AS "Valmieras stikla šķiedra" ASV meitasuzņēmuma "P-D Valmiera Glass USA Corp." ražotne par 17,5 miljoniem ASV dolāru pārdota uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.", teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums pabeigts otrdien, 2.jūnijā.

Jau ziņots, ka šā gada 3.martā, ASV meitasuzņēmums parakstīja aktīvu pārdošanas līgumu ar uzņēmumu "Saint-Gobain Adfors America, Inc." par būtībā visu pirmās un otrās fāzes aktīvu pārdošanu. Kopējā pirkuma summa ir 17 500 000 ASV dolāru plus papildu atlīdzība saskaņā ar aktīvu pārdošanas līgumu.

ASV meitasuzņēmums no otras līgumslēdzēja puses saņēma maksājumu pilnā apmērā 2.jūnijā, un tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Ja nenotiks brīnums, tad a/s Liepājas metalurgs administrators 4. novembrī iesniegs tiesā pieteikumu par tiesiskā aizsardzības plāna izbeigšanu, kam sekos maksātnespēja.

Tādu nākotnes scenāriju iezīmē a/s Liepājas metalurgs (LM) tiesiskās aizsardzības plānu (TAP) uzraugošais administrators Haralds Velmers. Tieši tādu pašu LM likteni intervijā DB (16.10.2013.) prognozēja viens no LM lielākajiem akcionāriem Kirovs Lipmans, kurš ir «kara stāvoklī» ar abiem pārējiem lielākajiem akcionātiem Sergeju Zaharjinu un Iļju Segalu.

Ir plāns B

LM TAP uzraugs atzīst, ka viņam jau ir gatavs plāns B, kas sāks darboties līdz ar LM maksātnespējas atzīšanu. «Pārņemšu visu uzņēmumu savā pārziņā un runāšu ar potenciālajiem investoriem, darbiniekiem un kreditoriem un normatīvos paredzēto divu mēnešu laikā būs ar kreditoriem saskaņots LM tālākās rīcības plāns,» skaidro H. Velmers. Viņš atzīst, ka tieši potenciālo investoru jautājums būs centrālais, jo bez tā LM nav iespējas reanimēt. «Cik zinu, interesi, kaut arī bez jebkādas tālākās rīcības, ir izrādījuši potenciālie investori gan no austrumiem, gan rietumiem, ir arī tādi, kurus uzrunājis kreditoru kluba konsultants Prudentia Advisers,» tā uz jautājumu par iespējamo investoru interesi atbild H. Velmers. Viņš norāda, ka ne TAP, ne pasludinātā maksātnespējas situācijā nodrošinātajiem kreditoriem nav tiesību izmantot savas komercķīlas tiesības un LM atstāt kā tukšu juridisku čaulu. «To varēja darīt martā, aprīlī, kad uzņēmumam vēl nebija pieteikts TAP, un vēl jo vairāk pēc 10. septembra, kad tas tika apstiprināts tiesā,» tā uz jautājumu, kad nodrošinātie kreditori (Latvijas valsts) varēja paziņojot par komercķīlas izmantošanas tiesībām, Komercķīlu reģistrā izņemt šo mantu no LM un ar to darīt visu, ko vēlas, atbild H. Velmers. Viņš gan atzīst, ka uzņēmuma rīcībā naudas, par ko finansēt maksātnespējas procesu, nav, tāpēc par šiem jautājumiem būs jārunā ar kreditoriem.

Ēdināšanas nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums 2017.gadā sasniedzis jau 478,47 milj. eiro, pētījumā par ēdināšanas uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā secinājis Lursoft.

Ēdināšanas nozare pēdējā laikā nonākusi krustugunīs, sākot ar policijas kratīšanām restorānu tīklā Vairāk saules, beidzot ar Latvijas Restorānu biedrības pausto, ka Latvijas restorāniem izkļūt no pelēkās zonas liedz nesamērīgi augstais nodokļu slogs, tāpēc godīga restorānu biznesa pastāvēšana ir nopietni apdraudēta. Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pat paudis presē viedokli, ka pilnībā veicot visu nodokļu un ar restorānu uzturēšanu saistīto izdevumu samaksu, nozares uzņēmumi cieš milzīgus zaudējumus un nopietni apsver sava biznesa slēgšanu vai pārcelšanu uz citu valsti.

To, vai ēdināšanas nozares uzņēmumi patiesi strādā ar zaudējumiem un kāds ir to nodokļu pienesums, pētījumā centies noskaidrot Lursoft, apkopojot datus par nozares uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā.

Ilgstošās problēmas ASV ražotnē piespiedušas Latvijas rūpniecības milzi AS Valmieras stikla šķiedra lūgt uzsākt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP). Līdz šim TAP veiksmes stāstu Latvijā bijis pārāk maz, lai teiktu, ka tas ir efektīvs uzņēmumu glābšanas līdzeklis, taču kompānija cer pierādīt pretējo.

