Transports un loģistika

Vācieši ir nobazījušies par “Made in Germany”

Aivars Mackevics [email protected], 09.09.2003

Jaunākais izdevums

Vācijas eksportpreces ilgu laiku tika raksturotas kā kvalitatīvas un ar uzticamu reputāciju, taču pēdējos gados aizvien vairākos pasaules tirgos vācu kvalitātes imidžs strauji krītas. Tam par piemēru ir ārvalstu klientu sūdzības, kuras norāda, ka Vācijas leģendārajam logotipam "Made in Germany” ir problēmas. Sevišķi kritiskā pozīcijā ir Vācijas autoražotāji, kuriem jau vairākus gadus neizdodas ieņemt augšējās vietas automobiļu kvalitātes testos un klientu aptaujās. ASV tirgus pētniecības firma J.D. Power ir aptaujājusi 55 000 autopircēju, kuri ir iegādājušies 2000. gadā būvētas automašīnas. Mercedes markas automašīnās pēc triju gadu lietošanas ir uzrādījušas vairāk defektu nekā Chrysler. Vislabākais novērtējums pieder tieši japāņu automašīnām. Aptaujas rezultāti liecināja, ka arī amerikāņu automašīnas ir uzrādījušas daudz mazāk defektu nekā eiropiešu automobiļi. Vācijai vislabākos rādītājus spēja uzrādīt tikai Porsche un BMW. Daudz defektu ir Mercedes-Benz un Audi automobiļiem jeb 318 problēmas uz 100 auto. Sevišķi daudz defektu ir M un E klases Mercedes automašīnām. Volkswagen Golf-GTI šajā aptaujā bija viens no defektu līderiem jeb 465 problēmas uz 100 automašīnām. Vēl sliktākus rezultātus ieguva korejiešu markas Daewoo un Kia. Arī no Lielbritānijas pienāk ziņas par vācu automobiļu neuzticamību, piemēram, šī gada augustā britu patērētāju aizsardzības žurnāls, analizējot 138 modeļus, labākās vietas ierādīja Āzijas un ASV automobiļiem. Vāciešu automarkas bija tikai trešajās pozīcijās pēc šo valstu ražojumiem. Pirms neilga laika nodotais ekspluatācijā magnētiskā spilvena vilciens Šanhajā Vācijas kvalitātes zīmei “Made in Germany” ir atstājis būtiskas imidža skrambas, jo 1,2 miljardi eiro dārgais projekts ik pa brīdim saskaras ar tehniskām problēmām. Vācijas eksporta tēla vērtības kritums sakarā ar auto- un transporta industrijas problēmām liek sarosīties arī citām tautsaimniecības nozarēm, lai glābtu reputāciju un izrautos no ekonomiskās stagnācijas valstī. Avots: Eiropa.lv

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Flika vadītā XL Airways Germany iesniedz maksātnespējas pieteikumu, bet cer atdzimt

Jānis Rancāns, 03.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bertolta Flika vadītā Vācijas aviokompānija XL Airways Germany Darmštates tiesā iesniegusi maksātnespējas pieteikumu. Decembra vidū lidsabiedrība jau apturēja ziemas lidojumus.

(Papildināts ar trešo rindkopu)

Maksātnespējas pieteikums tiesā iesniegts 27. decembrī, vēsta aviācijas ziņu portāls ch-aviation. Savukārt 14. decembrī lidsabiedrība uz laiku apturēja ziemas sezonas darbību. Pēc darbības apturēšanas Airways Gemany izīrētājiem atpakaļ atgrieza iznomātās lidmašīnas. Tomēr kompānija apgalvoja, ka pavasarī savu darbību atjaunos. Pirms darbības apturēšanas kompānija strādāja ar piecām Boeing 737 – 800s lidmašīnām.

Tomēr jau nākamvasar XL Airways Germany atkal plāno atsākt lidojumus, ziņo portāls Fluege.de. Pašlaik tiekot mēģināts atrast visiem iesaistītajiem pieņemamu risinājumu, lai uzņēmums varētu turpināt darbību, norādījis XL Germany komercdirektors Torstens Amends Šnārs. Maksātnespējas iemesls esot kāda uzņēmuma akcionāra laicīgi nesniegtais aizdevums, norāda portāls. Kopš pērnā gada novembra XL Germany un Parīzē bāzētā XL France pieder vienam un tam pašam īpašniekam – Luksemburgā reģistrētajam X-Air Aviation holdingam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es nonācu kā jaunava pie bērna,» tā savu iesaistīšanos XL aviokompāniju vadībā echo- online ekonomikas ziņām skaidro bijušais airBaltic prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks.

Kā DB jau rakstīja, kopš šī gada sākuma viņš sāka vadīt Frankfurtē bāzēto čarterkompāniju XL- Airways Germany, bet tagad darbojas arī XL Francijas aviokompānijas padomē. Fliks gan skaidro, ka sākotnēji gribējis nodarboties tikai ar šo aviokompāniju konsultēšanu, bet nu jau pilnā apjomā iesaistījies šo kompāniju operatīvajā vadībā. XL Germany dibināta 2006. gadā, bet jau piedzīvojusi vairākas turbulences. Kopš 2011. gada abas XL aviokompānijas pieder Šveicē un ASV bāzētajam investīciju fondam Beachside Capital. Iepriekš XL piederēja Islandes investīciju bankai, kas pārņēma bankrotējušās britu ceļojumu kompānijas XL Leisure Group aktivitātes, taču pati pēc neilga laika nonāca grūtībās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eiropieši cīnās par savu preču identitāti

Aivars Mackevics [email protected], 14.01.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES Komisija vēlas ieviest vienotu preču zīmes apzīmējumu visiem ražojumiem, kuri tiek ražiti ES teritorijā. Vācieši ir visaktīvākie protestētāji šajā cīņā ar ES birokrātiju, jo pēc politiķu un uzņēmēju domām “Made in Germany” ir ieguvusi stabilas pozīcijas pasaules brendu vidū. Toties “Made in EU” ir bezpersonisks apzīmējums. ES Komisijas priekšlikums, izņemot divas dalībvalstis, tiek noraidīts. Pašlaik šī sfēra no likumdošanas viedokļa vēl nav sakārtota, jo katrā atsevišķā ES valstī uzņēmēji izmanto gan “Made in EU”, gan nacionālos apzīmējumus. Avots: Eiropa.lv

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023 laureāti

Db.lv, 09.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023" (LAGB 2023) laureāti.

