Videi draudzīgais kuģis Baltijas jūrā MyStar, kuru pasūtīja Tallink Grupp, un kas pašlaik tiek būvēts Rauma Marine Constructions (RMC) kuģu būvētavā Somijā, tiks pabeigts 2022. gadā.

Tradicionālās kuģa kristības plānotas 2021. gada 12. augustā, un par kuģa krustmāti ir izvēlēta Igaunijas Republikas prezidente Kersti Kaljulaida.

Kuģa MyStar kristību pasākuma ietvaros kuģis pēc kristību ceremonijas tiks nolaists ūdenī, kas ir vēl viens būtisks un svarīgs pavērsiens kuģa būvniecības gaitā, tādējādi pārbaudot uz sauszemes būvētā kuģa gatavību un tā peldspēju.

Kuģa nolaišana ūdenī notiks kuģu būvētavas sausajā dokā, kur kuģis vēl tiek būvēts. Ceremonijas laikā goda viesi svinīgi atver vārstus, lai piepildītu doku ar ūdeni, kurā atrodas kuģis. Pēc kuģa kristīšanas un nolaišanas ūdenī, kuģa būvniecības darbi, kas līdz šim notika kuģa ārpusē, tagad noritēs kuģa iekšpusē.

Zvejas kuģa Beverīna bojāeju veicinājis vairāku nelabvēlīgu apstākļu kopums.

Tā secināts Latvijas Jūras administrācijas Avāriju izmeklēšanas nodaļas speciālistu izmeklēšanā par zvejas kuģa Beverīna un sešu tā apkalpes locekļu bojāeju 2008. gada 2. decembrī.

Kuģa bojāeju sekmēja kuģa galvenā dzinēja apstāšanās, ūdens iekļūšana kuģa āhterpīķī, iespējams arī kuģa kravas tilpnē, un vēlāk uz kuģa klāja, kas izsauca kuģa stūres iekārtas bojājumu, kā arī kuģa noturības zudumu un tā apgāšanos, kā arī zvejas kuģim nepiemērotas kabeļu kravas pārvadāšana kuģa kravas tilpnē bez iekraušanas un pārvadāšanas tehnoloģijas – vētras laikā kuģim zvalstoties, kuģa tilpnē nenostiprinātās kravas nobīde veicināja kuģa stabilitātes zudumu.

Līdz ar jūras flotes tehnoloģiju attīstību Latvijas Jūras akadēmijā pieaug studiju procesā izmantoto tehnoloģiju parks, kurā esošās iekārtas kā simulatori aizvien vairāk tiek izmantotas inženierzinātņu un kuģu vadības jūras virsnieku apmācībā, informē akadēmijas pārstāvji.

Jaunākais apmācību procesā iekļautais simulators ir Augstsprieguma simulators, kas studentiem ļaus apgūt iemaņas kuģa augstsprieguma iekārtu apkalpošanā. Simulators iegādāts par aptuveni 9000 eiro.

«Pēdējos gados uz kuģiem – gan pasažieru, gan kravas kuģiem strauji aug dažādu moderno tehnoloģiju izmantošana. Tāpēc zināšanas darbā ar jaunajām tehnoloģijām tiek prasītas arī no jaunajiem jūrniecības speciālistiem. Šobrīd pasaulē trūkst ap 30 000 kuģu virsnieku, tas ir, stūrmaņu, mehāniķu un elektromehāniķu. Taču darba tirgū jauno speciālistu konkurētspēja ir cieši saistīta ar praksi, savukārt kvalitatīva prakse – ar jau krastā iegūtām reālām zināšanām par kuģu darbību un vadību,» stāsta Latvijas Jūras akadēmijas (LJA) rektors Jānis Bērziņš.

Tiesa Itālijā trešdien piesprieda kruīzu kuģa Costa Concordia kapteinim Frančesko Sketino 16 gadu un viena mēneša cietumsodu par šī kuģa avārijas izraisīšanu, kurā 2012.gada 13.janvārī gāja bojā 32 cilvēki.

