Transports un loģistika

Uzņēmējiem pieejamas jaunas tarifu kvotas

Miks Stroža [email protected], 29.07.2004

Jaunākais izdevums

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) interneta mājas lapā www.vid.gov.lv publicēta informācija par Eiropas Komisijas atvērtajām jaunajām tarifu kvotām. VID Komunikācijas nodaļas priekšniece Agnese Grīnberga Db pastāstīja, ka, piemēram, ir noteiktas jaunas autonomās tarifu kvotas tādām rūpniecības precēm kā četrtaktu benzīna dzinēji noteiktu zāles pļaujmašīnu izgatavošanai, stikla ekrāniem ar noteiktiem parametriem un dažām citām precēm. Db jau vairākkārt ziņoja, ka no 1. maija Latvijas uzņēmējiem ir iespēja importēt noteiktas preces no trešajām valstīm ar samazinātu vai nulles muitas tarifa likmi, izmantojot ES tarifu kvotas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Iesniegti 699 muitas tarifu kvotu pieteikumi

, 15.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) uzņēmēji regulāri tiek informēti par iespēju importēt noteiktas preces no trešajām valstīm ar samazinātu vai nulles muitas tarifa likmi, izmantojot ES tarifu kvotas. 2006.gadā uzņēmēji iesniedza pavisam 699 muitas tarifu kvotu pieteikumus, Db.lv informēja Valsts ieņēmumu dienests.

Pieprasītās tarifu kvotas 100% apmērā piešķirtas 633 gadījumos, daļēji piešķirtas - 3 gadījumos, atteikums sakarā ar pieteikto kvotu izsmelšanu saņemts 63 gadījumos. Salīdzinot ar 2005.gadu, kad Latvijas uzņēmēji iesniedza 849 kvotu pieteikumus, 2006.gadā iesniegtais tarifu kvotu pieteikumu skaits ir samazinājies par 18%, kas izskaidrojams ar to, ka atsevišķiem Latvijā lielā apjomā importētiem produktiem, piemēram, šķīstošajai kafijai, 2006.gadā tarifu kvotas netika noteiktas.

Vispieprasītākās Latvijā 2006.gadā bija pārtikas produktu importam noteiktās tarifu kvotas. Tā, piemēram, 50% no kopējā preču daudzuma, kuram tika pieprasītas kvotas, veido augļi un rieksti (galvenokārt Ēģiptes izcelsmes apelsīni), 17% - augļu izstrādājumi (galvenokārt Meksikas un Izraēlas izcelsmes apelsīnu sula un Dienvidāfrikas izcelsmes konservētie augļi un to izstrādājumi), 12% - zivis un zivju produkti (galvenokārt Norvēģijas izcelsmes varavīksnes foreles, laši, siļķes, zivju fileja), 11% - Bulgārijas un Rumānijas izcelsmes vīns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu no 2024.gada 1.janvāra gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 22,4% - no 22,9503 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 28,0907 eiro par MWh bez PVN.

Vienlaikus lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 35,9% - līdz 12,1219 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 8,5%% - līdz 9,2978 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 5,9% - līdz 6,1972 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 2,9% - līdz 4,0262 eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Pieejamas jaunas kvotas produktu ievešanai

, 20.07.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.jūlija pieejamas jaunas ievedmuitas tarifu kvotas dažādiem lauksaimniecības un rūpniecības produktiem, kas vēl joprojām ir pieejamas un ļauj Latvijas uzņēmējiem no trešajām valstīm ievest preces un pārtikas produktus ar pazeminātām vai nulles tarifa likmēm.

Uzņēmēji var pieteikties uz kvotām nobarošanai paredzētu jaunbuļļu importam – šīs tarifu kvotas spēkā esamības periods ir kalendārais gads, bet apjoms 24.07 tūkstoši vienību. Tāpat interesenti var pieteikties uz tarifu kvotu tādu buļļu, govju un teļu importam, kas nav paredzēti kaušanai un kas ir dažu alpīno un kalnu šķiru dzīvnieki, informē Valsts Ieņēmumu dienests (VID).

Ar šī gada 1. jūliju tiek atvērtas jaunas tarifu kvotas polivinilbutirāla trīs slāņu plēves bez pakāpeniskas krāsu pārejas joslas ievešanai, nesterila nātrija hialuronāta un katalizatoru vai filtru nesēju ievešanai.