Lielo gada balvu 2023 jeb Grand Prix saņēma Dailes teātra priekšlaukums (SIA "MADE arhitekti". Autoru komanda: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa, Jēkabs Slava sadarbībā ar Evelīnu Ozolu). Arhitektu birojam šī ir jau otrā saņemtā Lielā gada balva, kad 2012.gadā birojs saņēma Grand Prix par objektu - Saldus mūzikas un mākslas skola.

Starptautiskās žūrijas pārstāvji vienoti stāsta, ka objekts ir ne tikai labas prakses piemērs, bet arī rada un veido pārdomātu vides telpu, kas ir iekļaujoša gan pret vidi, gan sabiedrību. Žūrijas pārstāvji uzsver, ka projekts ir izstrādāts ar lielu iejūtību pret arhitektes Martas Staņas radīto Dailes teātri, kas ir spilgts padomju modernisma arhitektūras paraugs un unikāla sava laikmeta liecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lācene Made atkal brīvībā; cer notvert ap pusdienlaiku

LETA, 23.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar vakarā no Līgatnes dabas taku voljera izbēgušo lāceni Madi nav paredzēts dzīt ar medniekiem vai iemidzināt ar miega zālēm, lai nogādātu atpakaļ voljerā. Lāci paredzēts līdz voljeram aizvest mierīgi un klusām, līdzīgi kā tas darīts pērn.

Tā norāda Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (V), kurš informēja, ka arī šajā gadā dzīvnieka notveršanas darbus vada zvērkope Velga Vītola.

Šteins stāstīja, ka pa nakti lācis nav mielojies ar izliktajām ēsmām un pašlaik viņš varētu būt kaut kur iemidzis. Tā kā vakar, pirms izbēgšanas, Made labi paēdusi, zvērkopji prognozē, ka viņa pie ēsmas varētu parādīties ap plkst.10 vai plkst.11.

Pašlaik situācija mežā nav tāda kā pērn rudenī, kad Made izbēga pirmo reizi. Mežā nav ne sēņu, ne ogu, apkārtnes dārzos nav ābolu. Zvērkopji cer, ka lācis meklēs pārtiku, tādēļ pats izlems atgriezties voljerā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dārgākās biroju telpas atrodas Londonā

Aivars Mackevics [email protected], 27.08.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Londonas biroju telpas ir dārgākās pasaulē, kurām seko Tokijas un Parīzes biroji, to liecina jaunākie statistikas dati. Tieši Londonas West End ir dārgākā pasaules vieta, kas attiecas uz biroju telpu nomu, to paziņojis ir nekustāmo īpašumu uzņēmums Richard Ellis pēc 158 biroju vietu izpētes. Šajā Londonas pilsētas daļā viena kvadrātmetra nomas maksa sasniedz gadā tieši 1 400 eiro par kv.m. Turpretī Londonas centrālā daļa ar 1 089 eiro par kv.m ir atvirzīta uz otro vietu starptautiskajā rangu sarakstā, tai seko Tokijas pilsētas centrs. Pirms trijiem gadiem Japānas galvaspilsēta bija pasaules dārgāko biroju telpu nomas saraksta pirmajā vietā. Parīze ar 852 eiro par kv.m biroju telpu nomu atrodas aiz Tokijas pilsētas centra, bet pirms japāņu galvaspilsētas ārpuspilsētas rajona, kas tāpat kā Londonas abas pilsētas daļas tika vērtētas atsevišķi. Vājā ASV dolāra attiecība pret eiro un Lielbritānijas mārciņu ir padarījusi Eiropas pilsētas starptautiskajā salīdzinājumā dārgākas nekā tas ir ASV un Tālajos Austrumos, tā šo situāciju skaidro Richard Ellis uzņēmums. Arī Japānas jenas vērtība attiecībā pret ASV dolāru ir paaugstinājusies, taču daudz vājāk nekā eiro. Desmit dārgāko pasaules biroju vietu sarakstu turpina Dublina un Birmingema, Maskava, Edinburga un Frankfurte pie Mainas. Avots: Handelsblatt TOP 50 visdārgāko biroju īres vietu indeks 1 London (West End), England 148.73 2 Tokyo (Inner Central), Japan 136.13 3 Tokyo (Outer Central), Japan 122.24 4 London (City), England 113.19 5 Paris, France 83.67 6 Moscow, Russia 64.49 7 Hong Kong 61.23 8 New York — Midtown Manhattan 59.38 9 Edinburgh, Scotland 58.47 10 Mumbai (Bombay), India 57.91 11 Dublin, Ireland 57.71 12 Birmingham, England 56.97 13 Frankfurt, Germany 56.63 14 Manchester, England 56.22 15 Zurich, Switzerland 55.75 16 Glasgow, Scotland 52.47 17 Madrid, Spain 52.33 18 Boston (CBD) 51.80 19 Seoul, South Korea 51.04 20 Geneva, Switzerland 49.63 21 Washington DC (CBD) 48.66 22 Milan, Italy 48.18 23 Stockholm, Sweden 46.44 24 Luxembourg City, Luxembourg 45.45 25 New York — Downtown Manhattan 44.76 26 Athens, Greece 44.18 27 Taipei, Taiwan 43.94 28 Rome, Italy 43.23 29 San Jose/Silicon Valley (sub) 42.68 30 Munich, Germany 42.15 31 Beijing, China 41.81 32 San Francisco (CBD) 40.32 33 New Delhi, India 39.92 34 San Juan, Puerto Rico 39.44 35 Boston (sub) 38.73 36 Sydney, Australia 38.50 37 Warsaw, Poland 38.40 38 Barcelona, Spain 37.31 39 Singapore, Singapore 37.29 40 Tel Aviv, Israel 37.07 41 Amsterdam, Netherlands 35.63 42 Seattle (CBD) 35.54 43 Toronto, Canada (CBD) 34.93 44 Chicago (CBD) 34.75 45 Nassau, Bahamas 34.50 46 Brussels, Belgium 34.05 47 Mexico City, Mexico 34.03 48 Oslo, Norway 33.56 49 Helsinki, Finland 32.91 50 Hamburg, Germany 32.88

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aicina uzņēmējus piedalīties projektā Go Germany

, 16.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai palielinātu Latvijas pārtikas produktu eksportu un sekmētu uzņēmēju divpusējās partnerības projektus Vācijas tirgū, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un vācu biznesa konsultāciju uzņēmums Innovative food consulting uzsāk kopīgu projektu Latvijas pārtikas produkcijas eksports uz Vāciju jeb Go Germany.

