Lai no 2007.gada 1.janvāra uzņēmēji varētu deklarēt preces elektroniski, uzņēmējiem līdz šī gada beigām jāpārreģistrē atļaujas muitas deklarāciju iesniegšanai elektroniski, kas izsniegtas līdz 2005.gada 30.decembrim. Savukārt uzņēmējiem, kuri arī turpmāk paredz turēt preču pagaidu uzglabāšanas vietu, līdz šī gada 13.novembrim jāpārreģistrē preču pagaidu uzglabāšanas atļaujas, kas saņemtas līdz šī gada 13.maijam.

Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumi Nr.999 "Kārtība, kādā izsniedzamas atļaujas muitas deklarāciju iesniegšanai elektroniskā veidā" nosaka, ka no 2007.gada 1.janvāra veikt muitas deklarēšanu elektroniski varēs tikai tie uzņēmumi vai to pilnvarotās personas, kuras atbilstoši šiem noteikumiem atļaujas saņēmuši sākot no 2006.gada. Nepārreģistrētās atļaujas ar 2007.gada 1.janvāri nebūs spēkā un attiecīgie uzņēmumi un to pilnvarotās personas uz iepriekšējās atļaujas pamata vairs nevarēs veikt muitas deklarēšanu elektroniski.

Lai veiktu atļauju muitas deklarāciju iesniegšanai elektroniskā veidā pārreģistrāciju, uzņēmējiem Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Galvenās muitas pārvaldes kancelejā Rīgā, 11.novembra krastmalā 17, jāiesniedz iesniegums, kurā norādīta šāda informācija:

Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, tajā pašā laikā vairāki priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.

Atbalstīts priekšlikums piešķirt Ministru kabinetam (MK) tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem.

Ierobežojumi attiektos uz visu vai kādas konkrētas trešās valsts pilsoņiem, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātajos priekšlikumos.

Deputātu atbalstītie grozījumi paredz, ka MK, izvērtējot termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstī vai koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, izdod noteikumus, kuros nosaka ierobežojumus atļauju izsniegšanai konkrētos gadījumos. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju grozījumi ļaus noteikt ierobežojumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

2.novembra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikti divi jauni Satiksmes ministrijas izstrādāti noteikumu projekti, kas nosaka kārtību kādā veicami pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un prasības speciālās atļaujas jeb licences saņemšanai un par valsts nodevu par speciālās atļaujas izsniegšanu komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu, informē Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalna.

Grozījumi Autopārvadājuma likumā, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.martā nosaka, ka licences pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem turpmāk izsniegs republikas pilsētas domes un plānošanas reģioni. Noteikts, ka plānošanas reģiona izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru republikas pilsētas teritorijā un otrādi – republikas pilsētas izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru pārējā plānošanas reģiona teritorijā.

Ministrijā skaidro, ka licence dod tiesības nogādāt pasažieri uz jebkuru citu vietu ārpus republikas pilsētas vai pārējās plānošanas reģiona teritorijas, kurā saņemta licence. Noteikumu projekts nosaka prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas saņemšanai, kārtību, kādā veicami pasažieru pārvadājumi ar taksometru, taksometru radītā vides piesārņojuma ierobežojumus un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu plānošanas reģionos, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamās informācijas apjomu.

Valstij piederošā Hipotēku banka uzņēmējiem izsniegs Eiropas Investīciju fonda garantijas aizdevumiem Eiropas Kopienas Konkurētspējas un inovāciju programmas ietvaros.

To paredz šodien starp Hipotēku bankas valdes priekšsēdētāju Rolandu Paņko un Eiropas Investīciju fonda (EIF) vadītāju Ričardu Pelliju (Richard Pelly) parakstītais sadarbības līgums, informē Hipotēku banka. Programmas mērķis ir veicināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju un atvieglot piekļuvi finansējumam.

