Transports un loģistika

Uzsāks bedrīšu masveida lāpīšanu

, 02.04.2007

Jaunākais izdevums

Ar 1.aprīli valsts autoceļu uzturēšanā notikusi sezonu maiņa no ziemas uz vasaras sezonu. Ir atceltas dežūras ziemas dienesta dežurantiem un VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU), iestājoties tehnoloģijai atbilstošiem laika apstākļiem, uzsāks valsts autoceļu melno segumu bedrīšu masveida remontu, Db.lv informēja LAU.

Sākoties vasaras sezonai autoceļu uzturēšanā, kura ilgs līdz 31.oktobrim, LAU jau tuvākajā laikā, iestājoties tehnoloģijai atbilstošiem laika apstākļiem, uzsāks valsts autoceļu melno segumu bedrīšu masveida remontu. Kā pirmie darbu pasūtītāja LVC plānotā finansējuma ietvaros tiks remontēti ceļi ar "A" uzturēšanas klasi, kuros bedrīšu remonts jāveic līdz 1.jūnijam un ceļi ar "B" uzturēšanas klasi, kuriem bedrīšu remontdarbu veikšanas termiņš ir 15.jūnijs. Tiem seko ceļi ar "C" un "D" uzturēšanas klasi, kuros bedrīšu remonts jāveic līdz 1.jūlijam.

LAU aicina autovadītājus pievērst uzmanību uz ceļa braucamās daļas izvietotajām norādnēm par notiekošajiem ceļu remontdarbiem, savlaicīgi samazināt braukšanas ātrumu un pārkārtoties citā braukšanas joslā, neapdraudot ne sevi, ne citus ceļa satiksmes dalībniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā mainīgos laikapstākļus un pēdējo nedēļu laikā novērotās temperatūras svārstības, šogad atšķirībā no citiem gadiem bedru remonts uz asfalta seguma autoceļiem uzsākts pakāpeniski, nevis vienlaicīgi visā valsts teritorijā.

Bedru masveida remontdarbi uz asfalta seguma autoceļiem visā valsts teritorijā uzsākti šonedēļ, bet daļā teritorijas, kur laikapstākļi to atļāva, bedres jau ir saremontētas. Remontdarbi uz asfalta seguma ceļiem tiek veikti prioritārā secībā. Vispirms bedres tiks remontētas uz galvenajiem un svarīgākajiem reģionālajiem autoceļiem jeb uz tiem autoceļiem, kuriem ir noteikta augstākā – A uzturēšanas klase. Remontdarbi šogad tika uzsākti pakāpeniski, jo to veikšanai ir nepieciešami atbilstoši laika apstākļi, lai bedres labotu ar ierastajām tehnoloģijām. Plānots, ka bedru remontu šogad veiks aptuveni 400 darbinieku jeb 90 remontbrigādes.

Šogad no 1. janvāra līdz 30. aprīlim uz asfaltbetona segumu ceļiem veikta bedrīšu aizpildīšana ar karsto asfaltbetonu – 2 806 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 160 m2, reģionālajiem – 1 520 m2, bet vietējiem – 1 126 m2); bedrīšu aizpildīšana ar šķembām un bitumena emulsiju – 11 276 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 1 641 m2, uz reģionālajiem – 7 850 m2, bet uz vietējiem – 1 785 m2); bedrīšu aizpildīšana ar auksto asfaltbetonu – 11 562 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 1595 m2, uz reģionālajiem – 7385 m2, bet uz vietējiem – 2582 m2). Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, bedru remonts uz A uzturēšanas klases autoceļiem jāveic līdz 1. jūnijam, uz B uzturēšanas klases autoceļiem līdz 15. jūnijam, uz C un D uzturēšanas klases autoceļiem līdz 1. jūlijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem - pašvaldībām, tāpēc Valsts kontrolei nav pārliecības par vismaz 98 pašvaldības tiltu drošību, informē Valsts kontrole.

Latvijā kopumā ir aptuveni 3000 tiltu, no kuriem vairāk nekā trešdaļa ir pašvaldību īpašumā. Lielākā daļa tiltu ir celti pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados un pašvaldību pārziņā un aprūpē ir nonākuši līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Valsts kontrole veica revīziju 11 pašvaldībās, konstatējot, ka šo pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem - pašvaldībām. Rezultātā no šo pašvaldību īpašumā esošajiem 332 tiltiem par vismaz 98 tiltu drošību pārliecības nav.