Projekta Go Germany mērķis ir iegūt zināšanas par Vācijas pārtikas tirgu, uzlabot Latvijā ražoto eksporta produktu kvalitāti un rezultātā palielināt Latvijas uzņēmumu skaitu, kas eksportē uz Vāciju. Go Germany projekta gaitā LIAA sadarbībā ar Innovative food consulting sagatavos Latvijas uzņēmumus un palīdzēs uzsākt eksportu uz Vāciju, informēja LIAA.

29.novembrī viesnīcā Reval Hotel Latvija notiks projekta ievada seminārs par Vācijas pārtikas tirgu un individuālās tikšanās ar pārtikas nozares konsultantiem. Pasākumā Latvijas uzņēmēji varēs uzzināt par iepirkumu specifiku Vācijas pārtikas mazumtirdzniecības veikalu tīklos un citām svarīgām tēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vācu ekonomists draud ar tiesvedību, ja tiks piešķirta nauda Grieķijai

Lelde Petrāne, 23.02.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas profesors Vācijā, kurš zināms arī kā eiro kritiķis, plāno celt prasību tiesā, ja Vācija un citas Eiropas Savienības valstis piešķirs finansiālu atbalstu parādu nomāktajai Grieķijai, atsaucoties uz viņa sacīto medijiem, vēsta Reuters.

Vilhelms Hankels (Wilhelm Hankel), kurš neveiksmīgi mēģināja novērst eiro ieviešanu, ar trīs kolēģiem 1998.gadā dodoties uz Vācijas Konstitucionālo tiesu, sacījis, ka viņi ir gatavi to darīt vēlreiz.

«Mēs četri to esam izlēmuši,» 81 gadu vecais V. Hankels sacījis biznesa laikrakstam Handelsblatt, piebilstot, ka viņi, iespējams, šoreiz dosies pat uz Eiropas Kopienu Tiesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

A/s Latvijas kuģniecība pirmajā pusgadā nopelna gandrīz četrreiz vairāk, nekā pērn

, 28.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība Latvijas kuģniecība (LK) 2007. gada pirmajā pusgadā strādājusi veiksmīgi, tīrajai peļņai sasniedzot 55,2 miljonus ASV dolāru, kas ir par 40 miljoniem ASV dolāru jeb 3,6 reizes vairāk nekā analogā periodā pērn, liecina koncerna nerevidētais saīsinātais konsolidētais finanšu pārskats. Šādu rezultātu nodrošināja gan peļņa no kuģu darbības, gan tankkuģu pārdošanas.

Būtiski, ka, salīdzinot ar 2006. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, LK koncerna reisu ienākumi 2007. gada pirmajā pusgadā ir palielinājušies par 9,0 miljoniem ASV dolāru. Pozitīvo pārmaiņu pamatā ir LK flotes restrukturizēšana - pieaudzis jauno, ienesīgāko, kuģu skaits, kuru ienākumi ir daudz augstāki. Saskaņā ar LK valdes lēmumu par vidēja izmēra tankkuģu flotes turpmāko attīstību, kas paredz palielināt šī segmenta kravnesību par aptuveni 200 tūkstošiem tonnu, 2007. gada pirmajā pusgadā kopumā tika pārdoti, kā arī norakstīti metāllūžņos četri tankkuģi, savukārt jauno kuģu, kuru vecums ir mazāks par pieciem gadiem, skaits pieauga līdz desmit.

Visas LK koncerna flotes šī gada pirmajā pusgadā strādājušas ar peļņu, par 73% jeb 14,7 miljoniem ASV dolāru pārsniedzot 2006. gada pirmā pusgada rādītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kuldīgas novada pašvaldība sāks sarunas ar MADE arhitekti par kultūras centra projektēšanu

Lelde Petrāne, 21.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies Kuldīgas novada pašvaldības atkārtoti rīkotais metu konkurss Kuldīgas kultūras centra ēku kompleksa un pagalma rekonstrukcijai.

Izvērtējot iesniegtos darbus, 1. vieta netika piešķirta, taču žūrijas komisijas vērtējumā par labāku tika atzīts SIA MADE arhitekti (autori: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Liene Šiliņa, Stella Mugellini un Elisa Casini) piedāvājums ar devīzi «PAG18». SIA MADE arhitekti tika piešķirta 2. vieta un godalga EUR 3000.

Komisija atzina, ka SIA MADE arhitekti metam ir mūsdienīga pieeja, kas respektē pilsētvidi un atbilst konkursa mērķim, taču ietvertie risinājumi daļēji neatbilst plānošanas un arhitektūras uzdevumam (PAU) un projektēšanas uzdevumam (PU), nav atrunātas koncepcijas detaļas, kā arī nepieciešams risināt atsevišķas detaļas telpu programmām un funkcionalitātei. Žūrija nolēma ieteikt pašvaldībai sarunu procedūras laikā vienoties ar SIA MADE arhitekti par nepieciešamajiem precizējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

GS1 Latvija rīkotajā konkursā Made in Latvia par 2007. gada eksportspējīgākajiem produktiem atzīti AS Jaunpils pienotava, SIA LMP, SIA Firma Līcis-93 un AS Grindeks izstrādājumi, savukārt par jaunāko un eksportspējīgāko produktu atzīts SIA V.O.V.A. ražotais krūšturis Sņežana, liecina informācija GS1 mājaslapā.

Nominācijas Jauns un eksportspējīgs uzvarētāji:

1. SIA V.O.V.A. - krūšturis Sņežana;

2. AS Rita - bikses meitenēm M8904;

3. AS Latvijas Balzams - dzirkstošais vīns Rižskoje Igristoje sweet 0,75 l.

2007.gadā uzņēmumi, kuri piedalījās konkursā Made in Latvia, visvairāk eksportējuši uz Lietuvu, Igauniju, Krieviju, Ukrainu un Kazahstānu.

Dalībnieku vērtēšanas kritērijs ir produkta 2007.gada eksporta apjoms latos. Pretendenti tiek dalīti pārtikas un nepārtikas produktu grupās, mazajos un vidējos uzņēmumos (strādājošo skaits līdz 50) un lielajos uzņēmumos (strādājošo skaits virs 50). Nosakot uzvarētājus, netiek ņemts vērā kompānijas kopējais eksporta apjoms, bet gan vienas konkrētas preces eksporta rādītāji. Dalībnieku vērtēšana notiek datorizēti, nevērtējot iepakojuma dizainu, garšas īpašības vai citus kritērijus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Veiksmīgāko eksporta produktu vidū vairāk pārtikas

, 14.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā automātiskās identifikācijas organizācija GS1 Latvija trešdien sveica konkursa Made in Latvia uzvarētājus – 2006. gada eksportspējīgākos gala produktus.

