Rūpējoties par mēbeļu drošību un palešu iepakošanu, brāļi Šakeli izstrādājuši iekārtu mēbeļu iepakošanas stūrīšu ražošanai un palešu ietīšanai. SIA Saprana pamatdarbība ir iepakošanas materiālu tirdzniecība.

«Kāds klients pajautāja, vai varam piedāvāt mēbeļu iepakošanas stūrīšus. Nevarējām atrast nevienu, kas tos ražo. Sākām tos izgatavot paši un līmēt no trim daļām – tas bija darbietilpīgi un dārgi. Bija diezgan labas izredzes, ka klients katru mēnesi pirks daudz stūrīšu, tāpēc sāku domāt, kā atrisināt šo problēmu,» atceras Romāns Šakels, SIA Saprana komercdirektors. Pēc divu gadu darba šobrīd tiek izstrādāts trešais prototips, kas izgatavo mēbeļu iepakošanas stūrīšus no putupolietilēna, vienu vienību izgriežot dažu sekunžu laikā.

Šobrīd SIA Saprana saražotos mēbeļu iepakošanas stūrīšus eksportē uz Lietuvu, pārrunu procesā ir līgums ar uzņēmumu Beļģijā. «Latvijā mēbeļu iepakošanas stūrīši nav populārs materiāls, jo visi ekonomē uz iespējamiem papildizdevumiem. Daži klienti mums ir, bet apjomi nav ievērojami – aptuveni 4000 stūrīšu mēnesī. Tas nav daudz. Kopā mēs šobrīd pārdodam ap 40 tūkstošiem mēbeļu iepakošanas stūrīšu mēnesī. Ja noslēgsim līgumu ar uzņēmumu Beļģijā, tie varētu būt 100 tūkstoši mēnesī,» atklāj Romāns. Vadims piebilst, ka labs pārdošanas apjoms būtu ap 500 tūkstošiem mēbeļu iepakošanas stūrīšu mēnesī.

Pagājušas tikai pāris nedēļas kopš Latvijā iespējams oficiāli reģistrēt automašīnas ar stūri labajā pusē, un pagaidām šādu gadījumu ir maz, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Arī pieprasījums pēc obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu īpašnieku atbildības (OCTA) apdrošināšanas polisēm šīm automašīnām ir zems, un apdrošinātāji norāda, ka cena vismaz pagaidām būs augstāka nekā automašīnām ar stūri kreisajā pusē.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Valdība šā gada 10. jūlijā pieņēma Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas nosaka transportlīdzekļu pielāgošanas prasības, kas jāizpilda personai attiecībā uz transportlīdzekli ar stūri labajā pusē, un ar 1. novembri Latvijā atļauts reģistrēt šādus automobiļus pēc to pielāgošanas braukšanai pa brauktuves labo pusi. Lai reģistrētu automobili ar stūri labajā pusē, to atbilstoši MK noteikumu prasībām jāaprīko ar labās puses kustībai paredzētiem galvenajiem lukturiem, aizmugurējo miglas lukturi tā vidū vai kreisajā pusē vai diviem simetriski novietotiem lukturiem, papildus netiešās redzamības ierīcēm (videokameru, ekrānu, spoguļu pāri), lai nodrošinātu brauktuves kreisās puses pārredzamību no vadītāja sēdekļa labajā pusē.

Online-ceļojumu birojs www.Expedia.com veica aptauju 17 tūrisma birojos. Tūristi no 24 valstīm tika vērtēti pēc vairākiem kritērijiem, piemēram, pēc uzvedības, svešvalodu zināšanām un ekonomiskajiem faktoriem utt. Aptaujas rezultāti liecina, ka visiemīļotākie tūristi pasaulē ir vācieši, tiem seko amerikāņi un japāņi. Vislabāk uzvedas vācieši, arī japāņi un spāņi, taču vissliktākās manieres esot angļiem, īriem un dāņiem. Ārzemju ceļojumos apmeklētās zemes valodā labprāt mēģina sarunāties vācieši un franči, taču krievi, spāņi un angļi ir ļoti pasīvi un neizrāda attiecīgo cieņu. Zemju vietējos ēdienus labprāt degustē itāļi, spāņi un vācieši, bet ne indieši, amerikāņi un briti. Aptauja noskaidroja arī dāsnākos un skopākos nāciju tūristus. Dāsnums izpaužas pie amerikāņiem, krieviem un japāņiem. Taču skopākie ir vācieši, kuri apsteidz pat britus. "Pasaules labāko tūristu" saraksts: 1. vācieši 2. amerikāņi 3. japāņi 4. itāļi 5. franči, norvēģi, zviedri 8. spāņi, kanādieši 10. ķīnieši, taizemieši, nīderlandieši 13. brazīļi, dāņi, poļi 16. krievi 17. argentīnieši, jaunzēlandieši, čehi, somi 21. indieši 22. īri, izraēlieši 24. briti

Skolas iela pēdējos gados kļuvusi dzīvelīgāka; durvis vēris ne viens vien ēdināšanas uzņēmums, mājvietu tur atraduši entuziasti, kas bagātina pilsētas kultūras dzīvi

Skolas iela kļuvusi par vienu no riteņbraucēju galvenajām maģistrālēm, jo visā tās garumā pirms pāris gadiem brauktuves malā izveidota velojosla. Tas nebūt nav viss šīs ielas pluss – tās biznesa potenciālu atklājuši vairāki ēdināšanas uzņēmumi, kas tieši pēdējos gados tur saradušies kā sēnes pēc lietus, turklāt iela līdz ar Kaņepes kultūras centra aktivitātēm ir piesaistījusi kultūras mīļotājus. Šo ielu labi zina tie, kuri nodarbojas ar jogu un piekopj veselīgu dzīvesveidu. DB aptaujātie uzņēmēji teic, ka iela pēdējos piecos gados jūtami atdzīvojusies, viss attīstoties uz labo pusi. Šajā vasarā Stabu un Skolas ielas stūrī uz pavisam īsu brīdi jaunu akcentu tai piešķir urbānais dārzs Fresh, kas līdz šim pamestu piemājas sētu pārvērtis kafejnīcā.