Izšķiroties par šādu soli, uzņēmums vēlas netraucēti divu mēnešu laikā izstrādāt turpmākās rīcības plānu par savu resursu reorganizāciju un darbības pārkārtošanu, vienlaikus turpinot attīstību un ievērojot visu iesaistīto pušu intereses. Pieteikums TAP ierosināšanai Vidzemes rajona tiesā Valmierā iesniegts 17. jūnijā.

AS Valmieras stikla šķiedra valdes priekšsēdētājs Stefans Jūgels uzsver, ka situācija nav saistīta ar uzņēmuma ražotnēm Latvijā un Lielbritānijā – tās turpina strādāt kā ierasts. Taču pozitīvā naudas plūsma nav ļāvusi kompensēt ASV ražotnes zaudējumus. Līdz ar to problēmas rada apstākļi, kādi izveidojušies ar atsevišķo kreditoru prasībām ASV.

Ko darīt uzņēmējam (uzņēmuma valdei), ja biznesa finanšu problēmas pirmajā brīdī šķiet nepārvaramas? Meklēt iespēju pieteikties valsts atbalsta pasākumiem vai sākt domāt par maksātnespēju?

Iespējams, labākais risinājums ir fundamentāli pārskatīt visu biznesu, bet parādu sloga līdzsvarošanai izmantot tiesiskās aizsardzības procesu (TAP).

Atcerēsimies, Maksātnespējas likums nosaka uzņēmuma valdei absolūtu pienākumu iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja ir iestājusies kāda no likumā definētajām maksātnespējas pazīmēm. Vienīgais izņēmums - ja ir panākta vienošanās ar kreditoriem par TAP. Savukārt tiesiskās aizsardzības procesu var uzsākt jau tad, kad situācija vēl nav kļuvusi pavisam ļauna. Patlaban daudziem uzņēmumiem ir būtiski kritušies pasūtījumi, iespējams, sāk kavēties ienākošie maksājumi. Ja to vēl papildina pārbaudīta informācija par pamatīgām klientu vai piegādātāju problēmām, tad ir vērts padomāt par TAP ierosināšanu. Šāds lēmums ir ļoti svarīgs, ja uzņēmums vēlas turpināt darbu arī nākotnē.

Iespējamība izdoties tiesiskās aizsardzības procesam ir tikai gadījumā, ja parādnieka glābšanā ir iesaistīti lielākie kreditori un starp pusēm valda savstarpēja uzticība, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ik pa laikam izskan informācija, ka kādam lielākam vai mazākam Latvijā zināmam uzņēmumam ir ierosināts tiesiskās aizsardzības process (TAP), tomēr informācijas par gadījumiem, kad šis process ir veiksmīgi noslēdzies un uzņēmums ir pārvarējis grūtības, ir gaužām maz. Arī Tieslietu ministrija norāda, ka TAP instruments tiek izmantots gaužām maz un bez pozitīva iznākuma lielākajā daļā gadījumu. Jāatgādina, ka tik tikko ir ierosināts TAP kosmētikas ražotājam a/s Dzintars, kuru lielā mērā «iegāzusi» koncentrēšanās faktiski uz vienu tirgu. Savukārt septembra vidū tiesa ierosināja TAP RBSSKALS grupas būvniecības uzņēmumam RBSSKALS Būvvadība. Uzņēmums norāda, ka plāno tiesiskās aizsardzības procesa laikā reorganizēt kompānijas darbību un pārvarēt krīzi būvniecības nozarē Latvijā.

AS Valmieras stikla šķiedra (VSŠ) vēlas pagarināt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādes un saskaņošanas termiņu par vienu mēnesi - līdz 2019.gada 18.septembrim, teikts kompānijas paziņojumā biržai Nasdaq Riga.

2019. gada 18. jūnijā Vidzemes rajona tiesa termiņu TAP pasākumu plāna izstrādāšanai un saskaņošanai noteica līdz 2019. gada 19. augustam.

Uzņēmums norāda, ka ir piesaistījis finanšu un juridiskos speciālistus un rūpīgi izstrādā TAP plāna projektu, ņemot vērā tiesas noteikto termiņu TAP plāna izstrādei un saskaņošanai.

VSŠ arī atgādina, ka ir liels liels ražošanas uzņēmums ar produkcijas eksporta tirgu visā pasaulē un produkcija tika saražota divos kontinentos un trīs pasaules valstīs: Latvijā, Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Saražotā produkcija līdz klientiem nonāk ar komplicētu piegādātāju un saražotās produkcijas izplatītāju tīkla starpniecību, tādēļ pilns saražotās produkcijas norēķinu cikls var ilgt vairākus mēnešus.