Lielo uzņēmumu grupā eksportspējīgāko produktu titulus un galvenās balvas saņēma SIA CIDO GRUPA ražotā apelsīnu sula 1L, RSEZ A/S REBIR elektriskais ripzāģis RZ2-70-2 un elektriskais ķēdes zāģis, Db.lv informēja GS1 Latvija ģenerālsekretāre Liene Šauriņa.

Mazo uzņēmumu grupā par veiksmīgākajiem Latvijas eksporta produktiem un GS1 Latvija konkursa laureātiem šogad atzīti SIA JAUNPILS PIENOTAVAS sieri Jaunpils zelta un Bauskas ar pazeminātu tauku saturu un SIA SAKRET cementa java Sakret 40 kg.

Konkursā 2. vieta lielo uzņēmumu grupā piešķirta SIA UNDA Rīgas šprotēm eļļā un A/S OLAINFARM produktam Noofen (Phenibut) 250mg N20. Mazo uzņēmumu grupā – SIA SALDUS PĀRTIKAS KOMBINĀTA konfektēm Gotiņa un tāpat kā 2006. gada konkursā SIA MEDITEKS medicīniskajai ķirurģiskajai vatei Premium.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols piedāvā total-look kolekciju gan sievietēm, gan vīriešiem, tomēr vairāk specializējas uz krekliem.

Perfekts šuvums, izsmalcināti audumi un raksturīga zīme, kas piemīt tikai van Laack zīmolam – perlamutra pogas ar 3 caurumiem. Katra detaļa izceļ produkta unikalitāti. Slavenie van Laack krekli tiek šūti no labākās kokvilnas, kas ražota Itālijā un Šveicē. Audums ir tik plāns un patīkams, ka līdzinās zīdam.

Vismaz vienreiz pielaikojot van Laack kreklu, jūs nekad neaizmirsīsiet izredzēto piederību.

Tuvojas pārsteigumu laiks, un vienmēr ir vēlme iepriecināt sevi vai citus ar kādu īpašu dāvanu. Šādam gadījumam mēs esam sagatavojuši piedāvājumu vīriešiem – Made-to-Measure kreklu, šūtu pēc individuāliem mērījumiem. Mūsu salonveikalā laipni sagaidīs speciālists, kurš piedāvās plašu audumu, apkaklīšu un manžešu sortimentu, kā arī detalizēti izstāstīs, kā padarīt kreklu īpašu, ņemot vērā klienta dzīvesveida un figūras īpašības. Made-to-Measure krekls tiks izgatavots ar rokām fabrikā Menhengladbahā un līdz Ziemassvētkiem tiks nogādāts Rīgas salonveikalā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

Tas, ko šobrīd Vācijas iestādes nepasaka, ir, ka, iespējams, notikusi Eiropā vērienīgākā krāpšana vai naudas atmazgāšanas operācija nebanku sektorā. Ja tiešām "Wirecard" veikusi fiktīvus darījumus tikai tādēļ, lai izskatītos labāk klientu acīs, tad to vēlāk stāstīs kā anekdoti finanšu pasaulē.

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka fikciju 2 miljardu eiro apjomā ir iespējams veikt un maksājumu kompānijas ir nākamais posms naudas atmazgāšanas ķēdē. Kāpēc? Lai arī maksājumu kompāniju uzraudzība līdzinās banku uzraudzībai un tām jāizpilda visas tās pašas AML prasības kā bankām, to darbība pēc būtības ir daudz mazāk caurspīdīga, jo kompānijas strādā ar simtiem banku kontu visā pasaulē pat vienam klientam. Viena maksājumu kompānija var pārskaitīt naudu citai, tā var veikt iekšējus pārskaitījumus klientam, veikt fiktīvus darījumus finanšu gada garumā - līdz auditam, kas, protams, parādīs iztrūkumu, bet realitātē atmazgātie miljardi jau būs sasnieguši mērķi un likumsargiem vien paliks iespēja tiesāties ar amatpersonu.

Latvieši nerīkojas kā vācieši

Līdzībai - jūnija sākumā Latvijas tiesībsargi veica atkārtotas kratīšanas "ABLV bankā". Vairāk nekā divus gadus pēc bankas slēgšanas un ASV institūcijas FinCEN paziņojuma par "ABLV Bank" darbību! Kādēļ to nedarīja pirms diviem gadiem? Kas ir mainījies? Kāpēc mūsu likumsargi nerīkojas kā vācieši un uzreiz neizsludina vainīgo personu aresta orderus? Visa sāls šajā lietā ir motivācijā. Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas, savukārt mūsu tiesību sistēma rīkojas ar citu motīvu - aizpildīt budžeta robus, bet darbību likumību noskaidrot pēc tam. Tas, protams, ir cēli, laupīt tautas vārdā kā Robins Huds to kādreiz esot darījis, bet cik ļoti tas uzlabo mūsu valsts tēlu finanšu pasaulē - paliek jautājums.

Valsts policijas Galvenā kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšniece arī pirms vairākiem gadiem bija Inese Gise - tad, kad "ABLV Bank" lietu iesāka! Tieši viņa komentēja Kriminālprocesa likumā nepieciešamās izmaiņas no policijas viedokļa Saeimas Krimināltiesību apakškomisijā un liela daļa viņas, kā arī prokuratūras un Tieslietu ministrijas ieteikumu tika apstiprināti.

Procesuālās un materiālās tiesības

Runa ir par Kriminālprocesa likuma 124., 125., 126. pantiem, kuri pērnā gada 24. decembrī spēkā stājās pavisam jaunā redakcijā, runājot tieši par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ir vēl rinda izmainītu pantu tieši Krimināprocesa likumā, kas attiecināmi uz naudas atmazgāšanu, tomēr spilgtākie ir pieminētie.

Te ir pavisam viltīgi sapītas procesuālās un materiālās tiesības, kā arī tas, ko pierāda valsts un kas jādara apsūdzētajai personai, vai tikai vēl aizdomās turētai personai, atsevišķos gadījumos nonākot pie kāzusa, ka nauda var tikt iesaldēta uz praktiski neierobežotu laiku, tikai spēlējoties ar vārdu "aizdomas". Dažādi advokāti, jautāti par šiem pantiem, tā arī komentē, ka līdz brīdim, kad būs konkrēta prakse ar redzamu gala iznākumu - nav pamatojuma sūdzēties Satversmes tiesā.