No koka var izgatavot ne vien galdus, krēslus un dizaina priekšmetus, bet arī velosipēda stūri , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms vairākiem gadiem SIA Woodstick īpašnieks Reinis Saliņš savam velosipēdam uztaisīja koka stūri. «Sāku braukt ar fiksētās rumbas velosipēdu un gribēju mazu stūri. Mans tēvs strādā kokapstrādē, tāpēc bija viegli pašam uztaisīt pirmo stūri. Taču pirmā salūza un sapratu, ka nekad pats savām rokām to vairs nedarīšu, bet radās spīts un vēlme nepadoties, jo ideja par koka stūri man patika, biju izvēles priekšā – atmest tam visam ar roku vai turpināt,» atceras R. Saliņš. Salauztā stūre pierādīja, ka koks viens pats tai neder, ka nepieciešams izdomāt kādu īpašu risinājumu. Viņš izdomāja apvienot koku un metālu, jo tad stūre spēj izturēt daudz lielāku slodzi. «Metāla un koka savienojuma veids un princips ir unikāls šajā produktā,» uzsver Reinis.

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

Tas, ko šobrīd Vācijas iestādes nepasaka, ir, ka, iespējams, notikusi Eiropā vērienīgākā krāpšana vai naudas atmazgāšanas operācija nebanku sektorā. Ja tiešām "Wirecard" veikusi fiktīvus darījumus tikai tādēļ, lai izskatītos labāk klientu acīs, tad to vēlāk stāstīs kā anekdoti finanšu pasaulē.

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka fikciju 2 miljardu eiro apjomā ir iespējams veikt un maksājumu kompānijas ir nākamais posms naudas atmazgāšanas ķēdē. Kāpēc? Lai arī maksājumu kompāniju uzraudzība līdzinās banku uzraudzībai un tām jāizpilda visas tās pašas AML prasības kā bankām, to darbība pēc būtības ir daudz mazāk caurspīdīga, jo kompānijas strādā ar simtiem banku kontu visā pasaulē pat vienam klientam. Viena maksājumu kompānija var pārskaitīt naudu citai, tā var veikt iekšējus pārskaitījumus klientam, veikt fiktīvus darījumus finanšu gada garumā - līdz auditam, kas, protams, parādīs iztrūkumu, bet realitātē atmazgātie miljardi jau būs sasnieguši mērķi un likumsargiem vien paliks iespēja tiesāties ar amatpersonu.

Latvieši nerīkojas kā vācieši

Līdzībai - jūnija sākumā Latvijas tiesībsargi veica atkārtotas kratīšanas "ABLV bankā". Vairāk nekā divus gadus pēc bankas slēgšanas un ASV institūcijas FinCEN paziņojuma par "ABLV Bank" darbību! Kādēļ to nedarīja pirms diviem gadiem? Kas ir mainījies? Kāpēc mūsu likumsargi nerīkojas kā vācieši un uzreiz neizsludina vainīgo personu aresta orderus? Visa sāls šajā lietā ir motivācijā. Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas, savukārt mūsu tiesību sistēma rīkojas ar citu motīvu - aizpildīt budžeta robus, bet darbību likumību noskaidrot pēc tam. Tas, protams, ir cēli, laupīt tautas vārdā kā Robins Huds to kādreiz esot darījis, bet cik ļoti tas uzlabo mūsu valsts tēlu finanšu pasaulē - paliek jautājums.

Valsts policijas Galvenā kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšniece arī pirms vairākiem gadiem bija Inese Gise - tad, kad "ABLV Bank" lietu iesāka! Tieši viņa komentēja Kriminālprocesa likumā nepieciešamās izmaiņas no policijas viedokļa Saeimas Krimināltiesību apakškomisijā un liela daļa viņas, kā arī prokuratūras un Tieslietu ministrijas ieteikumu tika apstiprināti.

Procesuālās un materiālās tiesības

Runa ir par Kriminālprocesa likuma 124., 125., 126. pantiem, kuri pērnā gada 24. decembrī spēkā stājās pavisam jaunā redakcijā, runājot tieši par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ir vēl rinda izmainītu pantu tieši Krimināprocesa likumā, kas attiecināmi uz naudas atmazgāšanu, tomēr spilgtākie ir pieminētie.

Te ir pavisam viltīgi sapītas procesuālās un materiālās tiesības, kā arī tas, ko pierāda valsts un kas jādara apsūdzētajai personai, vai tikai vēl aizdomās turētai personai, atsevišķos gadījumos nonākot pie kāzusa, ka nauda var tikt iesaldēta uz praktiski neierobežotu laiku, tikai spēlējoties ar vārdu "aizdomas". Dažādi advokāti, jautāti par šiem pantiem, tā arī komentē, ka līdz brīdim, kad būs konkrēta prakse ar redzamu gala iznākumu - nav pamatojuma sūdzēties Satversmes tiesā.