«EIF garantijas esam izmantojuši arī iepriekš mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanai. Garantiju mērķis ir palīdzēt aizdevumu saņemt tādiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas darbojās ar zināšanām saistītās jomās, piemēram, tehnoloģiju attīstība, inovācijas un tehnoloģiju pārņemšana. Šīs garantijas ļauj saņemt aizdevumu arī ar mazāku nodrošinājumu nekā nepieciešams parastā situācijā. EIF garantijas uzņēmējiem ir bezmaksas, tāpēc izdevīgas, jo parasti klientam jāmaksā līdz pat 3% no garantētās summas,» skaidroja R. Paņko. Viņš pavēstīja, ka aizdevumus ar EIF garantijām banka sāks sniegt jaunas atbalsta programmas ietvaros maziem un vidējiem uzņēmumiem pēc tam, kad Ministru kabinets apstiprinās kreditēšanas programmas nosacījumus. Plānots, ka tas varētu notikt septembra laikā. Kredītresursus programmas finansēšanai plānots piesaistīt no Eiropas Investīciju bankas tuvāko mēnešu laikā.

Lai mazinātu šķēršļus ārzemnieku nodarbināšanai Latvijā un atvieglotu darba devējiem ārvalstu darbinieku piesaisti uzņēmumos, Labklājības ministrija (LM) no šī gada 1.jūlija samazinās valsts nodevu par darba atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu.

Turpmāk valsts nodeva vienam ārzemju viesstrādniekam būs 35 lati gadā. Tādējādi darba atļaujas izsniegšanas izmaksas samazinās par 385 latiem, un kopējās vienas darba atļaujas izmaksas par pirmo ārzemnieka ieceļošanas gadu būs 148 lati, Db.lv informē LM Komunikācijas departamenta direktore Ilona Jurševska.

Līdz šim valsts nodeva bija 35 lati mēnesī. Samazinot nodevas apmēru tiks samazināta nevis darba devēja faktiskās izmaksas, kas saistītas ar ārzemnieka uzaicināšanu, bet gan ārzemnieka izdevumi saistībā ar nodarbinātību Latvijā un darba atļaujas saņemšanu.

Labklājības ministre Iveta Purne norāda, ka šī nodevas samazināšana nekādā gadījumā neapdraud vietējo darbaspēku, jo Latvijas iekšējais darba tirgus tiks aizsargāts un šobrīd spēkā esošie ierobežojumi netiks samazināti. Nodevas samazināšana bija būtiska, lai izlīdzinātu darba atļauju izsniegšanu izmaksas Baltijas valstīs, jo Latvijā salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju darba atļaujas izsniegšanas izmaksas ārvalstniekiem līdz šim bija visaugstākās.

Valsts policija būs tā institūcija, kas izsniegs atļaujas profesionālajiem pārrobežu skaidras naudas pārvadājumiem, kas pēc būtības ir apsardzes darbība. To paredz Ministru kabineta akceptētais Apsardzes darbības likumprojekts. Likumprojektā paredzēts, ka par atļauju izsniegšanu, būs jāmaksā valsts nodeva.

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par eiro skaidras naudas profesionāliem pārrobežu autopārvadājumiem starp eirozonas dalībvalstīm piemērošanu Latvijā. Regula paredz, ka dalībvalstij ir jānosaka institūcija, kas izsniegs pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauju, un jāizstrādā kārtība, kādā atbildīgā institūcija izsniegs pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauju.

Atļaujas naudas pārvadājumiem varēs saņemt tikai tad, ja tiek izpildītas regulas prasības, turklāt likumprojekts paredz, ka Valsts policija veic skaidras naudas autopārvadājumu kontroli un nodrošina, ka tiek ievērotas Regulas noteikumi.

Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gadā kravu apgrozījums ir samazinājies par 20% līdz 30%, salīdzinot ar 2019. gadu. Ir samazinājies arī izsniegto licences kartīšu, Eiropas Kopienas atļaujas kopiju, digitālā tahogrāfa karšu un starptautisko atļauju skaits, informē Autotransporta direkcijā.

Būtisks Eiropas Kopienas atļaujas kopiju skaita kritums vērojams tieši starptautisko pasažieru pārvadājumu nozarē, jo pērn starptautiskie pārvadājumi ar autobusiem gandrīz nenotika, izņemot vasaras periodu. 2020. gadā arī stājās spēkā neviennozīmīgi vērtētā Mobilitātes pakotne, kas, no vienas puses, transportlīdzekļa vadītājam piešķir lielāku elastību attiecībā uz darba un atpūtas laika uzskaiti, bet, no otras puses, autopārvadātājiem tiek uzlikti jauni pienākumi, kas rada papildu izmaksas.

“Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi autopārvadājumu nozari, jo pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, kravu apgrozījums ar autotransportu ir samazinājies par 20% līdz 30%. Starptautiskie kravu pārvadājumi nevienā valstī pandēmijas laikā pilnībā ierobežoti netika, tomēr ir ievērojami palielinājusies autopārvadājumu veikšanas izmaksu sadaļa, jo ir jānodrošina personīgie aizsarglīdzekļi, jāievēro dažādi papildu ierobežojumi un kontroles procedūras, kas palielina reisa ilgumu. Samazinoties preču un pakalpojumu pieprasījumam visās valstīs, ir palielinājies veikto braucienu skaits bez kravas, kā arī nereti klienti kavē samaksu par saņemto autopārvadājumu pakalpojumu, kas izraisa apgrozāmo līdzekļu nepietiekamību, kas īpaši nozīmīgi ir mazajiem uzņēmumiem. Saskaņā ar dažādu ekspertu aplēsēm būs nepieciešami aptuveni trīs gadi, lai autopārvadājumu nozare atkoptos pēc-pandēmijas periodā, jo šobrīd piegādes ķēdes ir izjauktas un ir ievērojami sarucis pieprasījums pēc starptautisko autopārvadājumu pakalpojumiem,” norāda Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Sakarā ar Rīgas domes pieņemto lēmumu anulēt atļaujas 11 azartspēļu vietām, uzņēmumi, kuriem šīs atļaujas bija izsniegtas, gatavojas tiesas ceļā piedzīt no galvaspilsētas domes zaudējumus, ko rada šāds lēmums, Db.lv informēja biedrība Latvijas Spēļu biznesa asociācija.

Atļaujas no Rīgas domes azartspēļu organizētāji esot saņēmuši, atbilstoši likumam, tāpēc Latvijas Spēļu biznesa asociācija pauž neizpratni par deputātu rīcību, apzināti pretlikumīgi radot zaudējumus legāli strādājošiem uzņēmējiem, kuri tiesiski bija ieguvuši atļaujas šo zāļu atvēršanai, slēdza īres līgumus un uzsāka remontdarbus, kā arī veica mēbeļu un iekārtu iepirkšanu.

Paredzams, ka uzņēmumi vērsīsies tiesā ar prasībām piedzīt zaudējumus sakarā ar remontdarbiem un iekārtu iegādi, noslēgtajiem īres līgumiem, telpu pirkšanai iemaksāto rokasnaudu un citiem ieguldījumiem. Tā piemēram, triju spēļu zāļu atvēršanas atļauju anulēšana viena azartspēļu organizētāja uzņēmumam ir radījusi, pēc operatīviem aprēķiniem, apmēram 639 000 Ls lielus zaudējumus, un LSBA uzskata, ka būtu taisnīgi uzņēmējiem radītos zaudējumus kompensēt no deputātu personiskajiem līdzekļiem, nevis no Rīgas pilsētas budžeta.

Rīgas pierobežā, Stopiņu novadā, blakus Juglas ielas un Biķernieku ielas rotācijas aplim straujos tempos noris mēbeļu un mājsaimniecības preču zīmola IKEA veikala būvniecības darbi, novēroja db.lv.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Veikala būvniecības darbi tika uzsākti šā gada maijā un saskaņā ar plānoto, veikals durvis vērs 2018.gada rudenī. Veikala kopējā platība būs 34 000 kvadrātmetru, tam būs vairāk nekā 1000 autostāvvietas. IKEA veikals nodrošinās aptuveni 300 jaunu darbavietu.

IKEA zīmolu Latvijā attīsta uzņēmums Verus Praedium, kam ar SEB banku noslēgts līgums par ilgtermiņa aizdevumu 35,4 miljonu eiro apmērā IKEA veikala būvniecībai Stopiņu novadā. Veikalu pārvaldīs SIA Paul Mason Properties, slēdzot franšīzes līgumu ar Islandes uzņēmumu Inter IKEA Systems BV.

Db.lv jau rakstīja, ka nākotnē uzņēmuma plānos ietilpst arī preču saņemšanas punktu izveidošana Latvijas reģionos, kur pircēji varēs saņemt Ikea iegādātās preces tuvāk savām mājām. SIA Paul Mason Properties priekšsēdētājs Sigurdurs Palmasons norāda, ka projekta izmaksas no uzņēmuma puses sasniegs 60 milj. eiro. Tomēr viņš pieļauj, ka ar laiku šī summa varētu pieaugt, jo tālākā nākotnē iecerēts attīstīt platību ap Ikea veikalu, izveidojot reģionālas nozīmes iepirkšanās centru.