Pie būtības - 124.pants runā par pierādīšanas priekšmetu un 6. daļā tas skaidri pasaka, ka domāt par mantas noziedzīgo izcelsmi var, ja "ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme". Proti, aizdomas ir visa sākums. Tā paša panta 7. daļā arī pateikts, ka, "lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav nepieciešams pierādīt konkrēti, no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi iegūti." Patiesībā šis pants nerunā par personas vainu. Runa ir par līdzekļiem, trivializējot par "naudas vainu" - faktiski neierobežotā laika periodā. 125. pants runā par fakta legālo prezumpciju, vai to, ko policists vai prokurors pieņem par noziedzīgu nodarījumu un kā to dara. Te parādījās panta 7. daļas 3. punkts: "Ir uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme." Šis ir tas brīdis, kad naudu var iesaldēt bez bēdām, cerot uz pozitīvu tiesas lēmumu un daudz nebaidoties par sekām valstij. Cik plašam ir jābūt pierādījumu kopumam - tas jau ir policijas un prokuratūras izvērtēšanas darbs un sākotnēji pietiek ar to, ka pārskaitījums izskatās aizdomīgi.

Visbeidzot, 126. pants, kas runā par pierādīšanas subjektu un pierādīšanas pienākumiem, satur dažus interesantus papildinājumus, atbrīvojot valsti no pārliekām finanšu saistībām, ja procesa virzītāji ir nošāvuši greizi. Proti, 3. daļā ierakstīts, ka, ja kāds no prezumētajiem faktiem ir nepatiess, tad apsūdzētais vai kāds cits pierāda tā aplamību. Atgādināšu, ka citādi mūsu valstī visu pierāda valsts. 31 un 4. daļā vēl ir papildinājums tieši par noziedzīgi iegūtu mantu. Personai ir jāpierāda, ka tā nav nelikumīgi iegūta, turklāt, ja persona nespēj to laikā izdarīt, tad atlīdzību par kaitējumu saņemt nevar. Īsāk sakot, ja valsts naudu arestē, tad var turēt aizdomas cik vēlas, bet, ja termiņš pirmajām aizdomām beidzas, var radīt jaunas aizdomas. Nesen žurnālā "Dienas Bizness" publicējām konkrētu piemēru, kā šāda naudas iesaldēšana 900 tūkstošiem eiro turpinās jau kopš "ABLV" slēgšanas, bet apsūdzības nevienam cilvēkam nav izvirzītas. Īsāk, praksē jau ir šīs triviālās situācijas precedents, ka vainīga praktiski ir nauda, bet cilvēki turpina dzīvot savu dzīvi bez tās. Savukārt, ja pilsonis nepaspēj pierādīt, ka viņa nauda ir likumīgi iegūta, tad, piemēram, pēc 10 gadiem saņems savu miljonu bez kādiem procentiem.

Laika limits neattiecas

Šajā līdzībā ar Vācijas likumsargu rīcību "Wirecard" gadījumā un Latvijas likumsargu darbību 2,5 gadu garumā pie ABLV lenkšanas ir viena galvenā atšķirība - vācieši rūpējas par pārskaitījumu sistēmas stabilu darbību nākotnē, bet latvieši lūkojas pagātnē, kur aizķēries kāds miljons vai desmit, ko varētu vēl arestēt, iesaldēt, ieskaitīt budžetā un, kur varētu piemērot nupat pieņemtus likumus par darbībām pirms diviem, pieciem vai pat desmit gadiem.

Uzsvēršu, es šeit neesmu pārteicies. Lasiet likumu - ja nauda ir nelikumīgi iegūta, tad uz šo faktu laika limits neattiecas. Cilvēks paliks nevainīgs, jo iepriekš šāda likuma nebija, sekojoši - arī nav soda. Cilvēktiesības paliek ievērotas, personu nesoda ar atpakaļejošu datumu, bet naudu gan!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Raubiško: Viļņiem ir jābūt!

Katrīna Iļjinska, 670884437, 03.11.2008

«Diskusijas par tilta locīšanos nevar būt - vai nu tilts sabrūk, vai tas stāv,» tā Dienvidu tilta būves direkcijas vadītājs Eduards Raubiško.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādēļ Dienvidu tilts pēc slogošanas ir viļņains, un vai tas iespaidos drošību, skaidro tilta būves direkcijas vadītājs Eduards Raubiško.

Kāpēc tilts izskatās viļņains?

Tam vilnim tur ir jābūt! Ir divi viļņi, kas bija pirms slogošanas un pēc. Starp 2. un 3.balstu, kā arī starp 5. un 6. balstu. Tie ir konstruktīvi viļņi, kas izveidojās, spriegojot trotuārus, lai pārnestu slodzes no vantīm uz visu tilta šķērsgriezumu. Saspriedzot trotuārus, spriegumam uzkrājoties ir panākts ieliekums, kurš redzams. Tas nekad neizzudīs un tāds paliks, un nekas tam nenotiks.

Vai, liecoties tiltam, nevar rasties plaisas un palielināties viļņi uz tilta?

Eiropas standarti nosaka, ka plaisas var būt 0.3 mm. Ja plaisas ievērojami pārsniedz šo līmeni, tad notiek betona sabrukšana, nekādas paliekošas deformācijas nav - tas nozīmē, ka ielieces lielākas nevar būt. Tilts nelocīsies kā ķirzaka. Tas nedaudz lieksies, taču tas būs simetriski, jo vantis ir fleksiblas, un tās nolaiž laidumu vienādi. Diskusijas par locīšanos nevar būt - vai nu tilts sabrūk, vai tas stāv. Citas versijas nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vācu tūristiem biežāk jāsmaida