Pie būtības - 124.pants runā par pierādīšanas priekšmetu un 6. daļā tas skaidri pasaka, ka domāt par mantas noziedzīgo izcelsmi var, ja "ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme". Proti, aizdomas ir visa sākums. Tā paša panta 7. daļā arī pateikts, ka, "lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav nepieciešams pierādīt konkrēti, no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi iegūti." Patiesībā šis pants nerunā par personas vainu. Runa ir par līdzekļiem, trivializējot par "naudas vainu" - faktiski neierobežotā laika periodā. 125. pants runā par fakta legālo prezumpciju, vai to, ko policists vai prokurors pieņem par noziedzīgu nodarījumu un kā to dara. Te parādījās panta 7. daļas 3. punkts: "Ir uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme." Šis ir tas brīdis, kad naudu var iesaldēt bez bēdām, cerot uz pozitīvu tiesas lēmumu un daudz nebaidoties par sekām valstij. Cik plašam ir jābūt pierādījumu kopumam - tas jau ir policijas un prokuratūras izvērtēšanas darbs un sākotnēji pietiek ar to, ka pārskaitījums izskatās aizdomīgi.

Visbeidzot, 126. pants, kas runā par pierādīšanas subjektu un pierādīšanas pienākumiem, satur dažus interesantus papildinājumus, atbrīvojot valsti no pārliekām finanšu saistībām, ja procesa virzītāji ir nošāvuši greizi. Proti, 3. daļā ierakstīts, ka, ja kāds no prezumētajiem faktiem ir nepatiess, tad apsūdzētais vai kāds cits pierāda tā aplamību. Atgādināšu, ka citādi mūsu valstī visu pierāda valsts. 3¹ un 4. daļā vēl ir papildinājums tieši par noziedzīgi iegūtu mantu. Personai ir jāpierāda, ka tā nav nelikumīgi iegūta, turklāt, ja persona nespēj to laikā izdarīt, tad atlīdzību par kaitējumu saņemt nevar. Īsāk sakot, ja valsts naudu arestē, tad var turēt aizdomas cik vēlas, bet, ja termiņš pirmajām aizdomām beidzas, var radīt jaunas aizdomas. Nesen žurnālā "Dienas Bizness" publicējām konkrētu piemēru, kā šāda naudas iesaldēšana 900 tūkstošiem eiro turpinās jau kopš "ABLV" slēgšanas, bet apsūdzības nevienam cilvēkam nav izvirzītas. Īsāk, praksē jau ir šīs triviālās situācijas precedents, ka vainīga praktiski ir nauda, bet cilvēki turpina dzīvot savu dzīvi bez tās. Savukārt, ja pilsonis nepaspēj pierādīt, ka viņa nauda ir likumīgi iegūta, tad, piemēram, pēc 10 gadiem saņems savu miljonu bez kādiem procentiem.

Laika limits neattiecas

Šajā līdzībā ar Vācijas likumsargu rīcību "Wirecard" gadījumā un Latvijas likumsargu darbību 2,5 gadu garumā pie ABLV lenkšanas ir viena galvenā atšķirība - vācieši rūpējas par pārskaitījumu sistēmas stabilu darbību nākotnē, bet latvieši lūkojas pagātnē, kur aizķēries kāds miljons vai desmit, ko varētu vēl arestēt, iesaldēt, ieskaitīt budžetā un, kur varētu piemērot nupat pieņemtus likumus par darbībām pirms diviem, pieciem vai pat desmit gadiem.

Uzsvēršu, es šeit neesmu pārteicies. Lasiet likumu - ja nauda ir nelikumīgi iegūta, tad uz šo faktu laika limits neattiecas. Cilvēks paliks nevainīgs, jo iepriekš šāda likuma nebija, sekojoši - arī nav soda. Cilvēktiesības paliek ievērotas, personu nesoda ar atpakaļejošu datumu, bet naudu gan!

Interneta portāls all-hotels.com ir veicis reprezentatīvu aptauju vairākās Eiropas valstīs, kur viesnīcas un to klienti raksturoja savas attiecības. Vācieši Vācieši visu Eiropas ceļotāju vidū ir ar vislielāko ceļošanas pieredzi: 87% vācu ceļotāju gadā pavada vairāk kā 10 dienas viesnīcā. Vācu sievietes ceļo biežāk kā vīrieši. Apmēram 1/3 daļa sieviešu vēlas doties atvaļinājumā ar draugiem, bet tik pat liels daudzums vīriešu ar savām draudzenēm. Vācieši ļoti lielu vērību pievērš miega kvalitātei viesnīcā, bet vīrieši pārsvarā uzsvaru liek uz istabas servisa pakalpojumiem un filmu izvēli, bet sievietes romantiskām noskaņām. Zviedri, itāļi, franči ... Zviedri vēlas pēc pamošanās viesnīcā romantisku noskaņojumu. Tas ir saistīts ar zviedru īpašību – rīta erotika, kuras pamatā ir zviedru tieksme gulēt kailiem. Līdzīgas tieksmes ir holandiešiem un britiem. Karstasinīgie itāļu viesi lika aptaujas rīkotājiem vilties, jo par viesnīcas trumpi tiek uzskatīts veselīgs miegs nevis romantika. Šajā jautājumā līderi ir franči un arī briti. Viesnīcas ir uztraukušās, ka apmēram 73% viesu ir garnadži: tikai 5% zviedru atzinās, ka nekad neko nav paņēmuši no viesnīcas numura. Vāciešu vidū šis skaitlis ir 33%. Holandieši labprāt zog dvieļus, francūži pelnu traukus, īri vannas istabas halātus bet briti spilvenus. Lielākie “sūdzībnieki” eiropiešu vidū ir vācieši bet vismazāk sūdzas īri. Īrus visvairāk neapmierina, ja numurā nav televizora, vāciešus – slikts matracis un nepatīkas smaržas. Briti sūdzās visbiežāk par nekvalitatīvu tualetes papīru. Visiem vienlīdz bieži ir sūdzības par netīrību istabās. Aptaujas rezultātā noskaidrojās, ka vislabākās viesnīcu kaimiņu attiecības ir starp zviedriem un itāļiem. Vācu vīrieši par savām kaimiņienēm visvairāk vēlas amerikāņu un itāļu sievietes, bet vācietēm patīk austrālieši. Franči visbiežāk aizmirst viesnīcā savu apakšveļu. Itāļi apgalvo, ka viņi neko neaizmirst viesnīcās, taču hoteļi teic, ka 43% itāļu viesnīcā vienmēr kaut ko aizmirst. Briti un franči visbiežāk aizmirst pasi. Dāņi savukārt ļoti retos aizmirst gadījumos kādu no savām mantām. Vācu sievietes bieži atstāj savus kosmētikas piederumus. Īri viesnīcas numuros biežāk par visiem skatās erotiskos kanālus.