Kvotu samazinātā ievedmuitas nodokļu likme 0%, spēkā esamības periods no 2009.gada 1. jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pastāv cerība uz mazāku piena kvotas pārsniegumu nekā iepriekš

Žanete Hāka, 27.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divus mēnešus pirms piena kvotu sistēmas atcelšanas, kas gaidāma 1. aprīlī, Latvija tai piešķirto piena piegādes kvotu izpildījusi par 85,55%. Ja atlikušajā kvotu pastāvēšanas laikā izslaukumi būtiski neaugs, tad pastāv cerība uz kvotas pārsniegumu mazāk par prognozēto 1%, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Lauksaimniecības Datu centra jaunākā informācija liecina, ka piena ražošanas kvotu 100% apmērā līdz februāra sākumam bija izpildījuši 1126 ražotāji no Latvijā reģistrētā 10 054 ražotāju kopskaita. Valsts rezervē pieejamais piena kvotas apjoms ir ļoti neliels – tikai 309,7 tonnas, kas atbilstoši kvotu administrēšanas noteikumiem jāsadala 765 pieteikumu iesniedzējiem, kas pieprasījuši vairāk nekā 3000 tonnas. «Valsts rezervē pieejamais kvotas apjoms ir niecīgs, bet tas mums ir jāsadala visiem pieteikumu iesniedzējiem atbilstoši kvotu administrēšanas noteikumos ierakstītajai formulai,» saka Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu Peru izcelsmes preču importam no šā gada 1.marta ir pieejamas vairākas jaunas ievedmuitas tarifu kvotas, kas ļauj Latvijas uzņēmējiem no trešajām valstīm ievest preces ar pazeminātām vai nulles tarifa likmēm, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Pieejamas šādas 18 tarifu kvotas Peru izcelsmes precēm: piena produktiem, gaļai, ķiplokiem, kukurūzai, sēnēm, rīsiem, alkoholiskiem dzērieniem, cukuram un cukuru sīrupiem, konditorejas un citiem minētajā regulā noteiktiem pārtikas izstrādājumiem ar piemērojamo muitas nodokļa likmi 0%. Pieprasot minētās kvotas, ir nepieciešams iesniegt preču Peru izcelsmi apliecinošu dokumentu.

Tāpat, sākot ar martu, pieejamas 24 tarifu kvotas arī tādām Peru izcelsmes precēm kā plastmasas izstrādājumiem, auklām un tīkliem, trikotāžas, atsevišķiem dzelzs un tērauda izstrādājumiem, zivīm (makrelēm, anšoviem, stavridām, kalmāriem), saldētām vai sagatavotām, ar piemērojamo muitas nodokļa likmi 0%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu, gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 27% - no 18,0761 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 22,9503 eiro par MWh bez PVN.

Tajā pašā laikā lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 20% - līdz 8,9199 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 17% - līdz 8,57 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 18% - līdz 5,8542 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 36% - līdz 3,9134 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 132 778 800,1 līdz 210 760 000 kWh, tarifu plānots palielināt par 5% - līdz 1,4665 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 210 760 000,1 līdz 1 353 800 000 kWh, tarifu plānots palielināt 2,1 reizi - līdz 1,9771 eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Šodien regulēs jauno gāzes cenu

Andrejs Vaivars, 67084442, 23.07.2008

«Ja gāze tiks nopirkta, piemēram, jūnijā, bet pārdota decembrī, tad tirgot minētajā mēnesī to drīkstēs atbilstoši jūnija iepirkuma cenai, nevis tai, kāda būs decembrī,» tā regulatora padomes loceklis Gints Zeltiņš.

Foto: Eva Šavdine

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaidāmo dabasgāzes tarifu pieauguma rezultātā vislielākie izdevumi gaidāmi mazajiem uzņēmējiem un mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto apkurei.

Tā intervijā Db atzīst Sabiedrisko pakalpojumu regulēsanas komisijas padomes loceklis Gints Zeltiņš. Paredzēts, ka par jauno a/s Latvijas Gāze (LG) tarifu plānu regulatorā lēmums tiks pieņemts šodien.

Cik liels ir gaidāmais dabasgāzes tarifu pieaugums?

Pirmām kārtām jāteic, ka iepriekšējais un gaidāmais tarifs viens pret vienu nav salīdzināmi, un tam ir vairāki iemesli. Jaunajā tarifā vairs neeksistē tāds jēdziens kā abonentmaksa, un tādējādi, piemēram, iedzīvotāji, lietojot gāzes plīti, varēs salīdzināt tikai faktiskos rēķinus, bet ne tarifus. Tāpat iepriekšējais tarifs bija lineārā atkarībā tikai no mazuta cenas, bet tagad, saistībā ar jaunu līgumu ar Gazprom, piesaiste ir gan mazuta, gan arī gāzes cenu kotācijai. Tādējādi arī iepirkuma cena precīzi nav salīdzināma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VID šogad iesniegti 127 tarifu kvotu pieteikumi

, 20.04.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007.gada pirmajā ceturksnī importētāji pavisam iesniedza 127 tarifu kvotas pieteikumus. Pieprasītās tarifu kvotas 100% apmērā piešķirtas 123 gadījumos, atteikums sakarā ar pieteikto kvotu izsmelšanu saņemts 4 gadījumos, Db.lv informēja Valsts ieņēmumu dienesta Komunikācijas daļa.

Kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) uzņēmēji regulāri tiek informēti par iespēju importēt noteiktas preces no trešajām valstīm ar samazinātu vai nulles muitas tarifa likmi, izmantojot ES tarifu kvotas.