Aivars Mackevics [email protected], 29.07.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācu tūristi nesaprot humoru, ļoti bieži ir neatbilstoši apģērbušies, patērē daudz alus un dod maz dzeramnaudas, bet ir godīgi, labi audzināti un ļoti disciplinēti. Tādi ir aptaujas rezultāti, ko veica žurnāls Reader's Digest Deutschland (Vācija), aptaujājot vietējos iedzīvotājus deviņās pasaules valstīs, kuras bieži tiek apmeklētas no vācu tūristiem. Aptaujas galvenais moto bija balstīts uz to, ka tūristi atpūtā var daudz piedzīvot, taču tie, kas uzņem atpūtniekus, piedzīvo vēl vairāk. Piemēram, kāds austrālietis ir izteicies, ka vāciešiem nevajadzētu visu pārāk nopietni uztvert, un ir jābūt jautrākiem. Kāda taizemiete ir ieteikusi vāciešiem vairāk smaidīt. Aptaujas rezultāti liecina, ka daļu īpašību var sastapt ikvienā vietā, kur vien atpūšas vācu tūristi. Pie šādām īpašībām pieder ne tikai dzelžainā disciplīna, bet arī humora vai joku nesaprašana. Turpretī briti, spāņi un poļi uzskata, ka vācieši ir bez humora izjūtas. Sliktas atsauksmes ir saņēmuši vācieši arī par savu modes izjūtu. Apģērba kvalitāte ir ļoti laba, bet paši tūristi ir nemoderni apģērbušies. Īpaši tas attiecas uz vācu vīriešiem, kas valkā zeķes sandalēs. Kāds spānis ir pat piebildis, ka vāciešiem uzreiz nevajadzētu izteikt savu nacionalitāti, liekot visiem raudzīties uz viņu kājām. Pastāv arī citas īpašības pēc kurām var noteikt vācu tūristu, proti, skaļi runā, ir liela auguma un izskatās bāli kā arī patērē lielu daudzumu alus, bet dod attiecīgi maz dzeramnaudas. Kāds gids no Dienvidāfrikas pilsētas Kapštates atzīst, ka no rītiem neviens negrib izvēlēties vadīt vācu tūristu grupas, jo vācieši ir ļoti skopi tūristi. Taču nav jau arī tā, ka vāciešiem nebūtu labu īpašību. Šeit īpašu vērību un cieņu izpelnās vācu produkcija, darba prieks un kārtība, pārlieku lielā nopietnība un centība. Vācieši bieži domājot, ka ir paši svarīgākie pasaules cilvēki, tā ir izteicies kāda taksi šoferis no Varšavas. Citi slavē ka uz vāciešiem var paļauties un ir labi audzināti. Pieklājības ziņā vāciešus tomēr pārspēj japāņi. Jāatzīmē, ka žurnāls Reader's Digest tiek izdots 19 pasaules valodās ar 48 izdevumiem gadā un to veido 30 redakcijas piecos pasaules kontinentos. Aptaujā piedalījās pavisam 63 vietējie iedzīvotāji no Austrālijas, Polijas, Taizemes, Francijas, Brazīlijas, Lielbritānijas, Meksikas, Dienvidāfrikas un Spānijas. Aptaujas mērķis bija iegūt vācu tūrista noskaņojuma galvenās īpašības. Avots: EuroCity

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Šodien laikrakstā Dienas Bizness un jaunākajā biznesa žurnālā LD

, 01.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodien vien 40% nebanku kreditētāji var turpināt izsniegt jaunus kredītus, jo pārējie vēl nav saņēmuši licenci - no 42 kompānijām licences saņēmušas vien 17.

Iespējams, būs arī kompānijas, kas savu biznesu pārcels uz valstīm (izsniedzot kredītus ar distances līgumu), kuru likumdošana neparedz licencēšanu un šo kompāniju klienti var būt vēl lielāki cietēji. Ja lieta nonāks līdz tievedībai, tā notiks pēc citas valsts likumiem un Latvijā šos kredītu ņēmējus neviens neaizsargās, zin teikt Latvijas Ātro kredītu devēju asociācijas (LĀKDA) vadītājs Dāvis Barons.

Metālapstrāde

Investīcijas apgrozījuma apjomā

Spiedformu ražotājs SIA Skan-Tooling modernizācijā investē 1,75 milj. eiro - tikpat daudz cik liels ir uzņēmuma neto apgrozījums. Projekts tiek īstenots, piesaistot ES finansējumu. DB aplēses liecina, ka ES fondu programmā «Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde - atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā» metālapstrādes un mašīnbūves nozarē šogad ir uzsākti 20 jauni projekti ar kopējām investīcijām - ap 17 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Prasīs norādīt ražotājvalsti importētām precēm

Lelde Petrāne, 21.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments 21.oktobrī nobalsojis par regulu, kas paredz, ka Eiropas Savienībā tirgotajām patēriņa precēm jābūt marķējumam ar norādi par izcelsmes valsti, ja tās importētas no trešām valstīm (ārpus Eiropas Savienības), liecina Eiropas Parlamenta informācijas biroja sniegtā informācija medijiem.

Parlaments norāda, ka būtu nepieciešama vienota un harmonizēta sankciju sistēma par šo noteikumu pārkāpumu, kā arī aicina atļaut precēm pievienot norādi «made in» (ražots ...) angļu valodā visā Eiropas Savienībā.

Noteikumi netiks piemēroti precēm, kas ražotas Eiropas Savienībā, Turcijā, Norvēģijā, Islandē un Lihtenšteinā.

Daudzi Eiropas uzņēmumi brīvprātīgi saviem ražojumiem pievieno norādes «ražots ... » (made in..), taču kopumā ES nav vienoti noteikumi par norāžu prasībām importētām precēm, izņemot atsevišķos gadījumos lauksaimniecības sektorā.

EP deputāte Cristiana Muscardini (Itālija/EPP), atbildīgā par jautājuma virzību EP, akcentējusi, ka precēm jābūt ar skaidru, saprotamu un precīzu informāciju par to, kur tās ražotas. Tādējādi tikšot nodrošināta godīga un atklāta konkurence un patērētāji pirms iegādes būs informēti par to, ko izvēlas un kāda varētu būt, piemēram, ražojuma kvalitāte un potenciālie veselības riski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Paziņos Latvijas eksportspējīgākos produktus

, 13.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās automātiskās identifikācijas organizācija GS1 Latvija rīt, 14.martā, paziņos konkursa Made in Latvia uzvarētājus - 2006. gada eksportspējīgākos gala produktus, Db.lv informēja GS1 Latvija ģenerālsekretāre Liene Šauriņa.

Jau no šodienas LTRK namā Kr. Valdemāra ielā 35 var aplūkot konkursam iesniegto produktu izstādi. Izstāde būs apskatāma līdz 2007. gada 23. martam.

Šogad konkursam pieteicies 41 uzņēmums ar 148 produktiem, kas 2006. gadā eksportēti uz 33 valstīm. Savukārt uz jaunās nominācijas Jauns un eksportspējīgs (produkts, kura ražošana un eksports uzsākts 2006. gadā) godu pretendē 18 uzņēmumi ar 19 produktiem. Šie produkti tika eksportēti uz 13 dažādām valstīm.

