Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Kopš 2000. gada Latvija ir uzkrājusi ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) 14 miljardu eiro vērtībā, kas ir 54.3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ĀTI Latvijā veido ap 6 tūkst. eiro, bet Eiropas Savienībā (ES) vidēji – aptuveni 23 tūkst. eiro, Lietuvā ap 4 tūkst. eiro un Igaunijā – ap 12 tūkst. eiro uz vienu iedzīvotāju. Tātad Latvijā ĀTI līmenis uz vienu iedzīvotāju nav salīdzinoši liels, zinot ES vidējo un kaimiņvalsts Igaunijas rādītāju.

Straujš ĀTI pieaugums bija 2004.-2007. gadā, kad Latvija pievienojās ES. Savukārt ekonomikas krīzes posmā ĀTI atlikums saglabājās gandrīz nemainīgā līmenī. Tas vērtējams pat pozitīvi, jo grūtību apstākļos ĀTI neaizplūda.

Sākot ar 2011. gadu, ekonomikai atkopjoties, arī ĀTI ieplūdes turpinājās. ĀTI atlikums ik gadu palielinājās par vidēji 10%. Kā izņēmums minams pērnais gads, kad ĀTI atlikums, lai gan minimāli, bet, salīdzinot ar 2015. gadu, saruka par 0.6%. ĀTI pērn samazinājās galvenokārt finanšu sektora dēļ, kas saistīts ar AS «Swedbank» grupas kapitāla optimizāciju (citiem vārdiem sakot, darbības izmaksu samazināšanu).

Globālās ekonomikas izaugsme pastiprinās, un tas ir pamats ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) plūsmu pieaugumam pasaulē. Tomēr gaisā joprojām virmojošā politisko procesu nenoteiktība neļauj strauji uzlaboties investoru noskaņojumam.

Neskatoties uz noturīgajām ĀTI ieplūdēm Latvijā pēckrīzes periodā, globālā integrācija investīciju jomā Latvijai vēl ir vāja.

Lai Latvija arī turpmāk spētu paņemt savu ĀTI daļu, konkurencē Centrālās un Austrumeiropas valstu (CAE) reģionā bez valsts izaugsmes potenciāla nozīmīgi ir arī strukturālie aspekti.

2016. gadā pasaulē pēc būtiska ĀTI pieauguma gadu iepriekš bija vērojams kritums, tomēr ieplūdes saglabājās nedaudz virs pēckrīzes perioda vidējām plūsmām. Protekcionisma pieauguma un vājas globālās tirdzniecības gaisotnē vēl jo svarīgāka kļūst klātbūtne vēlamo noieta tirgu tuvumā.

2016. gadā TOP3 ĀTI saņēmējvalstis pasaulē bija ASV, Lielbritānija un Ķīna. Turklāt ASV un Ķīna savas pozīcijas saglabā jau četrus gadus pēc kārtas. Nemainīgā investoru interese liecina par šo lielo ekonomiku pievilcību, neskatoties uz svārstībām globālajā ekonomikas un politiskajā vidē.

Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijas ekonomikā līdz šā gada jūnija beigām sasniegušas 16,4 miljardus eiro, kas ir aptuveni 53% no valsts iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir iespaidīgs, liela daļa šīs naudas ir ieguldīta finanšu starpniecībā un nekustamo īpašumu darījumos.

Lielākie ieguldītāji Latvijas ekonomikā ir investori no Zviedrijas – 15,4% no visām uzkrātajām ārvalstu tiešajām investīcijām (ĀTI) nāk no Zviedrijas. Pārsvarā tās ir investīcijas finanšu starpniecībā, un Zviedrijas investoru kapitāls ir ieguldīts nekustamajos īpašumos. Jau vēsturiski lielākās ĀTI plūsmas Latvijā nāk no tuvākajām kaimiņvalstīm – Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas un Krievijas, kā arī no Nīderlandes, Kipras un Vācijas, apliecināja Latvijas Bankā.