Vispieprasītākās Latvijā arī šajā periodā bija pārtikas produktu importam noteiktās tarifu kvotas. Tā, piemēram, 91% no kopējā preču daudzuma, kuram tika pieprasītas kvotas, veido augļi un rieksti (galvenokārt Ēģiptes izcelsmes apelsīni un ASV mandeļrieksti), 2,5% – augļu izstrādājumi (Meksikas izcelsmes apelsīnu sula un Dienvidāfrikas izcelsmes konservētie augļi un to izstrādājumi), 2,5% – pārtikas rūpniecības atliekas un atkritumi (kviešu atliekas), 2% – zivis un zivju produkti (Norvēģijas izcelsmes varavīksnes foreles, siļķes, zivju fileja).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cemex ar jauno ražotni Latvijā var aplauzties

Z. Pudāne J. Lasmanis, R. Spakovska, 18.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Lietuva izcīnīs vairāk emisiju kvotu, Akmenes cementas varēs ražot vairāk, bet Cemex plāni par jaunu rūpnīcu var izkūpēt gaisā. Šobrīd Cemex piešķirto kvotu skaits ir 350 tūkst. tonnu gadā, kuras visas uzņēmums pats arī izmanto. Latvijas sagatavotajā emisiju kvotu sadales plānā 2008. - 2012. gadam Cemex pieprasījis tikai 0.4 milj. t CO2 emisijas kvotu, bet, kā atzīst paši uzņēmuma pārstāvji, jaunās rūpnīcas darbības nodrošināšanai nepieciešams vismaz miljons emisijas tonnu gadā, kas Eiropas Komisijai iesniegtajā Latvijas plānā neparādās.

Tas kopā ar faktiem, ka Eiropas komisija vēlas, lai Latvija par vairāk nekā pusi samazinātu emisijas kvotas, un to, ka Lietuvas cementa ražotājam Akmenes cementas, kas plāno ievērojamu paplašināšanos, jau šobrīd kvotu ir gandrīz trīs reizes vairāk, var apdraudēt cementa rūpnīcas projekta realizāciju Latvijā, kas ar 200 milj. eiro (140,56 milj. Ls) lielām investīcijām tiek uzskatīts par pēdējā laika apjomīgāko investīciju projektu Latvijā.

Cerība mirst pēdējā

"Cemex emisiju kvotu jautājumu ir pārrunājis ar ministriju amatpersonām, un Cemex ir pārliecināts, ka Latvijas valdība spēs panākt vienošanos ar Eiropas Komisiju, un ražotājam būs piee-jams nepieciešamais kvotu daudzums," Db sacīja SIA Cemex valdes priekšsēdētājs Luiss Migels Kantu (Luiss Miguel Cantu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena kvotu tirgū izveidojusies dramatiska situācija – lielākajai daļai piena ražotāju pēc 1. jūlija piena kvotas varētu tikt atņemtas un ieskaitītas valsts rezervē.

Tajā pašā laikā 3317 piena ražotāji savas piena kvotas ir pārpildījuši un vairākumam nepieciešamas papildu kvotas, ceturtdien raksta Latvijas Avīze.

Lauksaimniecības datu centrā iesniegtās gada deklarācijas rāda, ka 2009./2010. kvotas gadā 3181 ražotājs pienu nav pārdevis vispār (kvotas izpilde 0%), bet 4452 ražotāji ir kvotu izpildījuši par 1 līdz 84%.

Saskaņā ar ES prasībām, ja 2009./2010. kvotas gadā kvota ir izpildīta mazāk nekā 85%, tad to samazina par 50% no neizpildītā apjoma un atbrīvoto kvotu ieskaita rezervē. Ja ražotājs vispār nav nodevis pienu, tad visu kvotu ieskaita valsts rezervē.

«Tas nozīmē, ka lielākajai daļai piena ražotāju (51%) tiks atņemta piena kvota un pārskaitīta valsts rezervē,» informē Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktore Ilga Līdaka. Viņa uzskata, ka Latvijā 2009. gadā un arī šajā gadā vēl turpina savu ietekmi ekonomiskā un finansiālā krīze un pašreiz piemērot šo normu nebūtu īpaši godīgi, tāpēc ierosina diferencētu pieeju piena kvotas administrēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Latvijas pasts» iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jauno tarifu projektu, kas paredz būtisku cenu pieaugumu vēstuļu sūtīšanai, savukārt atsevišķu pasta pakalpojumu cena samazināsies.

Jaunais tarifu projekts liecina, ka, piemēram, vienkārša pasta sūtījuma A klases svarā līdz 20 gramiem nosūtīšanas maksa no līdzšinējiem 0,57 eiro pieaugs līdz vienam eiro, kas ir 75,4% pieaugums.

Tarifu projekts liecina, ka maksa par vienkāršu pasta sūtījumu svarā līdz 500 gramiem pieaugs no līdzšinējiem 1,10 eiro līdz 1,30 eiro, kas ir 18,2% pieaugums, savukārt svarā līdz vienam kilogramam maksa samazināsies - no līdzšinējiem 1,71 eiro līdz 1,60 eiro, kas ir par 6,4% mazāk.