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» un Portugāles nacionālā aviokompānija «TAP Air Portugal» noslēgušas vienošanos par sadarbības lidojumiem. Šī sadarbība nodrošinās «airBaltic» pasažieriem iespēju ceļot «TAP Air Portugal» maršrutu tīklā, tostarp uz Brazīliju, Portugāli un Āfriku. Savukārt «TAP Air Portugal» pasažieriem šis līgums nodrošinās savienojamību ar Baltijas valstīm, Skandināviju un Austrumeiropu.

«Mūsu jaunākā sadarbība ar «airBaltic» nodrošinās «TAP Air Portugal» klientiem tādas priekšrocības kā jaunus tiešos lidojumus uz Latviju un savienojošos pakalpojumus ar Baltijas valstīm, tādējādi sniedzot ceļošanas iespējas uz Ziemeļeiropu,» skaidro Antonoaldo Nevess (Antonoaldo Neves), «TAP Air Portugal» izpilddirektors..

«TAP Air Portugal» izmantos savu lidojuma kodu «TAP» tiešajos lidojumos starp Rīgu un Lisabonu, ko veiks «airBaltic», kā arī, izmantojot kopīgus savienojumus starp «TAP Air Portugal» tīklu un Rīgu. «TAP Air Portugal» nodrošina lidojumus uz 83 galamērķiem 35 pasaules valstīs. «TAP» galvenā bāze Lisabonā ir Eiropas tranzītmezgls uz Āfriku un Dienvidameriku, kur «TAP» ir starptautiski vadoša lidsabiedrība lidojumiem uz Brazīliju, kā arī Ziemeļameriku un Centrālameriku. Savukārt «airBaltic» nodrošina lidojumus uz vairāk nekā 70 galamērķiem no Rīgas, Tallinas un Viļņas.

Finanšu grūtībās nonākušās a/s Liepājas metalurga tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) administratoram Haraldam Velmeram ļaujot izpārdodot uzņēmuma aktīvus, tikai pietuvinās nelabvēlīgākais scenārijs - uzņēmuma maksātnespēja, uzskata uzņēmuma akcionāra Kirova Lipmana pilnvarotais pārstāvis Mārtiņš Krieķis.

«Ir neizprotami, ka TAP plāna realizācijai ir izvirzīts administrators, kurš tieši vēlas, lai nevis tiktu novērsta valstiski svarīga uzņēmuma maksātnespēja un atjaunota tā darbība, kā arī darbavietas, bet gan - lai notiktu ļaunākais variants, jo tas esot personīgi izdevīgi,» norāda M. Krieķis.

Viņš uzskata, ka pirmās pazīmes par Velmera personīga izdevīguma izvirzīšanu kā prioritāti TAP procesā ir Liepājas metalurgam piederošā uzņēmuma Sātiņi Energo LM pārdotās kapitāla daļas.

«Runa taču ir par vairākiem simtiem darba vietu atjaunošanu un miljoniem latu iemaksu valsts budžetā, ja izdotos atjaunot Liepājas metalurga darbību, tomēr, lai tas notiktu, esošajiem akcionāriem Sergejam Zaharjinam un Iļjam Segalam, kā arī administratoram Velmeram ir jāizbeidz rīkoties savtīgi,» uzsver M. Krieķis.

Ikdienā bieži sastopamies ar dažāda veida reklāmām. Reklāmas industrijas radošajiem prātiem, cenšoties dažādos veidos piesaistīt mērķauditorijas uzmanību un pārspēt asprātībā vienam otru, nereti rodas pārdomas un neizpratne – kurš tad īsti atbild par reklāmas saturu un formu, un kas nosaka to, cik daudz un ko var teikt vai rādīt, reklamējot savu produktu vai pakalpojumu.

Par reklāmas regulējumu ir runāts ļoti daudz, bet uzņēmējiem, piedāvājot tirgū arvien jaunas preces, pakalpojumus, kā arī izmantojot jaunus pārdošanas veicināšanas kanālus, bieži vien grūti orientēties, kā tas konkrētajā situācijā ir interpretējams un piemērojams. Arī tiesu prakse, kas varētu kalpot par orientieri tam, kā rīkoties gadījumos, kas nav tipiski, vēl tikai veidojas. Lai nu kā, Latvijā ir vairāki reklāmu regulējoši normatīvie akti, kuri nosaka to, kas ir vai nav pieņemams likumiskā izpratnē.

Saskaņā ar Reklāmas likuma 1. pantā minēto reklāmas definīciju “reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums, vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem”.