Lai arī normatīvie akti precīzi nenosaka konkrētas pārvaldības darbības tiltu īpašniekiem, tomēr rīcības algoritmu krietns un rūpīgs saimnieks var rast Latvijas standartā LVS 190-11:2009 "Tilta inspekcija un pārbaude ar slodzi", kā arī VSIA "Latvijas Valsts ceļi" izstrādātajās "Tiltu pārvaldīšanas vadlīnijās" un "Tiltu inspekcijas rokasgrāmatā", skaidro revidenti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu kaišu plosītā valdība nākusi klajā ar kārtējo ideju, kas šķiet kā drudža mocīta vājinieka murgs - palielināt ikgadējo transportlīdzekļa nodevu.

Un ne jau tā piesardzīgi, kā pieklātos inflācijas, darbaspēka un ražošanas izmaksu pieauguma plosītā valstī. Nē, Satiksmes ministrija šajā jautājumā atvēzējas plaši un piesola pat trīskāršot maksājamo ceļu nodokli, piemetot pašlaik maksājamai summai apaļus 100 latus.

Kādēļ šāda summa? Protams, izlemts vēl nekas nav, bet negribētos piedzīvot, ka šādi paziņojumi ir labi aprēķināts izmēģinājuma šāviens no ministrijas puses, lai pēc tam ar lielu pompu, fanfarām skanot, paziņotu, ka labā ministrija ir piepūtusi vaigus un atradusi iespēju palielināt ceļu nodokli TIKAI par 20, 30 vai 50 latiem, kas blakus iepriekš solītajam liktos vien maza bērna šļupsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklējot papildus līdzekļus savu ekonomiku atbalstīšanai, G-20 valstu līderi pauduši nepārprotamu apņemšanos izrēķināties ar zemo nodokļu valstīm, tādējādi nepanesamu padarot dzīvi personām, kas izvairās no nodokļiem, vēsta Forbes.com.

Aizvadītajā nedēļas nogalē nāca klajā ar pārsteidzoši atklātu vēstījumu – turpmāk tiks meklētas iespējas piemērot sankcijas tām valstīm, kas ar savu likumu bāzi sniedz patvērumu personām, kas izvairās no nodokļu maksāšanas. Pie šādām valstīm jau izsenis tiek pieskaitītas Kaimanu Salas un Šveice. Paredzēts, ka pilns šādu valstu saraksts tiks izveidots līdz 2.aprīlim.

Forbes norāda, ka tās ir lieliskas ziņas Francijai un jo īpaši Vācijai, kas jau ilgstoši vajā nodokļu nemaksātājus, kas savu kapitālu veiksmīgi nobēdzinājuši Lihtenšteinā un Šveicē. «Mēs vēlamies apstādināt šīs nodokļu nemaksātājiem labvēlīgās valstis,» teicis Francijas prezidents Nikolā Sarkozi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bedrītes esot salabotas

, 16.04.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laika posmā no 7. līdz 13.aprīlim VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) veicis bedrīšu labošanu 5735 kvadrātmetru platībā un sakopis ceļa nodalījuma joslas 524 kilometru garumā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Aizvadītajā nedēļā visā Latvijā ir noritējis darbs pie melnā asfaltbetona seguma bedrīšu labošanas un ceļu nodalījumu joslu sakopšanas. Kopumā bedrītes salabotas 5735 kvadrātmetru platībā, no tiem valsts centrālajā reģionā - 830 kvadrātmetri, Kurzemes reģionā - 1112 kvadrātmetri, Vidzemes reģionā - 865 kvadrātmetri, bet visvairāk – turpat 3000 kvadrātmetru platībā asfaltbetona segums labots Latgales reģionā.

LAU turpinājis arī jau iepriekš uzsāktos ceļa nodalījuma joslu sakopšanas darbus, jo pirmreizējā A uzturēšanas klases ceļu nodalījumu joslu sakopšana jāpabeidz līdz 1.maijam, ceļiem ar B uzturēšanas klasi līdz 15.maijam, bet C un D klases ceļu nodalījumu joslas jāsakopj līdz 1.jūnijam. Aizvadītajā nedēļā valstī kopumā ceļmalas attīrītas 524 kilometru garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Covid-19 krīze palielinās emigrāciju no Latvijas?