Vēstules nosūtīšana uz Eiropu kļūs divas reizes dārgāka - no 0,78 eiro līdz 1,60 eiro. Savukārt pasta sūtījumi uz Eiropu kļūs ievērojami lētāki - svarā līdz 500 gramiem sūtījuma nosūtīšana maksās 2,40 eiro līdzšinējo 4,20 eiro vietā, bet sūtījumi līdz vienam kilogramam maksās par 30% lētāk - no līdzšinējiem 6,47 eiro līdz 4,30 eiro. Šādi sūtījumu tarifi būs spēkā arī uz vairums valstīm ārpus Eiropas, piemēram, uz Ameriku un Krieviju, kas ir ievērojami lētāk nekā līdz šim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SPRK apstiprinājusi ST un AST precizētos elektroenerģijas sadales un pārvades tarifus

LETA, 24.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" un pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunos elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifus, kas stāsies spēkā 1.jūlijā.

SPRK aģentūrai LETA norāda, ka "Sadales tīkla" jauno tarifu ietekme uz mājsaimniecībām būs atšķirīga. Tas būs atkarīgs no pieslēguma parametriem un patēriņa, tostarp samaksu noteiks, vai ir ir vienas fāzes (1F) vai trīs fāžu (3F) pieslēgums, vai slodze ir 16A, 20A, 25A, 32A, 40A vai vairāk, kā arī no patērētajām kilovatstundām (kWh).

Dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir 1F pieslēgums un patēriņš ir 100 kWh mēnesī, rēķins mēnesī vidēji pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tikpat liels pieaugums ir gaidāms arī privātmāju īpašniekiem ar 1F pieslēgumu un 125 kWh patēriņu mēnesī.

Savukārt elektroenerģijas rēķina pieaugums privātmāju īpašniekiem ar 3F pieslēgumu būs atšķirīgs, ko ietekmēs izvēlētā slodze. Tostarp 3F pieslēgumam (16A vai 20A) gaidāmais rēķina pieaugs ir par apmēram 12-15 eiro bez PVN, bet 3F pieslēgumam ar 25A un vairāk - apmēram 18 eiro un vairāk bez PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: CO2 emisiju kvotu sistēma, tās nākotne un mēs

Toms Nāburgs, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis, 21.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parīzes klimata pārmaiņu konferences rezultātā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tostarp Latvija, aktīvi cīnīsies par oglekļa dioksīda (CO2) izmešu apjoma samazināšanos līdz 2030 gadam. Instruments cīņā pret CO2 ir princips «piesārņotājs maksā», kas praksē nozīmē noteiktu cenu par katru piesārņojuma emisiju tonnu. Nav noslēpums, ka Eiropas Savienības (CO2) emisijas kvotu tirdzniecības sistēma nav devusi gaidīto rezultātu. Zemās emisijas kvotu cenas nav motivējošas industrijai samazināt kaitīgo CO2 izmešu nonākšanu atmosfērā. Nepieciešamība šo situāciju mainīt novedusi pie sistēmas reformām, kas stāsies spēkā 2019. gadā. Reformu rezultātā pieaugs CO2 izmešu cena, kas praktiski ietekmēs visus ES iedzīvotājus un uzņēmumus, jo notiks fosilās elektroenerģijas cenu kāpums. Tādēļ gudras valstis, rūpējoties par elektroenerģijas gala patērētājiem, jau savlaicīgi domā par atjaunojamo energoresursu (AER) efektīvu un iespējami plašu izmantošanu. Diemžēl Latvija nav to vidū.

Kas jāzina par kvotu sistēmu un CO2 Eiropas Savienībā?

Emisijas kvota ir atļauja emitēt 1 tonnu CO2 izmešu. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas jeb ETS mērķis ir samazināt CO2 izmešu nonākšanu zemes atmosfērā. Šis ķīmiskais elements ir viena no siltumnīcefekta gāzēm (SEG), kas turpina izraisīt postošas klimata pārmaiņas uz mūsu planētas.

Sistēma darbojas vienkārši – tiem uzņēmumiem, kuri ražošanas procesā nevar izvairīties no oglekļa dioksīda emisijas vai ar tehnoloģiju palīdzību nespēj samazināt atmosfērā nonākušā CO2 izmešu daudzumu, ir jāiegādājas emisijas kvotas no komersantiem, kas to spēj. Katru gadu samazinot ražotājiem pieejamo kvotu apjomu, samazinās atmosfērā nonākušo CO2 izmešu apjoms. No 2013. līdz 2020. gadam maksimālais kvotu apjoms ik gadu tiek samazināts par 1,74%, bet no 2021. gada – jau par 2,2%. Pakāpeniski tiks sasniegts 2030. gadam izvirzītais ES mērķis – par 40% mazāk oglekļa dioksīda izmešu nekā 1990. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Par piena kvotu pārsniegšanu dalībvalstīm jāmaksā 221 miljons