Finanšu grūtībās nonākušās AS Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) administrators Haralds Velmers sācis gatavot pieteikumu tiesai Liepājas metalurga atzīšanai par maksātnespējīgu, apstiprina Velmers.

«Šodien akcionāru sapulcē paredzētā uzņēmuma pamatkapitāla palielināšana 100 miljonu latu apmērā nerisināja Liepājas metalurga problēmu jau esošajā faktiskās maksātnespējas situācijā, kad nauda bija nepieciešama te un tagad. Tomēr akcionāru lēmums pamatkapitālu nepalielināt faktiski liedz nenodrošinātajiem kreditoriem TAP plānā un likumā noteiktajā termiņā izmantot savas tiesības parakstīties uz uzņēmuma akcijām plānā paredzētā dzēstā prasījuma apmērā,» skaidroja Velmers.

Viņš piebilda, ka pie šādiem apstākļiem ir pilnīgi skaidrs, ka tiek gatavots pieteikums tiesā Liepājas metalurga atzīšanai par maksātnespējīgu.

Putnu Fabrika Ķekava (PF Ķekava) prasa grozīt tiesiskās aizsardzības plānu, jo uzņēmumam iegriezušas augstās putnu barības izmaksas.

Uzņēmums sagatavojis un kreditoriem izsūtījis grozījumus esošajā tiesiskās aizsardzības plānā (TAP), kas ir spēkā no 2012.gada 20.janvāra. Pēc TAP plāna grozījumu saskaņošanas ar kreditoriem uzņēmums plāno tos iesniegt Rīgas rajona tiesā apstiprināšanai. Kompānija informē, ka iepriekšējā gada laikā uzņēmums veicis ievērojamus darbības optimizācijas un efektivitātes kāpināšanas pasākumus, tomēr TAP izpildei un uzņēmuma pilnīgai atveseļošanās panākšanai nepieciešami grozījumi. TAP ietvaros kreditoriem pēc plāna līdz 2013.gada 1.feburārim PF Ķekava ir samaksājusi 729 tūkstošu latu, tai skaitā VID iepriekš nenomaksāto nodokļu parādu 534 tūkstošu latu apmērā.

Patlaban AS Liepājas metalurgs nākotne atkarīga no tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plāna, kura apstiprināšanā liela loma būs nenodrošinātajam kreditoram - tērauda tirgotājam Stemcor.

Bez Stemcor piekrišanas apstiprināt TAP plānu ir diezgan nereāli, intervijā Nozare.lv atzīst Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Lai apstiprinātu TAP plānu, nenodrošinātajiem kreditoriem ir jābūt vismaz 50% balsu, un starp nenodrošinātajiem kreditoriem lielākais ir tērauda tirgotājs "Stemcor", kuram ir aptuveni 50% balsu no tiem nenodrošinātajiem kreditoriem, kuri ir kreditoru klubā, un aptuveni 20% balsu no visiem nenodrošinātajiem kreditoriem, informēja Valsts kases pārvaldnieks.

«Katrā ziņā bez pozitīva Stemcor balsojuma ir diezgan nereāli, ka TAP plānu varētu apstiprināt. Ja piedāvātais plāns Stemcor neapmierinās, tad pastāv risks, ka TAP plāns netiek apstiprināts,» uzsvēra Āboliņš.

Akciju sabiedrība “Valmieras stikla šķiedra” informē, ka 2021. gada 21. jūnijā ir veikusi pilnā apmērā visus tiesiskā aizsardzības procesa plāna (TAP) termiņā paredzētos maksājumus TAP kreditoriem.

2021. gada 25. jūlijā TAP plāna Uzraugs sniedza savu atzinumu par TAP plāna izpildi pirms termiņa.

28. jūnijā AS Valmieras stikla šķiedra iesniedza Vidzemes rajona tiesā pieteikumu par akciju sabiedrības “Valmieras stikla šķiedra” tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu. 13. jūlijā Vidzemes rajona tiesa pieņēma lēmumu izbeigt tiesisko aizsardzības procesu.

Duke īpašumā ir 84,07% Valmieras stikla šķiedras akciju 

Pēc obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma noslēgšanās Luksemburgas fonda "Duke" īpašumā...

2018. gadā ierosinot TAP, mērķis bija izstrādāt atbilstošu rīcības plānu, kas nodrošinās iespēju uzņēmumam turpināt ilgtspējīgu attīstību, ievērojot visu iesaistīto pušu intereses. Tā kā visi TAP noteikumi tika izpildīti, uzņēmums ir noslēdzis šo posmu ātrāk kā paredzēts. Sākotnēji TAP tika noslēgts uz diviem gadiem un bija plānots, ka šis process noslēgsies 2021. gada oktobrī.

Luksemburgas fonds Duke iegādājies VSŠ akciju kontrolpaketi 

Luksemburgas fonds "Duke" iegādājies "Valmieras stikla šķiedras" akciju kontrolpaketi jeb 83,14%...