Šogad visvairāk pieteikušies uzņēmumi no Rīgas un Rīgas rajona, pavisam 24. No Liepājas, Liepājas rajona un Limbažu rajona pieteikušies pa trim dalībniekiem, pa diviem dalībniekiem no Daugavpils, Saldus, Tukuma un pa vienam no Aizkraukles rajona, Jēkabpils, Ogres rajona, Rēzeknes un Valkas rajona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” izsludina iepirkumu Dailes teātra priekšlaukuma sakārtošanai saskaņā ar “MADE arhitekti” izstrādāto būvprojektu.

Teritorijas sakārtošanas darbi tiks uzsākti šovasar un noritēs trijos posmos. Pirmo posmu – Dailes teātra priekšlaukuma atjaunošanu plānots pabeigt līdz 2022. gada rudenim, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Šobrīd aktīvi notiek Dailes teātra un tā apkārtnes kompleksa sakārtošana. Vēsturiskās ēkas energoefektivitātes projekts sākās pērn un tuvojas noslēgumam. Būvdarbi veikti, saglabājot 1976. gadā pēc arhitektes Martas Staņas projekta celtā teātra arhitektūru.

“Vēsturiskajai teātra ēkai nosiltinātas ēkas ārsienas, skatuves tornis un jumti, nodrošinot nepieciešamo komfortu gan teātra darbiniekiem, gan skatītājiem un vienlaikus būtiski samazinot elektroenerģijas un apkures izmaksas. Pārbūvēta apkures sistēma un pilnveidots aprīkojums apgaismojumam uz skatuves, nodrošinot “gudros” prožektorus. Ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī saistībā ar COVID-19 izplatību, darbs notika īpašā piesardzības režīmā, ievērojot noteiktos ierobežojumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs. Projekts pilnībā tiks pabeigts līdz Dailes teātra simtgadei šoruden,” norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šonedēļ uzsāk būvdarbus energoefektivitātes paaugstināšanai Dailes teātra ēkā Rīgā, Brīvības ielā 75. Vēsturiskajai ēkai tiks siltinātas ēkas ārsienas, skatuves tornis un jumti, nodrošinot nepieciešamo komfortu gan teātra darbiniekiem, gan skatītājiem un vienlaikus samazinot elektroenerģijas un apkures izmaksas, norāda VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Būvdarbu veikšanai VNĪ noslēgts līgums ar SIA "PRO DEV". Līguma summa – 1,66 miljoni eiro, no kura 85% ir ES līdzekļi un 15% valsts līdzfinansējums. Projekta autori: SIA "Projektēšanas Birojs AUSTRUMI". Ēkas fasādes atjaunošanas un siltināšanas darbus paredzēts veikt 16 mēnešu laikā.

Sāks būvdarbus Latvijas Nacionālā arhīva ēkas atjaunošanai 

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā tiek izstrādāts būvprojekts Latvijas Nacionālā...

"Ļoti ceram atrast kompromisu, saskaņojot būvniecības grafiku, lai teātra simtgadē būtu redzamas reālas izmaiņas," norāda Dailes teātra direktors Juris Žagars.

Ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī saistībā ar COVID-19 izplatību, darbs notiks īpašā piesardzības režīmā, ievērojot noteiktos ierobežojumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs, kā arī garākus saskaņojumu termiņus saistībā ar citu dienestu un iestāžu pārkārtošanos darbam ārkārtas režīmā, informē VNĪ.

Pārskatāmā nākotnē izmaiņas skars arī apkārtējo Dailes teātra teritoriju. "Dailes teātra priekšlaukuma attīstība tiks īstenota kārtās. Pirmajā kārtā plānoti darbi Dailes teātra aizmugures pagalmā un Epikūra dārza sakārtošana. Šos darbus paredzēts uzsākt vasarā," norāda VNĪ valdes loceklis J. Ivanovskis- Pigits.

Dailes teātra labiekārtošanai pērn kopīgu sadarbību uzsāka VNĪ un Rīgas domes Īpašuma departaments, veicot teātrim piegulošās teritorijas sakārtošanas projekta izstrādi. Skvērs pie Dailes teātra daļēji ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums - teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē - no kasēm līdz Matīsa ielai - Rīgas pašvaldības īpašumā.

Pērn noslēdzās metu konkurss, kur astoņu iesniegto projektu konkurencē par labāko teritorijas sakārtošanai tika atzīta arhitektu biroja "MADE arhitekti" iecere. 2019. gada izskaņā VNĪ ar Rīgas domi noslēdzis trīspusēju līgumu ar SIA "MADE arhitekti" par būvniecības ieceres izstrādi teātra priekšlaukuma un parka labiekārtošanai, kas nav ticis atjaunots kopš padomju laikiem.

Īstenojot arhitektu ieceri, plānots paplašināt arī teritorijas zaļo zonu – no vairākiem desmitiem teritorijā esošo koku tiks izzāģēti 8, kuri pēc ekspertu izvērtēšanas atzīti kā savu mūžu nokalpojuši, un to vietā papildus iestādīti vismaz 23 jauni lielizmēra koki, kā arī tiks ierīkoti soliņi un laternas, radot vēl vienu sakārtotu vietu iedzīvotāju atpūtai un labsajūtai. "Mūsu galvenais mērķis ir padarīt laukumu pieejamu pilsētniekiem un nodrošināt augstvērtīgu publiskās telpas kvalitāti, respektējot 1976. gadā pēc arhitektes Martas Staņas projekta celtā teātra arhitektūru. Sadarbojoties ar SIA "Labie koki" ekspertiem, laukuma labiekārtojuma ietvaros tiks veidoti pārdomāti apzaļumojumi un paredzēti jauni, lielizmēra koku stādījumi, kas ir neatņemama laikmetīgas pilsētvides sastāvdaļa," ieceri atklāj "MADE arhitekti" galvenais arhitekts Miķelis Putrāms.