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 01.07.2020

1. attēls. Emigrācija no Latvijas (tūkst. iedzīvotāju)

Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši masveida iedzīvotāju emigrāciju var pamatoti uzskatīt par vienu no svarīgākajām 2009. gada ekonomiskās krīzes ilgtermiņa sekām Latvijā.

2008. - 2012. gadā no valsts izbrauca 160 tūkst. cilvēku – divreiz vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu laikā. Tāpēc arī nav pārsteigums, ka cilvēku atmiņās šī krīze asociējas ar masveida emigrāciju. Vai arī pašreizējā Covid-19 krīze (uzreiz pēc gaisa satiksmes atjaunošanas) radīs masveida emigrāciju tāpat, kā tas bija 2009. gada krīzē? Uzskatu, ka emigrācijas būtiska pieauguma šoreiz nebūs, un šajā rakstā vēlos pamatot savu viedokli.

2019. gadā migrācijas saldo (iebraukušo un izbraukušo cilvēku starpība) bija tuvāka nullei nekā jebkad, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, arī emigrācija (cilvēku aizbraukšana) bija rekordzema (1. attēls).

Emigrantu galamērķis pārsvarā ir Rietumeiropa un Skandināvija, emigrantu plūsmu galvenokārt nosaka bezdarba un ienākumu atšķirība starp Latviju un pārtikušajām Eiropas valstīm. Proti, nekas cits tik ļoti nepalielina cilvēku izbraukšanu no valsts kā augsts bezdarbs un zemi ienākumi. Emigrācijas pieaugumu pēc 2009. gada krīzes galvenokārt noteica tas, ka bezdarbs Latvijā kāpa ievērojami straujāk nekā attīstītākajās Eiropas valstīs (2. attēls), arī ienākumu kritums bijis lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators Latvijas Mobilais telefons (LMT) 31.jūlijā uzsāks iPhone 3GS tirdzniecību Latvijā.

Tas šobrīd ir ātrākais un jaudīgākais iPhone. Plašāka informācija par iPhone 3GS ir pieejama Apple mājas lapā www.apple.com/iphone, Db paskaidroja LMT preses sekretāre Elīna Lidere.

Atkarībā no trijiem pieejamiem iStyle tarifu plāniem, iPhone 3GS 16GB cenas noteiktas 15 Ls, 73 Ls, 131 Ls, bet iPhone 3GS 32GB cenas noteiktas - 79 Ls, 137 Ls, 194 Ls. Jāņem vērā, ka katram pieslēgumam ir atšķirīga fiksētā mēneša maksa, pirmā mēneša maksa jaunam pieslēgumam un noteiktais bezmaksas sarunu, sms, MMS un datu pārraides iekļautais apmērs. Plašāka informācija par cenām un tarifu plāniem pieejama LMT mājas lapā www.lmt.lv/iphone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Estonian Air vasaras sezonā būs aktīva

Jānis Rancāns, 26.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas aviokompānija Estonian Air vasaras sezonā atsāks lidojumus no Rīgas uz Tallinu, kā arī dosies maršrutos uz Vīni, Tbilisi un Venēciju. Lidojumus uz Viļņu atjaunos arī Krievijas Aeroflot, vēsta BBN.

25. martā Igaunijas lidsabiedrība uzsāks lidojumus maršrutā Tallina – Jiveskile Somijā. Uz šo Somijas centrālās daļas pilsētu Estonian Air lidos septiņas reizes nedēļā – vienu reizi darba dienās un divas reizes svētdienā. Tāpat Estonian Air atsāks lidojumus no Rīgas uz Tallinu. Šajā maršrutā kaimiņvalsts lidsabiedrībai būs 17 lidojumi nedēļā.

Estonian Air atjaunos lidojumus arī uz Austrijas galvaspilsētu Vīni, šajā maršrutā lidsabiedrība martā un aprīlī dosies sešas reizes nedēļā, bet maijā lidojumu skaits pieaugs līdz septiņiem.