"Gandrīz divus gadus pēc tam, kad mēs nolēmām veikt sarežģīto TAP soli, tagad varam paziņot par tā izbeigšanu. Ar mūsu jauno akcionāru, mūsu finansēšanas partneru palīdzību un, galvenokārt, ar mūsu darbinieku lielisko darbu, mums izdevās izbeigt TAP divus mēnešus pirms noteiktās procedūras beigām un parādīt, ka esam spēcīgā tirgus pozīcijā. Mēs sagaidām, ka šis priecīgais notikums pozitīvi ietekmēs arī attiecības ar mūsu biznesa partneriem un ka mēs atkal varēsim izbaudīt liela un ilgstoša klienta priekšrocības. Tajā pašā laikā vajadzētu uzlaboties mūsu darbinieku finansēšanas iespējām ar vietējām bankām," stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels.

"Valmieras stikla šķiedras" koncerns šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 28,445 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,4% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā laika periodā, un guva peļņu 3,236 miljonu eiro apmērā, kas ir 1,5 reizes lielāka nekā gadu iepriekš.

2020.gadā "Valmieras stikla šķiedras" koncerna apgrozījums bija 95,84 miljoni eiro, kas ir par 3,3% mazāk nekā 2019.gadā, bet grupas zaudējumi no turpinātajām darbībām veidoja 2,26 miljonus eiro. Vienlaikus pašas "Valmieras stikla šķiedras" apgrozījums pērn bija 83,206 miljoni eiro, bet kompānijas zaudējumi veidoja 3,475 miljonus eiro.

Uzņēmuma ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa (ĀTAP) mērķi nav sasniegti gan statistiski, gan pēc būtības, jo šie procesi pēc mēneša vai mazliet vairāk pārtop maksātnespējas procesos ar parādniekam lojālu administratoru, uzskata Maksātnespējas administrācijas (MNA) direktors Ervīns Ābele.

Viņš žurnālistiem apliecināja, ka Tieslietu ministrijas (TM) paspārnē esošajā darba grupā, kas domā par iespējamiem Maksātnespējas likuma grozījumiem, ir izskanējis priekšlikums no šīs ĀTAP iespējas atteikties un šo pozīciju atbalsta arī pats Ābele.

Šāds priekšlikums darba grupā, kas domā par grozījumiem, ir izskanējis un nākotnē būs iespējams redzēt, kāda būs likumdevēja nostāja, sacīja Ābele.

2011.gadā MNA ievērojusi tendenci, ka daudzi ĀTAP, kam bijušas labas domas, kā uzņēmumam iziet no šīs ierobežotās maksātspējas situācijas un kuros saskaņā ar likumu pats parādnieks izvēlējies administratoru, pēc kāda tiesai tiek prasīts izbeigt ĀTAP un ierosināt maksātnespēju. Šis pats ĀTAP bijušais administrators saskaņā ar likumu turpina administrēt šajā uzņēmumā jau maksātnespējas procesu.

Covid-19 pandēmijas laikā daudzi bāri Rīgā, nespējot samaksāt nomas maksu izvākušies no telpām, un gaida brīdi, kad situācija valstī uzlabosies, lai darbu varētu atsākt, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bāru asociācijas valdes loceklis, "Cuba Cafe" līdzīpašnieks Arnis Bikšus.

Viņš norādīja, ka nozare pašreiz cer, ka situācija līdz aprīļa beigām patiešām uzlabosies, jo tad pastāv cerība, ka ēdināšanas iestādes, tai skaitā arī bāri, varēs apmeklētājus sākt apkalpot pie āra galdiņiem. Uz tādu iespējamību esot norādījusi arī Ekonomikas ministrija (EM). "Tagad jau ārā īpaši arī nepasēdēs, temperatūra nedaudz virs plus viena grāda," sacīja Bikšus.

Asociācijas valdes loceklis arī atzina, ka tie uzņēmumi, kuri kvalificējās Covid-19 krīzes valsts atbalstam pagaidām var izdzīvot, tomēr ne visi tam atbilda. "Tie, kas nekvalificējās, tiem tagad iet sliktāk," teica Bikšus.

Pēc viņa teiktā, atsevišķiem bāriem ēkas īpašnieki nākuši pretim, par telpām liekot maksāt tikai komunālos maksājumus, bet ne īri. Tomēr kas tāds ne visos gadījumos bijis iespējams, jo ēkas īpašnieki konkrēto ēku bieži vien iegādājušies kredītā, tādēļ neredzēja iespēju ļaut nomniekiem nemaksāt īres maksu.