Nozaru struktūrā lielākais uzkrāto ĀTI īpatsvars – 24% – ir ieguldījumiem finanšu starpniecībā. Šis ir viens no nozīmīgākajiem iemesliem ĀTI svārstībām, gan raugoties plašāk pa gadiem, gan pa ceturkšņiem gada ietvarā. Piemēram, 2016. gadā ĀTI kritums bija tieši saistāms ar AS Swedbank grupas kapitāla optimizāciju, kas izpaudās kā pamatkapitāla samazināšana un dividenžu izmaksa. Tas bija skaidrojams ar zemajām procentu likmēm aizdevumos, kad augsta kapitalizācija rada vien papildu administratīvo slogu. Vienkāršāk runājot, situācijās, kad nav izdevīgi aizdot Latvijā, nauda tiek izņemta un investēta citos tirgos.

Tekošā konta bilance 2016. gadā veidoja pārpalikumu 369,5 miljonu eiro vērtībā (1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Pārpalikumu galvenokārt veidoja preču bilances dinamika. Iepriekš pārpalikums Latvijā bija globālās krīzes un Latvijas tautsaimniecības samazinājuma periodā – 2009. un 2010. gadā.

2016. gada 4. ceturksnī Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā bija pārpalikums 160,9 milj. eiro jeb 2.4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas palielinājās, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, galvenokārt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu dēļ, ko noteica Eiropas Sociālā fonda (ESF) un ES fondu lauksaimniecības nozarei ieplūdes.

Kopš 2000. gada pirmo reizi preču un pakalpojumu eksporta vērtība pārsniedza importu, tā 2016. gadā izveidojot preču un pakalpojumu kontā pārpalikumu 136,8 milj. eiro vērtībā (0,5% no IKP).

Latvijas maksājumu bilances tekošais konts 2017. gada 4. ceturksnī veidoja 113 milj. eiro (1.6% no iekšzemes kopprodukta (IKP)) pārpalikumu, bet 2017. gadā kopā 204 milj. eiro (0.8% no IKP) deficītu, informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Lai gan pasaules ekonomikas stiprināšanās un starptautiskās tirdzniecības aktivizēšanās bija labvēlīga Latvijas eksportētājiem, tekošā konta deficītu 2017. gadā noteica globālo cenu kāpums un iekšzemes ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās.

2017. gada 4. ceturksnī turpinājās preču eksporta straujš pieaugums, kas noteica tekošā konta pārpalikuma veidošanos. Eksporta pieaugumu jau visā pērnā gada garumā labvēlīgi ietekmēja ārējā pieprasījuma nostiprināšanās, kas savukārt veicināja arī globālo cenu pieaugumu. Tas sekmēja ne tikai Latvijas preču eksporta ienākumu kāpumu, bet arī importēto preču sadārdzināšanos.

Līdztekus arī būtisks iekšzemes ekonomiskās aktivitātes kāpums izraisīja importa apjomu pieaugumu. 4. ceturksnī preču importa pieaugums bija lēnāks nekā vidēji iepriekšējos ceturkšņos, tomēr gadā kopumā tas pieauga straujāk par eksportu. Lai arī investīciju atjaunošanās iekšzemē bija viens no preču tirdzniecības deficīta pieauguma iemesliem (7.1% no IKP 4. ceturksnī un 9.7% no IKP 2017. gadā), tomēr nākotnē tas rada iespēju palielināt eksporta konkurētspēju.

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Eiropas Parlamenta deputāti ceturtdien atbalstīja ES līmeņa mehānisma izveidi ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanai, lai tā aizsargātu stratēģiski svarīgas nozares.

ES joprojām ir atvērta ārvalstu ieguldījumiem, taču ir nepieciešams pārliecināties, vai tie neapdraud ES stratēģiskās intereses. Jaunos noteikumus, par kuriem jau iepriekš bija panākta provizoriska vienošanās ar ES valstu ministriem, Parlaments apstiprināja ar 500 balsīm, pret bija 49, bet 56 deputāti atturējās. Ar balsojumu izveidota pirmā ES mēroga sistēma, kas atbalstīs valstu veikto ĀTI izvērtēšanu nolūkā garantēt drošību un sabiedrisko kārtību.