, 18.10.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar provizoriskajiem Eiropas Komisijas aprēķiniem, kuru pamatā izmantotas dalībvalstu ikgadējās deklarācijas, ES dalībvalstīm ir jāveic maksājumi gandrīz 221 miljonu eiro apmērā par šīm valstīm noteikto piena ražošanas kvotu pārsniegšanu 2006./2007. tirdzniecības gadā, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Pagājušajā gadā nodevas apjoms sasniedza 355 miljonus eiro. Septiņas dalībvalstis (Austrija, Kipra, Dānija, Itālija, Vācija, Luksemburga un Nīderlande) ir pārsniegušas piegādes kvotas. Kopumā šīs kvotas pārsniegtas par 773 728 tonnām, par kurām jāmaksā nodeva saistībā ar piegādēm 220,82 miljonu eiro apmērā. Gandrīz 80% no kopējās summas ir par pārprodukciju Itālijā, kura pārsniedza savu kvotu par 6%. Austrija pārsniedza savu kvotu par 3,3%, bet pārējās 5 valstis, kurām piemēro nodevu, pārsniedza kvotu par mazāk kā 1%. Attiecībā uz tiešo tirdzniecību patērētājiem tikai Kipra un Nīderlande ir ziņojusi par noteiktā daudzuma pārsniegšanu kopumā par 420 tonnām, kas veido tiešās tirdzniecības nodevu EUR 120 000 apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SPRK: Tarifi izvērtēti ar augstu rūpību

Db.lv, 08.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā iedzīvotāju publiski izskanējušās bažas par jaunajiem elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apliecina, ka tarifi izvērtēti ar augstu rūpību, uz tiem attiecinot tikai pamatotās izmaksas.

Vērtēšanas gaitā izmaksas abiem operatoriem samazinātas kopumā par 176,1 milj. eiro no sākotnēji operatoru iesniegtajiem tarifu projektiem.

“Likums uzliek par pienākumu Regulatoram noteikt ekonomiski pamatotus tarifus, lai sniegtu lietotājiem drošu, nepārtrauktu un kvalitatīvu pakalpojumu. Tas nozīmē, ka ar tarifiem ir jāsedz pamatotās izmaksas, lai uzturētu elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu infrastruktūru valstī. Regulatoram nav tiesību veikt sociālo funkciju,” uzsver SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola, vienlaikus aicinot politikas veidotājus plānot un ieviest iespējamus atbalsta instrumentus, kas pasargātu un atbalstītu tos iedzīvotājus, kuriem elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izraisītais izmaksu pieauguma slogs ir pārlieku liels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Izmantojot muitas tarifu atlaides, pērn visvairāk importēti apelsīni

Guna Gleizde, 10.02.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot iespēju pieteikt importa kvotas un saņemt muitas tarifu atlaides, pērn visvairāk importēti apelsīni un zivis vai to produkti.

Kā informē Valsts ieņēmumi dienests (VID), kopumā pērn saņemti 629 tarifu kvotu pieteikumi, kas ir par 14,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Vairumā gadījumu pieprasītās tarifu kvotas arī piešķirtas, saistībā ar kvotu izsmelšanu atteikums sniegts 18 gadījumos, bet pieci pieteikumi apmierināti daļēji.

VID skaidro, ka Latvijas uzņēmējiem ir iespēja pieteikt tarifu kvotas un importēt noteiktas preces no trešajām valstīm ar samazinātu vai nulles muitas tarifu likmi. Pērn ar šādiem atvieglojumiem visvairāk ievesti apelsīni – 4431 tonna, zivis un to produkti – 3093 tonnas, apelsīnu sula – 957 tonnas, mandeļrieksti – 142 tonnas, kā arī vīns – 64 hektolitri (6.4 tūkst. litru).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ieved ar «atlaidēm» apelsīnus, zivis un riekstus

Aisma Orupe, 13.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2010. gada pirmajā ceturksnī Latvijā, izmantojot tarifu kvotas, ievestas gandrīz 2400 tonnas apelsīnu.

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2010. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmēji, izmantojot iespēju pieteikt tarifu kvotas un importēt noteiktas preces no trešajām valstīm ar samazinātu vai nulles muitas tarifa likmi, ieveda aptuveni 2365 tonnas apelsīnu, 687 tonnas zivju un to produktu, 130 tonnas mandeļriekstu, 75 tonnas apelsīnu sulas un 11 hektolitru vīna, kā arī citas preces.

Šā gada pirmajā ceturksnī komersanti iesniedza 182 tarifu kvotu pieteikumus, tajā skaitā 42 gadījumos – pēc preču izlaišanas brīvā apgrozībā. Pieprasītās tarifu kvotas 100% apmērā piešķirtas 176 gadījumos, daļēji piešķirtas vienā gadījumā, atteikums sakarā ar pieteikto kvotu izsmelšanu saņemts piecos gadījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas pasts" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei, teikts vēstulē.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Vēstulē skaidrots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn novembrī pieņēma lēmumu par AS "Latvijas Pasts" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Pamatojoties uz to Ministru kabinets (MK) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Satiksmes ministriju (SM) un LPIA izstrādāja un 14.jūlijā pieņēma noteikumus "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", kas nosaka procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

LPIA vēstulē uzsver, procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez vai ar papildu atbalstu un mērķi neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks 

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris," teikts vēstulē, norādot, ka projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,20 eiro.