Rehabilitācijas centra Līgatne tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāns vērsts uz darbības saglabāšanu un konkurētspējas celšanu, to paredzēts īstenot, ceļot pakalpojumu kvalitāti un atjaunojot telpas, informēja TAP administrators Ivars Meļķis.

Pirmajos divos mēnešos ir apzinātas uzņēmuma stiprās un vājās puses. Meļķis stāsta, ka «Līgatne ir labi atpazīstams un iemīļots zīmols, tas ir labs resurss uzņēmuma attīstībai ilgtermiņā.» Viņš arī atklāja, ka 2014.gadā ir palielinājies klientu skaits, tomēr tas pagaidām nav ļāvis būtiski palielināt centra ieņēmumus. Meļķis uzskata: «Esošais biznesa modelis neļauj centram pilnvērtīgi augt.»

Galvenie TAP izaicinājumi ir centra pārveide par mūsdienīgu rehabilitācijas iestādi gan pakalpojumu satura ziņā, gan vizuāli. Meļķis prognozē lielākos izdevumus, ar ko centram ir jārēķinās: «Neapšaubāmi lielākais pārbaudījums būs šī gada rudens un ziema, apkures sezonas laikā, kad būtiski palielināsies maksājumi par apkuri, kā arī brīdis, kad kreditoriem būs jāsāk atmaksāt nozīmīgas naudas summas.» Viņš uzsver, ka risinājumi ir jāmeklē kopīgiem spēkiem līdz apkures sezonas sākumam, mēģinot celt centra energoefektivitāti, kā arī risinot jautājumu par apkures rēķinu apmaksas kārtību un veidiem. Meļķis pieļauj arī iespēju sākt pārrunas ar kreditoriem par parādu samaksas termiņu pagarināšanu.

Ministru kabinets ceturtdien vienojās par kritērijiem ierobežojumu mīkstināšanai sabiedriskās ēdināšanas nozarē.

Valdība ceturtdien atbalstīja grozījumus noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", tostarp paredzot regulējumu attiecībā uz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu.

Operatīvā vadības grupa piedāvāja Ministru kabinetam lemt par konkrētu datumu - 28.aprīlis - no kura varētu sākt apsvērt iespēju pārskatīt ierobežojumus ēdināšanas nozarei. Tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda bažas, ka esošajā epidemioloģiskajā situācijā nebūtu korekti noteikumos paredzēt konkrētu datumu.

Valdība atteicās noteikumos paredzēt konkrētu datumu, bet turpmāk par ierobežojumu mīkstināšanu Ministru kabinets lems pakāpeniski.

Izmaiņas, kuras palīdzētu grūtībās nonākušu uzņēmumu reanimācijai, lai atjaunotu maksātspēju, dod lielāku brīvību kreditoriem, bet nesniedz nekādas garantijas par procesa veiksmīgu iznākumu. To intervijā DB stāsta Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš norāda, ka sabiedrība, politiķi un uzņēmēji vēlas, lai finanšu grūtībās nonākušie uzņēmumi atgūtos un turpinātu strādāt, tādējādi saglabājot darba vietas, nodokļu maksājumus, taču Maksātnespējas likuma grozījumi, kuri stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, var nedot cerēto efektu.

Fragments no intervijas:

Kāpēc grūtībās nonākuši uzņēmumi Latvijā reti kad iegūst otro elpu?

Lai finanšu grūtībās nonācis uzņēmums atgūtos, ir vajadzīga vienošanās starp parādnieku un kreditoriem. Valstij nav un nebūs nekādu instrumentu, kas varētu piespiest kreditorus vienoties ar parādnieku par tā atveseļošanu. Kreditoru vidū arī nebūt nav viegli panākt vienprātību par parādnieka likteni. Jau kopš 2008. gada grūtībās nonākušiem uzņēmumiem ir iespēja vienoties ar kreditoriem un īstenot maksātnespējas atjaunošanu tiesiskās aizsardzības procesā (TAP) vai ārpustiesas TAP. Parādnieka glābšanas procesā kreditoriem visdrīzāk ir jānoraksta daļa parādsaistību, bet tad ir jautājums - ko viņi no tā iegūs? Deviņu gadu laikā ir uzsākts 931 TAP un 404 ārpustiesas TAP, bet maksātspēja tikusi atjaunota tikai 30 gadījumos. Galvenā problēma – uzticības krīze starp parādnieku un kreditoriem, kā arī neticamie, pat pasakainie grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātspējas atgūšanas plāni. Turklāt – šo labi domāto iespēju pacentās sabojāt tie, kuri TAP mēģināja īstenot kā maksātnespējas novilcināšanu un tādēļ, lai ieceltu sev izdevīgu administratoru (uzraugu). Pašlaik šāda parādniekam izdevīga administratora atrašanās amatā, pārejot no TAP uz maksātnespēju, nav iespējama. Proti, likums pieprasa administratora nomaiņu, pārejot uz maksātnespēju. Problēmas, kas traucē reanimēt grūtībās nonākušus uzņēmumus, tika identificētas un to risinājumi tika iestrādāti Maksātnespējas likuma grozījumos. Šaubos, vai piedāvātais risinājums, dodot tiesības kreditoriem iecelt jebkuru Latvijas vai ārvalsts iedzīvotāju par parādnieka TAP uzraugu, būs tā brīnumnūjiņa, kas ģenerēs daudz «fēniksu» Latvijā.