Jaunais mehānisms ļaus labāk pasargāt tādas nozares kā ūdensapgāde, enerģētika, veselības aprūpe, transports, komunikāciju tehnoloģijas, ar mākslīgo intelektu saistītas aktivitātes, robotika un citas.

Lai arī apgalvots, ka eiro ieviešana palīdzēs piesaistīt investīcijas, pagaidām novērojams pretējais.

Jaunākie Latvijas Bankas (LB) dati par ārvalstu tiešajām investīcijām (ĀTI) liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī pirmo reizi kopš 2009. gada piedzīvots investīciju kritums. Marta beigās investīciju atlikums bija 10,26 miljardi eiro – par 10,5% mazāk nekā pirms gada. Samazinājums piedzīvots teju visu valstu investīcijās – izņēmums ir Lietuva un Ungārija. Lielākās investīcijas 2,43 miljardu eiro apmērā joprojām nāk no Zviedrijas.

Samazinājums vērojams visās lielākajās nozarēs, kurās koncentrējas investori. Joprojām dominē finanses un apdrošināšana (1. ceturkšņa beigās 2,7 miljardi eiro), apstrādes rūpniecība (1,24 miljardi eiro) un operācijas ar nekustamo īpašumu (1,16 miljardi eiro).

Šajā oktobra nedēļā tiks pastiprināti pārbaudīti kravas automašīnu šoferi, kā viņi ievēro darba un atpūtas laika režīmu nosacījumus un ievēro prasības.

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos par darba un atpūtas laika pārkāpumiem Autotransporta inspekcijas (ATI) inspektori Latvijas pasažieru un kravu pārvadātājiem ir noformējuši 1,28 tūkst. administratīvo pārkāpumu protokolu, bet ārvalstniekiem 520 protokolus. Tas veido 68% no visiem ATI jomā sastādītajiem administratīvo pārkāpumu protokoliem, kas liecina par problēmas apjomu un būtību.

ATI novērojumi liecina, ka pārkāpumi darba un atpūtas laika režīma ievērošanas jomā nereti ir saistīti ar autopārvadājumu jomā iesaistīto uzņēmēju vēlmi samazināt izmaksas, nodarbinot mazāku autovadītāju skaitu, nekā būtu nepieciešams veicot autopārvadājumus, tādējādi pasliktinot sociālos apstākļus autovadītājiem un palielinot risku vispārējai satiksmes drošībai.

Pēc neliela klusuma brīža atkal aktuāls ir kļuvis jautājums par ģeopolitiskās situācijas ietekmi uz Latvijas ekonomiku.

Šoreiz to aktualizēja Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska komentārs Latvijas Radio, nestabilo ģeopolitisko situāciju minot kā galveno faktoru lēnajai ekonomiskajai izaugsmei.

Nevar noliegt, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācija, tai skaitā Krievijas-Ukrainas krīze un no tās izrietošās sankcijas, anti-globalizācijas un populisma vilnis Rietumu pasaulē, kā arī vājā pasaules ekonomikas attīstība nenāk par labu Latvijas investīciju videi, tomēr - vai tās ir vienīgās problēmas, kas attur ārzemniekus no lielākām investīcijām Latvijā? Tā varētu likties, iepazīstoties ar Ministru prezidenta Māra Kučinska teikto, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā esam ne pārāk stabila vieta rietumu pasaules redzējumā un situāciju atrisinās laiks. Tomēr neatbildēts paliek jautājums, vai mūsu iekšējās problēmas, tai skaitā situācija maksātnespējas jomā, arī ar laiku atrisināsies pašas no sevis?