Vācieši 2002. gadā, samazinoties saimniecības attīstības tempiem un pieaugot bezdarbam, izdeva mazāk naudas savai atpūtai kā iepriekšējos gados. No 2002. gada janvāra līdz oktobrim vācieši izdeva 43,9 miljardus eiro priekš ceļojumiem. Tas ir par 2,7% mazāk nekā 2001. gadā. Vācijas tūrisma nozare plāno 2003. gadā sasniegt apgrozījuma pieaugumu par 5%, ja nozari būtiski neietekmēs nevēlamais Irākas karš. Arī kara gadījumā tūroperatori ir izstrādājuši rezerves plānu, kas tagadējos ceļojumu mērķus Vidējos Austrumos nomainīs pret Vidusjūras rietumu zemēm vai Kanāriju salām. Tūrisma nozares piedāvātāji, lai pārdotu vairāk ceļojumu, cer piesaistīt vairāk klientus ar cenu pazeminājumiem (8-9% robežās) un ar dažādām atlaidēm tiem ceļotgribētājiem, kas agri pasūtīs savus ceļojumus. Samazinoties Vācijas tūristu skaitam 2002. gadā, arī tādās atpūtas zemēs kā Spānijā jūtami samazinājušies ieņēmumi no vācu tūristiem gandrīz par 8%, sasniedzot 6,2 miljardus eiro, Francijā par 1,5%, bet Austrijā par 0,8%. Arī vācieši paši savā zemē atpūtās mazāk. Samazinājies ir nakšņojumu skaits 2002. gadā no janvāra līdz septembrim par 3,2% nekā gadu iepriekš. Bet turpretī Itāliju apmeklēja vairāk vāciešu nekā 2001.gadā, proti, tūristi Itālijā atstāja par 3,4% vairāk, sasniedzot 8 miljardus eiro. Arī Grieķijā ienākumi palielinājās par 2,2% jeb 1,36 miljardus eiro, bet Turcijā par 1,7%, sasniedzot 1,16 miljardus eiro. Pieaugums vērojams arī Horvātijā un Bulgārijā. Tas, ka vācieši 2002. gadā mazāk ir devušies ceļojumos ir ietekmējis arī ceļojumu biroju darbību. To skaits ir samazinājies līdz 20 000 birojiem, bet tas ir veicinājis kooperāciju-, ķēžu- un frančīzes attītību Vācijas tūrisma nozarē. Avots: Wissen

Vācu tūristi nesaprot humoru, ļoti bieži ir neatbilstoši apģērbušies, patērē daudz alus un dod maz dzeramnaudas, bet ir godīgi, labi audzināti un ļoti disciplinēti. Tādi ir aptaujas rezultāti, ko veica žurnāls Reader's Digest Deutschland (Vācija), aptaujājot vietējos iedzīvotājus deviņās pasaules valstīs, kuras bieži tiek apmeklētas no vācu tūristiem. Aptaujas galvenais moto bija balstīts uz to, ka tūristi atpūtā var daudz piedzīvot, taču tie, kas uzņem atpūtniekus, piedzīvo vēl vairāk. Piemēram, kāds austrālietis ir izteicies, ka vāciešiem nevajadzētu visu pārāk nopietni uztvert, un ir jābūt jautrākiem. Kāda taizemiete ir ieteikusi vāciešiem vairāk smaidīt. Aptaujas rezultāti liecina, ka daļu īpašību var sastapt ikvienā vietā, kur vien atpūšas vācu tūristi. Pie šādām īpašībām pieder ne tikai dzelžainā disciplīna, bet arī humora vai joku nesaprašana. Turpretī briti, spāņi un poļi uzskata, ka vācieši ir bez humora izjūtas. Sliktas atsauksmes ir saņēmuši vācieši arī par savu modes izjūtu. Apģērba kvalitāte ir ļoti laba, bet paši tūristi ir nemoderni apģērbušies. Īpaši tas attiecas uz vācu vīriešiem, kas valkā zeķes sandalēs. Kāds spānis ir pat piebildis, ka vāciešiem uzreiz nevajadzētu izteikt savu nacionalitāti, liekot visiem raudzīties uz viņu kājām. Pastāv arī citas īpašības pēc kurām var noteikt vācu tūristu, proti, skaļi runā, ir liela auguma un izskatās bāli kā arī patērē lielu daudzumu alus, bet dod attiecīgi maz dzeramnaudas. Kāds gids no Dienvidāfrikas pilsētas Kapštates atzīst, ka no rītiem neviens negrib izvēlēties vadīt vācu tūristu grupas, jo vācieši ir ļoti skopi tūristi. Taču nav jau arī tā, ka vāciešiem nebūtu labu īpašību. Šeit īpašu vērību un cieņu izpelnās vācu produkcija, darba prieks un kārtība, pārlieku lielā nopietnība un centība. Vācieši bieži domājot, ka ir paši svarīgākie pasaules cilvēki, tā ir izteicies kāda taksi šoferis no Varšavas. Citi slavē ka uz vāciešiem var paļauties un ir labi audzināti. Pieklājības ziņā vāciešus tomēr pārspēj japāņi. Jāatzīmē, ka žurnāls Reader's Digest tiek izdots 19 pasaules valodās ar 48 izdevumiem gadā un to veido 30 redakcijas piecos pasaules kontinentos. Aptaujā piedalījās pavisam 63 vietējie iedzīvotāji no Austrālijas, Polijas, Taizemes, Francijas, Brazīlijas, Lielbritānijas, Meksikas, Dienvidāfrikas un Spānijas. Aptaujas mērķis bija iegūt vācu tūrista noskaņojuma galvenās īpašības. Avots: EuroCity