26. martā Estonian Air uzsāks lidojumus maršrutā Tallina – Joensū un atsāks lidojumus uz Helsinkiem. 2. aprīlī Igaunijas lidsabiedrība uzsāks lidojumus uz Hanoveri, 3. aprīlī uz Kajaani Somijā. Aprīlī Igaunijas lidsabiedrība ieplānojusi uzsākt lidojumus arī uz Gruzijas galvaspilsētu Tbilisi. Maijā Estonian Air uzsāks lidojumus sezonālajā maršrutā no Tallinas uz Nicu, bet jūnijā - uz Venēciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) 26. septembrī uzsāks kompānijas Apple ražotā iPhone 3G tālruņa tirdzniecību Latvijā. Sākot no plkst. 10:00 vairāk kā 50 tirdzniecības vietās visā Latvijā būs pieejams Apple iPhone 3G, ko LMT piedāvā sadarbībā ar TeliaSonera, informē LMT.

iPhone 3G sevī apvieno visas iepriekšējās paaudzes iPhone revolucionārās iezīmes, kā arī papildus 3G tīkla funkcionalitāti. iPhone ir iebūvēts GPS, iekļauts Microsoft Exchange ActiveSync atbalsts un iPhone 2.0 programmatūra, kas ļauj darboties ar jaunajā App Store pieejamām lietojumprogrammām.

"LMT ir gandarīts, ka ir pirmais oficiālais iPhone 3G izplatītājs Latvijā, kas piedāvā saviem klientiem jaunākos mobilos pakalpojumus," saka LMT prezidents Juris Binde. "Vairāk nekā 5 000 cilvēku jau apliecinājuši savu interesi par iPhone, reģistrējoties LMT mājas lapā uz jaunumu saņemšanu par šo tālruni. Esam pārliecināti, ka piedāvājot iPhone 3G klientiem visā Latvijā, turpināsim nostiprināt savas jaunievedumu un mobilā tirgus līdera pozīcijas."

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kijevieši masveidā pamet centru, vāc pārtiku, degvielu un izņem naudu no bankomātiem

LETA--KORRESPONDENT, 20.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kijevieši ceturtdien masveidā sākuši pamest pilsētas centru un Dņepras labā krasta rajonus, vēsta ziņu aģentūra Interfax Ukraina.

Kustība uz ceļiem, kas ved uz kreiso krastu, ir apgrūtināta. Kijevas metro ir slēgts jau trešo dienu. Savukārt virszemes sabiedriskais transports kursē reti.

Centra kvartāli, kuros notiek sadursmes, kļūst arvien tukšāki. Cilvēki, kas no darba atbrīvoti ātrāk, masveidā pamet centru un labā krasta rajonus. Darba devēji ne tikai centrā, bet arī nomalēs ļāvuši darbu pamest saviem darbiniekiem.

Pēdējo dienu laikā notikušās nekārtības izraisījušas ažiotāžu. Cilvēki Kijevā un tās apgabalā masveidā cenšas nodrošināties ar produktiem un degvielu, izņem no bankomātiem naudu.

Benzīntankos pie galvenajām trasēm izveidojušās garas rindas. Veikalos masveidā tiek pirkti putraimi, saulespuķu eļļa, cukurs, makaroni, maize.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Budžets ar 4 milj. Ls deficītu, nomas maksu parādi, tiesvedības, kurām gals nav redzams,- tā ir tikai daļa no bijušajām un esošajām Jūrmalas pašvaldības problēmām. Par aktuālo Jūrmalas domē pēc 100 dienām amatā intervijā Db stāsta Jūrmalas mērs Ģirts Trencis.

Manuprāt, galvenais ir tas, ka vairums domes deputātu spēja strādāt vienoti, kopīgi gan izskatot, gan pieņemot ļoti būtiskus lēmumus. Kopīgā darbā arī spējām sabalansēt 2008.gada pašvaldības budžetu. Gadu pabeidzām ar piecu miljonu latu lielu pārpalikumu, kaut arī vēl 2008.gada septembrī budžetā bija četru miljonu latu liels deficīts. Šī piecu miljonu rezerve mums ļaus 2009.gadā izdzīvot.

Neparakstīju 35 līgumus, ko iepriekšējais mērs Munkevics bija sagatavojis. Vairums no šiem līgumiem bija par 9999 latiem un vairāk, bez pārredzamas iepirkumu procedūras. Kopējā visu līgumu summa ar PVN pārsniedza 930 tūkstošus latu. Šo summu 2009.gada budžetā varēsim izmantot sociālo pabalstu izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Nodarbinātības dienests šogad saņēmis 52 paziņojumus par masveida darbinieku atlaišanu uzņēmumos, kopumā plānojot, ka darbu varētu zaudēt vairāk nekā 4400 cilvēku, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā pērn, kad masveida atlaišanas procesā bez darba palika 2300 cilvēku.