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā 2013. gada 4. ceturksnī veidojās 53,6 miljonu eiro pārpalikums jeb 0,8% no prognozētā IKP, liecina Latvijas Bankas dati.

2013. gadā kopumā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem tekošā konta deficīts bija mazāks (191,1 miljons eiro jeb 0,8% no prognozētā IKP). 2013. gadā deficīta sarukumu veicināja preču ārējās tirdzniecības deficīta samazinājums un pakalpojumu ārējās tirdzniecības pārpalikuma pieaugums.

Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts 4. ceturksnī samazinājās līdz 18,4 miljoniem eiro jeb 0,3% no prognozētā IKP. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni preču eksports pieauga straujāk nekā preču imports, bet gan pakalpojumu eksports, gan imports samazinājās. 4. ceturksnī turpināja samazināties pārvadājumu pakalpojumu eksports, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni labākus rezultātus uzrādīja būvniecības, kā arī informācijas un datorpakalpojumu eksports, skaidro Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane.

2016. gada 3. ceturksnī tekošais konts veidoja 93.4 milj. eiro pārpalikumu (1.5% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), liecina Latvijas Bankas dati.

3. ceturksnis bija viens no retajiem ilgākā laika periodā, kad preču un pakalpojumu bilance bija pozitīva (1.5% no IKP), tā vēstot, ka preču un pakalpojumu eksports veidojis pārsvaru pār importu. No vienas puses, šādi dati iepriecina, tomēr, no otras puses, pozitīva bilance veidojusies uz importa sarukuma rēķina. Savukārt importa mazināšanās nenotiek importa aizstāšanas ar vietējā tirgū ražotām precēm dēļ, bet gan saistībā ar naftas cenas stagnāciju, vāju pieprasījumu pēc izejvielām, kas savukārt atspoguļo vāju ārējo pieprasījumu un nepietiekamas investīcijas ražošanā. Pārpalikuma veidošanos veicināja arī pakalpojumu eksporta palielināšanās.

Investīcijas plūst uz tām nozarēm, kur ir iespējama lielāka atdeve un mainīt investīciju struktūru tikai ar likumu nav iespējams.

Tā DB, komentējot gūtās investīcijas no termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas, saka Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore Ramona Rupeika-Apoga. «Ir jānodrošina investoriem pievilcīgu investīciju klimatu, lai ārvalstu investori būtu interesēti naudu guldīt arī ražošanā,» viņa uzsver.

DB jau rakstīja, ka trīs gadu laikā, kopš Latvijā iespējams pieprasīt uzturēšanās atļaujas, veicot noteiktus ieguldījumus, tikai 4,8% investīciju veiktas kapitālsabiedrībās. Lielākā daļa jeb 80,6% ārvalstnieku ieguldījumu, pretī pieprasot termiņuzturēšanās atļauju, veikti nekustamajā īpašumā.

Latvijas maksājumu bilances tekošais konts 3. ceturksnī turpināja atspoguļot preču importa atjaunošanos. Tas būtiski veicināja deficīta veidošanos, kas ir 300,8 milj. eiro jeb 4,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Spēcīgs pieprasījums globālajā ekonomikā kopumā un Latvijas nozīmīgākajās tirdzniecības partnervalstīs sekmēja arī eksporta pieaugumu.

Latvijas ārējās tirdzniecības bilance kopš pērnā gada nogales turpina atspoguļot starptautiskās ekonomikas atjaunošanos. Piemēram, eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss (ESI) šā gada novembrī sasniedzis augstāko līmeni kopš 2000. gada oktobra, savukārt Eiropas Savienībā (ES) tas uzrāda augstāko līmeni kopš 2007. gada jūnija. Šāda ekonomiskā vide ārvalstīs ir labvēlīga Latvijas eksportam. Pieprasījuma nostiprināšanās ārvalstīs veicina arī globālo cenu pieaugumu. Tas ietekmē ne tikai Latvijas eksporta ienākumu kāpumu, bet arī importa pieaugumu, līdz ar izejvielu, ko Latvijā izmanto preču ražošanā, sadārdzināšanos.