2021. gada nogalē spēkā stājās Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ES regula), bet 2022. gada sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Likumprojekts), kas noteic nacionālās prasības regulas piemērošanai Latvijā.

Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem tāda alternatīvā finansējuma piesaistē, kuru pārlieku neapgrūtina dažādu ES dalībvalstu individuālie kolektīvās finansēšanas regulējumi.

Neskatoties uz to, ka Likumprojektu ES regulas ieviešanai vēl skata Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiski aicinājusi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat FKTK ir ziņojusi, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt FKTK rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā

Ar kravu vai pasažieru pārvadājumiem pērn nodarbojās 5185 licencēti uzņēmumi. To skaits, salīdzinot ar 2018. gadu, ir palielinājies par 3,5%, liecina SIA Autotransporta direkcija apkopotie 2019. gada dati.

Pērn reģistrēti 24 110 transportlīdzekļi, kas ir par aptuveni 1% vairāk nekā 2018. gadā. Pieprasītākās atļaujas no Latvijas pārvadātāju puses joprojām bija uz Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Ukrainu, Turciju un Poliju.

Kopumā pērn vērojams autopārvadātāju uzņēmumu un transportlīdzekļu skaita pieaugums, kas nozīmē, ka komercpārvadājumu nozare turpina attīstīties. Pērn bija 5185 spēkā esošas licences, kas izsniegtas kravu un pasažieru pārvadātājiem. No tām 86,1% izsniegts starptautisko kravu pārvadājumu veikšanai, 5,3% - kravu pārvadājumiem Latvijas teritorijā, 8,4% - starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, 0,2% - pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai iekšzemē.

Valdība šodien akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos noteikumus "Noteikumi par valsts nodevu par lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijas atļaujas sagatavošanu, izsniegšanu un darbības termiņa pagarināšanu", kas nosaka nodevas apmēru par atsevišķām procedūrām, lai transformētu lauksaimniecībā izmatojamo zemi.

Dokumentā noteikts, ka par atļaujas sagatavošanu un izsniegšanu vienkāršotai transformācijai bez meliorācijas sistēmas pārkārtošanas nodevas apjoms ir 15 lati. Savukārt 35 latu liela nodeva noteikta par pamata transformācijas atļaujas izsniegšanu vienkāršas būves būvniecībai, dīķu ierīkošanai, apmežošanai vai atļaujas izsniegšanai transformācijai ar meliorācijas sistēmu pārkārtošanu.

Tāpat par atļaujas izsniegšanu komplicētai transformācijai, tas ir, komplicētas būves vai hidroelektrostacijas būvniecībai, noteikta valsts nodeva 45 latu apmērā.

Savukārt valsts nodeva par atļaujas darbības termiņa pagarināšanu ir 10 latu. Nodevu jāmaksā pirms attiecīgās atļaujas saņemšanas vai atļaujas darbības termiņa pagarināšanas.

Uzņēmējs Andris Bite savā Twitter kontā ir izlicis foto, kurā redzams «OIK sistēmas rezultāts» – Iecavā jūnija vidū pļauj zaļus rudzus. Maizes un eksportpreces vietā no tiem top biogāzes sūdi, lai no tiem ražotu elektrību par paaugstinātu cenu. Bite ir šokēts, viņš raksta, ka tas ir «kā tualetes papīra vietā izmantot maizes šķēli».

Elektrības obligātā iepirkuma komponente tika ieviesta, intensīvi biedējot ar «slikto» Krievijas gāzi un solot «enerģētisko neatkarību», kas tikšot sasniegta, ja mēs ieviesīsim «labos» atjaunojamos energoresursus, kas turklāt esot «zaļi».