LPIA ieskatā tā rezultātā zūd MK apstiprināto noteikumu anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 2020.gada jūlijā noteiktais mērķis - neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

"Šādas situācijas radīšana no "Latvijas pasta" puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam," teikts vēstulē.

Asociācija skaidro, ka, pirmkārt, "Latvijas pastam" kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā, un ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta septembra beigās, visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Līguma noslēgšanas brīdī ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023.gadam. Iesniedzot tarifus SPRK 19.jūlijā "Latvijas pasts" labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023.gadam, norāda LPIA pārstāvji.

Otrkārt, "Latvijas pasts" un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem tarifiem 2023.gadam. Kā skaidro LPIA, tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi - neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

"Pārdomu vērta ir "Latvijas pasta" izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari," teikts vēstulē, skaidrojot, ka tas rada aizdomas, ka "Latvijas pasts", zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Kā raksta LPIA vēl neizprotamāk tas ir tāpēc, ka "Latvijas pasta" kā valsts AS uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde - šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mediju ilgtspējas nodrošināšanā.

LPIA ieskatā šāda "Latvijas pasta" darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam uzņēmumam un valsts budžetam kopumā. "Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt universālā pasta pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta," teikts vēstulē, uzsverot, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks sāktas ierastajā laikā, gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu, kā rezultātā "Latvijas pasta" piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Asociācija kritiski vērtē arī SM kā atbildīgās nozares ministrijas darbību, jo tieši SM nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt "Latvijas pasta" darbības ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā.

LPIA arī uzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Asociācija uzsver, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama SM un "Latvijas pasta" darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

LPIA norāda, ka jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar SM, KM un LPIA.

Vēstulē teikts, ka "Latvijas pasta" jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairā nekā 20%. Turklāt jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem.

LPIA uzsver, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks, un, ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. "Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība," teikts vēstulē.

Asociācija uzsver, ka piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt būtu jānosaka termiņi, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Vēstules noslēgumā LPIA lūdz nepieļaut "Latvijas pasta" jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023.gadam, kā arī nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai un, ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Tāpat asociācija prasa nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa - 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu. LPIA arī lūdz izvērtēt SM atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēju uzraudzīt "Latvijas pasta" darbību.

LPIA arī aicina izvērtēt "Latvijas pasta" novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam kopumā, kā arī apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt universālo pasta pakalpojumu un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

Latvijas Pasts pilnībā noraida Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustos izteikumus par it kā vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Vēl vairāk – Latvijas Pasts pilnībā noliedz spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Latvijas Pasts tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) atbilstoši spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus Latvijas Pastam kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

Jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu izmaksu aprēķins, tāpat kā citiem universālā pasta pakalpojuma tarifiem, tiek veidots, ievērojot SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas nosacījumus un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, arī Latvijas Pastam 2022.gads nesis būtisku izmaksu pieaugumu.

Krasi augušas gan degvielas un energoresursu, gan darbaspēka izmaksas, liekot atbilstoši plānot arī tarifu izmaiņas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam, kuras, par spīti arvien pieaugošajām izmaksām, bija saglabātas nemainīgas kopš 2013. gada. Ja gada pirmajā pusē nekas vēl neliecināja par nepieciešamību plānot šā pakalpojuma tarifa izmaiņas, tieši pēdējos mēnešos tapa skaidrs, ka citas izejas nav.

Vienlaikus jāuzsver – apgalvojums, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas dubultosies, neatbilst patiesībai. Paredzamais izmaksu pieaugums izdevējiem, salīdzinot patlaban spēkā esošo tarifu ar to, kas iesniegts izskatīšanai SPRK, ņemot vērā preses izdevumu kompensēšanas mehānismu, ir 8% no kopējām abonēto izdevumu piegādes izmaksām – pārējo kompensēs valsts.

Latvijas Pasta pārstāvji regulāri tiekas ar preses izdevējiem, tajā skaitā Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu aktualitātes, tostarp skaidrojot situāciju ar jauno tarifu aprēķinu un paredzamajām piegādes izmaksām. Atsaucoties uz iepriekšminētajiem aprēķiniem, abonēto preses izdevumu piegādes izmaksas pieaugs par aptuveni 0,01 eiro uz vienību, piemēram, klientiem, kas abonē iknedēļas žurnālus, sadārdzinājums attiecībā uz šāda izdevuma piegādi gada ietvaros varētu veidot 50 centu.

Līdz ar to nav saprotama asociācijas publiskā vēršanās pret Latvijas Pastu, izteikumi par jaunā tarifa radīto apdraudējumu informācijas pieejamības jomā un izplatītā kļūdainā informācija par tarifu pieauguma apmēriem, ko tā norādījusi savā paziņojumā.

Preses izdevēji ir svarīgi Latvijas Pasta sadarbības partneri un klienti, un mēs ļoti augsti vērtējam mūsu sadarbību. Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tādēļ uzņēmums, pārskatot pakalpojumu tarifus, ikreiz prioritāri ņem vērā valsts intereses un vajadzības.

