LTRK ģenerāldirektors, Eurochambres direktoru padomes loceklis Jānis Leja, aptaujas mērķis ir noskaidrot, kā katras valsts vai reģiona uzņēmēji vērtē sava uzņēmuma darbību iepriekšējā gadā un kādas ir viņu attīstības prognozes nākamajam gadam. Pētījuma dati ļauj izdarīt secinājumus par ekonomikas attīstību valstī un salīdzināt to ar citu valstu rādītājiem. Tā kā aptauja aptver visas ES dalībvalstis, tā sniedz plašu pārskatu par biznesa attīstības tendencēm Eiropā.

Uzņēmēji tika aicināti paust viedokli par sava uzņēmuma attīstību, aplūkojot sešus ekonomiskos rādītājus: kopējo apgrozījumu, pārdošanu, eksportu, nodarbinātību, investīcijas un uzņēmuma attīstību kopumā. Pētījuma gaitā katram uzņēmumam arī jāsniedz prognozes šajās kategorijās nākamajam gadam.