Rezultāts ir šie «Iecavas zaļie rudzi» plus nereti arī kukurūza un rapsis. Ar agresīvām lauksaimniecības kultūrām tiek noplicināta mūsu dabas bagātība - auglīgā zeme, lai ražotu nepamatoti dārgu elektrību, kas grauj Latvijas rūpniecības konkurētspēju. Tiek ķēzīta mūsu zeme, piecūkotas mūsu upes, un mēs vēl piemaksājam gandrīz 300 miljonus eiro gadā par to, lai paši būtu konkurētnespējīgi…

Liepājas metalurgs ir iznīcināts un novests līdz maksātnespējai lielā mērā OIK dēļ, jo tērauda kausēšanā elektrības pašizmaksai ir izšķiroša nozīme. Laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā Liepājas metalurgs OIK veidā samaksāja 10,9 miljonus latu, bet vienā pašā 2013.gadā tam bija jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu. Tādu «dāvanu» Latvijas ekonomikai un dāvanu bez pēdiņām maksātnespējas administratoru mafijai bija sagādājuši politiķi.

Turpmāk varētu vienkāršāk notikt darba izsaukumu apstiprināšana un darba atļauju izsniegšana ārzemniekiem. To rosina Labklājības ministrija (LM), lai darba devējiem samazinātu administratīvos šķēršļus un pārņemtu Eiropas Savienības (ES) direktīvās noteikto normu prasības. Saskaņā ar LM izstrādātajiem un Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajiem grozījumiem noteikumos par darba atļaujām ārzemniekiem, darba devējam Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālē turpmāk vairs nebūs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsniegta izziņa par viņa nodokļu parādiem. Tā vietā darba devējam iesniegumā, kurā pamatota nepieciešamība nodarbināt ārzemnieku, būs jāietver tikai apliecinājums, ka viņam nav VID administrēto nodokļu parādu. Plānots, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) bez darba devēja darba izsaukuma apstiprināšanas NVA izsniegs darba atļaujas ārzemniekiem, kuri Latvijā atzīti par cilvēku tirdzniecības upuriem. Minētās darba atļaujas tiks izsniegtas arī tiem cilvēkiem, kuriem piešķirts pastāvīgā iedzīvotāja statuss citā ES dalībvalstī, vai viņu ģimenes locekļiem, ja viņi vienu gadu būs jau uzturējušies un strādājuši Latvijā saskaņā ar Imigrācijas likumu. Atvieglotā kārtībā darba atļaujas izsniegs arī ārzemnieku, kam Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirts alternatīvais statuss, ģimenes locekļiem. No 1998. gada līdz šā gada 30. jūnijam Latvijā bēgļa statuss piešķirts 9 cilvēkiem un tikpat — alternatīvais statuss, liecina PMLP dati. Šogad bēgļu statusu varētu piešķirt 10 ārzemniekiem, bet alternatīvo statusu — 30 ārzemniekiem, prognozē pārvalde.

Pērn divas reizes biežāk uzņēmēji brīvās darba vietas aizpildījuši, piesaistot strādājošos no trešajām valstīm.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), kur, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, uzņēmējiem ir jāapstiprina darba izsaukumi trešo valstu pilsoņiem 2005. gadā kopumā tika apstiprināti 505 darba izsaukumi, bet 2006. gadā - jau 1058 darba izsaukumi. Arī šī gada pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pērn, izsniegto darba atļauju skaits pieaudzis par 54 %, Db pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Migrācijas politikas nodaļas vadītāja Ilze Briede.

PMLP izsniegto uzturēšanās atļauju skaits darbiniekiem no ārvalstīm gan ir mazāks nekā NVA apstiprināto darba izsaukumu skaits - 2005. gadā izsniegtas 418 darba un uzturēšanās atļaujas, bet 2006. gadā - 767 atļaujas.

Lai vienkāršotu darba atļauju izsniegšanu un ar to saistīto formalitāšu veikšanu darba devējiem, Labklājības ministrija (LM) piedāvā vairākus ierosinājumus sistēmas uzlabošanai. Minētie priekšlikumi iekļauti Koncepcijā par migrācijas politiku nodarbinātības kontekstā.

Viens no galvenajiem priekšlikumiem paredz ieviest „vienas pieturas aģentūras” principu attiecībā uz ārzemnieka legālu uzturēšanos un nodarbinātību Latvijā. Atbilstoši tam, turpmāk darba devējs visus dokumentus, kas nepieciešami darba izsaukuma apstiprināšanai, darba atļaujas saņemšanai, kā arī izsaukuma uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai un izsniegšanai, iesniegs tikai vienā iestādē - Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP). Tādējādi darba devējs visas ar darba atļauju un uzturēšanās atļauju nepieciešamās formalitātes varēs veikt ātrāk un ērtāk. Nākotnē plānots, ka PMLP ārzemniekiem izsniegs tikai vienu darba/uzturēšanās atļauju.