Lai panāktu siltumenerģijas un elektrības izmaksu ietaupījumu publiskā sektora ēkās, kā arī ēku tehniskā un estētiskā stāvokļa uzlabojumu, VNĪ 2019. gadā piesaistījis Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu septiņu sabiedriski nozīmīgu ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektiem. Četri no tiem tiek īstenoti teātros: Valmieras drāmas teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Latvijas Leļļu teātrī un Dailes teātrī, divi - Latvijas Valsts arhīva ēkās – Komandanta ielā Daugavpilī un Skandu ielā Rīgā. Ēkas energosniegums tiks uzlabots arī S. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā, Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā, jaunajā prokuratūras ēkā Aspazijas bulvārī 7, Rīgā un topošajā prototipēšanas darbnīcā A. Briāna ielā 13, Rīgā. Jau pabeigts projekts Ventspilī, Jūras ielā 34, padarot energoefektīvu valsts iestāžu administratīvo ēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” iepirkumā Dailes teātra priekšlaukuma sakārtošanai saskaņā ar “MADE arhitekti” izstrādātajām būvniecības iecerēm pieteikušies trīs pretendenti.

VNĪ uzsāk piedāvājumu vērtēšanas procesu. Priekšlaukuma atjaunošanu plānots uzsākt šovasar un pabeigt līdz 2022. gada rudenim, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piedāvājumus iesnieguši būvuzņēmēji: SIA "Kvinta BCL", pilnsabiedrība “BI_ZENG” un SIA “Tilts”. Piedāvātās līgumu cenas – sākot no 2,26 miljoniem eiro līdz 2,77 miljoniem eiro (bez PVN). Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

Skvērs pie Dailes teātra ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums. Teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē – no kasēm līdz Matīsa ielai – Rīgas pašvaldības īpašumā. Īstenojot metu konkursā uzvarējušo arhitektu “MADE arhitekti” ieceri, teātra priekšlaukums kļūs pieejams pilsētniekiem, nodrošinot augstvērtīgu publiskās telpas kvalitāti un paplašinot teritorijas zaļo zonu – tiks iestādīti jauni koki, ierīkoti soliņi un laternas, radot vēl vienu sakārtotu vietu iedzīvotāju labsajūtai. Iniciatīvu projekta kopējai īstenošanai uzņēmies VNĪ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Noteiks veiksmīgākos Latvijas eksporta produktus

Elīna Circene, 02.03.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās svītrkodēšanas organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biroja GS1 Latvija (iepriekš – EAN Latvija) rīkotajā konkursā «Made in Latvia» šogad uz eksportspējīgākā produkta titulu pretendē vairāk nekā 170 produkti. Par to Db informēja GS1 Latvija ģenerālsekretāre Liene Šauriņa. Konkursa uzvarētājus GS1 Latvija paziņos 10. martā. No 7. līdz 17. martam LTRK namā Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 35 interesenti varēs aplūkot dalībnieku iesniegto produktu izstādi. Konkursu «Made in Latvia» rīko jau astoto gadu. Tā mērķis ir noteikt Latvijas eksportspējīgos produktus un veicināt Latvijas preču eksportu. Konkursā «Made in Latvia» piedalās Latvijā strādājošie uzņēmumi, kuru gala produkti 2005. gadā tirgoti ārvalstu mazumtirdzniecības tīklos. Produktu iepakojumam vai etiķetei jābūt marķētai ar GS1 sistēmas svītrkodiem, kā arī uz iepakojuma vai etiķetes skaidri un nepārprotami jābūt norādītam Latvijas vārdam (piemēram, uzraksts «Ražots Latvijā») jebkurā valodā. Dalībnieku vērtēšanas kritērijs ir eksportētās produkcijas apjoms latos. Nosakot uzvarētājus, vērā netiek ņemts kompānijas kopējais eksporta apjoms, bet gan vienas konkrētas preces eksporta rādītāji. Dalībnieku vērtēšana notiek datorizēti, neanalizējot iepakojuma dizainu, garšas īpašības vai kādus citus kritērijus. Uzvarētāju noteikšanā pretendenti tiek dalīti pārtikas un nepārtikas produktu grupās, mazajos un vidējos uzņēmumos (strādājošo skaits līdz 50) un lielajos uzņēmumos (strādājošo skaits virs 50).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Noslēgusies pieteikšanās uz konkursu Made in Latvia

, 06.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 10. gadu Latvijas uzņēmumi piedalās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biroja GS1 Latvija organizētajā konkursā Made in Latvia. Šogad uz 2007. gada eksportspējīgākā galaprodukta titulu pretendē 163 produkti. Uzvarētāju paziņošana notiks 2008. gada 18. martā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Šogad konkursā piedalās 52 uzņēmumi ar 163 produktiem, kas 2007. gadā eksportēti uz 44 valstīm. Savukārt uz jaunās nominācijas Jauns un eksportspējīgs (produkts, kura ražošana un eksports uzsākts 2007. gadā) godu pretendē 23 uzņēmumi ar 28 produktiem, kas izvesti uz 20 dažādām valstīm.

Šajā gadā uzņēmumi, kuri piedalās konkursā Made in Latvia, visvairāk eksportējuši uz Lietuvu, Igauniju, Krieviju, Ukrainu un Kazahstānu. Interesanti, ka ar produktiem no Latvijas iepazinušies iedzīvotāji arī no tālākām valstīm - Gambijas, Laosas, Kamerūnas un Senegālas.

Konkurss Made in Latvia notiek jau kopš 1998. gada. Tā mērķis ir veicināt Latvijas preču eksportu, starptautiskās GS1 sistēmas attīstību Latvijā, kā arī pozitīvu Latvijas tēlu Latvijā un ārvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas ražotājus mudina izmantot Made in Europe

Zaiga Dūmiņa, 21.05.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai patlaban īsti nav sava zīmola globālajā tirgū un tā vietā, lai tērētu līdzekļus un enerģiju tā veidošanai, uzņēmēji varētu likt lietā savas tiesības izmantot Eiropas zīmolu un, ja produkts, atbilst Eiropas Savienības (ES) standartiem, arī ES zīmolu, intervijā žurnālā Lietišķā Diena norāda starptautiskā mārketinga eksperts Džons Brānčs.

Viņš arī aicina starptautisko tirgu iekarošanu sākt ar attiecīgās valsts kultūras atšķirību izpēti, kas nebūt vienmēr neprasa milzīgus līdzekļus un laika tēriņu, taču būtiski samazina risku. Izpētes veikšanā Dž. Brānčs aicina uzņēmējus izmantot iespēju sadarboties ar augstskolu studentiem, kuri veic pētījumus savu mācību programmu gaitā – bez maksas. Latvijas Investīciju attīstības aģentūras organizētajos Dž. Brānča semināros Latvijas uzņēmēji maijā un jūnijā varēs piedalīties dažādās Latvijas pilsētās.

*izgatavots Eiropā

**izgatavots Latvijā

Komentāri

Pievienot komentāru