Pēdējās nedēļās kārtējo reizi aktivizējusies diskusija par pārtikas cenām veikalos un mazumtirdzniecības uzcenojumu ražotāju piegādātajām precēm. Stāsts nav jauns – tas ilgst jau vairāk nekā 15 gadus, un šo gadu laikā ir tikai augusi mazumtirgotāju tirgus vara – spēja ietekmēt ražotājus un uzspiest tiem mazumtirgotājiem izdevīgus noteikumus.

Kamēr publiski no mazumtirgotāju puses tiek manevrēts ar taktiku labākā aizsardzība ir uzbrukums, neviens no iesaistītajiem nav balts un pūkains un taisnība ir kaut kur pa vidu, īstenībā šai spēlei ir skaidri noteikumi un visiem zināms arbitrs. Pēdējo 15 gadu laikā ir izstrādāta un pieņemta virkne likumdošanas iniciatīvu, lai normatīvi regulētu noteikumus darījumos starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju, ar pēdējo likumdošanas iniciatīvu šajā pārtikas piegādes ķēdē iekļaujot arī lauksaimnieku, lai veicinātu godīgas uzņēmējdarbības praksi visos pārtikas piegādes ķēdes posmos. Normatīvi izstrādāti, lai skaidri visiem pateiktu, ka spēcīgākais spēlētājs ir pārtikas (un arī nepārtikas) preču iepircējs - mazumtirgotājs, pret kuru jāaizstāv lauksaimnieks un pārtikas preču ražotājs. Līdz ar to nevajadzētu ļauties mazumtirgotāju publiskajai retorikai par ražotāju veikto cenu palielinājumu, jo likumdevējs skaidri noteicis, ka atbildība par gala cenu jāuzņemas mazumtirgotājam. Pēdējā desmitgadē nav notikusi šo normu piemērošana no uzrauga, kas attiecīgi spārno mazumtirgotāju. Kamēr sabiedrisko pakalpojumu cenas ierobežo SPRK, komercbankas uzrauga Latvijas Banka, zāļu maksimālie uzcenojumi ir noteikti ar MK noteikumiem, mazumtirgotājus jau kopš 2008. gada uzrauga Konkurences padome (KP).

Baltijas reklāmas tirgus pērn, salīdzinot ar 2011.gadu, ir pieaudzis par 3%, sasniedzot 242,7 miljonus eiro (170,5 miljonus latu), liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar Latvijas Reklāmas asociāciju un TNS uzņēmumiem Igaunijā un Lietuvā apkopotā informācija.

Latvijā mediju reklāmas tirgus sasniedza 70,9 miljonus eiro (49,8 miljonus latu), kas ir par 3% vairāk nekā 2011.gadā. Lietuvā 2012.gadā mediju reklāmas tirgus pieauga par 0,7%, salīdzinot ar 2011.gadu, un sasniedza 99,4 miljonus eiro (69,86 miljonus latu). Igaunijā reklāmas tirgus apjoms 2012.gadā bija 72,5 miljoni eiro (50,95 miljoni latu), pieaugot par 0,3% salīdzinājumā ar 2011.gadu.

Analizējot reklāmas tirgus attiecību pret iekšzemes kopproduktu, redzams, ka Baltijā līderpozīcijā, kā ierasts, arī 2012.gadā bija Igaunija ar 0,43%. Latvijā šis rādītājs bija 0,32%, bet Lietuvā - 0,3%. Visās Baltijas valstīs reklāmas tirgus attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir krities, salīdzinot ar 2011.gadu.

Iespējams, tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu (TAP) iesnieguši jaunieceltie valdes locekļi. Tādu iespēju pieļauj SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) pārstāvis, zvērināts advokāts Viktors Tihonovs, kurš izrādīja pārsteigumu, uzzinot no DB par šādu iesniegumu.