Latvijas pilsoņa Pētera Avena aktīvu vērtība, neraugoties uz ES un ASV sankciju ietekmi, pieaugusi par aptuveni miljardu ASV dolāriem, liecina “Bloomberg Billionaires Index” dati uz šā gada 1.martu.

Tā ir aptuveni tikpat liela summa, cik gada laikā Latvija piesaista ārvalstu tiešajās investīcijās. Ja 2022.gada maijā saskaņā ar “Bloomberg” aplēsēm Avens bija 5,3 miljardus ASV dolāru vērts, tad tagad viņa turība lēšama 6,31 miljarda ASV dolāru apmērā. Planētasbagātāko cilvēku sarakstā viņš ierindojies 429 vietā.

Ņemot vērā Avenam noteiktās Eiropas Savienības un ES sankcijas, šobrīd viņa aktīvi ir iesaldēti un līdz ar to arī investīciju iespējas ir ierobežotas.

Latvijā procesu komentētājs Dans Titavs, kurš savulaik bijis arī premjera Einara Repšes padomnieks, vēlāk arī aizsardzības ministra biroja vadītājs, savā “Titava Laboratorijas” Youtube kanālā pauda dažādi vērtētu viedokli, ka varbūt mums ir vērts ļoti pragmātiski un Latvijai izdevīgi strādāt pie tā, lai Avenam sankcijas noņemtu un viņa miljardi tiktu ieguldīti Latvijā, piemēram, jaunas dronu rūpnīca būvniecībā, tā stiprinot arī Latvijas aizsardzības spējas. “Var nebūvēt tieši dronu rūpnīcu, bet ko citu – galvenais, lai Avens, kurš Krievijā ieguldījis milzu naudu, to iegulda Latvijā un tā pierāda savu lojalitāti Latvijai,” tā Dans Titavs.

Šogad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca ir piedalās Pasaules insulta organizācijas izvērstajā kampaņā – Vispasaules Insulta dienā, lai aktualizētu un informētu iedzīvotājus par insulta problēmu.

Insulta statistika gan pasaulē, gan Latvijā ir iespaidīga:

Katru sesto sekundi pasaulē kāds mirst no insulta.

Katru otro sekundi pasaulē kāds, neatkarīgi no dzimuma un vecuma, saslimst ar insultu.

Katru gadu 15 miljoni cilvēku piedzīvo insultu.

Katru gadu Latvijā ar insultu tiek hospitalizēti gandrīz 7000 cilvēku (pec Veselības ekonomikas centra datiem). Vairāk kā trešā daļa no tiem nonāk Rīgas Austrumu slimnīcā.

Insults ir viens no galvenajiem pieaugušo invaliditātes iemesliem pasaulē.

Lai palīdzētu insulta skartajam ārkārtīgi būtisks ir laiks pēc insulta. Katra zaudēta minūte nozīmē zaudētas smadzeņu funkcijas. Jo ātrāk cietušais tiek nogādāts specializētā slimnīcā, jo lielākas ārstēšanas iespējas un mazāki invaliditātes riski.