Dienestā norādīja, ka darbinieku atlaišanu veicina saspringtā ģeopolitiskā situācija pasaulē un enerģētikas krīze.

Lietuvas Nodarbinātības dienesta direktora vietnieks Gītis Darulis atzina, ka paziņojumu par masveida atlaišanu skaits varētu vēl vairāk pieaugt, ja enerģētikas krīzes dēļ ekonomiskā situācija neuzlabosies.

"Darba tirgus pašlaik atrodas paradoksālā situācijā. Augustā pieprasījums pēc darbaspēka pieauga par gandrīz 30%, piedāvājot 36 000 vakanču. Vienlaikus ir vairāk atlaišanu darbinieku skaita samazināšanas dēļ," viņš klāstīja.

Kā norādīja dienesta pārstāvis, visvairāk masveida atlaišanas plānotas ražošanas, transporta un noliktavu sektora uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknē izplatījušās baumas, ka 2009. gada 1. janvārī tiks aizliegta tradicionālo kvēldiega spuldzīšu tirdzniecība, aizstājot tās ar dārgajām enerģiju taupošām spuldzēm. Rezultātā Rēzeknes iedzīvotāji pilsētā izpirkuši parastās spuldzītes, raksta laikraksts Bizness&Baltija.

No šā gada septembra ES būs aizliegts tirgot 100 vatu kvēldiega spuldzes, bet vājākas kvēlspuldzes pamazām tiks izņemtas no apgrozības nākamajos gados.

Atgādinām, ka baumu dēļ pirms pāris gadiem Latvijā masveidā tika izpirkta sāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par 2. pensiju līmeņa iemaksu samazināšanu lems steigā

Madara Fridrihsone, Db, 02.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz ekspertu un Starptautiskā Valūtas fonda skeptisko attieksmi, Saeima par 2. pensiju līmeņa iemaksu likmes būtisku samazināšanu lems steidzamības kārtā.

Šodien Valsts fondēto pensiju likuma grozījumi, kas paredz jau no 1. maija samazināt 2. pensiju līmeņa iemaksu likmi no 8 % līdz 2 %, guva konceptuālu parlamenta atbalstu. Turklāt Saeima nolēma minēto likumprojektu skatīt steidzamības kārtībā, tas ir, divos lasījumos.

Jau vairākkārt vēstīts, ka Labklājības ministrijā tapušais likumprojekts paredz jau šogad samazināt iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā līdz 2 %. Nākamgad tās plānots palielināt līdz 4 %, bet vēlāk – līdz 6 %.

Tādējādi pat pēc 2. pensiju līmeņa iemaksu likmes palielināšanas tā būtu zemāka nekā likums paredz patlaban – saskaņā ar spēkā esošo likumu, 2. pensiju līmeņa iemaksām bija jāsasniedz 10 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzās Rīgas bedrainajās ielās pagaidām notiks vien bedru lāpīšanu, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Jakrins atkārtoti pauda nostāju, ka bedrainās ielas veidojušās «vēsturiski», proti, ir vairākas ielas, piemēram, Čaka un Krasta ielas un Zemitāna tilts, kur jau pirms vairākiem gadiem vajadzēja veikt remontdarbus, taču līdzekļu trūkuma dēļ tas nav izdarīts. Ielu uzturēšanas jomā Rīgā ir bijis pastāvīgs līdzekļu trūkums, līdz ar ko sekas ar katru ziemu jūtam arvien vairāk, piebilda ierēdnis.

Taujāts, kāpēc šiem mērķiem novirzīts nepietiekams līdzekļu apjoms, Jakrins īsti neatbildēja, bet iemesli projektu ieilgšanai esot dažādi, piemēram, Čaka ielā pašvaldība ilgi centusies vienoties ar komunikāciju turētājiem par to izvietošanu vienā tunelī, taču tas nav izdevies un projekts ieildzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu regulāru ielu lāpīšanu, mainot vai labojot apakšzemes inženierkomunikācijas, Rīgas dome plānoja panākt to pārvietošanu vienotā šahtā. Bija iecerēts, ka Čaka iela varētu būt pirmā, kurā, īstenojot pilotprojektu, tiktu izbūvēts betona tunelis, kurā visas komunikācijas atrastos līdzās. Tomēr šis pilotprojekts ir izgāzies. Tā konferencē Nekustamais īpašums un būvniecība Baltijā 2018, atzina Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītāja pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Viņš norāda, ka plāns izgāzies, jo neviens no komunikāciju turētājiem nebija gatavs investēt šāda tuneļa izveidē. Savukārt, pašvaldībai pašai to būvēt būtu pārāk dārgi. Līdz ar to šī ideja ir atmesta. E. Jakrins arī piebilst, ka remontdarbus Čaka ielā plānots uzsākt 2019. gadā. Tās profils netiks mainīts un Čaka iela tiks atjaunota tādā pat stilā kā citas ielas, proti, atjaunots asfalta segums uz braucamās daļas, bet ietve veidota no bruģa.