Spriedums 54 gadus vecajam Sketino tika pasludināts, noslēdzoties 19 mēnešus ilgai prāvai tiesā Toskānas reģiona Groseto pilsētā.

Tiesas spriedums var tikt pārsūdzēts. Sketino pašlaik vēl atrodas brīvībā, jo trīs tiesneši noraidīja pieprasījumu nekavējoties nosūtīt viņu uz cietumu, lai viņš nevarētu aizbēgt no valsts.

Sketino, kurš ar asarām acīs bija lūdzis tiesu būt žēlsirdīgai, tika atzīts par vainīgu slepkavībā bez iepriekšēja nodoma, katastrofas izraisīšanā, kuģojot pārāk tuvu krastam, evakuācijas aizkavēšanā un kuģa atstāšanā, kamēr tā pasažieri un apkalpe vēl nebija evakuēti.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kuģniecības nodaļas vadītājs šodien dosies apskatīt Rīgā, Bolderājas apkaimē, netālu no Daugavgrīvas mola jūras krastā izskaloto vēsturisko kuģa vraku, informēja Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja muzejpedagoģe Solvita Kokina.

Viņa pastāstīja, ka par kuģa vraku uzzināja trešdienas, 4.jūlija, vakarā, saņemot zvanu un bildes no aculiecinieka Artūra Nikolājeva, savukārt ceturtdien muzeja pārstāvis devās aplūkot vraku klātienē.

«Visticamāk, ka vraks ir no liela kuģa, par ko liecina smagnējās brangas jeb ribas. Taču ir grūti pateikt, vai tas ir mūsu pašu kuģis vai ārzemju, jo savienojumu vietas ir no koka, kas liecina par 17. vai vēlāku gadsimtu. Lai noskaidrotu precīzas detaļas, nepieciešami speciālisti, kas uz vietas izmērītu un precizētu. Jādomā arī, kā vraku saglabāt, un ko ar to darīt tālāk,» skaidroja Kokina.

Viņa uzsvēra, ka, ja kuģis ir no ozola vai jebkura kokmateriāla, tad, izcelts no ūdens, tas sāktu strauji bojāties. «Iepriekš, 1930.gados, kad tika atrasts Rīgas upē noslīkušais kuģis, tās detaļas tika apstrādātas ar ķimikālijām, lai varētu ilgstoši saglabāt. Taču muzeja Kuģniecības nodaļā nemācēja teikt, vai ir tāds speciālists, kas varētu tagad apstrādāt kuģa vraku,» teica Kokina.

No nākamā gada kuģus, uz kuriem nebūs dokumenta, kas apliecina kuģa īpašnieka apdrošināšanu atbilstoši Konvencijai par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām (LLMC konvencija), varēs izraidīt no Latvijas ostām vai enkurvietām.

«Ja uz kuģa nav dokumenta, kas apliecina kuģa īpašnieka apdrošināšanu pret jūras prasībām atbilstoši LLMC konvencijai, Kuģošanas drošības inspekcija, izvērtējot faktiskos apstākļus (piemēram, draudus kuģošanas drošībai, videi) var pieņemt lēmumu par kuģa izraidīšanu no Latvijas ostas vai enkurvietas. Lēmums par kuģa izraidīšanu sevī ietver kuģa turpmāku ienākšanas aizliegumu,» paredz grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos «Ostas valsts kontroles kārtība», kuri stāsies spēkā ar nākamo gadu.

Kaut arī līdz šim līdz šim esošā likumdošana to pieļāva citu iemeslu dēļ, neviens gadījums par kuģa izraidīšanu no ostas saistībā ar augstākminētajiem normatīvajiem aktiem praksē nav bijis, DB norāda Latvijas Jūras administrācijā (LJA).

Sestdien pie Liepājas ostas Jahtu ostas piestātnes nogrimis Dānijā reģistrēts kuģis Spurn, kas tur atradās no pagājušās vasaras, informē Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Kuģa īpašnieks ir Luijs Fonteins jeb īstajā vārdā Stīns Lorenss. Notikuma vietā ieradās atbildīgie dienesti, lai izvērtētu notikušo un kopā ar īpašnieku risinātu jautājumu par tālāko rīcību.