Arī bijušais BAS līdzīpašnieks Bertolts Fliks DB sacīja, ka jaunā BAS valde pēc 24. februāra tiesas lēmuma nedrīkstēja šādu pieteikumu iesniegt un savu turpmāko rīcību sola izvērtēt. DB jau rakstīja, ka Latvijas krājbankas administrators KPMG Baltics šā gada 6. februārī pieņēma lēmumu par Krājbankā ieķīlāto BAS kapitāldaļu pārdošanu savai meitaskompānijai SIA Atlantijas biroji, kas BAS arī iecēla jaunu valdi Jāņa Bankova un Edija Ziediņa personā. B. Fliks uzskata, ka BAS daļas pārņemtas nelikumīgi ,tāpēc viņš vērsās Vidzemes priekšpilsētas tiesā, kas viņa prasību līdz lietas galīgai izskatīšanai daļēji apmierināja, 24. februārī uzliekot vairākus darbības liegumus jaunajai BAS valdei. «BAS jaunieceltajiem valdes locekļiem tiesa ir aizliegusi pārstāvēt kompāniju. Es neko nezinu par to, ka ir iesniegts TAP pieteikums. Es domāju, ka atņem uzņēmumu, reģistrē reiderisma ceļā un dara visu iespējamo, lai noslēptu dziļāk,» atzīmē V. Tihonovs, piebilstot, ka neko sīkāk nevar komentēt.

Siguldas novada pašvaldība ēdināšanu visos savos bērnudārzos ir nolēmusi uzticēt uzņēmumam «Vectēvs», informēja Siguldas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja Sindija Brikmane.

Ar līdzzšinējo ēdinātāju SIA «Baltic Restaurants Latvia» jeb «Daily» pašvaldība lauza līgumu pēc tam, kad vairāki bērni bērnudārzos inficējās ar dažādām zarnu infekcijas slimībām.

Brikmane stāstīja, ka Siguldas novada pašvaldībā ir noslēdzies ārkārtas iepirkums, kurā no septiņiem uzrunātajiem «ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem ar labu reputāciju un rekomendācijām», tikai trīs pretendenti apstiprinājuši dalību iepirkumā. Arī Siguldas novada vietējie uzņēmēji, kuriem tika piedāvāta iespēja startēt konkursā, kapacitātes trūkumu dēļ atteikušies piedalīties. Divi no uzņēmējiem piedāvājumu neiesniedza, jo nespēja izpildīt pašvaldības uzstādītās prasības.

Dienu pirms noteiktā termiņa beigām Liepājas tiesā vēl nav iesniegts metalurģijas uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns (TAP), aģentūru LETA informēja Liepājas tiesas tiesneša palīdze Inta Kurpa.

TAP lietā līdz 30.augustam ir noteikts termiņš TAP pasākumu plāna izstrādāšanai un saskaņošanai ar kreditoriem. Saskaņā ar likumu tiesa var pieņemt apstiprināšanai TAP pasākumu plānu, ja tas ir iesniegts ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc termiņa beigām. Līdz ar to ir jāgaida 31.augusts, lai tiesa varētu lemt par tālākajām darbībām, skaidroja tiesas pārstāve. Viņas rīcībā nav nekādas informācijas par to, vai pēdējā brīdī ir plānots iesniegt TAP pasākumu plānu.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, KVV Liepājas metalurgs TAP plānu pagājušajā nedēļā ir iesniedzis uzņēmuma kreditoriem un patlaban pie tā tiek strādāts kopā ar kreditoriem.

Google reklāmas vadīšanai nepieciešamas noteiktas zināšanas un kompetences. Vadot reklāmas kampaņas Google meklētājā bez priekšzināšanām, aptuveni 30-50 % no reklāmas budžeta tiek izmantoti neefektīvi, tādējādi radot zaudējumus. Šajā rakstā esmu apkopojis 10 būtiskākās darbības, kas jāveic, lai jūsu Google reklāmas kampaņas būtu efektīvas un jūs sasniegtu labākus pārdošanas rezultātus. Šos paņēmienus mūsu eksperti praktizē arī savā ikdienas darbībā. Iesaku tos izmantot arī jums, ja pārvaldāt reklāmas kampaņas Google meklētājā.

1. Jāizvēlas pareizais Google reklāmas risinājums. Google piedāvā vairākus reklāmas produktus: reklāma Google meklētājā, Remarketings, Display tīkls, Gmail Sponsored Promotions, Youtube. Atkarībā no reklāmdevēja izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem ir jāizvēlas atbilstošs reklāmas produkts.

2. Jāveic atslēgvārdu analīze. Izvēloties neatbilstošus atslēgvārdus, reklāmas budžets var tikt izmantots neefektīvi. Šī iemesla dēļ pirms reklāmas kampaņas uzsākšanas ir nepieciešams veikt rūpīgu atslēgvārdu analīzi.

3. Jāizveido AdWords konta struktūra. Ja pareizi netiek izveidota Google AdWords konta struktūra, reklāmdevējs nevar pretendēt uz zemāku cenu par klikšķu.