Vērojama tendence ieguldīt radniecīgu kompāniju pārņemšanā un šāda veida biznesa izvēršanā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopējās ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) Latvijā gada pirmajā ceturksnī ir pieaugušas par 449,82 milj. eiro pret pērnā gada nogali, liecina Latvijas Bankas dati. Eirozonas pienesums Latvijas biznesa jaudu pieaugumā ir 213,57 milj. eiro (skat. grafiku). Kopējo Eiropas rādītāju pasliktina negatīvā tendence pret iepriekšējo ceturksni investīcijām no ES ārpus eirozonas – tās ir 58,41 milj. eiro ar mīnuss zīmi. Tas galvenokārt noticis svārstību dēļ Latvijas lielākā ārvalstu investora – Zviedrijas – bilancē tieši saistībā ar turpinošos trekno gadu nekustamo īpašumu pārmērību pakāpenisku uzsūkšanos. Citos sektoros gan arī zviedri ir samērīgi rosīgi un turpina šeit ieguldīt. (DB 05.06.2015.) «Ir pozitīvi, ka kopējais investīciju skaits Latvijā palielinās. Pieņemu, ka tas lielā mērā ir noticis dažu lielāku pēdējā laika darījumu dēļ. Bankas Citadele pārdošana iekrita šajā periodā. Jādomā, ka arī Ukrainas investoram veiktā Liepājas metalurga pārdošana ir beigusies šajā ceturksnī,» DB komentē Ārvalstu investoru padomes (ĀIP) priekšsēdētāja un PricewaterhouseCoopers valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis rīt tiksies ar 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju vadītājiem, lai pārrunātu politisko partiju redzējumu par turpmāko valdības veidošanas procesu, tai skaitā iespējamo atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Sarunas ar frakciju vadītājiem notiks atsevišķi, katram veltot aptuveni pusstundu, liecina publicētā Vējoņa darba kārtība.

Prezidents ar partiju pārstāvjiem tiksies secīgi atbilstoši to iegūtajam atbalstam vēlēšanās.

Plkst.13 Vējonis tiksies ar partijas «Saskaņa» Saeimas frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču, plkst.13.30 - ar «KPV LV» frakcijas priekšsēdētāju Ati Zakatistovu, bet plkst.14 - ar Jaunās konservatīvās partijas (JKP) frakcijas vadītāju Jutu Strīķi.

Plkst.14.30 notiks saruna ar partiju apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) frakcijas priekšsēdētāju Danielu Pavļutu, plkst.15 - ar nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» (VL-TB/LNNK) pārstāvi Raivi Dzintaru, plkst.15.30 - ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķi Uldi Auguli, bet plkst.16 sarunu raundu noslēgs tikšanās ar partiju apvienības «Jaunā Vienotība» frakcijas līderi Ainaru Latkovski.

Valdības veidošanas sarunās gada nogalē ir panākts nozīmīgs progress, lai 2019.gada janvārī varētu apstiprināt valdību un ķerties pie neatliekamiem darbiem, šādu nostāju pēc tikšanās ar 13.Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām pauž Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Personu, kurai uzticēt nākamās valdības veidošanu, Vējonis šodien tomēr vēl nav nominējis.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, Vējonis uzskata, ka panāktais progress janvārī varētu ļaut apstiprināt valdību un ķerties pie neatliekamiem darbiem, pirmkārt, finanšu sektora sakārtošanas, ieviešot «Moneyval» ziņojuma rekomendācijas.

«Atzinīgi vērtējama panāktā vienošanās par jaunās valdības kodolu, kuru varētu veidot četras politiskās partijas - Jaunā konservatīvā partija (JKP), partiju apvienība »Attīstībai/Par!« (AP), nacionālā apvienība »Visu Latvijai«-»Tēvzemei un brīvībai«/LNNK (VL-TB/LNNK) un partiju apvienība »Jaunā Vienotība« (JV),» atzīmēja Valsts prezidents.

Vējonis uzsvēris, ka ir būtiski līdz nākamās nedēļas beigām vienoties par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam un rast kompromisus, lai uzsāktu darbu pie vēlētājiem doto solījumu izpildes un vairotu sabiedrības uzticību politiķiem un politiskajiem procesiem valstī kopumā.

Kanādas datoru ražotājs Eurocom nācis klajā ar jaunu piedāvājumu, proti, kompānija izgatavojusi klēpjdatoru ar sešu kodolu procesoru un četru terabaitu lielu cieto disku, vēsta PC World.

Pagaidām dators vēl tirdzniecībā nav nonācis, taču to iespējams jau iegādāties iepriekšpārdošanā. Kā norāda Eurocom, tad šī datora, kura nosaukums ir Panther 2.0, mērķis ir aizstāt galda datorus, kuri aprīkoti ar augstākās kvalitātes komponentēm.