Nogrimušo kuģi pamanīja Liepājas ostas loču kuģa Austra komanda un plkst. 8:20 par notikušo informēja Kapteiņdienesta operatoru, kas saskaņā ar ostas drošības noteikumiem informēja atbildīgos dienestus. Liepājas ostas kontroles dienesta vadītājs Imants Aizkalns norādīja, ka šobrīd vēl pāragri runāt par to kādi ir kuģa nogrimšanas iemesli, uzsverot, ka kuģis ir bijis sliktā tehniskā kārtībā un uz tā neesot bijis sargs, kas nodrošinātu kuģa uzturēšanu arī pie zemām ārgaisa temperatūrām.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju Īrijā Grīnoras (Greenor) ostā arestēts Latvijas karoga kuģis Fortuna 1. Saskaņā ar Jūras administrācijas sniegto informāciju kuģa īpašnieks izmanto apkalpi kā ķīlniekus.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju Īrijā Grīnoras (Greenor) ostā arestēts Latvijas karoga kuģis Fortuna 1. Latvijas Jūras administrācija (JA) nosūtījusi vēstuli kuģa īpašniekam SIA Spaider, kurā pieprasa sniegt paskaidrojumus par kuģa arestēšanas iemesliem, kā arī informāciju par to, kā īpašnieks gatavojas atrisināt ap kuģi samilzušās problēmas.

Fortuna 1 Īrijas ostā ir aizturēts jau no aprīļa sākuma, kad Īrijas Ostas valsts kontrole atklāja vairākas neatbilstības starptautiskajām kuģošanas drošības prasībām. Ostas valsts kontrole Īrijā tika veikta pēc tam, kad sāka streikot kuģa apkalpe, kam nebija izmaksātas algas.

Taču Fortuna 1 īpašnieka vainas dēļ kuģim esot arī citas problēmas. Piemēram, jau divas kuģu menedžmenta kompānijas atteikušās no sadarbības ar SIA Spaider, jo īpašnieks nepilda norunas un līguma nosacījumus, līdz ar to šobrīd nav sertificētas kompānijas, kas būtu gatava uzņemties pildīt ISM kodeksa prasības attiecībā uz Fortuna 1. Savukārt klasifikācijas sabiedrība Russian Maritime register of shipping tehnisko neatbilstību dēļ ir anulējusi kuģa konvenciālos dokumentus.

Baltijas jūrā aizvadītajā naktī aizdedzies kuģis ar bīstamu kravu, kurš patlaban bez apkalpes dreifē uz Rīgas jūras līča rietumu piekrasti, informēja Jūras spēku sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Veita.

Aizvadītajā naktī plkst.2.42 Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC Rīga) saņēma informāciju no kravas kuģa "Escape", ka uz tā izcēlies ugunsgrēks, ko nav izdevies nodzēst ar autonomās ugunsdzēsības sistēmu. Ugunsgrēks sākās motortelpā un izplatījās pa kuģa virsbūvi.

Centrs nekavējoties norīkoja krasta apsardzes kuģi "Saule" doties uz notikuma vietu. Vienlaikus Valsts robežsardzes helikopteram tika dots rīkojums būt gatavam nekavējoties pacelties. Tāpat apziņoti visi operatīvie dienesti.

Plkst.2.57 kuģa "Escape" apkalpe pameta to glābšanas laivā. Savukārt centrs deva uzdevumu blakus esošajam kravas kuģim veikt apkalpes glābšanu. Visi 15 kuģa "Escape" apkalpes locekļi tika uzņemti uz kuģa "Kairit" klāja, kas viņus nogādās Rīgas ostā.

Liepājas pašvaldība gatavojas pārņemt savā īpašumā no Aizsardzības ministrijas karakuģi Namejs, kurš pērn beidza savu aktīvo kuģošanu. Kuģi plānots nodot Liepājas Jūrniecības koledžai topošo jūrnieku praktiskajai apmācībai, kā arī izveidot to kā apskates objektu tūristiem un citiem interesentiem.

Domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde tikās ar Liepājas Jūrniecības koledžas direktoru Ivaru Virgu, Jūras spēku komandieri Jāni Rozi un kuģa Namejs apkalpes locekļiem, lai pārrunātu kuģa pārņemšanas procesu, kuram būs nepieciešamas arī attiecīgs finansējums.

Veco, savu laiku nokalpojušo mācību kuģa Ņikitins korpusu LR Finanšu ministrija atļāvusi pašvaldībai sagriezt metāllūžņos, bet iegūtos līdzekļus ieguldīt kuģa Namejs sagatavošanai topošo jūrnieku apmācībai, kā arī neliela jūrniecības muzeja ierīkošanai uz kuģa. Daļu no militārām vajadzībām domātā aprīkojuma plānots nodot Lietuvas jūras spēkiem. Uz kuģa nepieciešams ierīkot arī trīs mācību klases. Nepieciešams veikt aprēķinus, cik izmaksās kuģa uzturēšana, norāda pašvaldība.

Tallink Grupp publicējusi pirmos interjera attēlus savam jaunākajam kuģim MyStar, kas pašlaik tiek būvēts Rauma Marine Constructions (RMC) kuģu būvētavā Raumā, Somijā, informē AS Tallink Latvija pārstāve Esēnija Zīriņa.

Videi draudzīgākā LNG jeb ar sašķidrināto dabasgāzi darbināmā kuģa MyStar interjera dizainu izstrādājusi Somijas interjera dizaina aģentūra dSign Vertti Kivi & Co.

Komentējot MyStar interjera attēlu publicēšanu plašākai auditorijai, Tallink Grupp valdes locekle Piret Mürk-Dubout sacīja:

"Ar prieku aicinām ikvienu apskatīt un iepazīt brīnišķīgo interjeru uz mūsu jaunākā kuģa MyStar, kas ir mūsu galvenais stratēģiskais projekts, pie kura esam strādājuši kopš 2019.gada rudens. Pēc kuģa kristībām un nolaišanas ūdenī šīs vasaras izskaņā, esam nonākuši līdz vienam no aizraujošākajiem būvniecības projekta gaitas posmiem, kad soli pa solim jaunās ceļotāju koncepcijas un pārsteidzoši kuģu interjeri sāk atdzīvoties jau realitātē. Ar lielu nepacietību gaidām, kad kuģis tiks pabeigts un varēsim uzņemt pasažierus uz MyStar klāja 2022.gadā, lai iegūtu jūras ceļojumu pieredzi jaunā kvalitātē un piedzīvotu visu, ko piedāvās MyStar - peldošs izklaides un iepirkšanās centrs, kas atbilst mūsdienu ceļotāja daudzveidīgajām vajadzībām."

Hamburgas zinātnieki izveidojoši pasažieru kuģa Estonia bojāejas simulatoru un atklājuši, kāpēc kuģis kopā ar 852 pasažieriem 1994. gadā nogrima Baltijas jūrā, ziņo Spiegel.de.

Iemesls traģēdijai ir pārāk lielais kuģa ātrums vētras laikā. Pēc tam, kad, kuģa apkalpe, cenšoties glābt kuģi, strauji mainīja tā peldēšanas virzienu, tas apgāzās un nogrima.

Līdz pat šodienai tika uzskatīts, ka aiz vienas no lielākajām Eiropas jūras traģēdijām stāv kāda krimināla rakstura iemesls. Tika uzskatīts arī, ka kuģis bijis kāda uzbrukuma mērķis.

Ar šādiem maldīgiem uzskatiem Zviedrijas varasiestādes nolīga ekspertus no Hamburgas kuģu modeļu baseina un Hamburgas Tehnoloģiju universitātes, lai tie izveidotu kuģa Estonia nogrimšanas simulāciju.

Zinātnieki arī noskaidrojuši, ka traģēdija sākās nevis 1.14 naktī, kā tika uzskatīts līdz šim, bet gan tieši 1.00 naktī.

Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde ir beigusi darbu pie videi nodarītā kaitējuma un zaudējumu novērtēšanas, kas radušies kuģim Golden Sky (Kipra) 2007.gada 15.janvārī uzskrienot uz sēkļa Baltijas jūras Latvijas teritoriālajos ūdeņos pie Staldzenes Ventspils rajonā.

Kā Db.lv informēja Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktora vietnieks Felikss Klagišs, saskaņā ar kuģa dokumentiem uz kuģa atradās aptuveni 446 tonnas mazuta un 54 tonnas dīzeļdegvielas, kā arī 24 983,37 tonnas kravas minerālmēslojuma - kālija hlorīda.

Kuģim uzskrienot uz sēkļa, radās tā korpusa bojājumi, kuru rezultātā no kuģa jūrā noplūda naftas produkti, kas vēlāk tika izskaloti Baltijas jūras piekrastē.

Lai kuģi noceltu no sēkļa, kuģa īpašnieka uzdevumā darbus veica glābšanas kompānija no Grieķijas Tsavliris Salvage. Darbu rezultātā no kuģa Golden Sky uz citiem kuģiem nogādāšanai krastā tika pārsūknēts aptuveni 1494 tonnas naftas produktu un ūdens maisījuma, prkrauta krava – kālija hlorīds un jūrā izsūknēts ūdens no kravas tilpnēm.

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Igaunijas kuģniecības kompānija AS Tallink Grupp un Rauma Marine Constructions (RMC) noslēgusi līgumu par jauna LNG kuģa būvniecību, informē uzņēmums.

Kuģis kursēs maršrutā Tallina – Helsinki. Līdzīgi kā Tallink Grupas jaunākais kuģis Megastar, arī jaunais Shuttle servisa kuģis būs duālās degvielas kuģis, garumā aptuveni 212 metri ar 2800 pasažieru vietām. Kuģa būvniecība izmaksās aptuveni 250 miljonus eiro. Tas tiks būvēts Raumas kuģu būvētavā Somijā. Plānots, ka kuģis tiks nodots 2022. gada janvārī.

Jaunais Shuttle servisa kuģis ar tonnāžu 50 000 un ātrumu 27 jūras mezgli izmantos LNG degvielu un atbildīs emisiju esošajiem noteikumiem un zināmajām prasībām nākotnē. Salīdzinot ar Tallink Grupas jaunāko kuģi, jaunajam kuģim būs plašāka pasažieru zona ar vairāk sēdvietām un vairāk kajītēm kuģa komandai.

Liepājas ostā turpinās zvejas kuģa Beverīna apkalpes meklēšanas darbi, kurus koordinē Jūras glābšanas un koordinācijas centrs (MRCC). Liepājas ostas Kapteiņdienests seko līdzi glābšanas dienestu darbam. Glābšanas darbus veic Jūras glābšanas un koordinācijas centrs, kas arī organizē un vada glābšanas operāciju, pieņemot nepieciešamos lēmumus un iesaistot nepieciešamos resursus.

Db jau rakstīja, ka 2.decembra vakarā plkst.22:01 pagaidām nezināmu iemeslu dēļ trīs jūdzes no krasta nogrima zvejas kuģis Beverīna, kas ir Baltika tipa zvejas kuģis, un tā garums ir 25.45 m. Uz kuģa atradās 6 cilvēku apkalpe. Kuģis pieder firmai SIA BalticFish. Noraidot medijos izskanējušos pātrmetumus Liepājas ostai par neprofesionalitāti kuģa glābšanā, Liepājas ostas kapteinis Eduards Raits skaidrojis, kaLiepājā ir tikai ostas buksieri, kas strādā ostas teritorijā. Lai strādātu ārpus ostas, turklāt spēcīga vēja apstākļos, ir nepieciešami jaudīgāki jūras buksieri, kādu nav Liepājas ostas rīcībā.

"Tās ir pilnīgas muļķības, ka zvejas kuģis Beverīna ir prasījis atļauju ienākt Liepājas ostā," sacīja E. Raits. Viņs apstiprināja, ka visas sarunas ir ierakstītas un tās pilnībā atspoguļo notikumu gaitu.