Tāpat iecerēts noteikt arī vienu valsts nodevu par iesniedzamo dokumentu darba un uzturēšanās atļauju izskatīšanu. Minētā nodeva aizstātu pašreizējo nodevu par darba atļaujas izsniegšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu.

Šokolādes ražotājai a/s Laima par formālu pārkāpumu piemērots sods - dabas resursu nodoklis aprēķināts desmitkāršā apmērā.

Šis sods Laimai piemērots par pagājušā gada pēdējo ceturksni un šā gada pirmo ceturksni un pieaudzis no 1300 Ls līdz 13 000 Ls, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis. Soda iemesls - uzņēmums par pāris dienām nokavējis iesnieguma iesniegšanu par B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas pagarināšanu.

Uzņēmuma vadība uzskata, ka dabas resursu nodokļa (DRN) aprēķināšana desmitkāršā apmērā ir nekorekta, jo Laima līdz šim ieguldījusi nozīmīgas investīcijas vides aizsardzības procesu uzlabošanā, šogad kopējie ieguldījumi sasniegs ap četriem miljoniem eiro, tostarp energoefektivitātes uzlabošanā. Turklāt no dabas resursu izmantošanas viedokļa savā darbībā kompānija nekādas izmaiņas nav ieviesusi un neplānoja ieviest, līdz ar to nekāds apdraudējums apkārtējai videi netika radīts.

Galvaspilsētas izpilddirekcijās šogad izņemtas 93 atļaujas Ziemassvētku eglīšu tirdzniecībai. Pārsvarā atļaujas izsniegtas tirgošanai pie tirdzniecības centriem un veikaliem, informē Rīgas dome.

Latgales priekšpilsētā un Centra rajonā kopumā ir 47 apstiprinātās eglīšu tirdzniecības vietas. Patlaban ir izsniegtas 19 tirdzniecības atļaujas, kas ir par vienu atļauju vairāk nekā pērn.

Savukārt Pārdaugavas izpilddirekcijā šogad izsniegtas 40 atļaujas eglīšu un skuju koku zaru tirdzniecībai, bet pērn – 39 atļaujas. Tostarp Ziemeļu izpilddirekcijā šogad ir izsniegtas 34 eglīšu tirdzniecības atļaujas, bet 2017.gadā - 67 atļaujas.

Rīgas dome atgādina, ka Rīgai piederošajos mežos Ziemassvētku eglītes cirst nedrīkst. Lielākais iedzīvotāju skaits koncentrējas tieši galvaspilsētā un Pierīgas pašvaldībās un, ja kaut neliela daļa no mājsaimniecībām pašvaldības apsaimniekotajos mežos nocirstu eglīti, mežam tiktu nodarīts būtisks postījums. Šī iemesla dēļ «Rīgas meži» izlēmuši Rīgai piederošajos mežos Ziemassvētku eglīšu ciršanu aizliegt vispār.

Nekustamo īpašumu kompānija Latio savā mājaslapā vilina ķīniešu valodā runājošos pircējus iegādāties nekustamo īpašumu apmaiņā pret uzturēšanās atļauju Latvijā, un tendence ir aizvien vairāk ķīniešu šim aicinājumam atsaukties. Tomēr Ķīnas pircēji «ar naudu nemētājas» un cenšas iegādāties lētāko variantu, pret kuru apmaiņā var gūt uzturēšanās atļauju, Db.lv stāstīja Latio tirgus pārskatu projektu vadītājs Roberts Kārkliņš.

Nekustamā īpašuma pircēji no Ķīnas raugās, lai cena nebūtu par augstu, un liela interese ir par īpašumiem ar zemākās cenas robežu, respektīvi – par tiem īpašumiem, kas atrodas ārpus lielajām pilsētām un maksā, sākot no 50 tūkstošiem Ls, stāsta R. Kārkliņš. «Patlaban Ķīnas pilsoņi ar Latio starpniecību iegādājušies vairāk nekā 20 nekustamos īpašumus Latvijā, un vairāk nekā puse no tiem ir ārpus Rīgas un lielajām pilsētām,» stāsta R. Kārkliņš.