Iepriekš E. Jakrins DB norādīja, ka šobrīd komunikācijas, sākot ar optiskajiem kabeļiem un beidzot ar televīzijas, ūdens, siltuma un gāzes vadiem iet katra pa savu mazāku vai lielāku gaitenīti, un katram komunikāciju turētājam ir piekļuve savam īpašumam, lai remontētu, regulētu utt. Pārliekot uz vienu tuneli, tām tiktu nodrošināta vieglāka piekļuve, nebūtu neskaitāmu komunikācijas aku vāku un nebūtu tik daudzās vietās jāuzlauž asfalts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada otro pusi satiksmes drošības pārraugi autovadītājiem sola īpaši bargu — uz ceļiem parādīsies 100 fotoradaru, bet tos, kuri brauks dzērumā, iespējams, sodīs pat ar 5 000 latu lieliem sodiem. Tajā pašā laikā Iekšlietu ministrija (IeM), plānojot savu nākamā gada budžetu, cer aizlāpīt caurumus ar lielākiem ieņēmumiem no ceļu policistu sodiem, raksta Diena.

Satiksmes drošības uzraugi gan kategoriski noraida, ka minētie pasākumi saistīti ar IeM budžeta caurumu lāpīšanu.

Ideju par 10 reizes bargāku sodu dzērājšoferiem pirms nedēļas Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē izteica satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Pašlaik bargākais sods par sēšanos pie stūres alkohola reibumā nepārsniedz 500 latu. "Apmēram 5% smago ceļu satiksmes negadījumu notiek dzērājšoferu dēļ. Domāju, ka sodus vajag vēl agresīvākus. Pietiek auklēties! Esam jau vairāk nekā desmit gadu mēģinājuši viņus audzināt. Vairs nevar pieļaut, ka apkārt braukā potenciālie slepkavas," sacījis ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nodokļu režīms mainīsies – droši vien tie augs

Jānis Šķupelis, Māris Ķirsons, 22.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules vadošie politikas noteicēji pagaidām vēl atrodas ekonomikas balstīšanas stadijā, un sagaidāms, ka tas tā būs vēl kādu laiku. Pamata pieņēmums ir, ka riski no pāragras ekonomikas apkures atslēgšanas ir krietni lielāki un noteikti arī daudz tuvāki nekā riski no tā, ka šāda kurināšana tiek turpināta pārāk ilgi

Kādā brīdī gan aktīvā kara posmam ar pandēmiju pie nāks gals. Attiecīgi valdībām tad būs jāsāk lauzīt galva par savu uzblīdušo budžeta deficītu caurumu lāpīšanu. Šajā ziņā ideālais variants, protams, būtu, ja varētu ātri un viegli palielināt budžeta ieņēmumus. Realitāte gan pārsvarā parasti mēdz būt tāda, ka budžeta sabalansēšana – turklāt uz ļoti lielu un ar vien augošu saistību fona – notiek uz kādu jaunu nodokļu vai to palielināšanas rēķina. Līdz ar to pēcpandēmijas laikmetu, ja nenotiks brīnumi, daudzviet pasaulē, visticamāk, iezīmēs nodokļu palielināšanas vētra. Atsevišķās vietās valdības jau sākušas iesildīt savas sabiedrības, ka plašs nodokļu kāpums būs neizbēgams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jāveic strukturālas reformas, lai panāktu, ka pēc pāris gadiem,t.i.,2011.gadā, mūsu valsts budžeta deficīts nepārsniegtu 3% no iekšzemeskopprodukta (IKP), kas savukārt nozīmētu, ka jau ar 2012. gadu mēs varētu pretendēt uz iestāju eiro zonā.