Latvijas Jūras administrācijas (JA) Kuģošanas drošības inspekcijas (KDI) inspektori 2006. gadā veikuši ostas valsts kontroli 477 no 1810 Latvijas ostās ienākušajiem ārvalstu kuģiem, Db.lv informēja JA. Pavisam Latvijas ostās ārvalstu kuģi iebraukuši 7266 reizes (lielākā daļa kuģu vairākkārt).

Parīzes memorands, par kura pilntiesīgu dalībvalsti Latvijas kļuva 2005. gadā, nosaka, ka jākontrolē ne mazāk kā 25% no dalībvalsts ostās ienākošajiem ārvalstu kuģiem. Latvijas inspektori pērn pārbaudījuši 26,4% ārvalstu kuģu.

Pārbaužu rezultātā aizturēti 6 ārvalstu kuģi. 16. janvārī Rīgas ostā aizturēts Belizes karoga sauskravas kuģis Rona, kura naftu saturošo ūdeņu filtrēšanas iekārtas nebija darba kārtībā. Kuģis atbrīvots 29. janvārī.

24. aprīlī Rīgā aizturēts Kipras karoga kuģis Pontonikis, uz kuģa nestrādāja avārijas ugunsdzēsības sūknis. Kuģis atbrīvots 27. aprīlī.

27. aprīlī Rīgā aizturēts Antigva Barbudas karoga kuģis Uppland – darba kārtībā nebija naftu saturošo ūdeņu filtrēšanas iekārtas un neapkalpojamo mašīntelpu signalizācija. Pēc atklāto pārkāpumu novēršanas kuģis tajā pašā dienā tika atbrīvots.

Šonakt vētra radījusi bojājumus Igaunijas prāmju operatora Tallink Grupp prāmja Romantika, kas bija ceļā no Stokholmas uz Rīgu, radara antenai un priekšējam iluminatoram, pavēstīja kompānijā.

Tallink pārstāvji informēja, ka šodien apmēram plkst.3.40 prāmim Romantika vērtā nolauzta radara antena, kas lidojumā skāra vienu no kuģa priekšējiem iluminatoriem un salauza to. Prāmis Romantika šobrīd turpina ceļu uz Rīgu.

«Bojātais kuģa iluminators atrodas kuģa priekšgalā Tango bāra telpā uz sestā klāja, un ūdens bojājumi skāra galvenokārt tikai šo telpu. Ūdens pavisam nedaudz skāra arī atsevišķas kajītes uz piektā klāja, un pasažieriem nekavējoties tika nodrošinātas citas kajītes. Ūdens iekļūšana kuģa telpās bija minimāla un nevienā brīdī neradīja nekādu apdraudējumu cilvēku drošībai,» skaidroja kompānijā, piebilstot, ka situācija pilnībā tiek kontrolēta, un vētras bojājumu skartā zona ir nepārtrauktā kuģa komandas stingrā uzraudzībā.

"Tallink Grupp" kuģis "Romantika" devies uz Nauta kuģu būvētavu Gdiņā, Polijā, lai tam veiktu plānotos apkopes un atjaunošanas darbus. Kuģis atradīsies kuģu būvētavā gandrīz divas nedēļas, un maršrutā Rīga - Stokholma atgriezīsies 25. janvārī.

Plānotās apkopes laikā tiks veikti regulārie tehniskās apkopes darbi un tiks atjaunotas vairākas pasažieru telpas, saskaņā ar atjaunoto zīmolu iegūstot pilnīgi jaunu izskatu.

Pasažieru telpās, piemēram, populārais zviedru galda restorāns tiks atjaunots saskaņā ar "Grande Buffet" konceptu, kuģa kafejnīca - "Coffee & Co" konceptu, kuģa krodziņš - saskaņā ar "Seapub" zīmolu. Pārmaiņas būs arī kuģa restorānos "Grill House" un "Russian Cuisine Aleksandra" un disko zālē "Space Disco".