Kādēļ Dienvidu tilts pēc slogošanas ir viļņains, un vai tas iespaidos drošību, skaidro tilta būves direkcijas vadītājs Eduards Raubiško.

Kāpēc tilts izskatās viļņains?

Tam vilnim tur ir jābūt! Ir divi viļņi, kas bija pirms slogošanas un pēc. Starp 2. un 3.balstu, kā arī starp 5. un 6. balstu. Tie ir konstruktīvi viļņi, kas izveidojās, spriegojot trotuārus, lai pārnestu slodzes no vantīm uz visu tilta šķērsgriezumu. Saspriedzot trotuārus, spriegumam uzkrājoties ir panākts ieliekums, kurš redzams. Tas nekad neizzudīs un tāds paliks, un nekas tam nenotiks.

Vai, liecoties tiltam, nevar rasties plaisas un palielināties viļņi uz tilta?

Eiropas standarti nosaka, ka plaisas var būt 0.3 mm. Ja plaisas ievērojami pārsniedz šo līmeni, tad notiek betona sabrukšana, nekādas paliekošas deformācijas nav - tas nozīmē, ka ielieces lielākas nevar būt. Tilts nelocīsies kā ķirzaka. Tas nedaudz lieksies, taču tas būs simetriski, jo vantis ir fleksiblas, un tās nolaiž laidumu vienādi. Diskusijas par locīšanos nevar būt - vai nu tilts sabrūk, vai tas stāv. Citas versijas nav.

Digitālās televīzijas ētera apraides ieviešanā privātie varētu iztikt bez valsts atbalsta, tomēr atzīst, ka tas nebūtu loģiski un izmaksas būtu augstākas.

Satiksmes ministrijas koncepcija paredz trīs digitālās televīzijas ieviešanas iespējas, valsts un privātie, valsts Latvijas Radio un Televīzijas centra (LVRTC) personā vai privātie brīvā tirgus apstākļos. "Digitālās televīzijas ieviešana jāīsteno pēc valsts privātās partnerības principiem, apvienojot infrastruktūru, kas ir pieejama valstij un Baltcom. Turklāt, ja visas ieinteresētās puses vienojas par labāko risinājumu, digitālo televīziju var ieviest sešos mēnešos," sarunā ar Dienas biznesu atzīst Baltkom direktors Pēteris Šmidre.

Līdz šim nav izdevies ieviest digitālo televīzijas apraidi visā valstī, kā jūs to domājat izdarīt?

Ja tiktu veiktas izmaiņas likumā, tad varētu atsavināt pilsētā esošos graustus, un pārdot tos izsolē ar nosacījumu, ka kāds tos atjaunotu, Db pastāstīja Rīgas domes Īpašuma un privatizācijas lietu komitejas vadītājs Andris Ameriks.

Viņš teica, ka tādā veidā varētu pārdot arī graustu A. Čaka un Elizabetes ielas stūrī, kurā nesen izcēlies ugunsgrēks. Viņš gan nepateica, kurš gribētu pirkt avārijas stāvoklī esošo namu. Savukārt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja vietnieks Jānis Asaris norādīja, ka ēka A. Čaka un Elizabetes ielas stūrī ir katastrofālā stāvoklī, un lai arī tā joprojām tiek aizsargāta kā piemineklis, tajā nav saglabājušies nekādi vēsturiskie elementi, izņemot fasādi. Tāpēc, ņemot vērā, ka ēka kopš padomju laikiem nav apsaimniekota, turklāt tagad vēl cietusi ugunsgrēkā, to varētu pārdot ne dārgāk par tās kadastrālo vērtību. Šo vērtību gan J. Asaris nevarēja pateikt, taču piebilda, ka jaunajam īpašniekam, kurš vēlētos ēku atjaunot, visticamāk nevajadzētu saglabāt ēkas vēsturisko plānojumu, bet varētu izveidot jaunu.

«Patiesība izrādījās skarba – valsts augstākās amatpersonas acīmredzot labi zināja īstos gaidāmā budžeta mazinājuma apmērus, bet baidījās tos atklāti un godīgi paust sabiedrībai. Tāpēc varu piekrist viedoklim, ka vēlēšanu rezultātus lielā mērā var uzskatīt par nozagtiem,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs un tieslietu ministrs Mareks Segliņš.