Kā ziņots, valdība 14.jūlijā apstiprināja SM sagatavotos noteikumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.Tajā noteikts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem maksā SM.

Tāpat noteikti arī termiņi un kārtība, kādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam jāpieprasa samaksu par sniegtajiem abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un kādā SM jāizmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu un jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena kvotas pārpilde var draudēt nākamgad

Sandra Dieziņa, 11.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena piegādes kvota 2012/2013. kvotas gadā izpildīta par 96.04 % un tas nozīmē, ka soda nauda par kvotas pārpildi Latvijai nebūs jāmaksā.

Tiesa, vēl jāsagaida dati par piena tiešās tirdzniecības kvotas izpildi, kas būs zināmi 15. maijā, taču līdz šim šis kvotas apjoms nav ticis pārsniegts, skaidro Lauksaimniecības datu centra Piena kvotu nodaļas vadītāja Inese Bernere.

Šī ziņa priecē piena lopkopējus, taču vienlaikus viņi atzīst - jautājums par piena kvotas pārpildi būs aktuāls divos nākamajos gados, kas ir pēdējie pirms plānotās kvotu sistēmas atcelšanas 2015. gadā. «Šogad kvota noteikti tiks pārpildīta, jo sāks darboties tās fermas, kas pēdējos gados uzceltas un modernizētas. Līdz ar to aktuāla kļūs soda nauda, kas Latvijai jāmaksā kvotas pārpildes gadījumā,» klāsta kooperatīvās sabiedrības Māršava vadītāja Dace Pastare. Viņa uzskata, ka to nedrīkst uzkraut tikai uz to zemnieku pleciem, kuri līdz šim ieguldījuši un attīstījuši ražošanu, tāpēc valstij jāiesaistās un jāpalīdz segt vismaz daļu no tās. Kā DB jau vēstīja, soda naudas apjoms nav mazs – 195.6 Ls par katru pārsniegto kvotas tonnu jeb 19.56 santīmi par piena kg.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena kvotu pārsniegums varētu būt 1%; soda nauda - vairāk nekā divi miljoni eiro

LETA, 23.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā kvotas gadā tiek prognozēta kvotas pārpilde par 101%, kas Latvijai varētu veidot vairāk nekā divus miljonus eiro lielu soda naudu, šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē norādīja Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska.

«Iepriekš prognozējām, ka kvotas pārpilde varētu būt 103%, tomēr patlaban aprēķini liecina, ka pārpilde būs nedaudz mazāka - 101%. Līdz ar to soda naudas apmērs varētu būt nedaudz vairāk kā divi miljoni eiro. Šis 1% tiks aprēķināts tiem ražotājiem, kas nebūs iekļāvušies savās kvotās,» sacīja Galvanovska.

Viņa arī norādīja, ka patlaban daudzas piensaimniecības cenšas samazināt tauku procentu pienā, lai izvairītos no attiecīgas kvotas pārsniegšanas. Tomēr, ja tiks pārkāptas noteiktās robežas, atkal varētu rasties problēmas.

«Var nākties maksāt soda naudu par tīšu tauku procenta samazināšanu. Saimniecībām par to stipri jāpiedomā. Pieļaujamais tauku procents ir šāds - nedrīkst būt zem 2%, bet maksimālais slieksnis virs 7%,» norādīja Galvanovska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Visvairāk kvotu vēlas pārtikas importētāji

Vēsma Lēvalde, Db, 13.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā no uzņēmējiem saņemti un Eiropas Komisijai nosūtīti kopumā 539 tarifu kvotu pieteikumi. Vispieprasītākās 2008. gadā bija pārtikas produktu importam noteiktās tarifu kvotas.

Pieprasītās tarifu kvotas 100 % apmērā piešķirtas 524 gadījumos, atteikums sakarā ar izsmeltām kvotām saņemts 15 gadījumos, informē Valsts ieņēmumu dienests.

58.27% no kopējā produktu daudzuma, kuram tika pieprasītas tarifu kvotas,ir Ēģiptes izcelsmes apelsīniem, 23.39 % - Norvēģijas izcelsmes zivju produkti, 9.03 % - Meksikas izcelsmes apelsīnu sulas koncentrātam, 9.31 % - mandeļu rieksti, galda vīnogas, konditorejas izstrādājumi, alkoholiskie dzērieni un citas preces.

Izmantojot iespēju pieteikt muitas tarifu kvotas un importēt noteiktas preces no trešajām valstīm ar samazinātu vai nulles muitas tarifu likmi, 2008. gadā Latvijā ievests aptuveni 5.5 tūkstoši tonnu apelsīnu, 2.3 tūkstoši tonnu zivju un to produktu, 1000 tonnu apelsīnu sulas, 150 tonnas mandeļriekstu, 110 hektolitru vīna, 88 hektolitru ābolu sulas, 84 tonnas konditorejas izstrādājumu, 74 tonnas vīnogu, 37 tonnas konservētu augļu, kā arī citas preces.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elektroapgādes tarifi – gaidu, realitātes un atbildību dzirnakmeņos

Kristaps Ločmelis, AS "Sadales tīkls" padomes priekšsēdētājs, 30.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19, energokrīze, karš Ukrainā un šo globālo notikumu sekas ir nokausējušas ikvienu ģimeni Latvijā. Nemitīgs cenu pieaugums maizei, pienam, elektrībai, hipotekārajam kredītam, siltumam. Bažas par savu un savu tuvinieku drošību, veselību, darba iespējām. Cik var un kad beidzot valdība kaut ko darīs, ir jautājums, kas nācis prātā ne vienam vien.