Reformas, protams, ir laba lieta, un šaubu nav, ka Latvija pēc tām jau zināmu laiku ir izsalkusi. Turklāt jāatzīst, ka sen neviena reforma — šī vārda patiesākajā būtībā — šeit nav bijusi — mūsu iepriekšējais valdības vadītājs Ivars Godmanis, būdams labs matemātiķis, perfekti mācēja lineāri samazināt tēriņus visiem (izņemot ministru algas), taču jēdzienam «reforma» viņš savas pēdējās valdības laikā pat tuvumā nav stāvējis. Lai gan par to tika runāts daudz un vārds «reforma» aizejošās valdības leksikā bija gana iecienīts.

Domājams, neviens īpaši neapstrīdēs to, ka pēc iespējas ātrāka pāreja no latiem uz eiro Latvijai būtu optimāls risinājums. Nu kaut vai tāpēc, lai pieliktu punktu ārprātīgajām spekulācijām par tēmu «lata devalvācija».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliktā ceļa tehniskā stāvokļa dēļ uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Arodiem līdz Daugavpils apvedceļam (A14), ieviests ātruma ierobežojums 70 kilometri stundā, kas papildināts ar ceļazīmi "Nelīdzens ceļš", informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārstāvji.

Daugavpils šosejas posms, kurā noteikts ātruma ierobežojums, ir pirms Daugavpils - no 212,52. līdz 224,86.kilometram.

Jau ziņots, februāra sākumā ātruma ierobežojums 70 kilometri stundā šāda paša iemesla dēļ tika noteikts arī uz Daugavpils apvedceļa - šosejas A6 posmā no 232,2. līdz 238,5.kilometram jeb no Križu dzelzceļa pārvada līdz pagriezienam uz Krāslavu un šosejas A14 posmā no 8,30. līdz 15,57.kilometram jeb no Sventes līdz Daugavpils šosejai.

Visi minētie posmi ir sliktā tehniskā stāvoklī, un mainīgu laikapstākļu un gaisa temperatūras svārstību ietekmē tajos pastiprināti veidojas bedres.

Šogad šiem posmiem tiks uzsākta projektēšana, paredzot pilnu segas pārbūvi. Būvdarbi tur varētu sākties 2024.-2025.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā lidostā Rīga svētdien, 27.martā stāsies spēkā vasaras lidojumu saraksts. Plānots, ka lidostā darbu sāks trīs jaunas aviokompānijas, savukārt nacionālā aviosabiedrība airBaltic atklās jaunus galamērķus, kā arī atjaunos vairākus lidojumu virzienus, kas ziemas sezonā netika izpildīti, informē lidostā.

Vasaras sezonā no Rīgas lidojumus uzsāks vairākas jaunas aviokompānijas: aviosabiedrība Yanair lidojumus no Kijevas uz starptautisko lidostu Rīga uzsāks 20.maijā, veicot 7 reisus nedēļā. Spānijas aviokompānija Vueling (Barselona - Rīga - Barselona) pirmo reisu uz Rīgu veiks 25.jūnijā un Grieķijas aviosabiedrība Aegean Airlines (Atēnas - Rīga - Atēnas) - 26.jūnijā, nodrošinot lidojumus reizi nedēļā.

Nacionālā aviosabiedrība airBaltic 28.maijā uzsāks lidojumus uz Islandes galvaspilsētas Reikjavikas lidostu, bet sadarbībā ar tūroperatoru Tez Tour no 5.jūnija tiks veikti reisi uz Itālijas kūrortpilsētu Rimini.

Savukārt zemo cenu kompānija Wizz Air no 20.jūnija plāno uzsākt lidojumu no Rīgas uz Telavivu, izpildot divus reisus nedēļā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) izsludinātajam taromātu iepirkuma konkursam, tiesības nodrošināt automatizēto depozīta iepakojuma pieņemšanu Latvijā ieguvis Norvēģijas uzņēmums “Tomra Systems ASA” (Tomra), kas ir iepakojuma savākšanas un šķirošanas iekārtu ražotājs ar teju 50 gadu pieredzi nozarē.

Pēc līguma noslēgšanas un konkrētu taromātu modeļu izvietojuma un vietu precizēšanas, sāksies iekārtu ražošanas process, lai jau septembrī uzsāktu pirmās iekārtu piegādes uz iepakojuma pieņemšanas vietām. Plānots, ka depozīta sistēma darbību Latvijā uzsāks 2022. gada 1. februārī.