Viņš norāda: «Es un citi ministri jūtas kā stūrī iedzīti, jo divās dienās pēc būtības nevar izdarīt neko pietiekami saprātīgu un izsvērtu, vien pielikt lineālu un nogriezt. Un es saprotu, ka nevaru nebalsot par šiem budžeta grozījumiem, jo pretējā gadījumā es būšu valsts grāvējs, lata devalvators. Un TP nobalsos par šiem grozījumiem, lai neiestātos kaut kas vispār neprognozējams.

(Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Būt politiķim un premjeram nav tas pats, kas tikai aizbraukt uz Briseli un baudīt statusu. Tev ir jābūt arī drosmei pateikt, ja ir slikti. Vai tagad ir labāk, kad tauta saprot, ka ir vilkts aiz vēlēšanām? Bet nepārprotami – TP atbalsīs grozījumus un Dombrovski!»

Jānis Jurkāns tagad ir organizācijas Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidents ar plašiem darba apartamentiem solīdā Elizabetes ielas namā. Pie sienām izvietotā latviešu glezniecība rada estetizēti pārdomātu vidi, un tāds ir arī pats Jurkāns – vienmēr sniegbaltā kreklā, nevainojami iededzis un ar džentlmeņa stāju.

Pret dzīvi un apkārt notiekošo viņš izturas ar apskaužamu mieru, kas viņā sadzīvo ar analītisku prātu. Ne bez pašironijas, ko apliecina viņa un dramaturga Jāņa Jurkāna kopā iedziedātā līgodziesma par nabago un bagāto brāli. «Man ne par ko nav kauns, arī šodien parakstos zem katra sevis teiktā vārda,» apmēram tā varētu rezumēt Jurkāna politisko pagātni.

Vai loģistika, kurā šobrīd darbojaties, arī nav saistīta ar politiskajām attiecībām ar kaimiņvalstīm? Tā sakot, blakus politikai vien esat...

Runājot par nākotnes attīstības tendencēm Latvijā, neskaitāmas reizes ir dzirdēti viedokļi, ka ir nepieciešams ne tikai mazināt izdevumus, bet arī veicināt tādus pasākumus, kas stimulētu tautsaimniecības attīstību. Vienkārši pretējā gadījumā vienā brīdī viss būs nomazināts tik tālu, ka vairs nebūs, ko mazināt, bet jēgas vienalga - nekādas.

Tiesa, šo patiesību reāli atzīst vien dažādi eksperti, bet ne atbildīgās valsts institūcijas, kas konsekventi dod priekšroku izdevumu griešanai un nodokļu sloga palielināšanai. Taču arvien vairāk apstiprinās, ka dzīves realitāte ir vēl skarbāka, nekā varētu šķist — pat tad, kad tiek dota iespēja pasaulei parādīt, ko īsti mēs savā tautsaimniecībā esam sasnieguši un spējam piedāvāt citiem, Latvija to ātri vien palaiž garām. Nožēlojami, bet fakts!

Šajā gadījumā runa ir par šomēnes Vācijā notikušo pasaules lielāko rūpniecības mesi, kurā Latvija gan piedalījās, taču droši var teikt, ka diez ko nepapūlējās, lai tam arī tiktu piesaistīta kāda uzmanība. Proti, mūsu valsts stends bijis iespiests piektās halles stūrī pie aizmugurējās sienas. Vienkāršāk sakot — vietā, līdz kurienei lielākā daļa meses apmeklētāju pat neaizgāja. Protams, var aizbildināties, ka Latvija mūžīgā naudas trūkuma dēļ labāku vietu atļauties nevarēja, taču šeit būtu jāņem vērā viens otrs būtisks aspekts.

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsēta Birštona kļuvusi par ārvalstu un Latvijas tūristu magnētu.

Lai gan pilsētas platība ir nieka 13 kvadrātkilometri un tās iedzīvotāju skaits sasniedz vien 4000, taču tajā atrodas vairākas sanatorijas un spa centri, piemēram, Royal Spa Residence,Medical SPA Eglės sanatorija,Vermes un Tulpes, kuras aktīvi uzņem gan atpūtniekus, gan cilvēkus ar veselības problēmām. Šobrīd notiek gan esošo sanatoriju un spa centru rekonstrukcija, gan jaunu būvniecība un uzņēmumi vēlas piesaistīt vēl vairāk ārvalstu tūristus, tajā skaitā arī no Latvijas.

Kā biznesa portālam db.lv apstiprināja spa centru vadītāji, tad veselības un medicīnas pakalpojumu joma attīstījusies, pateicoties pašvaldības un uzņēmēju sadarbībai.

Itāļi esot vissliktākie Eiropas autobraucēji! Tādi ir aptaujas rezultāti, ko veica britu pētniecības institūts TNS pēc automašīnu apdrošinātāja uzņēmuma Direct Line pasūtījuma. Pavisam tika aptaujāti 1 000 respondenti katrā valstī – 1 000 britu, spāņu, franču, itāļu un vācu autobraucēju. Aptaujas galvenais mērķis bija uzzināt no kuras valsts nāk vissliktākie autobraucēji. Rezultātā 36% respondentu atzīmēja Itāliju, kurai seko Francija un Spānija. Turpretī vislabākie autobraucēji esot vācieši (27%), tālāk seko briti un nīderlandieši. Salīdzinot valstu auto nelaimes gadījumu statistiku, šī aptauja diemžēl neapliecina iegūto rezultātu sakritību, jo piemēram, Vācija ir otrajā vietā aiz Lielbritānijas pēc notikušo auto nelaimes gadījumu skaita. Pēc International Road Traffic and Accident Database datiem Vācijā 2001. gadā no 382 950 notikušajiem auto nelaimes gadījumiem uz vairāk kā 50 miljoniem reģistrētiem transporta līdzekļiem sasniegtā negadījumu daļa sastādīja 0,8%, bet Itālijā šī daļa ir 0,6%. To ka vācieši nav paši labākie autobraucēji, liecina arī pašu vāciešu braukšanas mākslas kritiskais pašnovērtējums. 18% vācieši atzīst, ka viņu tautieši ir slikti autobraucēji. Vēl sliktāki tomēr esot nīderlandiešu autobraucēji, to min katrs ceturtais vācietis. Direct Line Versicherung AG uzņēmuma komunikāciju nodaļas vadītāja Bettina Welter cer, ka katrs satiksmes kustības dalībnieks centīsies būt uzmanīgs un iecietīgs savā braukšanā. Tas varētu apdrošinātājam un klientam taupīt finanses apdrošināšanas tarifos. Avots: Eiropa.lv