4 terabaitu lielais cietais disks pārspēj atmiņas piedāvājumu lielākajā daļā galda datoru un pat serveru. Panther 2.0 ir 17,3 collu liels ekrāns un tā operatīvā atmiņa ir 24 gigabaiti, kā arī dators aprīkots ar augstas kvalitātes videokarti – ATI Radeon HD5870.

Phanter 2.0 piegādes sāksies vēlāk šomēnes un tā cena ir 8 634 ASV dolāri.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis prokuratūrai par krāpšanu lielā apmērā apsūdzēt Saeimas deputātu Ati Zakatistovu (KPV LV) un uzņēmēju Viesturu Tamužu.

Izmeklēšanas laikā konstatēts, ka krāpšana, iespējams, izdarīta juridiskās personas interesēs, neminot personas vārdu, informēja KNAB.

Tāpat KNAB norādīja, ka šī kriminālprocesa ietvaros sākts process piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai.

Šis kriminālprocess sākts pamatojoties uz procesa virzītāja lēmumu par cita KNAB kriminālprocesa sadalīšanu, norādīja KNAB.

Aģentūrai LETA zināms, ka KNAB vēl aizvien turpina izmeklēšanu kriminālprocesā, kurā par nelikumīgu partijas «KPV LV» finansēšanu iepriekš aizdomās turētā statuss bija piemērots 13.Saeimas deputātiem Artusam Kaimiņam (KPV LV). Iepriekš tāds statuss šajā lietā bija piemērots arī Zakatistovam un Tamužam, taču patlaban nav izdevies noskaidrot, vai abas personām joprojām piemērots šāds statuss.

Latvijas uzņēmēji dosies uz Kijevu un Odesu, lai uzņēmēju delegācijas sastāvā piedalītos Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa oficiālā vizītē uz Ukrainas Republiku.

Vizīte Ukrainā notiks 14. un 15. martā, un tajā piedalīsies 50 uzņēmēji no pārtikas pārstrādes, transporta un loģistikas, IT un komunikāciju tehnoloģiju, izglītības, mašīnbūves un metālapstrādes, farmācijas un kosmētikas, kokapstrādes, biznesa konsultāciju, finanšu un tieslietu nozaru kompānijām.

14. martā Kijevā notiks biznesa forums un Latvijas un Ukrainas uzņēmēju kontaktbirža, individuālas un nozaru biznesa tikšanās ar Ukrainas uzņēmējiem kā arī uzņēmumu, valsts institūciju un tirdzniecības veicināšanas organizāciju apmeklējumi. 15. martā vizīte turpināsies Odesā, kur plānota apaļā galda biznesa tikšanās pa nozarēm, uzņēmumu apmeklējumi un jaunu kontaktu dibināšana ar Odesas uzņēmējiem, kā arī individuālās tikšanās.

Ārvalstu investori ir atturīgi pret jauniem ieguldījumiem un pārmet mehānisku pieeju budžeta politikai, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ir dažas jomas, par kurām ārvalstu investori Latvijā ir stāvā sajūsmā, DB saka Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) šā gada ziņojuma autori. Viena ir Latvijas finanšu sistēma un finanšu tirgus regulācija. Otra ir loģistika un kopējā infrastruktūra, kur novērtējuma goda vietā kā sevišķi liels pluss Latvijas konkurētspējai ir Rīgas lidosta. Ārvalstu uzņēmēji ļoti slavē arī Latvijas spēju nedaudz vairāk kā desmit gados tik pamatīgi integrēties Rietumu struktūrās, tāpēc lielos vilcienos atzinīgi tiek vērtēta politiskā un biznesa vide, tomēr, iedziļinoties sīkāk, šī sadaļa ir jau uz robežas ar visai apjomīgo ziņojuma kritisko un politikas ieteikumu daļu. Tā arī raksturo kopējo ziņojuma vēsti – Atpakaļ pie reformu dienaskārtības.