Tā vien šķiet, ka nu ir atrasts "ideālais vainīgais" - elektroenerģijas pārvades un sadales tarifi, un politiķi attiecīgi spiesti meklēt risinājumus. Mediji un sociālo tīklu telpa ir visai monolīta savā viedoklī – sadales operatora peļņa ir par lielu, izmaksas un tarifu pieaugums ir nepamatots, tātad jāsamazina. Diemžēl pamatojums ir tīri emocijās balstīts – nepatīk, neticam, negribam maksāt. Pašķetināsim konkrētāk.

Kāpēc tarifs vispār pieaug?

Sadales tarifs ir maksa, ar kuru visi sistēmas lietotāji nosedz izmaksas, kas nepieciešamas, lai uzturētu 92 000 km garu elektrotīklu (Zemes ekvatora garums ir vien 40 000 km!), ap 28 000 transformatoru apakšstaciju punktu, vienu miljonu pieslēguma vietu u.tml. Bez šīs valsts kritiskās infrastruktūras elektrības vienkārši nebūtu, jo to nebūtu iespējams piegādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ES dalībvalstīm būs jāmaksā 340 miljoni eiro par piena kvotu pārsniegšanu

, 13.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar provizoriskajiem Eiropas Komisijas aprēķiniem, kuru pamatā ir dalībvalstu ikgadējās deklarācijas, dažām ES dalībvalstīm būs jāveic maksājumi 340 miljonu eiro apmērā par šīm valstīm noteikto piena kvotu pārsniegšanu 2007./2008. tirdzniecības gadā.

Pagājušajā gadā nodevas apjoms sasniedza 221 miljonu eiro. Septiņas dalībvalstis (Austrija, Kipra, Īrija, Itālija, Vācija, Luksemburga un Nīderlande) ir pārsniegušas piegādes kvotas. Kopumā šīs kvotas pārsniegtas par 1 217 000 t, par kurām jāmaksā 338.7 miljoni eiro.

Gandrīz 47% no kopējās summas ir par piegādes pārsniegumiem Itālijā, savukārt 30% no nodevas summas jāmaksā Vācijai. Itālija ir pārsniegusi savu piegādes kvotu par 5.7 %, Kipra par 3.9% un Austrija par 3.2%. Attiecībā uz tiešo tirdzniecību patērētājiem Kipra, Luksemburga un Nīderlande ir ziņojusi par noteiktā daudzuma pārsniegšanu kopumā par 4 673 tonnām, kas nozīmē, ka tiešās tirdzniecības nodeva sasniegs 1.3 miljonus eiro, no kuriem 92% jāsedz Nīderlandei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz Latvijas piena piegādes kvota tiks pārpildīta, kas ražotājiem draud ar bargiem ES sodiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Noteiktas jaunas ievedmuitas tarifa kvotas

, 17.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka no 2008.gada 1.janvāra ir atvērta jauna tarifa kvota Taizemes izcelsmes maniokai (kvotas spēkā esamības periods – kalendārais gads). Lai piemērotu samazināto ievedmuitas likmi, kas pieejama šīs kvotas ievaros, importētājam jāuzrāda izcelsmes sertifikāts, ko izdevušas Taizemes kompetentās iestādes.

Tāpat arī sākot no 2008.gada 1.janvāra ir atvērtas jaunas autonomās tarifa kvotas, kuras nosaka 0 % ievedmuitas likmi atsevišķiem ķīmijas un rūpniecības produktiem: volframa trioksīdam; 0-acetilsalicilskābei; tetrahidrofurānam; heksān-6-olīdam; katalizatoram, kas sastāv no titāna dioksīda un volframa trioksīda; celulozes acetāta pārslām izmantošanai celulozes acetāta šķiedras ražošanai*; ugunsiztrurīgajiem ķieģeļiem. Minēto kvotu spēkā esamības periods ir kalendārais gads. Šāda pat likme noteikta arī vienfāzes maiņstrāvas elektromotoru ar kolektoru importam*. Kvotas spēkā esamības periods ir no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 30.jūnijam.

Savukārt, sākot no 2007.gada 12.decembra, ir atvērtas jaunas tarifa kvotas Ēģiptes izcelsmes rīsiem. Samazinātā ievedmuitas nodokļa likme šo kvotu ietvaros ir piemērojama, uzrādot transportēšanas dokumentus, importa licenci AGRIM un Ēģiptes preferenciālo izcelsmi apliecinošo dokumentu.

Komentāri

Pievienot komentāru