Lai kaut kā risinātu problēmu saistībā ar ārprātīgi lielajām kravas automašīnu rindām uz Latvijas - Krievijas robežpunktiem, savulaik tika nolemts ieviest eirovinjetes jeb maksu par kravu pārvadājumiem pa mūsu valsts teritoriju.

It kā jau doma vienkārša - ja reiz ārvalstu pārvadātāji grib izmantot mūsu ceļus un radīt zināmas neērtības to pašvaldību iedzīvotājiem, kur atrodas robežpunkti, tad par to lai arī maksā.

Diemžēl laika gaitā izrādījās, ka attiecībā uz šo jaunievedumu var attiecināt senu, taču skumju teicienu - gribējām, kā labāk, bet sanāca kā vienmēr. Respektīvi, izrādījās, ka apmēram 80 % no visiem ienākumiem, pērkot eirovinjetes, valstij nodrošinātu nevis dažādas ārvalstu kompānijas, bet gan vietējie pārvadātāji. Turklāt nevis tie, kuri naudu pelna ar starptautiskajiem pārvadājumiem, bet gan, piemēram, zemnieki, dažādi preču piegādātāji utt., kas braukā tikai pa mūsu valsts teritoriju.

Sociologs un Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pētnieks Viesturs Celmiņš pirms dažiem gadiem atgriezās Rīgā no Ņujorkas, kur, izmantojot viņam piešķirto Fulbraita stipendiju, studēja socioloģijas maģistrantūrā The New School for Social Research.

Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas ietvaros Viesturs Celmiņš veicis pētījumu par Latvijas pilsētu sociālekonomisko attīstību. «Tagad visa socioloģija ir kļuvusi par pilsētu socioloģiju, jo pilsētā notiek viss,» viņš secina.

Kā šobrīd Latvijā jūtas pilsētnieks?

Viens no pieņēmumiem ir, ka cilvēki pilsētās meklē dzīves kvalitāti – iespējas atpūsties, izklaidēties un strādāt. Rīgā salīdzinoši šādas iespējas ir vislabākās, bet cilvēki nav apmierināti – lai gan viņiem ir iespējas iet uz Jauno Rīgas teātri, citiem ir iespējas braukt uz teātri Sidnejā. Secinājums? Objektīvi labos apstākļos tu vari būt subjektīvi nelaimīgs. Sociologiem tas ir interesanti, bet Rīgas domei šādi secinājumi nepatīk, viņi saka – ko jūs tur māžojaties? Jūs teicāt, ja mēs radīsim objektīvi labus dzīves apstākļus, cilvēki būs apmierināti, bet viņi tādi nav! Bet tur neko nepadarīsi – jo cilvēkam vairāk ir, jo viņš vairāk grib. Tas ir dzīves paradokss, ne socioloģijas vaina. Jo nav tā, ka, palielinoties teātru, veloceliņu un parku skaitam, cilvēki kļūs apmierinātāki. Tas neiet cauri. Tomēr analīze liecina, ka pat tie, kuri subjektīvi ir neapmierināti ar savu dzīvi, atzīst, ka pilsētā ir iespējas.

Latvijas vīriešu hokeja izlase svētdien Tamperē svinēja uzvaru pasaules čempionāta mačā par bronzas medaļām.

Latvija pagarinājumā ar 4:3 (2:2, 0:0, 1:1, 1:0) pieveica ASV valstsvienību.

Divus vārtus Latvijai guva Kristiāns Rubīns, pa vieniem - Roberts Bukarts un Jānis Jaks, bet ASV divus vārtus guva Roko Grimaldi, vienus - Mets Koronato.

Septītajā minūtē noteikumus pārkāpa Kārters Mazurs, un latviešiem bija vajadzīga minūte un 47 sekundes, lai realizētu vairākumu. Pēc Mārtiņa Dzierkala saspēles amerikāņu zonas kreisajā pusē pie apmales ar Rihardu Bukartu Rihards piespēlēja vārtu priekšā brālim, un Roberts tehniski ripu raidīja vārtu labajā augšējā stūrī, neatstājot vārtsargam Keisijam Desmitam nekādas iespējas atvairīt metienu.

Pēc nepilnām divām minūtēm Grimaldi, saņēmis ripu, pa labo pusi paslidoja uz priekšu un, noķēris Latvijas izlases vārtuvīru Artūru Šilovu uz pretkustību, meta ripu vārtsargam virs kājsarga vārtu kreisajā pusē.

Latvijas vīriešu hokeja izlase ceturtdien Rīgā pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā pieveica Zviedrijas valstsvienību, pirmoreiz vēsturē iekļūstot pusfinālā.

Latvija svinēja uzvaru ar 3:1 (1:0, 0:1, 2:0).