Kuģa "Romantika" tehniskās apkopes un plānotie darbi paredz sagatavošanās darbus augstsprieguma krasta elektrības pieslēgumam. Kuģim tiks veikti tehniskie uzlabojumi, lai vēl vairāk uzlabotu tā energoefektivitāti un samazinātu emisijas. Palielināta efektivitāte un samazinātas emisijas ir visu "Tallink" kuģu prioritāte.

No piektdienas, 27.marta, Sporta manēžā apskatāma pasaulē lielākā ceļojošā izstāde par okeāna leģendu Titāniku. Izstāde Rīgā būs apskatāma trīs mēnešus, informē pasākuma rīkotāji.

Izstādi veido 15 galerijas, kurās apmeklētāji varēs iepazīties gan ar materiāliem par kuģa būvēšanu un vēsturnieku atklātajiem faktiem par tā traģisko bojāeju, gan arī iejusties vairāk nekā 100 gadus senā pagātnē – lielākā daļa galeriju veidotas atbilstoši Titānika interjeram un ļauj izbaudīt tā laika gaisotni, izdzīvot notikumus un uzzināt pasažieru stāstus, stāsta izstādes projekta vadītāja Inga Kadeka.

Katrs apmeklētājs, dodoties aplūkot ekspozīciju, saņems iekāpšanas karti. Vienu tās pusi rotās Titānika rēderejas White Star Line emblēma, bet otrā būs atrodama informācija par kādu no kuģa pasažieriem. Galerijā, kas veltīta kuģa piemiņai, katrs varēs uzzināt sava pasažiera likteni.

Trešdien notika Valsts vides dienesta (VVD) jaunā jūras zvejas kontroles un jūras vides monitoringa kuģa Mare pirmās darba sezonas atklāšanas pasākums, informē VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina.

Kuģa atklāšanas pasākumā VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova uzsvēra: «VVD funkciju nodrošināšanai jūras zvejas kontroles un jūras vides monitoringa veikšanai bija nepieciešama lielāka neatkarība. Kuģa vārds Mare (latīniski jūra) izraudzīts ar nolūku. Tas apzīmē kuģa pamatdarbības vietu un uzliek VVD papildu atbildību paveikt savu darbu godam – nosargāt Baltijas jūras zivju resursus un veikt kvalitatīvu jūras vides monitoringu.»

VVD ģenerāldirektores vietniece, ZKD direktore Evija Šmite skaidroja: «Kuģis paver mums plašas iespējas un garantē ne vien kontroles inspekciju un monitoringa veikšanu Latvijas Republikas jūras ūdeņos daudz plašākā mērogā, bet arī aktīvāku dalību starptautiskajās Eiropas Kopienas zvejas kontrolēs no Polijas krasta dienvidos līdz pat Botnijas līcim ziemeļos, būtiski palielinot kontrolējamās Baltijas jūras teritorijas apmērus un reidu skaitu, kas citos apstākļos nebūtu iespējams. Šogad papildus tiek plānotas a p200 augsta riska un ļoti augsta riska zvejas kuģu kontroles.»

Latvijas Jūras administrācijas (JA) Avāriju izmeklēšanas nodaļas (AIN) speciālisti ir pabeiguši izmeklēšanu par zvejas kuģa Unora nogrimšanu un turpmāk iesaka pievērst uzmanību zvejas kuģu pārslodzei.

Kā informēja JA, jūras negadījuma izmeklēšanas mērķis ir kuģošanas drošības uzlabošana un līdzīgu negadījumu novēršana nākotnē, nevis kriminālās vai materiālās atbildības noteikšana pret negadījumā iesaistītajām pusēm.

Izmeklēšanas laikā ir noskaidrots, ka gan Unoras, gan tai pašai firmai piedarošā, tāda paša tipa kuģa Bonivars pēdējā laikā pirms avārijas nodoto lomu svars ievērojami pārsniedza uz kuģa pieļaujamo zivju kravas svaru. Avāriju veicinošs faktors bija arī kuģim veiktā klāja pārbūve.