Tiesa gan, ne vienmēr piedāvājums ir tāds, kas atbilst pircēju vēlmēm, un par 50 tūkst. Ls īpašumi tiek iegādāti reti, galvenokārt tie tiek pirkti par 70 tūkst. līdz 80 tūkst. Ls ārpus Rīgas, stāsta Latio pārstāvis.

Valdības pieņēma noteikumus, kuri nosaka: valsts nodevas par mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā un atļaujas izsniegšanu izvest medību trofejas no Latvijas likmes, atvieglojumus un maksāšanas kārtību; kārtību, kādā medību trofejas izvedamas no Latvijas.Valsts nodevas likmes ir šādas: par mednieka apliecības izsniegšanu – viens lats; par mednieka sezonas kartes izsniegšanu – trīs lati Par medību atļaujas izsniegšanu aļņa, staltbrieža, mežacūkas, stirnas, medņa vai rubeņa medīšanai (neatkarīgi no atļaujā norādītā dzīvnieka vecuma un dzimuma) – viens lats. Par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā: ja atļaujas derīguma termiņš ir viena diena, – 10 Ls; ja atļaujas derīguma termiņš ir līdz 10 dienām, – 25 Ls; ja atļauja derīga visu medību sezonu, – 70 Ls,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā. Par atļauju izvest medību trofejas no Latvijas: par aļņa apaļradža medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofejas ragu izvērsums pārsniedz 120 cm, vai aļņa ar lāpstveida ragiem medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofejas ragiem ir 20 vai vairāk žuburu, – 100 Ls; par staltbrieža medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofeja ir smagāka par 10 kg, – 100 Ls; par stirnas medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofeja ir smagāka par 0.6 kg, vai vilka vai lūša medību trofejas (āda un galvaskauss) izvešanu – 50 Ls; par jebkuru citu medību trofeju (izņemot lapsu, jenotsuņu, Amerikas ūdeļu, meža caunu, akmens caunu, sesku un bebru ādas) izvešanu – 10 Ls. Vecuma un izdienas pensionāriem un valsts akreditēto augstākās izglītības iestāžu pilna laika studējošajiem piemēro atvieglojumu valsts nodevai par mednieku sezonas kartes izsniegšanu un nosaka valsts nodevas likmi – viens lats. Mednieka apliecību, mednieka sezonas karti, medību atļauju, atļauju ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā vai atļauju izvest medību trofejas no Latvijas izsniedz pēc tam, kad uzrādīts dokuments par valsts nodevas samaksu,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

Pretēji vispārpieņemtajiem uzskatiem ražojošie uzņēmumi nav būtiskākais gaisa piesārņojuma avots, to radītā negatīvā ietekme uz gaisa kvalitāti ir daudz mazāka nekā, piemēram, transportam, atzīst Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tas skaidrojams ar uzņēmumiem izvirzītajām stingrajām prasībām attiecībā uz piesārņojošu darbību veikšanu, piektdien raksta laikraksts Diena.

Ikvienam uzņēmumam, kurš veic vidi, tajā skaitā gaisu, piesārņojošas darbības, jāsaņem A vai B kategorijas atļaujas, kuras izsniedz reģionālās vides pārvaldes. To, kādas kategorijas atļaujas nepieciešamas konkrētajam uzņēmumam, nosaka likums Par piesārņojumu. A kategorijas atļaujas nepieciešamas tiem uzņēmumiem, kuru piesārņojošām darbībām ir potenciāli vislielākais negatīvais efekts uz vidi.

Saskaņā ar Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) informāciju reģionālās vides pārvaldes kopumā izsniegušas A kategorijas atļaujas 88 uzņēmumiem. Starp tiem ir siltumapgādes uzņēmumi, a/s KVV Liepājas metalurgs, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, a/s Putnu fabrika Ķekava, a/s Rīgas piena kombināts, kā arī cūkkopības kompleksi un citi uzņēmumi.

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumu par atļauju atcelšanu vēl divām atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijām pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros – SIA «AM Energy Solution-Aloja» un SIA «Energy Solutions», informē EM.

Atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros SIA «AM Energy Solution-Aloja» un SIA «Energy Solutions» atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav uzsākta. Ja elektroenerģijas ražotājs nepārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tam ir tiesības darboties brīvā tirgus apstākļos un vienoties ar jebkuru elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas pārdošanu par vienošanās cenu.

Tāpat ražotājs koģenerācijas stacijā var turpināt ražot un pārdot arī siltumenerģiju, par cenu vienojoties ar siltumenerģijas pircēju un lietotāju.

Kopumā līdz šim ministrija atcēlusi atļaujas 25 elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 375 miljoniem eiro, uzskata EM.

2012. gadā visā Eiropas Savienībā tiks izveidots vienots autopārvadātāju reģistrs, kas atvieglos administratīvo slogu pārvadātājiem.

Latvijā šo reģistru uzturēs VSIA Autotransporta direkcija (ATD) un tā varēs elektroniski piekļūt citu dalībvalstu kompetento iestāžu attiecīgajai informācijai, kā arī piedāvāt tām datus par Latvijas pārvadātājiem, liecina medijiem sniegtā informācija.

Reģistrā būs apkopota informācija par Latvijas autopārvadātājiem un pārvadājumu vadītājiem. Jaunais reģistrs nodrošinās to, ka pārvadātājs, kuram par pieļautiem pārkāpumiem ir anulēta licence kādā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, nevarēs to saņemt citā, tādējādi turpinot negodīgu uzņēmējdarbību.

Reģistra izveide paredzēta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu projektu Kārtība, kādā izsniedz, anulē vai uz laiku aptur speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu un izsniedz autopārvadājumu vadītāja profesionālās kompetences sertifikātus, kas ceturtdien, 6. oktobrī tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Šis noteikumu projekts aizstās divus esošos MK noteikumus (2005. gada 8. februāra noteikumi Nr.120 un 2006. gada 4. aprīļa noteikumi Nr.250), tādējādi atvieglojot informācijas meklēšanu.

Rīgas dome precizējusi gadījumus, kad uzņēmējiem par tirdzniecību publiskās vietās, izmantojot pagaidu iekārtas, nebūs jāmaksā nodevas. Līdzšinējās nodevas apmēri, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, netiek mainītas.

Saskaņā ar domes Pilsētas attīstības komitejā apstiprinātajiem saistošajiem noteikumiem, no nodevas būs atbrīvoti uzņēmēji, kas ar tirdzniecību nodarbojas speciāli šim nolūkam iekārtotās pastāvīgās tirdzniecības vietās, kas atrodas kādas personas, izņemot pašvaldību, īpašumā, valdījumā vai lietojumā.

Nodeva nebūs jāmaksā arī tad, ja pasākuma, kura laikā tiek organizēta ielu tirdzniecība, organizators ir Rīgas pilsētas pašvaldība un no tirdzniecības dalībniekiem tiek iekasēta maksa par ielu tirdzniecības organizēšanas nodrošināšanu.

Arī tad, ja tiesības uz tirdzniecību kāda pasākuma laikā iegūtas konkursa vai izsoles kārtībā.

Biedrība Tukuma uzņēmēju klubs nosūtījusi Tukuma novada pašvaldībai Atbalsta vēstuli Tukuma lidlaukam, kurā aicina atbalstīt lidostas attīstību un pašvaldības noteiktajos ierobežojumos pagarināt lidojumu laiku.

Biedrība, iepazīstoties ar lidostas darbību, secinājusi, ka 2010.gadā lidlaukā ir veikti aptuveni 1000 lidojumi, kas vairākas reizes pārsniedz lidojumu skaitu Ventspils un Liepājas lidostās. Pašreiz uzņēmums lidlauka sakārtošanā ir investējis četrus miljonus latu, un nodarbināto cilvēku skaits ziemas periodā ir 25 cilvēki, no kuriem astoņi cilvēki ir Tukuma pilsētas un trīs cilvēki ir no Engures novada.

Uzņēmums būvniecības darbu veikšanā ir sadarbojies ar šādiem Tukuma uzņēmumiem: SIA Amatnieks, SIA Telms, SIA APO dizains, kuriem ir veikti pasūtījumi par kopējo summu 1,3 miljonu latu apmērā. Pēc pasažiera termināla atvēršanas un regulāro reisu uzsākšanas lidosta nodrošinās papildus 100 darba vietas vietējiem iedzīvotājiem.