Vārtus Latvijai guva Dans Ločmelis, Miks Indrašis un Jānis Jaks, bet Zviedrijai - Timotijs Liljegrēns.

Pēc līdzīga sākuma zviedri pārņēma iniciatīvu, bet nekļūdīgi spēlēja abu vienību vārtsargi Artūrs Šilovs un Larss Jūhanssons.

Tomēr pirmie vārtus guva mājinieki, kad pēc metiena pa Jūhanssona vārtiem ripa nokļuva aizvārtē, kur to ieguva Rihards Bukarts un piespēlēja vārtu priekšā. Miks Indrašis, traucējot mājinieku aizsargam, netika pie metiena, taču ripa nokļuva pie Dana Ločmeļa, kurš no vārtu priekšas ar metienu vārtu kreisajā augšējā stūrī izvirzīja Latviju vadībā. Rezultatīva piespēle tika ieskaitīta arī Indrašim.

Vētras dēļ cilvēki Liepājā nav cietuši – Centrālās slimnīcas traumpunktā pēc palīdzības šajā sakarā neviens nav vērsies, bet vētra pilsētā nogāzusi vairāk nekā 60 kokus, Db.lv informēja Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Vētras dēļ būtiski transporta kustības traucējumi vai elektrības padeves pārtraukumi Liepājā nav bijuši.

Naktī uz pirmdienu, kad Liepājā plosījās stiprs vējš, pilsētā ir izgāzts vairāk nekā 60 koku, apmēram desmit pilsētas ielu apgaismes stabu un daudzviet – arī žogi.

Vētra apmēram 100 kvadrātmetru platībā ir norāvusi Latviešu biedrības nama jumtu Rožu laukuma un Pumpura iela stūrī.

Vienā gadījumā koks ir uzkritis uz mājas pagalmā atstātās vieglās automašīnas.

Dažāda rakstura un pakāpes postījumi ir nodarīti apsaimniekošanas uzņēmuma Vecliepāja apsaimniekotajiem namiem. Postījumus, ko vētra nodarījusi Jaunliepājas un Karostas rajona dzīvojamam fondam, namu apsaimniekošana uzņēmumi šobrīd vēl apzina un novērtē.

Automašīnas ar stūri labajā pusē varētu būt lētākas, taču apdrošināšana tām būs dārgāka, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Automašīnas ar stūri labajā pusē Latvijas satiksmē var radīt vairāk riskantu situāciju nekā tās, kam stūre ir kreisajā pusē, atzīst noza-res eksperti, prognozējot, ka šādu transportlīdzekļu skaits uz ceļiem būtiski nepalielināsies. Ņemot vērā paaugstināto risku satiksmes drošībai, arī obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļu apdrošināšana (OCTA) šādiem auto varētu būt par 50–300% dārgāka nekā parastajām mašīnām, lēš apdrošinātāji.

Saeima šā gada 12. aprīlī galīgajā lasī-jumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz, ka no šā gada 1. novembra Latvijā varēs reģistrēt vieglos pasažieru automobiļus, kuriem stūre atrodas labajā pusē. Tāpat kā līdz šim, šādām automašīnām būs jāīsteno virkne tehnisko un drošības prasību, taču stūres atrašanās puse nebūs jāmaina. «Šādu priekšlikumu komisijas deputāti atbalstīja, atsaucoties uz Eiropas Savienības (ES) tiesas spriedumu. Šī ir arī laba ziņa tautiešiem ārzemēs, kuri vēlas atgriezties Latvijā un jau ir iegādājušies automašīnu, piemēram, Lielbritānijā vai Īrijā. Likuma izmaiņas viņiem arī samazinās izdevumus saistībā ar stūres maiņu,» iepriekš skaidrojis par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Operas soliste Inese Galante dzied visā pasaulē, taču par sava festivāla Summertime norises vietu izvēlējusies Latviju – arī šogad no 8. augusta Dubultu baznīcā un Dzintaru koncertzālē Inese kopā ar Innu Davidovu un Hermaņa Brauna fondu aicinājusi dažādu valstu māksliniekus. Šādu personību aicinājumam mūziķi atsaucas.

Inese, ierodoties Latvijā, joprojām saka pie mums, mēs, it kā Diseldorfā nodzīvotie gadi nebūtu mainījuši viņas identitātes sajūtu. Viņa patiešām ir savējā, un viņas sirds gan priecājas, gan sāp par to, kas notiek mūsu valstī ar mūsu tautu.

Latvija viņai par to pateicas ar sirsnību skatienos uz ielas, ar ziediem pēc izpārdotās zālēs dziedātiem koncertiem un operizrādēm. Inese Galante ir vienīgā māksliniece, kura Latvijā patronē apjomīgu mūzikas festivālu, un viņas vārds afišā nozīmē piedāvātās mākslas kvalitātes garantu.

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcija ļaus piensaimniekiem tirgot savu produkciju Vidzemes priekšpilsētas dzīvojamo māju pagalmos uz pašvaldībai piederošās zemes.

Lai tirgotu pienu dzīvojamo māju pagalmos, piensaimniekam ir nepieciešama Svaigpiena realizācijas atļauja, kuru izsniedz Pārtikas un veterinārais dienests, kā arī zemes īpašnieka, uz kuras notiek tirdzniecība, atļauja. Lai to varētu nokārtot atbilstoši likumam un noskaidrotu zemes piederību, Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcija aicina zemniekus vērsties pie Teritorijas apsaimniekošanas un attīstības nodaļas pārvaldes vecākās referentes uzņēmējdarbības jautājumos, norādīja Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dana Šarlovska.