Lai novērstu līdzīgu smagu jūras avāriju iespējamību nākotnē, izmeklēšanas ziņojumā ietverti drošības ieteikumi. Kuģa īpašniekiem ieteikts nodrošināt zvejas kuģu ekspluatāciju, nepārkāpjot noteiktos kuģu kravnesības limitus, kā arī jebkurus pasākumus, kas saistīti ar kuģa konstrukciju izmaiņām vai papildus aprīkojumu uz kuģa, saskaņot ar Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekciju.

Igaunijas prāmju operatora Tallink Grupp prāmis Romantika, kas ceļā no Stokholmas naktī vētrā cieta bojājumus, Rīgā ienāks ar 11 stundu kavēšanos - apmēram plkst.22, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Prāmja ierašanās laiks pēc saraksta bija plkst.11.

Naktī aptuveni plkst.3.40 prāmim Romantika vētrā nolauzta radara antena, kas lidojumā skāra vienu no kuģa priekšējiem iluminatoriem un salauza to. Prāmis Romantika patlaban turpina ceļu uz Rīgu.

«Bojātais kuģa iluminators atrodas kuģa priekšgalā Tango bāra telpā uz sestā klāja, un ūdens bojājumi skāra galvenokārt tikai šo telpu. Ūdens pavisam nedaudz skāra arī atsevišķas kajītes uz piektā klāja, un pasažieriem nekavējoties tika nodrošinātas citas kajītes. Ūdens iekļūšanas kuģa telpās bija minimāla un nevienā brīdī neradīja nekādu apdraudējumu cilvēku drošībai,» skaidroja kompānijā, piebilstot, ka situācija pilnībā tiek kontrolēta un vētras bojājumu skartā zona ir nepārtrauktā kuģa komandas stingrā uzraudzībā.

Jauns uzņēmuma Virgin Galactic kosmosa kuģis lidojumiem kosmosā būs gatavs līdz nākamajam gadam, paziņojis Ričarda Brensona kompānijas Virgin Galactic vadītājs Džordžs Vaitsaids.

Paziņojums sekojis pēc pagājušajā nedēļā notikušās kosmosa kuģa katastrofas un satraukumiem par izmantoto tehnoloģiju drošību.

Laikrakstam The Financial Times viņš pastāstīja, ka kosmosa kuģa SpaceShipTwo degvielas sistēma piektdien veiktajā testa lidojumā virs Kalifornijas esot kārtīgi pārbaudīta. Viens no pilotiem katastrofā gāja bojā, bet otrs nopietni ievainots.

Vaitsaids apstiprināja, ka otra Virgin Galactic kosmosa kuģa būve esot pusceļā. Viņš arī norādīja, ka esot optimistiski noskaņots, neraugoties uz tikko sākto katastrofas izmeklēšanu, kas aizņemšot apmēram gadu.

Plānots, ka Tallink kuģu flotes jaunākais dalībnieks Megastar savā pirmajā reisā maršrutā starp Helsinkiem un Tallinu dosies 2017. gada 29. janvārī, informē uzņēmums.

«Neskatoties uz to, ka līdz ar Megastar kursēšanas uzsākšanu Tallink Shuttle standarts ir ievērojami uzlabots, vidējā biļešu cena kopumā paliks nemainīga. Pēdējo 10 gadu laikā šajā konkrētajā maršrutā esam ceļojuši kopā ar 41 miljonu cilvēku, kuru sniegtās vērtīgās atsauksmes un ierosinājumi ir īstenoti un realizējušies uz kuģa Megastar,» sacīja AS Tallink Grupp valdes loceklis Lembits Kitters.

Meyer Turku kuģu būvētava plāno piegādāt M/S Megastar 2017. gada janvāra otrajā pusē, tādejādi kuģis varēs doties savā pirmajā reisā maršrutā Helsinki–Tallina 29. janvārī. Uzņēmums šobrīd tirgos biļetes tikai tādā apjomā, kas atbilst kuģim Superstar, lai gadījumā, ja Megastar tiks piegādāts vēlāk nekā plānots, varētu izvairīties no situācijas, kad ir pārdotas vairāk biļetes nekā pasažieru skaits, ko var uzņemt.