Uzņēmuma Tomra iesniegtais piedāvājums tika atzīts kā tehniski modernākais, uzticamākais un pārdomātākais piedāvājums ar zemāko piedāvāto cenu. Sadarbībai tika izvēlēts taromātu nomas modelis, kurā visu infrastruktūras izvietošanu un IT sistēmas izveidi, kā arī iekārtu apkalpošanu darbības laikā nodrošina Tomra, saņemot atlīdzību par katru automatizēti pieņemto iepakojumu brīdī, kad sistēma uzsāks darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Majoru stacijā modernizēs dzelzceļa platformas

Žanete Hāka, 31.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dzelzceļš (LDz) septembrī uzsāks būvdarbus Majoru stacijā, turpinot dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektu Jūrmalas līnijā, informē LDz.

Lai nodrošinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu no vilciena būvdarbu laikā, Majoru stacijā pasažieru iekāpšana-izkāpšana abos virzienos notiks no salu platformas.

Virzienā uz Rīgu tiks izbūvēta stiklašķiedras kompozītmateriāla platforma, kas ir vieglāka nekā dzelzsbetona konstrukcijas un piemērotāka krastmalas gruntij. Vienlaicīgi būvdarbi notiks arī Majoru stacijas ēkā. Stacijas ēku pārbūves darbus uzsāks arī Asaros, Lielupē un Babītē. Ēkām, kurām ir kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss, darbi ir saskaņoti ar Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un Jūrmalas būvvaldē.

LDz aicina iedzīvotājus un pasažierus izturēties ar izpratni pret iespējamām ar būvniecības darbiem saistītām neērtībām un uzturēties tikai vietās, kur tas ir atļauts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Atkārtoti izsludina konkursu Būvniecības valsts kontroles biroja direktora amatam

Žanete Hāka, 01.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija izsludinājusi atkārtotu konkursu uz Būvniecības valsts kontroles biroja direktora amatu.

Paziņojums par konkursa izsludināšanu Latvijas Vēstnesī publicēts šodien, 1. decembrī. Pretendenti biroja direktora amatam var pieteikties Ekonomikas ministrijā līdz šā gada 15. decembrim, informē EM.

Būvniecības valsts kontroles biroja direktora galvenie amata pienākumi saistīti ar Būvniecības likumā Būvniecības valsts kontroles birojam noteikto kompetenču īstenošanu.

No pretendenta tiek prasīta otrā līmeņa augstākā izglītība arhitektūras, būvniecības, vai saistītā inženierzinātnes jomā, vadības zinībās, uzņēmējdarbībā vai tiesību zinātnēs, pieredze vadošā amatā ne mazāk par 3 gadiem pēc augstākās izglītības iegūšanas norādītajās jomās (praktiskā pieredze būvniecības, arhitektūras vai saistītās inženierzinātņu jomās tiks uzskatīta par priekšrocību), labas analītiskās spējas, nevainojama reputācija un citas prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ventspils Augstskolā mācīsies 805 studenti

Vēsma Lēvalde, Db, 29.08.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2008.gada septembrī, Ventspils Augstskolas (VeA) studentu pulkam pievienojoties 298 pirmkursniekiem, kopā augstskolā jauno studiju gadu uzsāks 805 jaunieši, pārņemot zināšanas un prasmes no apmēram 80 augstskolā nodarbinātajiem pasniedzējiem, vēstī VeA.

Dokumentu pieņemšanas laikā aizvadītajā vasarā saņemti 503 pieteikumi. Vislielākais reflektantu pieteikumu skaits uz vienu budžeta studiju vietu šogad bija tulkošanas (angļu-latviešu-vācu/krievu valoda) bakalaura studiju programmā, kam sekoja vadībzinātnes bakalaura studiju programma, kurā tika reģistrēts vislielākais pieteikumu skaits – 145. Jaunajā studiju gadā Ventspils Augstskolā 87% topošo speciālistu mācīsies par valsts budžeta līdzekļiem.

Šogad studijas uzsāks arī pirmie 28 studenti jaunizveidotajā elektronikas bakalaura studiju programmā. Jāpiebilst, ka šī ir pirmā inženierzinātņu studiju programma, kas pilnībā tiek realizēta Kurzemē. Sekmīgai studiju uzsākšanai tajā šī gada jūnijā ekspluatācijā tika nodotas laboratoriju un mācību telpas rekonstruētajā augstskolas Austrumu korpusā.

Komentāri

Pievienot komentāru